EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.6.2016

COM(2016) 399 final

2016/0185(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 201 final}
{SWD(2016) 202 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES regulatīvā iejaukšanās viesabonēšanas vairumtirgos un mazumtirgos pēdējos 10 gadus ir bijusi nepieciešama, lai uzlabotu viesabonēšanas pakalpojumu darbības nosacījumus Savienības iekšējā tirgū 1 .

Eiropas Parlaments un Padome 2015. gadā pieņēma Regulu (ES) Nr. 2015/2120 2 , kas stājās spēkā 2015. gada 29. novembrī un ar ko tika grozīta Regula (ES) Nr. 531/2012 (Viesabonēšanas regula) 3 .

Regulā (ES) Nr. 2015/2120 noteikts, ka Savienībā no 2017. gada 15. jūnija ir jāatceļ mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, ievērojot viesabonēšanas pakalpojumu godīgu izmantošanu un iespēju mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksu atcelšanas ilgtspējas nolūkā piemērot atkāpšanās mehānismu. Šos jaunos noteikumus, kas attiecas uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem Savienībā, šajā paskaidrojuma rakstā sauc par "abonēšanu viesos kā mājās" jeb RLAH noteikumiem.

Lai arī reglamentēšana mazumtirdzniecības līmenī ir vajadzīga, tomēr ar to vien nepietiek RLAH īstenošanai. Lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana būtu ilgtspējīga visā Savienībā un iekšzemes tirgos netiktu radīti konkurences traucēkļi, valstu viesabonēšanas vairumtirgiem jābūt konkurētspējīgiem un spējīgiem piedāvāt viesabonēšanas vairumcenas, ar kurām operatori spēj ilgstoši piedāvāt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, nepiemērojot papildmaksas.

Šajā sakarā Komisija ir apņēmusies pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu, lai novērtētu pasākumus, kas ir vajadzīgi mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanai atbilstoši Viesabonēšanas regulas 19. panta 1. punktam 4 .

Šī vairumtirgu analīze parāda, ka vairākas tirgus nepilnības aizvien ietekmē šo tirgu darbību (piemēram, tā oligopolistiskās iezīmes, viesabonēšanas nolīgumu divpusējība un vairumtirdzniecības alternatīvu trūkums). Šī analīze parāda arī to, ka viesabonēšanas datplūsmas neto sūtītāju, tostarp vājāku viesabonēšanas vairumtirgus dalībnieku, pozīcija sarunās, piemērojot RLAH noteikumus, var pasliktināties, ja netiks veikti kompensējoši pasākumi. Tas savukārt var traucēt vietējo operatoru iekšzemes tirgu darbību.

Vienlaikus noteikumiem, ko piemēro vairumtirgū, būtu jānodrošina, ka apmeklētie operatori spēj atgūt izmaksas, kas radušās vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā, tostarp saistītās un kopējās izmaksas. Šādi būtu jāsaglabā stimuls ieguldīt līdzekļus apmeklētajos tīklos un izvairīties no konkurences traucējumiem iekšzemes tirgū, ko rada to operatoru veiktā regulējuma arbitrāža, kas izmanto viesabonēšanas pieejas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai konkurētu konkurētspējīgos iekšzemes apmeklētajos tirgos.

Tādējādi šīs iniciatīvas mērķis ir reglamentēt valstu viesabonēšanas vairumtirgu darbību, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, neradot traucējumus apmeklētajos iekšzemes tirgos un pašmāju tirgos.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana ir svarīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu, ka telesakaru noteikumi atbalsta digitālā vienotā tirgus izveidi un darbību visā Savienībā. Šis mērķis tika uzsvērts arī digitālā vienotā tirgus stratēģijā, ko Komisija izklāstīja 2015. gada 6. maijā 5 . Viesabonēšanas vairumtirgus regulēšana, ar ko Savienībā tiks izveidota RLAH, īpaši palīdzēs nodrošināt to, ka labi funkcionējoši tirgi sniedz pieeju augstas veiktspējas bezvadu platjoslas infrastruktūrai par pieejamām cenām visā Savienībā.

