EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 25.10.2016
COM(2016) 710 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Komisijas 2017. gada darba programma
Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv
{SWD(2016) 400 final}
I.
Eiropa ir krustcelēs
Eiropieši savā ikdienas dzīvē zina un redz to izaicinājumu sekas, ar kuriem mēs joprojām saskaramies. Joprojām sākotnējā stadijā esoša ekonomikas atlabšana, kas vēl nav sniegusi labumus visiem mūsu sabiedrības iedzīvotājiem, jo īpaši attiecībā uz darbavietu izveidi jauniešiem un nevienlīdzības mazināšanu. Migrācijas plūsmas, kas ir pārbaudījušas mūsu ārējās robežas un joprojām rada problēmas Savienības spējai rīkoties solidāri. Paaugstināti terorisma draudi. Ilgstoša nestabilitāte mūsu austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs. Tagad šis saraksts jāpapildina ar nenoteiktību, ko radījis referendums Apvienotajā Karalistē.
Uzklausot Eiropas iedzīvotājus, esam sapratuši, ka viņi meklē atbildes uz šiem izaicinājumiem un aizsardzību pret šiem draudiem. Viņi meklē līdzekļus, kas var palīdzēt viņiem veidot ilgtspējīgu nākotni sev un savām ģimenēm. Un perspektīvā viņi meklē: apliecinājumu, ka pārvaldība vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas mērogā var kopīgi izpildīt šīs un nākamās paaudzes cerības.
Komisija, kas pievērš uzmanību svarīgajām lietām...
Kopš mūsu pilnvaru sākuma šī Komisija par savu prioritāti ir noteikusi pievērst uzmanību lielajiem jautājumiem, kur efektīva Eiropas mēroga rīcība var panākt konkrētas pārmaiņas, risinot izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas iedzīvotāji, dalībvalstis un Savienība kopumā. Pēdējā gada laikā mēs esam guvuši labus panākumus, īstenojot stratēģijas, ko bijām noteikuši Investīciju plānā Eiropai, digitālajā vienotajā tirgū, Enerģētikas savienībā, Eiropas Drošības programmā, Eiropas programmā migrācijas jomā, kapitāla tirgu savienībā, rīcības plānā par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, jaunajā tirdzniecības stratēģijā, pasākumos ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai, vienotā tirgus stratēģijā un rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku.
Pievēršot galveno uzmanību lielajiem jautājumiem un daloties šajās prioritātēs ar Eiropas Parlamentu un Padomi, mēs esam spējuši gūt taustāmus un ātrus rezultātus svarīgākajās jomās. Tikai viena gada laikā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir ticis izmantots 27 dalībvalstīs, radot EUR 116 miljardus investīciju, tostarp jaunu finansējumu gandrīz 300 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Mēs esam guvuši ievērojamus panākumus, atgūstot kontroli pār neatbilstīgām migrācijas plūsmām un novēršot nāves gadījumus Egejas jūrā un Vidusjūrā. Tikai desmit mēnešus pēc tam, kad Komisija to ierosināja, Eiropas robežu un krasta apsardze jau strādā, lai stiprinātu kontroli pār mūsu ārējām robežām. Vienlaikus Eiropa ir apliecinājusi solidaritāti ar vienu miljonu sīriešu, kuri šeit ir raduši patvērumu un aizsardzību. Un pēdējo divpadsmit mēnešu laikā mēs vēl esam pārcēluši un pārmitinājuši vairāk nekā 15000 bēgļu. Pēdējo trīs mēnešu laikā mēs esam panākuši vidēji aptuveni 1000 pārcelšanas gadījumu mēnesī. Septembrī šis rādītājs ir pieaudzis līdz 1200 pārcelšanas gadījumiem. Plaisa starp pašreizējām pārcelšanas vajadzībām un efektīvu pārcelšanu no Grieķijas samazinās, tomēr šie centieni turpmākajos mēnešos ir jāturpina, un būtu būtiski jāpalielina pārcelšana no Itālijas.
Šajā darba programmā ir izklāstītas galvenās iniciatīvas, kuras Komisija apņemas īstenot līdz 2017. gada beigām. Šie konkrētie priekšlikumi ir visredzamākais veids, kā mūsu darbs veicinās atjaunināšanas procesu pirms Romas līgumu 60. gadadienas 2017. gada martā. Un mēs sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai parūpētos, ka šie un pārējie būtiskie priekšlikumi, ko esam iesnieguši iepriekšējos gados, tiek pieņemti ātri, lai tie varētu sniegt jūtamu ietekmi uz vietas.
... un Komisija, kas vērš uzmanību uz to, lai darītu darbu labāk
Tomēr kopīgu prioritāšu noteikšana ir tikai viens veids, kā mūsu kopīgās Eiropas līmeņa sadarbības uzlabošana var Eiropas iedzīvotājiem parādīt, ka mūsu pārvaldības struktūras patiešām darbojas to labā. Darīt darbu labāk ir tik pat svarīgi, lai gūtu iedzīvotāju uzticēšanos, kā darīt labāku darbu.
Tāpēc nākamo mēnešu laikā mēs pievērsīsim pastiprinātu uzmanību mūsu darba praktiskajai pusei: pārliecinoties, ka spēkā esošie ES tiesību akti tiek pareizi piemēroti un izpildīti un joprojām atbilst paredzētajam mērķim; sniedzot strukturālu atbalstu, piemēram, Grieķijā; aktīvāk izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un novēršot šķēršļus ieguldījumiem; un sadarbojoties ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu radīt labvēlīgu vidi Savienības politikas mērķu īstenošanai, tostarp efektīvi izmantojot mūsu rīcībā esošos budžeta līdzekļus. Šogad mēs it īpaši pastiprināsim savus centienus izpildes jomā, jo pat vislabākajiem tiesību aktiem nav jēgas, ja tie nesniedz reālus rezultātus uz vietas.
Mēs arī turpināsim piemērot labāka regulējuma principus visās mūsu darba jomās, lai tas, ko mēs darām, pastāvīgi tiktu novērtēts kā efektīvs un samērīgs mūsu nosprausto politikas mērķu īstenošanā. Daudzas no būtiskākajām iniciatīvām, kuras iesniegsim nākamajā gadā, ietver priekšlikumus, kas izriet no Normatīvās atbilstības un izpildes programmām (REFIT) un ar kuriem tiks atjaunināti un uzlaboti spēkā esoši tiesību akti, lai tie turpinātu efektīvi un bez lieka sloga īstenot savus mērķus.
