52016DC0342

(3)Portugāle 2016. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Ņemot vērā to savstarpējo saistību, abas programmas tika izvērtētas vienlaikus. Portugāles valsts reformu programma liecina par pietiekamu vērienu pārmērīgas nelīdzsvarotības jautājuma risināšanā, iezīmē attiecīgos pasākumus konkurētspējas palielināšanai un privātā sektora parādsaistību mazināšanai un norāda uz sarežģījumiem, kas izklāstīti 2016. gada ziņojumā par Portugāli un eurozonas ieteikumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai atsākt ieguldīšanu un nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju. Ja tā tiks īstenota pilnā apmērā un raiti, ar šiem pasākumiem varētu risināt Portugāles makroekonomikas nelīdzsvarotību. Balstoties uz Portugāles uzņemto politikas saistību novērtējumu, var konstatēt, ka šajā stadijā nav nepieciešams pastiprināt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(4)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi tika aplūkoti, veicot Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu plānošanu 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā, ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo Padomes ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti, lai tā pārskata savu partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosina tajos veicamus grozījumus. Komisija papildus sniedza detalizētu informāciju par to, kā tā šo normu izmantos norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 10 .

(5)Portugālei pašlaik tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. Portugāle līdz termiņam 2015. gadā nenovērsa pārmērīgo budžeta deficītu un neīstenoja Padomes ieteiktos fiskālos centienus. Kā teikts 2016. gada stabilitātes programmā, valdība plāno 2016. gadā novērst pārmērīgo deficītu un sasniegt nominālo deficītu 2,2 % apmērā no IKP. Tiklīdz būs panākta pārmērīgā deficīta noturīga novēršana, Portugālei tiks piemērota preventīvā daļa un parādsaistību pārejas noteikumi. Pārrēķinātā 11 strukturālā bilance laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam uzlabosies tikai par apmēram 0,35 % no IKP gadā, kas ir mazāk nekā nepieciešamie 0,6 % no IKP, un ir sagaidāms, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais pārpalikums 0,25 % apmērā no IKP – līdz programmas termiņa beigām netiks sasniegts. Kā teikts stabilitātes programmā, ir sagaidāms, ka valsts parādsaistību attiecība pret IKP 2016. gadā nokritīsies līdz 124,8 % un pēc tam turpinās samazināties, 2020. gadā sasniedzot 110,3 %. Makroekonomikas scenārijs, uz kuru balstās šīs budžeta prognozes, ir visai optimistisks. Turklāt pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānotos deficīta mērķus 2017. gadā un pēc tam, nav pietiekami konkretizēti. Balstoties uz Komisijas sagatavoto 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 2,7 % no IKP, kas ir mazāk par Līgumā norādīto atsauces rādītāju (3 % no IKP), bet 2017. gadā – 2,3 % no IKP. Tā kā tiek prognozēts, ka strukturālais deficīts 2016. un 2017. gadā nedaudz palielināsies, var konstatēt, ka fiskālie centieni neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Turklāt tiek prognozēts, ka Portugāle 2017. gadā neievēros parādsaistību pārejas noteikumus. Padome , balstoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, uzskata, ka pastāv risks, ka Portugāle neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tādēļ, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami papildu pasākumi.

(6)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu Komisija regulāri uzraudzīs to pasākumu īstenošanu, kurus Portugāle veic, reaģējot uz pēdējo ieteikumu, ko Padome sniegusi saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu; tādēļ Komisija ieteiks Padomei attiecīgos pasākumus, kas veicami pārmērīga deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

