EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.10.2016

COM(2016) 698 final

2016/0344(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un − attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem − konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vispārējiem mērķiem. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP pamatregula”) ir noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, lai tādējādi nodrošinātu Savienības zvejniecības ilgtspēju vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā.

Atbilstoši pārvaldības cikla ilgumam zvejas iespējas nosaka katru gadu (dziļūdens krājumiem reizi divos gados). Tomēr tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Savienība ir panākusi progresu šajā ziņā, un galvenajiem komerciālas nozīmes krājumiem tagad ir izstrādāti daudzgadu pārvaldības plāni, kas jāievēro, nosakot gada KPN un maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

Šis priekšlikums aptver zvejas iespējas, kuras Savienība nosaka autonomi. Tomēr tajā ir noteiktas arī zvejas iespējas, kas ir daudzpusējas vai divpusējas apspriešanās rezultāts zivsaimniecības jomā. Rezultāti tiek īstenoti, sadalot kvotas dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu.

Tātad līdztekus krājumiem, kurus Savienība pārvalda autonomi, šis priekšlikums aptver:

kopīgus krājumus, t. i., krājumus, kurus pārvalda kopā ar Norvēģiju Ziemeļjūrā un Skagerakā vai kuri ir saistīti ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstu apspriešanos;

zvejas iespējas, kuras izriet no vienošanās, kas panākta reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO).

Vairākas zvejas iespējas šajā priekšlikumā ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas ir saistīts ar to, ka:

–ieteikums par dažiem krājumiem priekšlikuma pieņemšanas laikā vēl nav pieejams vai

–attiecīgās RZPO vēl nav darījušas zināmus konkrētus nozvejas ierobežojumus un citus ieteikumus, jo vēl nav notikušas to gadskārtējās sanāksmes, vai

–vēl nav pieejami dati par dažiem krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī krājumiem, kurus pārvalda kopā vai ar kuru kvotām veic apmaiņu ar Norvēģiju un citām trešām valstīm, jo turpinās apspriešanās, kuras ar minētajām valstīm noslēgsies 2016. gada novembrī un decembrī, vai

–attiecībā uz dažām KPN ieteikums ir saņemts, taču izvērtēšana vēl nav pabeigta.

Ir ierosināts, ka konkrētu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas (tūbītes, moiva un brētliņa), KPN Komisijai būtu jānosaka, izmantojot īstenošanas aktus. Tas ir vajadzīgs tāpēc, ka zinātniskais ieteikums par šīm sugām tiek publicēts neilgi pirms zvejniecības sākuma un likumdošanas procedūrām atliek ļoti maz laika. Īstenošanas aktus izmanto arī tādēļ, lai veiktu nepieciešamos zvejas režīmu pielāgojumus.

Pārskats par krājumiem

Stāvokli, kurš jāņem vērā priekšlikumos par zvejas iespējām, Komisija, kā parasti, ir izvērtējusi savā ikgadējā paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām (COM(2016) 396, turpmāk “paziņojums”). Pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu secinājumiem, paziņojumā sniegts pārskats par krājumu stāvokli.

Atsaucoties uz Komisijas lūgumu, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2016. gada 30. jūnijā sniedza ikgadējo ieteikumu par vairumu zivju krājumu, uz kuriem attiecas šis priekšlikums. ICES ir ņēmusi vērā Komisijas paziņojumā izklāstītās nostādnes.

ICES sniegtie zinātniskie ieteikumi ir lielā mērā atkarīgi no datiem: pilnībā novērtēt var tikai krājumus, par kuriem ir pieejami pietiekami un ticami dati, lai pēc tam sagatavotu krājumu apmēra novērtējumus, kā arī prognozes par šo krājumu reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem (“nozvejas prognožu tabulas”). Ja ir pieejami pietiekami dati, zinātniskās organizācijas var norādīt zvejas iespēju aptuvenās korekcijas, kas nodrošinās krājuma izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Tad ieteikumu sauc par “MSY ieteikumu”. Citos gadījumos ieteikumus par vēlamo zvejas iespēju apjomu zinātniskās organizācijas sagatavo, paļaudamās uz piesardzīgu pieeju. Metodika, ko ICES izmanto šajā nolūkā, ir atrodama ICES publicētajā materiālā par to, kā īstenojams ieteikums par krājumiem, par kuriem trūkst datu 1 .