Papildus galvenajām iniciatīvām mēs ierosināsim arī vairākus turpmākus REFIT labojumus esošajos tiesību aktos, un turpmāk mēs centīsimies panākt REFIT mērķus, kad vien ir jāpārskata spēkā esošie tiesību akti. Nospraužot mūsu prioritātes nākamajiem mēnešiem, esam ņēmuši vērā REFIT platformas 22 atzinumus. Mēs darām vai esam ieplānojuši darbu visās jomās, uz kurām attiecas atzinumi. Līdztekus šai darba programmai mēs publicējam rezultātu apkopojumu, kurā sīki izklāstīti turpmākie pasākumi saistībā ar REFIT platformas atzinumiem un pastāvīgie centieni izvērtēt un pārskatīt esošos tiesību aktus, vienlaikus mēs arī ierosinām atcelt vairākus tiesību aktus, kuri ir novecojuši. Mēs arī ierosinām atsaukt vairākus vēl nepieņemtus priekšlikumus, kas ir tehniski novecojuši vai vairs neatbilst to mērķim, lai likumdevēji varētu pievērst uzmanību priekšlikumiem, kas ir patiešām svarīgi.
Turpināsim arī nostiprināt pārējās izmaiņas, ko esam veikuši savā darbībā. Pēdējo divu gadu laikā Komisija ir ievērojami pastiprinājusi atklātību un atbildību iedzīvotāju priekšā, un tas ir uzlabojis mūsu darba un mūsu priekšlikumu kvalitāti. Tagad mēs cenšamies noskaidrot sabiedrības viedokli visās jomās, tostarp attiecībā uz deleģēto un īstenošanas aktu projektiem. Mēs esam atklāti attiecībā uz interešu pārstāvjiem, kas vēlas ietekmēt mūsu politikas lēmumus, un esam aicinājuši Eiropas Parlamentu un Padomi kā abus likumdevējus mums pievienoties jaunā Iestāžu nolīgumā par obligātu pārredzamības reģistru, lai sekmētu atbildību iedzīvotāju priekšā par lobēšanu visos Eiropas likumdošanas procesa posmos.
II.
Īstenojot desmit prioritātes
Nākamajā gadā Komisija strādās saskaņā ar desmit prioritātēm, kas izklāstītas politiskajās pamatnostādnēs, – kuras tika izklāstītas mūsu pilnvaru sākumā pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un kurām par iedvesmu kalpoja Eiropadomes “Savienības stratēģiskā programma pārmaiņu laikā” –, lai īstenotu mērķtiecīgu un pozitīvu programmu, kas nes konkrētus rezultātus, lai aizsargātu un aizstāvētu iedzīvotājus un sniegtu tiem iespējas.
1.
Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
Eiropa, kas aizsargā mūsu dzīvesveidu un sniedz iespējas jauniešiem. Pēdējo trīs gadu laikā ir radīti aptuveni astoņi miljoni darbavietu, tomēr bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu vidū. Mūsu prioritātei ir jābūt palīdzēt dalībvalstīm radīt pēc iespējas labākus apstākļus mūsu jauniešiem, lai tie attīstītu vajadzīgās prasmes un aktīvi iesaistītos darba tirgū un sabiedrībā.
Mūsu jaunās Jaunatnes iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, lai katram jaunietim būtu reālas iespējas izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā. Īstenojot Jauno prasmju programmu Eiropai, mēs jaunatni izvirzīsim par prioritāti. Priekšlikumi būs saistīti ar izglītības modernizāciju, māceklības kvalitātes uzlabošanu un mācekļu mobilitātes pilnveidošanu un ar rezultātu uzraudzību attiecībā uz jauniešiem darba tirgū, tiklīdz viņi ir pabeiguši akadēmisko vai profesionālo apmācību. Mēs arī pastiprinām garantiju jauniešiem kā instrumentu, lai veiktu ieguldījumu jauniešos, viņu prasmēs un viņu karjeras pirmajiem soļos, kā arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. Ar to tiks sniegts atbalsts dalībvalstu veiktajām darbībām, koncentrējoties uz reģioniem un jauniešiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk.
Līdz 2016. gada beigām mēs iesāksim Eiropas Solidaritātes korpusu, kas radīs iespējas jauniešiem, kam vēl nav 30, sniegt aktīvu ieguldījumu sabiedrībā solidaritātes garā un šajā procesā iegūt jaunas prasmes un pieredzi, tostarp valodu prasmi.
Uzņēmumi rada darbavietas, pateicoties inovācijām un pareizajiem ieguldījumiem ekonomikā. Pamatojoties uz Investīciju plāna Eiropai sākotnējiem panākumiem, Komisija ir apņēmusies divkāršot gan Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ilgumu, gan tā finansiālās spējas. Likumdevēji vienojās par sākotnējo fondu rekordīsā laikā – četrarpus mēnešos, un Komisija paļaujas uz to, ka Eiropas Parlaments un Padome nodrošinās vienlīdz ātru vienošanos par šī fonda pagarināšanu un nostiprināšanu, tādējādi pastiprinot ilgtspējīgas investīcijas. Iedvesmojoties no ESIF panākumiem, Komisija ir iesniegusi arī ārējo investīciju plānu Āfrikai un ES kaimiņvalstīm, lai novērstu dažus migrācijas pamatcēloņus un veicinātu darbavietu izveidi un ilgtspējīgu izaugsmi šajos reģionos.
Mēs turpināsim darbu, lai radītu piemērotus apstākļus inovācijai Eiropā, palīdzētu radīt jaunas nozares un darbavietas, risinātu sociālas un vides problēmas un uzlabotu cilvēku dzīvi. Integrējot inovācijas visās Savienības politikas jomās un efektīvi izmantojot savus pētniecības un attīstības fondus un strukturālos un investīciju fondus, mūsu mērķis ir nodrošināt Eiropai vadošu lomu jauno tehnoloģiju un uzņēmējdarbības metožu jomā, tostarp izmantojot lietpratīgu specializāciju.
