EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 603 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Daudzgadu finanšu shēmas 2014.-2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana

Uz rezultātiem orientēts ES budžets

{SWD(2016) 299 final}

1.Ievads

ES saskaras ar virkni būtisku ilgtermiņa problēmu, piemēram, Eiropas ekonomikas un sociālās struktūras stiprināšana; drošības nodrošināšana gan Eiropas Savienībā, gan pie tās ārējām robežām; migrācijas pārvaldība un klimata pārmaiņu cēloņu un seku risināšana. Lai risinātu šīs un citas problēmas, ir vajadzīga visaptveroša vidēja termiņa un ilgtermiņa politika un stratēģijas, kuru pamatā ir pienācīgs finansiālais atbalsts gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Savienības daudzgadu finanšu shēma nodrošina būtisku vidēja termiņa prognozējamību, šādi atbalstot ieguldījumus Eiropas prioritātēs. Tomēr pašreizējā situācijā, ko raksturo daudzas krīzes, tai ir arī jāspēj pielāgoties strauji mainīgajām prioritātēm un neparedzētiem notikumiem un ātri sniegt rezultātus uz vietas. Tas veiksmīgi tika darīts, Investīciju plāna Eiropai ietvaros izveidojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un padarot pieejamu finansējumu pasākumiem, kuri paredzēti steidzamu ar migrāciju, bēgļiem un drošību saistītu problēmu risināšanai.

Vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam tika panākta 2013. gadā, ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzi, kā arī sarežģīto publiskā sektora finanšu situāciju daudzās dalībvalstīs. Tāpēc DFS likts liels uzsvars uz ieguldījumiem jomās ar ES pievienoto vērtību, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi. Ieviešot stingrus nosacījumus, DFS arī stiprināja saikni starp ES budžetu un svarīgām administratīvām un strukturālām reformām dalībvalstīs. DFS ieviesa vairāk uz rezultātu balstītu pieeju budžeta plānošanai un vienkāršoja īstenošanas mehānismus, lai rezultātus varētu gūt ātri. Inovatīvas metodes un instrumenti stiprināja ES budžeta spēju reaģēt uz jaunām problēmām un piesaistīt valsts un privātos līdzekļus.

Komisija, kas sāka darbu 2014. gada novembrī, nostiprināja šo sistēmu, veiksmīgi uzsākot Investīciju plānu Eiropai, kas tiek atbalstīts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF). Turklāt tās iniciatīva "Uz rezultātiem vērsts budžets" (BFOR) nodrošinās, ka resursi tiek piešķirti prioritātēm un ka ikviens pasākums sniedz labus rezultātus un pievienoto vērtību. BFOR iniciatīvas mērķis ir atbildēt uz četriem galvenajiem jautājumiem 1 :

1.    Kur tērēt ES naudu – kā panākt augstu ES pievienoto vērtību?

2.    Kā tērēt ES naudu – kā iegūt vairāk no katra euro, kas izlietots no ES budžeta?

3.    Kā pienācīgi novērtēt ES budžeta izpildi?

4.    Un kā informēt par ES budžetu – kā labāk izskaidrot iedzīvotājiem, kas tiek panākts ar ES budžetu?

Saskaņā ar DFS regulas 2. pantu 2 Komisija ar šo nāk klajā ar vidusposma pārskatu par DFS darbību, ņemot vērā ekonomisko un plašāku kontekstu. Tajā ir iztirzāti galvenie pašreizējās DFS īstenošanas aspekti kopš 2014. gada. Šo laikposmu raksturo gan saskaņoti centieni veicināt ekonomikas atveseļošanos, gan steidzamā nepieciešamība reaģēt uz bēgļu krīzi un drošības apdraudējumiem.

Līdztekus palielinātām apropriācijām, kas ierosinātas 2017. gada budžeta projektā galvenokārt attiecībā uz migrāciju, un papildu piešķīrumiem kohēzijas politikas finansējuma tehnisko korekciju dēļ, vidusposma pārskata finanšu paketē ierosināti apmēram EUR 13 miljardi papildu ES finansējuma 2017.–2020. gadam nodarbinātībai un izaugsmei, migrācijai un drošībai (skatīt finanšu pielikumu).

Saskaroties ar nepieredzēta apmēra migrācijas plūsmām 2015. gadā un atkārtotiem teroristu uzbrukumiem Eiropā un visā pasaulē, bija vajadzīga noteikta un ātra Eiropas reakcija, apvienojot jaunus likumdošanas, darbības un finanšu līdzekļus. ES budžets kā galvenais elements šajā līdzekļu kopumā ir apliecinājis ievērojamu elastīgumu, pielāgojot un darot pieejamus papildu līdzekļus budžetā un piesaistot papildu iemaksas no dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem. Tomēr tā elastība ir sasniegusi pašreizējā regulējuma robežas.

Tā kā migrācijas un drošības problēmas ir saistītas ar ģeopolitiskām un sabiedrības attīstības tendencēm, kas jārisina ilgtermiņā, ES budžetā jāturpina attīstīt spēja atbalstīt migrācijas plūsmu pārvaldību, kā arī bēgļu aizsardzību un integrāciju, un jārisina migrācijas pamatcēloņi. Šis ir viens no galvenajiem šim pārskatam pievienotā tiesību aktu kopuma mērķiem, un tajā paredzēts gan nodrošināt papildu finanšu līdzekļus migrācijai un drošībai pašreizējās DFS ietvaros, gan turpināt stiprināt DFS elastīgumu, saskaroties ar neparedzētiem apstākļiem.

