6.7.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 237/57

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm”

(COM(2017) 677 final – 2017/0305 (NLE))

(2018/C 237/10)

Ziņotājs: Michael McLOUGHLIN

Apspriešanās	Padome pieprasa atzinumu: 1.12.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. panta 1. punkts un 148. panta 2. punkts
Pilnsapulces lēmums	24.1.2017.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	23.2.2018.
Pieņemts plenārsesijā	15.3.2018.
Plenārsesija Nr.	533
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/43/15

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātās nodarbinātības pamatnostādnes un to saskaņošanu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Komiteja uzskata, ka pamatnostādnēs būtu iespējams paveikt vēl vairāk, lai sasniegtu visu, kas paredzēts pīlārā.

1.2.

Nodarbinātības pamatnostādnēm jāveicina makroekonomikas noteikumu un sociālas Eiropas labāka līdzsvarošana saskaņā ar piecu priekšsēdētāju ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (1). EESK uzskata, ka konverģenci starp makroekonomikas un sociālo situāciju vislabāk var veidot tad, kad ir vērojamas atveseļošanās pazīmes.

1.3.

EESK atkārtoti aicina izstrādāt atbilstošu sociālo ieguldījumu paketi, kas būtu daļa no Eiropas izaugsmes un ieguldījumu programmas, kurai atvēlēti 2 % no IKP (2).

1.4.

Komiteja vērš uzmanību uz daudziem 2018. gada Vienotā nodarbinātības ziņojuma secinājumiem (3), kas liecina, ka nodarbinātības atlabšana noris nevienādi, pastāvot atšķirībām starp ES dalībvalstīm, reģioniem un iedzīvotāju grupām.

1.5.

EESK atbalsta to, ka pīlārā un nodarbinātības pamatnostādnēs pastiprināta uzmanība ir veltīta ietekmei un mērķu sasniegšanai, kam vajadzības gadījumā kalpo arī rezultātu pārskats par rādītājiem sociālajā jomā un citi pasākumi. Ar šiem jautājumiem saistītās ietekmes apsvērumi būtu jāiekļauj diskusijās un plānošanas procesā, kas starp dalībvalstīm un ES norisinās saistībā ar ES finansējuma piešķiršanu.

1.6.

Ar pamatnostādnes Nr. 5 noteikumiem būtu skaidri jāparāda, ka novatoriskas darba formas ne vienmēr nozīmē nestabilāku nodarbinātību, lai gan dažkārt tā var notikt. Pasākumi, kas sekmē vienmērīgu pāreju darba tirgū un kas ietver arī atbilstīgus noteikumus par darba ņēmēju drošību, palīdzētu nodrošināt, ka jauni darba veidi paver taisnīgas nodarbinātības iespējas.

1.7.

Pamatnostādnēs paredzētā nodokļu ieņēmumu novirzīšana no darbaspēka uz citiem avotiem ir vērtējama atzinīgi, tomēr tajās ir vajadzīga lielāka skaidrība par citiem iespējamajiem avotiem. EESK ir izstrādājusi atzinumus par nodokļu agresīvu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī par vides nodokļiem (4), un tie var sniegt idejas par alternatīviem ieņēmumu avotiem, kurus var ierosināt pamatnostādnēs.

1.8.

Attiecībā uz pamatnostādni Nr. 6 EESK uzskata, ka īpašā atsauce uz ESF būtu jāsaglabā.

1.9.

Pamatnostādnē Nr. 7 nepieciešamībai nodrošināt strīdu objektīvu izšķiršanu vajadzētu attiekties uz visām jomām, nevis tikai uz nepamatotas atlaišanas gadījumiem. Ieviešot strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas, nevajadzētu atņemt pusēm tiesības piekļūt tiesām.

1.10.

Pamatnostādnē Nr. 8 jāsaglabā pasākumi jauniešu bezdarba jomā, jo īpaši finansējums, kas paredzēts iniciatīvai “Garantija jauniešiem” un “Prasmju garantijas” turpmākai attīstībai.

1.11.

Pamatnostādnē Nr. 8 arī turpmāk jākoncentrējas uz ilgtermiņa bezdarbu, kas saspringtā tirgū var būt darbaspēka avots.

1.12.

Situācija, kādā nodarbinātības ziņā atrodas cilvēki ar invaliditāti, jāaplūko no tiesību perspektīvas, taču viņiem jāvelta arī praktiski iekļaujoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret diskrimināciju, kā noteikts Līgumos.

1.13.

Katrā pamatnostādnē jāiekļauj noteikumi par dzimumu līdztiesību, un liela uzmanība jāvelta ar zemu darba samaksu saistītajiem jautājumiem, lai novērstu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem.

1.14.

Pamatnostādnēs skaidri jāmin migranti un bēgļi.

1.15.

EESK atkārtoti uzsver savu viedokli par obligātā pensijas vecuma palielināšanu, norādot, ka faktiskajam pensionēšanās vecumam vispirms jālīdzinās likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam (5). Vienlaikus Komiteja uzsver nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgas pensiju sistēmas dalībvalstīs, pievēršoties tādiem izaicinājumiem kā paredzamā mūža ilguma palielināšanās, pārmaiņas darba tirgos, kas ietekmē pensiju finansēšanu, un pienācīgu pensijas līmeņu nodrošināšana.

1.16.

EESK atzinīgi vērtē skaidrību par to, ka ar pīlāru un nodarbinātības pamatnostādnēm saistītie noteikumi eurozonas un ārpus eurozonas dalībvalstīm būs vienādi.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Nodarbinātības pamatnostādnes ir bijušas ES politikas pasākumu kopuma elements kopš 1997. gada. Juridisko pamatu veido Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pants (6): “Padome katru gadu (..)] nosaka pamatnostādnes, ko dalībvalstis ievēro savā nodarbinātības politikā.”

