EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.11.2016

COM(2016) 721 final

2016/0351(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

{SWD(2016) 370 final}
{SWD(2016) 371 final}
{SWD(2016) 372 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikums attiecas uz mērķtiecīgiem grozījumiem Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (antidempinga pamatregula), un Regulā (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (antisubsidēšanas pamatregula).

1.1.Grozījumi antidempinga pamatregulā

1.1.1.Normālās vērtības noteikšana tirgus kropļojumu gadījumos

Antidempinga pamatregulas 2. panta 1.–7. punkts nosaka pamatojumu normālās vērtības noteikšanai. Dominējošie apstākļi dažās valstīs, kuras ir PTO dalībvalstis, un pieredze, kas uzkrāta saistībā ar judikatūru, ir atbilstošs pamatojums tam, lai grozītu metodiku, ko izmanto normālās vērtības un dempinga starpības noteikšanai attiecīgajām valstīm, it īpaši tām, uz kurām pašlaik attiecas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumi.

Tāpēc Komisija ierosina grozīt 2. panta 7. punktu un ieviest jaunu noteikumu, proti, 2. panta 6.a punktu attiecībā uz PTO dalībvalstīm.

(a)    Normālā vērtība PTO dalībvalstīm

PTO dalībvalstīm normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz līdzīgā izstrādājuma iekšzemes cenām vai pamatojoties uz salikto normālo vērtību.

Tomēr ir apstākļi, kuros iekšzemes cenas un izmaksas varētu nebūt pienācīgs pamats normālās vērtības noteikšanai. Tas tā varētu būt, piemēram, gadījumā, kad cenas vai izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Būtiski apsvērumi šajā sakarā, piemēram, ir tādi, ka attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes, valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām, ir spēkā diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus, un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus.

Šādos apstākļos būtu nepareizi izmantot iekšzemes tirgus cenas un izmaksas, lai noteiktu vērtību, kādai parasti vajadzētu būt līdzīgā izstrādājuma pārdošanas vērtībai (“normālā vērtība”), un jauns noteikums (2. panta 6.a punkts) paredz, ka normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus. Šim nolūkam var izmantot avotus, kas varētu ietvert neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājā valstī.

Pateicoties šai metodikai, Komisija varēs noteikt un novērtēt tā dempinga faktisko apjomu, ko praktizē parastos tirgus apstākļos bez kropļojumiem.

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektivitāti, Komisijas dienesti plāno izstrādāt publiskos ziņojumus, kuros būtu aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar tirgus apstākļiem kādā noteiktā valstī vai nozarē. Ir svarīgi, lai ES ražošanas nozares pārstāvji varētu paļauties uz šajos ziņojumos ietverto informāciju un atsaukties uz to gadījumos, kad sūdzībā vai pārskatīšanas pieprasījumā apgalvotu, ka iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājā valstī, nav piemērotas normālās vērtības noteikšanai. Šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, tiktu arī pievienoti ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari, lai visas ieinteresētās puses varētu paust viedokli un sniegt piezīmes.

(b)Normālā vērtība valstīm, kuras nav PTO dalībvalstis

Valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas I pielikumā Regulai (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm, normālo vērtību noteiks, pamatojoties uz analogās valsts metodiku, kā noteikts grozītajā 2. panta 7. punktā.

1.1.2.Pāreja no pašreizējās sistēmas uz jauno sistēmu

Ar priekšlikumu tiek ieviesta noteikta kārtība, kas nodrošinās, ka jaunā sistēma stājas spēkā sakārtotā un pārredzamā veidā un nerodas juridiskā nenoteiktība izskatāmajās lietās vai netiek nelabvēlīgi ietekmēti spēkā esošie pasākumi.

Tādējādi ar priekšlikumu tiek precizēts, ka jaunā sistēma attiektos tikai uz lietām, kuras sāktas pēc tam, kad ir stājušies spēkā grozītie noteikumi. Visas antidempinga izmeklēšanas, kas notiek spēkā stāšanās brīdī, joprojām reglamentētu saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

Attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem Komisija uzskata, ka tikai jaunas kārtības ieviešana vien nav pietiekams pamatojums šādu pasākumu pārskatīšanai antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē. Spēkā esošo pasākumu pārskatīšana tiešām būtu jāveic tikai tad, ja attiecīgo eksportētāju faktiskie apstākļi pretstatā tiesiskajai kārtībai, kas uz tiem attiecas, ir mainījušies tik ļoti, ka ir pierādījies, ka spēkā esošo pasākumu līmenis vairs nav piemērots. Turklāt, ja pārskatīšana ir sākta tādēļ, ka objektīvi ir mainījušies eksportētāja apstākļi, pārskatīšanu joprojām var veikt, pamatojoties uz pašreizējo metodiku, ja nav mainījušies konkrētie apstākļi, kas noteica pašreizējās metodikas (arī metodikas, kas balstīta uz 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu) piemērošanu. Ja faktiskie apstākļi, kas pamato noteiktās metodikas piemērošanu, nav mainījušies, normālo vērtību un dempinga starpību noteiks, pamatojoties uz to pašu metodiku, saskaņā ar kuru tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas pārskatīšana. Tas ir precizēts antidempinga pamatregulas 11. panta 9. punktā un ir nepieciešams, lai izvairītos no situācijas, kad attiecībā uz būtībā tādiem pašiem apstākļiem ar laiku tiktu piemērotas divas dažādas metodikas.

Priekšlikumā ir arī paredzēts, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu uzskata par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas.

Tāda pati pieeja būtu jāpiemēro attiecībā uz jaunām pārskatīšanām saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktu.

1.2.Grozījums antisubsidēšanas pamatregulā

Komisija uzskata, ka ir arī svarīgi, lai antisubsidēšanas pamatregulu varētu izmantot pilnībā un efektīvi. Pieredze šajā sakarā liecina, ka, sākot antisubsidēšanas izmeklēšanu, ne vienmēr ir skaidrs faktiskais subsīdiju apjoms. Bieži tiek konstatēts, ka izmeklēšanā iesaistītie eksportētāji izmanto subsīdijas, par kurām nav bijis iespējams zināt pirms izmeklēšanas. Tomēr šādas subsīdijas nepārprotami nodrošina netaisnīgas priekšrocības attiecīgajiem eksportētājiem, kas tiem ļauj pārdot par cenām, kas kaitē ES tirgum.

Tādēļ ir svarīgi, lai šādas subsīdijas tiktu atbilstoši atspoguļotas galīgajā analīzē un noteiktā maksājuma līmenī.

Šajā nolūkā un lai nodrošinātu tiesību aktos paredzēto kārtību un pārredzamību, priekšlikumā ir precizēts, ka gadījumos, kad kādā noteiktā izmeklēšanā vai pārskatīšanā tiek konstatētas šādas subsīdijas, Komisija attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājai valstij piedāvās papildu apspriešanos attiecībā uz šādām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Šādos gadījumos Komisija nosūtīs uz izcelsmes valsti un/vai eksportētāju valsti galveno elementu kopsavilkumu par minētajām citām subsīdijām, lai nodrošinātu konstruktīvu apspriešanos.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm

Ieinteresētajām pusēm, uz kurām attiecas šis priekšlikums, bija iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2016. gada februāra līdz aprīlim. Sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkumu publicēja kā daļu no ietekmes novērtējuma kopā ar šo tiesību akta priekšlikumu. Ietekmes novērtējums atrodams Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

2.2.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

2016. gada maijā tika pabeigts neatkarīgs pētījums par ietekmi, ko izraisītu dažādi iespējamie varianti, kā risināt jautājumu par normālās vērtības aprēķināšanu importam no ārpustirgus ekonomikas valstīm, un šo pētījumu publicēja Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē vienlaicīgi ar tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu.

2.3.Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā rezultātus, kas izriet no sabiedriskās apspriešanas un neatkarīgā pētījuma, un Komisijas bagātīgo pieredzi ar minēto instrumentu izmantošanu, 2016. gada pavasarī tika veikta ietekmes novērtēšana. Ietekmes novērtējumā analizēti dažādi iespējamie varianti. Ietekmes novērtējuma padome 2016. gada jūnijā izskatīja ziņojumu un sniedza labvēlīgu atzinumu, izvirzot nosacījumu, ka ziņojumā tiks veikti daži labojumi. Kopš minētā laika ziņojums ir pārskatīts un pabeigts. Vēlamie risinājumi ir šā priekšlikuma pamats.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) 2016/1036 un Regulu (ES) 2016/1037.

3.2.Subsidiaritātes princips

Šis priekšlikums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

3.3.Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

3.4.Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regula jāgroza ar regulu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Neattiecas.

5.IZVĒLES ELEMENTI

Neattiecas.

2016/0351 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:    

(1)Padome un Eiropas Parlaments ar Regulu (ES) 2016/1036 1 pieņēma kopīgus noteikumus aizsardzībai pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis.

