EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 20.10.2016

COM(2016) 666 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Kopsavilkuma ziņojums par dzeramā ūdens kvalitāti ES, izskatot dalībvalstu ziņojumus par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam, kas paredzēti Direktīvas 98/83/EK 13. panta 5. punktā

Kopsavilkuma ziņojums par dzeramā ūdens kvalitāti ES, izskatot dalībvalstu ziņojumus par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam, kas paredzēti Direktīvas 98/83/EK 13. panta 5. punktā

1.Ievads

Direktīva

Dzeramā ūdens direktīvas 1 mērķis ir gādāt, lai dzeramais ūdens būtu drošs. Direktīva paredz, ka dzeramajam ūdenim ir jābūt bez mikroorganismiem, parazītiem vai vielām, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nosakot standartus visbiežāk sastopamajiem potenciāli kaitīgajiem organismiem un vielām, kas ir atrodamas dzeramajā ūdenī.

Ziņojums

Dzeramā ūdens direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu regulāri pārbaudīt patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti. Pārbaužu rezultāti reizi trijos gados jāziņo Komisijai. Šajā kopsavilkuma ziņojumā ir sniegts pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti ES dalībvalstīs laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam. Tas īsteno Dzeramā ūdens direktīvas 13. panta 5. punktā noteikto Komisijas pienākumu analizēt dalībvalstu ziņojumus un reizi trijos gados publicēt kopsavilkuma ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti ES. Šajā ziņojumā sniegta informācija par visām dalībvalstīm, izņemot vienu: Horvātija ir atbrīvota no šī ziņošanas pienākuma, jo tā iestājās Eiropas Savienībā 2013. gada vidū – neilgi pirms šā pārskata perioda beigām. Šis ziņojums nav saistīts ar dienestu darba dokumentu par Dzeramā ūdens direktīvas REFIT novērtējumu, kas tiks pieņemts 2016. gada otrajā pusē.

Direktīvā ir izšķirtas lielas un mazas ūdensapgādes sistēmas. Lielas ūdensapgādes sistēmas piegādā vidēji vairāk nekā 1000 m³ dzeramā ūdens dienā vai apgādā vairāk nekā 5000 personu. Gan lielo, gan mazo ūdensapgādes sistēmu obligātās ūdens kvalitātes prasības ir vienādas, taču ziņošanas pienākums attiecas tikai uz lielajām ūdensapgādes sistēmām. Šajā kopsavilkuma ziņojumā attiecīgi ir sniegts pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti lielajās ūdensapgādes sistēmās.

Tomēr datu vākšanas laikā 15 dalībvalstis (BE, BG, CY, ES, FR, GR, HU, IE, LU, MT, PT, RO, SE, SI, SK) brīvprātīgi sniedza arī informāciju par mazajām ūdensapgādes zonām (kas piegādā mazāk par 1000 m³ dienā). Vispārējs ES mēroga mazu ūdensapgādes sistēmu atbilstības novērtējums netika uzskatīts par nozīmīgu, jo pieejamie dati neatspoguļoja stāvokli visā ES, tāpēc šī informācija nav iekļauta šajā ziņojumā. Saskaņā ar šo 15 dalībvalstu sniegto informāciju vispārējā atbilstība ir vidēji 98 %, un nav ziņots par ievērojamām problēmām. Tomēr Komisija uzskata, ka nepieciešama papildu informācija, lai skaidrāk saprastu situāciju, un tāpēc pētīs to plašāk. Gadījumos, kad dalībvalstis bija sniegušas informāciju par mazajām ūdensapgādes sistēmām, šī informācija ir apkopota katras valsts lapas beigās. Valstu lapas, kurās sniegta detalizētāka informācija par katru dalībvalsti, ir pieejamas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē 2 . Saites uz dalībvalstu ziņojumiem par dzeramo ūdeni (2011.–2013.) šo valstu tīmekļa lapās ir atrodamas šā ziņojuma I pielikumā.

Dzeramā ūdens kvalitātes parametri

Direktīva nosaka standartus visizplatītākajiem potenciāli kaitīgajiem organismiem un vielām, kas ir atrodamas dzeramajā ūdenī. Regulāri jāuzrauga un jāpārbauda kopā 48 svarīgi parametri. Direktīvā ir noteiktas trīs parametru grupas: mikrobioloģiskie parametri, ķīmiskie parametri un rādītāju parametri (sīkāk izklāstīti Direktīvas I pielikumā).

