Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016DC0499

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS par līgumdarbinieku izmantojumu 2014. gadā

    COM/2016/0499 final

    Briselē, 9.8.2016

    COM(2016) 499 final

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS

    par līgumdarbinieku izmantojumu 2014. gadā


    SATURA RĀDĪTĀJS

    1.Ievads

    2.Līgumdarbinieku skaita attīstība Komisijā kopš 2004. gada

    3.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas

    4.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pēc pilsonības

    5.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pa dienestiem

    5.1.Sadalījums pēc dzimuma un pēc ĢD

    5.2.    Sadalījums pēc līguma veida

    5.2.1.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.a pantu

    5.2.2.Līgumdarbinieki palīguzdevumiem saskaņā ar 3.b pantu

    6.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs un aģentūrās

    6.1.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs

    6.1.1.Sadalījums pēc dzimumiem un pēc funkciju grupām pārējās iestādēs

    6.1.2.Sadalījums pēc pilsonības pārējās iestādēs

    6.2.Līgumdarbinieku sadalījums aģentūrās

    6.2.1.Sadalījums pēc dzimumiem un pēc funkciju grupām aģentūrās

    6.2.2.Sadalījums pēc pilsonības aģentūrās

    1.Ievads

    Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar juridisko pienākumu, kas noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 79. panta 3. punktā, kurā paredzēts, ka "Komisija sniedz gada ziņojumu par līgumdarbinieku izmantošanu, tostarp par darbinieku skaitu, amatu līmeni un veidu, ģeogrāfisko līdzsvaru un budžeta resursiem funkciju grupai". Tajā ir sniegts detalizēts atspoguļojums par līgumdarbiniekiem (turpmāk "līgumdarbinieki"), kas nodarbināti 2014. gada 31. decembrī.

    Budžeta datos (kas katru gadu ar budžeta projektu tiek iesniegti budžeta lēmējinstitūcijai – darba dokumenta II un III daļa) ir ietverta informācija par līgumdarbiniekiem, kas nodarbināti budžeta projekta iesniegšanas brīdī (ieskaitot līgumdarbiniekus, kas pieņemti darbā, izmantojot piešķirtos ieņēmumus), tas ir, par stāvokli N–1 gada 1. aprīlī (N ir budžeta projekta gads), N–2 gada budžeta izpildi un apropriāciju pieprasījumiem ar pilnslodzes ekvivalentu aplēsēm par N gadu. Tas izskaidro līgumdarbinieku skaita atšķirības, kas var parādīties starp dažādiem datu avotiem.

    Šajā ziņojumā ir iekļauti dati par visām Eiropas Savienības iestādēm (tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kas darbojas kopš 01.01.2011.) un aģentūrām Civildienesta noteikumu 1.a panta nozīmē. Dati par Komisiju ir sniegti sīkāk un ietver darbiniekus, kuriem finansējums paredzēts no darbības un pētniecības pozīcijām, kā arī darbiniekus, kas strādā administratīvajos birojos, delegācijās, pārstāvniecībās un Kopīgajā pētniecības centrā (JRC).

    PDNK 80. pantā ir noteikta saikne starp katru funkciju grupu (turpmāk "FG") un līgumdarbinieku veicamajiem pienākumiem.

    Funkciju grupa

    Pakāpes

    Pienākumi

    IV

    13–18

    Administratīvie, konsultāciju, lingvistiski un līdzvērtīgi tehniskie uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā.

    III

    8–12

    Izpildes uzdevumi, dokumentu sagatavošana, grāmatvedība un citi līdzvērtīgi tehniskie uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā.

    II

    4–7

    Lietvedības un sekretariāta uzdevumi, biroja pārvaldība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā.

    I

    1–3

    Manuālie un administratīvā atbalsta uzdevumi, ko veic ierēdņu vai darbinieku uzraudzībā.



    Līgumdarbinieku kategorija tika izveidota 2004. gadā Civildienesta noteikumu reformas ietvaros. Kopš tā laika līgumdarbinieki ir devuši lietderīgu ieguldījumu iestāžu darbā, ar mazākām izmaksām veicot administratīvā atbalsta darbu un sniedzot zināšanas, kas iestādei ne vienmēr bija pieejamas.