Attiecībā uz krājumu stāvokli visas ierosinātās zvejas iespējas atbilst Komisijas saņemtajam zinātniskajam ieteikumam, kurš izmantots saskaņā ar paziņojumā izklāstīto pieeju.

Izkraušanas pienākums, kas ieviests ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013

Ar KZP pamatregulu ieviestais izkraušanas pienākums kļūst piemērojams pakāpeniski laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. 2019. gadā izkraušanas pienākums attieksies uz visiem krājumiem, kuriem noteikta KPN. No 2016. gada 1. janvāra izkraušanas pienākums attiecas uz dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņos. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija ir pieņēmusi deleģētās regulas, ar kurām nosaka konkrētus izmetumu plānus. 2016. gadā dalībvalstis ir iesniegušas atjauninātus kopīgos ieteikumus, kas vajadzīgi, lai izkraušanas pienākumu pakāpeniski paplašinātu no 2017. gada 1. janvāra.

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka līdz ar izkraušanas pienākuma ieviešanu ierosinātajām zvejas iespējām ir jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu, ņemot vērā to, ka izmetumi vairs netiek pieļauti. Šāda atspoguļošana notiek, pamatojoties uz saņemto zinātnisko ieteikumu par zivju krājumiem, kurus apzvejo KZP pamatregulas 15. panta 1. punktā minētās zvejniecības. Zvejas iespējas būtu jānosaka arī saskaņā ar citiem attiecīgajiem noteikumiem, t. i., 16. panta 1. punktu (norāde uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (norāde uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem).

Tāpēc Komisija ierosinās palielināt to krājumu KPN, uz kuriem izkraušanas pienākumu sāks attiecināt 2017. gadā. Gadījumos, kad nozvejas, kas no konkrēta krājuma ir gūtas zvejniecībās, uz kurām no 2017. gada attiecas izkraušanas pienākums, ir jāizkrauj, kamēr citas nozvejas no tā paša krājuma joprojām drīkst izmest (jo tās gūtas zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākumu sāks attiecināt 2018. un 2019. gadā), Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem, ierosinās KPN palielinājumus atbilstīgi apjomiem, kuri būs jāizkrauj.

Lai kompensētu kādreizējos izmetumus, kuri tagad būs jāizkrauj, uz vairākiem krājumiem attiecinās papildinājumus. Papildinājumus aprēķinās, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem. Kamēr minētie dati nav iesniegti, ir nolemts Komisijas pašreizējā priekšlikumā iekļaut skaitļus bez papildinājumiem. Papildinājumi tiks iekļauti, tiklīdz būs saņemti dati, pēc kuriem tos var aprēķināt.

Visbeidzot, ir jāņem vērā saikne starp KZP pamatregulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96. Ar otro minēto regulu ir ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, nosakot KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem 3. un 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Pavisam nesen ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu ir ieviests vēl viens elastības mehānisms. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu un kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nedrīkst piemērot papildus ikgadējai elastībai, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

Pasākumi attiecībā uz jūrasasari (labraku)

ICES novērtējums par jūrasasara (labraka) krājumu Lamanšā, Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā turpina uzrādīt lejupejošu tendenci. Taču tas nav pārsteidzoši, jo ir sagaidāms, ka jāpaiet 4–7 gadiem, lai atjaunošanas darbības radītu ietekmi un atspoguļotos novērtējumā. Ir sākotnējas pazīmes tam, ka krājums papildinās labāk. Pārvaldības pasākumu tiešais mērķis saglabājas nemainīgs — aizsargāt nārsta barus un pēc iespējas samazināt citus mirstību izraisošos faktorus. 2015. un 2016. gadā izkrāvumi ir būtiski samazinājušies, tomēr pasākumi ir jāstiprina un jāturpina.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar citām ES politikas jomām, jo īpaši politiku vides jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no KZP pamatregulas 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ: KZP ir kopēja politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā pamatregulas 16. un 17. pantu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis, kad tās izmanto tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociālo / ekonomisko modeli.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Pamatojoties uz paziņojumu par zvejas iespējām 2017. gadam, Komisija ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar konsultatīvo padomju starpniecību, un ar dalībvalstīm par dažādos zvejas iespēju priekšlikumos ierosināto pieeju.