(7)Laikus un strikti veikta tiesību aktu īstenošana reformētā budžeta regulējuma un saistību kontroles jomā, papildu uzlabojumi ieņēmumu iekasēšanas un izdevumu kontroles jomā var ievērojami veicināt nepieciešamās fiskālās korekcijas sasniegšanu. Portugāle saskaras ar dubultu izaicinājumu – panākt veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un vienlaikus uzturēt veselības aprūpes pieejamības pakāpi, uzlabojot sistēmas efektivitāti. Lai gan pašlaik Portugāles veselības aprūpē kopumā iztērēto naudas līdzekļu apjomam publiskā sektora izdevumu īpatsvara ziņā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, laikposmam līdz 2060. gadam prognozētais palielinājums publiskā sektora izdevumos veselības aprūpē (par 2,5 % no IKP) ir lielākais ES. Ņemot vērā ilgtermiņa ilgtspējas problēmu risināšanu veselības aprūpes sektorā, vēl nav veikti vispusīgi pasākumi, kuru mērķis būtu veicināt slimību profilaksi un sabiedrības veselības politiku, kā arī nodrošināt primārās veselības aprūpes sniegšanu agrīnākā stadijā (un tādējādi ar zemākām izmaksām). Īstermiņā svarīgs uzdevums joprojām būs precīza budžeta plānošana un īstenošana slimnīcās, lai nodrošinātu uzkrājušos maksājuma saistību dzēšanu. Nesenajās reformās tika izskatīts jautājums par pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, taču tās īstermiņa un vidēja termiņa ilgtspējas problēmjautājumi joprojām netiek risināti. Valsts pensiju sistēma lielā mērā ir atkarīga no budžeta līdzekļiem, un tai ir raksturīga nevienlīdzība starp paaudzēm. Kavējumi izpildē un trūkumi politikā joprojām ierobežo valsts kapitālsabiedrību fiskālo ilgtspēju, it īpaši transporta sektorā. Joprojām izšķiroši svarīga ir efektivitātes palielināšanas pasākumu pastiprināšana saistībā ar to reorganizācijas plāniem, lai tādējādi varētu panākt ietaupījumus budžetā.

(8)Ir bijuši ievērojami centieni mazināt krāpšanu nodokļu jomā, turpinot uzlabot nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Saistībā ar cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā ir veikti pasākumi, lai uzlabotu informācijas apmaiņu ar finanšu iestādēm un lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu. Neatkarīgi no gūtajiem panākumiem joprojām pastāv iespējas palielināt gatavību maksāt nodokļus. Arī nodokļu pārvaldības reformēšana (nolūkā uzlabot tās efektivitāti) palīdzētu stimulēt ieguldīšanu.

(9)Darba samaksas apmēra ziņā ir notikušas visumā mērenas izmaiņas – atbilstoši augstajam bezdarba līmenim, nepieciešamībai veicināt ārējo līdzsvarošanu un ražīguma pieaugumam vidējā termiņā. Šo tendenci ir veicinājušas sektora mēroga sarunas par darba koplīgumiem, tomēr darba koplīgumu sistēmas iezīmju dēļ joprojām ir ierobežotas korekciju veikšanas iespējas atsevišķu komercsabiedrību mērogā. Zemas inflācijas un augsta bezdarba apstākļos 2016. gada janvārī minimālā darba samaksa tika palielināta no 505 EUR līdz 530 EUR mēnesī, un tiek plānots turpināt tās pakāpenisku palielināšanu, 2019. gadā sasniedzot 600 EUR mēnesī (ko maksās 14 reizes gadā). Portugāle atrodas ES dalībvalstu ranžējuma vidusdaļā, ja vērtē pēc minimālās darba samaksas procentuālās attiecības pret vidējo darba samaksu, tomēr arī to valstu vidū, kurām ir vislielākā minimālās darba samaksas procentuālā attiecība pret mediāno darba samaksu. No tā izriet, ka darba samaksas sadalījumam Portugālē ir izteikta novirze pret zemāku darba samaksas diapazonu, un ka turpmāki minimālās darba samaksas palielinājumi varētu strauji paplašināt aptverto strādājošo personu procentuālo daļu, kas 2016. gadā sasniedza gandrīz ceturtdaļu no visiem darbiniekiem. Lai gan tādējādi varētu palīdzēt mazināt strādājošo nabadzības intensitāti, tas izraisa arī palielinātu darba samaksas struktūras sablīvēšanu, radot vispārēju augšupēju spiedienu uz darba samaksu. Ja tam neseko atbilstošs ražīguma palielinājums, pastāv risks, ka var pasliktināties nodarbinātības un konkurētspējas izredzes, it īpaši darbietilpīgajās nozarēs. Pastāv arī risks, ka mazināsies stimuls ieguldīt prasmēs.