Tādēļ tiek ierosināts grozīt DFS regulu, lai vēl vairāk palielinātu elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves spējas un atceltu vairākus ierobežojumus, kas ierobežo to instrumentu efektivitāti, kuri ļauj atkārtoti izmantot rezerves 3 , kas ir pieejamas no iepriekšējiem finanšu gadiem. Turklāt ir ierosināts izveidot Eiropas Savienības krīzes rezervi, lai finansētu reakciju uz krīzēm, piemēram, pašreizējo migrācijas krīzi, kā arī pasākumus, kuriem ir nopietna ietekme uz humanitāro un drošības jomu. Šo rezervi finansētu ar atceltajām apropriācijām no visām daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām 4 . Tas nepalielinātu daudzgadu finanšu shēmas saistību un maksājumu kopējo maksimālo apjomu. 

Galvenais Savienības uzdevums joprojām ir finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās ieguldījumu nepietiekamības novēršana, kā arī nodarbinātības (jo īpaši jauniešu nodarbinātības) veicināšana. Pamatojoties uz līdzšinējo īstenošanu, Komisija ir apzinājusi vairākas veiksmīgas programmas un instrumentus, kurus tā ierosina stiprināt ar papildu finanšu līdzekļiem. Tas jo īpaši ietver Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kā arī programmu “Apvārsnis 2020” 5 , Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 6 , Erasmus+ 7 ; COSME 8 un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

ES finansējumam ir spēcīgs sviras efekts uz dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumiem. Tas ir svarīgi arī digitālajā jomā (kas ir viena no 10 šīs Komisijas prioritātēm), kur ir apzinātas ieguldījumu vajadzības saistībā ar augstas veiktspējas skaitļošanu, kiberdrošību, digitālajām prasmēm un savienojamību. Komisija meklēs iespējas, kā risināt šo vajadzību pēc ieguldījumiem, apvienojot ES, valstu un privāto finansējumu.

Lai uzlabotu budžeta izpildi, pievēršoties ES prioritātēm, ir vajadzīgi ne tikai atbilstoši finanšu līdzekļi, bet arī izmaksu ziņā efektīvi izpildes mehānismi. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisija ir izvērtējusi, kā pasākumi, kuru mērķis ir vienkāršot ES līdzekļu izmantošanu un kuri ieviesti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir darbojušies praksē, un ir konstatējusi, ka ir iespējams veikt turpmākus uzlabojumus. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, tā kopā ar šo pārskatu iesniedz vērienīgu vispārējo finanšu noteikumu pārskatu un iesaka atbilstošas izmaiņas nozaru finanšu noteikumos.

Komisijas dienestu darba dokumentā par vidusposma pārskatu precizēti visi aspekti, kas aplūkoti šajā paziņojumā. Tas ietver arī vidēja termiņa maksājumu prognozes, kas ir prognozes par maksājumu vajadzībām līdz 2020. gadam, ņemot vērā arī priekšlikumus, kas pievienoti šim pārskatam. Tajā secināts, ka pašreizējo maksājumu maksimālais apjoms būtu pietiekams. Pēc 2014. gadā uzkrātā vēl nepieredzēti lielā neizpildīto maksājumu skaita Eiropas strukturālo un investīciju fondu novēlotā īstenošana radīs lielas maksājumu rezerves 2016. un 2017. gadā, pirms maksājumu vajadzības strauji pieaugs perioda beigās 9 .

Vidusposma pārskatam ir pievienoti šādi tiesību aktu priekšlikumi.

–Priekšlikums, ar kuru groza Padomes Regulu Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu Nr. 2015/623 (2015. gada 21. aprīlis) 10 un atbilstīga korekcija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 11 ;

–Priekšlikums par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 2015/435 (2014. gada 17. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 12 ;

–Priekšlikums par Finanšu regulas un attiecīgo pamataktu 13 ietvaros noteikto finanšu noteikumu vienkāršošanu;

–Priekšlikums par grozījumiem ESIF regulā (2015/1017) ar mērķi pagarināt ESIF darbības termiņu 14 ;

–Ārējā investīciju plāna ietvaros: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Ilgtspējīgas attīstības fondu (EIAF) un ar ko izveido EIAF garantiju un EIAF garantiju fondu 15 ; Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai 16 ; Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības 17 .

–Telekomunikāciju tiesību aktu kopuma ietvaros: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 attiecībā uz to, kā veicināt piekļuvi internetam vietējās kopienās 18 .

Komisija aicina Padomi un Parlamentu nodrošināt ļoti raitu šo priekšlikumu un to finansējuma apstiprināšanu.