Turklāt Komisija ir ievērojusi nostādnes, kas izklāstītas tās paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija), kurā izklāstīti savlaicīgas sagatavošanās (front-loading) procesa principi.

b)Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Atbildes uz iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par zvejas iespējām atspoguļo ieinteresēto personu viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un to, kā nodrošināt pareizus pārvaldības lēmumus. Komisija, gatavojot šo priekšlikumu, saņemtās atbildes ir ņēmusi vērā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecībā uz izmantoto metodiku Komisija, kā jau minēts, apspriedās ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES ieteikums balstās uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru izstrādājušas tās ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tas izdots saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts ar Komisiju.

Galvenais mērķis ir panākt un uzturēt tādu krājumu apmēru, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts KZP pamatregulā. Konkrētāk, tās 2. panta 2. punktā norādīts, ka šo mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā Johannesburgā notikušās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu. Kā norādīts jau iepriekš, informācija par dažu krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu tiešām ir pieejama. To vidū ir nozveju apjoma un komerciālās vērtības ziņā ļoti nozīmīgi krājumi, tādi kā heka, mencas, jūrasvelnu, jūrasmēles, megrimu, pikšas un Norvēģijas omāra krājumi.

Lai sasniegtu MSY mērķi, dažos gadījumos varētu būt jāsamazina zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji un/vai nozvejas. Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā priekšlikumā ir izmantots MSY ieteikums, ja tāds ir pieejams. Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, ja KPN tiek ierosināta, pamatojoties uz MSY ieteikumu, KPN atbilst apjomam, kas saskaņā ar minēto ieteikumu nodrošinātu MSY mērķa sasniegšanu 2017. gadā. Šī pieeja atbilst principiem, kas izklāstīti paziņojumā par zvejas iespējām 2017. gadam.

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem trūkst datu, zinātniskās padomdevējas struktūras sniedz ieteikumus par to, vai nozvejas jāsamazina, jāsaglabā nemainīgas vai jāpalielina. Daudzos gadījumos ICES ieteikumā tiek sniegts kvantitatīvs norādījums par šādām izmaiņām, pamatojoties uz metodiku, saskaņā ar kuru piesardzības apsvērumu dēļ nozveju izmaiņas no gada uz gadu nepārsniedz +/– 20 %. Šis norādījums ir izmantots, nosakot ierosinātās KPN. Ja zinātniskā ieteikuma nav vispār, ir ievērota piesardzīga pieeja, proti, KPN piesardzības apsvērumu dēļ ir samazināta par 20 %.

•Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regulas darbības jomu ierobežo Līguma 43. panta 3. punkts.

Savienība ir pieņēmusi vairākus daudzgadu pārvaldības plānus attiecībā uz ekonomiski ļoti nozīmīgiem krājumiem, tostarp mencas, jūrasmēles, jūras zeltplekstes un citiem krājumiem. Pirms šādu plānu pieņemšanas tiek veikts to ietekmes novērtējums. Kad tie stājušies spēkā, saskaņā ar tiem nosaka KPN un zvejas piepūli attiecīgajam gadam, lai tādā veidā sasniegtu plānu ilgtermiņa mērķus. Komisijai priekšlikums par zvejas iespējām obligāti jāizstrādā saskaņā ar šiem plāniem, ja vien tie ir zinātniski pamatoti un ir spēkā. Tāpēc daudzu svarīgu krājumu zvejas iespējas šajā priekšlikumā izriet no tā plāna ietekmes novērtējuma, uz kura pamata noteikta attiecīgā KPN.