2.2.

Jānorāda, ka 1997. gadā pamatnostādnes bija viens no pirmajiem piemēriem, kas atspoguļoja atvērto koordinācijas metodi ES politikā, – saskaņā ar to ceļā uz kādu politikas mērķi tiek izmantota brīvprātīga pieeja, kas paredz stingru ziņošanas un salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu. Pamatnostādnes tagad ir saistītas ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas minētas LESD 121. pantā.

2.3.

Novembrī sagatavotais 2018. gada Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts (7) ir publicēts līdztekus nodarbinātības pamatnostādņu projektam, un šajā ziņojumā ir iekļauti nozīmīgi pētījumi un secinājumi par nodarbinātības situāciju visā ES. Ziņojumā secināts, ka kopējā nodarbinātības situācija Eiropas Savienībā uzlabojas, jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis samazinās, un stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto 75 % nodarbinātības mērķi Eiropas Savienībā kopumā ir iespējams sasniegt, lai arī dažas dalībvalstis to izdarīt nespēs. Tomēr uzlabojumu līmenis ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, reģioniem un iedzīvotāju grupām. Ievērojams skaits cilvēku savā dzīvē joprojām nesaskata pazīmes, kas liecinātu par atveseļošanos. Svarīgi ir atzīmēt arī tādus jautājumus kā radīto darba vietu kvalitāte un strādājošo nabadzības palielināšanās.

2.4.

Eiropas sociālo tiesību pīlāru (8) pieņēma kā iestāžu kopīgu proklamāciju Gēteborgas samitā par sociālajiem jautājumiem, kas notika 2017. gada novembrī. Pīlārs patiesībā ir veidots kā politiska deklarācija, saskaņā ar kuru ES apņemas ievērot 20 nozīmīgus principus. Tas atspoguļo ES jauno vispārējo apņemšanos veidot sociālu Eiropu. Līdz ar pīlāru ir nācis klajā sociālo rezultātu pārskats, kurā ir izmantoti 14 galvenie rādītāji nodarbinātības un sociālo tendenču novērtēšanai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Savienība vēstures gaitā ir mēģinājusi līdzsvarot sociālo tiesību un ekonomiskās izaugsmes mērķus, izmantojot dažādus Līgumu noteikumus, tiesību aktus, sociālās politikas ieteikuma mehānismus un sekmējot vienotā tirgus darbību, lai arī ne vienmēr veiksmīgi. Pasaules ekonomikas krīze iezīmēja būtiskas ekonomikas reformas, kuru mērķis bija novērst eksistenciālo euro krīzi. Daudzi norāda, ka, kopš darbu uzsāka Žaka Delora vadītā Komisija, ES apņemšanās sociālās politikas jomā ir pastāvīgi samazinājusies. Turklāt ekonomikas krīzes un ar to saistīto taupības pasākumu politiskā un sociālā ietekme ir bijusi acīmredzama. Daži pat saskata vairāk vai mazāk tiešu saistību ar populisma izplatību un Brexit. Nepieciešamība atgriezties pie konverģences starp ekonomikas integrāciju un atbilstošu sociālo politiku oficiāli ir atzīta piecu priekšsēdētāju ziņojumā “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (9). 2018. gada izaugsmes pētījumā (10) norādīts uz zināmām izmaiņām tendencēs un secināts ka lielāka uzmanība ir pievērsta iespēju vienlīdzībai, darbvietu kvalitātei un nepieciešamībai analizēt reformu “distributīvo ietekmi”. Tas ir vērtējams ļoti atzinīgi.

3.2.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP) ir jauna iniciatīva, un EESK jau ir paudusi bažas par to, ka trūkst skaidrības gan attiecībā uz pīlāru, gan tā turpmāko īstenošanu. Lai politiku virzītu Eiropas iedzīvotāju labklājības interesēs, būtu jāizvairās no pagātnes kļūdām nozīmīgu politikas saistību īstenošanā. EESK pīlāru ir analizējusi divos atzinumos (11) 2017. gadā, kopumā atzinīgi vērtējot principus un tiesības, kā arī to, ka pīlārs kalpo kā kompass konverģences atjaunošanai dalībvalstīs, un rosinot visus dalībniekus nodrošināt to īstenošanu un efektivitāti. Šajā saistībā Komiteja arī aicināja nodrošināt vairāk skaidrības attiecībā uz pīlāru un tā darbību praksē. Pīlāram nav tiesisko seku, un tas nav Līgumu sastāvdaļa. Komiteja arī uzskatīja, ka “sākumposmā pīlāram jāveicina spēkā esošā ES sociālo tiesību aktu kopuma pilnīga un pienācīga īstenošana”. Vienlaikus uzsverot pilsoniskās sabiedrības lomu un jo īpaši sociālo partneru īpašo lomu nodarbinātības un darba tirgus politikā, atzinumos uzmanība ir veltīta arī nozīmīgiem nodarbinātības jautājumiem saistībā ar šādiem aspektiem: — taisnīga līdzsvara panākšana starp ekonomisko un sociālo dimensiju, — nodarbinātība nākotnē, — nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu pozīcijas darba tirgū, — nodarbinātība un kvalitatīvu darbvietu izveide, — atbalsts jaunām, daudzveidīgākām profesionālās izaugsmes iespējām, — nepieciešamība īstenot “Prasmju garantiju”, — nepieciešamība faktisko pensionēšanās vecumu tuvināt likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, — mērķa, kas saistīts ar cilvēku darba dzīves paildzināšanu, papildināšana ar dzīves cikla pieeju, kas ietver arī labus darba apstākļus, — taisnīga darbaspēka mobilitāte un taisnīgi darba nosacījumi visiem, — nepieciešamība veikt sociālos ieguldījumus, — nepieciešamība tiekties uz saistošu obligāto sociālās aizsardzības minimumu, — Eiropas pusgada loma un jo īpaši nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp nodarbinātības, sociālajiem un makroekonomikas mērķiem, — nepieciešamība nošķirt sociālajiem ieguldījumiem domātus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļus, — situācija valstīs, kuras nav eurozonā.