Komisija turpinās darbu, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Aprites ekonomika piedāvā lielas iespējas inovāciju, izaugsmes un nodarbinātības jomā. Komisija turpinās virzīt aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu, uzlabojot plastmasas pārstrādes un atkārtotas izmantošanas Eiropas Savienībā saimniecisko izdevīgumu, kvalitāti un izmantošanu, un samazinot plastmasas noplūdes apkārtējā vidē. Mēs arī nāksim klajā ar tiesību akta priekšlikumu par minimālajām kvalitātes prasībām atkārtoti izmantojamam ūdenim un Dzeramā ūdens direktīvas pārskatīšanu, ievērojot REFIT izvērtējumu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Right2Water”. Mēs izstrādāsim pārraudzības satvaru, lai nodrošinātu sekmīgu virzību uz mūsu mērķiem aprites ekonomikas jomā, kas sniedz savstarpēji pastiprinošus labumus gan videi, gan mūsu ekonomikas izaugsmei.
2017. gada Eiropas pusgadā galvenā uzmanība tiks vērsta uz vajadzīgajiem pasākumiem, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai nodrošinātu investīcijas, stabilas valstu finanšu sistēmas un strukturālas reformas. Savā nākamajā ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku Komisija arī veicinās pozitīvu fiskālo nostāju attiecībā uz eirozonu, atbalstot Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku. Pamatojoties uz analīzi, kas ietverta februārī pieņemamajos ziņojumos par valstīm, Komisija izstrādās arī vairākus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kurus maijā iesniegs Padomei.
Mēs turpināsim sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz mūsu priekšlikumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Mūsu mērķis ir pārskatīts budžets, kas pastiprina atbalstu Savienības prioritātēm un labāk spēj ātri reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, vienkāršojot noteikumus saņēmējiem un liekot lielāku uzsvaru uz rezultātiem. Pēc tam tiks iesniegts visaptverošs priekšlikums par turpmāko sistēmu laikposmam pēc 2020. gada, tostarp par pašu resursiem. Šis priekšlikums balstīsies uz iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, un tajā tiks atspoguļoti savienības turpmākie izaicinājumi un vajadzības pēc 2020. gada, pamatojoties uz novērtējumu par pašreizējo politiku un instrumentiem izdevumu jomā.
Komisija turpinās darbu un veiks plašas apspriedes attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un modernizāciju, lai maksimāli palielinātu savu ieguldījumu Komisijas desmit prioritāšu un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Galvenā uzmanība tajā tiks vērsta uz konkrētām politikas prioritātēm nākotnē, ņemot vērā REFIT platformas atzinumu un neskarot Komisijas priekšlikumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu. Attiecībā uz lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas un Augsta līmeņa foruma par pārtikas piegādes ķēdi pašlaik veiktā darba rezultātus, Komisija vajadzības gadījumā apsvērs turpmāku rīcību.
2.
Savienots digitālais vienotais tirgus
Eiropa, kas dod iespējas tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Digitālās tehnoloģijas un digitālie sakari ienāk katrā dzīves jomā, sniedzot jaunas iespējas radošumam, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai, bet arī uzsverot vajadzību pēc uzticēšanās un kiberdrošības. Viena no svarīgākajām 2017. gada darba programmas prioritātēm arī turpmāk būs savienota digitālā vienotā tirgus turpmākas izaugsmes potenciāla pilnīga atraisīšana, pabeidzot stratēģijas īstenošanu. Kā tika paziņots pagājušā gada darba programmā, mēs dažos turpmākajos mēnešos īstenosim atlikušos priekšlikumus, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) REFIT paketi, kas ietver priekšlikumus par e-komerciju, e-publikācijām un e-grāmatām un iniciatīvas datu ekonomikas sekmēšanai, tostarp novēršot nepamatotus šķēršļus datu brīvu apritei Eiropā.
Mēs īpašu uzmanību pievērsīsim ciešai sadarbībai ar likumdevējiem, lai ātri virzītu uz priekšu jau iesniegtos priekšlikumus. To starpā ir digitālie līgumi, autortiesības, ģeobloķēšana, pārnesamība, paku piegāde, audiovizuālo mediju pakalpojumi, telesakari, 700 MHz frekvenču joslas izmantošana mobilajiem pakalpojumiem un mūsu nesenais priekšlikums par WiFi4EU. Savienojamība ir ļoti būtiska, un Komisija pildīs savu solījumu nodrošināt mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu līdz 2017. gada vidum. Mēs pārskatīsim gūtos panākumus virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu un apzināsim jomas, kurās likumdevējiem ir vajadzīgi papildu centieni, un visus turpmākos nepieciešamos priekšlikumus.
3.
Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku
Eiropa, kas uzņemas atbildību par doto solījumu īstenošanu. Ātrā Parīzes nolīguma ratificēšana ir parādījusi, ka dalībvalstis spēj rast kopsaucēju, ja ir skaidrs, ka kopīgas rīcības gadījumā Eiropas Savienības ietekme ir daudz lielāka nekā atsevišķu dalībvalstu darbību kopsumma. Turklāt tas apliecināja ES vadošo nozīmi pasaulē cīņā pret klimata pārmaiņām. Tagad ir jāīsteno mūsu apņemšanās, lai reāli nodrošinātu mūsu ekonomikas modernizāciju, vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu pāreju. Prioritāte ir īstenot Parīzes nolīgumu un starptautiskās vienošanās par lidmašīnu emisijām (Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija).
Kā jau tika paziņots, mēs turpināsim īstenot savu Enerģētikas savienības stratēģiju un līdz šā gada beigām iesniegsim vispusīgu paketi, ar kuru paredzēts pārvaldīt ekonomikas modernizāciju, par prioritāti izvirzot energoefektivitāti, kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā un nodrošinot taisnīgas cenas patērētājiem. Tas ietvers likumdošanas pasākumus attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, tostarp bioenerģijas ilgtspējību, elektroenerģijas tirgus modeli un Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus. Ar iniciatīvu, kuras mērķis ir paātrināt inovācijas tīras enerģijas jomā, tiks atbalstīt energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem nepieciešamo tehnoloģisko inovāciju pētniecība un ieviešana tirgū, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā nospraustos dekarbonizācijas mērķus un mūsu 2030. gadam izvirzītos uzdevumus. Visus ar Enerģētikas savienību saistītos tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija iesniedza 2015. un 2016. gadā, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāizskata prioritārā kārtā. Tie ietver iepriekšminēto tiesību aktu paketi, gāzes piegādes drošības paketi, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un ar to saistītus noteikumus par centienu sadalījumu un zemes izmantošanu un mežsaimniecību.