Attiecībā uz pārējo krājumu KPN, neraugoties uz to, ka spēkā esošu daudzgadu plānu var arī nebūt, priekšlikuma izstrādātāji ir centušies izvairīties no īstermiņa pieejas, dodot priekšroku lēmumiem, kuri nodrošina ilgtspēju, un tāpēc priekšlikumā ir ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, ja tās ir saņēmušas pozitīvu atsauksmi no ICES un/vai ZZTEK. Turklāt Komisija KZP reformas priekšlikumu bija izstrādājusi, pienācīgi pamatojoties uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kura kontekstā tika analizēts MSY mērķis. Secinājumos šis mērķis ir identificēts kā obligāts priekšnoteikums tam, lai panāktu ilgtspēju vides, ekonomiskajā un sociālajā aspektā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora (Savienības vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām par zvejas piepūles pārvaldību.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2016/0344 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un − attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem − konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1380/2013 2 paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ievērojot ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)Tātad kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās to sugu zivis, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2017. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro zvejniecības galvenajām sugām. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija, gatavodamās izkraušanas pienākuma pilnīgai īstenošanai, ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko nosaka konkrētus izmetumu plānus, kuri piemērojami uz laiku, ilgākais uz trīs gadu laikposmu.

(6)Zvejas iespējām to sugu krājumiem, uz kurām no 2017. gada 1. janvāra attiecas izkraušanas pienākums, būtu jākompensē iepriekš iespējamie izmetumi un tām vajadzētu būt balstītām uz zinātnisko informāciju un ieteikumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par zivīm, kuras iepriekš tika izmestas un kuras no 2017. gada 1. janvāra būs jāizkrauj, papildinājums būtu jāaprēķina pēc šādas metodes: jaunais izkrāvumu skaitlis būtu jāaprēķina, no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) reģistrētā kopējās nozvejas skaitļa atņemot daudzumus, kurus turpinās izmest izkraušanas pienākuma izpildes laikā; tādējādi papildinājumam, ko piemēro KPN skaitlim, vajadzētu būt proporcionālam jaunā aprēķinātā izkrāvumu skaitļa un iepriekšējā ICES izkrāvumu skaitļa starpībai.

(7)Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, IVc un VIIa, VIId–VIIh rajons) joprojām ir apdraudēts un tā krājums turpina samazināties. Tāpēc saglabāšanas pasākumi, ar kuriem aizliedz zvejot jūrasasari (labraku), būtu jāpatur spēkā ICES VIIa, VIIb, VIIc, VIIg, VIIj un VIIk rajonā, izņemot Apvienotās Karalistes suverenitātē esošus ūdeņus līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Jūrasasara (labraka) nārsta bari būtu jāaizsargā, turpinot ierobežot komerciālas nozvejas 2017. gadā. Pamatojoties uz sociālo un ekonomisko ietekmi, būtu jāatļauj ierobežota zveja ar āķiem un āķu rindām, taču vienlaikus jāparedz zvejas apgabalu slēgums, kas aizsargātu nārsta barus. Turklāt, tā kā kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, gūst nejaušas un nenovēršamas jūrasasara (labraka) piezvejas, tās būtu jāierobežo līdz 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara. Nozvejas, ko gūst personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju, būtu jāierobežo ar mēneša limitu.

(8)Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir bijušas noteiktas nulles apjomā un saistītas ar noteikumu, kurš paredz pienākumu nekavējoties atbrīvot nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis, un tā kā sugas izdzīvotība ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies; uzskata, ka izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. No 2015. gada 1. janvāra minēto sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, ir jāizkrauj, ja vien uz tām neattiecas kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kuras kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zveju attiecīgajos apgabalos.

(9)Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulās (EK) Nr. 509/2007 3 , (EK) Nr. 676/2007 4 un (EK) Nr. 302/2009 5 . Padomes Regulā (EK) 2166/2005 6 attiecībā uz heka dienvidu krājumu noteiktais mērķis ir atjaunot attiecīgo krājumu biomasu drošās bioloģiskās robežās, vienlaikus ievērojot zinātniskos datus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, gadījumos kad trūkst galīgo datu par nārsta bara biomasas mērķapjomu un vienlaikus ņemot vērā drošu bioloģisko robežu izmaiņas, lai palīdzētu sasniegt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 definētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, ir lietderīgi KPN noteikt, pamatojoties uz ICES sniegto ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(10)Pēc jaunākā novērtējuma attiecībā uz siļķes krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ICES ir sniegusi ieteikumu par apvienotajiem siļķes krājumiem VIa, VIIb un VIIc rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz rietumiem no Īrijas). Šis ieteikums aptver divas atsevišķas KPN (VIaS, VIIb un VIIc zonā, no vienas puses, un Vb, VIb un VIaN zonā, no otras puses). ICES uzskata, ka ir jāizstrādā šo krājumu atjaunošanas plāns. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu krājuma pārvaldības plānu 7 nevar piemērot apvienotajiem krājumiem, tāpēc, lai palīdzētu sasniegt Regulā (ES) 1380/2013 definētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, ir lietderīgi KPN noteikt, pamatojoties uz ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(11)Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, kas ļauj novērtēt to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(12)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 8 tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)Zinātniskais ieteikums par sugām, kas nav ilgdzīvojošas sugas, tiek publicēts neilgi pirms zvejniecības sākuma. Lai nodrošinātu to, ka attiecīgie nozvejas limiti ir pielāgoti atbilstoši zinātniskajam ieteikumam, un atļautu sākt šādas zvejniecības, ir lietderīgi Komisijai piešķirt pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka nozvejas limitus attiecībā uz tūbītēm Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, moivu Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā un brētliņu ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā.