2.DFS vidusposms: īstenošanas stāvoklis un jaunas problēmas

Novērst neizpildītos maksājumus

Nepietiekamais maksājumu apropriāciju līmenis 2014. gada budžetā sakrita ar augstām uzkrāto maksājumu vajadzībām, kas izriet no kohēzijas programmu īstenošanas cikla no iepriekšējās DFS. Tādēļ gada beigās bija uzkrājies ļoti liels nesamaksāto maksājumu pieprasījumu apjoms (EUR 24,7 miljardi 2014. gada beigās). Īpašu DFS regulā paredzētu instrumentu izmantošana palīdzēja piesaistīt papildu maksājumu apropriācijas 2014. gadā. Paredzams, ka neizpildītie maksājumi tiks eliminēti līdz 2016. gada beigām.

Neizpildīto maksājumu apgūšanu atvieglo tas, ka no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansēto jaunās paaudzes programmu uzsākšana notiek lēnāk, nekā paredzēts, kā rezultātā rodas lielas rezerves, kuras paliek pieejamas maksājumu maksimālo apjomu ietvaros 2016. gadā, un vēl jo vairāk – 2017. gadā. Kaut arī tas pagaidām ļauj ietvert jaunas vajadzības, nepieprasot papildu iemaksas no valstu budžetiem, DFS perioda beigās, kad jaunās programmas būs sasniegušas optimālu īstenošanas tempu, tas varētu radīt ievērojamu maksājumu spiedienu.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu īstenošana

Ar jauno tiesisko regulējumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) īstenošanai 2014.–2020. gadam ir ieviesti vairāki noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot minēto fondu efektivitāti un Eiropas pievienoto vērtību. Jaunais tiesiskais regulējums galvenokārt paredz resursu izmantošanu valstu mērķiem, šādi saskaņā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” galvenos mērķus. Ar to izveido izpildes sistēmu, kas balstīta uz izmērāmiem rādītājiem un mērķiem, kuri saistīti ar snieguma rezervju atbrīvošanu, kā arī ievieš ex ante nosacījumus un rada ciešākas saiknes ar ES ekonomikas pārvaldību. Tādējādi ESIF atbalstīs strukturālās reformas saskaņā ar ES līmenī noteiktajām prioritātēm.

Šo inovatīvo elementu izveides sākumposmā bija vajadzīgs laiks un resursi, lai nodrošinātu, ka ir izstrādāti nepieciešamie nosacījumi līdzekļu lietderīgam izlietojumam. Minētais apstāklis, kā arī tiesību aktu novēlotā pieņemšana un vispārēja "n+3" saistību atcelšanas noteikuma ieviešana, kas būtiski atviegloja regulējuma disciplīnu attiecībā uz īstenošanas ātrumu, bija iemesls novēlotai darbības programmu sagatavošanai. Turklāt dalībvalstis pievērsās 2007.–2013. gada programmu maksimālai īstenošanu, lai izvairītos no iespējamas piešķīrumu zaudēšanas.

Ņemot vērā ESI fondu iespējamo ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē, ir steidzami jārīkojas, lai paātrinātu to īstenošanu. Komisija mudināja dalībvalstis pabeigt to vadošo un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanas procesu, iesniegt lielo projektu pieteikumus un īstenot pasākumus, lai panāktu progresu ex ante nosacījumu izpildē, šādi paātrinot projektu īstenošanu. Tā turpinās sniegt tehnisku palīdzību dalībvalstīm, kurām ir ar īstenošanu saistītas problēmas.

Vienkāršāki un elastīgāki noteikumi, kā ierosināts šajā dokumentu kopumā, palīdzēs paātrināt ESI fondu īstenošanu.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju dalībvalstīs, kuras visvairāk cieta no krīzes, 2016. gada jūnijā tika pārskatīti dalībvalstu kohēzijas piešķīrumi un vajadzības gadījumā tie tika pielāgoti laikposmam no 2017.–2020. gadam, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem. Kā norādīts DFS tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2017. gadu 19 , Komisija ir apspriedusies ar dalībvalstīm, kuras gūst vislielāko labumu no kohēzijas politikas finansējuma korekcijas, ar mērķi novirzīt papildu summas pasākumiem, kas palīdzētu risināt migrācijas krīzi un jauniešu bezdarbu, ka arī ieguldījumiem, izmantojot finanšu instrumentus un apvienojot tos ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, ņemot vērā katras dalībvalsts vajadzības un šo prioritāšu nozīmīgumu šai valstij.

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva

Kā daļa no pašreizējās DFS tika darīts pieejams īpašs piešķīrums EUR 3,2 miljardu apmērā (tāda pati summa tika piešķirta no Eiropas Sociālā fonda), lai izveidotu īpašu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI). JNI sniedz mērķtiecīgu atbalstu jauniešiem bezdarbniekiem, kas dzīvo reģionos, kur jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 %. JNI notikusi ievērojama aizkavēšanās programmu izstrādē, iestāžu izraudzīšanā un maksājuma pieteikumu iesniegšanā. Tomēr tagad, kad vajadzīgās struktūras ir izveidotas, pirmais novērtējums liecina 20 , ka jauniešiem, kuri saņēmuši atbalstu no JNI, ir ievērojami uzlabotas iespējas atrast darbu vai turpināt savas mācības. Līdz šim JNI ir izmantojuši vairāk nekā 1,3 miljoni jauniešu, un šis skaits pārsniedz sākotnējās aplēses.