    Tas jo īpaši ir redzams attiecībā uz pienākumiem, kas atbilst I FG, un kopš 2004. gada ar to ir aizstāta ierēdņu D kategorija. Tādējādi kopš šīs kategorijas likvidēšanas nav rīkots neviens ierēdņu atlases konkurss kurjeru, šoferu un citu ierasti I FG raksturīgu pienākumu veikšanai, izņemot Parlamentu.

    2.Līgumdarbinieku skaita attīstība Komisijā kopš 2004. gada

    2014. gada beigās kopējais līgumdarbinieku skaits visās iestādēs un aģentūrās ir 11 100. Komisija nodarbina aptuveni 58 % no līgumdarbinieku kopējā skaita salīdzinājumā ar 60 % 2012. gadā. Situācijā, kad Komisijā nodarbināto līgumdarbinieku skaits ir saglabājies diezgan stabils līdz 2013. gadam, līdz tas sāka palielināties 2014. gadā, šis samazinājums attiecībā uz Komisijas nodarbināto līgumdarbinieku skaitu ir skaidrojams ar to, ka līgumdarbinieku skaits ir palielinājies pārējās iestādēs un aģentūrās.

    Sadalījums pa iestādēm un aģentūrām ir sīkāk analizēts turpmāk ziņojumā.

    Komisijā līgumdarbinieku skaita attīstība kopš 2004. gada ir bijusi šāda 1 :

    Tabula Nr. 1

    Līgumdarbinieku skaita palielināšanās, sasniedzot aptuveni 6400 personu skaitu 2014. gadā, ir skaidrojama ar palīgdarbinieku skaita pakāpenisku samazināšanu (2003. gadā bija gandrīz 3000 palīgdarbinieku), kuri tika aizstāti ar līgumdarbiniekiem palīguzdevumiem (PDNK 3.b pants), kā arī ar bijušās ierēdņu D kategorijas aizstāšanu ar līgumdarbiniekiem (PDNK 3.a pants) un administratīvajos birojos īstenoto ierēdņu amata vietu pārveidi līgumdarbiniekiem paredzētās apropriācijās. Turklāt turpinājās līgumdarbinieku pieņemšana, lai uz laiku aizstātu ierēdņus saskaņā ar PDNK 3.b pantu.

    Līdz 2009. gadam līgumdarbinieku skaits katru gadu palielinājās, līdz tas nedaudz samazinājās 2010. gadā. Šis samazinājums galvenokārt skaidrojams ar to, ka bija jāgaida jauno CAST 2010 atlases procedūru rezultāti.

    2011. gadā Komisijas līgumdarbinieku skaits uzrāda stabilizēšanos, taču tas faktiski ir divu pretēju procesu rezultāts. No vienas puses, līdz ar EĀDD izveidi no Komisijas 277 līgumdarbinieki (darbinieki, kas strādāja RELEX ģenerāldirektorāta delegācijās un galvenajā mītnē) tika pārcelti darbā uz EĀDD, no otras puses, Komisija 2010.–2011. gadā pieņēma darbā 275 līgumdarbiniekus. Ja nebūtu notikusi darbinieku pārcelšana uz EĀDD, pieaugums 2010.–2011. gadā būtu bijis par 4,6 %, kas atbilst 2008. un 2009. gadā konstatētā pieauguma vidējam rādītājam.

    2012. un 2013. gadā līgumdarbinieku skaits nedaudz samazinājās (attiecīgi par 1 % un 2 %), kas skaidrojams ar vispārējo darbinieku skaita samazināšanu un to, ka tiek gaidīta jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2014. gada janvārī.

    Komisijas 2013. gada septembrī ieviestais uzaicinājums izteikt ieinteresētību 3.b panta līgumdarbiniekiem ļāva ierosināt jaunus kandidātus ģenerāldirektorātiem (turpmāk "ĢD") 2 . Ņemot vērā atlases un darbā pieņemšanas dažādos ilgumus, šā uzaicinājuma izteikt ieinteresētību patiesā ietekme ir galvenokārt redzama kopš 2014. gada.

