EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.9.2016

COM(2016) 550 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ISA programmas nobeiguma novērtējuma rezultāti

{SWD(2016) 279 final}

Saturs

1. Ievads    

2. Sadarbspēja kā publiskā sektora modernizācijas priekšnoteikums    

3. Pamatinformācija    

4. Metodika    

5. Novērtējuma aspekti un jautājumi    

6. Konstatējumi    

Programmas mērķu sasniegšana    

6.1.    Piemērotība    

6.2.    Efektivitāte    

6.3.    Rezultativitāte    

6.4.    Lietderība    

6.5.    Ilgtspēja    

6.6.    Saskanība    

6.7.    Koordinācija    

7. Nobeiguma novērtējuma secinājumi    

8. Ieteikumi    

8.1.    Saziņa ar publiskās pārvaldes iestādēm un to informētības par sadarbspēju vairošana    

8.2.    Sadarbspēja: holistiskās pieejas un un transversālā skatījuma uzlabošana    

8.3.    Sadarbība ar citiem ES politikas virzieniem un iniciatīvām    

9. Turpmākās darbības    

1. Ievads

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu (turpmāk — ISA lēmums) 1 2010. gada 1. janvārī sāka īstenot sešu gadu programmu Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (turpmāk — ISA programma), kas bija turpinājums programmai par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) 2 . Programmu īstenoja no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

Kā minēts ISA lēmuma 1. pantā, programmas ISA mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp šādām pārvaldes iestādēm (tostarp struktūrām, kuras pilda sabiedriskas funkcijas šo pārvaldes iestāžu uzdevumā), lai ļautu sniegt elektroniskus sabiedriskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta ES politikas un darbību īstenošanu 3 . 

Šajā ziņojumā ir atspoguļoti saskaņā ar ISA lēmuma 13. panta 3. punktu veiktā programmas nobeiguma novērtējuma 4 galvenie rezultāti. Saskaņā ar minēto noteikumu nobeiguma novērtējums bija jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2015. gada 31. decembrim. Komisija nobeiguma novērtējumu izstrādāja no 2014. gada decembra līdz 2016. gada februārim, kad koordinācijas grupa pieņēma Komisijas ziņojuma projektu. Tomēr saistībā ar nesenajām izmaiņām Komisijas novērtējuma procedūrās tika būtiski nokavēts juridiskajā pamatā noteiktais termiņš.

Nobeiguma novērtējuma izstrādē Komisijai palīdzēja kāda konsultāciju uzņēmuma neatkarīgu ekspertu komanda (turpmāk — nobeiguma novērtējuma komanda). Attiecīgo Komisijas dienestu pārstāvji pārraudzīja nobeiguma novērtējumu, piedaloties Komisijas koordinācijas grupā 5 .

2. Sadarbspēja kā publiskā sektora modernizācijas priekšnoteikums

Publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no svarīgākajām prioritātēm stratēģijas „Eiropa 2020” 6 sekmīgai īstenošanai. Gada izaugsmes pētījumi, ko Komisija publicējusi no 2011. līdz 2015. gadam 7 , parāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tieši ietekmē ekonomikas vidi, tādēļ ir izšķiroši svarīga produktivitātes, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai.

Kā minēts 2013. gada izaugsmes pētījumā 8 , Komisija uzskata, ka tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu sadarbspēja un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija ir svarīgi faktori, kas nosaka izaugsmi un labāku efektivitāti. Pārvaldes iestāžu sadarbspēja ir svarīgākais priekšnoteikums, lai panāktu efektīvākus un rezultatīvākus digitālos pakalpojumus.

Digitālajā programmā Eiropai 9 ir aplūkots, cik lielā mērā sadarbspēja var palīdzēt maksimāli izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu, un tādējādi Digitālās programmas Eiropai sekmīga īstenošana ir iespējama tikai tad, ja tiek nodrošināta sadarbspēja. Programmas pīlārs, kas veltīts sadarbspējai un standartiem, mudina dalībvalstis īstenot konkrētas, ar sadarbspēju saistītas darbības 10 , proti, īstenot Granadas un Malmes ministru deklarācijās noteiktās saistības, kas ietver Eiropas sadarbspējas sistēmas (EIF) 11 pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.

Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī pieņēma secinājumus 12 , kur uzsvēra, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina, ātri īstenojot pakalpojumus, kuru efektīva darbība ir atkarīga no sadarbspējas, piemēram, e-pārvalde, e-veselība, e-rēķini un e-iepirkums. Tas nodrošinās lielāku skaitu un labākus digitālos pakalpojumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izmaksu ietaupījumus un lielāku efektivitāti, pārredzamību un pakalpojumu kvalitāti publiskajā sektorā.

Tomēr dalībvalstu centieni nereti tiek īstenoti tikai valsts līmenī, nepiemērojot kopīgu Eiropas pieeju, kā dēļ cieš Eiropas līmeņa sadarbspēja un pārrobežu digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamība. Tādēļ pastāv augsts risks, ka tiek radīti jauni elektroniski šķēršļi (“e-šķēršļi”), kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem neļauj izmantot publiskos pakalpojumus citās valstīs un kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

3. Pamatinformācija

ISA programmu izstrādāja, balstoties uz progresu, kas bija panākts iepriekšējās programmās (IDA) un IDABC). Kā nepārprotami norādīts ISA lēmumā3, ISA programmas galvenais mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu elektronisko publisko pakalpojumu sniegšanu, atbalstot ES politikas un darbību īstenošanu. Programmas starpposma mērķis ir veicināt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp šādām pārvaldes iestādēm.

Lai sasniegtu šos mērķus, atvieglinātu ISA lēmuma 1. un 3. pantā noteiktās darbības un „nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju” 13 , programmas ietvaros ar konkrētu darbību starpniecību tika īstenoti pētījumi, projekti un papildu pasākumi, lai atbalstītu:

esošo kopīgo pakalpojumu darbību un pilnveidi, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi;

pastāvošo atkārtoti lietojamo vispārīgo rīku uzlabošanu, kā arī jaunu rīku izveidi;

kopīgu sistēmu izveidi un pilnveidi, atbalstot sadarbspēju pāri robežām un nozaru starpā; kā arī

novērtējumu, kā Savienības tiesību akti ietekmē IKT (ISA lēmuma 3. pants).