Konkurētspējas programmas

Atšķirībā no kavējumiem saistībā ar kohēzijas politiku, konkurētspējas programmas ar tiešu pārvaldību DFS 1.a izdevumu kategorijā (“Gudra un iekļaujoša izaugsme”), piemēram, “Apvārsnis 2020”, EISI un COSME ir tikušas apgūtas ļoti strauji, un, reaģējot uz aicinājumiem iesniegt pieteikumus, ir iesniegti daudzi atbilstīgi projekti, bieži ievērojami pārsniedzot budžetā pieejamos līdzekļus. Tas attiecas arī uz programmu „Erasmus +”, kam tās starpvalstu mobilitātes darbību dēļ ir liela ES pievienotā vērtība, jo tā veicina prasmju pilnveidošanu, studentu nodarbināmību un mazina iespējamību saskarties ar bezdarbu.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)

Lai papildinātu pašreizējās programmas DFS ietvaros, veicinātu darba vietu radīšanu un izaugsmi, Komisija 2014. gada novembrī ierosināja izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) Investīciju plāna Eiropai ietvaros. ESIF, kura juridisko pamatu Parlaments un Padome apstiprināja 2015. gada jūnijā, jau tagad sniedz taustāmus rezultātus. Tiek prognozēts, ka visā Savienībā investīcijās kopumā tiks izlietoti EUR 115,7 miljardi. Tas ir vairāk nekā trešdaļa no kopējā mērķa trīs gadu laikā no jauna investēt EUR 315 miljardus. ESIF ir veiksmīgi piesaistījis ievērojama apmēra papildu finansējumu (85 % no kopējiem izmantotajiem ieguldījumiem) no privātiem un publiskā sektora investoriem. Programma bija īpaši sekmīga, nodrošinot lielāku finansējumu maziem uzņēmumiem.

Ņemot vērā šos panākumus, Komisija ierosina turpināt ESIF arī pēc 2017. gada un dubultot tā finansēšanas spējas 21 . 

Ilgtspējīga izaugsme: Dabas resursi

Budžeta izpilde 2. izdevumu kategorijā (“Ilgtspējīga izaugsme – dabas resursi") sākās lēnām, jo kavējās jauno tiešo maksājumu shēmu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) īstenošana. Reaģējot uz Krievijas aizliegumu importēt ES lauksaimniecības produktus un tirgus nelīdzsvarotību laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, Komisija pieņēma vairākus tirgus atbalsta ārkārtas pasākumus augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī piena un citās lopkopības nozarēs par kopējo summu EUR 1 664 miljoni 23 .

Migrācija, bēgļu krīze un drošība

DFS pirmo gadu īstenošanu īpaši raksturoja steidzamā vajadzība risināt migrācijas un bēgļu krīzes iekšējās un ārējās dimensijas. Līdz ar Eiropas programmu migrācijas 24 un drošības 25 jomā pieņemšanu tika pārorientētas un pastiprinātas programmas 3. un 4. izdevumu kategorijā, lai pastiprinātu humānās palīdzības un glābšanas spējas, izvēršot tiesisko un operatīvo satvaru mūsu ārējo robežu aizsardzībai un palīdzot dalībvalstīm pārvaldīt bēgļu plūsmas un risināt jautājumus saistībā ar migrācijas pamatcēloņiem. Tika izveidots Instruments ārkārtas atbalstam Savienībā ar jaunu juridisko pamatu un tam tika piešķirti jauni līdzekļi 26 . Komisija ir apņēmusies sniegt finansiālu palīdzību steidzamajām vajadzībām dalībvalstīs, kas saskaras ar pārmērīgu spiedienu pie Savienības ārējām robežām.

Komisija nekavējoties reaģēja uz drošības pasliktināšanos, ierosinot tiesību aktus un palielinot finanšu resursus, lai risinātu drošības vajadzības. Nākotnē varētu būt vajadzīgi papildu pasākumi, tostarp vajadzības gadījumā papildu finanšu resursi.

Lai gandrīz dubultotu sākotnēji plānoto atbalstu līdz vairāk nekā EUR 15 miljardiem laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam, tika panākta vienošanās par pasākumu kopumu, tostarp izmantot īpašos instrumentus, kas paredzēti DFS regulā. Jo īpaši elastības instruments un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos ļāva ievērojami palielināt galvenās izdevumu programmas, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, neskatoties uz ļoti stingrajiem saistību griestiem.

Lai vēl vairāk palielinātu ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda spējas, apvienotu papildu ieguldījumus no dažādiem avotiem un programmām un koordinētu darbības, tika izveidoti vairāki ārēji Eiropas Savienības trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā. To darbība tiek rūpīgi uzraudzīta 27 , un procedūras, lai uzlabotu demokrātisko kontroli, pārredzamību un leģitimitāti, savlaicīgi iesaistot Eiropas Parlamentu, ir iekļautas priekšlikumā vienkāršot finanšu noteikumus, kas pievienots šim pārskatam.

Papildus pašreizējām programmām Komisija saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā ierosināja izveidot partnerības satvaru ar trešām valstīm, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju partnervalstīm un efektīvu dažādo finansēšanas avotu izmantošanu – DFS programmas, Eiropas Attīstības fonds (EAF), Eiropas Savienības trasta fondi un citi mehānismi. Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot saskaņotu un īpaši pielāgotu procesu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība un tās dalībvalstis koordinēti rīkojas, lai apvienotu instrumentus, rīkus un mehānismus kā pamatu visaptverošai partnerībai (paktiem) ar trešām valstīm labākai migrācijas pārvaldībai, pilnībā ievērojot mūsu humanitārās un cilvēktiesību saistības.

