EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.3.2016

COM(2016) 144 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns – Trešais īstenošanas ziņojums

ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns

Trešais īstenošanas ziņojums

Pārskata periods – no 1. februāra līdz 2. martam

Ievads

ES un Turcijas samitā 2015. gada 29. novembrī Turcija un ES sāka īstenot kopīgo rīcības plānu (KRP), par kuru ad referenda bija panākta vienošanās 2015. gada 15. oktobrī. KRP mērķis ir palielināt sadarbību pagaidu aizsardzībā esošo Sīrijas bēgļu un viņu uzņēmēju kopienu atbalstam Turcijā un stiprināt sadarbību, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz ES. Tādējādi KRP īstenošanai būtu jāsakārto migrācijas plūsmas un jāpalīdz apturēt neatbilstīgo migrāciju.

Šis ir KRP trešais īstenošanas ziņojums, kas aptver laiku no 1. februāra līdz 2. martam 1 . Tā mērķis ir informēt par to, kā Turcija un ES sekojusi savu attiecīgo saistību izpildei pārskata periodā, trīs mēnešus pēc tam, kad KRP sāka darboties. KRP īstenošanas ziņojumi ir daļa no kopējā darba, lai veiktu stingru situācijas pārraudzību.

1.1. daļa

1.1.     Statistikas dati (ES)

Viens no KRP galvenajiem mērķiem ir panākt rezultātus, jo īpaši neatbilstīgo migrantu pieplūduma apturēšanā. Lai izsekotu progresam, 2016. gada sākumā tika izveidots ES un Turcijas datu vākšanas process. 2

To cilvēku skaits, kuri neatbilstīgi ierodas ES no Turcijas, aizvien vēl ir augsts šim gadalaikam, kad ziemas apstākļu ietekmē bija gaidāma ierašanās gadījumu skaita samazināšanās. Konkrētāk pārskata periodā (t. i., no 1. februāra līdz 2. martam):

kopējais neatbilstīgo migrantu skaits, kas sasniedza ES pa jūru un sauszemi (t. i., caur Grieķiju un Bulgāriju), līdz 29. februārim bija 56 887. Lielākā daļa no viņiem, t. i., 56 335 jeb 99 %, šķērsoja Egejas jūru, lai nonāktu Grieķijas salās;

vidējais neatbilstīgās robežšķērsošanas gadījumu skaits dienā uz Grieķiju līdz 29. februārim bija 1943, uz Bulgāriju – 19, un kopā šādu gadījumu bija 1962;

nedēļas griezumā neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits Grieķijā vidēji bija 13 358.

Samazināšanās tendenci novēroja februāra pirmajā pusē, bet februāra otrajā pusē skaitļi no jauna pieauga.

Salīdzinājumam ar iepriekšējiem mēnešiem:

kopējais neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits no Turcijas Grieķijā 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 2016. gada janvārī un februārī attiecīgi bija 147 639, 214 792, 154 381, 104 399, 61 602 un 56 335;

tajos pašos mēnešos attiecīgie vidējie skaitļi dienā bija 4921 persona, 6929,

5146, 3368, 1987 un 1943 personas.

Neatbilstīgas ieceļošanas gadījumi no Turcijas Grieķijā decembrī, janvārī un februārī ir attēloti turpmākajās diagrammās: 1. diagrammā ir parādīts neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits dienā un 2. diagrammā ir parādīts neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits nedēļā 3 .

3. diagrammā ir attēlots neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits mēnesī no Turcijas Grieķijā no 2015. gada septembra līdz 2016. gada februārim. 4. diagrammā ir attēlots neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaits tajā pašā periodā, t. i., no 2015. gada septembra līdz 2016. gada februārim, dalījumā pēc dominējošās valstspiederības (pamatojoties uz migrantu paziņojumiem ierašanās laikā), t. i., sīrieši, kam seko afgāņi un irākieši. Skaitļu sadalījums liecina, ka samazinās sīriešu procentuālā daļa (no 69 % līdz 51 %) un palielinās afgāņu (no 18 % līdz 25 %) un irākiešu (no 8 % līdz 17 %) procentuālā daļa.