Kā noteikts ISA lēmuma 2. pantā, „kopīgi pakalpojumi” nozīmē vispārīga veida operatīvus lietojumus un infrastruktūras, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās. „Vispārīgi rīki” nozīmē etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas, kopīgus komponentus un līdzīgus strukturālus blokus, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās. „Kopīgas sistēmas” nozīmē stratēģiju, specifikācijas, metodiku, pamatnostādnes un līdzīgas pieejas un dokumentus.

ISA programmu īsteno ar īstenošanas aktu starpniecību (ISA lēmuma 9. pants), pamatojoties uz pastāvīgu darba programmu, ko pārskata vismaz reizi gadā un kas ietver finansējamās darbības, kuras saistītas ar vienu vai vairākiem sadarbspējas līmeņiem (tehnisko, semantisko, organizatorisko un juridisko līmeni) 14 . Gada darba programmas izstrādā pēc ikgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus Komisijas dienestiem un dalībvalstīm, apstiprina ISA komiteja un pieņem Komisija pirms stāšanās spēkā. Konkrētās finansējamās darbības uzskaita pastāvīgajā darba programmā.

4. Metodika

ISA programmas nobeiguma novērtējuma pamatā bija kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, ko apkopoja, izmantojot dažādas metodes (dokumentu apsekojumus, tiešsaistes pētījumus, intervijas, rakstiskus pieprasījumus pēc papildu informācijas un gadījumizpētes), kā arī iesaistot visdažādākos pārstāvjus no dalībvalstu un ES dienestiem un nelielu skaitu ieinteresēto personu no pilsoniskās sabiedrības un privātām organizācijām, ar kurām programmai bija mijiedarbība.

5. Novērtējuma aspekti un jautājumi

Nobeiguma novērtējumā izmantoja to pašu kritēriju kopumu, ko starpposma novērtējumā 15 , kas ir atsauces punkts rezultātu salīdzināšanai. Nobeiguma novērtējuma rezultāti, secinājumi un ieteikumi balstās uz ļoti dažādiem datiem, kuri ir tie pārliecinošie pierādījumi, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu programmas intervences loģikas derīgumu un tās mērķu sasniegšanu. Nobeiguma novērtējumā uzmanību koncentrēja uz šādiem septiņiem galvenajiem kritērijiem:

– piemērotība — cik lielā mērā programmas mērķis(-i) ir piemērots(-i), lai apmierinātu mainīgas vajadzības un prioritātes nacionālā un ES līmenī?

– efektivitāte — cik ekonomiski dažādie ieguldījumi ir pārvērsti rezultātos, un kāda ir bijusi to ietekme resursu maksimāli racionāla izmantojuma ziņā? Kuri programmas aspekti ir (ne)efektīvākie, it sevišķi — mobilizēto resursu ziņā?

– rezultativitāte — kādā mērā programmas rezultāti un ietekme ir sasnieguši tās mērķus? Vai kādi no aspektiem ir vairāk vai mazāk rezultatīvi nekā citi, un, ja tā, ko no tā var mācīties?

– lietderība — kā programmas faktiskie un plānotie rezultāti un ietekme ir samērojami ar uzņēmumu vajadzībām, kuras ar tiem bija paredzēts risināt? Kādus pasākumus varētu īstenot, lai uzlabotu nākamās programmas darbību lietderību?

– ilgtspēja — kādā mērā ir nodrošināta izstrādāto un programmas laikā uzturēto un izmantoto risinājumu finansiālā, tehniskā un darbības ilgtspēja?

– saskanība — kādā mērā ISA darbības ietilpst holistiskajā pieejā (runājot par savstarpējo saskanību un par saskanību ar citiem ES politikas virzieniem un iniciatīvām)? Cik labi tika panākta sinerģija starp programmas darbībām un citām ES darbībām?

– koordinācija — kādā mērā bija koordinētas darbības, kurās bija iesaistījušās dalībvalstis, tostarp ISA komitejas dalībvalstis, lai nodrošinātu ieinteresēto personu līdzdalību ISA programmā? Kādā mērā darbības bija koordinētas vai saskaņotas ar tādu citu ieinteresēto personu vajadzībām, ar kurām Komisijai bija paredzēts mijiedarboties ISA sistēmas ietvaros?

6. Konstatējumi

Programmas mērķu sasniegšana

Nobeiguma novērtējumā tika konstatēts, ka ISA programma ir efektīvi sasniegusi savus mērķus un nodrošinājusi darbības risinājumus, lai atbalstītu „sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp šādām pārvaldes iestādēm, [..] kas ļauj sniegt elektroniskus sabiedriskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu” 3. It sevišķi to var teikt par kopīgām sistēmām, atkārtoti lietojamiem vispārīgiem rīkiem un kopīgiem pakalpojumiem, kā arī par jaunu ES tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtējumu. Kopumā ISA programmas sasniegtie un plānotie rezultāti un ietekme lielā mērā risina uzņēmumu vajadzības, kurām tie bija paredzēti, lai gan dažas darbības ir lietderīgākas nekā citas.

Novērtējumā noteica vairākas svarīgākās jomas, kurās nākamās ISA² programmas ietvaros varētu ieviest izmaiņas un tā padarīt programmu piemērotāku pašreizējām sadarbspējas vajadzībām un uzlabot tās lietderību. Novērtējums arī apstiprina, ka ISA programma ir sekmējusi koplietošanu un atkārtotu lietošanu, pateicoties kopīgu sistēmu izveidei. Visbeidzot, ISA programmas ietvaros bija iespēja pārskatīt labāka regulējuma pamatnostādnes 16 , lai nodrošinātu, ka Komisijas ietekmes novērtējuma procesā tiek nepārprotami ietverts arī novērtējums par ietekmi uz IKT.

Turpmāk sniegts vispārējo konstatējumu kopsavilkums.

