This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52016PC0659
Proposal for a COUNCIL DECISION on the signing, on behalf of the European Union, and provisional application of the Agreement between the European Union and the Kingdom of Norway on supplementary rules in relation to the instrument for financial support for external borders and visa, as part of the Internal Security Fund for the period 2014 to 2020
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
COM/2016/0659 final - 2016/0323 (NLE)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.10.2016
COM(2016) 659 final
2016/0323(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK, stājās spēkā 2014. gada 21. maijā, un to sāka piemērot no 2014. gada 1. janvāra 1 .
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 514/2014, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, arī stājās spēkā 2014. gada 21. maijā, un to sāka piemērot no 2014. gada 1. janvāra 2 . Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 19. pantu Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus piemēro finansiāla atbalsta instrumentam ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (turpmāk "IDF robežu un vīzu instruments").
IDF robežu un vīzu instrumenta nolūks ir izveidot solidaritātes mehānismu, ar ko uz iesaistītajām valstīm attiecina vienus un tos pašus Eiropas noteikumus par ārējo robežu kontroli savstarpējās interesēs un viena otras vārdā. IDF robežu un vīzu instruments kalpos tam, lai sasniegtu svarīgu Šengenas acquis mērķi, proti, kopīgi uzņemtos atbildību par "efektīvu, intensīvu un vienota līmeņa kontroli pie ārējām robežām", kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 15. pantā. Tādējādi tas ir uzskatāms Šengenas acquis par pilnveidošanu.
Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās instrumentā saskaņā ar tā noteikumiem un ka ir jānoslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju, jo attiecīgajos asociācijas nolīgumos šādi noteikumi nav paredzēti.
Projekta nolīgumam ar Norvēģiju mērķis ir izstrādāt Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktā minētās vienošanās un ļaut Komisijai uzņemties galīgo atbildību par instrumenta budžeta īstenošanu šajā asociētajā valstī un noteikt tās iemaksu Savienības budžetā saistībā ar šo instrumentu.
Budžeta un finanšu kontroļu jomā uz dalībvalstīm attiecas horizontāli pienākumi (piemēram, Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) kompetence), kas izriet vai nu tieši no Līguma, vai arī no Savienības sekundārajiem tiesību aktiem. Šie pienākumi tieši attiecas uz dalībvalstīm un tāpēc nav noteikti Regulā (ES) Nr. 515/2014. Tomēr, piemērojot Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktu, minētie pienākumi ar nolīguma projektu ir jāattiecina arī uz asociēto valsti.
Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, Regulā (ES) Nr. 514/2014 ir noteikts, ka Komisijas darbiniekiem, Revīzijas palātai un OLAF ir jāpiešķir piemērota piekļuve, lai veiktu kontroles. Turklāt Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 9. punktā ir paredzēts, ka sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm tiks ietverti noteikumi, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, kontroles un pārbaudes uz vietas. Tādējādi tas ir paredzēts nolīguma projektā.
2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
•Juridiskais pamats
Tā kā šā priekšlikuma par nolīguma parakstīšanu mērķis ir noslēgt vienošanās starp Savienību un Norvēģiju par šīs valsts iemaksu finansiāla atbalsta instrumentā ārējām robežām un vīzām 2014.–2020. gada laikposmā un par papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, minētā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkts un 218. panta 5. punkts.
•Ierosinātā lēmuma nepieciešamība
Balstoties uz Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktu, nolīguma ar Norvēģiju noslēgšana ir nepieciešama, lai izstrādātu vienošanās par šīs valsts iemaksu finansiāla atbalsta instrumentā ārējām robežām un vīzām 2014.–2020. gada laikposmā un par papildu noteikumiem, kas vajadzīgi šādai līdzdalībai.
Piemērojot nolīguma 19. panta 4. punktu, nolīgums provizoriski jāpiemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, izņemot nolīguma 5. pantu.
•Proporcionalitāte
Neattiecas.
•Instrumenta izvēle
Neattiecas.
3.APSPRIEŠANĀ AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM GŪTIE REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI
•Sarunu iznākums
Komisija 2014. gada 28. maijā iesniedza ieteikumu Padomei atļaut Komisijai sākt sarunas ar Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu par starptautisku nolīgumu, ar kuru izveido šādus papildu noteikumus.
