EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2016

COM(2016) 357 final

Standartizācijas pakete

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programma (SGDP) 2017. gadam

{SWD(2016) 185 final}

1.Ievads

Eiropas standarti ir izrādījušies nozīmīgs Eiropas politikas instruments. Standarti ir politikas instrumenti, kas uzlabo vienotā tirgus darbību, likvidējot tehniskos šķēršļus, ko rada nesaskanīgi valstu standarti. Standarti nodrošina tīklu un sistēmu sadarbspēju un augstu aizsardzības līmeni patērētājiem un videi, kā arī atbalsta un veicina inovāciju. Standarti nodrošina ieguvumu patērētājiem, uzņēmumiem un vispārībai un veicina ES ekonomikas vispārējo izaugsmi un konkurētspēju.

Veicinot produktu un pakalpojumu Eiropas standartu izstrādi stratēģiski nozīmīgās prioritārajās jomās tirgos, kuri arvien paplašinās, Komisija tiecas radīt konkurences priekšrocību Eiropas uzņēmumiem, it īpaši MVU.

Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programmas (SGDP) publicēšana ir prasība, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (turpmāk “regula”), un pasākuma mērķis ir noteikt stratēģiskās prioritātes Eiropas standartizācijas jomā, ņemot vērā politikas mērķus, ko plānošanas procesā izvirzījusi Komisija.

Lai dotu jaunu impulsu Eiropas standartizācijai, 2017. gada SGDP ir daļa no plaša dokumentu kopuma standartizācijas jomā, kurš aptver Komisijas paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” ar dienestu darba dokumentu par pakalpojumu standartizāciju, kā arī paziņojumu par 24. pantā paredzēto ziņojumu par regulas īstenošanu. Īpaša vērība SGDP ir pievērsta 2016. gada 19. aprīlī pieņemtajam paziņojumam par svarīgāko IKT standartu plānu. SGDP ir pieņemta, ņemot vērā notikušās diskusijas par kopīgo standartizācijas iniciatīvu, ko Komisija uzsāka pēc vienotā tirgus stratēģijas 1 pieņemšanas.

Tajā paredzēts atbalsts darbībām atbilstoši Komisijas prioritātēm, kas saistītas ar savienotu digitālo vienoto tirgu, spēcīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku un dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu.

Šī SGDP papildina darbības, kas paredzētas SGDP 2016. gadam 2 , it īpaši saistībā ar iekļautību regulā noteiktajā nozīmē.

Ar darba programmā norādītajiem darbības virzieniem saistītie budžeta izdevumi nepārsniedz izdevumus, kas jau paredzēti finanšu plānos 2017. gadam.

2.Eiropas standartizācijas stratēģiskās prioritātes

2.1.IKT standartizācija

Komisijas paziņojumā par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum 3 noteikts digitālā vienotā tirgus (DVT) prioritāro pamatelementu saraksts, kuros IKT standartizācija jāuzlabo steidzami 4 : 5G sakari, mākoņdatošana, mantu internets (IoT), (lielo) datu tehnoloģijas un kiberdrošība. Tie ir būtiski tehnoloģijas pamatelementi, no kuriem būs atkarīgas tādas jomas kā e-veselība, internetam pieslēgti un automatizēti transportlīdzekļi, viedā enerģētika, progresīva ražošana un viedās pilsētas. Patlaban Komisija neplāno iesniegt Eiropas standartizācijas iestādēm kādus standartizācijas pieprasījumus, taču tā aicinās šīs iestādes iesaistīties vairākos sagatavošanās pasākumos ar mērķi sistematizēt un izstrādāt atbilstīgus standartus.

Mākoņdatošanas jomā Komisija lūgs Eiropas standartizācijas iestādes sadarbībā ar starptautiskajām standartu izstrādes organizācijām (SIO) līdz 2017. gada vidum atjaunināt mākoņdatošanas standartu sistēmas un vadlīnijas galalietotājiem (īpaši MVU un publiskajam sektoram).