(10)Portugāles darba tirgus 2014. un 2015. gadā turpināja atlabt, un ir bijuši būtiski centieni reformēt politiku iesaistīšanai darba tirgū, modernizēt valsts nodarbinātības dienestu un intensificēt nereģistrēto jauniešu informēšanu, tomēr joprojām pastāv vairākas problēmas saistībā ar īstenošanu. Ņemot vērā neseno stāvokļa pasliktināšanos sociālajā jomā, it īpaši bērnu nabadzības pieauguma ziņā, ir veikti arī svarīgi pasākumi, lai pastiprinātu sociālo palīdzību, proti, ienākumu minimuma shēmas, bērnu pabalstu un mazo pensiju jomās. Ir nepieciešams novērtēt šo pasākumu ietekmi uz nabadzības intensitātes mazināšanu. Tomēr joprojām aktuāla problēma ir ilgtermiņa bezdarbnieku lielā skaita absorbēšana, un tas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un stāvokli sociālajā jomā. Vēl būtu nepieciešami papildu pasākumi ilgtermiņa bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū, īstenojot mērķtiecīgu darba tirgus politiku un uzlabojot koordināciju starp nodarbinātības dienestu un sociālajiem dienestiem. Lai gan līdz ar ekonomikas atlabšanu ir radītas daudzas jaunas darbvietas ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba tirgū joprojām pastāv ievērojama segmentācija. To darbinieku īpatsvars, kuri pieņemti darbā uz noteiktu laiku, joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā, un tādu līgumu skaits, kas tiek pārslēgti – no noteikta laika uz nenoteiktu laiku – ir neliels.

(11)Augsts privātā sektora parādsaistību apjoms joprojām ir viens no galvenajiem Portugāles ekonomikas neaizsargātības aspektiem, un mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu joprojām ir ierobežotas. Nelieli panākumi ir gūti komercsabiedrību pārmērīgo parādsaistību samazināšanas jomā, kā arī radot privātajam sektoram iespējas samazināt savas parādsaistības, tomēr Portugāles privātajam sektoram joprojām ir viens no vislielākajiem parādsaistību slogiem Eiropas Savienībā. Tas ir liels šķērslis ieguldīšanai un potenciālam ražošanas apjoma pieaugumam. Nefinanšu sabiedrības veic korekcijas bilancē, tomēr mazākā mērā nekā mājsaimniecības. Komerciālo kredītu jomā augsts un pieaugošs ir ieņēmumus nenesošo aizdevumu apmērs; tas ietekmē bilanci gan nefinanšu sektorā, gan finanšu sektorā un ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ierobežo ieguldīšanu. Ir veikti dažādu mērogu pasākumi, risinot jautājumu par komercsabiedrību parādsaistību apjomu, tomēr konkrētu rezultātu sasniegšana vēl kavējas. Joprojām liels ir uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā pastāvošais stimuls uzņemties parādsaistības. Dažu pēdējo gadu laikā valdība ir mēģinājusi risināt šo problēmu, ieviešot nepietiekamas kapitalizācijas novēršanas noteikumus un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus par pašu kapitālu (allowance for corporate equity). Tomēr 2015. gadā atšķirība kapitāla izmaksu ziņā (pirms un pēc nodokļiem) starp ieguldījumiem, kas finansēti ar aizņēmumiem, un ieguldījumiem, kas finansēti ar pašu kapitālu, joprojām bija viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Kredītu piesaistīšana komercdarbībai joprojām ir saistīta ar lielām izmaksām un sarežģījumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Joprojām maznozīmīgi un nepietiekami attīstīti ir alternatīvie finansējuma avoti, piemēram, ārpusbiržas kapitāla līdzdalība (private equity), riska kapitāls, kolektīvā finansēšana un komerceņģeļi.