Komisija 2014. gada 14. jūlijā saņēma Padomes atļauju sākt sarunas ar Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu par nolīgumu, ar ko nosaka kārtību, kādā šīs valstis piedalās Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumentā.
Sarunas notika ar visām asociētajām valstīm kopā. Notika divas sarunu kārtas. Nolīguma projekta galīgais teksts ar Norvēģiju tika parafēts 2016. gada 5. jūlijā.
Komisija uzskata, ka mērķi, ko Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, ir sasniegti un ka vienošanās projekts ir Savienībai pieņemams.
Dalībvalstis informēja un ar tām apspriedās attiecīgajās Padomes darba grupās.
Nolīguma projekta galīgo saturu var apkopot šādi.
Nolīguma projektā ir paredzēta ikgadēja finansiāla iemaksa, ko Norvēģija veic Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumenta budžetā, ikgadējo summu aprēķinot atbilstoši tās IKP kā procentuālu daļu no visu to valstu IKP, kuras piedalās fondā [10. pants un I pielikums]. Ikgadējie maksājumi ir precizēti 11. pantā.
Turklāt nolīguma projektā arī paredzēta kārtība, kādā tiek izraudzīta atbildīgā iestāde un īstenota ikgadējās ziņošanas sistēma.
Nolīgumā arī iekļauti noteikumi, kuru nolūks ir aizsargāt Savienības finanšu intereses pret krāpšanu, un pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz finansiālo pārvaldību un kontroli, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD") un Savienības tiesību aktos, kuru pamatā ir LESD.
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas, ņemot vērā to, ka priekšlikums ir saistīts ar programmas pārvaldību un tā mērķis ir parakstīt starptautisku nolīgumu, par kuru tika risinātas sarunas, pamatojoties uz Padomes noteiktajām sarunu norādēm.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nolīguma projekta 10. pantā un I pielikumā ir aprakstīti noteikumi, kas attiecas uz asociētās valsts ikgadējām finansiālajām iemaksām Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumenta budžetā un to iespējamu pielāgošanu situācijai, kas aprakstīta I pielikumā.
5.CITI ELEMENTI
•Teritoriālā piemērošana
Regula (ES) Nr. 515/2014 ir Šengenas acquis pilnveidošana. Šajā saistībā šis nolīgums ar Norvēģiju arī papildina Šengenas acquis.
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Saskaņā ar iepriekš minētā protokola 4. pantu Dānija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi šo priekšlikumu, izlems, vai ieviest ierosināto lēmumu savos tiesību aktos.
Tā kā ar šo priekšlikumu tiek pilnveidoti Šengenas acquis elementi, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās attiecīgi saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2000/365/EK 3 un 2002/192/EK 4 , tāpēc tas tām nav saistošs un nav jāpiemēro.
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Nolīguma 17. pantā ir precizēta piemērojamā ziņošanas un uzraudzības kārtība. Līdz katra gada 15. februārim un līdz 2022. gadam (ieskaitot) Norvēģijai jāiesniedz Komisijā gada īstenošanas ziņojums par iepriekšējo finanšu gadu.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Nav nepieciešams.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ierosina Padomei lemt par nolīguma parakstīšanu Savienības vārdā un atļaut Padomes priekšsēdētājam iecelt attiecīgi pilnvarotu(-as) personu(-as) tā parakstīšanai Savienības vārdā.
Komisija ir izstrādājusi atsevišķu priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu pievienoto Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 5 . Padome pieņem šo lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.
–
2016/0323 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014 6 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās instrumentā saskaņā ar tā noteikumiem un ka noslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.
(2)Padome 2014. gada 14. jūlijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par nolīgumu, ar ko nosaka kārtību, kādā tās piedalās Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumentā. Sarunas ar Norvēģijas Karalisti tika sekmīgi pabeigtas, 2016. gada 5. jūlijā parafējot nolīgumu.
(3)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai ieviest to savos tiesību aktos.
(4)Šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas tai nav saistošs un nav jāpiemēro 7 .
(5)Šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā 8 ; tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas tai nav saistošs un nav jāpiemēro.
(6)Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.
(7)Ņemot vērā nolīguma 19. panta 4. punktu, nolīgums būtu provizoriski jāpiemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, izņemot nolīguma 5. pantu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Eiropas Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.