Mantu interneta (IoT) jomā Komisija sadarbībā ar Eiropas standartizācijas iestādēm un starptautiskajām SIO sekmēs sadarbspējīgu vidi mantu internetam. Komisija pēc tam izvērtēs, vai ir jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu konstatētos sadarbspējas trūkumus, un nepieciešamības gadījumā apsvērs iespēju izmantot tiesiskus pasākumus, lai ieteiktu atbilstošus standartus.

Kiberdrošības jomā Komisija:

aicinās Eiropas standartizācijas iestādes līdz 2016. gada beigām sagatavot praktiskas vadlīnijas attiecībā uz IoT, 5G, mākoni, lielajiem datiem un viedajām ražotnēm;

aicinās Eiropas standartizācijas iestādes līdz 2018. gada beigām izstrādāt standartus, kuri atbalstītu globālo sadarbspēju un priekšmetu, ierīču un fizisko un juridisko personu uzticamu, netraucētu autentifikāciju un kuru pamatā būtu salīdzināmi uzticamības modeļi;

nākamos trīs gadus atbalstīs Eiropas standartizācijas iestādes, kas izstrādās standartos balstītas pārvaldības vadlīnijas par kiberdrošības risku organizācijām un attiecīgas revīzijas vadlīnijas pārvaldes iestādēm vai regulētājistādēm, kurām ir pārraudzības pienākumi.

2.2.Pakalpojumu standartizācija

Kā paziņots Vienotā tirgus stratēģijā 5 , Komisija ir pieņēmusi dokumentu par pakalpojumu standartizāciju dienestu darba dokumenta veidā, kas pievienots paziņojumam “Eiropas standarti XXI gadsimtam”. Dokumentā precizēts pakalpojumu standartu tvērums, īpatnības, nodrošinātie ieguvumi, kā arī problēmas. Lai veicinātu Eiropas standartu plašāku izstrādi un izmantošanu, kā arī dalībvalstīs mazinātu šķēršļus, uz kuriem attiecas esošais tiesiskais regulējums, it īpaši Pakalpojumu direktīva, Komisija ierosina kombinētu pieeju, kas ietver:

Eiropas pakalpojumu standartu efektīvāku izstrādi, pamatojoties uz dalībvalstu un citādu pakalpojumu standartu un tirgus vajadzību uzraudzības satvaru, nosakot Eiropas standartu iespējamos attīstības virzienus, nosakot prioritātes atbilstoši ES prioritātēm, kā arī rosinot to izstrādi;

uzlabotu savstarpējo atzīšanu un ar to saistīto šķēršļu mazināšanu dalībvalstīs, pirmām kārtām, kādā noteiktā jomā spēkā esošo ar standartiem un sertifikātiem saistīto atļauju piešķiršanas noteikumu un prakses pārskatīšanu ar noteiktu mērķi, kā arī prasību līdzvērtības novērtēšanu;

efektīvāku informāciju pakalpojumu sniedzējiem, tostarp uzlabojot informācijas par standartiem un attiecīgajām prasībām pieejamību, izmantojot vienoto digitālo vārteju.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija:

veiks analīzi, lai noteiktu jomas, kurās tiek piemēroti nesaskanīgi valsts pakalpojumu standarti vai kurās tie dublējas, kā arī noteiktu, vai pastāv iespējamas politikas nepilnības attiecībā uz desmit Komisijas noteiktajām prioritātēm. Komisija katru gadu ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei ietvaros ziņos par ES standartizācijas politiku. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija pieņems lēmumu, vai piešķirt pilnvaras vai sniegt ieteikumu Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) izstrādāt standartus vai citus standartizācijas dokumentus;

līdz 2016. gada beigām sadarbosies ar Eiropas un dalībvalstu standartizācijas iestādēm un ieinteresētajām personām, lai vienotos par kritērijiem prioritāšu noteikšanai Eiropas pakalpojumu standartu jomā;