3.3.

Šajā atzinumā nodarbinātības pamatnostādnes un ar tām saistīti jautājumi aplūkoti no Eiropas sociālo tiesību pīlāra perspektīvas. Pamatnostādņu atjaunināšana ir paredzēta arī pīlāra noteikumos un tā metodoloģijā, kā to noteikusi Komisija. Daudzējādā ziņā var uzskatīt, ka grozītās nodarbinātības pamatnostādnes ir arī labs pirmais pārbaudījums pīlāram. Komitejai pamatnostādnes ir jāanalizē, ņemot vērā viedokļus, ko tā jau ir paudusi par minēto pīlāru.

3.4.

Ar nodarbinātības pamatnostādņu ietekmi un īstenošanu saistītos jautājumus Komiteja jau ir uzsvērusi iepriekšējos atzinumos, kurus tā par šo tematu izstrādāja 2015. gadā un pirms tam (12). Tie ir arī svarīgi, lai nodarbinātības pamatnostādnes novērtētu no pīlāra perspektīvas. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir iekļauts rezultātu pārskats, kurā izmantoti 14 rādītāji, kas ļauj novērtēt progresu un līdz ar to pīlāra efektivitāti. Tomēr daži no šiem rādītājiem nav jauni un jau bija iekļauti nodarbinātības rezultātu pārskatā par 2013. gadu. Tas, ka rezultātu pārskats aptver pīlāru, ir vērtējams atzinīgi, tomēr būtu svarīgi vispārīgos rādītājus pārvērst detalizētākos praktiskos elementos, kas iekļaujami dalībvalstu nodarbinātības politikā. Var arī uzdot jautājumu, vai nodarbinātības pamatnostādnes pietiekami aptvertu kādu grupu vai jautājumu, kas nav skaidri ietverti pīlārā vai rezultātu pārskatā.

3.5.

Nodarbinātības pamatnostādnes turpina darboties, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, un sociālo tiesību pīlāra īstenošanu kopīgi nodrošina ieteikuma tiesības un ES tiesību akti. Attiecībā uz pamatnostādnēm tas tā ir bijis vienmēr, un šā iemesla dēļ to efektivitāte nemazinās. Tā kā pīlāram jau iesākumā ir piešķirta augsta politiskā prioritāte, var iedomāties, ka šāda pati prioritāte būs arī nodarbinātības pamatnostādnēm, taču ilgtermiņā tā tas var nebūt vienmēr.

3.6.

Jaunākajā atzinumā par pīlāru (13) Komiteja ir arī vērsusi uzmanību uz to, ka ir jāuzlabo rezultātu pārskats un ka ir nepieciešams gan ekonomikas, gan sociālais Eiropas pusgads. Saikne starp makroekonomikas jautājumu uzraudzību un nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzību ir būtiska. Pastāv kontrasts starp pieeju nodarbinātībai un ļoti stingrajām juridiskajām saistībām, kas attiecas uz euro: divu tiesību aktu kopumu, sešu tiesību aktu kopumu un fiskālā pakta līgumu. EESK joprojām uzskata, ka, neraugoties uz pīlāra darbības jomā gūtajiem sasniegumiem un nodarbinātības pamatnostādņu integrēšanu vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnēs, šos divus elementus varētu saskaņot vēl labāk. EESK atkārtoti pauž bažas par to, ka trūkst konverģences starp nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (14). Piecu priekšsēdētāju ziņojumā, pievēršoties jautājumam par sociālā AAA reitinga sasniegšanu Eiropā, ir norādīts, ka vajadzīga lielāka konverģence starp ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem. Pamatnostādņu grozīšana un rezultātu pārskata piemērošana nodrošina politikas ciešāku saskaņošanu ar pīlāru – kas ir vērtējams atzinīgi —, taču tas nenozīmē būtisku progresu salīdzinājumā ar vispārējo nepieciešamību nodrošināt konverģenci starp sociālajiem un makroekonomikas aspektiem. Var pat rasties jautājums par to, vai dažas ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes nav pretrunā nodarbinātības pamatnostādnēm.

3.7.

Konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (15) var būt izšķiroša loma nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektivitātē. Tie sniedz lielisku iespēju valsts politiku veidot atbilstoši pamatnostādnēm un pīlāra principiem, lai īstenotu kopējos mērķus. Lai gan situācija uzlabojas, visā Eiropā darba tirgū joprojām saglabājas atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī starp reģioniem un starp dažādām iedzīvotāju grupām. Īstenojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas izriet no nodarbinātības pamatnostādnēm, jācenšas šīs atšķirības samazināt, kā arī jācenšas palielināt un novirzīt resursus šādiem pasākumiem.

3.8.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir adresēts visām dalībvalstīm, kaut gan sākotnēji tas bija paredzēts eurozonai (16), līdz ar to pīlāra principi un sociālo rādītāju pārskats kalpo par pamatu tam, lai izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus visām dalībvalstīm, un tas ir vērtējams pozitīvi.

3.9.