6.1 Piemērotība

ISA programmas mērķis („atbalstīt sadarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp šādām pārvaldes iestādēm”) joprojām ir piemērots, lai nodrošinātu radušās vajadzības gan valstu, gan ES līmenī. To parādīja programmas nobeiguma novērtējums par ISA rezultātu ietekmi, uz tas izriet arī no dalībvalstu politiskajām programmām, kurās nepārprotami pausta vajadzība pēc efektīviem un rezultatīviem digitāliem publiskiem pakalpojumi12. Turklāt ISA programmas ietvaros tika izstrādāta, īstenota un uzraudzīta EIF (Eiropas sadarbspējas sistēma). EIF ieteikumi un pamatnostādnes parāda, kā dalībvalstīm būtu publiskās pārvaldes iestādēs jāīsteno sadarbspēja, un to mērķis ir:

a)veicināt un atbalstīt Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanu, sekmējot sadarbspēju pāri robežām un starp nozarēm;

b)sniegt palīdzīgas norādes Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm par pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem; kā arī

c)papildināt un sasaistīt dažādās valstu sadarbspējas sistēmas (NIF) Eiropas līmenī.

EIF nodrošina kopīgu izpratni par sadarbspēju Savienībā, kas atzīta digitālā vienotā tirgus stratēģijā, kurā paredzēta īpaša darbība saistībā ar pārvaldes iestāžu sadarbspēju (15. darbība: svarīgāko IKT standartu plāna pieņemšana un Eiropas sadarbspējas satvara paplašināšana, lai tas ietvertu sabiedriskos pakalpojumus).

EIF pašreiz tiek pārskatīta, pamatojoties uz darbu, ko dažos pēdējos gados ir īstenojusi Valstu sadarbspējas satvaru observatorija (NIFO) 17 , kas uzrauga un atbalsta tās īstenošanu dalībvalstīs.

ISA programma veicina citas digitālā vienotā tirgus darbības, kurās sadarbspēja ir priekšnoteikums 18 . Programmas mērķi ir labi saskaņoti ar Digitālo programmu Eiropai un 2010.–2015. gada Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu, kuros abos sadarbspēja ir noteikta kā sekmīga rezultāta priekšnosacījums. Turklāt programma labi pieskaņota Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), kura mērķis ir attīstīt Eiropas digitālo pakalpojumu savienotību un sadarbspēju, jo daži no tās pamatelementiem 19 (piemēram, e-piegāde, tulkošana, e-rēķini) ir atkarīgi no ISA rezultātiem 20 . EISI var nodrošināt darbības atbalstu ISA programmas ietvaros izstrādātajiem un attīstītajiem risinājumiem.

ISA programma sniegusi aktīvu ieguldījumu vairākās ES rīcībpolitikās, pie kurām var minēt iekšējā tirgus politiku 21 , Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) 22 , vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE) 23 , Eiropas atklāto datu portāls 24 un konkurences tiesībās 25 , kas ir saņēmuši programmas atbalstu ar mērķtiecīgu darbību un koplietojamu risinājumu starpniecību 26 . Šajās rīcībpolitikās ir izvirzīti tādi uzdevumi un mērķi, kuru īstenošana ir atkarīga no sadarbspējas.

Joprojām ir aktuālas Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu vajadzības (piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanas modernizācija, uzlabota koordinācija starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un Komisijas dienestiem, organizatoriskā saskaņošana publiskās pārvaldes iestādēs un risinājumu plašāka atkārtota lietošana), kuras apzinātas noteikts ISA2 ex-ante novērtējumā 27 un ISA starpposma novērtējumos 28 . Lai varētu sekmēt pārrobežu un starpnozaru pakalpojumu sniegšanu vienotā un resursu ziņā efektīvā veidā, vajadzīgs plaši atkalizmantot sadarbspējas risinājumus un panākt pamatīgāku sadarbību gan starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm, gan starp šīm iestādēm un Komisiju. Kopīgas pieejas nodrošina, ka centieni nedublējas 29 .

6.2 Efektivitāte

Kopumā ISA programmu var uzskatīt par efektīvu. Pirmkārt, uzraudzības un novērtēšanas darbībās 30 izdarītie secinājumi lika domāt, ka programma 2010.–2015. gada periodā turējās pie plānotā, proti, vidējā atpalicība nesasniedza 5 % 31 . Otrkārt, kopējā budžeta izpilde 2010.–2014. gada darba programmām sasniedza 128,2 miljonus EUR, kas ir vidēji par aptuveni 2 % mazāk nekā kopējais periodam piešķirtais budžets 32 . Ņemot vērā šos konstatējumus, programmu budžeta ziņā var uzskatīt par efektīvu30.

Turklāt 90 % no apsekojumā iesaistītajiem dalībvalstu pārstāvjiem un Komisijas ierēdņiem no attiecīgajiem dienestiem apstiprināja, ka programmas rezultāti sasniegti laicīgi un sākotnējās darbības jomas ietvaros 33 . Kā minēts ISA nobeiguma novērtējumā, lielākā daļa šo ieinteresēto personu uzskatīja, ka tikušas pilnībā vai zināmā mērā iesaistītas programmas ikgadējā pārskatīšanā 34 .

Jaunu darbību priekšlikumu pieņemšanas procedūru un līdzekļu izmaksāšanas procesu var uzskatīt par efektīviem 35 . Cilvēkresursu sadalījuma efektivitāti apstiprina tas, ka faktiskie piešķirtie cilvēkresursi vienmēr ir bijuši mazāki par sākotnējā ISA tiesību akta priekšlikumā paredzēto.

6.3 Rezultativitāte

ISA programmas ietvaros ir rasti darbības risinājumi, t. i., kopīgas sistēmas, atkārtoti lietojamus vispārīgus rīkus un kopīgus pakalpojumus, kas palīdz sasniegt mērķi — veicināt efektīvu sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm. Kopumā lielākā daļa intervēto personu un tiešsaistes apsekojuma respondentu pauda viedokli, ka visi ISA risinājumi atbalsta sadarbspēju starp šīm pārvaldes iestādēm 36 .