2017. gadā uzsāks pārskatīšanu ar konkrētu mērķi vākt informāciju par spēkā esošajiem atļauju piešķiršanas noteikumiem un praksi, kas saistās ar standartiem un sertifikātiem, kā arī veiks prasību līdzvērtības novērtējumu, lai veicinātu labāko praksi, šķēršļu likvidāciju un samērīgu līdzvērtības novērtējumu plašu piemērošanu;

iesaka CEN i) līdz 2016. gada beigām pabeigt darbu saistībā ar starptautisko, Eiropas un dalībvalstu pakalpojumu standartu sistematizāciju un pastāvīgi uzturēt attiecīgās sistēmas, ii) katru gadu sagatavot sarakstu, norādot tajā jomas, kurās iespējama pretrunīgu valsts pakalpojumu standartu piemērošana vai kurās tie dublējas, vai jomas, kurās, iespējams, pastāv nepilnības un kurās var izstrādāt Eiropas pakalpojumu standartus, kā arī iii) noteikt, vai pastāv tādas jomas, kurās traucējumus rada saistītu produktu un pakalpojumu standartu neesība;

iesaka valsts standartizācijas iestādēm (VSI), pieņemot lēmumus par nepieciešamību izstrādāt valsts pakalpojumu standartu, ņemt vērā Eiropas dimensiju, kā arī izvērtēt, vai būtu lietderīgāk izstrādāt Eiropas pakalpojumu standartu;

iesaka dalībvalstīm, ieviešot vai pārskatot tiesību aktus, kuri ietver tirgus pieejamības nosacījumus pakalpojumu nozarēs, iepazīties ar Eiropas pakalpojumu standartu izmantošanu.

Ierosinātie pasākumi papildina citas darbības, kas saistībā ar pakalpojumiem un standartizāciju paredzētas Vienotā tirgus stratēģijā, kā arī kopīgajā standartizācijas iniciatīvā. Darbības veic, izmantojot Eiropas standartizācijas sistēmas esošās struktūras un procesus, kā arī tiek izmantoti esošie forumi un grupas.

2.3.Stratēģisko prioritāšu jomas standartizācijas pieprasījumu iesniegšanai Eiropas standartizācijas iestādēm 2017. gadā

Komisija ir apzinājusi savas Eiropas standartizācijas stratēģiskās prioritātes tālāk minētajās jomās, kurās tā plāno lūgt Eiropas standartizācijas iestādes izstrādāt standartus un standartizācijas rezultātus. Šīs jomas ir tieši saistītas ar šādām Komisijas prioritātēm: savienots digitālais vienotais tirgus, spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku un dziļāks un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu.

Attiecībā uz savienoto digitālo vienoto tirgu ierosināto darbību mērķis ir uzlabot šādu digitālo prasmju un tehnoloģiju izmantojumu:

izstrādāt un sākt īstenot vispārēju IKT profesiju Eiropas satvaru, atsaucoties uz prasmēm, kas vajadzīgas un liekamas lietā IKT darbvietā, šajā satvarā izmantojot vienotus prasmju, iemaņu un meistarības līmeņa apzīmējumus, kas ir saprotami Eiropā;

lai kuģniecības uzņēmumiem mazinātu administratīvo nastu, pilnveidot un atvieglot ziņošanas formalitātes, ko Savienības un dalībvalstu tiesību akti nosaka dalībvalstu ostās ieejošiem un/vai no tām izejošiem kuģiem;

veicināt informācijas plūsmu, pieejamību un izmantošanu transporta nozarē, lai paaugstinātu pārvadājumu efektivitāti un mazinātu izmaksas.