(14)Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(15)Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2017. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 9 .

(16)Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem attiecībā uz to pašu bioloģisko krājumu.

(17)Ņemot vērā ICES jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(18)Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(19)Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 11. konferencē, kas 2014. gada 3.–9. novembrī notika Kito, konvencijas I un II pielikumā iekļautajiem aizsargājamo sugu sarakstiem tika pievienotas vairākas sugas, attiecībā uz kurām konvenciju piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(20)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 10 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(21)Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu krājumu pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2017. gada februārī, līdz tam ir lietderīgi KPN un kvotas šim krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā.

(22)Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju 11 un Fēru Salām 12 , Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi 13 , Apvienotā komiteja ir noteikusi zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2017. gadā. Tāpēc ir nepieciešams šajā regulā iekļaut minētās zvejas iespējas. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(23)NEAFC 2015. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu Irmingera jūrā, ar kuru nosaka 2016. gada KPN un kvotas līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(24)Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2015. gada gadskārtējā sanāksmē laikposmam no 2016. gada līdz 2018. gadam samazināja lielacu tunzivs KPN un kvotas un pagarināja Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna KPN un kvotas. Turklāt tā 2016. gadam apstiprināja KPN un kvotas, kas iepriekš tika noteiktas attiecībā uz zilo tunzivi, zobenzivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, zobenzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā, garspuru tunzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā un garspuru tunzivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Kā tas jau ir zilās tunzivs krājuma gadījumā, ir lietderīgi, ka nozvejām, kas gūtas atpūtas zvejā visos citos ICCAT krājumos, kuri iekļauti ID pielikumā, arī tiek piemēroti minētās organizācijas pieņemtie nozvejas limiti, lai tādējādi nodrošinātu, ka Savienība nepārsniedz savas kvotas. Turklāt Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metru vai lielāks un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, būtu jāpiemēro kapacitātes ierobežojumi, ko ICCAT pieņēmusi tās Ieteikumā 15-01. Visi šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(25)Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) Puses 2015. gada 34. gadskārtējā sanāksmē pieņēma mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus 2015./2016. gadam un 2016./2017. gadam. Nosakot zvejas iespējas 2016. gadam, būtu jāņem vērā šādas kvotas izmantojums 2015. gadā. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(26)Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) 2016. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus. Tā pieņēma arī pasākumu, ar kuru samazina zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu un ierobežo apgādes kuģu izmantošanu. Tā kā apgādes kuģu darbības un ZPI izmantošana veido daļu no zvejas piepūles, kuru īsteno to kuģu flote, kas zvejo ar riņķvadu, pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(27)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks 2017. gada 18.–22. janvārī. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus SPRFMO konvencijas apgabalā. Tomēr Čīles stavridas krājumā nevajadzētu zvejot, pirms gadskārtējās sanāksmes rezultātā nav noteikta KPN.

(28)Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 89. gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(29)Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) 2015. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz Patagonijas ilkņzivs un sarkano dziļūdens krabju divgadīgo KPN, un tajā pašā laikā spēkā palika esošā beriksu, Atlantijas lielgalvja un pelaģiskā bruņgalvja KPN. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(30)Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 12. gadskārtējā sanāksmē paturēja spēkā esošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētos pasākumus būtu jāturpina īstenot Savienības tiesību aktos. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(31)Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. [Apsvērums, kā arī attiecīgie noteikumi, uz kuriem tas attiecas, jāgroza pēc tam, kad notikusi jauna apspriešanās.]