(12)Lai gan ir gūti daži panākumi, tomēr regulējumā pastāvoši šķēršļi un vāja iestāžu veiktspēja joprojām apgrūtina komercdarbības izaugsmi, konkurētspēju un ieguldīšanu. Portugāles tieslietu sistēmas efektivitāte joprojām ir zema, it īpaši tas sakāms par tiesvedību saistībā ar nodokļu tiesību normu pārkāpumiem. Publiskais iepirkums Portugālē ir visumā pārredzams. Tomēr, kā liecina dati no speciāli šim nolūkam izveidotās tiešsaistes platformas “BASE”, līgumslēdzējas iestādes Portugālē bieži izmanto tiešās piešķiršanas procedūru, kas 2013.–2015. gadā veidoja vidēji 87,3 % no visu publiskā iepirkuma līgumu skaita un 47 % no noslēgto līgumu vērtības kopsummas. Pārredzamības jautājums joprojām ir aktuāls koncesijas līgumu un publiskās un privātās partnerības projektu jomā, it īpaši vietējā un reģionālā mērogā. Finanšu ministrijas publiskās un privātās partnerības uzdevumgrupa (UTAP) pārrauga dažus publiskās un privātās partnerības projektus, kurus vada centrālās valsts pārvaldes iestādes, tomēr tās uzraudzībai nav pakļautas koncesijas, kā arī reģionāla mēroga un vietēja mēroga publiskās un privātās partnerības projekti. Kavējumi īstenošanā un šķēršļi jaunu ekonomikas dalībnieku ienākšanai tirgū joprojām negatīvi ietekmē reformas ostu sektorā. Uzņēmuma reģistrācija ir kļuvusi vienkāršāka, tomēr atļauju iegūšana (licencēšana) joprojām ir apgrūtinoša un sarežģīta, un neprognozējamas administratīvās procedūras negatīvi ietekmē ieguldītāju paļāvību. Joprojām aktuālas ir problēmas saistībā ar procedūrām par to, kā ienākt būvniecības tirgū un kā iegūt būvatļauju, un kā iedarbīgi īstenot vienkāršotus vides atļaujas piešķiršanas noteikumus. Regulējumā pastāvoši šķēršļi dažās komercpakalpojumu sektoros, piemēram, juridisko pakalpojumu jomā, liedz efektīvi piesaistīt resursus. Regulējums, kas reglamentē profesionālo institūciju darbību, it īpaši to statūtus un iekšējās kārtības noteikumus, ir ierobežojošs un var pat liegt fiziskām un juridiskām personām pieeju attiecīgajām profesijām. Konkrēti tas ietekmē juristu profesijas, kurās citstarp plaši izplatīti ir ierobežojumi attiecībā uz reklāmu un paralēlu darbību vairākās specialitātēs.

(13)Portugāle atpaliek zinātnieku un komersantu sadarbības un zinību komercializācijas jomā. Sadarbību starp universitātēm un komersantiem ļoti ierobežo tas, ka pastāv gan šķēršļi regulējumā, gan birokrātiski šķēršļi, un tas, ka augstākās izglītības sistēmā trūkst stimulu šādai sadarbībai. Tas kaitē augstskolu absolventu nodarbināmībai un inovācijai. Jaunuzsāktie īstermiņa augstākās tehniskās izglītības kursi (TeSP) ir radījuši jaunas iespējas sadarbībai starp tehniskajām augstskolām un reģiona ekonomikas dalībniekiem, tomēr universitāšu programmas joprojām nav iekļautas modernizācijas procesā.