Saistībā ar spēcīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku ierosināto darbību mērķis ir apvienot Savienības infrastruktūru, dažādot Savienības enerģijas resursus, mazināt enerģijas patēriņu un sekmēt klimatam nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu:

panākt, ka tiek saskaņots licencēšanas process un rūpniecības standarti, kas attiecas uz ES atomenerģijas infrastruktūras attīstību visā tās darbmūžā (būvniecība, ekspluatācija, ekspluatācijas izbeigšana, atkritumu apsaimniekošana), lai veidotu kopīgu satvaru enerģētikas politikas virzieniem un gūtu apjomradītus ietaupījumus;

nodrošināt tīklu sadarbspēju, lai esošās infrastruktūras jaudas kāpināšanai palielinātu atjaunīgās enerģijas daļu energoavotu struktūrā, integrējot ekoloģiskās enerģijas avotus un nepalielinot izdevumus lietotājiem.

Atbalstot dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko bāzi, Komisija ierosina darbības, kas pastiprina drošības un sadarbspējas prasības, kuras ir nepieciešamas, lai pabeigtu produktu iekšējā tirgus izveidi, uzturot Eiropā augstražīgu rūpniecisko bāzi:

būvizstrādājumu jomā šādas iniciatīvas ļaus rūpniecībā integrēt citās jomās panāktus uzlabojumus, pielāgot produktus, kā arī ražot jaunus, novatoriskus produktus, nodrošinot atbilstību pašreizējām drošuma un kvalitātes vajadzībām:

1.regulēto bīstamo vielu un radioaktīvā starojuma noteikšanas metožu izstrādes pabeigšana un jauno noteikšanas metožu pakāpeniska ieviešana būvizstrādājumu standartos;

2.cilvēku patēriņam paredzēti būvizstrādājumi, kas atrodas saskarē ar ūdeni;

3.novatoriski produkti un būvizstrādājumu nozīmīgu raksturlielumu novērtēšana;

riska, ko rada ar plastmasas materiāliem saistītas nereģistrētas vielas, kā arī izstrādājumi, kuriem paredzēta saskare ar pārtiku, novērtēšanas metodes, lai atjauninātu esošos standartus jaunu apdraudējumu dēļ;

iepakojuma un iepakojuma atkritumu plastmasas bionoārdāmība, kas veicinās pārstrādi;

dzelzceļa jomā dalībvalstu dzelzceļa tīklu savstarpējos savienojumus un savstarpējo izmantojamību palīdzēs uzlabot šādas iniciatīvas:

1.iekšējo konstrukciju pasīvā drošība, kas atbalsta dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un Eiropas līmenī uzlabos drošības prasības braucienos ar vilcienu;

2.tādu metožu vienkāršošana, ko izmanto, lai aprēķinātu pantogrāfa brīvkustību (mehāniskie kinemātiskie pantogrāfa gabarīti) nolūkā atvieglot pantogrāfa strāvas noņēmēja pieņemamības novērtējumu gaisvadu kontaktlīnijās; darba turpināšana saistībā ar dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību — pilsētas dzelzceļa standartu izstrāde;

ņemot vērā vairākus negadījumus un incidentus, standartos jāpievērš vērtība šādiem produktiem/procedūrām: informācijas par laikapstākļiem sniegšanas produkti, ko piedāvā pilotiem, tostarp pilotu kabīnē pieejamie lietojumi, kas balstīti uz dažādiem avotiem, skrejceļa pārskrejas brīdinājuma sistēmas, gaisa kuģa masas un līdzsvara sistēmas;

ilgtspējīgas ķīmiskās vielas, ko ražo no otrējām izejvielām un kas samazinās izmaksas un Eiropas Savienības atkarību no izejvielām;

atbalsts aizsardzības un drošības jomas konkurētspējas un efektivitātes veicināšanai, lai izmantotu apjomradītus ietaupījumus un atbalstītu Eiropu, lai tā kļūtu par spēcīgāku dalībnieci pasaules norisēs.

3.Starptautiskā sadarbība

Ievērojama daļa Eiropas standartu tiek atvasināta tieši no starptautiskās standartizācijas.