Mēs arī veiksim turpmākus pasākumus saistībā ar mūsu jūlijā iesniegto Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju. Mērķis būs palielināt transporta efektivitāti, reaģējot uz cilvēku un preču mobilitātes vajadzībām un mazāku emisiju veicināšanu, tostarp pakāpenisku pāreju uz nulles emisijas transportlīdzekļiem, kas arī palielinās nozares konkurētspēju. Lai to panāktu, mēs vispirms iesniegsim REFIT labojumus automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu regulās, iesniedzot stratēģijas, ar kurām ievieš nulles un mazemisiju standartus laikposmam pēc 2020. gada, un ekoloģiski tīru transportlīdzekļu direktīvā, lai uzlabotu iepirkuma stimulus un noteikumus. Piemērojot principu “maksā lietotājs” un “maksā piesārņotājs”, mēs gatavojamies ierosināt uzlabojumus tām dalībvalstīm, kas izvēlas izmantot ceļu nodevas, tostarp lai nodrošinātu ceļu maksas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu savstarpēju izmantojamību.
4.
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
Eiropa, kas dod lielu ieguldījumu darbavietu radīšanā un izaugsmē, un aizstāv savu rūpniecību. Personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite ir Eiropas ekonomiskās varenības pamatā. Mums ir pasaulē lielākais vienotais tirgus, un vienotā tirgus stratēģijā izklāstītās reformas cenšas atraisīt visu tā potenciālu. Sinerģijā ar citām mūsu stratēģijām tas radīs piemērotus apstākļus ilgtspējīgai Eiropas ekonomikas konkurētspējai un sniegs atbalstu inovācijai, digitalizācijai un rūpniecības pārveidei.
Jau paziņotie gaidāmie darba rezultāti ietver rīcību, ar kuru paredzēts sekmēt MVU un jaunuzņēmumu izaugsmi, tiesību aktu paketi intelektuālā īpašuma tiesību jomā un tiesību aktu paketi pakalpojumu jomā, lai likvidētu šķēršļus pakalpojumu tirgū. Mēs iesniegsim uzņēmējdarbības tiesību iniciatīvu, lai veicinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanu visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā un pārrobežu apvienošanos un sadalīšanos.
Nākamajā gadā Komisija veiks pasākumus, lai stiprinātu preču vienoto tirgu, it īpaši atvieglojot savstarpējo atzīšanu un novēršot neatbilstīgu ražojumu pieaugumu ES tirgū, izmantojot REFIT labojumus attiecīgajos tiesību aktos. Tā rezultātā uzņēmumi varēs vieglāk piedāvāt savas preces pāri robežām, vienlaikus sniedzot stimulus, lai veicinātu normatīvo atbilstību un atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Mēs arī nāksim klajā ar iniciatīvu par saskaņotiem veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem.
Pamatojoties uz mazemisiju mobilitātes stratēģiju, Komisija, izmantojot integrētu pieeju, strādās ar autobūves nozares mobilitāti, savienojamību un nākotni, kurai ir jāsaskaras ar strukturāliem izaicinājumiem un jāatjauno uzticība tās apņēmībai un spējai risināt jautājumu par automobiļu radītajām emisijām. Mēs jo īpaši turpināsim darbu pie normatīvo vidi, ekosistēmas izveidi, resursu efektivitāti un standartizāciju, lai veicinātu arvien efektīvāku autonomo un savienoto transportlīdzekļu ieviešanu tirgū.
Attiecībā uz kosmosa nozari, veicot turpmākos pasākumus attiecībā uz rīcības plānu Eiropas aizsardzībai un Kosmosa stratēģiju Eiropai, Komisija 2017. gadā iesniegs iniciatīvu, lai nodrošinātu uzticamus, drošus un rentablus satelītsakaru pakalpojumus valsts iestādēm (GOVSATCOM – valdības satelītsakari), kā arī pasākumus, lai veicinātu kosmosa pakalpojumu un datu ieviešanu tirgū.
Vienotā tirgus noteikumu izpildei ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tie sniedz rezultātus uz vietas. Komisija plašāku izpildes pasākumu ietvaros 2017. gadā ierosinās priekšlikumus problēmu risināšanas instrumentu, tostarp SOLVIT tīkla, uzlabošanai un racionalizēšanai, un veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu informētību par viņu tiesībām. Tas ietvers vienotā tirgus informācijas rīku un vienotu digitālo vārteju, lai atbalstītu uzņēmumus un palīdzēt tiem attīstīt pārrobežu darbības vienotajā tirgū, ņemot vērā REFIT platformas atzinumu. Tiks iesniegti priekšlikumi, lai vēl vairāk palīdzētu valstu konkurences iestādēm efektīvāk panākt to noteikumu izpildi, kas garantē konkurētspējīgu vidi vienotajā tirgū.
Saskaņā ar Eiropadomes aicinājumu strauji gūt panākumus, lai nodrošinātu uzņēmumiem vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu ieguldījumus reālajā ekonomikā, Komisija iesniegs vidusposma pārskatu par kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, apzinot atlikušos šķēršļus un jebkādus vajadzīgos papildu pasākumus. Mēs ierosināsim vienkāršu, efektīvu un konkurētspējīgu ES privāto pensiju produktu, kura mērķis ir samazināt šķēršļus pensiju pakalpojumu pārrobežu sniegšanai un palielināt pensiju nodrošinātāju savstarpējo konkurenci, REFIT labojumus Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru (ETIR), ilgtspējīga finansējuma stratēģiju, pasākumus infrastruktūras komercsubjektu finansēšanas veicināšanai un rīcības plānu attiecībā uz privātpersonām sniegtiem finanšu pakalpojumiem, lai likvidētu valstu šķēršļus, kas liedz patērētājiem saņemt vislabāko vērtību, izvēli un cenu un gūt labumu no jaunām finanšu tehnoloģijām. Komisija arī nodrošinās turpmākus pasākumus saistībā ar aicinājumu iesniegt pierādījumus par finanšu tiesību aktu kumulatīvo ietekmi, ņemot vērā arī REFIT platformas atzinumu par ziņošanas prasībām. Un mēs iesniegsim atlikušos priekšlikumus, par kuriem jau ir paziņots, tostarp tiesību aktu par uzņēmējdarbības pārstrukturēšanu un otrās iespējas došanu, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad uzņēmumi bankrotē, to darbību pakāpeniski samazina godīgi un efektīvi un uzņēmēji var atsākt uzņēmējdarbību.