Ilgtermiņā ES būtu jāturpina palielināt pūles, lai novērstu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus un nodrošinātu uzņemošo kopienu un attiecīgo iestāžu spēju stiprināšanu. Tālab būs fundamentāli jāpārskata tradicionālo attīstības sadarbības modeļu tvērums un būtība. Daudz lielāka nozīme jāpiešķir privātajiem ieguldītājiem, kas meklē jaunas ieguldījumu iespējas jaunietekmes tirgos. Tāpēc Komisija ierosina vērienīgu Ārējo investīciju plānu, kas būtu vērsts uz migrācijas pamatcēloņiem un palīdzētu partneriem pārvaldīt tās sekas, vienlaikus palīdzot sasniegt citus attīstības jomas mērķus.

Vienlaikus ar vidusposma pārskatu Komisija iesniedz priekšlikumu par jaunu Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), kuram būtu jākļūst par ārējo investīciju plāna ieguldījumu pīlāru un kurā būs apvienoti pašreizējie finansējuma apvienošanas mehānismi un EFIA ilgtspējīgas attīstības garantija.

Makroekonomikas un finanšu nestabilitāte Savienības kaimiņvalstīs, ko vēl saasina nesenās reģionālās krīzes un konflikti, pēdējos gados ir palielinājusi pieprasījumu pēc ES makrofinansiālās palīdzības (MFP). MFP saistības palielinājās no EUR 1,5 miljardiem laikposmā no 2000. gada līdz 2008. gadam līdz EUR 4,6 miljardiem kopš 2009. gada 28 . Tomēr iespējamo MFP darbību apjoms ir ierobežots līdz aptuveni EUR 500 miljoniem gadā, ko nosaka Garantiju fonda ārējai darbībai nodrošinājuma mehānisms saskaņā ar pašreizējo DFS.

Turklāt neatkarīgā vidusposma pārskatā par EIB ārējo darbību, ko garantē no Garantiju fonda ārējām darbībām (“ārējās kreditēšanas pilnvaras” ) ir secināts, ka ārējās kreditēšanas pilnvaras būtu jāpaaugstina līdz EUR 30 miljardiem, lai palielinātu aizdošanas spējas. Turklāt EIB ir ierosinājusi jaunu “izturības” ierosmi, kuras mērķis ir ātri mobilizēt papildu finansējumu ilgtspējīgas izaugsmes, vitāli svarīgas infrastruktūras un sociālās kohēzijas atbalstam dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs.

Sīkāks pārskats un analīze

2014.–2020. gada DFS ir raksturīgi arī vairāki kvalitatīvi jauninājumi, par kuriem sīkāka informācija sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā, jo īpaši finanšu instrumentu sistemātiskāka izmantošana, lai ar ierobežotiem resursiem mērķtiecīgi panāktu sviras efektu un koncentrētos uz nozarēm, kurās privāto ieguldījumu piesaiste ir īpaši piemērots līdzeklis. Vēl jo būtiskāk tas ir saistībā ar Investīciju plānu un ESIF. Komisijas dienestu darba dokumentā sniegts arī ziņojums par panākto virzību saistībā ar politisko apņemšanos vismaz 20 % ES budžeta veltīt klimata politikas pasākumiem; šajā ziņā jau ir gūti labi rezultāti, stimulējot visas ES, dalībvalstu un reģionālajā līmenī iesaistītās puses lēmumu pieņemšanā un plānošanā ņemt vērā ar klimata pārmaiņām saistītus apsvērumus. Tomēr, lai līdz 2020. gadam uzturētu spēkā vispārējo mērķi — 20 % izdevumu piešķirt ar klimatu saistītiem pasākumiem –, vēl ir vajadzīgi papildu centieni. DFS vidusposma pārskatos tiks izvērtēti gūtie panākumi virzībā uz mērķi 20 % no ES izdevumiem. Arī 1.a izdevumu kategorijas programmu stiprināšanai vajadzētu palīdzēt, piemēram, sasniegt programmai “Apvārsnis 2020” paredzēto mērķi — 35 % izdevumu veltīt ar klimatu saistītiem pasākumiem. Turklāt priekšlikumā par ESIF darbības termiņa pagarināšanu noteikts minimālais mērķis ar klimatu saistītiem projektiem.

Visbeidzot, Komisijas dienestu darba dokumentā ir sniegta informācija par to, kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi tiek izmantoti, lai atbalstītu pareizu ekonomikas pārvaldību un konkrētām valstīm adresētu ieteikumu īstenošanu.

3.Budžeta spēcīgāka un elastīgāka orientēšanās uz prioritātēm un jauniem uzdevumiem

Pamatojoties uz DFS īstenošanas vidusposma novērtējumu un paralēli veikto darbu saskaņā ar stratēģiju "Uz rezultātiem vērsts budžets", Komisija ierosina turpmākus uzlabojumus, lai orientētu budžetu uz politikas prioritātēm un jauniem uzdevumiem, uzlabotu tā efektivitāti un elastīgumu, lai varētu mobilizēt un piešķirt līdzekļus reaģēšanai uz mainīgām vajadzībām, un demonstrētu rezultātus, uzlabojot sistēmas ziņošanai par darbības sekmēm, pārskatatbildību un rezultātiem.

Budžeta turpmāka orientēšana uz politikas prioritātēm un jauniem uzdevumiem

Kā parādīts iepriekšējā nodaļā 29 , ievērojami papildu līdzekļi jau ir piešķirti reaģēšanai uz jaunām problēmām, veicot līdzekļu pārdali, izmantojot rezerves un īpašos instrumentus un mobilizējot papildu finansējumu no dalībvalstīm ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā un trasta fondu starpniecību.

Lai pastiprinātu vai turpinātu programmas, kurām bijis raksturīgs augsts pieprasījums un efektīva līdzekļu apguve atbilstīgi darbvietu radīšanas un izaugsmes prioritātei, un arī turpmākajos gados nodrošinātu spēcīgu Eiropas līmeņa reaģēšanu uz jaunām ar migrāciju un drošību saistītām problēmām, Komisija ierosina izmantot papildu līdzekļus un atlikušajā DFS periodā darīt pieejamu papildu summu EUR 6,3 miljardu apmērā.

2017. gada budžeta projektā ir ierosināts mobilizēt EUR 1,8 miljardus no nepiešķirtajām rezervēm un īpašajiem instrumentiem galvenokārt ar migrāciju saistītās situācijas pārvaldībai; turklāt papildu EUR 4,6 miljardi, kas izriet no valstu kohēzijas politikas finansējuma 2017.–2020. gadam tehniskās korekcijas, ir rezervēti tam, lai atbalstītu centienus cīnīties pret jauniešu bezdarbu, bēgļu integrācijai un lai atbalstītu ieguldījumus ar finanšu instrumentu starpniecību, kombinējot ar ESIF 30 . Tādējādi priekšlikumi paredz finanšu paketi EUR 12,8 miljardu apmērā.

Turklāt ir ierosināti vairāki palielinājumi, pārdalot līdzekļus no esošajām programmām, piemēram, paplašinot palīdzību, kas tiek sniegta saskaņā ar Savienības Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu 31 .

Budžeta elastības un reaģētspējas uzlabošana, mobilizējot un piešķirot līdzekļus

Ar šo vidusposma pārskatu ierosinātajām iniciatīvām tiek izmantotas budžeta rezerves, kas pieejamas saskaņā ar DFS 32 . Tādējādi budžeta spēja reaģēt uz neparedzamiem notikumiem līdz DFS perioda beigām attiecīgi būtu ierobežotāka. Ņemot vērā īpaši augsto nestabilitātes līmeni Savienības kaimiņvalstīs un no tā izrietošos hibrīddraudus, Komisija ierosina grozīt DFS regulu un (ar priekšlikumu vienkāršot finanšu noteikumus) finanšu regulu, lai nodrošinātu lielāku budžeta reaģētspēju, saskaroties ar neparedzētiem apstākļiem. Ierosinātie pasākumi ietver Elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezervju apmēra divkāršošanu, saistību vispārējās rezerves un maksājumu vispārējās rezerves ierobežojumu atcelšanu tā, lai būtu iespējams pilnībā izmantot pašreizējās DFS maksimālos apjomus, jaunu Eiropas Savienības krīzes rezervi, “elastīguma spilvena” izveidi ārējiem instrumentiem 33 un trasta fondu izveidi arī iekšējai politikai, kam vajadzētu veicināt elastīgus risinājumus dalībvalstu kopfinansējumam, piemēram, digitālajā jomā.

Lai Savienība varētu pildīt uzņemtās saistības un vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri rīkoties, ir jānodrošina pietiekamas maksājumu apropriācijas visā DFS darbības laikā. Pašreizējā vidējā termiņa maksājumu prognoze liecina, ka faktiskajam kopējam maksājumu maksimālajam apjomam vajadzētu būt pietiekamam, lai segtu maksājumu vajadzības, kas izriet no pašreizējās DFS un šajā vidusposma pārskatā ierosinātajām iniciatīvām — ar nosacījumu, ka maksājumus saistībā ar īpašiem instrumentiem var izmantot, pārsniedzot DFS noteiktos maksājumu maksimālos apjomus.

Vienkāršāki un vairāk uz rezultātiem orientēti noteikumi

Vienkāršāki un elastīgāki finanšu noteikumi ES fondu līdzekļu izmantošanai arī ir svarīga nozīme, lai uzlabotu ES budžeta spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem un reaģēt uz negaidītiem notikumiem, vienlaikus saglabājot augstu finansiālās kontroles līmeni. Ir gūti ievērojami panākumi, vienkāršojot noteikumus par ES līdzekļu izmantošanu. Tomēr kopš 2014. gada gūtā pieredze un darbs, ko veic augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupu attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārraudzības vienkāršošanu, ir likuši secināt, ka ir nepieciešams veikt turpmāku vienkāršošanu, ko apstiprina arī ieinteresēto personu atsauksmes.