Kopīgu sistēmu, piemēram, EIF, izveide arī veicināja risinājumu koplietošanu un atkārtotu lietošanu ar mērķtiecīgiem ieteikumiem 37 . Koplietošanas un atkārtotas lietošanas sistēmas izstrādi uzsāka ISA ietvaros un pašlaik to pabeidz ISA2 programmas ietvaros.

Programmas ietvaros uzsāka darbu pie diviem augstākajiem sadarbspējas līmeņiem, proti, organizatoriskā un juridiskā sadarbspējas līmeņa, kas ir jomas, kurām piemīt liels potenciāls ietekmēt dalībvalstu pārvaldes iestāžu modernizāciju un kuras ir jāturpina attīstīt un konsolidēt.

Novērtējums par jaunu ES tiesību aktu ietekmi uz IKT, piemēram, par ietekmi saistībā ar jaunu IKT risinājumu īstenošanu vai esošo pielāgošanu, tika ietverts Komisijas ietekmes novērtējuma procesā saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādnēm16. ISA programmā iets vēl tālāk: tā ne tikai veicina šādu novērtēšanu, bet arī sniedz atbalstu ģenerāldirektorātiem un dienestiem tās veikšanā.

Nozaru savstarpējas sadarbspējas uzlabošanā liela nozīme bija programmas darbībām, kas veltītas semantiskajai sadarbspējai un ciešākas saiknes iedibināšanai ar standartizācijas organizācijām .

Lai gan programma un ISA rezultātu lietotāji atkārtoti lieto esošās kopīgās sistēmas, kopīgos pakalpojumus un atkārtoti lietojamos vispārīgos rīkus, apsekotie dalībvalstu pārstāvji un Komisijas ierēdņi norādījuši, ka programmai vajadzētu vēl vairāk veicināt atkārtoto lietošanu 38 . 

6.4 Lietderība

ISA programmas sasniegtie un plānotie rezultāti un ietekme lielā mērā risina apzinātās uzņēmumu vajadzības 39 . Rezultātā tika izstrādāti 23 risinājumi, kas ir brīvi pieejami programmas tīmekļa vietnē 40 vai tiek nodrošināti kā koplietojami pakalpojumi. Šie risinājumi ir gan sistēmas, kas atbalsta ES rīcībpolitiku (piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI)), īstenošanu, gan kopīgas specifikācijas, piemēram, datu kataloga lietojumu profils (DCAT-AP), kuru izmanto Eiropas atklāto datu portālā. No 23 risinājumiem 15 izmanto dažas vai visas dalībvalstis, 14 izmanto vairāki Komisijas dienesti un 5 izmanto dažas citas ES iestādes. Šīs sekmes vēl vairāk apliecina tas, ka dalībvalstīm nav pienākuma risinājumus atkārtoti lietot.

Metodi, kas izstrādāta jaunu ES tiesību aktu ietekmes novērtēšanai uz IKT un kas ietverta Komisijas labāka regulējuma instrumentu kopumā, tiek plaši atkalizmantota ietekmes novērtējuma procesa kontekstā16.

Citu darbību lietderību apliecina to plašā lietošana, kā liecina uzraudzības un novērtēšanas darbības ietvaros apkopotie statistikas dati 41 .

Dalībvalstu pārstāvji un Komisijas ierēdņi norādīja uz šādiem četriem galvenajiem dalībvalstu ieguvumiem no ISA programmas 42 : 

1)ISA risinājumu lietošana 43 ; 

2)programma kā tāda, jo vairo informētību par sadarbspējas nozīmi un to, cik svarīgi ir to saglabāt politiskajā darba kārtībā 44 ; 

3)atsauces, ko atbalsta NIFO, piemēram, EIF; kā arī

4)sniegtie pakalpojumi, piemēram, sTESTA tīkls un CIRCABC platforma.

Nobeiguma novērtējumā ir uzsvērts, ka nozīmīgāko intervēto un apsekoto ieinteresēto personu, dalībvalstu pārstāvju un Komisijas ierēdņu informētība par programmu ir zema 45 . To apstiprina tas, ka intervēto personu un apsekojuma respondentu ierosinātie papildu pasākumi vai nu jau pastāv, vai tiek izstrādāti vai paplašināti 46 . 

Programmas lietderību vairoja tās ieguldījums citās ES rīcībpolitikās un iniciatīvās, kā arī Eiropas publiskā sektora modernizācijā30. Visbeidzot, katra ISA risinājuma faktiskais lietojums (tostarp lietotāju skaits) būtu sistemātiski jānovērtē un būtu jāpopularizē ieguvumi no šiem risinājumiem.

6.5 Ilgtspēja

Nobeiguma novērtējumā secināts, ka izstrādātie risinājumi, kas programmas ietvaros tika saglabāti un izmantoti, ir ilgtspējīgi gan finansiālā, gan tehniskā, gan darbības ziņā.

ISA risinājuma tehnisko un darbības ilgtspēju novērtē netieši pēc tā izmantošanas un lietojuma, ko savukārt vērtē uzraudzības un novērtējuma darbības ietvaros.

Finansiālā ziņā ilgtspēju garantē nākamā — ISA² — programma vai citas ES iniciatīvas un programmas, piemēram, EISI. Konkrētos gadījumos varētu paredzēt tādas finansējuma iespējas kā izmaksu dalīšana un samaksa par lietošanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju.

Kopējā ilgtspējā liela nozīme ir arī organizatoriskajai ilgtspējai. Būtu sistemātiski jāplāno risinājumu un pakalpojumu ilgtermiņa pārvaldība, lai nodrošinātu to turpināmību 47 . Ir svarīgi atzīmēt, ka gada pieteikuma procesa ietvaros vienmēr jāsniedz informācija par programmas ietvaros finansēto risinājumu pārvaldību.