Diviem mikrobioloģiskajiem parametriem – Escherichia coli un enterokokiem – vērtība ir līdzvērtīga nullei. Citiem vārdiem, lai garantētu dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, tajā nedrīkst būt šo organismu.

Ķīmiskie parametri ir izvēlēti savas potenciālās ietekmes uz cilvēku veselību dēļ. Izņemot negadījumus, ķīmisko vielu gandrīz nekad nav dzeramajā ūdenī tādā koncentrācijā, kas izraisa akūtus veselības traucējumus. Starp ķīmiskajām vielām ir mikroelementi, piemēram, arsēns, niķelis un svins, citas vielas, piemēram, cianīds vai policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis, vai slāpekļa sastāvdaļas – nitrāts un nitrīts. Ķīmisko vielu ietekme ir atkarīga no to pārsnieguma līmeņa, ekspozīcijas ilguma un veida, kā tās ietekmē cilvēka organismu. Parametru vērtības pamatojas uz pieņēmumu, ka ūdens uzņemts mūža garumā un katra persona vidēji uzņēmusi divus litrus dzeramā ūdens dienā.

Rādītāju parametri ir tādi parametri, kuriem ir netieša saistība ar ūdens kvalitāti: tie liecina, ka ir izmaiņas ūdens avotā, tā apstrādē vai sadalē. Ja šai parametru grupai novēroti pārsniegumi, situācija plašāk jāizpēta un jānoregulē. Lai gan lielākā rādītāju parametru daļa nerada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai, tie var netieši ietekmēt ūdens kvalitāti izskata, garšas vai smaržas ziņā (tādējādi ietekmējot to, vai patērētājam tas būs pieņemams), vai arī tie var traucēt pienācīgas apstrādes veikšanu, piemēram, iespējama nepietiekama dezinfekcija organisku vielu dēļ.

Uzraudzības prasības ir nesen pielāgotas, ieviešot grozījumus Direktīvas II un III pielikumā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību 3 . Ar šiem grozījumiem ir ieviesta brīvprātīga uz risku orientētas pieejas izmantošana, lai paplašinātu uzraudzību, mazinātu tās biežumu vai izslēgtu parametrus atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem. Tie stājās spēkā 2015. gada 27. oktobrī, un dalībvalstīm tie ir jātransponē savos tiesību aktos 24 mēnešu laikā.

2.Rezultāti Eiropas līmenī

Vispārīga informācija

ES dzeramo ūdeni iegūst no dažādiem avotiem. Kopumā galvenie ūdensapgādes avoti dalībvalstīs ir gruntsūdeņi un virszemes ūdeņi (piemēram, dzeramā ūdens dambji), kas veido attiecīgi aptuveni 50 % un 36 % mūsu dzeramā ūdens krājumu ( 1.   attēls ).

1. attēls.    Dzeramā ūdens avoti ES (no 2011. līdz 2013. gadam)

Ūdens avotu sadalījums dalībvalstīs ir attēlots 2. attēlā .

2. attēls    Dzeramā ūdens avoti dalībvalstīs (no 2011. līdz 2013. gadam)

*Čehijas Republikā termins „iekšzemes ūdeņi” tiek lietots tādā pašā nozīmē kā „virszemes ūdeņi”

ES netiek vākti oficiāli statistikas dati par to, cik liels cilvēku skaits ir pieslēdzies komunālajai ūdensapgādes sistēmai. 3. attēlā ir attēlota to pastāvīgo iedzīvotāju procentuālā attiecība, kuriem ūdeni nodrošina lielās ūdensapgādes zonas (>1000 m³ dienā un/vai apgādā vairāk nekā 5000 cilvēku).

