15.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/102

—

ņemot vērā Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (D044281-01),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3) 7. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) secinājumu par glifosāta aktīvo vielu saturošu pesticīdu riska novērtēšanas salīdzinošo izvērtēšanu (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā no visiem herbicīdiem sistēmiskā herbicīda glifosāta ražošanas apjomi patlaban ir vislielākie pasaulē; tā kā pēdējos 40 gados tā izmantošana pasaulē ir dramatiski pieaugusi — 260 reizes (no 3 200 tonnām 1974. gadā līdz 825 000 tonnu 2014. gadā) (5);

B.

tā kā glifosāts ir neselektīvs herbicīds, kas iznīcina visus zālaugus; tā kā tas iedarbojas traucējot tā saukto šikimskābes metabolisko ceļu, kas ir sastopams arī aļģēs, baktērijās un sēnītēs; tā kā ir atklāts, ka glifosāta tirdzniecībā esošā sastāva subletālā iedarbība uz Escherichia coli un Salmonella enterica serotipu Typhimurium izraisa izmaiņas reakcijā uz antibiotikām;

C.

tā kā 76 % no glifosāta pasaulē tiek izmantoti lauksaimniecībā; tā kā to plaši izmanto arī mežsaimniecībā, pilsētvidē un dārzos;

D.

tā kā glifosāts un/vai tā atliekvielas ir konsatētas ūdenī, augsnē, pārtikā un dzērienos, un nepārtikas produktos, kā arī cilvēka organismā (piemēram, urīnā un mātes pienā);

E.

tā kā iedzīvotāji ar to saskaras galvenokārt dzīvojot netālu no apstrādātajām teritorijām, izmantojot mājsaimniecībā, vai uzņemot to ar uzturu; tā kā pakļautība glifosāta iedarbībai pieaug, ņemot vērā, ka ir pieaudzis tā izmantošanas apjoms; , tā kā glifosāta un tā biežāk sastopamo papildvielu ietekmi uz cilvēka veselību ir regulāri jāuzrauga;

F.

tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 darbīgo vielu var apstiprināt vienīgi gadījumā, ja tā nav vai tā netiks klasificēta kā 1A. vai 1B. kategorijas kancerogēna viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, izņemot gadījumus, kad attiecīgās darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku ir niecīga vai arī ir smags apdraudējums augu veselībai, ko nevar novērst ar citiem pieejamiem paņēmieniem;

G.

tā kā 2015. gada martā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem (2A. grupa), pamatojoties uz “ierobežotiem pierādījumiem” (no gadījumiem, kad bija konstatēta pakļautība iedarbībai reālā vidē), “pietiekamiem pierādījumiem” laboratorijas dzīvnieku vēža gadījumā (no tīra glifosāta pētījumiem) un “stabiliem pierādījumiem” (attiecībā uz genotoksicitāti un oksidatīvo stresu) gan tīra glifosāta, gan glifosāta maisījumu gadījumā;

H.

tā kā IARC izmantotie kritēriji 2A. grupai ir salīdzināmi ar 1B. kategorijai piemērojamiem kritērijiem Regulā (EK) Nr. 1272/2008;

I.

tā kā, neraugoties uz to, 2015. gada novembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pabeidza glifosāta salīdzinošo izvērtējumu un secināja, ka "glifosāts, visticamāk, nerada kancerogēnu apdraudējumu cilvēkiem un nav pierādījumu, lai to klasificētu attiecībā uz kancerogenitāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008;

J.

tā kā Komisijas … Īstenošanas Regulā (ES)…/… , ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (turpmāk — īstenošanas regulas projekts), pamatojoties uz zinātnisko izvērtējumu, ko veica BfR un EFSA, ierosināts atļaut glifosāta izmantošanu līdz 2031. gada 30. jūnijam, t.i uz visilgāko iespējamo periodu, jebkāda veida izmantošanai, nosakot ierobežojumu attiecībā uz vienu tā papildvielu un paredzot, ka dalībvalstis izveido to papildvielu sarakstu, kuras nav atļauts izmantot augu aizsardzības līdzekļos, bez jebkādiem juridiski saistošiem nosacījumiem tā izmantošanai, un vienīgi ar nosacījumu, ka jāiesniedz apstiprinoša informācija par īpašībām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