Stabilai nodokļu videi ir jābūt vienkāršai un efektīvai attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, vienlaikus nodrošinot, ka šie uzņēmumi taisnīgi un efektīvi maksā nodokļus tur, kur tie faktiski gūst peļņu. Vienlaikus ar šo darba programmu Komisija atkārtoti nosaka kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kā pirmo pasākumu nosakot obligātu kopēju nodokļa bāzi. Komisija nāca klajā arī ar turpmākiem pasākumiem, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp izmantojot trešās valstis. Ņemot vērā pašreizējās apspriedes, papildu pasākumi nodokļu pārredzamības jomā nākamajā gadā varētu ietvert priekšlikumu palielināt agresīvas nodokļu plānošanas shēmu nodrošinātāju un veicinātāju uzraudzību. Kā ļoti būtisku elementu ārējā stratēģijā faktiskai nodokļu uzlikšanai Komisija veiks sadarbību ar dalībvalstīm, lai pabeigtu ES sarakstu ar trešo valstu jurisdikcijām, kas neatbilst labas nodokļu pārvaldības starptautiskajiem standartiem un neīsteno attiecīgos starptautiskos nolīgumus par paraugpraksi cīņā pret peļņas novirzīšanu un nodokļu bāzes samazināšanu.
Katru gadu pārrobežu krāpšana PVN jomā nodokļu maksātājiem ES dalībvalstīs izmaksā aptuveni 50 miljardus eiro. Tajā pašā laikā PVN atbilstības administratīvais slogs mazajiem uzņēmumiem ir liels, un tehniski jauninājumi rada jaunas problēmas efektīvai nodokļu iekasēšanai. Tādēļ Komisija nāks klajā ar pasākumiem, lai īstenotu PVN rīcības plānu, vienkāršotu PVN mazajiem uzņēmumiem un liktu pamatus modernam, efektīvākam, uzņēmējdarbībai labvēlīgam un pret krāpšanu drošam galīgam PVN režīmam visā Eiropā, ņemot vērā REFIT platformas atzinumus. Efektīvāka un proporcionālāka pieeja PVN likmēm ir būtisks šīs reformas elements.
5.
Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība
Eiropa, kas aizsargā mūsu ekonomiku un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Kā stabila pasaules mēroga valūta eiro sniedz lielus, bet bieži vien nemanāmus ekonomikas labumus. Eirozonas valstis šogad ir ietaupījušas 50 miljardus eiro procentu maksājumus par savu parādu, pateicoties zemajām procentu likmēm un Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai. Komisija atbalsta vērienīgo mērķi un ceļvežus, kas izklāstīti piecu priekšsēdētāju ziņojumā par ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšanu.
Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, kurā izklāstīti pasākumi, kā 60 gadus pēc Romas līgumiem reformēt 27 dalībvalstu Eiropas Savienību, tiks iekļauta arī informācija par EMS nākotni, lai sagatavotu EMS padziļināšanas 2. posmu jaunajā politikas un demokrātijas kontekstā, tostarp uz stabilitāti vērstu Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšanu un turpmākus pasākumus saistībā ar 16. pantu Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (iestrādājot minētā līguma saturu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā). Mēs arī pārskatīsim Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), lai stiprinātu gan makroprudenciālās, gan mikroprudenciālās uzraudzības lietderību un efektivitāti. Būtu ātrāk jāpieņem priekšlikums par vienotu eirozonas pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā.
Prioritāte joprojām ir pabeigt banku savienības izveidi un šajā kontekstā rast vienošanos attiecībā uz priekšlikumu par kopēju Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Ņemot vērā jaunākos apsvērumus starptautiskā līmenī, Komisija arī pārskatīs atsevišķus banku nozares tiesību aktus un ierosinās mērķtiecīgus grozījumus Kapitāla prasību regulā un direktīvā, kā arī Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā, lai padarītu bankas vel noturīgākas, vienlaikus vienkāršojot noteikumus attiecībā uz bankām, kuru darbības modelis nav tik sarežģīts, veicinot investīcijas, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, un nostiprinot spēkā esošos riska mazināšanas pasākumus, jo īpaši īstenojot pasaules mēroga standartus attiecībā uz sistēmisko banku kopējo zaudējumu absorbcijas spēju. Lai sekmētu lielāku privātā sektora riska dalīšanu ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ļoti būtiski ir panākt straujāk virzību uz kapitāla tirgu savienības īstenošanu. Ir ātrāk jāpieņem vēl nepieņemtie priekšlikumi par vērtspapīrošanu un prospektu.
Komisija ir apņēmusies veicināt augšupvērsto sociālo konverģenci un stiprināt Eiropas integrācijas sociālo dimensiju. Pamatojoties uz šā gada sabiedriskajā apspriešanā apkopotajiem pierādījumiem, mēs ierosinām Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nosakot principus tādai Savienībai, kuras pamatā ir sociālais taisnīgums. Pīlārā tiks izklāstīta principu sistēma, kas veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas sociālā tirgus ekonomikā. Tā tiks izveidots politikas kompass taisnīgiem un dinamiskiem darba tirgiem, kuros ikvienam ir iespēja piedāvāt savus talantus, un labi funkcionējošas un ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas, kas atbilst šodienas strauji mainīgajiem apstākļiem. To papildinās saistītas iniciatīvas, piemēram, iniciatīvas, ar kurām risina darba un privātās dzīves līdzsvara problēmas, ar kurām saskaras strādājošu vecāku ģimenes.
6.