3. attēls.    Pastāvīgie iedzīvotāji lielajās ūdensapgādes zonās dalībvalstīs (no 2011. līdz 2013. gadam)

Nīderlandē un Luksemburgā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ūdeni 100 % apmērā nodrošina no lielajām ūdensapgādes sistēmām. Ievērojamai ES iedzīvotāju daļai, kurus neapgādā lielās ūdensapgādes sistēmas, ūdeni nodrošina mazās ūdensapgādes sistēmas, kurām jāatbilst direktīvas prasībām. Arī Maltā, Slovākijā, Portugālē, Francijā, Bulgārijā un Ungārijā 100 % pastāvīgo iedzīvotāju tiek apgādāti gan no lielām, gan no mazām ūdensapgādes sistēmām, un vairumā pārējo dalībvalstu tiek apgādāta lielākā iedzīvotāju daļa, izņemot Rumāniju, kur ūdeni no abu veidu ūdensapgādes sistēmām nodrošina tikai 66 % iedzīvotāju. Tā kā tikai 15 dalībvalstis ziņoja par mazajām ūdensapgādes sistēmām, šī papildu informācija nav attēlota 3. attēlā.

Dzeramā ūdens kvalitāte – atbilstība

Lai novērtētu dzeramā ūdens kvalitāti ūdensapgādes zonā, pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam dalībvalstīs veikts ļoti liels analīžu skaits: 4,1 miljons mikrobioloģisko parametru noteikšanai, 7,1 miljons ķīmisko parametru noteikšanai un 17,5 miljoni – rādītāju parametru noteikšanai.

Katram parametram bija pieejama informācija par atbilstību. Atbilstības īpatsvars atspoguļo analizēto paraugu skaita attiecību pret novēroto pārsniegumu skaitu. Ja vismaz 99 % no visām attiecīgajā gadā veiktajām analīzēm atbilst noteiktajam standartam, tiek uzskatīts, ka dalībvalsts ir izpildījusi Direktīvas prasības saistībā ar attiecīgo parametru. Rādītāju parametru pārsniegumi nebūt neliecina par neatbilstību direktīvai iepriekšminēto iemeslu dēļ (ja nav tieša apdraudējuma cilvēku veselībai).

4. attēlā ir attēlots dažādu parametru grupu atbilstības īpatsvars ES. Rezultāti liecina par augstu (vairāk nekā 99 %) mikrobioloģisko un ķīmisko parametru atbilstību. Divu mikrobioloģisko parametru E.coli un enterokoku klātbūtne dzeramā ūdens paraugā var liecināt, ka piesārņojums radies ūdens avotā vai ūdens sadales tīklā. E. coli vai enterokoku klātbūtne dzeramā ūdens paraugā ir uzskatāma par pārsniegumu. Rādītāju parametri (izņemot krāsu, smaržu, garšu un duļķainumu) pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam ir sasnieguši gandrīz 99 % atbilstību.

4. attēls.    Mikrobioloģisko parametru, ķīmisko parametru un rādītāju parametru grupu atbilstības īpatsvars ES pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam

5. attēlā ir attēlota informācija par atsevišķu ķīmisko parametru atbilstību ES.

5. attēls.    Ķīmisko parametru atbilstības līmenis ES (2011.–2013.) 4

Atšķirībā no gandrīz visiem pārējiem parametriem arsēnam ir viszemākais – 98,83 % atbilstības līmenis. Šo relatīvi zemāko atbilstības līmeni (kurš tomēr pārsniedz 98,8 %) galvenokārt izraisa ūdensguves baseinu īpatnības, un tā iemesls ir ģeoloģiskā fona koncentrācija, kas sastopama, piemēram, Ungārijā un Itālijā. Pats par sevi kopējais organiskais ogleklis   ( TOC ) nav kaitīgs. Tas ir tikai netiešs ūdenī esošo organisko molekulu raksturojums, ko mēra kā oglekli. Tas ir avota ūdens veselīguma un drošības, kā arī sadales sistēmas ūdens kvalitātes rādītājs, un tam ir saistība ar dezinfekcijas blakusproduktiem. Reaģējot ar dezinfekcijas līdzekļiem, tas var radīt kaitīgus blakusproduktus. TOC ir arī svarīgs, lai optimizētu un līdz ar to arī samazinātu ar apstrādes procesu saistītās izmaksas. Problēma ar ūdeni, kurā dabīgā veidā atrodama dzelzs vai mangāns, ir apstāklī, ka izšķīdusī dzelzs un mangāns oksidējas un pārveidojas no bezkrāsas, izšķīduša stāvokļa par krāsainām cietvielām.