Kopš iepriekšējām pamatnostādnēm lielu interesi ir izraisījusi ideja par “Prasmju garantiju”. Būdama balstīta uz “Garantijas jauniešiem” pieeju un zināmā mērā atspoguļota Komisijas paziņojumā “Jaunā Prasmju programma Eiropai” (17), tā jo īpaši ir vērsta uz pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju, uz rakstpratības, rēķinpratības un digitālo prasmju apguvi un uz iespējām iegūt vidējās izglītības kvalifikāciju (18).

3.10.

Pīlāra un nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanas finansēšana, izmantojot Eiropas fondus, arī turpmāk būs svarīgs jautājums. Drīzumā sāksies sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, un nepārprotami radīsies lielas problēmas, it īpaši budžeta veidošanā pēc Brexit. Šajā saistībā Komiteja ir paudusi savu viedokli atzinumā par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu, norādot, ka “Eiropas pievienotā vērtība, par kuru pastāv plaša politiskā vienprātība, tiek atbalstīta ar ES pasākumiem un nodrošina reālu labumu Eiropas iedzīvotājiem” (19).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Komisija ir grozījusi nodarbinātības pamatnostādnes, lai tās skaidri saskaņotu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tas ir vērtējams ļoti atzinīgi. Secinājumi un ieteikumi, ko EESK bija izteikusi 2015. gada atzinumā par nodarbinātības pamatnostādnēm (20), lielā mērā joprojām ir spēkā. Tomēr ir daži īpaši jautājumi, par kuriem viedoklis ir jāaktualizē.

4.2.

ES ekonomikas stāvoklis pašlaik turpina uzlaboties, bet vēl ir daudz jādara, jo īpaši to dalībvalstu, reģionu un iedzīvotāju grupu atbalstam, kas saskaras ar lielākām grūtībām, un tas ir viens no argumentiem, kāpēc vajadzīga spēcīgāka sociālā politika, ko īsteno saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

4.3.

EESK pirms kāda laika atzinīgi novērtēja Komisijas Sociālo ieguldījumu paketi (21), uzskatot, ka tā varētu ievērojami sekmēt politikas virziena maiņu par labu ilgtspējīgai izaugsmei un sabiedrības izturētspējas palielināšanai. Komiteja aicināja izstrādāt Eiropas izaugsmes un ieguldījumu programmu, tai atvēlot 2 % no IKP, un “vairāk koncentrēties uz sociālajiem ieguldījumiem Eiropas pusgada koordinācijas procesā”. EESK atkārto šo prasību arī saistībā ar pašreizējām nodarbinātības pamatnostādnēm un aicina grozīt to tekstu, lai atspoguļotu šo ideju.

Pašreizējā ekonomiskā un darba tirgus situācija patiešām ir tāda, ka ir vajadzīgs atjaunot uzsvaru uz sociālajiem ieguldījumiem.

4.4.

EESK tagad vēl vairāk apzinās konkrētu iedzīvotāju grupu stāvokli darba tirgū – gan darbaspēka piedāvājuma ziņā, gan saistībā ar iespējām panākt vienlīdzīgākus rezultātus. EESK regulāri izsaka viedokli par situāciju, kādā atrodas daudzi no šiem cilvēkiem, kas no nodarbinātības pamatnostādņu perspektīvas joprojām ir svarīgi. Komisijas paskaidrojuma raksta par nodarbinātības pamatnostādnēm 8. daļā ir iekļautas skaidras atsauces uz Komisijas ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu iekļaušanu, kuri ir atstumti no darba tirgus (22). Tas ir 2008. gada dokuments, tāpēc varētu būt nepieciešams to pārskatīt, lai nodrošinātu saskaņotību ar pīlāru un nodarbinātības pamatnostādnēm, jo īpaši tādēļ, ka aizvien saspringtākajā darba tirgū šādām cilvēku grupām radīsies iespējas.

5.   Pamatnostādnes

5.1.

Pamatnostādņu formulējumā ir ieviestas dažas īpašas izmaiņas, lai pamatnostādnes saskaņotu ar pīlāru vai veiktu kādu citu uzlabojumu. Saskaņā ar pamatnostādni Nr. 5“dalībvalstīm būtu jāveicina novatoriskas darba formas, kas atbildīgā veidā radītu darba iespējas visiem”. Lai arī jauni darba veidi un inovācijas paver iespējas izaugsmei, tiem var būt arī kaitīga ietekme uz cilvēku, ja tie rada nestabilākas darba attiecības. Ir nepieciešams līdzsvars, lai varētu izmantot neapšaubāmos ieguvumus, ko šādi darba veidi sniedz izaugsmei, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. Vienlaikus jāatzīmē, ka par jauniem darba veidiem jāveic pienācīgs ietekmes novērtējums (23). Ar nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu censties panākt, ka tendences, kas saistītas ar šiem jaunajiem darba veidiem, tiek pārvērstas taisnīgas nodarbinātības iespējās, kuru pamatā ir līdzsvars starp vienmērīgu pāreju darba tirgū un atbilstīgiem noteikumiem par darba ņēmēju drošību. Ar šo pamatnostādņu noteikumiem būtu skaidri jāparāda, ka novatoriskas darba formas ne vienmēr nozīmē nestabilāku nodarbinātību, lai gan tā dažkārt var notikt. Pasākumi, kas sekmē vienmērīgu pāreju darba tirgū un kas ietver arī atbilstīgus noteikumus par darba ņēmēju drošību, palīdzētu nodrošināt, ka jauni darba veidi paver taisnīgas nodarbinātības iespējas. Nesenā pašiniciatīvas atzinumā (24) EESK aicināja iestādes definēt darba devēju un darba ņēmēju, noteikt pienākumu personām veikt iemaksas sociālā nodrošinājuma sistēmās, izveidot saikni starp elektroniskajām sociālā nodrošinājuma un nodokļu datubāzēm un meklēt jaunus veidus sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanai.