Parakstāmā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, ar ko pilnvaro nolīguma sarunu vadītāja norādīto(-ās) personu(-as) parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Nolīgumu, izņemot 5. pantu, saskaņā ar tā 19. panta 4. punktu provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.10.2016
COM(2016) 659 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība",
un
NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk "Norvēģija",
turpmāk "Puses",
ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 1 ("asociācijas nolīgums ar Norvēģiju"),
TĀ KĀ:
(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 2 Savienība kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveidoja finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.
(2)Regula (ES) Nr. 515/2014 ir Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīguma ar Norvēģiju nozīmē.
(3)Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 514/2014 3 ir tieša ietekme uz Regulas (ES) Nr. 515/2014 noteikumu piemērošanu, tādējādi ietekmējot šīs regulas tiesisko regulējumu, un tā kā asociācijas nolīgumā ar Norvēģiju noteiktās procedūras tika piemērotas, lai pieņemtu Regulu (ES) Nr. 514/2014, par ko Norvēģijai tika paziņots, Puses atzīst, ka Regula (ES) Nr. 514/2014 ir Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīguma ar Norvēģiju nozīmē, ciktāl tas ir nepieciešams Regulas (ES) Nr. 515/2014 īstenošanai.
(4)Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punktā ir noteikts, ka valstis – tostarp Norvēģija –, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās instrumentā saskaņā ar tā noteikumiem un ka būtu jānoslēdz vienošanās, lai precizētu minēto valstu finansiālās iemaksas un papildu noteikumus, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp noteikumus, kuri nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.
(5)Finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda ("IDF robežu un vīzu instruments"), ir īpašs Šengenas acquis instruments, kas izveidots, lai nodrošinātu sloga sadalījumu un finansiālu atbalstu ārējo robežu un vīzu politikas jomā dalībvalstīs un asociētajās valstīs.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 4 60. pantā ir izklāstīti netiešās pārvaldības noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad trešām valstīm, tostarp asociētajām valstīm, ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi.
(7) Regulas (ES) Nr. 514/2014 17. panta 4. punktā ir noteikts, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas oficiāli vēl neizraudzītai atbildīgai iestādei ir radušās 2014. gadā, tādējādi nodrošinot netraucētu pāreju starp Ārējo robežu fondu un Iekšējās drošības fondu. Līdzīgā kārtā ir svarīgi, lai tāda pati pieeja būtu atspoguļota šajā nolīgumā. Ņemot vērā, ka šis nolīgums nestājās spēkā līdz 2014. gada beigām, ir būtiski nodrošināt, ka izmaksas, kas radušās pirms atbildīgās iestādes oficiālās izraudzīšanas, ir attiecināmas, ja pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā ir tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.
(8)Lai atvieglinātu to ikgadējo iemaksu aprēķināšanu un izmantošanu, kas Norvēģijai jāiemaksā IDF robežu un vīzu instrumentā, Norvēģijas iemaksas par 2014.–2020. gada laikposmu tiks veiktas 2016.–2020. gadā, izmantojot piecus ikgadējus maksājumus. 2016.–2018. gadā ikgadējās iemaksas ir fiksētas summas, savukārt par 2019. un 2020. gadu maksājamās iemaksas tiks noteiktas 2019. gadā, pamatojoties uz visu to valstu iekšzemes kopproduktu, kuras piedalās IDF robežu un vīzu instrumentā, ņemot vērā faktiski veiktos maksājumus,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
1. pants
Darbības joma
Šajā nolīgumā ir izklāstīti papildu noteikumi, kas vajadzīgi, lai Norvēģija piedalītos IDF robežu un vīzu instrumentā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.
2. pants
Finanšu pārvaldība un kontrole
1. Norvēģija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību tiem noteikumiem par finanšu pārvaldību un kontroli, kas ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD") un Savienības tiesību aktos, kuru pamatā ir LESD.
Šā punkta pirmajā daļā minētie LESD un sekundāro tiesību aktu noteikumi ir šādi:
(a)LESD 287. panta 1., 2. un 3. punkts;
(b)Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30., 32. un 57. pants, 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts, 60. pants, 79. panta 2. punkts un 108. panta 2. punkts;
(c)Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 5 32., 38., 42., 84., 88., 142. un 144. pants;
(d)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6 ;
(e)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7 .
Puses var nolemt grozīt šo sarakstu, savstarpēji vienojoties.
2. Norvēģija savā teritorijā piemēro 1. punktā minētos noteikumus saskaņā ar šo nolīgumu.
3. pants
Pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana
Līdzekļus, kas Norvēģijai piešķirti saskaņā ar IDF robežu un vīzu instrumentu, izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.