    Turklāt jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2014. gada 1. janvārī ļāva pagarināt līgumdarbinieku saskaņā ar 3.b pantu līgumu termiņu līdz sešiem gadiem. Daudzi līgumdarbinieki, kuri jau bija strādājuši 3 gadus un turpināja strādāt Komisijā ar aģentūru darbinieku līgumu, varēja tikt atkal pieņemti darbā ar jaunu līgumdarbinieka līgumu, tādējādi ļaujot Komisijai gūt labumu, nodarbinot jau apmācītus līgumdarbiniekus, kuri var sākt darbu nekavējoties, vienlaikus samazinot aģentūru darbinieku skaitu 3 .



    3.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas

    Līgumdarbinieku sadalījums pēc funkciju grupas ir sniegts nākamajā tabulā.

    Sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas 2014. gadā 4

    Tabula Nr. 2

    2014. gada 31. decembrī Komisijā strādāja 6440 līgumdarbinieki. No FG joprojām visplašāk pārstāvētā ir II FG, kurā ir gandrīz 40 % darbinieku 2014. gadā; tas ir palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šie darbinieki veic sekretariāta un citus līdzīgus pienākumus, taču arī tādus uzdevumus kā, piemēram, bērnu aprūpe. Nākamie ir IV FG un III FG līgumdarbinieki.

    Kopumā vīriešu un sieviešu skaita attiecība ir stabila: 2013. gadā no kopējā līgumdarbinieku skaita 62,8 % bija sievietes salīdzinājumā ar 63,4 % 2014. gadā.

    Var konstatēt, ka 2014. gadā IV FG dzimumu līdzsvars ir gandrīz sasniegts. Sadalījums pēc dzimuma citās funkciju grupās saglabājas līdzīgs kopš 2011. gada. Ir vērojams izteikti lielāks sieviešu īpatsvars II FG (83,5 % 2014. gadā) un mazākā mērā III FG (59,8 % 2014. gadā). Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars ir I FG (63,5 % vīriešu 2014. gadā).

    Šī situācija atspoguļo tradicionālo sadalījumu atkarībā no veicamo pienākumu veida: II FG raksturīgi sekretariāta vai bērnu aprūpes pienākumi, savukārt I FG – galvenokārt kurjera vai šofera pienākumi.

    4.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pēc pilsonības

    Visvairāk pārstāvēto dalībvalstu pilsoņi līgumdarbinieku statusā dilstošā secībā: Beļģijas, Itālijas, Francijas, Spānijas un Rumānijas, kurām seko Polijas un Grieķijas pilsonības. Pirmās četras pilsonības ir ierindojušās tajā pašā secībā kopš 2005. gada. Apvienotā Karaliste un Vācija tāpat kā Polija un Nīderlande ir drīzāk maz pārstāvētas salīdzinājumā ar šo valstu iedzīvotāju skaitu. Savukārt Beļģija un Itālija ir plašā mērā pārstāvētas salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu.

    Jānorāda, ka pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā Komisijā 2014. gada 31. decembrī bija nodarbināti 59 līgumdarbinieki, kuri bija Horvātijas pilsoņi.



    Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pēc pilsonības un pēc dzimuma 2014. gadā 5

    Tabula Nr. 3



     

    Komisijā nodarbināto līgumdarbinieku sadalījumu pēc pilsonības ietekmē vairāki saistīti faktori, jo īpaši Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vieta un piedāvāto līgumu ilgums.

    Konkursu izturējušie laureāti labprātāk pieņem darba piedāvājumu uz ierobežotu laiku, ja viņi dzīvo tajā vietā, kur iestāde piedāvā viņiem strādāt, vai dzīvo netālu no tās. A contrario, dažreiz kandidātam, kuram ir ģimene, ir grūti pamest savu izcelsmes valsti, lai dotos dzīvot uz valsti, kur atrodas iestāde, uz relatīvi īsu laiksposmu.