K.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu;

L.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 tekstā ir noteikts, ka “noteikumu pamatā ir piesardzības princips, lai nodrošinātu, ka darbīgajām vielām un līdzekļiem, kas laisti tirgū, nav kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi”; tā kā tekstā turklāt teikts, ka dalībvalstīm netiek liegta piesardzības principa piemērošana “it sevišķi tad, ja nav zinātniski noskaidrots, vai šo valstu teritorijā atļautie augu aizsardzības līdzekļi rada apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi”;

M.

tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu jebkura lēmuma par darbīgo vielu apstiprināšanu/neapstiprināšanu/apstiprināšanas nosacījumu grozīšanu pamatā ir Komisijas pārskata ziņojums un citi ar aplūkojamo jautājumu pamatoti apstākļi un piesardzības princips, ja Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir būtiski;

N.

tā kā Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 1. punktā noteikts, ka “īpašos apstākļos, kad, novērtējot pieejamo informāciju, ir apzināta iespējama kaitīga ietekme uz veselību, bet nav zinātniskas pārliecības, var pieņemt riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas izraudzīto augsto veselības aizsardzības līmeni, līdz ir saņemta turpmāka zinātniskā informācija par pilnīgāku riska novērtējumu”;

O.

tā kā nosacījumi piesardzības principa piemērošanai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir pilnībā izpildīti saistībā ar pašreizējām pretrunām jautājumā par glifosāta kancerogēnajām īpašībām;

P.

tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 2. punktu maksimālais apstiprinājuma atjaunojuma periods ir 15 gadi; tā kā, lai nodrošinātu nekaitīgumu, apstiprinājuma periodam jābūt proporcionālam iespējamiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu izmantošanu, un pieņemot jebkādus lēmumus par atjaunošanu, ir jāņem vērā pieredze, kas gūta, praktiski izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir attiecīgās darbīgās vielas, un jāņem vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstības tendences;

Q.

tā kā Eiropas Ombuds 2016. gada 18. februāra lēmumā Lietā 12/2013/MDC par Eiropas Komisijas praksi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) apstiprināšanu un laišanu tirgū, aicināja Komisiju pārskatīt tās pieeju ietekmes mazināšanas pasākumiem (nosacījumiem un ierobežojumiem), iekļaujot stingrākas prasības, ar mērķi nodrošināt, ka Komisija neizvairās no sava pienākuma — nodrošināt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides efektīvu aizsardzību, atstājot gandrīz pilnībā dalībvalstu ziņā potenciāli kaitīgu vielu ietekmes mazināšanas pasākumu noteikšanu, ņemot vērā, ka standarta definīcijas bieži vien ir pārāk izplūdušas un iespējams apšaubīt vai tās juridiski var interpretēt, kā tādas, kam nepieciešami ietekmes mazināšanas pasākumi;

R.

tā kā īstenošanas regulas projektā tomēr nav noteikti nekādi juridiski saistoši riska mazināšanas pasākumi, neraugoties uz to, ka glifosāta gadījumā, saistībā ar gandrīz visiem tā izmantošanas veidiem, ir atklāti ilgtermiņa riski nemērķa sauszemes mugurkaulniekiem, tostarp zīdītājiem un putniem; tā kā neselektīvais herbicīds glifosāts iznīcina ne tikai nevēlamās nezāles, bet arī visus augus, kā arī aļģes, baktērijas un sēnītes, tādējādi nepieļaujami ietekmējot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu; tā kā šā iemesla dēļ glifosāts neatbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 3. punkta e) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem;

S.

tā kā vairākas dalībvalstis jau ir veikušas piesardzības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi; tā kā, lai, darbīgās vielas apstiprināšanas gadījumā, nodrošinātu vienādu aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs, Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri un juridiski saistoši tās izmantošanas nosacījumi;

T.

tā kā EFSA pēc Komisijas pieprasījuma savā izvērtējumā ņēma vērā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) publicēto ziņojumu, kurā glifosāts tiek klasificēts kā iespējami kancerogēns cilvēkiem; tā kā EFSA izvērtējums tika pamatots ar lielu skaitu zinātnisko liecību, tostarp vairākiem pētījumiem, kurus IARC nebija izvērtējusi, tāpēc saskaņā ar EFSA tas ir viens no iemesliem, kāpēc tās secinājumi ir atšķirīgi;