1. diagramma. Avots – Frontex pārskata dati par Rietumbalkānu valstīm

2. diagramma. Avots – Frontex pārskata dati par Rietumbalkānu valstīm

3. grafiks. Avots – Frontex FRAN dati (2015) un pārskata dati par Rietumbalkānu valstīm (2016. gada janvāris – februāris)

4. diagramma. Avots – Frontex FRAN dati (2015) un JORA dati (2016. gada janvāris – februāris) 2016. gada 2. martā. JORA dati ir provizoriski operatīvie dati un var mainīties.

Neatbilstīgās ierašanās gadījumiem no Turcijas Grieķijā ir mainīga dinamika; kopš oktobra to skaits kopumā ir samazinājies un janvārī un februārī – stabilizējies (skatīt 1., 2. un 3. diagrammu), vidēji sasniedzot aptuveni 1960 ierašanās gadījumus dienā. To skaits 1. un 2. martā bija attiecīgi 209 un 2266. Ņemot vērā to, ka ir ziema, skaitļi šim gadalaikam vēl aizvien ir augsti – kopš gada sākuma Eiropas Savienībā caur Grieķiju neatbilstīgi ir ieceļojuši vairāk nekā 120 000 migrantu.

Tomēr šķiet, ka Turcijas iestāžu veiktajiem likumdošanas un operatīvajiem pasākumiem neatbilstīgās migrācijas apturēšanai ir bijusi noteikta sākotnējā ietekme uz migrācijas plūsmām. Citas politiskās norises konfliktu zonā, Turcijā un ES dalībvalstīs (piemēram, konflikta saasināšanās Sīrijā; dažu dalībvalstu un Balkānu valstu lēmumi ierobežot migrantu skaitu, kam atļauts šķērsot valsts teritoriju) arī noteikti ir ietekmējušas neatbilstīgās robežšķērsošanas gadījumu skaitu no Turcijas Grieķijā.

1.2.Statistikas dati (Turcijā)

Turcija 2. martā iesniedza jaunu datu kopumu par KRP īstenošanu saskaņā ar vienošanos integrētajā krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) procesā, izmantojot šim nolūkam standartveidni. ES un Turcijas kopīgais datu vākšanas darbs turpinās regulāri un konstruktīvi.

Turcija pašlaik uzņem 2 928 975 bēgļus no Sīrijas 4 , kuriem tā piešķir pagaidu aizsardzības statusu kā grupai. Šis statuss nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei. Kopš 2016. gada 15. janvāra tas arī nodrošina piekļuvi darba tirgum. Līdz 20. februārim sīriešu bēgļi bija iesnieguši Turcijas iestādēm 15 pieteikumus darba atļaujas saņemšanai. 15. februārī 273 519 sīrieši atradās bēgļu nometnēs 5 , kur viņiem ir nodrošināts plašs dažāda veida atbalsts.

Saskaņā ar datiem, kurus Turcijas iestādes 2. martā sniedza IPCR:

skolās tika uzņemti 350 000 pagaidu aizsardzībā esošu sīriešu bērnu;

līdz 5. februārim nometnēs dzimušo bērnu skaits bija 151 746;

1. februārī Turcija bija reģistrējusi 256 700 bēgļus, kas nebija sīrieši, un izskatīšanas procesā bija 141 059 pieteikumi par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu. Piecas visplašāk pārstāvētās valstspiederības starp tiem, kuri lūdz starptautisko aizsardzību, ir irākieši (51 %), afgāņi (25 %), irāņi (14 %), somālieši (2,5 %) un palestīnieši (1 %);

laikā no 1. līdz 15. februārim Turcijā atbilstīgi ieceļoja 7011 un no Turcijas izceļoja 12 769 sīrieši. Atbilstīgas ieceļošanas un izceļošanas gadījumu skaits attiecīgi bija 65 546 un 62 226 – irāņiem; 30 026 un 26 338 – irākiešiem; 3134 un 3230 – libāniešiem un 3733 un 3380 – jordāniešiem. Atkarībā no tā, uz kādu laiku izsniegta vīza, ārvalstnieki var uzturēties Turcijā līdz 90 dienām. Ārvalstnieki, kuriem ir tiesības ieceļot Turcijā bez vīzas, var uzturēties valstī līdz 90 dienām 180 dienu periodā;