4. pants
Interešu konflikta novēršanas principa ievērošana
Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas Norvēģijas teritorijā iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm.
5. pants
Izpilde
Komisijas pieņemtie lēmumi, ar kuriem uzliek finansiālās saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi Norvēģijas teritorijā.
Izpildi reglamentē Norvēģijā spēkā esošās civilprocesa normas. Izpildes rīkojumu pievieno lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru Norvēģijas valdība izrauga šim nolūkam un par ko tā informē Komisiju.
Kad pēc Komisijas lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, Komisija var uzsākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, tieši vēršoties kompetentajā iestādē.
Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Norvēģijas tiesu jurisdikcijā.
6. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība pret krāpšanu
1.Norvēģija
(a)apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veicot pasākumus, kuri attur no šādas rīcības, kā arī nodrošina efektīvu aizsardzību Norvēģijā;
(b)lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, veic tādus pašus pasākumus, kādus tā veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņas pašas finanšu intereses; un
(c)koordinē ar dalībvalstīm un Komisiju savu rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses.
2.Norvēģija pieņem pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus Savienība pieņēmusi saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu un kuri ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā.
Puses, savstarpēji vienojoties, var nolemt pieņemt pasākumus, kas ir līdzvērtīgi jebkādiem vēlākiem pasākumiem, kurus Savienība pieņem saskaņā ar šo pantu.
7. pants
Pārbaudes un apskates uz vietas, ko veic Komisija (OLAF)
Neskarot Komisijas tiesības, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 8. punkta, Komisija (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un apskates uz vietas Norvēģijas teritorijā saistībā ar IDF robežu un vīzu instrumentu atbilstoši Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Norvēģijas iestādes atvieglina pārbaudes un apskates uz vietas, kuras var veikt kopīgi, ja minētās iestādes to vēlas.
8. pants
Revīzijas palāta
Saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pirmās daļas X sadaļas 1. nodaļu Revīzijas palātai ir iespēja veikt revīziju telpās, kas pieder jebkurai struktūrai, kura Savienības vārdā pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Norvēģijas teritorijā saistībā ar IDF robežu un vīzu instrumentu, tostarp jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu telpās, kas saņem maksājumus no budžeta.
Norvēģijā Revīzijas palāta revīziju veic saziņā ar valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar kompetentajiem valsts dienestiem. Revīzijas palāta un Norvēģijas valsts revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot savu neatkarību. Minētās iestādes vai dienesti informē Revīzijas palātu par to, vai tās plāno piedalīties revīzijā.
Revīzijas palātai ir vismaz tās pašas tiesības, kas pienākas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 5. panta 7. punktu un šā nolīguma 7. pantu.
9. pants
Publiskais iepirkums
Norvēģija piemēro savu tiesību aktu noteikumus par publisko iepirkumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu XVI pielikumu 8 .
10. pants
Finansiālās iemaksas
1.Norvēģija 2016.–2018. gadā veic ikgadējos maksājumus IDF robežu un vīzu instrumenta budžetā saskaņā ar turpmāko tabulu.
(Visas summas izteiktas EUR)
|
2016. |
2017. |
2018. |
|
|
Norvēģija |
19 777 712 |
19 777 712 |
19 777 712 |
2.Norvēģijas iemaksas par 2019. un 2020. gadu aprēķina saskaņā ar pielikumā aprakstīto formulu atbilstoši Norvēģijas attiecīgajam iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentuālu daļu no visu to valstu IKP, kuras piedalās IDF robežu un vīzu instrumentā.
3.Norvēģija veic šajā pantā minētās finansiālās iemaksas neatkarīgi no datuma, kurā tiek pieņemta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā minētā Norvēģijas valsts programma.
11. pants
Finansiālo iemaksu izmantošana
1.Ikgadējo 2016. un 2017. gadā veicamo maksājumu kopsummu piešķir šādi:
(a)75 % – starpposma pārskatīšanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 515/2014 8. pantā;
(b)15 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. pantā minēto IT sistēmu izstrādei, ja līdz 2017. gada 30. jūnijam tiek pieņemti attiecīgie Savienības leģislatīvie akti;
(c)10 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 13. pantā minētajām Savienības darbībām un Regulas (ES) Nr. 515/2014 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai.