(32)Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 38. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2017. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(33)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 40. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma 2017. un 2018. gada nozvejas un zvejas piepūles limitus dažiem mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM nolīguma apgabala 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(34)Par dažiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) vienojās gada beigās, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2016. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(35)Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 14 , ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivju zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

(36)Lai nodrošinātu vienādus atļaujas piešķiršanas nosacījumus atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 15 .

(37)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem.

(38)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz atsevišķa piemērošanas diena. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(39)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)nozvejas limitus 2017. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2018. gadam;

b)zvejas piepūles limitus laikposmam no 2017. gada 1. februāra līdz 2018. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 9., 26. un 27. pantā un IIE pielikumā ir noteikti citi laikposmi;

c)dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim;

d)dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 28. pantā noteiktas tajā pašā pantā norādītajiem 2017. un 2018. gada laikposmiem.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)Savienības zvejas kuģiem;

b)trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums, – zivju daudzums, ko katru gadu var nozvejot no katra krājuma;

ii)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu var izkraut no katra krājuma;

e)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 16 ;

h)“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 17 III pielikumā;

b)“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)“ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–53° 30' N 15° 00' W,

–53° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 13° 00' W,

–51° 00' N 13° 00' W,

–51° 00' N 15° 00' W,

–53° 30' N 15° 00' W;

e)“ICES IXa rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43° 00' N 8° 00' W,

–43° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 8° 00' W;

f)“ICES IXa rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–42° 00' N 8° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–38° 30' N 10° 00' W,

–38° 30' N 9° 00' W,

–40° 00' N 9° 00' W,

–40° 00' N 8° 00' W;

g)“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7º 23' 48″ rietumu garuma;

h)CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 18 II pielikumā;

i)NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 19 III pielikumā;

j)“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību 20 ;

k)“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu 21 ;

l)“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 22 2. panta a) punktā;

m)“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju 23 ;

n)“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi 24 ;

o)“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā 25 , un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;

p)“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 26 ;

q)“GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1343/2011 27 I pielikumā;

r)“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

s)“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

–150º rietumu garuma meridiāns,

–130º rietumu garuma meridiāns,

–4º dienvidu platuma paralēle,

–50º dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

5. pants
KPN un tās sadalījums

1.Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.Savienības zvejas kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 28 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

6. pants
KPN, kas jānosaka Komisijai un dalībvalstīm

1.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka šādu zivju krājumu KPN:

(a)tūbītes Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā;

(b)moiva Grenlandes ūdeņos ICES V un XIV apakšapgabalā;

(c)brētliņa ICES IIa rajonā un IV apgabalā.

KPN, kas jānosaka Komisijai, atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu.

2.Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)nodrošina šādu rezultātu:

i)ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2017. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam;

ii)ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

Līdz 2017. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)pieņemtā KPN;

b)attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst šā punkta otrajai daļai.

7. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

1.Nozveja, uz kuru neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturēta uz kuģa vai tiek izkrauta tikai tad, ja:

(a)to ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

(b)tā ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.

8. pants
Zvejas piepūles limiti

Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

a)IIA pielikumu konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībā Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

b)IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

9. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1.Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 29 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusa nozveju gūšanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2.Dalībvalstis nodrošina, lai 2017. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā uzskaitīto dziļūdens sugu zivis.

3.Šā panta 2. punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants
Pasākumi attiecībā uz jūrasasara (labraka) zveju

1.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus), kā arī paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti šādos apgabalos:

a) ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā;

b) ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētajos apgabalos piemēro šādus pasākumus:

a) Savienības zvejas kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus 30 , drīkst paturēt uz kuģa jūrasasara (labraka) nozvejas, kuru apjoms katrā atsevišķā dienā nepārsniedz 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara. Jūrasasara (labraka) nozvejas, ko Savienības zvejas kuģis patur uz kuģa, pamatojoties uz minēto atkāpi, nedrīkst pārsniegt 1 tonnu mēnesī;

b) 2017. gada janvārī un no 2017. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi, kuri izmanto āķus un āķu rindas 31 , drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotus jūrasasarus (labrakus), kuru daudzums nepārsniedz 10 tonnas (vienam kuģim gadā). Šī atkāpe attiecas tikai uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuriem no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrētas jūrasasaru (labraku) nozvejas ar āķiem un āķu rindām.