6.6 Saskanība

Nobeiguma novērtējumā secināts, ka ISA programmas darbības ir saskanīgas ar holistisko pieeju. Šī holistiskā pieeja, ar kuru ISA komiteju iepazīstināja 2013. gada janvārī 48 , paredz: lai panāktu patiesu sadarbspēju starp publiskās pārvaldes iestādēm, ir jāstrādā vairākos virzienos, proti, pie stratēģiskiem mērķiem, sistēmām un arhitektūras pamatnostādnēm, specifikāciju izstrādes, kā arī pie risinājumu īstenošanas, izmantošanas un izplatīšanas. Turklāt būtisks sadarbspējas priekšnoteikumus ir Eiropas sadarbspējas situācijas apsekošana un kartēšana un informētības vairošana. Vienota pieeja ļauj konstatēt nepilnības un uzsākt attiecīgas darbības vai projektus, lai šādas nepilnības novērstu.

ISA ieinteresētajām personām nav skaidra priekšstata par šo holistisko pieeju 49 , jo tās vairāk pārzina atsevišķas darbības, nevis pašu programmu. Vājo informētību par programmas nodrošināto sinerģiju apliecināja arī intervētās personas un apsekojuma respondenti, lai gan nobeiguma novērtējumā konstatēts uzlabojums salīdzinājumā ar starpposma novērtējumu.

Intervijās un tiešsaistes apsekojumā ieinteresētās personas tikai par vienu ISA darbību (EUSurvey) 50 izteikti biežāk nekā par pārējām darbībām norādīja, ka tā nav saskanīga ar programmas mērķiem36.

Programmas gaitā saskanību uzlaboja plašā sinerģija, kas izveidojas starp programmas darbībām un citām ES rīcībpolitikām un iniciatīvām, kuru īstenošanas priekšnoteikums ir sadarbspēja. Programmas īstenošanas gaitā nepārprotami atklājās (un attiecīgi rīkojās), ka ir nepieciešamas horizontālas darbības, lai panāktu sadarbspēju starp politikas jomām. Īstenošanas pasākumiem atsevišķās jomās nav šādas horizontālas dimensijas. ISA nodrošināja sinerģiju ar tādām jomām kā iekšējais tirgus, konkurences tiesības, INSPIRE, CISE, Eiropas atklāto datu portāls un nesen arī EISI, kas zināmā mērā balstās uz programmas rezultātiem.

Transversāla pieeja sadarbspējai nodrošina taustāmus rezultātus, kādus savukārt nevarētu panākt ar pieejām un risinājumiem, kas vērsti uz atsevišķām nozarēm. Tādas jomas kā publiskais iepirkums, publiskā sektora informācija, IKT standartizācija, tieslietas un iekšlietas, kā arī nodokļi tikai iegūtu no ciešākas saskaņošanas ar starpnozariskiem sadarbspējas risinājumiem ES līmenī un no potenciāli sekojošās sadarbības.

ISA programmas vēlākos posmos izveidojās sinerģija ar Komisijas dienestiem, kas atbild par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (turpmāk — ESI fondi). Saskaņā ar 11. tematisko mērķi (uzlabot publisko iestāžu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi) ESI fondi var atbalstīt valstu, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu centienus uzlabot sadarbspēju, lai modernizētu savas publiskās pārvaldes iestādes 51 . Ciešāka sadarbība ISA2 programmas ietvaros varētu nodrošināt savstarpēji lietderīgus rezultātus programmas un ESI fondu īstenošanai dalībvalstīs. Turklāt DIGIT ĢD aktīva līdzdalība nesen izveidotajā Publiskās pārvaldes kvalitātes un inovācijas starpdienestu grupā 52 nodrošina programmas un ESI fondu sadarbību.

Programmas ietvaros un DIGIT ĢD īstenotie centieni nodrošināja ciešāku saikni ar Komisijas IT pārvaldību.

6.7 Koordinācija

Programmas īstenošanas laikā ar dalībvalstīm un Komisijas dienestiem tika panākta oficiālo darbību laba koordinācija atbilstīgi ISA lēmumam (12. un 14. pants). Divas trešdaļas dalībvalstu pārstāvju un vairāk nekā puse Komisijas ierēdņu pilnībā vai zināmā mērā piekrita, ka starp ISA un tās ieinteresētajām personām bijusi efektīva mijiedarbība, lai nodrošinātu informācijas, viedokļu un labākās prakses nemitīgu apmaiņu 53 .

Turklāt programmas ietvaros tika panākta darbību laba koordinācija ar ieinteresētajām personām ārpus publiskās pārvaldes iestādēm, lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu to līdzdalību. Šādas ieinteresētās personas (attiecīgos un atbilstīgos gadījumos) ir standartizācijas organizācijas, akadēmiskās aprindas, privātā sektora organizācijas un ārpuskopienas valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Austrālija.

Nobeiguma novērtējumā atzinīgi vērtēja saskaņotos centienus, kas ir ieguldīti ES līmeņa koordinācijā un dod nenoliedzami pozitīvus rezultātus 54 . Publiskās pārvaldes kvalitātes un inovācijas starpdienestu darba grupai būs ļoti liela nozīme tādu ES līmeņa iniciatīvu koordinācijas uzlabošanā, kas veicina Eiropas publiskās pārvaldes modernizāciju.

Novērtējumā secināts, ka dalībvalstu pārstāvjiem ISA komitejā, koordinācijas grupā un darba grupā ir iespēja panākt labāku sadarbspējas jautājumu koordināciju ar saviem kolēģiem dalībvalstīs, lai veicinātu turpinājumprogrammas sekmīgu īstenošanu 55 .

Programma sniedz labu pārskatu par sadarbspējas attīstību valstu līmenī, jo NIFO un dalībvalstu e-pārvaldes faktu lapas ir sakopotas vienuviet, proti, Joinup platformā 56 . 

Lielākā daļa dalībvalstu pārstāvju un Komisijas ierēdņu pilnībā vai zināmā mērā piekrita, ka elektroniskās platformas, ko ISA izmanto, lai nodrošinātu pastāvīgu mijiedarbību starp ieinteresētajām personām un Komisiju (piemēram, Joinup, ISA tīmekļa vietne un panelis), ir piemērotas uzdevumam. Tomēr ieinteresētās personas nebija informētas par valstu līmenī (piemēram, programmas atkārtota izmantošana) un ES līmenī sasniegtajiem rezultātiem, kā arī par to, ka Komisijas dienesti izmanto ISA rezultātus 57 .