Abi likumdevēji apstiprināja šā mērķa svarīgumu visa digitālā vienotā tirgus kontekstā, kad RLAH noteikumi tika pieņemti 2015. gadā. Tomēr, ņemot vērā viesabonēšanas vairumtirgu un mazumtirgu savstarpējo mijiedarbību, likumdevēji noteica, ka RLAH noteikumu piemērošanai jābūt atkarīgai no to leģislatīvo pasākumu pieņemšanas, ar kuriem novērš problēmas vairumtirdzniecības līmenī un kuri ir vajadzīgi mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanai Savienībā. 

Tādēļ šis regulas priekšlikums ir paredzēts tam, lai pilnīgotu viesabonēšanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz viesabonēšanas vairumtirgiem, un RLAH noteikumus varētu piemērot no 2017. gada 15. jūnija. Tas saskan ar politikas mērķiem, kas ir Viesabonēšanas regulas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas pamatā.

Turklāt papildu šeit ierosinātajiem leģislatīvajiem pasākumiem vienlaikus ar RLAH izveidi tiks īstenoti akti, kurus paredzēts pieņemt 2016. gada 15. decembrī un ar kuriem paredzēs detalizētus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un metodiku, ar kuru novērtēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspēju.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES regulatīvā iejaukšanās viesabonēšanas vairumtirgos un mazumtirgos pēdējos 10 gadus ir bijusi nepieciešama, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu. Šādas iejaukšanās mērķis ir uzlabot nosacījumus viesabonēšanas pakalpojumu funkcionēšanai iekšējā tirgū visā Savienībā 6 , jo valsts regulatīvās iestādes ir apstiprinājušas, ka nav spējušas patstāvīgi tikt galā ar šo problēmu tādēļ, ka starptautiskais viesabonēšanas tirgus ir jautājums ar pārrobežu raksturu 7 . Pēc Regulas (ES) 2015/2120 pieņemšanas ir jāpieņem atbilstoši leģislatīvi pasākumi, ar kuriem nodrošina viesabonēšanas vairumtirgu pareizu darbību. Šādi tiks radīta iespēja piedāvāt RLAH visā Savienībā, kā norādīts viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšanā. Tādējādi ir jāveic pasākumi, ar kuriem regulēt viesabonēšanas vairumtirgus saskaņā ar LESD 114. pantu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu viesabonēšanas pakalpojumiem, jo īpaši, lai nodrošinātu RLAH ilgtspēju.

•Subsidiaritāte

Savienības mēroga pieeja viesabonēšanas vairumtirgu regulēšanai novērstu to, ka atsevišķas dalībvalstis augsto vairumcenu problēmas risināšanai izmanto atšķirīgas pieejas. Šādu atšķirīgu pieeju izmantošana varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgū, jo Savienības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu piemēroti nevienādi regulatīvie nosacījumi, kas būtu atkarīgi no tā, vai viņi ir vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji (kā apmeklētie operatori) vai šo pakalpojumu pircēji (kā vietējie operatori), neraugoties uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas noteikumiem, kas paredzēti Viesabonēšanas regulā.

Savienības mērogā ir vajadzīga vienota pieeja arī tāpēc, ka atsevišķām dalībvalstīm var nebūt iemeslu valsts vairumtirgu regulēt tā, lai tiktu ņemta vērā dalībvalsts noteikumu ietekme uz iespēju sniegt RLAH citām dalībvalstīm. Ja iniciatīva tiktu veikta Savienības līmenī, tad visu dalībvalstu vispārējās intereses tiktu ņemtas vērā daudz labāk. Nespēja nodrošināt viesabonēšanas vairumtirgu saskaņotu regulējumu Savienības mērogā varētu apgrūtināt RLAH sniegšanu, ņemot vērā lielāku iespējamību, ka var rasties atšķirības starp vairumtirdzniecības izmaksām, kas rodas citās dalībvalstīs, un mazumtirdzniecības ienākumiem.

Savukārt, vienota pieeja ES līmenī varētu radīt nepieciešamos regulatīvos nosacījumus un nodrošināt to, ka valstu vairumtirgi atbalsta viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu ilgtspējīgā veidā visā Savienībā. Visbeidzot, izmantojot vienotu pieeju, Savienības viesabonēšanas tirgu vienmērīgas darbības nodrošināšanā tiks ņemta vērā savstarpējā mazumtirgus un vairumtirgus noteikumu atkarība, kā to jau uzsvērusi Tiesa 8 .

Likumdevējam ir dota plaša rīcības brīvība, lai nodrošinātu, ka pieņemtie lēmumi ir proporcionāli. Tomēr Tiesa ir paskaidrojusi, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par viesabonēšanu, ka likumdevēja lēmumu pamatā jābūt objektīviem kritērijiem.