4.Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim. Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

5.2017. gada janvārī un no 2017. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIk rajonā vienam zvejniekam mēnesī ir atļauts paturēt ne vairāk kā 10 zivis.

6.No 2016. gada 1. februāra līdz 31. martam atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIk rajonā ir atļauta vienīgi jūrasasara (labraka) nozveja ar atbrīvošanu, tostarp no krasta. Šajā periodā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

11. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu

1.Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 16. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

12. pants
Slēgtā zvejas sezona

1.Porkupīnas sēklī laikā no 2017. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūras līdaka, jūras līdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2017. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā.

13. pants
Aizliegumi

1.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

1)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

2)baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;

3)pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

4)baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

5)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

6)melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

7)gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

8)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

9)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

10)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

11)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

12)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

13)rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos;

14)divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos;

15)šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos:

i)velnzivs (Mobula mobular),

ii)mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)mazā velna raja (Mobula hypostoma);

16)šādas zāģzivju (Pristidae) sugas visos ūdeņos:

i)šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidate),

ii)pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

17)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

18)Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

19)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI un X apakšapgabalā;

20)baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

21)ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

22)eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

14. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

15. pants
Zvejas atļaujas

1.Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

III nodaļa
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības
pārvaldības organizāciju ūdeņos

16. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa

1.Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO Līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO Līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO Līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO Līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO Sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO Līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO Līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.Attiecībā uz RZPO Līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2018. gada 31. janvārim.

1. IEDAĻA
ICCAT konvencijas apgabals

17. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2.To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4.To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5.To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6.Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

7.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 7. punktā.

18. pants
Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

19. pants
Haizivis

1.Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

3.Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5.Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2. IEDAĻA
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

20. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti

1.Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

21. pants
Izpētes zveja

1.Dalībvalstis 2017. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2.Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

22. pants
Krilu zveja 2017./2018. gada zvejas sezonā

1.Ja kāda dalībvalsts plāno 2017./2018. gada zvejas sezonā zvejot krilus (Euphausia superba) CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2017. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 30. maijā iesniedz paziņojumus CCAMLR Sekretariātam.

2.Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3.Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)pilnīgas ziņas par plānotajiem aizstājējkuģiem, tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. IEDAĻA
IOTC KOMPETENCES APGABALS

23. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC kompetences apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC kompetences apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5.Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktos limitus.

24. pants
Dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) un apgādes kuģi

1.Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienā reizē neizvieto vairāk par 425 aktīvu dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI).

2.Dalībvalsts karoga apgādes kuģu skaits nepārsniedz pusi no to attiecīgās dalībvalsts karoga kuģu skaita, kas zvejo ar riņķvadu. Šā punkta piemērošanas nolūkā apgādes kuģu un kuģu zvejai ar riņķvadu skaitu nosaka, pamatojoties uz IOTC aktīvo kuģu reģistru.

25. pants
Haizivis

1.Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

4. IEDAĻA
SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

26. pants
Pelaģiskā zveja

1.Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2.Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, minētajā apgabalā kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2017. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

3.Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, lai šo informāciju paziņotu SPRFMO Sekretariātam.

27. pants
Grunts zveja

1.Dalībvalstis grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2017. gadā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Dalībvalstis drīkst zvejot virs minētā reģistrētā apjoma vai parametriem tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, nedrīkst zvejot, ja vien SPRFMO neapstiprina to plānu zvejot arī tad, ja grunts zvejas piepūle vai nozveja nav reģistrēta.

5. IEDAĻA
IATTC KONVENCIJAS APGABALS

28. pants
Zveja ar riņķvadu

1.Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a)no 2017. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

–Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

–150º rietumu garuma meridiāns,

–40º ziemeļu platuma paralēle,

–40º dienvidu platuma paralēle;

b)no 2017. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

–96º rietumu garuma meridiāns,

–110º rietumu garuma meridiāns,

–4º ziemeļu platuma paralēle,

–3º dienvidu platuma paralēle.