(14)Eiropas pusgada (semestra) kontekstā Komisija ir sagatavojusi vispusīgu izvērtējumu par Portugāles ekonomikas politiku un publicējusi to savā 2016. gada ziņojumā par Portugāli. Tā ir izvērtējusi arī stabilitātes programmu, valsts reformu programmu un pēcpasākumus saistībā ar ieteikumiem, kuri Portugālei tika adresēti iepriekšējos gados. Vērtējumā Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to, cik minētās programmas ir nozīmīgas ilgtspējīgai fiskālai un sociālekonomiskai politikai Portugālē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un vadlīnijām, ņemot vērā, ka ir nepieciešams stiprināt ES vispārējo ekonomikas pārvaldību, kas panākams, sniedzot ES mēroga norādes turpmākos valsts mēroga lēmumos. Eiropas pusgada (semestra) ietvaros sniegtie ieteikumi ir atspoguļoti tālāk izklāstītajā 1.–5. ieteikumā.

(15)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums 12 ir atspoguļots galvenokārt tālāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(16)Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi, kas tiek sniegti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, ir atspoguļoti tālāk izklāstītajā 1.–5. ieteikumā,

IESAKA Portugālei 2016. un 2017. gadā rīkoties šādi.

1.Nodrošināt, ka līdz 2016. gadam tiek noturīgi novērsts pārmērīgais budžeta deficīts un vispārējās valdības deficīts 2016. gadā tiek samazināts līdz 2,3 % no IKP, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus un visu negaidīto papildu peļņu izlietojot budžeta deficīta un parādsaistību samazināšanai. Tas ir atbilstoši strukturālās bilances uzlabojumam 2016. gadā 0,25 % apmērā no IKP. Pēc tam sasniegt ikgadēju fiskālo korekciju vismaz 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā. Līdz 2017. gada februārim veikt vispusīgu pārbaudi par izdevumiem visos valsts pārvaldes līmeņos, kā arī stiprināt kontroli pār izdevumiem, izmaksu lietderību un atbilstošu budžeta plānošanu. Nodrošināt veselības aprūpes sektora ilgtermiņa ilgtspējību, nepieļaujot primārās veselības aprūpes pieejamības mazināšanos. Samazināt pensiju sistēmas atkarību no budžeta līdzekļiem. Līdz 2016. gada beigām pārorientēt pašlaik noritošās valsts kapitālsabiedrību reorganizācijas plānus.

2.Apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošināt, ka minimālā darba samaksa atbilst mērķiem – nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai visās nozarēs.

3.Nodrošināt, ka iedarbīgi tiek stimulēta ilgstošo bezdarbnieku ekonomiskā aktivitāte, un uzlabot koordināciju starp nodarbinātības dienestu un sociālajiem dienestiem. Stiprināt komercsabiedrībām paredzētos stimulus darbinieku pieņemšanai darbā uz nenoteiktu laiku.

4.Līdz 2016. gada oktobrim veikt pasākumus, kas kredītiestādēm atvieglotu bilances attīrīšanas veikšanu, un risināt jautājumu par ieņēmumus nenesošu aizdevumu lielo īpatsvaru. Samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā pastāvošo labvēlīgo attieksmi pret finansēšanu, izmantojot parādsaistības, un uzlabot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot kapitāla tirgu.

5.Palielināt pārredzamību un efektivitāti publiskajā iepirkumā saistībā ar publiskās un privātās partnerības projektiem un koncesijām. Līdz 2016. gada beigām uzlabot un paātrināt administratīvās un licencēšanas procedūras, paātrināt tiesvedību saistībā ar nodokļu tiesību normu pārkāpumiem un samazināt normatīvajā regulējumā pastāvošos šķēršļus, it īpaši attiecībā uz komercpakalpojumiem. Stimulēt augstskolu un komersantu sadarbību.

Choose the experimental features you want to try