U.

tā kā EFSA Pesticīdu nodaļas vadītājs, kas bija atbildīgs par šo izvērtējumu, nodēvēja dažus IARC neizskatītos pētījumus par “izšķiroši svarīgiem” un “nozīmīgiem”; tā kā EFSA līdz šim ir atteikusies publiskot šos pētījumus, jo pieteikumu iesniedzēji ir apgalvojuši, ka to publiskošana apdraudētu viņu komerciālās intereses; tā kā atteikšanās publiskot šos pētījumus izslēdz iespēju veikt neatkarīgu zinātnisku pārbaudi; tā kā EFSA nav sniegusi pārbaudāmus pierādījumus tam, ka publiskošana nodarītu kaitējumu ražotājiem, kas EFSA būtu jādara saskaņā ar tās juridiskajām saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantā;

V.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (6) 4. panta 2. punktu iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt komerciālo interešu interešu aizsardzībai, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm; tā kā, ņemot vērā IARC un EFSA pašreizējās pretrunas, sabiedrībai tik svarīgā jautājumā kā vēzis, un ņemot vērā globālo ietekmi, kāda būs lēmumam par apstiprinājuma atjaunošanu/nosacījumu grozīšanu vai apstiprinājuma atjaunošanas noraidīšanu glifosātam, ir skaidrs, ka šo pētījumu publiskošana ir sabiedrības sevišķās interesēs;

W.

tā kā nopietnas bažas par glifosāta kancerogenitāti nav vienīgās, bet ir arī šaubas par tā iedarbības veidu saistībā ar endokrīno sistēmu noārdošām īpašībām; tā kā ir atklāts, ka maisījumi, kuru pamatā ir glifosāts izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus cilvēku šūnu līnijās, un tā kā nav pienācīgu zinātnisku horizontālo kritēriju, nevar izslēgt ar endokrīno sistēmu saistītas iedarbības veidus; tā kā Komisija līdz 2016. gada augustam sniegs standartus vielu, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, noteikšanai;

X.

tā kā EFSA norādīja uz savām “bažām” par to, ka “nevar izslēgt ar endokrīno sistēmu saistītas iedarbības veidus”, jo novērtējumu nevarēja pabeigt datu trūkuma dēļ; tā kā tomēr Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 2.2. punktā ir noteikts, ka aktīvo vielu apstiprina tikai tad, ja ir iesniegta pilnīga dokumentācija; tā kā tas ir īpaši svarīgi, jo Regula (EK) Nr. 1107/2009 paredz, ka aktīvo vielu apstiprina tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka tai nepiemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, kas var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, ja vien cilvēku saskarsme ar šā augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu nav nebūtiska vai nepastāv nopietns apdraudējums augu veselībai, ko nevar panākt ar citiem pieejamiem līdzekļiem;

Y.

tā kā Komisijai nevajadzētu šo nozīmīgo trūkumu novērst, izmantojot apstiprinošos datus, kas iesniegti pēc lēmuma par atkārtotu apstiprināšanu, jo apstiprinošo datu procedūra būtu jāpiemēro tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 2. punktā, un to nevajadzētu attiecināt uz datu prasībām, kas pastāvēja pieteikuma iesniegšanas brīdī;

Z.

tā kā iepriekšējo divu desmitgažu laikā ir iegūti papildu pierādījumi par nelabvēlīgo ietekmi, tostarp aknu un nieru darbības traucējumiem un izjauktu barības vielu līdzsvaru glifosāta helāta veidošanās dēļ, un jo īpaši ir pierādīts, ka glifosāts iedarbojas pa vairākiem vielmaiņas ceļiem (7);

AA.

tā kā 2015. gada jūlijā ziņotāja dalībvalsts norādīja, ka tā plāno iesniegt dokumentāciju par saskaņotu glifosāta klasifikāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, kas ir atbilstīga zinātniska iestāde jautājumos par saskaņotu ķīmisko vielu klasifikāciju; tā kā šīs dokumentācijas iesniegšana tika plānota 2016. gada marta beigās; tā kā sagaidāms, ka lēmumu pieņemšanas process ilgs 18 mēnešus;