(2)Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā ir paredzēts pamatojums tam, kā būtu jānosaka normālā vērtība attiecībā uz importu no ārpustirgus ekonomikas valstīm. Ņemot vērā attīstību dažās valstīs, kuras ir PTO dalībvalstis, ir pareizi paredzēt, ka attiecībā uz šīm valstīm normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 1.– 6.a punktu, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Attiecībā uz valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/755 2 I pielikumā, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz 2. panta 7. punktu Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar šo regulu. Šai regulai nebūtu jāskar tirgus ekonomikas valsts statusa noteikšana kādai no PTO dalībvalstīm.

(3)Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt, kādos apstākļos var uzskatīt, ka ir nozīmīgi kropļojumi, kas lielā mērā ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrēti, ir lietderīgi precizēt, ka var uzskatīt, ka ir šāda situācija, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Ir arī lietderīgi precizēt, ka, apsverot to, vai ir šāda situācija, var ņemt vērā, inter alia, šādu kritēriju iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus. Ir arī lietderīgi noteikt, ka Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumus, kuros aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē; ka šādi ziņojumi un pierādījumi, uz kuriem tie ir balstīti, var tikt pievienoti ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari; un ka ieinteresētajām pusēm būtu jādod pietiekama iespēja izteikt piezīmes par ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus.

(4)Ir arī lietderīgi atcerēties, ka izmaksas parasti būtu jāaprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja dokumentāciju. Tomēr, ja eksportētājā valstī ir nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ izmaksas, kas atspoguļotas attiecīgās ieinteresētās personas dokumentācijā ir mākslīgi pazeminātas, šādas izmaksas var koriģēt vai noteikt, izmantojot ikvienu pieņemamu pamatojumu, arī informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem, starptautiskām cenām vai etaloniem. Ņemot vērā iepriekšējās procedūrās gūto pieredzi, ir lietderīgi arī precizēt, ka, piemērojot ar šo regulu ieviestos noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

(5)Ir arī lietderīgi atcerēties, ka attiecībā uz metodiku, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā un kas jāizmanto pārskatīšanas izmeklēšanā, piemēro Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Šajā kontekstā ir lietderīgi precizēt, ka, pārbaudot, vai ir norādes par to, ka apstākļi ir mainījušies, būtu pienācīgi jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, arī attiecīgie novērtējuma ziņojumi par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumi, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

(6)Ja vien attiecīgo lietu nereglamentē kādi citi konkrētu pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 9. punktu. Turklāt ar konkrētu pārejas noteikumu un ņemot vērā to, ka šo jautājumu nereglamentē nekādi citi konkrēti pārejas noteikumi, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzēto attiecīgo laikposmu vajadzētu uzskatīt par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas. Lai samazinātu šīs regulas noteikumu apiešanas risku, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārskatīšanām, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu. Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, nebūtu jāuzskata par pietiekamu pierādījumu Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 3. punkta nozīmē. Šādiem pārejas noteikumiem vajadzētu aizstāt trūkstošo regulējumu, jo pretējā gadījumā varētu rasties juridiskā nenoteiktība, un tiem arī vajadzētu nodrošināt ieinteresētajām pusēm pienācīgu iespēju pielāgoties tam, ka iepriekšējie noteikumi zaudē spēku un stājas spēkā jaunie noteikumi, un veicināt efektīvu, sakārtotu un objektīvu Regulas (ES) 2016/1036 pārvaldību.

(7)Padome un Eiropas Parlaments ar Regulu (ES) 2016/1037 3 pieņēma kopīgus noteikumus aizsardzībai pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Pieredze liecina, ka faktiskais subsīdiju apjoms parasti tiek atklāts attiecīgajā izmeklēšanā. Bieži notiek tā, ka tiek konstatēts, ka izmeklēšanā iesaistītie eksportētāji izmanto subsīdijas, par kurām nav bijis iespējams zināt pirms izmeklēšanas. Ir lietderīgi precizēt, ka gadījumos, kad kādā noteiktā izmeklēšanā vai pārskatīšanā tiek konstatētas šādas subsīdijas, Komisijai būtu attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājai valstij jāpiedāvā papildu apspriešanās attiecībā uz šādām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Tā kā nav konkrētu pārejas noteikumu, kuri reglamentētu attiecīgo lietu, ir lietderīgi paredzēt, ka šī regula ir piemērojama visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas.