Tirdzniecība: Samērīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV
Eiropa, kas ir atvērta un veic tirdzniecību ar mūsu partneriem, vienlaikus stiprinot savus aizsardzības instrumentiem. Mūsdienu globālajā ekonomikā tirdzniecībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu izaugsmi, darbavietas un konkurētspēju. Tirdzniecība – tās ir darbavietas; par katru 1 miljardu eiro, ko mēs iegūstam no eksporta, visā ES tiek izveidotas papildu 14000 darbavietu. Un vairāk nekā 30 miljoni darbavietu – katra septītā darbavieta Eiropas Savienībā – ir atkarīga no eksporta uz citām pasaules valstīm. Tādēļ ES saglabā savu apņemšanos veidot atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu.
Pamatojoties uz Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu veiksmīgu tīklu, Komisija turpinās sarunas ar ASV, Japānu, Mercosur, Meksiku, Tunisiju un ASEAN valstīm. Mēs centīsimies panākt jauno pilnvarojumu sākt sarunas ar Turciju, Austrāliju, Jaunzēlandi un Čīli. Mēs turpināsim strādāt PTO, tostarp ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā arī, lai ātri ratificētu visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) ar Kanādu.
Mēs esam arī apņēmušies nodrošināt, lai tirdzniecība arī turpmāk ir godīga, atjauninot un modernizējot Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai nodrošinātu tās pilnīgu ilgtspēju, ņemot vērā jaunās ekonomikas problēmas, piemēram, jaudas pārpalikumu un mainīgo juridisko situāciju, piemēram, dažu PTO pievienošanās protokola noteikumu termiņa beigas. Tagad Padomei ir steidzami jānovērš strupceļš, kādā nonācis mūsu 2013. gada priekšlikums modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tostarp veikt mazākas nodevas noteikuma reformu. Eiropadome 2016. gada 21. oktobrī aicināja līdz 2016. gada beigām panāt steidzamu un līdzsvarotu vienošanos par Padomes nostāju attiecībā uz visu tirdzniecības aizsardzības instrumentu visaptverošu modernizāciju.
Ņemot vērā ES un ASV kopējās vērtības, kā arī transatlantisko attiecību stratēģisko, politisko un ekonomikas nozīmi, Komisija ir gatava noslēgt vērienīgu, līdzsvarotu un augstiem standartiem atbilstošu tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nolīgumu. Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas ASV un nenovēršamo sarunu tempa palēnināšanos, abas puses centīsies nostiprināt līdz šim panākto progresu. Komisija ir gatava sadarboties ar jauno ASV valdību pēc iespējas drīz, pamatojoties uz Komisijai piešķirtajām pilnvarām, ko Eiropadome atkārtoti apstiprināja 2016. gada 21. oktobrī.
Komisija arī ieņems vadošu lomu, G20 valstu aizgādībā īstenojot Pasaules Forumu par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu.
7.
Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās
Eiropa, kas aizsargā un saglabā mūsu vērtības – brīvību, demokrātiju un tiesiskumu. Drošība uz mūsu robežām un mūsu teritorijā rada būtiskas un kopīgas bažas, ņemot vērā pašreizējos apdraudējumus, ar kuriem Eiropa saskaras. Terorisma draudi vēl nekad nav bijuši tik plaši jūtami Eiropā. Mēs plānojam turpināt darbu ar ES Drošības programmu, veicot pasākumus, lai radītu priekšnosacījumus drošības savienībai un stiprinātu kontroli uz mūsu robežām. Tā ietvers ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), lai tiem no vīzas prasības atbrīvotajiem trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas ceļot uz Šengenas zonu, tiktu veikta automātika pārbaude, kura papildinās Komisijas jau ierosināto ieceļošanas un izceļošanas sistēmu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un par kuru – kopā ar mūsu priekšlikumu par sistemātisku kontroli attiecībā uz ES valstspiederīgajiem, kas šķērso ES ārējās robežas, – būtu ātri jāpanāk vienošanās. Mēs arī iesniegsim uzlabojumus Šengenas informācijas sistēmā un padarīsim mūsu pašreizējās un turpmākas tiesībaizsardzības un robežu pārvaldības sistēmas sadarbspējīgākas, pamatojoties uz darbu, ko pašlaik veic augsta līmeņa grupa informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos. Un mēs iesniegsim iniciatīvu par piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, ņemot vērā to pieaugošo nozīmi, lai nodrošinātu efektīvu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, apkarojot smagus noziegumus un terorismu.
Nākamo mēnešu laikā Komisija turpinās īstenot ES rīcības plānu cīņai pret terorisma finansēšanu, nākot klajā ar priekšlikumiem par saskaņotām sankcijām, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nelikumīgu naudas apriti, kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un noziedznieku aktīvu iesaldēšanu un konfiscēšanu. Mēs arī strādājam, lai pastiprinātu Eiropolu un jo īpaši lai piešķirtu resursus Eiropas Terorisma apkarošanas centram. Mēs katru mēnesi ziņosim par gūtajiem panākumiem virzībā uz drošības savienību un sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai laicīgi vienotos par būtiskākajiem pasākumiem, apkarojot šaujamieroču ļaunprātīgu izmantošanu un nosakot kriminālatbildību par teroristu darbībām, tostarp ārvalstu teroristisko kaujinieku pārvietošanos.
Tiesības uz drošību nekad nevar pārkāpt citu pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību. Eiropas datu aizsardzības regulu piemēros no 2018. gada, un Komisija nodrošinās, ka tādu pašu personas datu augsta līmeņa aizsardzību attiecina arī uz Eiropas iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem. Tādā pašā garā Komisija izskatīs arī jaunus lēmumus par atbilstību, veicot personas datu apmaiņu ar trešām valstīm, lai gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti trešām valstīm, tiktu nodrošināti augsti standarti; Mēs iesniegsim REFIT labojumus e-privātuma direktīvā, lai to atjauninātu, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiju sasniegumus un pieņemot zināšanai REFIT platformas atzinumu. Mēs arī izvērtēsim horizontālas vai turpmākas nozaru rīcības iespējas ES līmenī, lai aizsargātu trauksmes cēlējus, kas atklāj nelikumīgu rīcību.
Mēs arī turpmāk strādāsim, lai Savienība pievienotos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, pilnībā ņemot vērā Tiesas spriedumus. Un tā kā neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas veicina ekonomikas izaugsmi un nodrošina pamattiesību ievērošanu, mēs turpināsim sadarboties ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, lai sekmētu un aizsargātu tiesiskumu.
