EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.7.2016

COM(2016) 518 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Spānijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju

{SWD(2016) 263 final}

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Spānijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu 1 , kas pieņemta, lai veicinātu pārmērīga valsts budžeta deficīta tūlītēju novēršanu.

(3)Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Spānijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un sniedza ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu ne vēlāk kā līdz 2012. gadam saskaņā ar minētā līduma 104. panta 7. punktu. Kopš tā laika Padome, pamatojoties uz LESD 126. panta 7. punktu, ir sniegusi trīs jaunus, Spānijai paredzētus ieteikumus (2009. gada 2. decembrī, 2012. gada 10. jūlijā un 2013. gada 21. jūnijā), ar kuriem pārmērīga budžeta novēršanai noteikto termiņu pagarināja attiecīgi līdz 2013., 2014. un 2016. gadam. Visos trīs ieteikumos Padome secināja, ka Spānija ir veikusi efektīvus pasākumus, taču ir norisinājušies negatīvi un negaidīti ekonomikas notikumi, kas lielā mērā nelabvēlīgi ietekmējuši valdības finansiālo stāvokli 2 .  

(4)Saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punkta noteikumiem Padome 2016. gada 12. jūlijā nolēma, ka Spānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu.

(5)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 2. punktu, ja iesaistītā dalībvalsts nerīkojas vai, pēc Padomes ieskatiem, šī rīcība ir nepietiekama, Padome nekavējoties pieņem lēmumu atbilstīgi Līguma 126. panta 9. punktam.

(6)    Komisija ir atjauninājusi savu 2016. gada pavasara prognozi ar informāciju, kas bija pieejama līdz 2016. gada 19. jūlijam. Pamatojoties uz iepriekš minēto, reālā IKP pieauguma prognoze 2016. gadam salīdzinājumā ar pavasara prognozi ir palielināta par 0,3 procentu punktiem līdz 2,9 %, bet 2017. gadam samazināta (2,3 % pret 2,5 % pavasarī). Attiecībā uz 2018. gadu tiek prognozēts, ka reālais IKP palielināsies par 2,1 %. Tas ir salīdzināms ar 3,2 % pieaugumu 2015. gadā. Tādējādi sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme palēnināsies, taču saglabāsies stabila, joprojām izjūtot reformu, kas pieņemtas, reaģējot uz krīzi, un veiksmīgi pabeigtās finansiālās palīdzības programmas pozitīvo ietekmi. Ekonomikas atveseļošanās joprojām norit kombinācijā ar noturīgu darbvietu radīšanu saistībā ar algu pastāvīgu mērenību un darba tirgus reformu sagādātajām priekšrocībām. Arī naftas zemās cenas sekmē izaugsmi. Vienlaikus tiek prognozēts, ka inflācija varētu būt −0,3 % 2016. gadā. Tomēr ar izaugsmes prognozi ir saistīti negatīvi riski, jo īpaši no 2017. gada, kas ir saistīti cita starpā ar Apvienotās Karalistes referenduma par dalību Eiropas Savienībā rezultātu, kas ir palielinājis nenoteiktību, potenciāli negatīvi ietekmējot tirdzniecību un iekšzemes pieprasījumu.