5.2.

Attiecībā uz “novatoriskām darba formām” lielāka uzmanība būtu jāvelta tādām tendencēm kā digitalizācija un tādu vidi saudzējošu darbvietu izveide, kas saistītas ar ES digitalizācijas programmu un aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, un būtu jāizveido saikne ar tām. Tā kā dalībvalstis tiek mudinātas veicināt sociālo inovāciju, Komiteja vērš uzmanību uz dažiem vērtīgiem sociālās inovācijas modeļiem, par kuriem ir piešķirta EESK 2017. gada balva pilsoniskajai sabiedrībai (25).

5.3.

Attiecībā uz uzņēmējdarbību un mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu izveidi un izaugsmi Komiteja atbalsta to veicināšanu, kā arī uzņēmēja domāšanas veida popularizēšanu (26). Noderīgs varētu būt rādītājs, ar kuru analizē uzņēmējdarbības apstākļus.

5.4.

Pievēršoties Komisijas priekšlikumu īstenošanai attiecībā uz jauno Prasmju programmu Eiropai, EESK savā atzinumā (27) ir uzsvērusi daudzus uzdevumus, piemēram, vajadzību “ieviest novatoriskākus risinājumus izglītības un prasmju pilnveidošanas jomā”, lai atbalstītu Prasmju garantiju, un tiem nodrošināt pienācīgu un lielāku finansējumu un universālu piekļuvi.

5.5.

Pamatnostādne Nr. 5 atsaucas arī uz “taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus” un uz to, ka “būtu jānodrošina pienācīgs minimālās algas līmenis, ņemot vērā tā ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu izveidi un nodarbinātu personu nabadzību”. Līdz ar to – salīdzinājumā ar iepriekšējām pamatnostādnēm – lielāka uzmanība ir veltīta zema atalgojuma un nodarbinātu personu nabadzības problēmām, taču EESK joprojām uzskata, ka ir vajadzīga skaidra definīcija jēdzienam “kvalitatīvas darbvietas”. Šajā saistībā būtu lietderīgi palielināt koplīgumu efektivitāti, piemēram, paplašinot to darbības jomu. Tajā pašā laikā ir būtiski un ārkārtīgi svarīgi pilnībā ievērot subsidiaritātes principu, kā arī sociālo partneru autonomiju.

5.6.

Komiteja uzskata, ka pārāk liels uzsvars ir likts uz šķēršļiem no piedāvājuma puses, bet atbilstoša uzmanība nav pievērsta vajadzībai nodrošināt sociālos ieguldījumus un izaugsmi. Pamatnostādnēs paredzētā nodokļu ieņēmumu novirzīšana no darbaspēka uz citiem avotiem ir vērtējama atzinīgi, tomēr tajās ir vajadzīga lielāka skaidrība par citiem iespējamajiem avotiem. EESK ir izstrādājusi atzinumus par nodokļu agresīvu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī par vides nodokļiem (28), un tie var sniegt idejas par alternatīviem ieņēmumu avotiem, kurus var ierosināt pamatnostādnēs.

5.7.

Pamatnostādnē Nr. 6 iekļautā atsauce uz tehnoloģiju un vides pārmaiņām ir vērtējama atzinīgi; arī vidi saudzējošas izaugsmes iespējas būtu vērts analizēt detalizētāk. Tāpat jāatzīmē jaunā apņemšanās, ka “būtu jānodrošina, lai darba maiņas gadījumā tiktu pārceltas tiesības uz apmācību” – tai vajadzētu sekmēt mobilitāti. Lai to panāktu, EESK uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus mācību laikā neatkarīgi no tā, kur mācības notiek. Būtu jāapsver iespējas izmantot instrumentus, ko jau lieto dažās ES dalībvalstīs, piemēram, dotācijas, aizdevumus, koplīgumus par apmaksātu mācību atvaļinājumu vai citus nosacījumus, lai laba prakse obligāto standartu jomā, kas saistīta ar tiesībām uz mācību atvaļinājumu, kļūtu par standarta praksi arī pārējās dalībvalstīs. Komiteja atzinīgi vērtē 6. pamatnostādnes jauno formulējumu par neformālās izglītības atzīšanu, elastīgas profesionālās tālākizglītības aktīvāku izmantošanu un pastiprinātu rīcību attiecībā uz pieaugušajiem, kas mācās. Ir jāveic zināms darbs, lai 6. pamatnostādnes noteikumus par šķēršļiem, kas kavē sieviešu nodarbinātību, attiecinātu arī uz citām grupām un šos noteikumus padarītu dzimuma ziņā neitrālākus. Komiteja mudina šajā sakarā ievērot zināmu piesardzību gadījumā, ja var izzust īpašs uzsvars uz dzimumu līdztiesību. Darba un privātās dzīves līdzsvara noteikumi ir vērtējami atzinīgi un zināmā mērā jau virzās uz priekšu. Šajā saistībā EESK atkārtoti pauž atbalstu Komisijas likumdošanas priekšlikumam par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, tostarp apmaksātu ģimenes un aprūpes atvaļinājumu, kā norādīts nesen izstrādātajā atzinumā (29) (6. pamatnostādnes pēdējā punktā tā trūkst). Komiteja uzskata, ka īpašā atsauce uz Eiropas Sociālo fondu 6. pamatnostādnē būtu jāsaglabā.

5.8.