8.
Ceļā uz jaunu migrācijas politiku
Eiropa, kas aizsargā mūsu robežas un īsteno atbildīgu politiku migrācijas jomā. Pārvaldīt migrācijas plūsmas, vienlaikus nodrošinot, lai tie, kas meklē patvērumu, šeit vienmēr rastu drošu patvērumu, joprojām ir ikdienas izaicinājums. Pēdējā gada laikā saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā Komisija ir pastiprinājusi sadarbību ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstīm, lai būtu iespējams ātri un saskaņoti reaģēt uz bēgļu krīzi un lai ieskicētu ilgtermiņa sistēmu, kuras pamatā ir solidaritāte un atbildība.
ES apņēmība risināt krīzes ietekmi ir radījusi bezprecedenta ikdienas darbu uz vietas. Komisija, ES aģentūras un dalībvalstis ir kopīgi strādājušās, lai glābtu dzīvības jūrā un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kuras šī problēma skar visvairāk. Vairāk nekā 15 miljardi eiro no ES budžeta ir veltīti ES reaģēšanai uz bēgļu krīzi. ES un Turcijas paziņojums ir izrādījies izšķirīgs pasākums, lai pārtrauktu migrantu kontrabandu, ieviešot kārtību migrācijas plūsmās un novēršot dzīvību zaudēšanu. Komisija turpinās 2017. gadā intensīvi strādāt, lai sniegtu tiešu atbalstu bēgļiem un to integrācijai uzņēmējās kopienās Eiropā un trešās valstīs, uzlabotu migrācijas pārvaldību visneaizsargātākajos pierobežas rajonos, cīnītos pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, un veicinātu neatbilstīgu migrantu atgriešanu.
Attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos ES iekšienē mūsu ārējās robežas vairāk nekā jebkad ir mūsu kopīgas atbildības jautājums. Ir veikti pasākumi, lai panāktu, ka Šengenas zona, kurā personas var brīvi pārvietoties, atkal sāktu normāli funkcionēt. Mazāk nekā viena gada laikā ES ir izveidojusi pastāvīgu sistēmu, lai nodrošinātu robežu aizsardzību un novērstu un likvidētu nepilnības tādu personu pārbaudēs, kas ieceļo Eiropas Savienībā, izmantojot darbspējīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzi.
Lai varētu pastāvīgi pārvaldīt migrāciju ticamā un ilgtspējīgā veidā, ir jābūt ieviestam pilnam migrācijas instrumentu klāstam. Visi vajadzīgie pamatelementi tagad tiek izskatīti Eiropas Parlamentā un Padomē. Lai nodrošinātu visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas Eiropas Savienībai ir vajadzīga migrācijas radīto problēmu pārvaldīšanai, ir ļoti svarīgi ātri pieņemt būtiskākos priekšlikumus, piemēram, Dublinas noteikumu par kopējas Eiropas patvēruma sistēmas reformu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pārveidi par pilntiesīgu ES Patvēruma aģentūru, Eurodac pastiprināšanu, jauno pārmitināšanas sistēmu, kā arī pasākumus likumīgas migrācijas pareizai pārvaldībai.
Pamatojoties uz pirmajiem rezultātiem, kas gūti jaunā satvara partnerībā ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāturpina darbs, lai attiecībās ar visām būtiskākajām izcelsmes un tranzīta partnervalstīm migrācijas jautājumiem būtu centrāla nozīme, un tie būtu šo attiecību kvalitātes nosacījums. Izcelsmes un tranzīta valstis ir sākušas veidot ciešāku sadarbību neatbilstīgās migrācijas novēršanas un atgriešanas jomā. Mums būs arī jāievieš efektīvas likumīgas ieceļošanas iespējas Savienībā, izmantojot likumīgo migrāciju vai pārmitināšanu.
Nākamgad mēs izvērtēsim dažādos darba virzienus saskaņā ar stratēģiju, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par panākumiem, kas gūti virzībā uz efektīvāku un ilgtspējīgāku migrācijas pārvaldību, un apzināsim jomas, kur vajadzīgi turpmāki centieni.
9.
Spēcīgāks dalībnieks pasaules norisēs
Eiropa, kas aizsargā, arī aizstāv mūsu intereses ārpus mūsu robežām. Eiropa ir pasaules nozīmes maigā vara. Saskaņā ar globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku ES turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu tās partnerus ekonomikas un politikas stabilizācijā, reformu veikšanā un noturības veidošanā. Īstenojot savu paplašināšanās politiku, Komisija turpinās veidot kopīgu stabilitāti un labklājību ar kandidātvalstīm.
Tomēr pasaulē, kurā konflikti arvien vairāk saasinās, ar “maigo varu” nepietiek. Tāpēc Komisija vēlāk šajā gadā iesniegs Eiropas aizsardzības rīcības plānu, kura tiks aplūkots, kā ES politikas nostādnes un instrumenti var nodrošināt, ka rūpniecības un prasmju bāze būs spējīga īstenot noteiktās aizsardzības spējas, ņemot vērā pašreizējos un turpmākos izaicinājumus drošības jomā. Pēc tam Komisija ierosinās izveidot Eiropas aizsardzības fondu, lai veicinātu pētniecību un inovāciju un palīdzētu stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi un vēl vairāk stimulētu būtiskāko aizsardzības spēju attīstību. Turklāt tiks ierosināti turpmāki pasākumi attiecībā uz publisko iepirkumu aizsardzības jomā.
Ar šobrīd izskatāmo Komisijas priekšlikumu grozīt instrumentu, kas sekmē stabilitāti un mieru, ir paredzēts risināt nepilnības Eiropas Savienības spējā atbalstīt partnervalstis, pašām novēršot un pārvaldot savas krīzes, jo īpaši, izmantojot spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam. Ņemot vērā aktuālos draudus stabilitātei un mieram – un līdz ar to attīstībai – vairākās būtiskākajās partnervalstīs, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome šo priekšlikumu pieņemtu ātri.