7. Nobeiguma novērtējuma secinājumi

Nobeiguma novērtējums lielākoties bija pozitīvs — secināts, ka ISA programma ir pieskaņota Savienības politikas prioritātēm un dalībvalstu vajadzībām 58 . Konstatēts, ka programma īstenota efektīvi un saskanīgi, nodrošinot rezultātus, ko atkārtoti lieto gan Komisijas dienesti, gan dalībvalstis. ISA programma ir efektīvi sasniegusi savus mērķus un nodrošinājusi darbības risinājumus, kas atvieglina efektīvu sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, un te minams arī novērtējums par jaunu ES tiesību aktu ietekmi uz IKT. Kopumā ISA programmas sasniegtie un plānotie rezultāti un ietekme lielā mērā risina uzņēmumu vajadzības, kurām tie bija paredzēti, un programmas darbības tika labi koordinētas ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu to līdzdalību.

Secinājumos konstatēts, ka ir jākoncentrē uzmanība uz ISA risinājumu atkārtotas lietošanas uzlabošanu un jauno vajadzību risināšanu. Turklāt ir jābalstās uz iniciatīvu koordinēšanu ES līmenī, it sevišķi starp ģenerāldirektorātiem, izmantojot Publiskās pārvaldes kvalitātes un inovācijas starpdienestu darba grupu, un starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu lielāku saskanību ar citām ES un nacionālajām iniciatīvām un koordināciju ar ieinteresētajām personām.

Programmas vispārējā stratēģiskā pieeja kopš 2013. gada liecina, ka ISA programmas ietvaros pastāv saskaņota un holistiska pieeja. Starp programmas darbībām un citām ES iniciatīvām tika panākta sinerģija, taču šo sinerģiju var vēl vairāk paplašināt.

8. Ieteikumi

Svarīgi atzīmēt, ka ISA lēmumā programmas darbības bija vērstas uz publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas panākšanu. Tas, visticamāk, ietekmēs lietderības, informētības un atkārtotas lietošanas līmeņus, jo programmas darbības joma neietvēra publiskās pārvaldes iestāžu saikni ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tomēr dažos gadījumos programmas ietvaros tika pragmatiski paplašināta tās ieinteresēto personu bāze, lai sadarbspējīgu risinājumu izstrādē iesaistītu uzņēmumus un iedzīvotājus un panāktu vienotāku skatījumu, kāds pretējā gadījumā nebūtu bijis iespējams.

Aizvien acīmredzamāka kļūst nepieciešamība sadarbspējīgu risinājumu izstrādē, no vienas puses, ņemt vērā saikni starp publiskās pārvaldes iestādēm un, no otras puses, ņemt vērā iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī to konkrētās vajadzības, paturot prātā, ka iedzīvotāji un uzņēmumi ir visu publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu tiešie lietotāji 59 . ISA lēmumā nebija paredzētas nekādas darbības, lai nodrošinātu tiešo lietotāju vajadzības, bet programmas īstenošanas pieredze un apspriešanās ar darbību „veicējiem” un dalībvalstīm skaidri parādīja, ka tādas ir vajadzīgas. Šis trūkums risināts ar ieteikumu paplašināt jaunās ISA² programmas darbības jomu, lai aptvertu uzņēmumus un iedzīvotājus.

Novērtējumā konstatēts, ka ISA² programmai vajadzīga sistemātiskāka, darbības pamatojumā balstīta pieeja, kas arī palīdzētu vairāk izcelt sadarbspējas nozīmi ekonomisko un sociālo ieguvumu nodrošināšanā 60 . Turklāt, lai nodrošinātu ISA² programmas pilnvērtīgu iedarbīgumu, Komisijai būtu jācenšas ievērot savus mērķrādītājus attiecībā uz darbinieku skaitu 61 , it sevišķi tādēļ, ka faktiski vienmēr ticis iedalīts mazāk cilvēkresursu, nekā sākotnēji paredzēts programmā.

Programmā pienācīgi ņemti vērā starpposma novērtējuma ieteikums uzlabot saziņu ar ieinteresētajām personām un piedalīties nozīmīgos pasākumos, un pārējo ieteikumu īstenošanā panākta stabila virzība.. Tomēr novērtējumā secināts, ka saskaņā ar jauno ISA² programmu ir vajadzīgi pastāvīgi pūliņi šādās jomās:

saziņa ar publiskās pārvaldes iestādēm un to informētības vairošana par sadarbspēju;

sadarbspējas holistiskās pieejas un horizontālā un transversālā skatījuma uzlabošana; kā arī

sadarbība ar citiem ES politikas virzieniem un iniciatīvām.

Turklāt nobeiguma novērtējuma sagatavotāji uzskata, ka divi no vienpadsmit ieteikumiem, kas norādīti IDABC programmas nobeiguma novērtējumā, joprojām attiecas uz ISA programmu. Tie ir 62 :

būtu jāizstrādā kopīgs „popularizēšanas” dokuments, koncentrējot uzmanību uz politikas saskaņošanu un sinerģiju starp Savienības programmām un iniciatīvām (IDABC 5. ieteikums); kā arī

būtu jāuzlabo informācijas par projektu finansiālo un darbības ilgtspēju pamanāmība, un tā ir labāk jāizskaidro ārējām ieinteresētajām personām (IDABC 8. ieteikums).

Turpmāk izklāstīti galvenie ieteikumi.

8.1 Saziņa ar publiskās pārvaldes iestādēm un to informētības par sadarbspēju vairošana

Laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam aptuveni divas trešdaļas pasākumu, kas organizēti ISA programmas ietvaros un kas notika sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī 63 % (25) no dalībvalstu organizētajiem 40 pasākumiem ar ISA programmas dalību, notika pēc 2013. gada, t. i., pēc starpposma novērtējuma. Pieauga programmas pārstāvība konferencēs un citos pasākumos. No vairāk nekā 60 pasākumiem, kuros tā bija iesaistīta, trīs ceturtdaļas pasākumu norisinājās pēc starpposma novērtējuma 63 . 