Pamatnostādnē Nr. 7 ir uzlabots formulējums par nestabiliem darba apstākļiem un elastīgu darba laiku. Tas jo īpaši attiecas uz norādi, ka “jāsaglabā (..) pienācīga drošība un veselīga, droša un labi pielāgota darba vide”. Tomēr noteikumus par “piemērotu vidi, kas sekmē pieņemšanu darbā” nedrīkst izmantot, lai samazinātu darba tiesībās paredzēto aizsardzību. Ir ieviestas ievērojamas izmaiņas noteikumos par aktīva darba tirgus pasākumiem un valsts nodarbinātības dienestiem. Tie kopumā ir vērtējami atzinīgi un atbilst labākajai praksei šajā jomā. Ņemot vērā, ka šai jomai ir piešķirta svarīga nozīme – piemēram, ESAO darba kārtībā –, būtu lietderīgi tai pievērst pastiprinātu uzmanību arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Komiteja atzinīgi vērtē jauno formulējumu par sociālo dialogu, taču vēlreiz atgādina, ka sociālais dialogs viscaur Eiropas Savienībā nav identisks un ka vairākās dalībvalstīs šai jomā vēl nav likvidēta ekonomikas krīzes ietekme.

5.9.

Noteikumiem par piekļuvi objektīvai strīdu izšķiršanai vajadzētu būt vispārpiemērojamiem, nevis izmantojamiem tikai nepamatotas atlaišanas gadījumos. Tomēr būtu jāievēro pušu tiesības izmantot tiesas, ja strīdu alternatīva izšķiršana nav bijusi sekmīga. Ir vajadzīga atsauce uz darba ņēmēju iesaisti, piemēram, tādu jautājumu risināšanā kā darba laiks. Turklāt, lai gan bezdarba pabalsti nedrīkst atturēt no iesaistīšanās darba tirgū, tiem nevajadzētu zaudēt savu funkciju, proti, nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni bezdarbniekiem. Turklāt noteikumi par pārrobežu darba atvieglošanu jāsaskaņo ar noteikumiem, ar ko nodrošina taisnīgus darba nosacījumus, un noteikumiem par sociālā dempinga nepieļaušanu.

5.10.

Ir valstis, kurās sociālais dialogs ir mazāk attīstīts, un pat tādas, kurās krīzes ietekmē šajā jomā stāvoklis ir pasliktinājies. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus saistībā ar Eiropas pusgadu uzlabot sadarbību ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā sociālā dialoga nozīmi sociālo tiesību pīlāra, nodarbinātības pamatnostādņu un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, EESK atkārtoti aicina rūpēties par to, lai tas pastāvētu visās dalībvalstīs, un mudina visus politiskos dalībniekus valstu un Eiropas līmenī stiprināt, nevis vājināt struktūras, kas saistītas ar darba koplīgumu slēgšanas sarunām jebkurā līmenī. Turklāt Komisija ir panākusi progresu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu valstu īpašo ziņojumu procesā; tas ir vērtējams pozitīvi un būtu jāattīsta.

5.11.

Pamatnostādnē Nr. 8 ir iekļauts jauns formulējums, kas skar sociālo noteikumu paplašināšanu. Saistības attiecībā uz nepietiekami pārstāvēto grupu pārstāvību ir vēlamas, un atzinīgi vērtējami ir arī noteikumi par pienācīgiem minimālajiem ienākumiem. Tomēr ļoti vēlama būtu atsauce uz to, kā šos minimālos ienākumus aprēķina, jo īpaši to, kas paveikts saistībā ar atsauces budžetu. 8. pamatnostādnē būtu jāiekļauj arī nostādne par lielāku sociālās aizsardzības pieejamību jebkura veida darba ņēmējam neatkarīgi no viņa statusa. Šajā pamatnostādnē iekļautā atsauce uz nodarbinātu personu nabadzību un detalizētā atsauce uz īpašiem sociālajiem pakalpojumiem ir vērtējama atzinīgi, jo tādējādi pamatnostādnes tiek saskaņotas ar sociālo politiku atbilstoši pīlāra noteikumiem; tas atbilst EESK atkārtotajam aicinājumam veikt sociālos ieguldījumus. Lai arī šajā atzinumā Komiteja atkārto savu viedokli par pensionēšanās vecumu, pamatnostādnēs tagad iekļautie noteikumi par “pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu”, ir vērtējami atzinīgi, taču būtu skaidri jānorāda, ka šāds pagarinājums ir brīvprātīgs. EESK savlaicīgi paudīs savu viedokli par Eiropas Komisijas pieeju attiecībā uz piekļuvi sociālajam nodrošinājumam.

5.12.

Situācija saistībā ar jauniešu bezdarbu un to jauniešu skaits, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET), joprojām rada bažas, un tā ir īpaši smaga problēma. Pārskatā par nodarbinātības un sociālajām tendencēm Eiropā 2017. gadā (30) jo īpaši uzsvērts tas, kā ekonomikas krīze nesamērīgi ietekmēja jauniešus, un liekas, ka atveseļošanās šo tendenci pietiekami nepavērš pretējā virzienā. Garantija jauniešiem – ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un ESF atbalstu – bija stimuls politisko apņemšanos samērā ātri realizēt praksē, taču daži jautājumi joprojām nav atrisināti. Kā tas bieži notiek, piešķirtā finansējuma līmenis bija minimāls, un daudzi resursi nebija jauni. Būs svarīgi nodrošināt, ka jaunie finanšu līdzekļi (Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva) tiek vismaz saglabāti. Būtu svarīgi nenovērst uzmanību no jauniešu bezdarba rādītājiem, pat ja stāvoklis uzlabojas, jo bieži vien ir vajadzīgas strukturālas reformas, lai nodrošinātu, ka vēl viena trieciena gadījumā šī grupa necieš pirmā. Ir jāveic papildu pētījumi, lai noskaidrotu cēloņsakarību starp jauniešu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos (tur, kur dati ir pieejami) un faktiski veiktajiem pasākumiem, kuri saistīti ar Garantiju jauniešiem. Saistībā ar minēto garantiju jāanalizē arī pasākumu kvalitāte un nevienmērīgās jauniešu bezdarba līmeņa izmaiņas. EESK jau agrāk ir aicinājusi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) ietvaros pastāvīgi pievērst uzmanību šai jomai un palielināt jauniešu organizāciju un sociālo partneru lomu pasākumu īstenošanā vietējā līmenī (31).