Eiropas Savienība arī turpmāk centīsies atrisināt pašlaik pašreizējos konfliktus un krīzes tās kaimiņvalstīs un citās valstīs un atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko dalībnieku nemitīgos centienus šajā jomā. Komisija un Augstā pārstāve pieņems ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju, kurā būs izklāstīts, kā Eiropa var turpināt sniegt humāno palīdzību un veicināt politisku pāreju, stabilizāciju un rekonstrukciju, lai atjaunotu mierīgu Sīrijas tautu un plurālistisku, iecietīgu pilsonisko sabiedrību Sīrijā.
Āfrika joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ES stratēģiskajiem partneriem, un nesenā bēgļu krīze ir no jauna uzsvērusi, cik svarīgi ir ieguldīt ilgtspējīgās un stabilās attiecībās ar Āfrikas valstīm, uzņemoties kopīgu atbildību. Satvars partnerībai un konkrētais finansējums, ko sniedz ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai un jaunais Eiropas Ārējo Investīciju plāns (EEIP), atspoguļo mūsu apņemšanos cieši sadarboties ar mūsu Āfrikas partneriem un kopīgi risināt mūsu globālās problēmas. Saistībā ar 5. ES un Āfrikas samitu, kas notiks 2017. gada beigās, mēs ierosinām jaunu pieeju, kurai būtu jādefinē ES stratēģiskie mērķi un prioritātes attiecībās ar Āfriku. Tas arī palīdzētu stiprināt Āfrikas pīlāru regulējumā laikposmam pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām, ko Komisija drīzumā iesniegs, un arī uzsvērtu to, cik ļoti nozīmīgas ir mūsu tirdzniecības attiecības ar Āfrikas partneriem.
Kā jau tika paziņots, Komisija arī ierosinās atjauninātu Eiropas Konsensu attīstības jomā, saskaņojot mūsu attīstības politiku ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un nodrošinot, ka tā pilnībā pilda savas funkcijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.
10. Demokrātisku pārmaiņu Savienība
Eiropa, kas uzņemas atbildību, uzklausa un gūst rezultātus. Nodrošināt demokrātisku pārmaiņu Savienību – pašu galveno no desmit prioritātēm, ko Komisija pati ir izvirzījusi – nekad nav bijis tik aktuāli. Šajā grūtajā laikā mūsu Savienības nākotne būs atkarīga no tā, kas eiropiešiem tiek sniegta pārliecība, ka kopīgiem spēkiem mēs spējam aizsargāt un aizstāvēt viņus, nodrošināt viņiem iespējas un palīdzēt veidot pozitīvu un ilgtspējīgu nākotnes perspektīvu.
Labāks regulējums, pārskatatbildība un pārredzamība joprojām ir galvenais šīs Komisijas darbības modelis, un visām ES iestādēm ir šie principi jāpiemēro konsekventi un apņēmīgi, ja vēlamies atgūt mūsu iedzīvotāju uzticību. Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu tiek pilnībā īstenots un piemērots un arī iesaistīsies konstruktīvās sarunās ar abām iestādēm attiecībā uz mūsu neseno priekšlikumu par obligāto Pārredzamības reģistru, kas attiektos uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Komisija nāks klajā arī ar grozījumiem pamatnolīgumā ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka Komisijas locekļi var kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Komisija ierosinās tiesību aktus, lai saskaņotu spēkā esošos tiesību aktus ar līguma noteikumiem par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, tādējādi pakāpeniski likvidējot regulatīvo kontroles procedūru. Mēs arī izvērtēsim, vai pašreizējās procedūras attiecībā uz deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanu ir demokrātiski leģitīmas, un apsvērsim iespējas mainīt pašreizējās procedūras attiecībā uz konkrētu sekundāro aktu pieņemšanu.
Lai nodrošinātu, ka ES tiesību aktiem ir plānotā ietekme, Komisija plāno pastiprināt centienus attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu, īstenošanu un izpildi. Tas ietver pasākumu kopumu, lai panāktu vienotā tirgus noteikumu labāku izpildi, un –vide jomā – REFIT priekšlikumu vienkāršot ziņošanu vides jomā pēc nesen veiktās atbilstības pārbaudes, un pasākumus, ar kuriem veicināt tiesu iestāžu pieejamību un atbalstīt vides atbilstības nodrošināšanu dalībvalstīs.
III.
Paātrinot rezultātu gūšanu attiecībā uz trīs iestāžu desmit prioritātēm
Mūsu darba kārtība, kas tika sākta ar priekšsēdētāja 2016. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā, ne vien atspoguļo to, ko esam dzirdējuši, kādu rīcību iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības, un mūsu dialogu ar tieši ievēlētājiem Eiropas Parlamenta deputātiem un Padomi, kurā tiek pārstāvētas visu valstu valdības, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sniegto informāciju, bet arī pilnībā atbilst 27 dalībvalstu vai to valdību Bratislavā nospraustajām prioritātēm.
Šī Komisija nākamajā gadā galveno uzmanību pievērsīs tieši rezultātu gūšanai, bet mēs nevaram to īstenot vieni paši. Mūsu konstruktīvais dialogs ar Eiropas Parlamentu un Padomi pirms iepazīstināšanas ar šo darba programmu ir radījis kopīgu izpratni par turpmākajām prioritātēm saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Komisija uzskata, ka šī vienošanās ir kopīga apņemšanās koncentrēties uz veltītu lieliem un steidzamiem jautājumiem, vienlaikus cenšoties izstrādāt vienkāršus, uz pierādījumiem balstītus, paredzamus un samērīgus tiesību aktus, kas sniedz vislielāko labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tādēļ mēs ceram nākamo nedēļu laikā sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienošanos starp trīs priekšsēdētājiem par kopīgu paziņojumu, kurā būs izklāstīti 2017. gada vispārējie mērķi un prioritātes un noteikti priekšlikumi, kuri likumdošanas procesā būtu jāizskata prioritārā kārtā. Šī ir jauna kopīga apņemšanās saskaņā ar Iestāžu nolīgumu. Šī darba programma kalpo par pamatu minētajām kopīgajām pārdomām, un tajā tiek uzsvērti vēl nepieņemtie priekšlikumi, kurus pēc Komisijas uzskatiem būtu vissvarīgāk ātri izskatīt, lai Savienība varētu pārvērst priekšlikumus darbībās un gūt rezultātus visaktuālākajās jomās.