(7)Saskaņā ar Komisijas atjaunināto 2016. gada pavasara prognozi paredzams, ka vispārējās valdības deficīts samazināsies līdz 4,6 % no IKP 2016. gadā, līdz 3,3 % no IKP 2017. gadā un 2,7 % no IKP 2018. gadā (salīdzinājumā ar Stabilitātes programmas mērķiem 3,6 %, 2,9 % un 2,2 % no IKP attiecīgi 2016., 2017. un 2018. gadā un pavasara prognozē paredzēto budžeta deficītu 3,9 % no IKP apmērā 2016. gadā un 3,1 % no IKP apmērā 2017. gadā). Augstāka deficīta prognoze ir daļēji izskaidrojama ar to, ka atjauninātajā Komisijas prognozē ir ņemts vērā mazāks pasākumu skaits izdevumu ierobežošanai centrālās un reģionālās valdības līmenī, reaģējot uz Komisijas 2016. gada marta ieteikumu (0,2 % no IKP), nekā Stabilitātes programmā prognozētais (0,4 % no IKP), ņemot vērā, ka daži no šiem pasākumiem vēl nav pietiekami precizēti, lai tos varētu iekļaut Komisijas prognozē, pamatojoties uz parasto pieņēmumu par politikas nemainīgumu. Tomēr lielākā atšķirība izriet no izmaiņām, kas veiktas uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesiskajā regulējumā, kā rezultātā uzņēmumi 2016. gadā veic zemākus avansa maksājumus ("pagos fraccionados"). Avansa maksājumu deficīts Stabilitātes programmā netika skaitliski noteikts un kļuva acīmredzams tikai aprīlī, veicot pirmo iemaksu, pēc pavasara prognozes sagatavošanas termiņa beigām. Komisijas atjauninātajā 2016. gada pavasara prognozē šis deficīts tiek lēsts 0,5 % apmērā no IKP 2016. gadā. Tā kā iepriekšminētās izmaiņas rada nodokļu maksājumu pastāvīgu kavēšanos, bet ne izmaiņas nodokļu likmē vai nodokļa bāzē, tās neietekmētu ieņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa jaunā, stabilā stāvoklī. To rezultātā 2016. gadā veidojas nodokļu iekasēšanas īslaicīgs zudums, kas atjauninātajā pavasara prognozē tiek uzskatīts par vienreizēju gadījumu. Attiecībā uz 2017. gadu atšķirības starp atjaunināto pavasara prognozi un Stabilitātes programmu izriet no sliktākas nekā gaidīts sākuma pozīcijas un tā, ka taupības pasākumi, kas veikti, reaģējot uz Komisijas 2016. gada marta ieteikumu, vēl nav pietiekami precizēti, lai tos ņemtu vērā, pamatojoties uz ierasto pieņēmumu par politikas nemainību. Paredzams, ka strukturālais deficīts palielināsies par 0,4 % un 0,1 % no IKP attiecīgi 2016. un 2017. gadā, un saglabāsies nemainīgs 2018. gadā. Tomēr 2016. gadā prognozēto strukturālā deficīta pieaugumu daļēji virza tas, ka pašreizējās prognozes par inflāciju un nominālā IKP pieaugumu ir zemāks nekā tas, kas ir 2016. gada budžeta pamatā, kas negatīvi ietekmēja strukturālos valdības ieņēmumus, vienlaikus neļaujot koriģēt izdevumus.

(8)Vispārējās valdības bruto parāda attiecība pret IKP pieauga no 36 % 2007. gadā līdz aptuveni 99 % 2014. gadā. Parāda attiecība 2015. gadā bija vairāk vai mazāk stabila, jo finanšu aktīvu neto pārdošana kompensēja negatīvo ietekmi, kas radusies tādēļ, ka deficīts pieaug straujāk par nominālo IKP pieaugumu. Saskaņā ar atjaunināto Komisijas 2016. gada pavasara prognozi paredzams, ka parāda attiecība sasniegs 100,6 % no IKP 2017. gadā, bet pavasara prognozē paredzēts, ka parāds sasniegs 100,3 % no IKP 2016. gadā. Lai gan Spānijā nav novērojami tūlītēji fiskālā stresa riski, kas izriet no šīs augstās parāda attiecības, ja budžeta situācija neuzlabosies, vidējā termiņā būtiski pieaugs parāda atmaksājamības riski. Ilgākā termiņā paredzams, ka fiskālās stabilitātes riski mazināsies, pateicoties pozitīvajai ietekmei, kas rodas, samazinot ar novecošanu saistītus izdevumus 3 .

(9)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. pantu Padomes lēmumā pieprasīt veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu Padome pieprasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kuri, pamatojoties uz pieprasījuma pamatā esošo prognozi, atbilst minimālam gada uzlabojumam vismaz 0,5 % apmērā no IKP tās cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus. Tomēr tas, ka šis Padomes lēmums izdot pieprasījumu tiek pieņemts gada otrajā pusē, pastiprina fiskālos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu strukturālās bilances noteiktu ikgadēju uzlabojumu. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā, ka pamatscenārijs jaunajai korekcijai sākas ar strukturālā deficīta pasliktināšanos 0,4 % apmērā no IKP, kas ir vismaz daļēji rezultāts tam, ka inflācija izrādījās zemāka nekā prognozēts scenārijā, kas ir pamatā 2016. gada budžetam, – notikums, kas ir lielākoties ārpus valdības kontroles. Ņemot to vērā, šķiet lietderīgi nepieprasīt turpmākus strukturālus pasākumus 2016. gadā.