(8)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1036 un Regula (ES) 2016/1037,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2016/1036 groza šādi:

(2)regulas 2. pantam pievieno šādu 6.a punktu:

“6.a.    a) Ja, piemērojot šīs regulas šo vai kādu citu būtisku noteikumu, tiek konstatēts, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājā valstī, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus. Šim nolūkam var izmantot avotus, kas ietver neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas, etalonus vai atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājā valstī, ar nosacījumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati par izmaksām. Saliktā normālā vērtība ietver samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu;

b) var uzskatīt, ka attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu ir nozīmīgi kropļojumi a) apakšpunkta nozīmē, inter alia, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē valdības iejaukšanās. Apsverot, vai ir nozīmīgi kropļojumi, var ņemt vērā, inter alia, šādu faktoru iespējamo ietekmi: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, par kuru veikto darbību atbild, sniedz norādes un to kontrolē vai politiski pārrauga eksportētājas valsts iestādes; valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām; diskriminējoša sabiedriskā politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus; un piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno sabiedriskās politikas mērķus;

c) attiecīgā gadījumā Komisijas dienesti var izstrādāt ziņojumu, kurā aprakstīta konkrētā situācija saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem noteiktā valstī vai nozarē. Šāds ziņojums un pierādījumi, uz kuriem tas ir balstīts, var tikt pievienots ikvienai izmeklēšanas lietai attiecībā uz konkrēto valsti vai nozari. Ieinteresētajām pusēm ir pietiekama iespēja papildināt, izteikt piezīmes un paļauties uz ziņojumu un pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts, ikvienā izmeklēšanā, kurā izmanto šādu ziņojumu vai pierādījumus. Izdarītajos konstatējumos ņem vērā visus attiecīgās lietas materiālos iekļautos pierādījumus;

d) Savienības ražošanas nozare var paļauties uz c) apakšpunktā minēto ziņojumu normālās vērtības aprēķināšanai, iesniedzot sūdzību saskaņā ar 5. pantu vai pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu;

e) tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija plāno izmantot, piemērojot a) apakšpunktu, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai. Šim nolūkam ieinteresētajām pusēm piešķir piekļuvi lietas materiāliem, ieskaitot visus pierādījumus, uz kuriem paļaujas izmeklēšanas iestāde, neskarot 19. pantu.”;

(3)regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Attiecībā uz importu no valstīm, kuras procedūras sākšanas dienā nav PTO dalībvalstis un ir minētas Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā tirgus ekonomikas valstī vai pārdošanas cenu no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo izstrādājumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

Trešo tirgus ekonomikas valsti izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Tāpat ņem vērā arī termiņus; un, ja nepieciešams, izmanto trešo tirgus ekonomikas valsti, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.

Tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas tajā iesaistītās puses tiek informētas par izvēlēto trešo tirgus ekonomikas valsti, un tām atvēl 10 dienas piezīmju izteikšanai.”;

(4)regulas 11. panta 3. punkta pirmajai daļai pievieno šādu daļu:

“Gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, attiecīgo laikposmu uzskata par pagājušu dienā, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas.”;

(5)regulas 11. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

   “Gadījumā, ja notiek pāreja no normālās vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar agrāko 2. panta 7. punkta a) vai b) apakšpunktu, uz normālo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 1.–6.a punktu, ikvienu pārskatīšanu saskaņā ar šo pantu atliek līdz dienai, kurā sākta pirmā termiņa beigu pārskatīšana pēc šīs pārejas.”;

(6)regulas 11. panta 9. punktam pievieno šādu daļu:

   “Attiecībā uz apstākļiem, kuri ir būtiski normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar 2. pantu, pienācīgi ņem vērā visus būtiskos pierādījumus, arī attiecīgos novērtējuma ziņojumus par dominējošiem apstākļiem ražotāju eksportētāju iekšējā tirgū un pierādījumus, uz kuriem šie ziņojumi ir balstīti, kas pievienoti lietas materiāliem un par ko ieinteresētajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.”

2. pants

Regulas (ES) 2016/1037 10. panta 7. punktam pievieno šādu daļu:

“Komisija attiecīgajai izcelsmes valstij un/vai eksportētājai valstij arī piedāvā apspriešanos attiecībā uz citām izmeklēšanā konstatētām subsīdijām. Šādos gadījumos Komisija nosūta uz izcelsmes valsti un/vai eksportētāju valsti galveno elementu kopsavilkumu par citām šādām subsīdijām, it īpaši šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām subsīdijām. Ja papildu subsīdijas nav minētas paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņojumā par procedūras sākšanu izdara grozījumus un grozīto versiju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzaicinot visas ieinteresētās puses izteikt piezīmes.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šo regulu piemēro visiem lēmumiem par procedūras sākšanu un visām procedūrām, ieskaitot sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu, kas sākta dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc minētās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).