5.13.

Bieži ir tā, ka ilgtermiņa bezdarbnieku iekļaušana atpakaļ darba tirgū – kad stāvoklis tajā uzlabojas – var ilgt visilgāk. Šajā jomā būs vajadzīgi konkrēti pasākumi, piemēram, elastīgam darba tirgum atbilstoša apmācība un individualizēti nodarbinātības konsultāciju pakalpojumi. Statistikā uzmanība jāpievērš rādītājiem, kas attiecas uz demotivētiem vai tikai daļēji iesaistītiem darba ņēmējiem, jo viņi bieži vien tiek aizmirsti. Tad, kad situācija darbā tirgū būs uzlabojusies, šīs grupas varēs atkal piesaistīt aktīviem darba meklējumiem, bet ir vajadzīgs īpašs un konkrēts atbalsts un valstu sistēmām ir jāreaģē uz šo izaicinājumu; arī šajā saistībā būtu svarīgi īpašu uzmanību veltīt sociāliem ieguldījumiem. Nodarbinātības komitejas rādītāju sistēma, ar ko uzrauga, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums par ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (32), ir vērtējama ļoti atzinīgi, un ir jāturpina darbs saskaņā ar šo sistēmu, ko pārskata EPSCO padome.

5.14.

Pamatnostādnēs ir vajadzīgas īpašas norādes par migrantu un bēgļu vajadzībām un stāvokli (33).

5.15.

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un pārāk lielais sieviešu īpatsvars zema atalgojuma kategorijā joprojām rada bažas, un šie jautājumi pamatnostādnēs ir jāatspoguļo plašāk nekā tikai darbaspēka piedāvājuma aspektā. Rīcība šajā jomā ir cieši saistīta ar pienācīga darba un minimālo ienākumu jēdzienu, kas pamatnostādņu procesā jāatspoguļo vairāk. Tāpat liela nozīme būs arī iniciatīvām saistībā ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un bērnu aprūpi. EESK nesenajā atzinumā (34), kurā analizēti Komisijas priekšlikumi par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ir norādīts, ka tie ir nozīmīgs pirmais solis šajā virzienā. Saistībā ar šo jomu jāīsteno pasākumi, kas aptver visas pamatnostādnes un pat visu pīlāru, jo dažādas politikas jomas mijiedarbojas.

5.16.

Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumi tagad tiek uzskatīti par mūsdienīgas nodarbinātības politikas būtisku sastāvdaļu, un pamatnostādnēs iekļautā atsauce uz šiem jautājumiem ir atbalstāma, taču tie ir skarti minimāli un šo tematu varētu paplašināt. EESK savā darbā balstās uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), un uzskata, ka 2000. gada 27. novembra Padomes Direktīvai 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (35), ir īpaši svarīga nozīme šajā jomā. Vispārējus principus šajā ziņā nodrošina Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020). Personu ar invaliditāti 4. Eiropas Parlaments savā nesenajā rezolūcijā par turpmāko stratēģiju (36) ir uzsvēris daudzus nodarbinātības un sociālo tiesību pīlāra problēmjautājumus, ar kuriem saskaras cilvēki ar invaliditāti. EESK arī vērš uzmanību uz ES Līguma noteikumiem par diskrimināciju, kas attiecas uz visām grupām, un iesaka jēdzienu “neaizsargātas grupas” nošķirt no diskriminācijas jēdziena.

5.17.

EESK neuzskata, ka tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana palīdzēs atrisināt problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Ir nepieciešamas iniciatīvas, kas sekmē profesionālās dzīves paildzināšanu un veicina paaudžu solidaritāti, un vienlaikus ir jāīsteno efektīva izaugsmes un nodarbinātības politika. Ir vajadzīga reāla “aktīvu vecumdienu” politika, labi darba apstākļi, veselības aizsardzības, drošības un darba laika politika, un ir jāpalielina līdzdalība mūžizglītībā. Jāturpina veicināt nodarbinātības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri priekšlaikus pārtrauc darbu tādēļ, ka viņi saskaras ar veselības problēmām, pārmērīgu darba slodzi vai priekšlaicīgu atlaišanu un viņiem nav iespēju piedalīties apmācībā vai no-jauna iesaistīties darba tirgū (37).

5.18.

Sociālajiem partneriem sarunās jārisina darba apstākļu jautājumi, piemēram, darba vietu pielāgošana vecāku darba ņēmēju prasmēm un veselības stāvoklim, ar noteiktiem darba veidiem saistīto grūtību atzīšana, piekļuves uzlabošana tālākai apmācībai, invaliditātes risku labāka novēršana, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas vienkāršošana un juridisko vai citu šķēršļu, kas traucē paildzināt profesionālo dzīvi, likvidēšana.

5.19.