6.   attēlā ir redzama informācija par atsevišķu rādītāju parametru pārsniegumiem. Attēls tikai sniedz pārsniegumu pārskatu un neatspoguļo neatbilstību Direktīvai, jo vairākiem rādītāju parametriem, piemēram, krāsai, garšai, smaržai un duļķainumam, nav skaitlisku vērtību. Tomēr šajā rādītāju parametru grupā parametri, kuriem visbiežāk novēroti pārsniegumi, ir TOC un dzelzs. Pats pat sevi TOC nav kaitīgs. Tas ir tikai netiešs ūdenī esošo organisko molekulu raksturojums, ko mēra kā oglekli. Tas ir avota ūdens veselīguma un drošības, kā arī sadales sistēmas ūdens kvalitātes rādītājs, un tam ir saistība ar dezinfekcijas blakusproduktiem. Reaģējot ar dezinfekcijas līdzekļiem, tas var radīt kaitīgus blakusproduktus. TOC ir arī svarīgs, lai optimizētu un līdz ar to arī samazinātu ar apstrādes procesu saistītās izmaksas. Problēma ar ūdeni, kurā dabīgā veidā atrodama dzelzs vai mangāns, ir apstāklī, ka izšķīdusī dzelzs un mangāns oksidējas un pārveidojas no bezkrāsas, izšķīduša stāvokļa par krāsainām cietvielām.

6. attēls.    Rādītāju parametru atbilstības līmenis ES (2011.–2013.)

Neatbilstības iemesli 

Dzeramā ūdens direktīva nosaka, ka dalībvalstīm jāziņo par ūdensapgādes zonā konstatētās neatbilstības iemesliem un korektīvām darbībām. Parametru pārsniegumu iemeslus ziņojamajā formātā klasificē kā „saistītus ar ūdensguves baseinu”, „saistītus ar apstrādi” un „saistītus ar sadali” (publiskajā tīklā un mājsaimniecību tīklā).

7. attēlā parādīts tādu analīžu skaitu, kas uzrādīja galveno parametru pārsniegumu. Pārskata perioda laikā no 2011. līdz 2013. gadam vislielākais pārsniegumu ziņojumu skaits attiecas uz kolibaktērijām, pēc tam uz dzelzi, kopējo organisko oglekli un amoniju. Lielākoties šie parametri ir rādītāju parametri, kas nerada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai.

7. attēls.    Analīžu skaits, kurās pārsniegti Dzeramā ūdens direktīvas parametri ES, (2011.–2013.)

8. attēlā ir norādīti dažādi to parametru neatbilstības iemesli, par kuriem ziņots visvairāk. Pārsniegumu iemeslus bioloģisku parametru (kolibaktērijas, koloniju skaits, E-coli, enterokoki, Clostridium) un dzelzs dēļ nevar precīzi raksturot, bet amonija, mangāna, pH, hlorīda, sulfāta, arsēna un nitrīna pārsniegumi galvenokārt ir saistīti ar ūdensguves baseinu. Kopējais organiskais ogleklis un alumīnijs ir galvenokārt saistīti ar apstrādi, bet svins ir acīmredzami saistīts ar problēmām mājas sadales tīklā.

8. attēls.    To parametru neatbilstības iemesli, par kuriem ziņots visbiežāk

Valstu salīdzinājums

1.   tabulā attēlota parametru grupu neatbilstība katrai no dalībvalstīm. Novērtējums veikts, pamatojoties uz katras parametru grupas vidējo atbilstības līmeni laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam

1. tabula.    Valsts līmeņa atbilstības līmenis dalībvalstīs (2011.-2013.)

*izņemot smaržu, garšu, krāsu un duļķainību

Visas dalībvalstis ziņoja par 99-100 % mikrobioloģisko parametru atbilstības līmeni. 26 dalībvalstis ziņoja par 99-100 % ķīmisko parametru atbilstību, un tikai Ungārija ziņoja par atbilstību, kura ir nedaudz zemāka par 99 %.

Trim dalībvalstīm rādītāju parametru atbilstības līmenis bija robežās no 98 % līdz 100 %, trim dalībvalstīm tas bija mazāks par 98 %, un 21 dalībvalstij atbilstības līmenis bija augstāks par 99 %. Malta ziņoja par diezgan zemu vidējo rādītāju parametru atbilstības līmeni – 90,1 %, kuram iemesls bija ļoti zems hlorīda atbilstības līmenis. Kopumā nav novērotas nekādas lielas atšķirības starp dalībvalstīm.