Lai panāktu, ka Eiropas iniciatīvas tiek plašāk pieņemtas arī citur pasaulē, Eiropas standartizācijas sistēmas dalībniekiem būtu jāspēj attiecīgajās struktūrās paust vienotu viedokli.

Komisija piedalās sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) ar ASV, un standartizācija ir būtisks apspriežamais temats, jo pušu sistēmas atšķiras, taču, ja puses panāks savstarpēji izdevīgu vienošanos, standartizācija nodrošinās lielas priekšrocības.

Komisija ir arī risinājusi sekmīgas sarunas par vispārēju ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, un patlaban notiek sarunas ar Japānu. Visos minētajos tirdzniecības nolīgumos standartizācija ir ļoti būtisks punkts, jo lielākie šķēršļi sadarbībai šo dalībnieku starpā ir tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, nevis tikai tarifu jautājumi.

Attiecībā uz trešām valstīm Komisija turpinās jau sāktos politiskos dialogus, atpazīstamības un informētības paplašināšanas darbības (norīkots Eiropas standartizācijas eksperts Indijā (SESEI), norīkots Eiropas standartizācijas eksperts Ķīnā (SESEC) un Ķīnas‒Eiropas standartizācijas informatīvā platforma (CESIP)), kurām ir ļoti svarīgi saņemt Eiropas standartizācijas iestāžu atbalstu (sk. ikgadējās darbības dotācijas).

Ar standartizāciju saistītās sadarbības ar Ķīnu nolūks ir mērķsadarbība. Sagaidāms, ka ilgtermiņā, popularizējot ES regulatīvo modeli (saistībā ar produktu tirdzniecību), ko atbalsta, piemērojot standartus, tiks atvieglota piekļuve tirgum. Divpusējā tehniskā saskaņošana standartu līmenī ir vēl viens risinājums, lai radītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, kas neapšaubāmi nodrošinās ieguvumu gan iekšzemes tirgum, gan Eiropas uzņēmumiem. ES un Ķīnas darba grupa standartizācijas jomā ir konstatējusi, ka aptuveni 90 Eiropas standarti ir pieņemti kā Ķīnas standarti, tādējādi radot konkurences priekšrocību Eiropas uzņēmumiem. Ar Indiju saistītajam darbam ir izvirzīti līdzīgi mērķi.

Komisija jau sniedz tehnisku ieguldījumu starptautiskā standartizācijas darbā, tomēr tā sagaida, ka tās iesaiste Eiropas un starptautiskajā standartizācijā būs plašāka, lai tā varētu īstenot visu sava pašreizējā oficiālās novērotājas statusa potenciālu un tādējādi labāk izpildīt savu apņemšanos iegūt vadošo lomu starptautisko standartu jomā.

4.“Apvārsnis 2020” — pētniecība un inovācija

Pētniecības un inovācijas programmu izstrādei un īstenošanai, arī standartizācijai, ir izšķiroša nozīme, lai uzturētu ES konkurētspēju. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” sniegs spēcīgu atbalstu inovāciju ieviešanai tirgū, atbalstīs standartizāciju, it īpaši ar pētniecības starpniecību, un sekmēs zinātnes izmantošanu standartos. Standartizācijas pasākumi ir svarīgs veids, kā pētniecības rezultātus ieviest tirgū un kā izplatīt inovācijas, tostarp “Apvāršņa 2020” programmas “Euratom” ietvaros veiktās pētniecības rezultātus.

“Apvārsnis 2020” sniegs atbalstu, lai uzlabotu standartizācijas sistēmas efektivitāti, popularizējot atvērtus standartus un platformas un standartu saskaņotu piemērošanu, kā arī to ieviešanos tirgū.

5.Nākamais cikls

Pēc diskusijām saistībā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu Komisija veiks divas tālāk minētās darbības, lai uzlabotu ES standartizācijas politikas gada pārvaldības cikla pierādījumu bāzi.