Šādā gadījumā, kad tiek vērtēts ar dažādiem iespējamiem pasākumiem saistītais slogs, ir jāizvērtē, vai ar noteiktajiem mērķiem var pamatot pat ievērojami negatīvas ekonomiskās sekas, kas var rasties dažiem operatoriem 9 . Tādējādi ierosinātajos regulatīvajos pasākumos ir ņemti vērā divi elementi, ievērojot Viesabonēšanas regulas 19. panta 1. punktā paredzētos kritērijus, proti, nepieciešamība nodrošināt, ka apmeklētie operatori spēj atgūt visas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas, kas radušās regulētu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā, un nepieciešamība novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai anomālu vai ļaunprātīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas izmantošanu citiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā.

Šīs konkrētās prasības nodrošina, ka atbilstoši proporcionalitātes principam ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas noteikumiem tiek reglamentēti tikai jautājumi, kas ir nepieciešami vispārējā politikas mērķa sasniegšanai. Ar šiem noteikumiem, piemēram, nedrīkst radīt negatīvas ekonomiskas sekas, ja to radīšana nav pamatota ar mērķa sasniegšanu. Piemēram, nedrīkst pieprasīt efektīviem operatoriem sniegt pakalpojumus par cenu, kas ir zemāka nekā to sniegšanas izmaksas, vai paredzēt pieejas noteikumus, kurus apmeklētie operatori nevar piemērot tikai kā viesabonēšanas pakalpojumu noteikumus.

Savukārt, kā uzsvērts Tiesas spriedumā, atbilstība proporcionalitātes principam neizslēdz iespēju, ka dažiem operatoriem atsevišķos gadījumos var rasties negatīvas ekonomiskas sekas, piemēram, tādas peļņas līmeņa samazinājums, kas būtu virs šā līmeņa, ja tā tiktu gūta pilnīgas konkurences tirgos, kuros tiek veiktas vairumtirdzniecības viesabonēšanas darbības, vai zaudējumi, kuru iemesls ir tīkla izmaksu neefektīva pārvaldība. Šāda iespēja pastāv, jo minētās negatīvās sekas patiešām ir pamatotas un nepieciešamas noteiktā mērķa sasniegšanai.

•Juridisko instrumentu izvēle

Ar ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts definēt tieši piemērojamus noteikumus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, izdarot grozījumus konkrētos Viesabonēšanas regulas noteikumos. Šā iemelsa dēļ tiek ierosināts pieņemt regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Pārskatīšana īpaši liecina par to, ka viesabonēšanas vairumtirgi ne vienmēr darbojas pareizi. Šo tirgu nepilnības ietekmē vairumtirgu darbību, radot cenas, kas ir ievērojami augstākas nekā aplēstā cena, jo īpaši par datu pakalpojumiem. Tomēr jebkura konkurences dinamika, kas ir novērojama viesabonēšanas vairumtirgos Savienībā, ir cieši saistīta ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas regulētajām maksām. Šīs maksas, kurām noteikts maksimuma ierobežojums, bieži ir vienīgās maksas, kas ir pieejamas operatoriem ar mazākām iespējām aizstāvēt savas intereses (mazāki operatori vai mobilo sakaru virtuālā tīkla operatori). Pārskatīšanā arī ir secināts, ka nav iespējams precīzi prognozēt, kāda būs nākotnē pieņemtu RLAH prasību ietekme uz konkurenci valstu viesabonēšanas vairumtirgos, jo īpaši saistībā ar gaidāmo viesabonēšanas datplūsmas pieaugumu. Turpretī, ņemot vērā pastāvošās tirgus nepilnības, kas ietekmē viesabonēšanas vairumtirgus, pārskatīšanas ziņojumā nav izslēgta iespēja, ka tad, ja netiks veikti kompensējoši pasākumi, pietiekami daudzu tirgus dalībnieku pozīcija RLAH noteikumu piemērošanas gadījumā faktiski pasliktinātos.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2015. gada 29. novembra līdz 2016. gada 18. februārim Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanos par valstu viesabonēšanas vairumtirgu pārskatīšanu. Minētās apspriešanās mērķis bija apkopot viedokļus par to, cik labi darbojas ES viesabonēšanas tirgi, un to, kāds ir valstu viesabonēšanas vairumtirgu spēkā esošais regulējums ES, ņemot vērā pienākumus, kas ir paredzēti Viesabonēšanas regulā, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atceltu līdz 2017. gada 15. jūnijam. Kopā tika saņemtas 97 atbildes (92 tiešsaistes anketas, 3 pa e-pastu un 2 nostājas dokumenti) no 25 dalībvalstīm un Norvēģijas.

Operatoriem ir atšķirīgi uzskati par to, cik labi darbojas viesabonēšanas vairumtirgi. Daži vēsturiskie operatori un operatori ar lielu ietekmi, un parasti arī operatori ar lielu ienākošo viesabonēšanas datplūsmu apgalvo, ka pastāv konkurences dinamika, par ko liecinot tas, ka vairumtirgus maksas bieži ir zemākas nekā šobrīd noteiktā maksimālā maksa. Citi operatori, īpaši mazākie operatori, mobilo sakaru virtuālo tīklu operatori un operatori ar lielu izejošo viesabonēšanas datplūsmu, apgalvo, ka cenas, kas tiem pieejamas vairumtirgū, sakrīt ar šobrīd noteikto maksimālo maksu vai ir tuvu tai un tādējādi ir ievērojami augstākas par izmaksām. Dalās arī divu operatoru grupu viedokļi par RLAH ietekmi uz konkurenci viesabonēšanas vairumtirgos: viena daļa apgalvo, ka RLAH palielinās konkurenci, otra — ka notiks pretējais.

Valsts regulatīvo iestāžu un valdību nostāja ir līdzīga viedoklim, ko pauž attiecīgo valstu operatori. Valstis, kurās ir liela ienākošā viesabonēšanas datplūsma, uzskata, ka valstu viesabonēšanas vairumtirgi darbojas labi, bet valstīm, kurās ir liela izejošā viesabonēšanas datplūsma, ir pretējs viedoklis. Visbeidzot, patērētāju un klientu asociācijas pauž piesardzīgu viedokli par viesabonēšanas vairumtirgiem, jo tās šajos tirgos nav tieši iesaistītas.

Lielākais vairums aptaujāto uzskata, ka ES mēroga vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas, kas būtu spēkā visās dalībvalstīs, būtu vispiemērotākā regulatīvā pieeja, lai RLAH piemērotu 2017. gadā. Tomēr, tā kā pastāv dažādi uzskati par to, kā viesabonēšanas vairumtirgus darbojas, operatoriem nav vienota viedokļa par vispiemērotāko šādas maksimālās maksas līmeni, ar kuru panāktu RLAH ilgtspēju. Daži atbalsta ideju par pašreizējo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālo maksu apstiprināšanu, bet citi aicina to ievērojami samazināt, lai panāktu RLAH ilgtspēju. Turklāt daudzi operatori norādīja: lai RLAH piemērotu balss savienojumiem, ir svarīgs arī mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu līmenis.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai iegūtu pārskatīšanas ziņojumam vajadzīgos pierādījumus, papildus sabiedriskai apspriešanai Komisija un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) 2015. gada rudenī no operatoriem saņēma visaptverošu datu kopumu 10 . Komisija arī pasūtīja neatkarīgu pētījumu, lai aplēstu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas 11  un izanalizētu saņemtos kvalitatīvos un kvantitatīvos datus par viesabonēšanas vairumtirgiem un mazumtirgiem 12 .

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

ilgtspējas pieprasījumu skaits;

kopējais ienākošās un izejošās viesabonēšanas datplūsmas apjoms ceturksnī;

nelīdzsvarotas un līdzsvarotas datplūsmas vidējās vairumcenas un apjomi;

uz jaudu balstītu vairumtirdzniecības līgumu skaits un to galvenie elementi, un

vairumtirdzniecības līgumiskie pasākumi, kuri pieņemti, lai novērstu lielapjoma saimnieciskās darbības, kas balstītas uz pastāvīgu viesabonēšanu vai anomālu vai ļaunprātīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas izmantošanu, un to piemērošanas efektivitāte.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ar 1. punktu groza Viesabonēšanas regulas 3. pantu, pievienojot iespēju vairumtirdzniecības nolīguma pusēm atteikties no maksimālo vairumtirdzniecības maksu ierobežojumu piemērošanas, kas paredzētas Viesabonēšanas regulas 7., 9. un 12. pantā.

Ar 2.–4. punktu izdara grozījumus spēkā esošajos noteikumos, ar kuriem nosaka maksimālās vidējās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas zvaniem, SMS un datiem un groza piemērojamās vērtības. Šie grozījumi nodrošina arī trīs grozīto pantu (7., 9. un 12. panta) saskanību.

Ar 5. punktu izdara grozījumus 17. pantā nolūkā nodrošināt konsultēšanos ar BEREC gadījumos, kad rodas strīds par ieguldījumiem, kas nepieciešami regulētu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Ar 6. un 7. punktu izdara grozījumus pārskatīšanas klauzulā, lai pēc RLAH noteikumu stāšanās spēkā nodrošinātu saskanību un lai saistībā ar pārskatīšanu precizētu BEREC pilnvaras vākt datus.

2016/0185 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus par viesabonēšanas vairumtirgiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 531/2012 16 ir ieviesta vienota pieeja regulējumam par viesabonēšanu publiskajos sakaru tīklos Savienībā.

(2)Komisijas 2015. gada 6. maijā 17 izklāstītajā digitālā vienotā tirgus stratēģijā Telesakaru vienotā tirgus pakete, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 18 , tiek uzskatīta par pirmo soli mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu likvidēšanā, tādējādi atbalstot digitālā vienotā tirgus izveidi Savienībā.

(3)Ar Regulu (ES) 2015/2120 tiek ieviests jauns mazumcenu noteikšanas mehānisms Savienības mērogā regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, lai atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, neizkropļojot iekšzemes un apmeklētos tirgus.

(4)Regulā (ES) 2015/2120 paredzētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana, ko dēvē arī par "abonēšanu viesos kā mājās" (RLAH), ir nepieciešama, lai visā Savienībā izveidotu digitālo vienoto tirgu un atvieglotu tā darbību. Tomēr ar minēto regulu vien nepietiek, lai nodrošinātu pareizu viesabonēšanas tirgus darbību.

(5)Tāpēc uz viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 531/2012, attiecas jebkurš Komisijas ierosināts leģislatīvs akts, kurā, pamatojoties uz Komisijas iepriekš veikto viesabonēšanas vairumtirgu pārskatīšanu, paredzēti atbilstoši pasākumi.

(6)Nolūkā izvērtēt, kuri pasākumi ir nepieciešami, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas varētu atcelt no 2017. gada 15. jūnija, Komisija veica visaptverošu viesabonēšanas vairumtirgu pārskatīšanu.

(7)Ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos konstatējumus, Komisija pieņēma ziņojumu par viesabonēšanas vairumtirgus pārskatu 19 . Šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus var nodrošināt par iekšzemes mazumcenām, vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem jābūt pieejamiem par cenām, kas ļauj vietējiem operatoriem nodrošināt RLAH. Lai gan valstu viesabonēšanas vairumtirgi, kuros ir pilnīga konkurence un cenas atbilst apmeklēto tīklu pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, neapšaubāmi uzlabotu RLAH ilgtspēju, pārskata rezultāti liecina, ka šobrīd tas tā nav. Pārskata rezultāti liecina arī par to, ka ir maz ticams, ka tikai turpmākās saistības nodrošināt mazumtirdzniecības RLAH radīs labi funkcionējošus viesabonēšanas vairumtirgus, kas ļautu līdz 2017. gada 15. jūnijam Savienībā ieviest RLAH.

(8)Sevišķi tas, kā pašreiz darbojas viesabonēšanas vairumtirgi, var ietekmēt konkurenci un ieguldījumus vietējo operatoru iekšzemes tirgos, jo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas, salīdzinot ar galalietotājiem piemērotajām iekšzemes mazumcenām, ir pārmērīgi augstas. Tas īpaši attiecas uz mazākiem operatoriem vai operatoriem ar pārsvarā izejošu datu plūsmu, tādējādi padarot RLAH par strukturāli neilgtspējīgu.

(9)Viesabonēšanas vairumtirgus darbībai būtu jāļauj operatoriem atgūt visas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas, kas radušās, sniedzot regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Šādi tiktu saglabāts stimuls ieguldīt līdzekļus apmeklētajos tīklos un izvairīties no konkurences traucējumiem iekšzemes tirgū, ko rada to operatoru veikta regulējuma arbitrāža, kas izmanto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai konkurētu iekšzemes apmeklētajos tirgos.

(10)Ņemot vērā identificētās problēmas, šobrīd viesabonēšanas vairumtirgos piemērojamie pasākumi būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu lielums ļauj Savienībā ilgtspējīgi nodrošināt RLAH.

(11)Lai varētu attīstīties efektīvāks un integrētāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda lielāka konkurence, risinot sarunas par vairumtirdzniecības piekļuvi mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, būtu jādod operatoriem alternatīva iespēja vienoties par inovatīvām vairumcenu shēmām, kas nav tieši saistītas ar faktisko patērēto apjomu, piemēram, par fiksētiem maksājumiem, priekšapmaksu vai uz jaudu balstītiem līgumiem vai cenu shēmām, kas atspoguļo pieprasījuma izmaiņas gada garumā. Tāpēc sarunās iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai vienoties par maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemērošanu vairumtirdzniecības viesabonēšanas nolīgumu darbības laikā vai jebkuros citos iepriekš noteiktos laikposmos. Tādējādi tiktu izslēgta iespēja, ka kāda no pusēm vēlāk, pamatojoties uz faktisko patēriņu, pieprasa Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikto uz apjomu balstīto maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošanu. Šī alternatīva neskar pienākumus sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012.

(12)Savienības līmenī būtu jāsaglabā reglamentējoši pienākumi attiecībā uz noteikumiem par vairumtirdzniecības maksām, jo jebkurš pasākums, kas visā Savienībā ļauj nodrošināt RLAH, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu, varētu radīt risku izjaukt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējo tirgu un neveicinātu konkurenci.

(13)Maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jākalpo par aizsargājošu līmeni un jānodrošina, ka operatori var atgūt savas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas. Turklāt tām būtu jāļauj arī plaši un ilgtspējīgi nodrošināt RLAH, vienlaikus saglabājot komerciālu sarunu iespējas operatoru starpā.

(14)Aplēstās vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas, tika izvērtētas, pamatojoties uz vairākiem avotiem. Viens avots bija vispārējais vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksu modelis, kas ietver valstu datus un balstās uz valstu regulatīvo iestāžu izmantoto metodi mobilo sakaru savienojumu tarifu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Otrs avots bija alternatīvo izmaksu aplēses, kas balstītas uz visā Savienībā vienotu mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu regulējumu. Izvērtējums balstījās arī uz pašreizējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām par nelīdzsvarotu datplūsmu Savienībā un datiem par pašreizējām vairumtirdzniecības piekļuves maksām iekšzemes tirgos.

(15)Attiecībā uz izmaksu aplēsēm ņēma vērā potenciālo viesabonēšanas datplūsmas sezonālā rakstura ietekmi uz kopējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksām valstu līmenī. Šādas aplēses norādīja uz līdzsvarojošajiem elementiem, kas mazinātu jebkuru potenciālo izmaksu pieaugumu, ko radītu viesabonēšanas datplūsmas sezonalitāte. Jo īpaši datu pakalpojumu sakarā, pieaugošs iekšzemes pieprasījums nozīmē to, ka konkrētā gada sezonālās datplūsmas maksimumu nākamajā(-os) gadā(-os) varētu pārspēt kopējais iekšzemes pieprasījums. Attiecīgi, tā kā zemes mobilo sakaru tīkli tiek paplašināti, lai tiktu galā ar šo iekšzemes tirgus radīto vispārējā pieauguma tendenci, ir maz ticams, ka sezonālu viesabonēšanas datu plūsmu radīti tīkla pieprasījuma maksimumi palielinās mobilo tīklu paplašināšanas izmaksas. Saistībā ar balss zvaniem, kuru pieprasījums ir stabilāks, dažās valstīs sezonālie viesabonēšanas maksimumi var iespaidot kopējās tīkla paplašināšanas izmaksas. Tomēr ir iespējams, ka šādus vietēja mēroga sezonālos datplūsmas maksimumus rada arī iekšzemes lietotāji, kas pārvietojas uz tūrisma reģioniem, un šos maksimumus var nedaudz samazināt viesabonētāju radīta kompensējošā ietekme, kas veidojas, tiem izmantojot jaudu lielpilsētu teritorijās vasaras brīvdienu laikā.