Komisijas priekšlikuma vienkāršot finanšu noteikumus, kurš ir DFS vidusposma pārskata/pārskatīšanas neatņemama daļa, mērķis ir vienotā tiesību aktā veikt vispārējo Finanšu noteikumu vērienīgu pārskatīšanu arī paredzēt arī attiecīgās izmaiņas nozares finanšu noteikumos, kā izklāstīts 15 tiesību aktos par daudzgadu programmām. Iekļaujot uz konkrētām nozarēm attiecošās izmaiņas vienā leģislatīvajā priekšlikumā, mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju un efektīvu pieņemšanas procesu.

Vienkāršāki un elastīgāki finanšu noteikumi palīdzēs optimizēt izdevumus un DFS 2014.–2020. gadam ietekmi, vienlaikus samazinot izmaksas saistībā ar ES noteikumu īstenošanu, kā arī kļūdu īpatsvaru. Šajā sakarā jāuzsver, ka programmu slēgšanas brīdī, kad visi koriģējošie pasākumi ir īstenoti, lēstā riskam pakļautā summa ir starp 0,8 % un 1,3 % no kopējiem izdevumiem. Tas liecina, ka jau tagad daudzgadu sistēmas pienācīgi aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas veikti, pārkāpjot tiesību aktus. Ar ierosināto turpmāko vienkāršošanu ir iecerēts panākt turpmākus uzlabojumus šajā jomā.

4.Virzība uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu

Kopā ar šo pārskatu iesniegto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt papildu līdzekļus Savienībai, lai pievērstos prioritātēm nodarbinātības un izaugsmes, migrācijas un drošības jomā, nodrošināt maksājumu maksimālo apjomu pietiekamību un stingru budžeta iespēju reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, un atvieglot ES līdzekļu apguvi, vienlaikus palielinot to ietekmi. Tās ļautu turpmāk ievērojami modernizēt ES budžetu, tādējādi veicinot tālejošas izmaiņas nākamajā DFS.

Komisija gatavojas iesniegt priekšlikumu par nākamo DFS līdz 2017. gada beigām. Šī priekšlikuma pamatā būs uz rezultātiem vērsta budžeta iniciatīva, un tas atspoguļos Savienības nākotnes problēmas un vajadzības pēc 2020. gada, novērtējot gan pastāvošo pieeju efektivitāti tādās jomās kā kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un ārējās darbības instrumenti, gan ES budžeta potenciālu sniegt ieguldījumu jaunās jomās, piemēram, saistībā ar Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, ievērojot ceļvedi piecu priekšsēdētāju ziņojumā, un aizsardzības un drošības jomā.

Šī būs arī iespēja pārskatīt budžeta struktūru, finansēšanu un ilgumu, lai nodrošinātu, ka tie palielina tā spēju atbalstīt Eiropas politiskos mērķus.

Aizvien pieaug vienprātība par to, ka ES budžeta modernizācijai ir nepieciešama saskaņota reforma attiecībā uz izdevumiem un finansējumu. ES budžets pārlieku bieži tiek uzskatīts par izmaksu faktoru nacionālajiem kontiem, bet tiek nepietiekami novērtēts tā potenciāls apvienot resursus ekonomiski visizdevīgākajā veidā. Komisija cer uz ieteikumiem no Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos, kas dos nozīmīgu ieguldījumu, lai sagatavotu priekšlikumus nākamajai DFS.

Pašreizējais septiņu gadu ilgums nav pietiekami saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Komisijas piecu gadu pilnvarām. Jautājums ir par to, kā saskaņot prasības un laiku, kas vajadzīgs, lai sagatavotu un apgūtu ES līdzekļus, jo īpaši dalītas pārvaldības jomā, ar DFS ilgumu.

Būs būtiski rast pareizo līdzsvaru starp vidēja termiņa paredzamību un elastību, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem. Pašreizējā DFS aptuveni 80 % no ES budžeta ir iepriekš iedalīti, kas ierobežo budžeta spēju reaģēt uz mainīgajām vajadzībām. Būtu jāpārskata tādu rezervju izveidošana, kuras var ātri izmantot Savienības galvenajās programmās un ārpus tām.

Tāpat saskaņā ar 2013. gada Iestāžu nolīgumu Komisija rūpīgi analizēs turpmāko virzību uz Eiropas Attīstības fonda ieļaušanu budžetā, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus un apsvērumus, tostarp i) ārējās darbības instrumentu vispārējo izstrādi un struktūru pēc 2020. gada; ii) partnerības veidu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām 2020. gadā un iii) pieredzi, kas gūta no iepriekšējās darbības izvērtējumiem, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumiem par dažādiem pasākumiem.