AB.

tā kā glifosātu bieži izmanto desikācijai, proti, pamatkultūrauga iznīcināšanai pirms ražas novākšanas, lai paātrinātu tā nogatavošanos un atvieglotu ražas novākšanu (to pazīst arī kā zaļo sadedzināšanu); tā kā šādai praksei ir ne tikai būtiska nelabvēlīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību, bet arī tā rezultātā novāktās ražas galīgo produktu atlieku līmenis parasti ir daudz augstāks, tādēļ tam ir palielināta ietekme uz cilvēku uzturu (8); tā kā šī prakse arī piesārņo apstrādātās kultūrauga salmus un tādēļ tie kļūst nepiemēroti izmantošanai dzīvnieku barībā; tā kā neselektīvu herbicīdu izmantošana šādiem mērķiem ir nepieņemama cilvēku veselības un vides aizsardzības ziņā;

AC.

tā kā vairākums ģenētiski modificēto augu ir izturīgi pret glifosātu (9); tā kā 2012. gadā 56 % glifosāta pasaulē tika izmantots augiem, kas ir izturīgi pret glifosātu un ģenētiski modificēti (10);

AD.

tā kā 2015. un 2016. gadā Eiropas Parlaments noraidīja četrus dažādus Komisijas īstenošanas aktu projektus saistībā ar tādu līdzekļu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētus augus, sastāv no tiem vai ir no tiem ražoti (11)  (12)  (13)  (14); tā kā visi šie augi tika ģenētiski modificēti, lai tie kļūtu izturīgi pret glifosātu; tā kā visi šie augi tika ģenētiski modificēti, lai tie kļūtu izturīgi arī pret otru herbicīdu, tādā veidā iegūstot multirezistenci;

AE.

tā kā ir noskaidrots, ka plaša glifosāta izmantošana augiem, kas ir pret glifosātu izturīgi, pēdējo 20 gadu laikā ir izraisījusi izturīgu nezāļu veidošanos, jo ir konstatēts, ka glifosāta atkārtota izmantošana bez pietiekamām izmaiņām nezāļu apkarošanas vai ravēšanas praksē ļoti labvēlīgi ietekmē izturīgu nezāļu vairošanos; tā kā turklāt lauksaimniecības biotehnoloģiju uzņēmumi kultūraugus pilnveido ar lielākas izturības pret herbicīdiem pazīmēm, kas tika konstatēts trim no četriem ģenētiski modificētajiem kultūraugiem, pret kuriem iebilda Eiropas Parlaments, jo tādā veidā nezāļu multirezistence varētu tikai pieaugt (15); tā kā šāda toksis

AF.

tā kā pētījumi liecina, ka ar integrētu augu aizsardzību, kuras pamatā ir kultūraugu dažādošana, augsnes apstrādes sistēmas, sēšanas laiki un mehāniskā ravēšana, var samazināt herbicīdu lietošanu, vienlaikus saglabājot ražību un nodrošinot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku darbību, kā arī radot svarīgus bioloģiskās daudzveidības priekšrocības (16);

AG.

tā kā 2015. gadā EFSA konstatēja, ka vairākiem pesticīdiem, tostarp glifosātam, paziņotais maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma (MAL) noteikšanai ņemto paraugu skaits bija ievērojami mazāks par skaitu, kāds vajadzīgs statistiski pamatotu slēdzienu izdarīšanai; tā kā saskaņā ar EFSA valstīm, kas sniegušas paziņotos datus, būtu jāpaplašina MAL noteikšanai izmantoto analītisko metožu darbības joma, lai pārliecinātos, ka konstatēšanas rādītāju un MAL pārsniegšanas rādītāju neietekmē nelielais noteikšanai ņemto paraugu skaits vai tas, ka atsevišķas valstis datus nav sniegušas (17);

AH.

tā kā 2016. gada martā pastāvīgā komiteja fitofarmaceitisko vielu jomā atlika savu balsojumu par īstenošanas regulas projektu, ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu;

AI.

tā kā ASV Valdības pārskatatbildības birojs (GAO) nesen nāca klajā ar ieteikumu ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei izvērtēt risku un nodot atklātībai informāciju attiecībā uz glifosāta atliekvielu ietekmi uz sabiedrības veselību;