Būtu jāatjauno un jāīsteno ISA² programmas saziņas stratēģija, koncentrējot uzmanību uz mērķtiecīgu līdzdalību, tostarp konkrētu nozaru ieinteresēto personu līdzdalību. Tas novērstu joprojām pastāvošo plaisu starp programmas faktiskajiem rezultātiem un ieinteresēto personu viedokli par to 64 .

8.2 Sadarbspēja: holistiskās pieejas un un transversālā skatījuma uzlabošana

ISA² programmai būtu jāturpina kopš 2013. gada īstenotā holistiskā pieeja, jo juridiskā un organizatoriskā sadarbspēja joprojām ir pašā agrīnākajā attīstības posmā. Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūrai (EIRA) 65 un Eiropas sadarbspējas kartogrāfijai (EICart) 66 , kas dokumentē esošos pakalpojumus un instrumentus, būs ļoti liela nozīme šādas holistiskas pieejas īstenošanā, jo tā palīdzēs apzināt un atkārtoti lietot esošos risinājumus, kā arī noskaidrot jomas, kurās trūkst sadarbspējas priekšnoteikumu 67 . EIRA un EICart ir būtiska nozīme rezultātu izplatīšanā un vajadzību labākā apzināšanā. Tas ļauj panākt plašāku informētību, labāku koordināciju un lielāku sinerģiju.

Tā kā ietekmes novērtējuma procesā tagad ir ietverts arī novērtējums par jaunu ES tiesību aktu ietekmi uz IKT, ISA² programmai vajadzētu turpināt pildīt tai paredzēto uzdevumu un izmantot savas specializētās zināšanas, lai sekmētu šo procesu un atbalstītu ģenerāldirektorātus un dienestus šādu novērtējumu veikšanā 68 . 

Visbeidzot, ISA² programmas ietvaros būtu jāizstrādā sistemātiskāka pieeja tam, kā atbalsta un uzrauga kopīgu pakalpojumu un vispārīgu rīku izmantošanu, kā arī kā piemēro un īsteno kopīgas sistēmas 69 .

8.3 Sadarbība ar citiem ES politikas virzieniem un iniciatīvām

Turpinās centieni saskaņot ISA/ISA² programmu ar citiem attiecīgajiem ES politikas virzieniem, piemēram, EISI, kas balstās uz tās rezultātiem. Tāpat no 2016. gada, īstenojot risinājumus, lai atbalstītu citus ES politikas virzienus, būtu jāņem vērā pārskatītā EIF.

ISA² programmai būtu jābalstās uz nepārprotamiem uzlabojumiem tādu darbību koordinēšanā, kuras saistītas ar sadarbspēju un e-pārvaldi Komisijā, ko ISA programma ir nodrošinājusi kopš starpposma novērtējuma 70 . Tas ietver nepārtrauktu sadarbību ar Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu (CNECT ĢD) saistībā ar EISI un jauno 2016.–2020. gada e-pārvaldes rīcības plānu. Turklāt tiek plānots sadarboties ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu (EMPL ĢD) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (REGIO ĢD), lai apzinātu esošas vai jaunas ISA/ISA2 darbības, kas varētu atbalstīt ESI fondu 2. tematisko mērķi (uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti) un 11. tematisko mērķi (uzlabot publiskās pārvaldes iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi). Tas papildina darbu pie nacionālo darbības programmu novērtēšanas un nosacījumu identificēšanas. Visbeidzot, ISA programma ir apliecinājusi spēcīgu potenciālu panākt plašāku sadarbību cita starpā ar Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu (HOME ĢD), Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātu (JUST ĢD), Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu (MARE ĢD), Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorātu (FISMA ĢD), GROW ĢD un JRC.

Saskaņā ar nobeiguma novērtējumu jaunā Publiskās pārvaldes kvalitātes un inovācijas starpdienestu grupa ir galvenais virzītājspēks, lai panāktu pastāvīgu sadarbību un saskanību starp ES politikas virzieniem un iniciatīvām, kas sekmē publiskā sektora modernizāciju 71 .

9. Turpmākās darbības

Turpinot darbu, proti, īstenojot ISA² programmu, Komisija maksimāli ņems vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus un ieteikumus, analizējot to atbilstību un izskatot ierosinātos jautājumus (attiecīgos gadījumos) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

(1)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

(2)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC), OV L 144, 30.4.2004. (Sk. OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.).

(3)

 ISA lēmuma 1. panta 2. punkts.

(4)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, kas pieejams: http://ec.europa.eu/isa/library/official-documents/index_en.htm.

(5)

Grupā bija iesaistīti ierēdņi no Informātikas ģenerāldirektorāta (DIGIT ĢD), Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (MARKT ĢD), Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta (GROW ĢD), Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD ĢD), Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Ģenerālsekretariāta.

(6)

 Stratēģija „Eiropa 2020” — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisijas paziņojums (COM(2010) 2020 final, 3.3.2010., 12. lpp.).

(7)

  http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm.  

(8)

Komisijas gada izaugsmes pētījums (2013. gads) COM(2012) 750 final, 28.11.2012., 13. lpp.

(9)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, (COM(2010) 245 final/2), 5. lpp.

(10)

  http://daeimplementation.eu/dae_actions.php?action_n=26&id_country=1.  

(11)

 Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2010) 744 final, 1. pielikums).

(12)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-169-2013-INIT/en/pdf

(13)

 ISA lēmuma 1. panta 1. punkts.

(14)

Sk. Eiropas publisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas satvars (EIF) (COM(2010) 744 galīgā redakcija , 2. pielikums), 21. lpp.

(15)

ISA programmas starpposma novērtējums, 2012. gads,

http://ec.europa.eu/isa/documents/interim_evaluation_of_the_isa_programme.pdf.  

(16)

 Labāka regulējuma pamatnostādnes (Better Regulation guidelines), Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2015) 111 final);    
Ietekmes novērtējuma pamatnostādnes (Guidelines on impact assessment), (COM(2015) 215 final) (SWD(2015) 110 final), 18. lpp.