    Komisijā līgumdarbinieki tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz PDNK 3.b pantu, uz sākotnēju viena gada laikposmu, kuru pagarina par diviem gadiem. Kopš jauno 2014. gada Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā šo līgumu maksimālais termiņš ir noteikts seši gadi.

    Šis ģeogrāfiskā tuvuma faktors ir redzams arī konkursu izturējušo kandidātu sarakstos, no kuriem Komisija ir atkarīga. Tomēr jāatgādina, ka nepastāv kvotas pa pilsonībām: pieņemšana darbā notiek, pamatojoties uz nepieciešamo profilu, kandidāta prasmēm un valodu zināšanām.

    Tāda pati tendence saistībā ar dzīvesvietu ir redzama tabulā, kurā sniegts sadalījums pēc pilsonības pārējās iestādēs un aģentūrās.

    Līgumdarbinieku sadalījums pēc dzimuma un pēc funkciju grupas 6

    Šīs tabulas ļauj analizēt sadalījumu pēc funkciju grupas, pilsonības un dzimuma. Tāpat ka iepriekšējos gados arī 2014. gadā IV FG un II FG ir visu dalībvalstu pilsoņi. Tomēr 2014. gadā nav Luksemburgas pilsoņu III FG un Austrijas pilsoņu I FG.

    Tabula Nr. 4

    IV FG

     

    III FG


    II FG



    I FG

    5.Komisijā strādājošo līgumdarbinieku sadalījums pa dienestiem

    Šajā iedaļā dati par līgumdarbiniekiem ir sakārtoti pa ĢD. Var konstatēt atšķirības starp ĢD, un to jo īpaši izskaidro tiem noteiktie uzdevumi. Piemēram, DEVCO ĢD lielākoties izmanto IV FG līgumdarbiniekus – atbildīgos par atbalstu un starptautisko sadarbību vai programmu vadītājus gan delegācijās, gan galvenajā mītnē, savukārt OIB nodarbina lielākoties administratīvos asistentus vai bērnu aprūpes darbiniekus, uz kuriem attiecas II FG.

    Turklāt apropriācijas, kas piešķirtas prombūtnē esošu darbinieku aizstāšanas politikai, ļauj saglabāt dienesta darbības nepārtrauktību, un bez šīs pagaidu aizstāšanas iespējas situācija nebūtu tik apmierinoša.

    5.1.Sadalījums pēc dzimuma un pēc ĢD 7

    Tabula Nr. 5

    5.2.    Sadalījums pēc līguma veida 8

    5.2.1.Līgumdarbinieki saskaņā ar 3.a pantu

    Tabula Nr. 6


    5.2.2.Līgumdarbinieki palīguzdevumiem saskaņā ar 3.b pantu 

    Tabula Nr. 7


    6.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs un aģentūrās

    Līgumdarbinieku kopskaits pārējās iestādēs un aģentūrās 2014. gadā bija 4624 salīdzinājumā ar 4179 līgumdarbiniekiem 2013. gadā. Skaits ir palielinājies par 10,6 % laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam.

    Tabula Nr. 8

    Līgumdarbinieku sadalījuma
    pārējās iestādēs un aģentūrās attīstība kopš 2010. gada
    9

    * EĀDD izveide 2011. gada 1. janvārī un 313 līgumdarbinieku pārcelšana darbā šajā datumā no Komisijas uz EĀDD lielā mērā izskaidro līgumdarbinieku skaita ievērojamo pieaugumu laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam. Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas ziņojumā Padomei par līgumdarbinieku izmantojumu 2011. gadā.

    6.1.Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs 10

    Līgumdarbinieku skaits pārējās iestādēs ir palielinājies par 17,7 % laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam. Šis pieaugums lielā mērā skaidrojams ar līgumdarbinieku skaita pieaugumu Parlamentā laikposmā no 2013. gada (874 līgumdarbinieki) līdz 2014. gadam (1210 līgumdarbinieki), kas nozīmē līgumdarbinieku skaita pieaugumu šajā iestādē par 38,4 %. Šis līgumdarbinieku skaita pieaugums Eiropas Parlamentā 2014. gadā ir skaidrojams ar lēmumu internalizēt drošību un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā I FG šā uzdevuma veikšanai.