2.Attiecīgās dalībvalstis pirms 2017. gada 1. aprīļa paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgo dalībvalstu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ

b)vai, pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

29. pants
Okeāna baltspuru haizivju zvejas aizliegums

1.Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.Kuģu operatori:

a)reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai līdz 31. janvārim.

30. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļu vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

6. IEDAĻA
SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

31. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

–kaķhaizivs (Apristurus manis),

–dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

–īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

–lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

–gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

–raju dzimtas zivis (Rajidae),

–samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

–Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,

–dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

7. IEDAĻA
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

32. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs
un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

2.Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2017. gadā nepārsniedz 2000 tonnu.

33. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2017. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2017. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Minētajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a)neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci;

b)nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2.Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

34. pants
To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir izklāstīts VII pielikumā.

35. pants
Zīdainās haizivis un okeāna baltspuru haizivis

1.WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

36. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.–4. punktā un 29. pantā izklāstītos pasākumus.

8. IEDAĻA
GFCM nolīguma apgabals

37. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā

1.Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi guvuši no mazo pelaģisko sugu krājumiem 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 2014. gadā gūtos apjomus, kā izklāstīts IL pielikumā.

2.Dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo no mazo pelaģisko sugu (sardīnes un Eiropas anšova) krājumiem 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 180 dienu gadā. Maksimālais dienu skaits, kas iedalīts kuģiem, kuri zvejo sardīnes, ir 144 dienas. Maksimālais dienu skaits, kas iedalīts kuģiem, kuri zvejo Eiropas anšovus, ir 144 dienas.

3.Dalībvalstis to karoga kuģiem piemēro šādus zvejas apgabalu pagaidu slēgumus:

a)kuģiem, kas zvejo sardīnes, no 1. janvāra līdz 31. martam vai no 1. oktobra līdz 31. decembrim aizliegts vismaz 15 secīgas dienas, bet ne vairāk kā 30 secīgas dienas zvejot visā Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals);

b)    kuģiem, kas zvejo Eiropas anšovus, no 1. aprīļa līdz 30. septembrim aizliegts vismaz 15 secīgas dienas, bet ne vairāk kā 30 secīgas dienas zvejot visā Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals);

c)    visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus un kuri zvejo no mazo pelaģisko sugu krājumiem, aizliegts ne mazāk kā 6 mēnešus zvejot vismaz 30 % apgabalu, ko dalībvalstis identificējušas kā zivju mazuļu apgabalus vai apgabalus, kas īpaši aizsargājami attiecībā uz agrīna vecuma zivju klasēm (teritoriālajā un iekšējā jūrā).

9. IEDAĻA
Beringa jūra

38. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS
IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

39. pants
KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

40. pants
Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kā izklāstīts VIII pielikumā.

41. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 40. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. pantā izklāstītos nosacījumus.

42. pants
Aizliegumi

1.Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

1)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

2)šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos:

i)šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidate),

ii)pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

3)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

4)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

5)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

6)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

7)melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV un XIV apakšapgabalā;

8)siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

9)rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos;

10)divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos;

11)šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos:

i)velnzivs (Mobula mobular),

ii)mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)mazā velna raja (Mobula hypostoma);

12)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

13)Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

14)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

15)ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

16)eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

44. pants
Pārējas noteikums

Regulas 10. pantu, 12. panta 2. punktu, 13., 19., 20., 25., 29., 30., 31., 35., 38. un 42. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2018. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2018. gadam.

45. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Tomēr regulas 8. pantu piemēro no 2017. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā izklāstīti 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no 2016. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Skatīt dokumentu “General Context of ICES Advice”, kas pieejams http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2015/2015/General_context_of_ICES_advice_2015.pdf.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(4) Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(5) Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regula (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(7) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(8) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(9) Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.).

(10) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(11) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(12) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(13) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(14) OV L 6, 10.1.2012., 8. lpp.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16) Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(20) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(21) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(22) Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(23) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(24) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(25) Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(26) Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(28) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(29) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(30) Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp dāņu/skotu vadi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX, TBN, TBS, TB.

(31) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.10.2016

COM(2016) 698 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Regulai,

ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un − attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem − konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM
APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IJ, IK un IL pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 1 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI