EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.2.2016

COM(2016) 52 final

2016/0030(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 25 final}
{SWD(2016) 26 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Regulas projekta mērķis ir nodrošināt, ka visas dalībvalstis izstrādā piemērotus rīkus, lai sagatavotos un pārvaldītu gāzes iztrūkuma ietekmi, ko rada piegādes traucējumi vai ļoti liels pieprasījums. Gāzes piegādes drošībā ir trīs atbildības līmeņi. Dabasgāzes uzņēmumiem, kas darbojas pēc tirgus likumiem, ir galvenā atbildība par gāzes piegādi. Ja kādā dalībvalstī tirgus ir sabrucis, minētās dalībvalsts un citu reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par piemērotiem pasākumiem, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem. Citā līmenī Eiropas Komisija nodrošina vispārīgu koordināciju un veikto pasākumu savstarpēju saskaņotību.

Lai sasniegtu šo mērķi, regulas projekts piedāvā stingrāku reģionālo koordināciju, nosakot vairākus principus un standartus ES līmenī. Piedāvātā pieeja paredz ciešu dalībvalstu sadarbību reģionu ietvaros, veicot reģionālus riska novērtējumus. Lai nodrošinātu ES mēroga konsekvenci, reģionālie riska novērtējumi tiks veikti, pamatojoties uz ES līmeņa simulāciju, kurā izmantos kopīgus standartus un īpašu scenāriju. Riski, kas apzināti reģionālajos riska novērtējumos, tiks risināti reģionālajos preventīvās rīcības plānos un ārkārtas situāciju plānos, kurus pārskatīs līdzīga līmeņa speciālisti un apstiprinās Komisija.

Lai nodrošinātu riska novērtējumu un minēto plānu vispusību un savstarpēju konsekvenci, Regula paredz obligātus modeļus veidnes, kur uzskaitīti aspekti, kas jāņem vērā, veicot riska novērtējumus un gatavojot plānus. Reģionālā sadarbība jāuzlabo, jo gāzes piegādes traucējumi var smagi ietekmēt vienlaikus vairākas dalībvalstis. Valstu riska novērtējumi un plāni nav pietiekami piemēroti šādu situāciju risināšanai.

Regula arī uzlabo piegādes standarta piemērošanu aizsargājamiem patērētājiem (pārsvarā mājsaimniecībām) un infrastruktūras standartu (iespēju piegādāt gāzi arī tad, kad nav pieejama galvenā infrastruktūra). Tā nodrošina pastāvīgu divvirzienu jaudu. Visbeidzot, ar regulu tiek ierosināti papildu pārredzamības pasākumi attiecībā uz gāzes piegādes līgumiem, piemēram, līgumiem, kas var ietekmēt piegādes drošību ES.

Piecus gadus pēc Regulas Nr. 994/2010 pieņemšanas gāzes piegādes drošība joprojām ir ļoti problemātisks jautājums, ņemot vērā saspringtās attiecības starp Ukrainu un Krieviju. Valstu un ES līmenī tiek daudz darīts, lai stiprinātu gāzes piegādes drošību 2015/2016. gada ziemā un turpmāk.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Atbilstība ar citām Eiropas Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridisko instrumentu izvēle

3.EX-POST NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

•Ex-post novērtējums/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sabiedriskajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, kas notika no 2015. gada 15. janvāra līdz 8. aprīlim, tika saņemti 106 iesniegumi. Tas nozīmē, ka šī apspriešana ir uzskatāma par ļoti vērienīgu 6 . Lai gan lielākā respondentu daļa pārstāvēja privāto sektoru un patērētājus, piedalījās arī reglamentējošās vai nozares asociācijas un salīdzinoši liels skaits valsts iestāžu.

Apspriešana atbilda esošās regulas divpusējai struktūrai, kuras pamatā ir prevencija un mīkstināšana. Jautājumi par prevenciju tika izstrādāti tā, lai noskaidrotu, vai ir jāuzlabo spēkā esošās tiesību normas. Tomēr tie arī deva noteiktu iespēju pārbaudīt jaunas idejas, jo īpaši attiecībā uz pasākumu piemērošanu, lai sasniegtu piegādes standartu. Jautājumiem par mīkstināšanu bija mērķis noskaidrot, vai dalībvalstis ir gatavas pārvaldīt ārkārtas situācijas un, to darot, apsvērt lietderīgus koordinētus risinājumus, nevis apstiprināt tīri nacionālas pieejas un izmantot neproduktīvus pasākumus, kas ietekmē kaimiņvalstis.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

1. Izmaksas un ietekme uz cenām

Vispārējā ietekme uz izmaksām un cenām būs ļoti ierobežota. Vairāki priekšlikumi paredzēja novērst nevajadzīgas izmaksas un izmantot dažādu pasākumu sinerģijas, lai uzlabotu piegādes drošību. Tas samazinātu piegādes drošības sistēmas vispārējās izmaksas visiem patērētājiem. Tādi pasākumi kā reģionālā riska novērtējumi, reģionālie plāni vai noteikumi par līgumiem būtiski nepalielinātu izmaksas. Tie var ietekmēt administratīvo slogu.

Politikas instrumenti, kas var būtiskāk ietekmēt izmaksas, ir N-1 aprēķinu pilnveidošana un reversās plūsmas pienākumi. Tomēr attiecībā uz N-1 standartu nav iespējams, ka formulas pilnveidošana padarīs atbilstīgu dalībvalsti par neatbilstīgu, tādējādi izraisot obligātus ieguldījumus. Saglabājas iespēja veikt pasākumus pieprasījuma pusē, lai sasniegtu N-1 standartu. Pieskaņoti N-1 aprēķini varētu palielināt ieguldījumus, bet tam pamatā būtu attiecīgās dalībvalsts novērtējums un labāks priekšstats par faktiskās kapacitātes stāvokli. Tādēļ šķiet, ka tas ir rentabls pasākums, ņemot vērā priekšrocības, ko dod uzlabota nozares diagnoze, veicot minimālus ieguldījumus (piemēram, reālā krātuvju ietilpība, izmantojot reālistiskākas aplēses par to iztukšošanas ātrumu, atkarībā no uzglabātās gāzes daudzuma). Hidrauliskajiem aprēķiniem 9 nevajadzētu radīt nekādas papildu izmaksas, jo pārvades sistēmas operatoriem (PSO) ir rīki šādu novērtējumu veikšanai. Simulāciju ES līmenī var veikt ENTSOG, iekļaujot to ikgadējā vasaras un ziemas piegādes pārskatā, ko paredz Regula (EK) Nr. 715/2009. Tā var palīdzēt apzināt rentablākos pasākumus, lai samazinātu jebkuru nelabvēlīgu ietekmi.

2. Ietekme uz ieinteresētajām personām, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Kopumā 3. risinājums būs izdevīgs tirgus dalībniekiem un patērētājiem. Piegādes standarta pasākumu uzlabota uzraudzība nodrošinās pārredzamu un rentablu atbilstību. Sabiedriskās apspriešanas laikā daudzi nozares respondenti apgalvoja, ka vēlētos uzlabotu pārredzamību un pilnībā pamatotus pasākumus, kas tiek regulāri pārskatīti vai pārbaudīti.

Mazie un vidējie uzņēmumi arī turpmāk būs "aizsargājamie patērētāji", ja dalībvalstis tā nolems, tādēļ viņus šis risinājums nelabvēlīgi neietekmēs. Šajā risinājumā lielākā atšķirība ir tāda, ka uz MVU ne obligāti attieksies solidaritātes princips. Tomēr jāatgādina, ka šā principa mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu piegādi mājsaimniecībām un būtisko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ārkārtas gadījumos. Šis mehānisms ir pēdējais glābiņš, kas paredzēts tikai izmantošanai situācijās, kad pilnībā pārtrūkst gāzes piegāde. Kaut arī grozītās regulas mērķis ir novērst šādas situācijas, tomēr mums jābūt tām gataviem.

3. Iekšējā tirgus izveides pabeigšana

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.PĀRĒJIE ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un pārraudzības, novērtēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtība

•Paskaidrojuma dokumenti (direktīvām)

•Priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

2016/0030 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Dabasgāze vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm.

(2)Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(3)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus.

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējusi Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt piegādes drošību Savienībā.

(5)Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju 13 analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā tīri nacionāla mēroga pieeja nav sevišķi iedarbīga, jo pēc definīcijas ir pārlieku šaura. Šis stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

(6)Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" 14 uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības iedzīvināšanai.

(7)Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(8)Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus. Tas attiecas ne tikai uz nacionālo vājināšanas pasākumu labāku koordināciju ārkārtas situācijās, bet arī uz nacionālajiem preventīvajiem pasākumiem, piemēram, valsts krājumiem vai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) politiku, kam dažos reģionos var būt stratēģiska nozīme.

(9)Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku vājināšanā, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus.

(10)Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga sociālā aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā ar Savienības solidaritātes mehānismiem.

(11)Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

(12)Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK 15 , kompetentajām iestādēm, pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, ir cieši jāsadarbojas ar citām šajā sakarā nozīmīgām valsts iestādēm, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm.

(13)Infrastruktūras standartam vajadzētu dalībvalstīm uzlikt par pienākumu uzturēt infrastruktūru minimālajā līmenī tā, lai nodrošinātu sistēmu ar zināmu rezervi gadījumiem, kad rodas traucējumi vienīgās lielākās infrastruktūras darbībā. Tā kā analīze uz N-1 rādītāja pamata ir pieeja, kas balstās tikai uz jaudu, N-1 rezultāti būtu jāpapildina ar sīku analīzi, kurā apskatītas arī gāzes plūsmas.

(14)Regula (ES) Nr. 994/2010 nosaka, ka pārvades sistēmas operatoriem ir jānodrošina pastāvīga divvirzienu jauda visos pārrobežu starpsavienojumos, izņemot tad, ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma. Tas tāpēc, lai nodrošinātu, ka jauna starpsavienotāja plānošanā tiek ņemti vērā iespējamie ieguvumi no pastāvīgas divvirzienu jaudas. Tomēr divvirzienu jaudu var izmantot, lai piegādātu gāzi gan kaimiņu dalībvalstij, gan citām dalībvalstīm gāzes piegādes koridorā. Tas nozīmē, ka ieguvumi, ko piegādes drošībai nes pastāvīgi nodrošināta divvirzienu jauda, ir jāskata plašākā perspektīvā no solidaritātes un ciešākas sadarbības skatpunkta. Tāpēc, apsverot, vai realizēt divvirzienu jaudu, vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemts vērā viss transportēšanas koridors. Līdz ar to no kompetentajām iestādēm vajadzētu prasīt, lai tās izņēmumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010, pārvērtētu, pamatojoties uz reģionālajiem riska novērtējumiem.

(15)Padomes Direktīva 2008/114/EK 16 paredz procesu ar mērķi uzlabot izraudzīto Eiropas kritisko infrastruktūru, tostarp vairāku gāzes infrastruktūru, drošību Savienībā. Direktīva 2008/114/EK kopā ar šo regulu palīdz izveidot visaptverošu pieeju Savienības enerģētiskajai drošībai.

(16)Regulā ir noteikti piegādes drošības standarti, kas ir pietiekami saskaņoti un aptver vismaz tādas situācijas kā tā, kas izveidojās 2009. gada janvārī, kad tika pārtrauktas gāzes piegādes no Krievijas. Šajos standartos ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumi, kā noteikts Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā. Piegādes drošības standartiem vajadzētu būt stabiliem, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, precīzi definētiem, un ar tiem nedrīkstētu uzlikt nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem. Ar tiem būtu arī jāgarantē, ka Savienības uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve dalībvalstu patērētājiem.

(17)Reģionāla pieeja riska novērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu definēšanai un pieņemšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem patērētājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa seku vājināšanai. Korelēto risku novērtēšana reģionālā līmenī ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas krīzei. Bez tam ārkārtas situācijā koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vien nacionāliem pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm.

(18)Reģioni definējami, pēc iespējas pamatojoties uz jau pastāvošajām reģionālās sadarbības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis un Komisija, un jo īpaši uz reģionālajām grupām, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm 17 (TEN-E regula). Tomēr šai regulai un TEN-E regulai ir atšķirīgi mērķi, tāpēc arī attiecīgās reģionālās grupas var atšķirties pēc lieluma un sastāva.

(19)Tāpēc šīs regulas nolūkā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

(20)Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm katrā reģionā vajadzētu izveidot sadarbības mehānismu. Šādu mehānismu vai mehānismus vajadzētu izveidot pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams veikt riska novērtējumu un sagatavot jēgpilnus plānus reģionālā līmenī. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais. Komisijai vajadzētu sekmēt procesu kā tādu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu; kā piemēru var minēt praksi, kad reģionā dažādu dokumentu sagatavošanu koordinē rotācijas kārtībā, vai arī tiek izveidotas īpašas struktūras. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, konkrētajam reģionam piemērotu sadarbības mehānismu var ierosināt Komisija.

(21)Veicot reģionāla mēroga visaptverošu riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt dabas, tehnoloģiskos, komerciālos, finansiālos, sociālos, politiskos un tirgus riskus, kā arī citus nozīmīgus riskus, tostarp — attiecīgā gadījumā — risku, ka tiks pārtraukta piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja. Attiecībā uz visiem riskiem ir jāparedz efektīvi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna ietvaros. Riska novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī visos katastrofu riska novērtējumos, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 18 6. pantā.

(22)Lai nodrošināta riska novērtējumiem vajadzīgos datus, Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam ("ENTSO-G") saziņā ar Gāzes koordinācijas grupu un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu ("ENTSO-E") vajadzētu veikt Savienības mēroga simulācijas līdzīgi 2014. gadā notikušajam stresa testam.

(23)Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un vājināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

(24)Tāpēc būtu precīzi jādefinē visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomas un atbildība, lai iekšējais gāzes tirgus turpinātu veiksmīgi darboties, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos. Šādas lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību. Šai regulai būtu jārada apstākļi, kuros dabasgāzes uzņēmumi un patērētāji traucējumu gadījumā var pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Tomēr tajā būtu jāparedz arī mehānismi, kurus var izmantot, kad tirgi vieni paši vairs nespēj pienācīgi reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem.

(25)Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic piegādes krīzes seku novēršanas vai vājināšanas pasākumi.

(26)Kad dalībvalstis plāno ieviest ārpustirgus pasākumus, tie allaž jāpapildina ar aprakstu par to ekonomisko ietekmi. Tas nodrošina, ka patērētājiem ir vajadzīgā informācija par šādu pasākumu izmaksām un ka pasākumi ir pārredzami, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē gāzes cenu.

(27)2015. gada martā Eiropadome aicināja izvērtēt brīvprātīgu pieprasījuma agregēšanas mehānismu variantus, pilnībā ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas ("PTO") normas un Savienības konkurences noteikumus. Tas dalībvalstīm un dabasgāzes uzņēmumiem ļautu noskaidrot, kā kolektīvs dabasgāzes iepirkums varētu palīdzēt risināt nepietiekamu piegāžu jautājumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

(28)Pieprasījuma puses pasākumiem, pie kuriem pieder, piemēram, pāreja uz citu kurināmo vai gāzes piegāžu samazināšana lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ekonomiski izdevīgā secībā, var būt liela nozīme enerģētiskās drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Vairāk darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā vērā jāņem piegādes drošības un konkurētspējas aspekti.

(29)Sagatavojot un īstenojot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentajām iestādēm allaž vajadzētu ņemt vērā gāzes sistēmu drošu ekspluatāciju reģionālā un nacionālā līmenī. Šajos plānos ir jāapskata un jānosaka tehniskie ierobežojumi, kas skar tīkla ekspluatāciju, tostarp visi iemesli, kāpēc no tehniskā vai drošības viedokļa ārkārtas situācijā būtu jāsamazina plūsmas.

(30)Konkrētiem Savienības reģioniem tiek piegādāta zemas siltumspējas gāze. Šādu gāzi nevar izmantot iekārtās, kas paredzētas augstas siltumspējas gāzei. Savukārt augstas siltumspējas gāzi ir iespējams izmantot iekārtās, kas paredzētas zemas siltumspējas gāzei, ar nosacījumu, ka tā tiek pārvērsta zemas siltumspējas gāzē, piemēram, pievienojot slāpekli. Zemas siltumspējas gāzes specifiskos parametrus vajadzētu aplūkot nacionālā un reģionālā līmenī un ņemt vērā riska novērtēšanā un preventīvās rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos.

(31)Ir nepieciešams nodrošināt ārkārtas situācijā veicamo pasākumu prognozējamību, lai visiem tirgus dalībniekiem dotu pietiekamas iespējas reaģēt un arī sagatavoties šādām situācijām. Tāpēc kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāievēro savs ārkārtas rīcības plāns. Pietiekami pamatotos ārkārtējos apstākļos tās drīkstētu rīkoties citādi, nekā noteikts plānos. Ir svarīgi arī panākt, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana notiek pārredzamāk un paredzamāk. Šajā sakarā nozīmīga var būt informācija par sistēmas balansēšanas pozīciju (pārvades tīkla vispārējo statusu), kuras satvars noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 312/2014 19 . Šai informācijai kompetentajām iestādēm un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, vajadzētu būt pieejamai reāllaikā.

(32)Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Šos plānus vajadzētu nodot salīdzinošai izvērtēšanai. Salīdzinošās izvērtēšanas process dod iespēju laikus atklāt nekonsekvenci un pasākumus, kas varētu apdraudēt piegādes drošību kādā citā dalībvalstī, un tādējādi tiek nodrošināta dažādu reģionu plānu savstarpējā saskanība. Tas arī dalībvalstīm dod iespēju dalīties paraugpraksē.

(33)Lai nodrošinātu, ka ārkārtas rīcības plāni ir allaž atjaunināti un spēkā esoši, dalībvalstīm plānu atjaunināšanas starplaikos vajadzētu veikt testus, proti, smagu un vidēji smagu seku scenāriju un reakcijas simulēšanu reāllaikā. Kompetentajām iestādēm ar testu rezultātiem vajadzētu iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

(34)Lai atvieglotu riska novērtējumu un plānu sagatavošanu, to salīdzinošo izvērtēšanu un to novērtēšanu Komisijā, ir vajadzīgi obligāti ievērojami, visaptveroši modeļi, kuros iekļauti visi riska novērtējumā apskatāmie riski un visi preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu elementi.

(35)Lai atvieglinātu saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju, riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu, ārkārtas rīcības plānu un visu citu dokumentu iesniegšanai, kā arī šajā regulā paredzētajai informācijas apmaiņai jānotiek, izmantojot standarta elektronisko paziņošanas sistēmu.

(36)Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt tālākus pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem.

(37)Eiropas solidaritātei vajadzības gadījumā būtu jāizpaužas arī kā Savienības un dalībvalstu sniegtai palīdzībai civilās aizsardzības jomā. Šāda palīdzība būtu jāatvieglo un jākoordinē, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES 20 un kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(38)Lai varētu izvērtēt piegādes drošības situāciju kādā dalībvalstī, reģionā vai Savienībā, ļoti nozīmīga ir piekļuve attiecīgai informācijai. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama regulāra piekļuve informācijai no dabasgāzes uzņēmumiem par gāzes piegādes galvenajiem parametriem, jo bez tās nav iespējams izstrādāt piegādes drošības politiku. Pienācīgi pamatotos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, vajadzētu nodrošināt piekļuvi arī papildu informācijai, kas nepieciešama, lai izvērtētu kopējo gāzes piegādes situāciju. Šī papildu informācija parasti būtu ar cenu nesaistīta informācija par gāzes piegādēm, piemēram, par minimālajiem un maksimālajiem gāzes apjomiem, piegādes punktiem un piegādes rezervēm. Šādu informāciju varētu prasīt, piemēram, ja mainītos gāzes piegādes modelis konkrētam pircējam vai pircējiem dalībvalstī, un šādas izmaiņas nebūtu gaidāmas, ja tirgi darbotos normāli, un tās varētu ietekmēt gāzes piegādes Savienībā vai tās daļās.

(39)2015. gada martā Eiropadome secināja, ka gāzes piegādes līgumi ar piegādātājiem no trešām valstīm būtu jāpadara pārredzamāki un saderīgi ar Savienības noteikumiem par enerģētisko drošību. Šādā kontekstā iedarbīgs un mērķtiecīgs mehānisms, kas dalībvalstīm ļauj piekļūt svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, garantētu vispusīgu novērtējumu par attiecīgajiem riskiem, kuru dēļ var iestāties piegādes traucējumi vai tikt traucēti vajadzīgie krīzes vājināšanas pasākumi, ja tā tomēr iestātos. Šāds mehānisms nozīmētu, ka par konkrētiem svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem dalībvalstīm tiktu paziņots automātiski un uzreiz pēc to noslēgšanas. Tomēr jebkādam pienākumam automātiski paziņot par līgumu ir jābūt samērīgam. Ja šo pienākumu attiecinātu uz piegādātāja un pircēja līgumiem, kas aptver 40 % no valsts tirgus, tad būtu rasts pareizais līdzsvars no administratīvās efektivitātes viedokļa un noteikti skaidri pienākumi tirgus dalībniekiem. Tas nenozīmē, ka citi gāzes piegādes līgumi no piegādes drošības viedokļa ir nenozīmīgi. Līdz ar to dalībvalstīm vajadzētu dot tiesības pieprasīt informāciju par citiem līgumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt piegāžu drošību kādā dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā. Ņemot vērā, ka Komisijas uzdevums ir izvērtēt preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu saskanību un efektivitāti, lai novērstu riskus piegādes drošībai nacionālā, reģionālā un ES līmenī, Komisijai vajadzētu piešķirt tādu pašu piekļuvi gāzes piegādes līgumiem kā dalībvalstīm. Komisija var aicināt dalībvalstis plānus grozīt, lai ņemtu vērā no līgumiem iegūto informāciju. Būtu jāgarantē konfidencialitāte attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju. Tas, ka Komisijai ir atvieglota piekļuve informācijai par komerciāliem līgumiem, nedrīkstētu skart Komisijas pašreizējos centienus uzraudzīt gāzes tirgu, un Komisijai būtu jāiejaucas, ja tiek konstatēti Savienības tiesību aktu pārkāpumi. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu skart Komisijas tiesības uzsākt pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu un panākt, ka tie izpildīti noteikumi par konkurenci, tostarp par valsts atbalstu.

(40)Gāzes koordinācijas grupai vajadzētu būt Komisijas padomdevējai, kas palīdz koordinēt piegādes drošības pasākumus Savienības mēroga ārkārtas situācijā. Turklāt tai būtu jāuzrauga saskaņā ar šo regulu veicamo pasākumu pietiekamība un piemērotība, tostarp dažādu reģionu sagatavoto un darba grupu savstarpēji izvērtēto preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu saskanība.

(41)Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, jo Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis reālu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investīcijām energosektorā. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Bez tam Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

(42)Tā kā bez gāzes piegādēm no trešām valstīm nav iespējams garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darba grupu, kas uzraudzītu gāzes plūsmu uz Savienību krīzes situācijās, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīzes iemesli ir sarežģījumi trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai.

(43)Ja ir ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai mēģinātu situāciju atrisināt.

(44)Dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, t.i., garantēt drošu gāzes piegādi Savienībā. Rīcības mēroga vai ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(45)Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz reģionu saraksta un riska novērtējuma un plānu modeļu grozīšanu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(46)Regula (ES) Nr. 994/2010 būtu jāatceļ. Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 un pēc vajadzības atjaunināti, ir spēkā līdz brīdim, kad pirmo reizi tiek izveidoti saskaņā ar šo regulu sagatavotie preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību ar šādiem paņēmieniem: nodrošināt pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes ("gāzes") tirgus darbību, atļaut īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu, un skaidri definēt un sadalīt pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar reakcijas pasākumiem uz konkrētiem piegādes traucējumiem. Turklāt atbilstoši solidaritātes principiem šajā regulā ir paredzēti pārredzami mehānismi plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanai ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālajā un Savienības līmenī.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā izmanto Direktīvas 2009/73/EK 21 2. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 22 2. pantā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

(1)“aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas var būt arī:

(a)mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam, un ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kopā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajā dalībvalstī;

(b)centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību patērētājiem vai a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai pakalpojumu sniedzējiem, ar noteikumu, ka šo mezglu nevar pārslēgt uz citu kurināmo un ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam;

(2)"būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs" ir veselības aprūpes, ārkārtas vai drošības pakalpojumu sniedzējs;

(3)"valsts regulatīvā iestāde" ir saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktu norīkota valsts regulatīvā iestāde.

3. pants
Atbildība par gāzes piegādes drošību

1.Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu — proti, ar kompetento iestāžu starpniecību — un Komisijas kopīga atbildība attiecīgajā darbības un kompetences jomā.

2.Katra dalībvalsts norīko valsts pārvaldes iestādi vai valsts regulatīvo iestādi par savu kompetento iestādi, kas nodrošina šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu. Kompetentās iestādes šīs regulas īstenošanā cita ar citu sadarbojas. Dalībvalsts var kompetentajai iestādei atļaut deleģēt dažus īpašus šajā regulā paredzētus uzdevumus citām struktūrām. Deleģētos uzdevumus veic kompetentās iestādes uzraudzībā un norāda 7. pantā minētajos plānos. Uzdevumu izsludināt kādu no 10. panta 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem var deleģēt tikai publiskai iestādei.

3.Katra dalībvalsts bez kavēšanās paziņo Komisijai par kompetentās iestādes nosaukumu vai tā maiņu. Katra dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukumu dara zināmu atklātībai.

4.Īstenojot šajā regulā paredzētos pasākumus, kompetentā iestāde nosaka dažādo iesaistīto pušu lomas un pienākumus tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību.

5.Komisija vajadzības gadījumā saskaņo kompetento iestāžu darbības reģionālajā un Savienības līmenī, kā noteikts šajā regulā, cita starpā ar 14. pantā minētās Gāzes koordinācijas grupas vai 11. panta 4. punktā minētās krīzes pārvarēšanas grupas starpniecību, jo īpaši Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā, kā noteikts 11. panta 1. punktā.

6.Pasākumi piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti preventīvās un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši un verificējami, nepamatoti nekropļo konkurenci un iekšējā dabasgāzes tirgus efektīvu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.

7.Šajā regulā paredzētās reģionālās sadarbības vajadzībām reģionu sastāvu nosaka pēc šādiem kritērijiem:

(a)ģeogrāfiskais tuvums;

(b)esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, kā arī piegāžu modeļi;

(c)iespēja visā reģionā gāzes piegādes drošības labad sakopot resursus un līdzsvarot riskus;

(d)tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe;

(e)samērīgs dalībvalstu skaits katrā reģionā;

(f)iespēju robežās — pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras.

Reģionu saraksts un sastāvs ir norādīts I pielikumā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, balstoties uz šā punkta pirmās daļas kritērijiem, ja apstākļi prasa reģionu sastāvu mainīt.

4. pants
Infrastruktūras standarts

1.Katra dalībvalsts vai, ja kāda dalībvalsts tā paredzējusi, tās kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, kas noteikta saskaņā ar formulu N–1, kā paredzēts II pielikuma 2. punktā, spēj, neskarot šā panta 2. punktu, piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. Tas neskar ne sistēmu operatoru atbildību veikt pienācīgus ieguldījumus, ne pārvades sistēmu operatoru pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

2.Pienākumu nodrošināt, ka pārējai infrastruktūrai ir tehniskā jauda, kas spēj apmierināt kopējo pieprasījumu pēc gāzes, kā minēts 1. punktā, uzskata par izpildītu arī tad, ja kompetentā iestāde preventīvajā rīcības plānā ir uzskatāmi parādījusi, ka piegādes traucējumus var pietiekami un laikus kompensēt ar attiecīgiem pieprasījuma puses tirgus pasākumiem. Šajā nolūkā izmanto II pielikuma 4. punktā doto formulu.

3.Vajadzības gadījumā saskaņā ar 6. pantā minēto riska novērtējumu kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes var nolemt šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildīt kopīgi. Tādā gadījumā kompetentās iestādes preventīvajā rīcības plānā iekļauj N-1 formulas aprēķinu un skaidrojumu par to, kā ar šādiem saskaņotiem pasākumiem tiek izpildīts šis pienākums. Piemēro II pielikuma 5. punktu.

4.Pārvades sistēmu operatori nodrošina pastāvīgu fizisko jaudu gāzes pārvadīšanai abos virzienos (divvirzienu jauda) visos starpsavienotājos starp dalībvalstīm, izņemot:

(a)gadījumus, kad ir savienojumi ar ražošanas kompleksiem, LNG kompleksiem un sadales tīkliem, vai

(b)ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma.

Procedūrai, ar ko paredzēts nodrošināt vai uzlabot pastāvīgo divvirzienu jaudu starpsavienotājā vai saņemt vai pagarināt atbrīvojumu no minētā pienākuma, piemēro III pielikumu.

5.Lai valsts regulatīvās iestādes, pārredzami un precīzi fiksēdamas vai apstiprinādamas tarifus vai metodes saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu, dotu pienācīgus stimulus, tās ņem vērā faktiski radušās izmaksas par 1. punktā paredzētā pienākuma izpildi un izmaksas par pastāvīgas divvirzienu jaudas nodrošināšanu.

6.Ciktāl tirgus apstākļi neprasa ieguldījumus divvirzienu jaudas nodrošināšanai vai uzlabošanai un ja šādi ieguldījumi rada izmaksas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu vienai vai vairākām citām dalībvalstīm, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par ieguldījumiem visu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Izmaksu sadalē jo īpaši ņem vērā gan to, kādā mērā no ieguldījumiem infrastruktūrā gūtais labums sekmē attiecīgo dalībvalstu piegādes drošības palielināšanu, gan to, kādi ieguldījumi attiecīgajā infrastruktūrā jau ir veikti.

7.Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura jauna pārvades infrastruktūra veicina piegādes drošību, jo tādējādi tiek attīstīts labi savienots tīkls, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pietiekamu skaitu ieejas un izejas pārrobežu punktu skaitu atbilstīgi tirgus pieprasījumam un konstatētajiem riskiem. Kompetentā iestāde riska novērtējumā novērtē, vai pārvades sistēmā pastāv sastrēgumposmi un vai valsts ieejas jauda un infrastruktūra, jo īpaši pārvades tīkli, ir tāda, ka gan iekšējās, gan pārrobežu gāzes plūsmas ir iespējams pielāgot gadījumiem, kad rodas riska novērtējumā identificētie traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā valsts līmenī un reģiona vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā no vispārējo interešu viedokļa.

8.Luksemburgai, Slovēnijai un Zviedrijai 1. punktā paredzētais pienākums izņēmuma kārtā nav saistošs, bet tās cenšas to pildīt, vienlaikus saskaņā ar 5. pantu nodrošinot gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem. Šo izņēmumu piemēro, kamēr:

(a)Luksemburgai ir vismaz divi starpsavienotāji ar citām dalībvalstīm, vismaz divi dažādi piegādes avoti un tās teritorijā nav gāzes glabātavas;

(b)Slovēnijai ir vismaz divi starpsavienotāji ar citām dalībvalstīm, vismaz divi dažādi piegādes avoti un tās teritorijā nav gāzes glabātavas vai LNG kompleksa;

(c)Zviedrijai tās teritorijā nav gāzes tranzīta uz citām dalībvalstīm, gada iekšzemes bruto gāzes patēriņš ir mazāks par 2 miljoniem tonnu un ar gāzi apmierina mazāk par 5 % no kopējā primārā enerģijas patēriņa.

Luksemburga, Slovēnija un Zviedrija nodrošina regulāru tirgus apsekošanu pārredzamā, precīzā un nediskriminējošā veidā attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un dara zināmus atklātībai šo apsekojumu rezultātus. Tās informē Komisiju par jebkādam izmaiņām minētajā daļā norādītajos nosacījumos. Pirmajā daļā paredzēto izņēmumu vairs nepiemēro, ja vismaz viens no šiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts.

Līdz 2018. gada 3. decembrim Luksemburga, Slovēnija un Zviedrija nosūta Komisijai ziņojumu, kurā aprakstīta situācija attiecībā uz attiecīgajiem minētajā daļā norādītajiem nosacījumiem un izredzēm izpildīt šā panta 1. punktā paredzēto pienākumu, ņemot vērā infrastruktūras standarta izpildes saimniecisko ietekmi, tirgus apsekojuma rezultātus, gāzes tirgus attīstību un gāzes infrastruktūras projektus reģionā. Balstoties uz ziņojumu un ja pirmajā daļā paredzētie attiecīgie nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var nolemt, ka šo izņēmumu var turpināt piemērot vēl četrus gadus. Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā šajā daļā izklāstīto procedūru atkārto pēc četriem gadiem.

5. pants
Piegādes standarts

1.Kompetentā iestāde pieprasa, lai tās apzinātie dabasgāzes uzņēmumi veic pasākumus nolūkā nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem katrā šādā gadījumā:

(a)galējas temperatūras septiņu dienu maksimumslodzes periodā, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados

(b)kad ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes ilgst vismaz 30 dienas, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados;

(c)uz vismaz 30 dienām, ja piegādes no vienīgās lielākās infrastruktūras ir traucētas vidējos ziemas apstākļos.

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā dalībvalstis Komisijai paziņo savu aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā šajā dalībvalstī. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Kompetentā iestāde apzina un preventīvās rīcības plānā norāda pirmajā daļā minētos dabasgāzes uzņēmumus. Jebkādi jauni pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu piegādes standartu, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

Dalībvalstis pirmajā daļā paredzēto pienākumu var izpildīt, aizstājot gāzi ar citu energoresursu tādā mērā, lai tiktu sasniegts tāds pats aizsardzības līmenis.

2.Jebkurš paaugstināts piegādes standarts, kas pārsniedz 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto 30 dienu periodu, vai arī jebkāds papildu pienākums, kas uzlikts gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ, pamatojas uz 6. pantā minēto riska novērtējumu, tiek atspoguļots preventīvās rīcības plānā un:

(a)atbilst 3. panta 6. punkta noteikumiem;

(b)negatīvi neietekmē nevienas citas dalībvalsts spēju saskaņā ar šo pantu apgādāt savus aizsargājamos patērētājus valsts, reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas situācijā; un

(c)atbilst 11. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas situācijā.

Preventīvās rīcības plānā iekļauj pamatojumu tam, ka pirmajā daļā minētie pasākumi atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem. Bez tam jebkādi jauni pasākumi, kas minēti pirmajā daļā, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

3.Pēc periodiem, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 1. un 2. punktu, vai arī vēl smagākos apstākļos, nekā noteikts 1. punktā, kompetentā iestāde un dabasgāzes uzņēmumi cenšas pēc iespējas uzturēt gāzes piegādi, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem.

4.Pienākumi, kas dabasgāzes uzņēmumiem uzlikti nolūkā izpildīt šajā pantā noteiktos piegādes standartus, ir nediskriminējoši un nerada nesamērīgu slogu šiem uzņēmumiem.

5.Attiecīgā gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem ir atļauts izpildīt šajā pantā paredzētos pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā. Kompetentās iestādes neprasa, lai šajā pantā paredzētie standarti tiktu izpildīti, balstoties tikai uz to infrastruktūru, kas atrodas tās teritorijā.

6.Kompetentās iestādes nodrošina, ka nosacījumi par piegādi aizsargājamiem patērētajiem tiek izveidoti, neskarot pareizu iekšējā enerģijas tirgus darbību, un par tādu cenu, kas atbilst piegāžu tirgus vērtībai.

6. pants
Riska novērtējums

1.Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes sagatavo kopīgu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

(a)izmantojot 4. un 5. pantā norādītos standartus. Riska novērtējumā apraksta N-1 formulas aprēķinu valsts līmenī un iekļauj N-1 formulas aprēķinu reģionālā līmenī. Riska novērtējumā iekļauj arī izmantotos pieņēmumus, to skaitā pieņēmumus N-1 formulas aprēķināšanai reģionālā līmenī, un šādiem aprēķiniem nepieciešamos datus. N-1 formulas aprēķinu valsts līmenī papildina ar vienīgās lielākās infrastruktūras traucējumu simulāciju, kurā izmanto hidraulisko modeli un N-1 formulas aprēķinu, kurā ņemts vērā gāzes uzpildījums glabātavās attiecīgi 30 % un 100 % no kopējās ietilpības;

(b)ņemot vērā visus nozīmīgos valsts un reģionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ieguves un glabāšanas pastāvēšanu, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

(c)izmantojot dažādus sevišķi liela gāzes pieprasījuma un piegādes traucējumu scenārijus, ņemot vērā to rašanās vēsturi, varbūtību, gadalaiku, biežumu un ilgumu un novērtējot to iespējamās sekas, piemēram:

i)traucējumi piegādes drošībai būtiskā infrastruktūrā, jo īpaši traucējumi pārvades infrastruktūrā, glabātavās un LNG termināļos, tostarp lielākajā infrastruktūrā, kas kā tāda identificēta N-1 formulas aprēķina vajadzībām, un

ii)trešo valstu piegādātāju piegāžu traucējumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — ģeopolitiskie riski;

(d)identificējot risku mijiedarbību un korelāciju reģiona dalībvalstu starpā un  — attiecīgā gadījumā — ar citām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz starpsavienojumiem, pārrobežu piegādi, pārrobežu piekļuvi glabātavām un divvirzienu jaudu;

(e)ņemot vērā katra ieejas un izejas robežpunkta maksimālo starpsavienojuma jaudu un glabātavu dažādo uzpildījumu.

2.Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija.

Saskaņotā sadarbības mehānisma ietvaros katra kompetentā iestāde vienu gadu pirms riska novērtējuma paziņošanas termiņa sniedz un atjaunina visus valsts datus, kas nepieciešami riska novērtējuma sagatavošanai un jo īpaši 1. punkta c) apakšpunktā minēto dažādo scenāriju simulēšanai.

3.Riska novērtējumu sagatavo pēc IV pielikumā iekļautā modeļa. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza.

4.Dabasgāzes uzņēmumi, gāzes rūpnieciskie patērētāji, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju intereses, kā arī dalībvalstis un valsts regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas ar kompetento iestādi un pēc pieprasījuma sniedz visu riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

5.Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze.

6.Līdz 2017. gada 1. novembrim ENTSO-G veic Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenāriji. Scenārijus definē ENTSO-G saziņā ar Gāzes koordinācijas grupu. Kompetentās iestādes ENTSO-G sniedz simulācijām nepieciešamos datus, piemēram, par pieprasījuma vērtībām maksimumslodzes apstākļos, ieguves jaudu un pieprasījuma puses pasākumiem. Kompetentās iestādes simulāciju rezultātus ņem vērā riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanā. Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenāriji, atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

7. pants
Preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna izveide

1.Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, kopīgi izveido:

(a)preventīvās rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, kā novērst vai vājināt reģionā identificētos riskus, tostarp tikai nacionāla mēroga riskus, atbilstīgi riska novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 6. pantu, un atbilstīgi 8. pantam; un

(b)ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti veicamie pasākumi, kā novērst vai vājināt gāzes piegāžu traucējumu (tostarp tikai nacionāla mēroga traucējumu) ietekmi, atbilstīgi 9. pantam.

2.Kompetentās iestādes katrā reģionā par sadarbības mehānismu vienojas pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams sagatavot plānus un par tiem paziņot, kā arī paziņot par atjauninātajiem plāniem.

Pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu un vājinātu tikai nacionāla mēroga riskus, kā arī pasākumus, kas veicami, lai novērstu vai vājinātu tādu notikumu ietekmi, kuri ir pietiekami nelieli, lai būtu risināmi tikai valsts līmenī, izstrādā reģiona katra kompetentā iestāde un iekļauj reģionālajā līmenī izstrādātajos plānos. Šādi valsts pasākumi nekādā ziņā nemazina reģionālo pasākumu efektivitāti. Katra kompetentā iestāde arīdzan apzina reģionālās sadarbības jomas un iespējamos kopīgos pasākumus. Ar valsts pasākumiem un reģionālās sadarbības priekšlikumiem reģiona pārējās kompetentās iestādes iepazīstina vismaz vienu gadu pirms plānu paziņošanas termiņa.

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

3.Preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izstrādā pēc V pielikumā iekļautajiem modeļiem. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza.

4.Preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus visas reģiona dalībvalstis pieņem, tos publisko un par tiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2019. gada 1. martā. Par plāniem paziņo, kad tos pieņēmušas visas reģiona dalībvalstis. Komisija Gāzes koordinācijas grupu informē par plānu paziņošanu un plānus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

5.Četru mēnešu laikā pēc tam, kad kompetentās iestādes ir par plāniem paziņojušas, Komisija tos izvērtē, pienācīgi ņemot vērā salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus un Gāzes koordinācijas grupā paustos viedokļus. Salīdzinošās izvērtēšanas norisei piemēro VI pielikumā izklāstīto procedūru.

Komisija reģiona kompetentajām iestādēm izdod atzinumu, kā arī ieteikumu pārskatīt preventīvās rīcības plānu vai ārkārtas rīcības plānu, ja tā uzskata, ka attiecīgajam plānam piemīt kāda no šādām iezīmēm:

(a)ar to nevar efektīvi vājināt riska novērtējumā apzinātos riskus;

(b)tas nav saskanīgs ar novērtētajiem riska scenārijiem vai cita reģiona plāniem;

(c)tas var izkropļot konkurenci vai traucēt iekšējā enerģijas tirgus darbību;

(d)tas neatbilst šīs regulas noteikumiem vai citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem;

(e)tas apdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.

6.Triju mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā Komisijas atzinuma paziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes Komisijai paziņo par grozīto plānu vai informē Komisiju par iemesliem, kāpēc tās ieteikumiem nepiekrīt.

Domstarpību gadījumā Komisija triju mēnešu laikā kopš kompetentās iestādes atbildes var pieņemt lēmumu, kurā prasīts izdarīt grozījumu attiecīgajā plānā. Kompetentās iestādes pieņem un publicē plānu trīs mēnešu laikā kopš Komisijas lēmuma paziņošanas.

7.Tiek saglabāta konfidencialitāte attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

8.Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 un pēc vajadzības atjaunināti, ir spēkā līdz brīdim, kad pirmo reizi tiek izveidoti 1. punktā minētie preventīvas rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni.

8. pants
Preventīvās rīcības plānu saturs

1.Preventīvās rīcības plāns satur šādus elementus:

(a)riska novērtējuma rezultāti un saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu aplūkoto scenāriju kopsavilkums;

(b)aizsargājamo patērētāju definīcija katrā reģiona dalībvalstī un 5. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstītā informācija;

(c)pasākumi, apjomi un jaudas, kas nepieciešami, lai izpildītu infrastruktūras un piegādes standartus katrā reģiona dalībvalstī, kā noteikts 4. un 5. pantā, tostarp vajadzības gadījumā norāda šādu informāciju: kādā mērā ar pieprasījuma puses pasākumiem var pietiekami un laikus kompensēt piegādes traucējumus, kā minēts 4. panta 2. punktā; no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra 4. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā; nepieciešamie gāzes apjomi, ko norāda atsevišķi par katru aizsargājamo patērētāju kategoriju un katru scenāriju, kā minēts 5. panta 1. punktā; jebkāds paaugstināts piegādes standarts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, tostarp pamatojums tam, ka ir izpildīti 5. panta 2. punkta nosacījumi; apraksts par mehānismu, ar kuru uz laiku samazina jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumu saskaņā ar 12. pantu;

(d)dabasgāzes uzņēmumiem un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām noteiktie pienākumi, kas varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzes sistēmas drošu ekspluatāciju;

(e)citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska novērtējumā identificētos riskus, piemēram, pasākumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm un iespēju vajadzības gadījumā diversificēt gāzes piegādes maršrutus un avotus, nolūkā novērst identificētos riskus, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

(f)informācija par plānā iekļauto pasākumu, tostarp k) punktā minēto pienākumu, ekonomisko ietekmi, efektivitāti un lietderību;

(g)apraksts par to, kā plānā iekļautie pasākumi, tostarp k) punktā minētie pienākumi, ietekmēs gan iekšējā enerģijas tirgus, gan valstu tirgu darbību;

(h)apraksts par to, kā pasākumi ietekmēs vidi un patērētājus;

(i)mehānismi, kas jāizmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm, tostarp mehānismi preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanai un īstenošanai;

(j)informācija par esošajiem un nākotnē paredzētajiem starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nodrošina piekļuvi Savienības gāzapgādes tīklam, pārrobežu plūsmām, pārrobežu piekļuvi glabātavām un LNG kompleksiem un divvirzienu jaudu, jo īpaši ārkārtas situācijās;

(k)informāciju par visām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas saistītas ar gāzes piegādes drošību.

2.Preventīvās rīcības plānā, jo īpaši pasākumos, kas paredzēti 4. pantā noteiktā infrastruktūras standarta izpildei, ņem vērā Savienības tīkla attīstības desmitgades plānu, kas jāizstrādā ENTSO-G saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 10. punktu.

3.Preventīvās rīcības plāna pamatā galvenokārt ir tirgus pasākumi, un tas nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem un negatīvi neietekmē gāzes iekšējā tirgus darbību.

4.Dalībvalstis sagatavo ietekmes novērtējumu par visiem preventīvajiem ārpustirgus pasākumiem, kas jāpieņem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ieskaitot pasākumus, ar kuriem izpilda 5. panta 1. punktā noteikto piegādes standartu, un pasākumus saistībā ar 5. panta 2. punktā noteikto paaugstināto piegādes standartu. Ietekmes novērtējumā aplūko vismaz šādus elementus:

(a)ierosinātā pasākuma ietekme uz valsts gāzes tirgus attīstību un konkurenci valsts līmenī;

(b)ierosināto pasākumu ietekme uz iekšējo gāzes tirgu;

(c)potenciālā ietekme uz gāzes piegādes drošību kaimiņu dalībvalstīs, jo īpaši tādu pasākumu ietekme, kas varētu mazināt reģionālo tirgu likviditāti vai ierobežot plūsmas uz kaimiņu dalībvalstīm;

(d)pasākumu izmaksas un ieguvumi salīdzinājumā ar alternatīviem tirgus pasākumiem;

(e)novērtējums par pasākuma nepieciešamību un samērīgumu salīdzinājumā ar iespējamiem tirgus pasākumiem;

(f)pasākuma atvērtība, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem;

(g)pakāpeniskas izbeigšanas stratēģija, iecerētā pasākuma gaidāmais ilgums un piemērots pārskatīšanas grafiks.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto analīzi veic valsts regulatīvās iestādes.

5.Ietekmes novērtējumu un pieņemtos pasākumus kompetentā iestāde publicē un par tiem paziņo Komisijai. Četru mēnešu laikā kopš paziņošanas Komisija pieņem lēmumu un var prasīt, lai dalībvalstis pieņemtos pasākumus groza. Minētais periods sākas dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Periodu var pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan attiecīgā dalībvalsts.

Komisija var pieņemt lēmumu par pasākuma grozīšanu vai atcelšanu, ja pasākums:

(a)varētu kropļot Savienības iekšējo tirgu;

(b)varētu kropļot valsts gāzes tirgus attīstību;

(c)nav nepieciešams vai samērīgs piegādes drošības panākšanai, vai

(d)varētu apdraudēt piegādes drošību citās dalībvalstīs.

Pieņemtais pasākums stājas spēkā tikai tad, kad to ir apstiprinājusi Komisija vai tas ir ticis grozīts saskaņā ar Komisijas lēmumu.

6.Preventīvās rīcības plānu pēc 2019. gada 1. marta atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ vai pēc Komisijas pieprasījuma tas nav jādara biežāk. Atjauninātais plāns atspoguļo atjaunināto riska novērtējumu un saskaņā ar 9. panta 2. punktu veikto testu rezultātus. Atjauninātajam plānam piemēro 7. panta 3.–7. punktu.

9. pants
Ārkārtas rīcības plāna saturs

1.Ārkārtas rīcības plāns ir šāds:

(a)tas ir balstīts uz 10. panta 1. punktā noteiktajiem krīzes līmeņiem;

(b)tajā definē dabasgāzes uzņēmumu un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegāžu traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

(c)tajā definē kompetento iestāžu un citu struktūru, kurām ir deleģēti uzdevumi, kā minēts 3. panta 2. punktā, lomu un atbildību katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

(d)ar to nodrošina, ka dabasgāzes uzņēmumiem un rūpnieciskiem gāzes patērētājiem, tostarp attiecīgajiem elektroenerģijas ražotājiem, ir dota pietiekama iespēja reaģēt katrā krīzes līmenī;

(e)tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un no gāzes saražotās elektroenerģijas piegādi;

(f)tajā ir noteiktas sīki izstrādātas procedūras un pasākumi, kas jāievēro katrā krīzes līmenī, tostarp attiecīgās informācijas plūsmu shēmas;

(g)tajā ir norādīts krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa, un definēta tās loma;

(h)tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt "trauksmes stāvokli" un vājināt "ārkārtas stāvokli";

(i)tajā ir identificēts, kādā mērā plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi var palīdzēt "ārkārtas stāvoklī", un izvērtēts, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto šādi ārpustirgus pasākumi. Ir izvērtēta ārpustirgus pasākumu ietekme un definētas to īstenošanas procedūras. Ārpustirgus pasākumi jāizmanto tikai tad, kad ar tirgus mehānismiem vien vairs nav iespējams nodrošināt piegādes, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, vai kad jāpiemēro 12. pants;

(j)tajā ir aprakstīti mehānismi, ko katrā krīzes līmenī izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm ;

(k)tajā ir sīki noteikti ziņošanas pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvoklī;

(l)tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā vai tiesiskā kārtība, kā novērst, ka gāzes sadales vai pārvades tīklam pieslēgtie neaizsargājamie patērētāji nepienācīgi patērē gāzi;

(m)tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā un finansiālā kārtība, kā piemēro solidaritātes pienākumus, kas noteikti 12. pantā;

(n)tajā ir uzskaitītas iepriekšnoteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas situācijā, tostarp komerciāli nolīgumi starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un attiecīgā gadījumā kompensācijas mehānismi dabasgāzes uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā sensitīvo datu konfidencialitāti. Šādas darbības var ietvert pārrobežu nolīgumus starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.

2.Ārkārtas rīcības plānā iekļautos pasākumus, darbības un procedūras 3. punktā minēto regulāro atjauninājumu (ik pēc četriem gadiem) starplaikā testē vismaz divas reizes. Ārkārtas rīcības plāna testēšanas vajadzībām dalībvalstis simulē smagu un vidēji smagu seku scenārijus un reakciju reāllaikā saskaņā ar savu ārkārtas rīcības plānu. Kompetentās iestādes ar testu rezultātiem iepazīstina Gāzes koordinācijas grupu.

3.Ārkārtas rīcības plānu pēc 2019. gada 1. marta atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ vai pēc Komisijas pieprasījuma tas nav jādara biežāk. Atjauninātais plāns atspoguļo atjaunināto riska novērtējumu un saskaņā ar 2. punktu veikto testu rezultātus. Atjauninātajam plānam piemēro 7. panta 3.–7. punktu.

4.Ārkārtas rīcības plāns nodrošina, ka ārkārtas stāvokļa gadījumā pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 tiek uzturēta, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, un ar to neievieš nekādus pasākumus, kas nepienācīgi ierobežo gāzes pārrobežu plūsmas.

10. pants
Krīzes izsludināšana

1.Trīs krīzes līmeņi ir šādi:

(a)agrīnas brīdināšanas līmenis (agrīna brīdināšana): ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija par to, ka var izveidoties situācija, kas varētu būtiski pasliktināt piegādes stāvokli un varētu novest pie trauksmes stāvokļa vai ārkārtas stāvokļa iestāšanās; agrīnas brīdināšanas līmeni var aktivizēt agrīnas brīdināšanas mehānisms;

(b)trauksmes līmenis (trauksme): ja rodas piegādes traucējumi vai ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas būtiski pasliktina piegādes stāvokli, bet tirgus ar šiem traucējumiem vai pieprasījumu joprojām spēj tik galā un nav nepieciešams izmantot ārpustirgus pasākumus;

(c)ārkārtas stāvokļa līmenis (ārkārtas stāvoklis): ārkārtīgi liela gāzes pieprasījuma vai būtisku piegādes traucējumu gadījumā vai arī citādi būtiski pasliktinoties piegādes situācijai, un ja visi attiecīgie tirgus pasākumi jau ir īstenoti, bet gāzes piegāde nav pietiekama, lai apmierinātu pārējo pieprasījumu pēc gāzes, un tāpēc papildus jāievieš ārpustirgus pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu gāzes piegādes aizsargājamiem patērētājiem saskaņā ar 5. pantu.

2.Ja kompetentā iestāde izsludina kādu no 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem, tā nekavējoties informē Komisiju un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši informāciju par to, kā tā iecerējusi rīkoties. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad var rasties vajadzība lūgt palīdzību Savienībai vai dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru.

3.Ja kompetentā iestāde izsludina ārkārtas stāvokli, tā ievēro savā ārkārtas rīcības plānā iepriekšnoteiktu darbību virkni un nekavējoties informē Komisiju un reģiona kompetentās iestādes, jo īpaši par to, kā tā iecerējusi rīkoties. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos kompetentā iestāde var rīkoties tā, kā ārkārtas rīcības plānā nav paredzēts. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un reģiona kompetentās iestādes par jebkādu šādu darbību un sniedz tai pamatojumu.

4.Dalībvalstis un jo īpaši kompetentās iestādes nodrošina, ka:

(a)netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežo gāzes plūsmu iekšējā tirgū;

(b)netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

(c)tiek uzturēta pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

5.Komisija, pēc iespējas drīzāk, bet jebkurā gadījumā piecu dienu laikā, kopš saņemta 2. punktā minētā informācija no kompetentās iestādes, verificē, vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu un vai veiktie pasākumi pēc iespējas precīzāk atbilst ārkārtas plānā minētajām darbībām un nerada nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem, un ir saskaņā ar 4. punktu. Komisija pēc kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmumu pieprasījuma vai pēc savas ierosmes var prasīt, lai kompetentā iestāde pasākumus groza, ja tie ir pretrunā šā punkta pirmajā teikumā minētajiem nosacījumiem. Komisija var arī prasīt, lai kompetentā iestāde atsauc izsludināto ārkārtas stāvokli, ja Komisija uzskata, ka šāds izsludinājums nav vai vairs nav pamatots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

Triju dienu laikā pēc tam, kad Komisija prasību paziņojusi, kompetentā iestāde pasākumus groza un par to paziņo Komisijai vai arī informē Komisiju par iemesliem, kuru dēļ tā prasībai nepiekrīt. Šādā gadījumā Komisija triju dienu laikā savu prasību var grozīt vai atcelt vai arī šī jautājuma apspriešanai sasaukt sanāksmi ar kompetento iestādi vai — attiecīgā gadījumā — attiecīgajām kompetentajām iestādēm un — ja Komisija to uzskata par vajadzīgu — Gāzes koordinācijas grupu. Pieprasot jebkādas izmaiņas darbībās, Komisija izklāsta detalizētu pamatojumu. Kompetentā iestāde pilnībā ņem vērā Komisijas nostāju. Ja kompetentās iestādes galīgais lēmums no Komisijas nostājas atšķiras, kompetentā iestāde sniedz šāda lēmuma pamatojumu.

11. pants
Savienības un reģionāla mēroga ārkārtas pasākumi

1.Pēc tādas kompetentās iestādes pieprasījuma, kas ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas Komisija var izsludināt reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli. Pēc vismaz divu kompetento iestāžu pieprasījuma, kas ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas, un ja šo ārkārtas stāvokļu iemesli ir saistīti, Komisija izsludina attiecīgā gadījumā reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli. Visos gadījumos Komisija ar situācijai vispiemērotākajiem saziņas līdzekļiem apkopo viedokļus un pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo informāciju, ko sniegušas citas kompetentās iestādes. Kad tā uzskata, ka reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa iemesli vairs neattaisno ārkārtas stāvokļa izsludinājumu, Komisija paziņo par reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa izbeigšanu. Visos gadījumos Komisija sniedz pamatojumu un informē Padomi par savu lēmumu.

2.Tiklīdz Komisija ir izsludinājusi reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli, tā sasauc Gāzes koordinācijas grupas sanāksmi. Reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa laikā pēc vismaz triju dalībvalstu pieprasījuma Komisija var ierobežot dalībvalstu un kompetento iestāžu pārstāvju dalību Gāzes koordinācijas grupas sanāksmēs vai atsevišķās to daļās.

3.Reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbību, pilnībā ņemot vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no Gāzes koordinācijas grupas, un ar to rīkotās apspriešanās rezultātus. Komisija jo īpaši:

(a)nodrošina informācijas apmaiņu;

(b)nodrošina, ka dalībvalsts vai reģionālā līmeņa pasākumi ir saskanīgi un efektīvi, raugoties Savienības līmenī;

(c)koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm.

4.Komisija var sasaukt krīzes pārvaldības grupas sanāksmi, kurā piedalās 9. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie krīzes pārvaldītāji no dalībvalstīm, kuras skar ārkārtas stāvoklis. Komisija, vienojoties ar krīzes pārvaldītājiem, var uzaicināt piedalīties arī citas ieinteresētās personas. Komisija nodrošina, ka Gāzes koordinācijas grupa tiek regulāri informēta par darbu, ko veic krīzes pārvaldības grupa.

5.Dalībvalstis un jo īpaši kompetentās iestādes nodrošina, ka:

(a)netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežotu gāzes plūsmu iekšējā tirgū, jo īpaši gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem;

(b)netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

(c)tiek uzturēta pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

6.Ja pēc kompetentās iestādes vai dabasgāzes uzņēmuma pieprasījuma vai arī pati pēc savas ierosmes Komisija uzskata, ka reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā kādas dalībvalsts vai kompetentās iestādes rīcība vai dabasgāzes uzņēmuma darbība ir pretrunā ar 5. punktu, Komisija pieprasa, lai dalībvalsts vai kompetentā iestāde rīkotos citādi vai veiktu pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 5. punktam, informējot Komisiju par attiecīgajiem iemesliem. Pienācīgi ņem vērā to, ka gāzes sistēmai pastāvīgi jādarbojas droši.

Triju dienu laikā pēc tam, kad Komisija prasību paziņojusi, dalībvalsts vai kompetentā iestāde rīkojas citādi un paziņo par to Komisijai, vai paskaidro, kāpēc tā prasībai nepiekrīt. Šādā gadījumā Komisija triju dienu laikā var prasību grozīt vai atcelt vai arī sasaukt sanāksmi ar dalībvalstu vai kompetento iestādi, kā arī — ja Komisija to uzskata par vajadzīgu — ar Gāzes koordinācijas grupu, lai apspriestu šo jautājumu. Pieprasot jebkādas izmaiņas darbībās, Komisija izklāsta tam detalizētu pamatojumu. Dalībvalsts vai kompetentā iestāde pilnībā ņem vērā Komisijas nostāju. Ja kompetentās iestādes vai dalībvalsts galīgais lēmums no Komisijas nostājas atšķiras, kompetentā iestāde vai dalībvalsts sniedz šāda lēmuma pamatojumu.

7.Komisija pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu izveido uzraudzības darba grupas pastāvīgu rezerves sarakstu, kurā ir nozares eksperti un Komisijas pārstāvji. Uzraudzības darba grupu vajadzības gadījumā var nosūtīt ārpus Savienības, un tā uzrauga un ziņo par gāzes plūsmu uz Savienību, sadarbojoties ar trešām piegādes un tranzīta valstīm.

8.Kompetentā iestāde Komisijas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) sniedz informāciju par nepieciešamo palīdzību. ERCC novērtē vispārējo situāciju un sniedz atzinumu par palīdzību, kas būtu jāsniedz visvairāk skartajām dalībvalstīm un — vajadzības gadījumā — trešām valstīm.

12. pants
Solidaritāte

1.Ja dalībvalsts ir izsludinājusi krīzes līmeni "ārkārtas stāvoklis" saskaņā ar 10. panta 1. punktu, jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumus, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem citās dalībvalstīs saskaņā ar 5. panta 2. punktu, uz laiku samazina līdz 5. panta 1. punktā noteiktajam līmenim.

2.Kamēr ārkārtas stāvokli izsludinājušajā dalībvalstī, neraugoties uz 1. punktā minētā pasākuma piemērošanu, nav nodrošinātas piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem, jebkurā citā, ar ārkārtas stāvokli izsludinājušo dalībvalsti tieši savienotā dalībvalstī gāzes piegāde tādiem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji vai centralizētās siltumapgādes mezgli, neturpinās tādā mērā, kā nepieciešams, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem ārkārtas stāvokli izsludinājušajā dalībvalstī.

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā dalībvalstī.

3.Kompetentās iestādes pieņem vajadzīgos pasākumus, lai gāzi, kas 2. punktā aprakstītajā situācijā netiek piegādāta patērētājiem — izņemot mājsaimniecības, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un centralizētās siltumapgādes mezglus  —, varētu piegādāt dalībvalstij, kurā izsludināts 2. punktā aprakstītais ārkārtas stāvoklis, mājsaimniecību, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un centralizētās siltumapgādes mezglu apgādei minētajā dalībvalstī.

4.Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Šāda kārtība var attiekties, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t.sk. divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu.

5.Šā panta 2. punktu piemēro no 2019. gada 1. marta.

6.    Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija var savā atzinumā un lēmumā par plāniem ierosināt šādu pasākumu satvaru.

13. pants
Informācijas apmaiņa

1.Ārkārtas stāvokļa laikā dabasgāzes uzņēmumi katru dienu kompetentajai iestādei dara pieejamu jo īpaši šādu informāciju:

(a)prognozes par diennakts gāzes pieprasījumu un piegādēm nākamajās trijās dienās;

(b)gāzes plūsma diennaktī visos pārrobežu ieejas un izejas punktos, kā arī visos punktos, kas savieno ieguves sistēmu, glabāšanas sistēmu vai LNG termināli ar tīklu, miljonos m3 dienā;

(c)periods (izteikts dienās), kurā, paredzams, būs iespējams nodrošināt gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem.

2.Reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kompetentā iestāde nekavējoties sniedz vismaz:

(a)informāciju, kas norādīta 1. punktā;

(b)informāciju par kompetentās iestādes plānotajiem vai jau īstenotajiem ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas pasākumiem, un informāciju par to efektivitāti;

(c)informāciju par prasībām pēc papildu pasākumiem, kas jāveic citām kompetentajām iestādēm;

(d)informāciju par pasākumiem, kas īstenoti pēc citu kompetento iestāžu pieprasījuma.

3.Pēc ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas iesniedz Komisijai detalizētu novērtējumu par ārkārtas stāvokli un īstenoto pasākumu efektivitāti, tostarp novērtējumu par ārkārtas stāvokļa ekonomisko ietekmi, ietekmi uz elektroenerģijas nozari un par palīdzību, kas sniegta un/vai saņemta no Savienības un dalībvalstīm. Šādu novērtējumu dara pieejamu Gāzes koordinācijas grupai un to atspoguļo preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu atjauninājumos.

Komisija analizē kompetento iestāžu sniegtos novērtējumus un par apkopotiem analīzes rezultātiem informē dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Gāzes koordinācijas grupu.

4.Pienācīgi pamatotos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kompetentā iestāde var gāzes uzņēmumiem prasīt sniegt 1. punktā minēto informāciju vai papildu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu gāzes piegāžu vispārējo situāciju dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, tostarp līgumisko informāciju. Komisija var no kompetentajām iestādēm pieprasīt dabasgāzes uzņēmumu sniegto informāciju.

5.Ja Komisija uzskata, ka ir skarta vai var tikt skarta gāzes piegāde reģionā vai visā Savienībā, tā var kompetentajām iestādēm pieprasīt savākt un Komisijai iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu gāzes piegādes situāciju Savienībā. Komisija ar savu novērtējumu var iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

6.Lai kompetentās iestādes un Komisija varētu novērtēt piegādes drošības situāciju valsts, reģionālā un Savienības mērogā, dabasgāzes uzņēmumi:

(a)attiecīgajām kompetentajām iestādēm ziņo šādu informāciju par gāzes piegāžu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 1 gadu:

i)līguma termiņš;

ii)līgumā norādītais kopējais apjoms gadā un vidējais apjoms mēnesī;

iii)līgumā norādītais maksimālais apjoms dienā trauksmes vai ārkārtas stāvokļa gadījumā;

iv)līgumā norādītie piegādes punkti;

v)minimālais gāzes apjoms dienā, mēnesī un gadā;

vi)nosacījumi, pie kādiem aptur gāzes piegādi;

(b)tiklīdz noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar citiem līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, sedz vairāk par 40 % no gada dabasgāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

Kompetentā iestāde pirmās daļas a) punktā norādītās ziņas nosūta Komisijai līdz katra gada septembra beigām.

7.Pienācīgi pamatotos apstākļos, ja kompetentā iestāde vai Komisija uzskata, ka gāzes piegādes līgums, uz ko neattiecas šā panta 6. punkta b) apakšpunkts, tomēr var ietekmēt piegādes drošību dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darbojas dabasgāzes uzņēmums, kas noslēdzis šo līgumu, vai Komisija var pieprasīt, lai dabasgāzes uzņēmums iesniedz šo līgumu, lai varētu novērtēt tā ietekmi uz piegādes drošību. Šis pieprasījums var aptvert arī citus komerciālus līgumus, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

8.Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo pantu, kompetentās iestādes ņem vērā riska novērtējumu, preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna vai to atjauninājumu sagatavošanā. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo pantu, var pieņemt lēmumu, ar kuru pieprasa kompetentajai iestādei plānus grozīt.

9.Valsts regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

14. pants
Gāzes koordinācijas grupa

1.Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras ("Aģentūra"), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

2.Ar Gāzes koordinācijas grupu apspriežas un tā Komisijai palīdz īpaši šādos jautājumos:

(a)gāzes piegādes drošība jebkurā brīdī un, konkrētāk, ārkārtas stāvokļa gadījumā;

(b)visa informācija, kas skar gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības mērogā;

(c)paraugprakse un iespējamās vadlīnijas visām iesaistītajām pusēm;

(d)piegādes drošības līmenis, kritēriji un novērtēšanas metodoloģijas;

(e)valsts, reģiona un Savienības scenāriji un sagatavotības līmeņu testēšana;

(f)preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu novērtēšana un šajos plānos paredzēto pasākumu īstenošana;

(g)pasākumu koordinēšana ārkārtas stāvokļa pārvarēšanai Savienībā, ar trešām valstīm, kas ir Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses, un ar citām trešām valstīm;

(h)palīdzība, kas nepieciešama visvairāk skartajām dalībvalstīm.

3.Komisija regulāri sasauc Gāzes koordinācijas grupu un to iepazīstina ar kompetento iestāžu sniegto informāciju, vienlaikus saglabājot konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

15. pants
Sadarbība ar Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējām pusēm

1.No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

(a)Enerģētikas kopienas Ministru padome šo regulu pieņem un integrē Enerģētikas kopienā ar Kopējo aktu par piegādes drošību, ar kuru Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm attiecībā pret dalībvalstīm tiek noteikti tādi paši pienākumi kā dalībvalstīm pret līgumslēdzējām pusēm,  

(b)Enerģētikas kopienas līgumslēdzēja puse īsteno šo kopējo aktu un par tā pilnīgu īstenošanu pienācīgi informē Enerģētikas kopienas sekretariātu, paziņojumam pievienojot pieprasījumu šo punktu attiecināt uz sevi;

(c)Enerģētikas kopienas sekretariāts par īstenošanu un pieprasījumu informē Komisiju, apstiprinot, ka var piemērot savstarpējos pienākumus starp pieprasījumu iesniegušo Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi un dalībvalstīm.

Kad saņemts Enerģētikas kopienas sekretariāta paziņojums, Komisija pieņem lēmumu, kurā apstiprināts, ka savstarpējie pienākumi starp dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi ir piemērojami attiecībā uz šī punkta piemērošanu, un norādīts datums, no kura šie savstarpējie pienākumi ir spēkā.

2.    Pēc 1. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgās Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses pārstāvjus aicina piedalīties Gāzes koordinācijas grupas sanāksmēs, kad tiek apspriesti jautājumi, kas tieši skar šo līgumslēdzēju pusi un ietilpst 1. punkta jomā.

16. pants
Komisijas veiktā uzraudzība

Komisija pastāvīgi uzrauga gāzes piegādes drošības pasākumus un par to regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai.

Komisija, pamatojoties uz 7. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, vajadzības gadījumā izdara secinājumus par iespējamiem līdzekļiem, kā palielināt piegādes drošību Savienības līmenī, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus regulas pilnveidošanai.

17. pants
Paziņošana

Riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānus, ārkārtas rīcības plānus un visus citus dokumentus Komisijai paziņo elektroniski CIRCABC platformā.

Visa sarakste saistībā ar paziņošanu notiek elektroniski.

18. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā un 7. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 3. punktā un 7. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 7. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants
Atkāpe

Šī regula neattiecas uz Maltu un Kipru, kamēr uz attiecīgās valsts teritoriju nenotiek gāzes piegāde. Malta un Kipra tālāk minētajos punktos noteiktos pienākumus izpilda un savu izvēli izdara, ievērojot šādus nosacījumus un šādā laikā kopš brīža, kad gāze tiek pirmo reizi piegādāta attiecīgās valsts teritorijā:

(a)2. panta otrās daļas 1. punkts, 3. panta 2. punkts, 6. panta 6. punkts un 13. panta 6. punkta a) apakšpunkts: 12 mēneši;

(a)5. panta 1. punkts: 18 mēneši;

(b)7. panta 4. punkts: 24 mēneši;

(c)4. panta 4. punkts: 36 mēneši;

(d)4. panta 1. punkts: 48 mēneši.

20. pants
Atcelšana

Regula (ES) Nr. 994/2010 tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar VIII pielikumā norādīto atbilstības tabulu. 

21. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, COM(2014) 330 final.

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" (COM(2015) 80 final).

(3) Koridora pieeja nozīmē, ka visām dalībvalstīm, kas atrodas gar gāzes padeves cauruļvadu, jānovērtē visas iespējamas vajadzības ārpus to robežām, lai saglabātu pastāvīgu gāzes reverso plūsmu cauruļvadā.

(4) https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/SWD%202014%20325%20Implementation%20of%20the%20Gas%20SoS%20Regulation%20en.pdf.

(5) Avots: Eiropas Komisija.

(6) Respondentu saraksts ir atrodams vietnē: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/List%20of%20stakeholders%20FOR%20PUBLICATION%20-%20updated%2018%2006.pdf.  

(7) Pētījums par gāzes krātuvju nozīmību iekšējā tirgū un piegādes drošības nodrošināšanā, ko Enerģētikas ģenerāldirektorāta vajadzībām sagatavoja REF4E, Mercados un E-Bridge. https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/REPORT-Gas%20Storage-20150728.pdf

(8) "Izmaksu un ieguvumu ekonomiskā analīze dažādām pieejām, kā palielināt ES pircēju kaulēšanās spēju dabasgāzes vairumtirdzniecības tirgos." Komisija publicēs šo pētījumu savā tīmekļa vietnē.

(9) Hidraulikas aprēķinu pamatā ir simulācijas rezultāti, kurā izmantots matemātisks modelis, kas raksturo gāzes transportēšanu (valsts vai reģionālā) tīklā, ņemot vērā topoloģiju un fizikālās īpašības. Šis modelis izmanto spiediena ierobežojumus piegādes vietās un pieprasījuma profilus. N-1 scenārija simulācija , izmantojot hidraulikas modeli, ļauj uzzināt, vai sistēmā pieejamā gāze var sasniegt visas piegādes vietas gadījumos, kad rodas traucējumi galvenajā gāzes infrastruktūrā.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009, OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

(11) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(12) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(13) COM(2014)654 galīgā redakcija.

(14) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" (COM(2015) 80 final).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(16) Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

(19) Komisijas 2014. gada 26. marta Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.2.2016

COM(2016) 52 final

PIELIKUMI

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

{SWD(2016) 25 final}
{SWD(2016) 26 final}

PIELIKUMI

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

I PIELIKUMS

Reģionālā sadarbība

3. panta 7. punktā minētie reģioni ir šādi:

–Ziemeļrietumu reģions: Apvienotā Karaliste un Īrija;

–Rietumeiropas ziemeļu-dienvidu reģions: Beļģija, Francija, Luksemburga, Spānija, Nīderlande un Portugāle;

–Dienvidu gāzes koridors: Bulgārija, Grieķija un Rumānija;

–Centrālaustrumu reģions: Čehija, Vācija, Polija un Slovākija;

–Dienvidaustrumu reģions: Austrija, Horvātija, Ungārija, Itālija un Slovēnija;

–Baltijas enerģijas tirgus I (BEMIP I): Igaunija, Somija, Latvija un Lietuva;

–Baltijas enerģijas tirgus II (BEMIP II): Dānija un Zviedrija;

–Kipra;

–Malta, iekams tai nav savienojumu ar kādu citu dalībvalsti. Ja Maltai ir savienojumi ar kādu citu dalībvalsti, tā ietilpst šīs citas dalībvalsts reģionā.

II PIELIKUMS

N-1 formulas aprēķināšana

1.N-1 formulas definīcija

N-1 formula raksturo gāzes infrastruktūras tehnisko spēju (kas definēta Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā) apmierināt kopējo pieprasījumu pēc gāzes aprēķina teritorijā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. 

Gāzes infrastruktūra ir gāzes pārvades tīkls, to skaitā starpsavienojumi, kā arī ražošanas kompleksi, LNG kompleksi un glabātavas, kam ir savienojums ar aprēķina teritoriju.

Vienīgās lielākās gāzes infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā visas pārējās pieejamās gāzes infrastruktūras tehniskā jauda ir vismaz līdzvērtīga kopējam diennakts pieprasījumam pēc gāzes aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums, kas statistiski iespējams reizi 20 gados.

N-1 formulas rezultāts (skatīt aprēķina formulu) ir vismaz vienāds ar 100 %.

2.N-1 formulas aprēķināšanas metode

, N – 1 ≥ 100 %

Aprēķinā izmantotie parametri ir skaidri jāapraksta un jāpamato.

Lai varētu aprēķināt EPm, ir vajadzīgs sīks ieejas punktu saraksts, kur norādīta arī katra punkta jauda.

3.N-1 formulas parametru definīcijas

"Aprēķina teritorija" ir kompetentās iestādes noteikts ģeogrāfisks apgabals, kuram aprēķina N-1 formulu.

Pieprasījuma puses definīcija 

"Dmax" – kopējais diennakts gāzes pieprasījums (miljonos m3 dienā) aprēķinātajā platībā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, kas statistiski iespējams reizi 20 gados.

Piedāvājuma puses definīcijas 

"EPm": ieejas punktu tehniskā jauda (miljonos m3 dienā), neskaitot ražošanas jaudu, LNG kompleksu jaudu un glabāšanas jaudu (attiecīgi Pm, LNGm un Sm), ir visu to robežas ieejas punktu summārā tehniskā jauda, no kuriem var padot dabasgāzi aprēķina teritorijai.

"Pm": maksimālā tehniskā ražošanas jauda (miljonos m3 dienā) ir visu gāzes ražošanas iekārtu summārā maksimālā tehniskā dienas ražošanas jauda, ko iespējams piegādāt līdz aprēķina teritorijas ieejas punktiem.

"Sm": maksimālā tehniskā glabātavas resursu padodamība (miljonos m3 dienā) ir visu glabātavu summārā maksimālā tehniskā dienas izsūknēšanas jauda, ko iespējams piegādāt līdz aprēķina teritorijas ieejas punktiem, ņemot vērā to attiecīgos fizikālos raksturlielumus.

"LNGm": maksimālā tehniskā LNG kompleksa jauda (miljonos m3 dienā) ir visu aprēķina teritorijā esošo LNG kompleksu summārā maksimālā tehniskā dienas izsūtīšanas jauda, ņemot vērā tādus izšķirošus elementus kā izkraušana, palīgdienesti, pagaidu uzglabāšana un LNG regazifikācija, kā arī sistēmas tehnisko izsūtīšanas jaudu.

"Im" ir tādas vienīgās lielākās dabasgāzes infrastruktūras tehniskā jauda (miljonos m3 dienā), kam ir vislielākā aprēķina teritorijas apgādātspēja. Ja vairākas gāzes infrastruktūras ir savienotas un nav darbināmas atsevišķi no iepriekšējā posma vai turpmākā posma dabasgāzes infrastruktūras, tās uzskata par vienu vienīgu gāzes infrastruktūru.

4.N-1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus

, N – 1 ≥ 100 %

Pieprasījuma puses definīcija

"Deff" ir daļa (miljonos m3 dienā) no Dmax, kuru piegādes traucējumu gadījumā pietiekami un savlaicīgi var nodrošināt ar pieprasījuma puses tirgus pasākumiem saskaņā ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu.

5.N-1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī

3. punktā minēto aprēķina teritoriju paplašina līdz attiecīgam reģionālam mērogam. Izmanto I pielikumā uzskaitītos reģionus. Lai aprēķinātu N-1 formulu reģionālā līmenī, izmanto no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru. No reģiona vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra ir reģiona lielākā gāzes infrastruktūra, kas tieši vai netieši nodrošina gāzes piegādi dalībvalstīm minētajā reģionā, un tā ir definēta riska novērtējumā.

N-1 formulas reģionālā līmeņa aprēķins var aizstāt N-1 formulas valsts līmeņa aprēķinu tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar kopīgo riska novērtējumu no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra visu attiecīgo dalībvalstu gāzapgādē ieņem ļoti nozīmīgu vietu.

6. panta 1. punktā minētajiem aprēķiniem izmanto no I pielikumā uzskaitīto reģionu vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru.

III PIELIKUMS

Pastāvīgā divvirzienu jauda

1.Lai nodrošinātu vai uzlabotu pastāvīgo divvirzienu jaudu starpsavienojumā vai lai saņemtu vai pagarinātu atbrīvojumu no šī pienākuma, pārvades sistēmu operatori abpus starpsavienojumam pēc apspriešanās ar visiem pārvades sistēmu operatoriem gāzes koridorā savām kompetentajām iestādēm (attiecīgajām kompetentajām iestādēm) iesniedz:

(a)priekšlikumu ieviest pastāvīgu divvirzienu jaudu attiecībā uz reverso plūsmu ("fiziskā reversās plūsmas jauda"), vai

(b)lūgumu atbrīvot no pienākuma nodrošināt divvirzienu jaudu.

Priekšlikumu vai lūgumu attiecībā uz visiem šīs regulas spēkā stāšanās dienā eksistējošiem starpsavienojumiem iesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 1. decembrī, bet attiecībā uz jauniem starpsavienojumiem — pēc priekšizpētes posma, bet pirms tehniskās projektēšanas posma sākuma.

2.Priekšlikums par reversās plūsmas jaudas nodrošināšanu vai uzlabošanu vai lūgums par atbrīvojuma piešķiršanu vai pagarināšanu pamatojas uz novērtējumu par tirgus pieprasījumu, prognozēm par pieprasījumu un piedāvājumu, priekšizpēti, reversās plūsmas jaudas izmaksām, t. sk. par nepieciešamo pārvades sistēmas nostiprināšanu, kā arī ieguvumiem no piegādes drošības, ņemot vērā arī reversās plūsmas jaudas iespējamo devumu 4. pantā noteiktā infrastruktūras standarta sasniegšanā. Priekšlikumā ietver izmaksu un ieguvumu analīzi, kas sagatavota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 1 11. pantam atbilstošu metodiku.

3.Pēc priekšlikuma vai atbrīvojuma lūguma saņemšanas attiecīgās kompetentās iestādes to nekavējoties apspriež ar pārējām kompetentajām iestādēm gāzes piegādes koridorā, ar Aģentūru un ar Komisiju. Apspriešanā iesaistītās iestādes četru mēnešu laikā pēc apspriešanas uzaicinājuma saņemšanas var izdot savu atzinumu.

4.Divu mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā termiņa beigām attiecīgās kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, 2. punktā uzskaitīto informāciju un saskaņā ar 3. punktu rīkotajā apspriešanā saņemtajiem atzinumiem un ņemot vērā gāzes piegādes drošības un iekšējā gāzes tirgus sekmēšanas aspektus, pieņem vienu no šādiem kopīgiem lēmumiem:

(a)apstiprināt priekšlikumu ieviest reversās plūsmas jaudu; šādā lēmumā ir ietverta izmaksu un ieguvumu analīze, pārrobežu izmaksu sadalījums, īstenošanas grafiks un tālākās izmantošanas kārtība;

(b)piešķirt vai pagarināt pagaidu atbrīvojumu uz ne vairāk kā četriem gadiem, ja lēmumā iekļautā izmaksu un ieguvumu analīze rāda, ka reversās plūsmas jauda neuzlabotu piegādes drošību nevienā gāzes koridora dalībvalstī vai ka ieguldījumu izmaksas ievērojami pārsniegtu gaidāmos ieguvumus piegādes drošības ziņā;

(c)pieprasīt pārvades sistēmas operatoriem priekšlikumu vai atbrīvojumu lūgumu grozīt un iesniegt no jauna.

5.Attiecīgās kompetentās iestādes bez kavēšanās gāzes piegādes koridora valstu kompetentajām iestādēm, Aģentūrai un ar Komisijai iesniedz kopīgo lēmumu, tostarp atzinumus, kas saņemti pēc apspriešanās saskaņā ar 4. pantu.

6.Divu mēnešu laikā kopš kopīgā lēmuma saņemšanas gāzes koridora dalībvalstu kompetentās iestādes var nākt klajā ar iebildumiem pret kopīgo lēmumu, un šos iebildumus iesniegt kompetentajām iestādēm, kas lēmumu pieņēmušas, Aģentūrai un Komisijai. Iebildumos jāaprobežojas ar faktiem un novērtējumu, īpaši attiecībā uz pārrobežu izmaksu sadalījumu, kas nav apspriests saskaņā ar 4. pantu.

7.Trīs mēnešu laikā kopš kopīgā lēmuma saņemšanas saskaņā ar 5. punktu Aģentūra izdod atzinumu par visiem kopīgā lēmuma elementiem, ņemot vērā visus iespējamos iebildumus, un iesniedz šo atzinumu gāzes piegādes koridora valstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

8.Četru mēnešu laikā kopš Aģentūras saskaņā ar 7. punktu izdotā lēmuma saņemšanas Komisija var pieņemt lēmumu, kurā prasīts kopīgajā lēmumā izdarīt grozījumus.

9.Ja attiecīgās kompetentās iestādes 4. punktā norādītajā termiņā nav spējušas pieņemt kopīgu lēmumu, kompetentās iestādes termiņa pēdējā dienā par to informē Aģentūru un Komisiju. Divu mēnešu laikā kopš šīs informācijas saņemšanas Aģentūra pieņem atzinumu ar priekšlikumu, kas aptver visus 4. punktā uzskaitītos kopīgā lēmuma elementus, un iesniedz šo atzinumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.

10.Četru mēnešu laikā kopš Aģentūras saskaņā ar 9. punktu izdotā atzinuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā šo atzinumu, pieņem lēmumu, kurā aptverti visi 4. punktā uzskaitītie kopīgā lēmuma elementi. Ja Komisija pieprasa papildu informāciju, četru mēnešu periodu sāk skaitīt dienā, kad saņemta visa prasītā informācija. Šo periodu var pagarināt par vēl diviem mēnešiem, ja tam piekrīt visas attiecīgās kompetentās iestādes.

11.Komisija, kompetentās iestādes un pārvades sistēmu operatori ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

12.Atbrīvojums no pienākuma nodrošināt divvirzienu jaudu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) 994/2010, ir spēkā līdz 2018. gada 1. decembrim, ja vien tā termiņš nebeidzas agrāk.

IV PIELIKUMS

Riska novērtējuma modelis

Šo modeli aizpilda angļu valodā.

Vispārīga informācija

–Dalībvalstu skaits reģionā.

–Šī riska novērtējuma sagatavošanā iesaistīto kompetento iestāžu nosaukumi 2 .

1.Sistēmas apraksts

1.1.Īsi jāapraksta reģionālās gāzapgādes sistēma, tostarp šādi elementi:

(a)Galvenie gāzes patēriņa rādītāji 3 : gāzes galapatēriņš gadā (mljrd. m3) un iedalījums pēc patērētāju veida 4 , pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas milj. m3/dienā).

(b)Jāapraksta gāzesapgādes sistēmas funkcionēšana reģionā: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz reģionu un no reģiona un par katru dalībvalsti, t.sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt. Te ietilpst arī zemas siltumspējas gāzes sistēma, ciktāl tā ir nozīmīga reģiona dalībvalstīm.

(c)Gāzes importa avotu iedalījums pēc izcelsmes valsts 5 .

(d)Jāapraksta reģiona kontekstā nozīmīgu glabātavu loma, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

(1)glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

(2)maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā — pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās).

(e)Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes ieguvei:

(1)iegūtās gāzes vērtība samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

(2)maksimālā ieguves jauda dienā.

(f)Jāapraksta, kāda ir gāzes loma elektroenerģijas ražošanā (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas).

1.2.Jāsniedz katras dalībvalsts gāzapgādes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

(a)Galvenie gāzes patēriņa rādītāji: gāzes galapatēriņš gadā (mljrd. m3) un iedalījums pēc patērētāju veida, pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (milj. m3/dienā).

(b)Jāapraksta gāzapgādes sistēmas funkcionēšana valsts līmenī, tostarp infrastruktūra (tādā mērā, kādā šis jautājums jau nav apskatīts 1.1.b) punktā). Attiecīgā gadījumā te iekļauj arī zemas siltumspējas gāzes sistēmu.

(c)Jānorāda piegādes drošībai būtiska infrastruktūra.

(d)Gāzes importa avotu sadalījums valsts līmenī pēc izcelsmes valsts.

(e)Jāapraksta gāzes glabātavu loma dalībvalstī, tostarp:

(1)glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

(2)maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma līmeņiem (ideālā gadījumā — pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās).

(a)Jāapraksta, kāda loma ir iekšējai gāzes ieguvei, tostarp:

(1)iegūtās gāzes vērtība samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

(2)maksimālā ieguves jauda dienā.

(a)Jāapraksta, kāda ir gāzes loma elektroenerģijas ražošanā (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas).

2.Infrastruktūras standarts (4. pants)

Jāapraksta, kā tiek izpildīts infrastruktūras standarts, tostarp galvenās vērtības, ko izmanto N-1 formulā, un alternatīvas iespējas standarta izpildei (ar kaimiņu dalībvalstīm, ar pieprasījuma puses pasākumiem), un esošās divvirzienu jaudas.

2.1.Reģionālais līmenis

N-1 formula

(a)Norāda no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru reģionā.

(b)N-1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī.

(c)Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šī parametra).

(d)Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

2.2.Valsts līmenis (jāapraksta par katru dalībvalsti reģionā)

(a)N-1 formula

(1)Norāda vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru.

(2)N-1 formulas aprēķināšana valsts līmenī.

(3)Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šī parametra).

(4)Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

(5)Jāizskaidro N-1 formulas aprēķina rezultāti, pieņemot, ka gāzes līmenis glabātavās ir 30 % un 100 % no kopējās ietilpības.

(6)Jāizskaidro galvenie rezultāti, kas gūti N-1 scenārija simulācijā ar hidraulisko modeli.

(7)Ja dalībvalsts tā nolēmusi — N-1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus:

–N-1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu;

–visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (ja atšķiras no 2.2.a)3) punktā aprakstītajiem lielumiem);

–jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

–jāizskaidro, kādi ir piegādes traucējumu kompensēšanas nolūkā jau pieņemtie vai iecerētie pieprasījuma puses tirgus pasākumi un to paredzamā ietekme (Deff).

(8)Ja kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes tam piekrīt — N-1 standarta kopīgs aprēķins:

–N-1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu;

–visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (ja atšķiras no 2.2.a)3) punktā aprakstītajiem lielumiem);

–Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

–jāizskaidro, kāda ir saskaņotā kārtība N-1 pienākuma izpildes nodrošināšanai.

(a)Divvirzienu jauda

(1)Jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda.

(2)Jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda).

(3)Jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

3.Risku identificēšana

Jāapraksta to risku avoti, kas var negatīvi ietekmēt gāzes piegādes drošību attiecīgajā dalībvalstī un/vai reģionā, šo risku iespējamība un sekas.

Riska avotu veidu neizsmeļošs saraksts

Politiskie riski

–Gāzes piegādes traucējumi no trešām valstīm dažādu iemeslu dēļ

–Politiski nemieri (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī)

–Karš/ pilsoņu karš (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī)

–Terorisms

Tehnoloģiskie riski

–Sprādzieni/ ugunsgrēki

–Ugunsgrēki (attiecīgā objekta iekšienē)

–Noplūdes

–Nepietiekama apkope un uzturēšana

–Ierīču nepareiza darbība (atteice pie iedarbināšanas, atteice darba laikā utt.)

–Elektroenerģijas (vai cita enerģijas avota) trūkums

–IKT atteice (aparatūras vai programmatūras atteice, SCADA problēmas utt.)

–Kiberuzbrukums

–Rakšanas darbu (rakšana, pāļu dzīšana), zemes darbu utt. ietekme

Komerciālie / tirgus / finansiālie riski

–Vienošanās ar piegādātājiem no trešām valstīm

–Komerciāls strīds

–Piegādes drošībai nozīmīga infrastruktūra ir trešās valsts struktūru kontrolē, un tas, cita starpā, var novest pie tādiem riskiem kā nepietiekami ieguldījumi, pretestība diversifikācijai vai Savienības tiesību aktu neievērošana

–Cenu svārstīgums

–Nepietiekami ieguldījumi

–Pēkšņs, negaidīts pieprasījuma kāpums

–Citi riski, kas var novest pie strukturālas nesekmības

Sociālie riski

–Streiki (dažādās saistītās nozarēs, piemēram, gāzes nozarē, ostu vai transporta nozarē utt.)

–Sabotāža

–Vandālisms

–Zādzība

Dabas riski

–Zemestrīces

–Zemes nogruvumi

–Plūdi (lietusgāzes, upes)

–Vētras (jūrā)

–Lavīnas

–Ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi

–Ugunsgrēki (ārpus objekta, piemēram, apkaimes mežos, pļavās utt.)

3.1.Reģionālais līmenis

(a)Jāidentificē reģionam nozīmīgi riska avoti, tostarp to iespējamība un ietekme, kā arī vajadzības gadījumā dalībvalstis skarošo risku mijiedarbība un korelācija.

(b)Jāapraksta kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu, vai sistēmu apdraud lieli/nepieņemami riski.

(c)Jāsagatavo attiecīgo riska scenāriju saraksts atbilstīgi risku avotiem un jāapraksta, kā šie riski atlasīti.

(d)Jānorāda, kādā mērā jāapsver ENTSO-G sagatavotie scenāriji.

3.2.Valsts līmenis (ciktāl tas ir būtiski)

(a)Jāidentificē dalībvalstij nozīmīgi riska avoti, tostarp to iespējamība un ietekme.

(b)Jāapraksta kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu, vai sistēmu apdraud lieli/nepieņemami riski.

(c)Jāsagatavo attiecīgo riska scenāriju saraksts atbilstīgi risku avotiem un iespējamībai un jāapraksta, kā šie riski atlasīti.

4.Riska analīze un novērtēšana

Jāanalizē 3. punktā norādīto nozīmīgo riska scenāriju kopums. Riska scenāriju simulācijā jāiekļauj esošie piegādes drošības garantēšanas pasākumi, piemēram, cita starpā, N-1 standarts un piegādes standarts. Par katru riska scenāriju:

(a)sīki jāapraksta riska scenārijs, tostarp visi pieņēmumi un — attiecīgā gadījumā — to aprēķināšanā izmantotā metodoloģija;

(b)sīki jāapraksta veikto simulāciju rezultāti, tostarp kvantificētā ietekme (piem., nepadotās gāzes apjomi, sociālekonomiskā ietekme, ietekme uz centralizēto siltumapgādi, ietekme uz elektroenerģijas ražošanu).

5.Secinājumi

Jāapraksta riska novērtējuma galvenie rezultāti, tostarp jāidentificē riska scenāriji, kas prasa tālākus pasākumus.

V PIELIKUMS

Plānu modeļi

Šos modeļus aizpilda angļu valodā.

Preventīvās rīcības plāna modelis

Vispārīga informācija

–Dalībvalstu skaits reģionā

–Šī plāna sagatavošanā iesaistīto kompetento iestāžu nosaukumi 6

1.Sistēmas apraksts

1.1.Īsi jāapraksta reģionālās gāzapgādes sistēma, tostarp šādi elementi:

(a)Galvenie gāzes patēriņa rādītāji 7 : gāzes galapatēriņš gadā (mljrd. m3) un iedalījums pēc patērētāju veida 8 , pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas milj. m3/dienā).

(b)Jāapraksta gāzapgādes sistēmas funkcionēšana reģionā: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz reģionu un no reģiona un par katru dalībvalsti, t.sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt. Te ietilpst arī zemas siltumspējas gāzes sistēma, ciktāl tas ir nozīmīgi reģiona dalībvalstīm.

(c)Gāzes importa avotu iedalījums pēc izcelsmes valsts 9 .

(d)Jāapraksta reģiona kontekstā nozīmīgu glabātavu loma, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

(1)glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

(2)maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā — pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās).

(e)Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes ieguvei:

(1)iegūtās gāzes vērtība samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

(2)maksimālā ieguves jauda dienā.

(f)Jāapraksta, kāda ir gāzes loma elektroenerģijas ražošanā (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas).

1.2.Jāsniedz katras dalībvalsts gāzapgādes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

(a)Galvenie gāzes patēriņa rādītāji: gāzes galapatēriņš gadā (mljrd. m3) un iedalījums pēc patērētāju veida, pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (milj. m3/dienā)

(b)Jāapraksta gāzapgādes sistēmas funkcionēšana valstī, tostarp infrastruktūra (ciktāl šis jautājums nav jau apskatīts 1.1.b) punktā). Attiecīgā gadījumā te iekļauj arī zemas siltumspējas gāzes sistēmu.

(c)Jānorāda piegādes drošībai būtiska infrastruktūra.

(d)Gāzes importa avotu sadalījums valsts līmenī pēc izcelsmes valsts.

(e)Jāapraksta gāzes glabātavu loma dalībvalstī, tostarp:

(1)glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

(2)maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā — pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās).

(f)Jāapraksta, kāda loma ir iekšējai gāzes ieguvei, tostarp:

(1)iegūtās gāzes vērtība samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

(2)maksimālā ieguves jauda dienā.

(g)Jāapraksta, kāda ir gāzes loma elektroenerģijas ražošanā (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas).

2.Riska novērtējuma kopsavilkums

Īsi jāapraksta saskaņā ar 6. pantu veiktā riska novērtējuma rezultāti, tostarp:

(a)izvērtēto scenāriju saraksts un īss apraksts par katram scenārijam izmantotajiem pieņēmumiem, kā arī par identificētajiem riskiem/trūkumiem;

(b)riska novērtējuma galvenie secinājumi.

3.Infrastruktūras standarts (4. pants)

Jāapraksta, kā tiek izpildīts infrastruktūras standarts, tostarp galvenās vērtības, ko izmanto N-1 formulā, un alternatīvas iespējas standarta izpildei (ar kaimiņu dalībvalstīm, ar pieprasījuma puses pasākumiem), un esošās divvirzienu jaudas.

3.1.Reģionālais līmenis

N-1 formula

(a)Norāda no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru reģionā.

(b)N-1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī.

(c)Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šī parametra).

(d)Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

3.2.Valsts līmenis

(a)N-1 formula

(1)Norāda vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru.

(2)N-1 formulas aprēķināšana valsts līmenī.

(3)Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šī parametra).

(4)Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

(5)Ja dalībvalsts tā nolēmusi — N-1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus:

–N-1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu;

–Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (ja atšķiras no 3.2.a)3) punktā aprakstītajiem lielumiem)

–jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

–jāizskaidro, kādi ir piegādes traucējumu kompensēšanas nolūkā jau pieņemtie vai iecerētie pieprasījuma puses tirgus pasākumi un to paredzamā ietekme (Deff).

(6)Ja kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes tam piekrīt — N-1 standarta kopīgs aprēķins:

–N-1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu;

–Visos formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (ja atšķiras no 3.2.a)3) punktā aprakstītajiem lielumiem)

–Jānorāda formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

–jāizskaidro, kāda ir saskaņotā kārtība N-1 pienākuma izpildes nodrošināšanai.

(b)Divvirzienu jauda

(1)Jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda.

(2)Jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda).

(3)Jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 4. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

4.Piegādes standarta izpilde (5. pants)

Attiecībā uz katru dalībvalsti jāapraksta pasākumi, kas pieņemti, lai izpildītu piegādes standartu, kā arī jebkādu paaugstinātu piegādes standartu vai papildu pienākumu, kas uzlikts gāzes piegādes drošības iemeslu dēļ.

(a)Izmantotā aizsargājamo patērētāju definīcija, tostarp aptverto patērētāju kategorijas un to gāzes patēriņš gadā (pēc kategorijas, neto vērtības un procentuālā īpatsvara no valsts kopējā gāzes galapatēriņa gadā)

(b)Gāzes apjomi, kas nepieciešami, lai izpildītu piegādes standartu atbilstīgi 5. panta 1. punkta pirmajā daļā aprakstītajiem scenārijiem

(c)Jauda, kas nepieciešama, lai izpildītu piegādes standartu atbilstīgi 5. panta 1. punkta pirmajā daļā aprakstītajiem scenārijiem

(d)Esošie piegādes standarta izpildes pasākumi:

(1)pasākuma(-u) apraksts;

(2)adresāti;

(3)apraksts par jebkādu ex-ante piegādes standarta izpildes uzraudzības sistēmu, ja tāda ir;

(4)sankciju režīms, ja tāds ir;

(5)par katru pasākumu jāapraksta:

–pasākuma ekonomiskā ietekme, lietderība un efektivitāte,

–pasākuma ietekme uz vidi,

–pasākuma ietekme uz patērētājiem;

(6)Ja tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (par katru pasākumu):

–pasākuma nepieciešamības pamatojums (t.i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem);

–pasākuma samērīguma pamatojums (t.i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai);

–analīze par šāda pasākuma ietekmi:

(a)uz citas dalībvalsts piegādes drošību,

(b)uz valsts tirgu,

(c)uz iekšējo tirgu.

(7)Ja pasākumi ir ieviesti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās dienu], jāiekļauj saite uz pasākumu publisko ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. panta 4. punktu

(e)Attiecīgā gadījumā jāapraksta jebkāds paaugstināts piegādes standarts vai papildu pienākums, kas uzlikts gāzes piegādes drošības iemeslu dēļ:

(1)pasākuma(-u) apraksts

(2)pasākuma nepieciešamības pamatojums (t.i., kāpēc piegādes standarts ir jāpaaugstina un, ja tiek izmantoti ārpustirgus pasākumi, kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem)

(3)Pasākuma samērīguma pamatojums (t.i., kāpēc paaugstināts piegādes standarts vai papildu pienākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai un, ja tiek izmantoti ārpustirgus pasākumi, kāpēc ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai)

(4)Adresāti

(5)Skartie gāzes apjomi un jaudas

(6)Mehānisms paaugstinātā piegādes standarta samazināšanai līdz parastajām vērtībām solidaritātes labad un saskaņā ar 12. pantu

(7)Jānorāda, kā šie pasākumi atbilst 5. panta 2. punkta nosacījumiem

5.Preventīvi pasākumi

Jāapraksta pieņemtie vai iecerētie preventīvie pasākumi, tostarp saistībā ar zemas siltumspējas gāzi

(a)Jāapraksta katrs pieņemtais preventīvais pasākums attiecībā uz katru riska novērtējumā identificēto risku, tostarp;

(1)pasākuma nacionālais vai reģionālais mērogs,

(2)pasākuma ekonomiskā ietekme, lietderība un efektivitāte,

(3)pasākuma ietekme uz vidi,

(4)pasākuma ietekme uz patērētājiem.

Attiecīgā gadījumā jānorāda:

–starpsavienojumu uzlabošanas pasākumi starp kaimiņu dalībvalstīm

–gāzes piegādes maršrutu un avotu diversifikācijas pasākumi

–piegādes drošībai būtiskas infrastruktūras aizsardzības pasākumi situācijās, kad šāda infrastruktūra ir kādas trešās valsts struktūru kontrolē (tostarp attiecīgā gadījumā vispārīgi vai konkrētai nozarei paredzēti normatīvie akti par ieguldījumu izvērtēšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.).