(16)Nosakot maksimālo vairumtirdzniecības maksu par regulētiem viesabonēšanas datu pakalpojumiem, ir ņemti vērā visi piekļuves komponenti, kas nepieciešami, lai būtu iespējams sniegt viesabonēšanas pakalpojumus, tostarp tranzīta izmaksas par datu plūsmas nosūtīšanu līdz vietējā tīkla operatora norādītajam plūsmu apmaiņas punktam.

(17)Apsverot vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu aizsardzības lomu dubultā mērķa sasniegšanā – nodrošināt, ka vairumtirdzniecības operatori atgūst visas savas attiecīgās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka RLAH ilgtspējas trūkums paliek izņēmuma gadījums –, būtu jāņem vērā katra vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu portfelis un to sagaidāmais datplūsmas apjoms.

(18)Tāpēc būtu jāpazemina spēkā esošās maksimālās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas par balss zvaniem, SMS un datu pakalpojumiem.

(19)Nodrošinot uzņēmējdarbības un komercnoslēpumu konfidencialitāti, lai uzraudzītu un pārraudzītu Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanu un attīstību viesabonēšanas vairumtirgos, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju par vairumtirdzniecības viesabonēšanas nolīgumiem, kuros nav paredzēta maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošana. Tāpat tām vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju par tādu vairumtirdzniecības nolīgumu noteikumu pieņemšanu un piemērošanu, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu, un par jebkādu anomālu vai ļaunprātīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas izmantošanu tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kuri ceļo Savienībā.

(20)Īpašais viesabonēšanas cenu regulējums paredz, ka kopējo Savienības maksas ierobežojumu piemēro saliktam produktam, kas var ietvert arī citus vairumtirdzniecības piekļuves un savienojamības pakalpojumus, jo īpaši tos, uz kuriem attiecas valsts vai, iespējams, pārrobežu regulējums. Šajā sakarā ir paredzēts samazināt Savienības līmenī pastāvošās atšķirības šo pakalpojumu regulējumā, jo īpaši, piemērojot papildu pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīvu) 20 , lai nodrošinātu regulatīvo pieeju lielāku saskaņotību. Tikmēr visi strīdi apmeklēto tīklu operatoru un citu operatoru starpā par tarifiem, kas piemēroti regulētajiem pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, būtu jārisina, ņemot vērā BEREC izdotu atzinumu, saskaņā ar īpašiem regulatīvajiem pienākumiem, kas attiecas uz viesabonēšanu, kā arī saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīvu), Direktīvu 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīvu) 21 , Direktīvu 2002/19/EK (Piekļuves direktīvu) 22 un Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīvu) 23 .

(21)Ir nepieciešams uzraudzīt un regulāri pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu darbību un to savstarpējo mijiedarbību ar viesabonēšanas mazumtirgiem, ņemot vērā konkurences un tehnoloģijas attīstību un datu plūsmas. Lai pareizi novērtētu, kā viesabonēšanas tirgi pielāgojas RLAH noteikumiem, pēc šo noteikumu īstenošanas būtu jāsavāc pietiekami dati par šo tirgu darbību.

(22)Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos un regulāri ziņotu par izmaiņām faktiskajās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksās par nelīdzsvarotu datplūsmu starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāuztic uzdevums BEREC no valstu regulatīvajām iestādēm vākt datus par faktiskajām maksām, ko attiecīgi piemēro par līdzsvarotu un nelīdzsvarotu datplūsmu. Tai būtu jāvāc dati arī par gadījumiem, kad vairumtirdzniecības nolīguma puses ir atteikušās no maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošanas vai arī vairumtirdzniecības līmenī ir īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai anomālu vai ļaunprātīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas izmantošanu citiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā.

(23)Tāpēc Regula (ES) Nr. 531/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(24)Dalībvalstis šīs regulas mērķus nevar pilnībā sasniegt tāpēc, ka valstu pasākumi nespēj nodrošināt to, ka noteikumi par valstu vairumtirgiem atbilst ES noteikumiem par mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem. Valstu viesabonēšanas vairumtirgu pārrobežu ietekme, sniedzot mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus Savienībā, nozīmē to, ka mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai.