9.   attēlā ir redzams dažādu veidu korektīvu darbību procentuālais sadalījums (piemēram, avotu mērīšana, maiņa, remonts, attīrīšana un dezinfekcija). Šīs darbības ir attēlotas trīs svarīgu parametru sektoru diagrammās – kolibaktēriju, arsēna un svina:

9. attēls.    Atsevišķu Eiropas ūdens kvalitātes parametru korektīvo pasākumu procentuālais sadalījums (2011.-2013.)

Konstatēta kolibaktēriju piesārņojuma gadījumā korektīvie pasākumi lielākoties (67 %) bija saistīti ar publisko sadales tīklu vai apstrādes infrastruktūru un darbību (t.i., ar labāku dezinfekciju). Korektīvi pasākumi ar mērķi mazināt augstu arsēna koncentrāciju dzeramajā ūdenī bija galvenokārt saistīti ar apstrādi (46 %) vai ūdensguves baseinu (29 %). Svina koncentrācijai pārsniedzot parametra vērtību, 67 % no visiem korektīvajiem pasākumiem, par kuriem ziņots, sastāvēja no svina cauruļu nomaiņas vai noņemšanas mājsaimniecības sadales tīklā.

Rezumējot jāmin, ka iemesli problēmām attiecībā uz konkrētiem dzeramā ūdens kvalitātes parametriem vai parametru grupām ir rodami dažādos dzeramā ūdens piegādes ķēdes punktos: ūdens avots, apstrāde, sadale un caurules galā – patērētājs. No tā var secināt, ka jāievieš noderīgas uzraudzības programmas, ņemot vērā šos dažādos neatbilstības iemeslus dažādos punktos – ar mērķi savlaicīgi uzsākt korektīvus pasākumus, lai uzturētu Eiropā veselīgu dzeramā ūdens piegādi.

Atbilstības nodrošināšanai izmantoto līdzekļu un pasākumu izvēle paliek dalībvalstu ziņā, jo tās vislabāk izprot vietējo ūdens kvalitātes situāciju un var rast piemērotu risinājumu faktiskajām vietējām problēmām. Tomēr, ja tiek novērota ilgstoša neatbilstība strukturālu problēmu dēļ, un ar korektīvajiem pasākumiem neizdodas atjaunot dzeramā ūdens kvalitāti, Komisija var veikt pasākumus par iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu. Izmantojot strukturētu dialogu, Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti cenšas atrisināt konkrēto problēmu, un, ja dalībvalstij neizdodas īstenot risinājumu potenciālā ES tiesību aktu pārkāpuma novēršanai, Komisija var sākt oficiālu pārkāpuma procedūru. Vispārējās augstās atbilstības dēļ tas pagaidām ir bijis nepieciešams tikai dažos gadījumos.

3.Secinājums

Šis kopsavilkuma ziņojums liecina, ka to parametru atbilstības līmenis, kuri tieši atspoguļo patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, pārskata periodā no 2011. līdz 2013. gadam visās dalībvalstīs, izņemot vienu, sasniedza vismaz 99 %. Tas ir pozitīvs sasniegums, kas atspoguļo visu iesaistīto pušu centienus Dzeramā ūdens direktīvas īstenošanai.

Šā ziņojuma publicēšanas brīdī tiek izstrādāts detalizēts Dzeramā ūdens direktīvas 6 novērtējuma ziņojums, kurā cita starpā tiek vērtēta arī ziņošanas sistēma. Paralēli tiek veikta pārraudzības un ziņošanas vides jomā 7 ES atbilstības pārbaude. Abas šīs iniciatīvas, iespējams, ietvers secinājumus un turpmāku rīcību, lai uzlabotu Dzeramā ūdens direktīvā noteikto ziņošanas procesu.

I pielikums. Saites uz valstu ziņojumiem par dzeramo ūdeni un informāciju (2011.-2013.).

(1) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, OV L 330, 5.12.1998.

(2) http://ec.europa.eu/environment/water/water-drink/reporting_en.html  .

(3) 2015. gada 6. oktobra Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787, ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti.

(4) Saīsinājumi 5. attēlā: T= kopā, I= atsevišķi.

(5) https://circabc.europa.eu/w/browse/309b29d1-b8f8-4809-a044-6a9cca1cbabf  .

(6) Atsauce tiks iekļauta, kad tā būs gatava.

(7) Atsauce tiks iekļauta, kad tā būs gatava.