EESK atkārtoti uzsver savu viedokli par obligātā pensijas vecuma palielināšanu, norādot, ka faktiskajam pensionēšanās vecumam vispirms jālīdzinās likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam (38). Vienlaikus Komiteja uzsver nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgas pensiju sistēmas dalībvalstīs, pievēršoties tādiem izaicinājumiem kā paredzamā mūža ilguma palielināšanās, pārmaiņas darba tirgos, kas ietekmē pensiju finansēšanu, un pienācīgu pensijas līmeņu nodrošināšana.

5.20.

Komiteja uzskata, ka priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas tomēr būtu jāsaglabā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ilgu laiku strādājuši smagus vai bīstamus darbus vai kas savu profesionālo dzīvi sākuši ļoti agri. EESK neatbalsta automātiskus pensionēšanās vecuma pielāgošanas mehānismus, kuru pamatā ir vai nu vidējā dzīves ilguma palielināšanās vai demogrāfiskās pārmaiņas.

6.   Vispārīgi jautājumi

6.1.

Komiteja nesen norādīja (39), ka sarunās par nākamo ES budžetu ir nepieciešams ievērojami palielināt ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā, jo tas daudzējādā ziņā pozitīvi ietekmē darba tirgu, kā arī budžetus. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā – tiem jāparedz konkrēti procenti no kopējā budžeta –, tostarp uz ieguldījumiem nodarbinātības prioritātēs, ja ES vēlas sasniegt savus mērķus kļūt par globāli konkurētspējīgu ekonomikas telpu ar AAA reitingu sociālajā jomā.

6.2.

Jāuzrauga, kāda veida strukturālās reformas dalībvalstis ir īstenojušas un kurām ir bijusi reāla pozitīva ietekme tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un mūžizglītība. 2018. gada izaugsmes pētījumā (40) Komisija norāda uz Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP) (41). EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un vēlētos, lai tiktu sniegta gan informācija par nodarbinātības un izglītības reformām, kas īstenotas kā daļa no šīs programmas, gan informācija par sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības līmeni.

---

(1)  Piecu priekšsēdētāju ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, 2015. gada 22. jūnijs.

(2)  OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.

(3)  2018. gada Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts.

(4)  EESK pašiniciatīvas atzinums “Nevienlīdzīga bagātību sadale Eiropā” (OV C 129, 11.4.2018., 1. lpp.), EESK izpētes atzinums “Nodokļu uzlikšana sadarbīgajā ekonomikā” (OV C 81, 2.3.2018., 65. lpp., OV C 434, 15.12.2017., 18. lpp., OV C 71, 24.2.2016., 42. lpp.).

(5)  OV C 84, 17.3.2011., 38. lpp.; OV C 299, 4.10.2012., 115. lpp.

(6)  LESD.

(7)  Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts.

(8)  Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

(9)  Piecu priekšsēdētāju ziņojums.

(10)  “Gada izaugsmes pētījums par 2018. gadu”.

(11)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., un atzinums “Sociālās dimensijas un ESTP ietekme uz ES nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.).

(12)  OV C 332, 8.10.2015., 68. lpp.

(13)  EESK atzinums par tematu “Sociālās dimensijas un ESTP ietekme uz ES nākotni” (OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.).

(14)  OV C 458, 19.12.2014., 1. lpp., OV C 173, 31.5.2017., 73. lpp.

(15)  Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.

(16)  Skatīt “Eiropas sociālo tiesību pīlāra” preambulu.

(17)  “Jaunā Prasmju programma Eiropai”.

(18)  Sk. Padomes 2016. gada ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem”.

(19)  OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp.

(20)  OV C 332, 8.10.2015., 68. lpp.

(21)  OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.

(22)  Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu iekļaušanu, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).

(23)  Sk. jo īpaši OV C 303, 19.8.2016., 54. lpp.

(24)  EESK atzinums par tematu “Ilgtspējīgs sociālais nodrošinājums un aizsardzība / digitālais laikmets” (OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.).

(25)  Šo balvu saņēma labākie projekti, kas palīdz integrēt darba tirgū cilvēkus, kuriem vajadzīga palīdzība, piemēram, cilvēkus no migrantu ģimenēm, cilvēkus ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbniekus, sievietes, kas atšķirtas no darba tirgus, jauniešus un nabadzībā dzīvojošus cilvēkus. Sk. tīmekļa vietni par EESK 2017. gada balvu pilsoniskajai sabiedrībai.

(26)  OV C 332, 8.10.2015., 20. lpp.

(27)  OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

(28)  EESK pašiniciatīvas atzinums “Nevienlīdzīga bagātību sadale Eiropā” (OV C 129, 11.4.2018., 1. lpp.), EESK izpētes atzinums “Nodokļu uzlikšana sadarbīgajā ekonomikā” (OV C 81, 2.3.2018., 65. lpp., OV C 434, 15.12.2017., 18. lpp., OV C 71, 24.2.2016., 42. lpp.).

(29)  Atzinums par tematu “Nodarbināto vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošana” (OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.).

(30)  2017. gada pārskats “Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā”.

(31)  OV C 268, 14.8.2015., 40. lpp.

(32)  EMCO rādītāju sistēma attiecībā uz ilgstošu bezdarbu.

(33)  OV C 264, 20.7.2016., 19. lpp.

(34)  Atzinums par tematu “Nodarbināto vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošana” (OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.).

(35)  OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp..

(36)  Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma (EDF) rezolūcija par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2020–2030), pieņēmis Personu ar invaliditāti 4. Eiropas Parlaments 2017. gada 6. decembrī; skatīt arī Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūciju par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu.

(37)  OV C 451, 16.12.2014., 109. lpp.

(38)  OV C 299, 4.10.2012., 115. lpp.

(39)  OV C 271, 19.9.2013., 91. lpp.

(40)  “Gada izaugsmes pētījums par 2018. gadu”.

(41)  Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP).

---