Pētījuma sākšana, lai analizētu standartizācijas ekonomisko un sabiedrisko ietekmi

Ir atzīts, ka standartiem ir ļoti būtiska un reizēm nemanāma nozīme, atbalstot ekonomikas izaugsmi, pildot savu funkciju veicināt ražīgumu, konkurētspēju un inovāciju, kā arī sabiedrības labklājību. Tādēļ Komisija, pamatojoties uz Padomes aicinājumu 6 un ievērojot kopīgo standartizācijas iniciatīvu, savlaicīgi uzsāks pētījumu, kurā būtu jāizvērtē standartu saimnieciskā un sabiedriskā ietekme. Pētījuma pamatā būs dalībvalstīs veiktie pētījumi, un tie tiks ņemti vērā 7 , kā arī dažādi patlaban izmantojamie standartizācijas finansēšanas modeļi.

Pamatota iestāžu dialoga izveide

No 2017. gada katra ikgadējā cikla ietvaros katra gada jūlijā pirms SGDP pieņemšanas Komisija sagatavos vienotu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES standartizācijas politikas īstenošanu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija ierosina pavasarī iesaistīties iestāžu dialogā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Ziņojumā cita starpā tiks iekļauta informācija par šādiem jautājumiem:

panāktais progress, īstenojot darbības, kas paredzētas Savienības gada darba programmās, tostarp Eiropas pakalpojumu standartu izstrādes jomā;

panāktais progress, īstenojot darbības, kas paredzētas paziņojumā par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum;

situācija saistībā ar standartizācijas pieprasījumiem, kas iesniegti Eiropas standartizācijas iestādēm;

izstrādāto un Eiropas standartizācijas iestāžu darba programmā iekļauto standartu skaits;

III pielikumā minēto organizāciju (SBS 8 , ANEC 9 , ECOS 10 un ETUC 11 , kas pārstāv attiecīgi MVU, patērētājus, darbiniekus un vidiskās intereses standartizācijas jomā) ieguldījums standartu izstrādes procesos (iekļautība);

ES finansiālais ieguldījums Eiropas standartizācijas iestādēs saskaņā ar regulu.

Šis ziņojums un turpmākais dialogs būs politikas ieguldījums SGDP izstrādē nākamajam gadam.

(1) COM(2015) 550 final, SED(2015) 202 final.

(2) COM(2015) 686.

(3) COM(2016) 176.

(4) COM(2015) 192.

(5) COM(2015) 550.

(6) Konkurētspējas padome 2015. gada 2. martā aicināja Komisiju pabeigt neatkarīgu pārskati un analizēt standartizācijas ietekmi, ņemot vērā visu dalībnieku intereses.

(7)  British Standards Institution, The Economic Contribution of Standards to the UK Economy (Standartu ekonomiskais ieguldījums AK ekonomikā), 2015; AFNOR, Economic impact of standardisation (Standartizācijas ekonomiskā ietekme), 2016; AFNOR, The Economic Impact of Standardisation – Technological Change, Standards and Long-Term Growth in France (Standartizācijas ekonomiskā ietekme — tehnoloģiskās pārmaiņas, standarti un ilgtermiņa izaugsme Francijā), 2009; DIN, Economic Benefits of Standardization (Standartizācijas nodrošinātie ekonomiskie ieguvumi), 3 krājumi, Beuth, Berlīne, 2000 (atjaunināts 2011. gadā); DTI, The Empirical Economics of Standards (Standartu empīriskā ekonomika), DTI ECONOMICS PAPER Nr. 12., Londona, 2005.

(8) “Mazo uzņēmumu standarti”: http://sbs-sme.eu/.

(9) “Eiropas patērētāju balss standartizācijas procesā”: http://www.anec.eu/anec.asp.

(10) Eiropas Pilsoniskā organizācija vides interešu aizstāvībai standartizācijas procesā: http://ecostandard.org/.

(11) Eiropas Arodbiedrību konfederācija: http://www.etuc.org/.