(10)Ņemot vērā to, ka 2016. gadā nebūtu jāpieprasa papildu strukturāli pasākumi, lai piešķirtu Spānijai vēl vienu gadu tās pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kas ir noteikums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97, būtu vajadzīgs strukturālās bilances gada uzlabojums 2017. gadā, kam būtu pārāk negatīva ietekme uz izaugsmi. Tādēļ šķiet lietderīgi termiņu, kādā Spānijai jānovērš pārmērīga valsts budžeta deficīta situācija, pagarināt par diviem gadiem.

(11)Tāpēc, lai veiktu ticamas un ilgtspējīgas korekcijas, Spānijai būtu jāpanāk vispārējās valdības budžeta deficīts 4,6 %, 3,1 % un 2,2 % apmērā no IKP attiecīgi 2016., 2017. un 2018. gadā, kas atbilst strukturālās bilances pasliktinājumam par 0,4 % no IKP 2016. gadā un uzlabojumam 0,5 % apmērā no IKP gan 2017. gadā, gan 2018. gadā. Šajos budžeta mērķos arī ņem vērā vajadzību kompensēt fiskālās konsolidācijas otrās kārtas ietekmi uz publiskajām finansēm, ietekmējot ekonomiku kopumā.

(12)Lai šos mērķus sasniegtu, par vajadzīgiem tiek uzskatīti turpmāki strukturālie pasākumi ar aplēsto ietekmi 0,5 % apmērā no IKP gan 2017. gadā, gan 2018. gadā. Taupības pasākumi 2017. un 2018. gadā cita starpā varētu ietvert nodokļu izdevumu skaita un apjoma samazinājumu, jo īpaši attiecībā uz samazinātām PVN likmēm, lai sasniegtu vajadzīgo strukturālo uzlabojumu.

(13)Turklāt preventīvo un korektīvo mehānismu, kas paredzēti Spānijas Likumā par stabilitāti, stingra piemērošana visos valdības līmeņos varētu veicināt pārmērīga budžeta deficīta savlaicīgu un noturīgu novēršanu. To varētu panākt, minēto mehānismu īstenošanā izmantojot lielāku automātiskumu. Turklāt Likumā par stabilitāti iekļautā izdevumu noteikuma ietekmi uz publisko finanšu stabilitāti varētu stiprināt, vēl vairāk precizējot to izdevumu kategoriju piemērošanas tvērumu un definīciju, kas nepieciešamas noteikumā iekļautās informācijas aprēķināšanai, un saistības nepildošās publiskās pārvaldes iestādes nepārprotami aicinot kompensēt izdevumu novirzes nākamajā gadā.

(14)Spānijai būtu arī jāveltī pienācīga uzmanība publisko finanšu kvalitātes aspektiem, tostarp tās publiskā iepirkuma politikai. To pārkāpumu skaits, kuri ietekmē ES publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu un uz kuriem vērsta Komisijas uzmanība, pēdējos gados ir bijis ievērojams. Dati liecina, ka pastāv neatbilstības publiskā iepirkuma īstenošanā starp līgumslēdzējām iestādēm un struktūrām un ka nepietiekami ex-ante un ex-post kontroles mehānismi kavē publiskā iepirkuma tiesību aktu pareizu un vienotu piemērošanu. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Spānija izceļas ar paziņojumu par līgumu zemu publicēšanas līmeni un salīdzinoši augstu sarunu procedūras izmantošanas līmeni bez iepriekšējas publicēšanas. Tas nozīmē, ka tiek ierobežota konkurence uzņēmumiem no citām ES valstīm, un bieži notiek tieša līgumu piešķiršana, kas rada ietekmi lielāku vispārējās valdības izdevumu izteiksmē. Centralizēto vai kopīgo iepirkuma instrumentu ierobežotā izmantošana liedz panākt efektivitātes uzlabojumus, kas sekmētu fiskālos ietaupījumus. Tādas neatkarīgas struktūras trūkums, kura atbild par efektivitātes un atbilstības tiesību aktiem nodrošināšanu publiskā iepirkuma jomā visā valstī, kavē iepirkuma noteikumu pareizu īstenošanu un var radīt iespējas pārkāpumu veikšanai, kam ir negatīva ietekme uz Spānijas publisko finanšu situāciju.

(15)Lai nodrošinātu fiskālās konsolidācijas stratēģijas veiksmīgu īstenošanu, būs svarīgi arī atbalstīt fiskālo konsolidāciju ar visaptverošām strukturālām reformām atbilstīgi Spānijai adresētajiem Padomes ieteikumiem saistībā ar 2016. gada Eiropas pusgadu un jo īpaši tiem, kuri saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu.