Vēl viens nozīmīgs pārdomu aspekts būs par to, kā var izmantot ES līdzekļus pēc iespējas lielākā mērā, lai gūtu maksimālu labumu no katra pieejamā euro, pamatojoties uz pašreizējās DFS dažiem jauninājumiem, tostarp:

-nosacījums. Pat nelielai naudas summai var būt nozīmīga ietekme, par finansējuma nosacījumu izvirzot izmaiņas valsts politikas veidošanā: ES finansējuma saiknei ar ekonomikas pārvaldību tiks atkārtoti pievērsta uzmanība saistībā ar nākamo DFS, pamatojoties uz novērtējumu par progresu, kas panākts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem;

-svira un sinerģija. Pašreizējās DFS ietvaros ES budžets ir vairāk nekā divkāršojis spēju piesaistīt papildu publiskos un privātos līdzekļus, izmantojot finanšu instrumentus, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un citus jaunus instrumentus, piemēram, trasta fondus. Būs svarīgi turpmāk paplašināt šo spēju, arī pamatojoties uz ierosināto iespēju radīt iespējamās saistības papildus nodrošinātajiem aktīviem un radīt vienotu finansēšanas fondu, kas centralizētu garantijas ar ierosināto pārskatīto Finanšu regulu. Tāpat būs svarīgi veicināt sadarbību starp dalībvalstīm tajās jomās, kurās ir nozīmīgi apjomradīti ietaupījumi un/vai ārējā ietekme, jo īpaši tad, ja sadarbība ES līmenī ir kļuvusi nozīmīgāka, piemēram, drošības un aizsardzības jomā;

-vienkāršošana. Jauns skatījums būs jāpievērš prasībām attiecībā uz dalītas pārvaldības programmām, ņemot vērā kavējumus, kas atkal radās to īstenošanā.

Visā šo priekšlikumu izstrādes procesā Komisija rūpīgi ieklausīties Parlamenta, Padomes un ieinteresēto personu paustajos uzskatos.

Finanšu pielikums

(1)   http://ec.europa.eu/budget/budget4results/index_en.cfm .

(2)  Padomes Regula Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, COM(2016) 311, 30.6.2016.

(3)  Vispārējā rezerve saistībām un vispārējā rezerve maksājumiem.

(4)  Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm – EUR 3–4 miljardi gadā.

(5)  “Apvārsnis 2020” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2014.–2020. gadam.

(6)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir ES finanšu instruments, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā.

(7)  Erasmus+ ir ES programma, kuras mērķis ir atbalstīt izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā un kura vairāk nekā 4 miljoniem eiropiešu sniedz iespēju studēt, mācīties, gūt pieredzi un darboties kā brīvprātīgajiem ārvalstīs.

(8)  COSME ir ES programma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(9)  Pamatojoties uz šo prognozi, Komisija ierosina grozīt lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu, lai agrāk nekā paredzēts kompensētu 2014. gadā apkopotos EUR 2,8 miljardus no neparedzēto izdevumu rezerves un apstiprinātu, ka maksājumi, kas saistīti ar īpašiem instrumentiem, ir iekļauti budžetā papildus noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

(10)  OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp., un OV L 103, 22.4.2015., 1. lpp.

(11)  COM(2016)604, 14.09.2016, un COM(2016)606, 14.09.2016.

(12)  COM(2016)607, 14.9.2016.

(13)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1299/2013, (ES) 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014, (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 541/2014/ES [COM(2016)605,14.09.2016].

(14)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz termiņa pagarināšanu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam, kā arī attiecībā uz tehnisku uzlabojumu ieviešanu šajā fondā un Eiropas Investīciju konsultāciju centrā [COM(2016)597, 14.09.2016.].

(15)  COM(2016) 586, 14.9.2016.

(16)  COM(2016) 582, 14.9.2016.

(17)  COM(2016) 583, 14.9.2016.

(18)  COM(2016)589, 14.9.2016.

(19)  Tehniskās korekcijas 2017. gada finanšu shēmā atbilstoši NKI izmaiņām un kohēzijas politikas finansējuma korekcijas, pieņemtas saskaņā ar 6. un 7. pantu Padomes Regulā Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, COM(2016)311, 30.6.2016.

(20)  Pašlaik tiek pabeigts Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenota “Garantija jauniešiem” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (to paredzēts pieņemt 2016. gada oktobrī).

(21)  COM(2016), 359 final. Investīciju atsākšanās Eiropā – Investīciju plāna Eiropai izvērtējums un turpmākā virzība.

(22)  Tas ietver finanšu instrumentu pārvietojumu uz dotācijām EUR 1 miljarda apmērā EISI transportam (līdztekus EUR 0,4 miljardiem, kas papildus piešķirti vidusposma pārskatā).

(23)  Tā kā šos pasākumus varēja finansēt no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, izmantojot pārdalīšanu un piešķirtos ieņēmumus, nebija nepieciešams izmantot lauksaimniecības rezervi.

(24)  COM(2015) 240, 2015. gada 13. maijs.

(25)  COM(2015) 185, 2015. gada 28. aprīlis.

(26)  OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.

(27)  Skatīt pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par pašreizējo stāvokli.

(28)  Makrofinansiālās palīdzības summas, kas darītas pieejamas saistībā ar neseno krīzi Ukrainā, sasniedz EUR 3,4 miljardus.

(29)  Detalizētāks novērtējums ir sniegts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(30)  Šo papildu summu galvenās saņēmējas ir Grieķija, Itālija un Spānija.

(31)  Skatīt pievienoto dienestu darba dokumentu.

(32)  Laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam paliktu pieejami aptuveni EUR 1,9 miljardi.

(33)  Katram ģeogrāfiskajam ārējam instrumentam saglabātos nesadalītās rezerve 10 % gadā ar iespēju pārnest uz nākamo gadu šīs rezerves summu, kas nav izmantota attiecīgajā gadā.