    Tabula Nr. 9

    Līgumdarbinieku sadalījums pārējās iestādēs 2014. gadā

    6.1.1.Sadalījums pēc dzimumiem un pēc funkciju grupām pārējās iestādēs 11

    Tabula Nr. 10

    6.1.2.Sadalījums pēc pilsonības pārējās iestādēs 12

    Tabula Nr. 11

    6.2.Līgumdarbinieku sadalījums aģentūrās

    Līgumdarbinieku skaits aģentūrās pastāvīgi palielinās. Tādējādi kopējais līgumdarbinieku skaits aģentūrās no 1933 līgumdarbiniekiem 2010. gadā sasniedza 2214 līgumdarbiniekus 2011. gadā, 2408 – 2012. gadā, 2522 – 2013. gadā un 2582 – 2014. gadā.

    Pamatojoties uz BUDG ĢD sagatavoto klasifikāciju, pieejamās informācijas analīzē aģentūras ir iedalītas 3 kategorijās: decentralizētās aģentūras, kopuzņēmumi un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts un izpildaģentūras.

    Līgumdarbinieku sadalījums aģentūrās 13

    Tabula Nr. 12

    45 % līgumdarbinieku ir nodarbināti izpildaģentūrās, un 48 % – decentralizētajās aģentūrās. Atlikušie līgumdarbinieki (7 %) ir nodarbināti kopuzņēmumos un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā.

    Līgumdarbinieku skaita palielināšanās laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam atspoguļo aģentūru skaita un to pienākumu palielināšanos.

    Vairāki jauni kopuzņēmumi tika izveidoti 2014. gadā: 1) ECSEL (Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai), kas pārņem kopuzņēmumu ARTEMIS un ENIAC darbību, 2) BBI (biorūpniecības kopuzņēmums) un 3) S2R (Shift2Rail).

    6.2.1.Sadalījums pēc dzimumiem un pēc funkciju grupām aģentūrās

    Sadalījums pēc FG ir relatīvi vienāds visām 3 aģentūru kategorijām un saglabājas stabils kopš 2012. gada.

    Sadalījums pēc funkciju grupām aģentūrās 2014. gadā 14

    Tabula Nr. 13

     Tabula Nr. 14

    6.2.2.Sadalījums pēc pilsonības aģentūrās

    Saistībā ar ģeogrāfisko sadalījumu ir jānorāda, ka aģentūras atrašanās vietai ir būtiska nozīme attiecībā uz līgumdarbinieku pilsonību.

    Tādējādi izpildaģentūrās, kas atrodas tajās pašās vietās, kur Komisija, ģeogrāfiskais sadalījums atspoguļo tādas pašas tendences kā Komisijā, kurā visvairāk pārstāvēta Beļģijas, Itālijas, Francijas un Spānijas pilsonība.

    Tāpat pārējo aģentūru un kopuzņēmumu atrašanās vieta atspoguļojas tās līgumdarbinieku sadalījumā pēc pilsonības.

    Sadalījums pēc pilsonības aģentūrās 2014. gadā 15

    Tabula Nr. 15

    Tabula Nr. 16

    (1)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (2) 2013. gadā ĢD bija grūtības izmantot datubāzes ar esošajiem kandidātiem, un dažos profilos trūka darbinieku.
    (3) Aģentūru darbinieku skaits no 415 darbiniekiem 2013. gada 1. jūlijā samazinājās līdz 188 darbiniekiem 2014. gada 1. jūlijā.
    (4)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (5)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (6)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (7)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (8)  Avots: Commission HR Analytics Platform.
    (9)  Avots: Eurostat.
    (10)  Avots: Eurostat.
    (11)  Avots: Eurostat.
    (12)  Avots: Eurostat.
    (13)  Avots: Eurostat.
    (14)  Avots: Eurostat.
    (15)  Avots: Eurostat.
    Top