Ja b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā noteikto procedūru to pārdala konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā.
Ja šis nolīgums nestājas spēkā vai netiek provizoriski piemērots līdz 2017. gada 1. jūnijam, Norvēģijas iemaksu pilnā apmērā izmanto saskaņā ar šā panta 2. punktu.
2.Ikgadējo, 2018., 2019. un 2020. gadā veicamo maksājumu kopsummu piešķir šādi:
(a)40 % – konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā;
(b)50 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. pantā minēto IT sistēmu izstrādei, ja līdz 2018. gada 31. decembrim tiek pieņemti attiecīgie Savienības leģislatīvie akti;
(c)10 % – Regulas (ES) Nr. 515/2014 13. pantā minētajām Savienības darbībām un Regulas (ES) Nr. 515/2014 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai.
Ja b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā noteikto procedūru to pārdala konkrētajām darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. pantā.
3.Starpposma pārskatīšanai, Savienības darbībām, konkrētajām darbībām vai IT sistēmu izstrādes programmai piešķirtās papildu summas izmanto saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas izklāstīta vienā no šādiem noteikumiem:
(a)Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. panta 2. punkts;
(b)Regulas (ES) Nr. 515/2014 8. panta 7. punkts;
(c)Regulas (ES) Nr. 515/2014 7. panta 3. punkts;
(d)Regulas (ES) Nr. 515/2014 15. panta otrā daļa.
4. Komisija katru gadu var izmantot līdz EUR 1581 no Norvēģijas veiktajiem maksājumiem, lai finansētu administratīvos izdevumus saistībā ar darbiniekiem vai ārštata darbiniekiem, kuri ir nepieciešami, lai atbalstītu Regulas (ES) Nr. 515/2014 un šā nolīguma īstenošanu Norvēģijā.
12. pants
Konfidencialitāte
Saskaņā ar šo nolīgumu paziņotā vai iegūtā informācija, lai kādā formā tā arī būtu, ir profesionāls noslēpums un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju, ko aizsargā Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un Norvēģijas tiesību akti. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām Savienības iestādēs, dalībvalstīs vai Norvēģijā, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.
13. pants
Atbildīgās iestādes izraudzīšana
1. Norvēģija, cik vien iespējams drīz pēc valsts programmas apstiprināšanas, informē Komisiju par tās atbildīgās iestādes oficiālo izraudzīšanu ministrijas līmenī, kura atbild par izdevumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar IDF robežu un vīzu instrumentu.
2. Šā panta 1. punktā minētā izraudzīšana tiek attiecināta uz struktūru, kas atbilst tiem izraudzīšanas kritērijiem iekšējās vides, kontroles darbību, informācijas, saziņas un uzraudzības jomā, kuri noteikti Regulā (ES) Nr. 514/2014 vai uz tās pamata.
3. Atbildīgās iestādes izraudzīšanu pamato ar atzinumu, ko sniedz kāda revīzijas struktūra, kas var būt revīzijas iestāde, kura novērtē atbildīgās iestādes atbilstību izraudzīšanas kritērijiem. Minētā struktūra var būt neatkarīga publiskā iestāde, kas atbild par administrācijas uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Revīzijas struktūra darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes un veic savu darbu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Norvēģija savu lēmumu par izraudzīšanu var balstīt uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas būtībā ir tādas pašas kā tās, kas darbojušās iepriekšējā laikposmā, un vai to darbība bijusi efektīva. Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītā struktūra vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, Norvēģija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti trūkumi minētās struktūras uzdevumu īstenošanā, tostarp atceļot izraudzīšanu.
14. pants
Finanšu gada definīcija
Šajā nolīgumā finanšu gads, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā, attiecas uz nomaksātajiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas iegūti un atbildīgās iestādes pārskatos iegrāmatoti laikposmā no "N – 1" gada 16. oktobra līdz "N" gada 15. oktobrim.
15. pants
Izmaksu attiecināmība
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 4. punkta, attiecināmas ir arī izmaksas, ja atbildīgā iestāde tās ir samaksājusi, pirms tā tika oficiāli izraudzīta saskaņā ar šā nolīguma 13. pantu, ar noteikumu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā bija tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.