(16)Saskaņā ar Līguma 126. panta 9. punktu Padome tās lēmuma izdot pieprasījumu saskaņā ar šo pantu ietvaros var lūgt attiecīgo dalībvalsti iesniegt ziņojumus par korekciju pasākumiem saskaņā ar konkrētu grafiku. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punktu dalībvalsts ziņojumā norāda valdības izdevumu un ieņēmumu mērķus un fiskālās politikas pasākumus gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā, kā arī informāciju par politikas pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz konkrētiem Padomes lēmumiem. Lai atvieglotu šajā pieprasījumā ietverto ieteikumu īstenošanas termiņa kontroli, kā arī pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņa kontroli, Spānija tiek aicināta iesniegt šādu ziņojumu līdz 2016. gada 15. oktobrim līdztekus tās 2017. gada budžeta plāna projektam.

(17)Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 473/2013 10. pantu Spānijai būtu jāsniedz ziņojums Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai atbilstoši specifikācijām, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 877/2013. Pirmo reizi ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2017. gada 15. janvārim un pēc tam – ik pēc trīs mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Spānija līdz 2018. gadam novērš pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta situāciju.

2.Spānija 2016. gadā samazina vispārējās valdības budžeta deficītu līdz 4,6 % no IKP, 2017. gadā – līdz 3,1 % no IKP, bet 2018. gadā – līdz 2,2 % no IKP. Šis vispārējā valsts budžeta deficīta uzlabojums atbilst strukturālās bilances samazinājumam par 0,4 % no IKP 2016. gadā un uzlabojumam 0,5 % no IKP apmērā gan 2017., gan 2018. gadā, pamatojoties uz Komisijas atjaunināto 2016. gada pavasara prognozi. Spānija izmanto arī visus neparedzētos ieņēmumus, lai paātrinātu deficīta un parāda samazināšanu.

3.Papildus ietaupījumiem, kas jau ir iekļauti atjauninātajā Komisijas 2016. gada pavasara prognozē, Spānija pieņem un pilnībā īsteno konsolidācijas pasākumus 0,5 % apmērā no IKP gan 2017. gadā, gan 2018.  gadā.

4.Ja īstenotos riski attiecībā uz budžeta plānošanu, Spānija ir gatava pieņemt turpmākus pasākumus. Fiskālās konsolidācijas pasākumi nodrošina vispārējās valdības strukturālās bilances stabilu uzlabojumu izaugsmi veicinošā veidā.

5.Spānija pieņem pasākumus, lai stiprinātu savu fiskālo sistēmu, jo īpaši nolūkā palielināt mehānismu automātiskumu, lai novērstu un koriģētu novirzes no budžeta deficīta, parāda un izdevumu mērķiem, un stiprināt Likumā par stabilitāti iekļautā izdevumu noteikuma ietekmi uz publisko finanšu stabilitāti.

6.Spānija izveido konsekventu sistēmu, lai nodrošinātu pārredzamību un publiskā iepirkuma politikas koordināciju visās līgumslēdzējās iestādēs un struktūrās nolūkā garantēt ekonomikas efektivitāti un augstu konkurences līmeni. Šāda sistēma ietver atbilstīgus ex-ante un ex-post kontroles mehānismus publiskajam iepirkumam, lai nodrošinātu efektivitāti un atbilstību tiesību aktiem.

2. pants

Padome nosaka termiņu līdz 2016. gada 15. oktobrim, līdz kuram Spānijai ir jānodrošina efektīva rīcība, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punktu jāiesniedz ziņojums Padomei un Komisijai par pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz Padomes deficīta samazināšanas pieprasījumu. Ziņojumā ietver valsts izdevumu un ieņēmumu mērķus un norāda diskrecionāros pasākumus gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā, kā arī informāciju par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz konkrētajiem Padomes ieteikumiem, lai stiprinātu savu fiskālo sistēmu un publiskā iepirkuma politikas satvaru saskaņā ar 1. panta 5. un 6. punktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē,

(1) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(2) Visi dokumenti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Spānijā ir atrodami: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/deficit/countries/spain_en.htm .

(3) Eiropas Komisija (2016. g.), "2015. gada ziņojums par fiskālo stabilitāti", European Economy, Iestāžu dokuments Nr. 018.