(b)Jāapraksta citi pasākumi, kas pieņemti nevis riska novērtējuma, bet citu iemeslu dēļ, bet kam var būt pozitīva ietekme uz piegādes drošību reģionā/dalībvalstī

(c)Ja tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (par katru pasākumu):

(1)pasākuma nepieciešamības pamatojums (t.i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem)

(2)pasākuma samērīguma pamatojums (t.i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai)

(3)analīze par šāda pasākuma ietekmi:

–pasākuma nepieciešamības pamatojums (t.i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem)

–pasākuma samērīguma pamatojums (t.i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai)

–analīze par šāda pasākuma ietekmi:

(a)uz citas dalībvalsts piegādes drošību,

(b)uz valsts tirgu,

(c)uz iekšējo tirgu.

(a)Jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērti efektivitātes pasākumi (tostarp pieprasījuma puses pasākumi)

(b)Jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērta atjaunojamo energoresursu izmantošana

6.Citi pasākumi un pienākumi (piem., sistēmas droša ekspluatācija)

Jāapraksta citi pasākumi un dabasgāzes uzņēmumiem un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām uzliktie pienākumi, kas varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzapgādes sistēmas drošu ekspluatāciju; jānorāda arī, ko šāds pienākums ietekmēs un par kādiem gāzes apjomiem ir runa. Jāpaskaidro, kad tieši šādi pasākumi tiktu piemēroti, un kā.

7.Infrastruktūras projekti

(a)Jāapraksta nākotnes infrastruktūras projekti, tostarp vispārējas ieinteresētības projekti, tostarp to paredzamais realizācijas grafiks, jaudas un prognozētā ietekme uz gāzes piegādes drošību reģionā.

(b)Jānorāda, kā infrastruktūras projektos ņemts vērā Savienības tīkla attīstības desmitgades plāns, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 10. punktu izstrādājis ENTSO-G.

8.Ar piegādes drošību saistītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības

Jānorāda un īsi jāapraksta esošās ar piegādes drošību saistītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (sīkāka informācija jāsniedz pielikumā). Jāizskaidro, kam un kā šādas saistības jāpilda. Attiecīgā gadījumā jāapraksta, kā un kad šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības būtu jāsāk pildīt.

9.Izstrādātie sadarbības mehānismi

(a)Jāapraksta mehānismi, ko izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm reģionā, tostarp mehānismi šī preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna sagatavošanai un realizēšanai un 12. panta īstenošanai.

(b)Jāapraksta mehānismi, ko izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm ārpus reģiona 12. panta piemērošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē un pieņemšanā.

10.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar 7. panta 1. punktu jāapraksta šī plāna un ārkārtas rīcības plāna izstrādes gaitā izmantotais apspriešanās mehānisms un šīs apspriešanās rezultāti; apspriešanās notiek ar:

(a)gāzes uzņēmumiem,

(b)mājsaimniecību intereses pārstāvošām organizācijām,

(c)rūpniecisko gāzes patērētāju, t. sk. elektroenerģijas ražotāju, intereses pārstāvošām organizācijām,

(d)valsts regulatīvo iestādi.

11.Valsts specifika

Jānorāda jebkādi valstij specifiski apstākļi un pasākumi, kas skar piegādes drošību, bet nav aplūkoti iepriekšējās plāna sadaļās, tostarp attiecībā uz zemas siltumspējas gāzi, ja reģionālā kontekstā zemas siltumspējas gāze ir maznozīmīga.

Ārkārtas rīcības plāna modelis

Vispārīga informācija

–Dalībvalstu skaits reģionā

–Šī plāna sagatavošanā iesaistīto kompetento iestāžu nosaukumi 10

1.Krīzes līmeņu definēšana

(a)Attiecībā uz katru dalībvalsti jānorāda par katra krīzes līmeņa izsludināšanu atbildīgā struktūra un procedūras, kas jāievēro katrā šādas izsludināšanas gadījumā.

(b)Te jāiekļauj rādītāji un parametri (ja tādi ir), ko izmanto, lai noteiktu, vai notikuma rezultātā var ievērojami pasliktināties apgādātība, un nolemtu par konkrēta krīzes līmeņa izsludināšanu.

2.Katrā krīzes līmenī pieņemamie pasākumi 11

2.1.Agrīnas brīdināšanas stāvoklis

(a)Jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

(1)īss pasākumu un galveno iesaistīto personu apraksts,

(2)attiecīgajā gadījumā — ievērojamās procedūras apraksts,

(3)jānorāda, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt jebkāda notikuma sekas vai laikus sagatavoties šādam notikumam,

(4)jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajām personām.

2.2.Trauksmes stāvoklis

(a)Jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

(1)īss pasākumu un galveno iesaistīto personu apraksts,

(2)attiecīgajā gadījumā — ievērojamās procedūras apraksts,

(3)tas, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt trauksmes stāvokli,

(4)jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajām personām.

(b)Jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi trauksmes stāvoklī.

2.3.Ārkārtas stāvoklis

(a)Jāsagatavo saraksts ar iepriekšnoteiktiem piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumiem gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas stāvoklī, tostarp komerciāliem nolīgumiem starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un attiecīgā gadījumā kompensācijas mehānismiem dabasgāzes uzņēmumiem.

(b)Jāapraksta šajā posmā piemērojamie tirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

(1)īss pasākumu un galveno iesaistīto personu apraksts,

(2)ievērojamās procedūras apraksts,

(3)tas, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli,

(4)jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajām personām.

(c)Jāapraksta ārkārtas stāvoklī plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

(1)īss pasākumu un galveno iesaistīto personu apraksts,

(2)jānovērtē, cik nepieciešams šāds pasākums ir krīzes pārvarēšanai, tostarp tā izmantošanas pakāpe,

(3)sīki jāapraksta pasākuma īstenošanas procedūra (piem., kādi apstākļi ierosina pasākuma ieviešanu, kas pieņem lēmumu),

(4)jānorāda, kādā mērā pasākums, papildinādams tirgus pasākumus, varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli,

(5)jānovērtē pasākuma cita veida ietekme,

(6)jāpamato, kā pasākums atbilst 10. panta 4. punkta nosacījumiem,

(7)jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajām personām.

(d)Jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi.

3.Specifiski pasākumi elektroapgādē un centralizētajā siltumapgādē

(a)Centralizētā siltumapgāde

(1)Īsi jānorāda, kāda būtu piegādes traucējumu iespējamā ietekme uz centralizētās siltumapgādes sektoru.

(2)Jānorāda pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi, vai arī jānorāda, kāpēc specifisku pasākumu pieņemšana nav lietderīga.

(b)No gāzes saražotas elektroenerģijas apgāde

(1)Īsi jānorāda, kāda būtu piegādes traucējumu iespējamā ietekme uz elektroenerģijas sektoru.

(2)Jānorāda pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas sektoru, vai arī jānorāda, kāpēc specifisku pasākumu pieņemšana nav lietderīga.

(3)Jānorāda mehānismi/esošie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu koordināciju, tostarp informācijas apmaiņu, starp galvenajiem gāzes un elektroenerģijas sektoru dalībniekiem, jo īpaši pārvades sistēmas operatoriem, dažādos krīzes līmeņos.

4.Krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa

Jānorāda, kas ir krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa un kāda ir tā(-s) loma.

5.Dažādu iesaistīto pušu lomas un atbildība

(a)Attiecībā uz katru krīzes līmeni ir jānorāda šādu iesaistīto pušu loma un atbildība, tostarp par saziņu ar kompetentajām iestādēm un — attiecīgā gadījumā — valsts regulatīvo iestādi:

(1)dabasgāzes uzņēmumi,

(2)rūpnieciskie patērētāji,

(3)skartie elektroenerģijas ražotāji.

(a)Attiecībā uz katru krīzes līmeni ir jānorāda kompetento iestāžu un struktūru, kam uzdevumi deleģēti, loma un atbildība.

6.Sadarbības mehānismi

(a)Jāapraksta esošie mehānismi, ko izmanto sadarbībai reģionā un pienācīgas koordinācijas nodrošināšanai katrā krīzes līmenī. Jāapraksta lēmumu pieņemšanas procedūras (ciktāl tādas ir un nav apskatītas 2. punktā) attiecībā uz pienācīgiem reģionāla mēroga reakcijas pasākumiem katrā krīzes līmenī.

(b)Jāapraksta esošie mehānismi, ko izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm ārpus reģiona un darbības koordinācijai katrā krīzes līmenī.

7.Dalībvalstu solidaritāte

(a)Jāapraksta, par kādu kārtību vienojušās reģiona dalībvalstis, lai nodrošinātu 12. pantā minētā solidaritātes principa piemērošanu.

(b)Jāapraksta, par kādu kārtību vienojušās konkrētā reģiona dalībvalstis un citu reģionu dalībvalstis, lai nodrošinātu 12. pantā minētā solidaritātes principa piemērošanu.

8.Pasākumi, kas skar neaizsargājamo patērētāju nepienācīgu patēriņu

Jāapraksta esošie pasākumi, kuru mērķis ir novērst, ka ārkārtas stāvokļa laikā gāzes sadales vai pārvades tīklam pieslēgtie neaizsargājamie patērētāji nepienācīgi patērē aizsargājamiem patērētājiem domāto gāzi. Jānorāda pasākuma raksturs (administratīvs, tehnisks utt.), galvenās iesaistītās puses un ievērojamās procedūras.

9.Ārkārtas stāvokļa testi

(a)Jānorāda grafiks, kādā tiek reāllaikā simulēti ārkārtas stāvokļa reakcijas pasākumi.

(b)Jānorāda iesaistītās puses, procedūras un konkrēti simulētie smagu un vidēji smagu seku scenāriji.

Ārkārtas rīcības plāna atjauninājumos īsi jāapraksta, kādi testi ir veikti kopš pēdējā ārkārtas rīcības plāna iesniegšanas, un to galvenie rezultāti. Jānorāda, kādi pasākumi ir pieņemti šo testu iespaidā.

VI PIELIKUMS

Preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna salīdzinošā izvērtēšana

1.Katru paziņoto preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu salīdzinoši izvērtē salīdzinošās izvērtēšanas grupā.

2.Katrā reģionā izveido vienu salīdzinošās izvērtēšanas grupu. Katrā salīdzinošās izvērtēšanas grupā ir ne vairāk kā piecas kompetentās iestādes un ENTSO-G, no kuriem katru pārstāv viena persona, un Komisija novērotāja lomā. Komisija atlasa salīdzinošās izvērtēšanas grupās darbojošos kompetento iestāžu un ENTSO-G pārstāvjus, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru un iekļaujot vismaz vienu kompetento iestādi no kaimiņu dalībvalsts. Salīdzinošās izvērtēšanas grupas dalībnieki nepieder ne pie vienas kompetentās iestādes, citas struktūras vai apvienības, kas piedalījusies salīdzinoši izvērtējamā plāna sagatavošanā.

3.Komisija par plānu paziņošanu informē salīdzinošās izvērtēšanas grupu. Divu mēnešu laikā kopš informācijas saņemšanas attiecīgā salīdzinošās izvērtēšanas grupa sagatavo un iesniedz ziņojumu Komisijai. Pirms ziņojuma iesniegšanas salīdzinošās izvērtēšanas grupa preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu vismaz vienu reizi apspriež ar kompetentajām iestādēm, kas šos plānus sagatavojušas. Komisija ziņojumu publicē.

4.Ņemot vērā salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu, Gāzes koordinācijas grupa apspriež preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus, lai nodrošinātu saskanību starp dažādiem reģioniem un Savienībā kopumā.

VII PIELIKUMS

Gāzes piegādes drošībai veltīto ārpustirgus pasākumu saraksts

Izstrādājot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentā iestāde ņem vērā šādu orientējošā un neizsmeļošā sarakstā uzskaitīto pasākumu lietderību tikai ārkārtas stāvokļa gadījumā.

Piedāvājuma puses pasākumi:

–stratēģisko gāzes krājumu izmantošana,

–alternatīva kurināmā krājumu piespiedu izmantošana (piemēram, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2009/119/EK) 12 ;

–tādas elektroenerģijas piespiedu izmantošana, kas saražota nevis no gāzes, bet gan citiem avotiem

–gāzes ieguves apjoma piespiedu palielināšana,

–piespiedu izsūknēšana no krājumiem.

Pieprasījuma puses pasākumi:

–Dažādi pasākumi pieprasījuma piespiedu samazināšanai, to skaitā:

–piespiedu pāreja uz citu kurināmo,

–pārtraucamu līgumu piespiedu izmantošana, ja tie pilnībā jau nav izmantoti kā daļa no tirgus pasākumiem,

–garantētās slodzes piespiedu nomešana.

VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(2) Ja kompetentā iestāde šo uzdevumu ir deleģējusi, jānorāda tās struktūras (struktūru) nosaukums, kas kompetentās iestādes vārdā ir iesaistīta šī riska novērtējuma sagatavošanā.

(3) Pirmajā novērtējumā norāda datus par pēdējiem diviem gadiem. Atjauninātajos novērtējumos norāda datus par pēdējiem četriem gadiem.

(4) T.sk. rūpnieciskie patērētāji, elektroenerģijas ražošana, centralizētā siltumapgāde, mājokļi, pakalpojumi u.c. (jānorāda šeit iekļauto patērētāju veids). Jānorāda arī aizsargājamo patērētāju patēriņa apjoms.

(5) Jāapraksta izmantotā metodoloģija.

(6) Ja kompetentā iestāde šo uzdevumu ir deleģējusi, jānorāda tās struktūras (struktūru) nosaukums, kas kompetentās iestādes vārdā ir iesaistīta šī plāna sagatavošanā.

(7) Pirmajā plānā norāda datus par pēdējiem diviem gadiem. Atjauninātajos plānos norāda datus par pēdējiem četriem gadiem.

(8) T.sk. rūpnieciskie patērētāji, elektroenerģijas ražošana, centralizētā siltumapgāde, mājokļi, pakalpojumi u.c. (jānorāda šeit iekļauto patērētāju veids). 

(9) Jāapraksta izmantotā metodoloģija.

(10) Ja kompetentā iestāde šo uzdevumu ir deleģējusi, jānorāda tās struktūras (struktūru) nosaukums, kas kompetentās iestādes vārdā ir iesaistīta šī plāna sagatavošanā.

(11) Te ietilpst reģionālie un nacionālie pasākumi.

(12) Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 265, 9.10.2009., 9. lpp.).