16. pants
Gada atlikuma maksājuma pieprasījums
1. Līdz tā gada 15. februārim, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, Norvēģija iesniedz Komisijai Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā prasītos dokumentus un informāciju.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta trešo daļu, Norvēģija līdz tā gada 15. martam, kurš seko attiecīgajam finanšu gadam, iesniedz Komisijai Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta otrajā daļā minēto atzinumu.
Iesniegtie dokumenti, kas minēti šajā punktā, ir uzskatāmi par gada atlikuma maksājuma pieprasījumu.
2. Šā panta 1. punktā minētos dokumentus sagatavo saskaņā paraugiem, kurus Komisija apstiprina, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 514/2014 44. panta 3. punktu.
17. pants
Īstenošanas ziņojums
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punkta trešo daļu, Norvēģija līdz katra gada 15. februārim un līdz 2022. gadam ieskaitot iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var šo informāciju atbilstīgā līmenī publiskot.
Pirmo gada ziņojumu par valsts programmas īstenošanu iesniedz 15. februārī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vai tā provizoriskās piemērošanas sākuma.
Pirmais ziņojums attiecas uz finanšu gadiem no 2014. gada līdz finanšu gadam, kas ir pirms gada, kad saskaņā ar šā panta otro daļu bija jāiesniedz pirmais gada ziņojums. Gala ziņojumu par valsts programmas īstenošanu Norvēģija iesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.
18. pants
Elektroniskā datu apmaiņas sistēma
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 24. panta 5. punktu visu oficiālo informācijas apmaiņu starp Norvēģiju un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko šim nolūkam nodrošina Komisija.
19. pants
Stāšanās spēkā
1.Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā nolīguma depozitārijs.
2.Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.
3.Šī vienošanās stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 2. punktā minētās procedūras pabeigšanu.
4.Puses šo nolīgumu, izņemot tā 5. pantu, provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc nolīguma parakstīšanas, neskarot konstitucionālās prasības.
20. pants
Spēkā esamība un izbeigšana
1.Savienība vai Norvēģija var izbeigt šo nolīgumu, paziņojot par savu lēmumu otrai Pusei. Nolīgumu pārtrauc piemērot trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma. Projektus un darbības, kas norisinās šā nolīguma izbeigšanas laikā, turpina saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Puses, savstarpēji vienojoties, atrisina visus citus jautājumus saistībā ar šā nolīguma izbeigšanas sekām.
2.Šo nolīgumu izbeidz, ja asociācijas nolīgums ar Norvēģiju tiek izbeigts saskaņā ar nolīguma 8. panta 4. punktu, 11. panta 3. punktu vai 16. pantu.
21. pants
Valodas
Šo nolīgumu sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
PIELIKUMS
2019. un 2020. gada finansiālo iemaksu aprēķināšanas formula un maksājuma informācija
Regulas (ES) Nr. 515/2014 5. panta 7. punkta otrajā un trešajā daļā minēto finansiālo iemaksu, ko Norvēģija veic IFD robežu un vīzu instrumentā, attiecībā uz 2019. un 2020. gadu aprēķina šādi.
Par katru gadu no 2013. gada līdz 2017. gadam galīgos Norvēģijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami 2019. gada 31. martā, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu attiecīgajā gadā, kuras piedalās IFD robežu un vīzu instrumentā. Par 2013.–2017. gadu iegūto piecu procentuālo daļu vidējo vērtību piemēro summai, ko veido faktiskās ikgadējās apropriācijas IFD robežu un vīzu instrumentam 2014.–2019. gadā, un IFD robežu un vīzu instrumentam 2020. gadā paredzētajām ikgadējo saistību apropriācijām, kuras iekļautas Komisijas pieņemtajā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektā, lai tādējādi iegūtu kopējo summu, kas Norvēģijai jāmaksā visā IFD robežu un vīzu instrumenta īstenošanas laikposmā. Ikgadējos maksājumus, kurus Norvēģija faktiski veikusi saskaņā ar šā nolīguma 10. panta 1. punktu, atskaita no šīs summas, lai iegūtu Norvēģijas iemaksu kopējo summu, kas jāmaksā par 2019. un 2020. gadu. Pusi no šīs summas maksā 2019. gadā, savukārt otru pusi – 2020. gadā.
Finansiālo iemaksu veic euro.
Norvēģija savu finansiālo iemaksu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru iemaksas maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, tiek maksāti procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par 3,5 procentpunktiem.