(17)

 NIFO tika izstrādāta IDABC programmas ietvaros un atbalsta EIF īstenošanu dalībvalstu līmenī, transponējot EIF valstu sadarbspējas sistēmās. http://ec.europa.eu/isa/actions/04-accompanying-measures/4-2-3action_en.htm.  

(18)

Piemēram, tās ieguldījums uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamībā, tikai vienreiz” principa īstenošanā (digitālā vienotā tirgus 16. darbība), pateicoties tās darbībām bāzes reģistru jomā, un „digitālās vienotās vārtejas” mērķī, pateicoties tās darbam pie semantikas un pakalpojumu kataloga.

(19)

  https://joinup.ec.europa.eu/community/cef/og_page/catalogue-building-blocks.

(20)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, 10. tabula: „ISA programmas saskanība ar EISI”, 54. lpp.

(21)

 „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” — Akts par vienoto tirgu: Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, (COM(2011) 206 final), 10. lpp.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), 7. pants.

(23)

Ceļveža projekts par vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošanu ES jūrniecības jomas uzraudzībai, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam (COM(2010) 584 final), 3. lpp.

(24)

 Atklātie dati — Inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, (COM(2011) 882 final), 11. lpp.

(25)

 2012. gada ziņojums par konkurences politiku, Komisijas ziņojums (COM(2013) 257 final), 12. lpp.

(26)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, 21. tabula: „ISA risinājumu izmantotības līmenis Komisijas dienestos”, 131. lpp.

(27)

Dokuments, kas pievienots ISA2 lēmuma priekšlikumam (COM(2014) 367 final).

(28)

 ISA programmas starpposma novērtējums, 2012. gads, 172. lpp.

http://ec.europa.eu/isa/documents/interim_evaluation_of_the_isa_programme.pdf.

(29)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „ISA mērķu piemērotība, lai reaģētu uz ES valstu pārvaldes iestāžu vajadzībām”, 45. lpp.

(30)

  http://ec.europa.eu/isa/dashboard/isadashboard.  

(31)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „ISA programmas efektivitāte: % no atpalicības”, 82. lpp.

(32)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums,    „Budžeta piešķiršana un izpilde”, 67. lpp.

(33)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „4. secinājums”, 86. lpp.

(34)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „ISA darba programmas pārskatīšanas process”, 59. lpp.

(35)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Finanšu resursu piešķiršana”, 66. lpp.

(36)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „6. secinājums”, 111. lpp.

(37)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Kopīgu sistēmu izveide un pilnveide”, 94. lpp.

(38)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „7. un 8. secinājums”, 112. un 140. lpp.

(39)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, 18. tabula „Lietderības vērtējums darbību līmenī”, 116. lpp.

(40)

  http://ec.europa.eu/isa/ready-to-use-solutions/index_en.htm.  

(41)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums,     „Efektīvas mijiedarbības starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm veicināšana”, 88. un 89. lpp.

(42)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, Viedoklis par ISA galvenajiem rezultātiem, 88. lpp.

(43)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums,     „Vispārīgi viedokļi par programmas sniegtajiem ieguvumiem”, 113. un 114. lpp.

(44)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, 37. attēls „Respondentu vienprātības līmenis par ISA programmas nodrošināto informētības vairošanu”, 171. lpp.

(45)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „9. secinājums”, 141. lpp.

(46)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Saskanība”, 17. lpp.

(47)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „10. secinājums”, 148. lpp.

(48)

 ISA komitejas sanāksme 2013. gada 23. janvārī — iepazīstināšana ar ISA programmas starpposma novērtējuma rezultātiem.

(49)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „11. secinājums”, 165. lpp.

(50)

EUSurvey ir atklātā pirmkoda un bezmaksas tīmekļa lietojumprogramma, kas respondentiem atvieglo atbilžu sniegšanu apspriešanu ietvaros un apsekojuma vadītājiem palīdz analizēt rezultātus.

(51)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Iekšējā koordinācija ar Eiropas Komisiju”, 167. lpp.

(52)

 Publiskās pārvaldes pārvaldes kvalitātes un inovācijas starpdienestu darba grupa (Ares (2015) 4431139, 20.10.2015.).

(53)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „ISA un tās ieinteresēto personu mijiedarbības efektivitāte”, 172. lpp.

(54)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Iekšējā koordinācija ar Eiropas Komisiju”, 167. lpp.

(55)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „13. secinājums”, 187. lpp.

(56)

  https://joinup.ec.europa.eu/community/nifo/home.

(57)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Citu ES iniciatīvu nodrošināto rezultātu atkārtota lietošana ISA ietvaros”, 163. lpp.

(58)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „1., 2. un 3. secinājums”, 56., 57. un 58. lpp.

(59)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Pārskats par dalībvalstu sasniegtajiem rezultātiem, izstrādājot ISA risinājumus”, 184. lpp.

(60)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „5. ieteikums”, 200. lpp.

(61)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „6. ieteikums”, 201. lpp.

(62)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „Ieteikumi no iepriekšējiem novērtējumiem”, 190. lpp.

(63)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „14. secinājums un ISA programmas nodrošinātais informētības par ISA risinājumiem pieaugums”, 188. lpp.

(64)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „4. secinājums”, 199. lpp., un „Viedoklis par ISA programmas rezultātiem”, 83. lpp.

(65)

  EIRA ir atsauces arhitektūra sadarbspējīgu digitālo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai pāri robežām un starp nozarēm.

(66)

 EICart ir instruments, ko var izmantot, lai aprakstītu un uzskaitītu uzņēmumu arhitektūras risinājumu pamatelementus (SBB) atbilstīgi EIRA.

(67)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „8. ieteikums no 9”, 202. lpp.

(68)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „3. ieteikums no 9”, 198. lpp.

(69)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „9. ieteikums no 9”, 202. lpp.

(70)

 ISA programmas nobeiguma novērtējums, „7. ieteikums no 9”, 201. lpp.

(71)

  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu „Komisijas paziņojums „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu”” (COM(2013) 800 final), skatiet OV C 214, 8.7.2014., 46.–54. lpp.