(25)Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 531/2012

Regulu (ES) Nr. 531/2012 groza šādi:

(1)regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Noteikumus par regulētām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, kas noteiktas 7., 9. un 12. pantā, piemēro piekļuves nodrošināšanai visiem 3. punktā minētajiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves komponentiem, izņemot, ja abas vairumtirdzniecības viesabonēšanas nolīguma puses nepārprotami vienojas par to, ka jebkādām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, kas izriet no nolīguma piemērošanas, noteiktā laikposmā maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemēro.";

(2)regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā tīklā, ietverot, cita starpā, savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, no 2017. gada 15. jūnija nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,04 par minūti, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,04 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2. Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp katriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts 1. punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam neieskaitot.";

(3)regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. No 2017. gada 15. jūnija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētas viesabonēšanas SMS īsziņas savienojuma uzsākšanu minētajā apmeklētajā tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,01 par vienu SMS īsziņu, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,01 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.";

(4)regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. No 2017. gada 15. jūnija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas veikta minētajā apmeklētajā tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,0085 par pārraidīto datu megabaitu, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,0085 apmērā par pārraidīto datu megabaitu līdz 2022. gada 30. jūnijam.";

(5)regulas 17. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Strīdus apmeklēto tīklu operatoru un citu operatoru starpā par tarifiem, kas piemēroti pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, var izskatīt kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes saskaņā ar Pamatdirektīvas 20. vai 21. pantu. Šādos gadījumos kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes apspriežas ar BEREC par darbību, kas saskaņā ar Pamatdirektīvas, īpašo direktīvu vai šīs regulas noteikumiem jāveic, lai strīdu atrisinātu, un pirms strīda risināšanas darbību sākšanas sagaida BEREC atzinumu.";

(6)regulas 19. pantu groza šādi:

a) panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

"Turklāt Komisija pēc 2017. gada 15. jūnija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu.";

b) šā panta 4. punkta pirmajā daļā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

"Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valstu regulatīvajām iestādēm vāc datus par to, kā mainās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības maksas par regulētiem balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, tostarp vairumtirdzniecības maksas par attiecīgi līdzsvarotu un nelīdzsvarotu viesabonēšanas datplūsmu. Tā vāc arī datus par vairumtirdzniecības nolīgumiem, uz kuriem neattiecas vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas, kas paredzētas 7., 9. vai 12. pantā, un par tādu līgumisko pasākumu īstenošanu vairumtirdzniecības līmenī, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai anomālu vai ļaunprātīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pieejas izmantošanu tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā."

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Sk. spriedumu lietā C-58/08, ES:C:2010:321.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā.

(4) Sīkāku informāciju sk. Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšanu [final reference] un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšanu. [final reference].

(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final.

(6) Šā juridiskā pamata izmantošana tika apstiprināta arī ar Tiesas spriedumu lietā C-58/08, ES:C:2010:321, 48. punktu.

(7) Sk. Eiropas regulatoru grupas 2005. gada decembra vēstuli Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram.

(8) Spriedumā lietā 58/08 Tiesa uzskatīja, ka viesabonēšanas tirgus vairumtirdzniecības regulēšana ir saderīga ar subsidiaritātes principu, ņemot vērā to, ka "viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu savstarpējā atkarība ir ļoti būtiska, kā dēļ jebkurš pasākums, lai samazinātu tikai mazumtirdzniecības cenas, neietekmējot Kopienas viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu cenas, varētu traucēt Kopienas viesabonēšanas tirgus darbību" (77. punkts).

(9) Sk. Tiesas spriedumu lietā C-58/08, ES:C:2010:321, 53. punkts.

(10) Apkopotie dati tika analizēti sadarbībā ar Kopīgo pētniecības centru (JRC). JRC ir Eiropas Komisijas iekšējais zinātniskais dienests, kurā strādā zinātnieki, kas veic pētījumus, lai sniegtu neatkarīgus, uz pierādījumiem balstītus zinātniskus atzinumus un atbalstītu ES politiku. Plašāka informācija par JRC atrodama šajā vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/ .

(11) SMART 2015/006, ES vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksu novērtējums [Assessment of the cost of providing wholesale roaming services in the EU], TERA Consultants.

(12)

   Analīzi veica Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD sadarbībā ar JRC Mikroekonomiskās attīstības kompetences centru. Plašāka informācija par JRC atrodama šajā vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/

(13) Komisijas dienestu darba dokuments "Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par viesabonēšanas vairumtirgus noteikumiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā".

(14) OV C , , … lpp.

(15) OV C , , … lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

(17) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai", COM(2015) 192 final.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(19) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatu [galīgā atsauce].

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).