1.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts nenodrošina cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, tajā nav piemērots piesardzības princips un tajā ir pārsniegtas īstenošanas pilnvaras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1107/2009;

2.

prasa Komisijai iesniegt jaunu īstenošanas regulas projektu, lai sekmīgāk risinātu jautājumu par glifosātu saturošu herbicīdu izmantošanu; aicina Komisiju ieteikt dalībvalstīm īpaši ierobežot vai aizliegt glifosāta pārdošanu neprofesionāliem lietotājiem un lūdz Komisijai kopā ar dalībvalstu ekspertiem sagatavot novērtējumu, lai izvērtētu to, kā neprofesionālie lietotāji izmanto augu aizsardzības līdzekļus un iesniegtu priekšlikumus, izstrādātu apmācības pasākumus un profesionālo lietotāju sertifikāciju, labāk informētu par glifosāta lietošanu un noteiktu stingrus ierobežojumus to līdzekļu lietošanai periodā pirms ražas novākšanas, kas satur glifosāta aktīvo vielu;

3.

prasa Komisijai atjaunot glifosāta apstiprinājumu uz septiņiem gadiem; atgādina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 Komisija var atsaukt aktīvās vielas apstiprinājumu atļaujas izskatīšanas periodā, ja ar jauniem zinātniskiem pierādījumiem var uzskatāmi parādīt, ka attiecīgā viela vairs neatbilst apstiprināšanas kritērijiem; prasa Komisijai un dalībvalstīm paātrināt darbu pie to papildvielu saraksta izstrādāšanas, kuras nav pieļaujamas augu aizsardzības līdzekļos; atzinīgi vērtē POE talovamīna aizliegšanu izmantošanai augu aizsardzības līdzekļos, kuri satur glifosātu;

4.

aicina Komisiju jo īpaši neatļaut glifosāta izmantošanu ārpus profesionālās darbības;

5.

aicina Komisiju jo īpaši neatļaut glifosāta izmantošanu publiskos parkos, publiskos spēļu laukumos un publiskos dārzos vai to tuvumā;

6.

aicina Komisiju jo īpaši neatļaut glifosāta izmantošanu lauksaimniecībā, ja nezāļu nepieciešamo kontroli jau pietiekami nodrošina integrētas augu aizsardzības sistēmas;

7.

prasa Komisijai pārskatīt sniegto apstiprinājumu, ņemot vērā gaidāmo dokumentu paketes par saskaņotu glifosāta klasifikāciju iesniegšanu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008;

8.

prasa Komisijai vistuvākā laikā nodrošināt glifosāta kopējā toksiskuma un klasifikācijas neatkarīgu pārskatīšanu, pamatojoties uz visiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp saistībā ar tā kancerogenitāti, kā arī saistībā ar tā iespējamām endokrīno sistēmu noārdošām īpašībām saskaņā ar gaidāmajiem vielu, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, zinātniskajiem horizontālajiem kritērijiem;

9.

prasa Komisijai un EFSA, ņemot vērā sabiedrības sevišķi svarīgas intereses, nekavējoties nodot atklātībai visus zinātniskos pierādījumus, uz kuru pamata tika izdarīta glifosāta pozitīva klasifikācija un ierosināta tā apstiprinājuma atjaunošana; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu ES novērtēšanas procesā izmantoto zinātnisko pierādījumu pilnīgu nodošanu atklātībā

10.

prasa Komisijai uzdot Pārtikas un veterinārajam birojam pārbaudīt un uzraudzīt glifosāta atliekvielas Savienībā ražotajā pārtikā un dzērienos, kā arī importētajā produkcijā;

11.

prasa Komisijai un dalībvalstīm finansēt pētniecību un inovāciju, lai rastu ilgtspējīgus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus alternatīviem augu aizsardzības līdzekļiem, un nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni;

12.

uzskata, ka atbilstošas Komisijas turpmākās darbības saistībā ar šo rezolūciju ir svarīgas, lai nodrošinātu uzticēšanos Eiropas Savienības iestādēm, kā arī šo iestāžu savstarpējo uzticēšanos;

13.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.