Turcijas un Grieķijas atpakaļuzņemšanas iestādes 24. un 25. februārī tikās Ankarā, lai spriestu, ko darīt ar 864 neizskatītajiem atpakaļuzņemšanas lūgumiem, ko iesniegusi Grieķija. 1. un 2. martā Turcija uzņēma atpakaļ 267 neatbilstīgos migrantus;

Turcija un Grieķija izveidoja darba grupu migrācijas jautājumos. Darba grupa sasauca savu pirmo sanāksmi 2015. gada 27. novembrī Ankarā un otro sanāksmi – 2016. gada 1. februārī Atēnās;

no 1. līdz 29. februārim Turcijas tiesībaizsardzības un robežapsardzes iestādes neļāva 8540 migrantiem uz jūras robežas un 15 986 migrantiem uz sauszemes robežas neatbilstīgi izceļot no Turcijas teritorijas uz ES. Tikai 15. februārī vien Turcijas krasta apsardze aizturēja 985 neatbilstīgus migrantus Aivalikā, Česmē un Bodrumā. Turcijas tiesībaizsardzības iestādes jo īpaši aizturēja vairāk nekā 15 000 neatbilstīgo migrantu laikā no 16. līdz 29. februārim;

no 1. līdz 15. februārim Turcijas krasta apsardze, policija un žandarmērija veica desmit speciālās kopīgās operācijas ar mērķi aizturēt neatbilstīgos migrantus, pārvedējus/kontrabandistus un novērst neatbilstīgu izceļošanu. Rezultātā aizturēja 97 neatbilstīgus migrantus un 308 pārvedējus un kontrabandistus (no tiem 11 uz jūras un 297 – uz sauszemes robežas). Papildus Turcijas tiesībaizsardzības iestādes 16.–29. februārī aizturēja 391 pārvedēju un kontrabandistu;

janvārī Turcijas žandarmērija un policija konfiscēja astoņus furgonus, vienu laivu, vienpadsmit mikroautobusus, trīs autobusus, 15 vieglos automobiļus un deviņus kuģus;

janvārī Turcijas krasta apsardzei, policijai un žandarmērijai tika organizēti vairāki mācību kursi, lai stiprinātu spēju cīnīties pret neatbilstošu migrāciju.

Turcijas krasta apsardzei, policijai un žandarmērijai ir nozīmīga loma neatbilstīgo migrantu un kontrabandistu aizturēšanā.

2. daļa

No ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna izrietošo Turcijas saistību īstenošana

Saskaņā ar informāciju, ko Turcija sniegusi vīzu režīma liberalizācijas dialoga kontekstā:

2016. gada 1. februārī pulcējās Ministru padome un apsprieda, kā Turcijai vēl būtu jāreaģē uz neatbilstošo migrāciju. Ministru padome uzsvēra Turcijas apņēmību cīnīties pret neatbilstošo migrāciju un nolēma:

nostiprināt robežkontroli;

pastiprināt sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm;

Turcijas Valsts policijā izveidot īpašu vienību migrantu kontrabandas apkarošanai;

palielināt soda sankcijas migrantu kontrabandistiem;

sākt jaunas operācijas migrantu kontrabandistu tīklu izjaukšanai;

nostiprināt Turcijas krasta apsardzes spējas pārtveršanas jomā;

palielināt aizturēšanas centru resursus Turcijā.

2015. gada decembra sanāksmē žandarmērija nolēma pastiprināt patrulēšanas darbības uz valsts austrumu, dienvidaustrumu un rietumu robežām. Šajā saistībā tika noteiktas sešas provinces uz austrumu un dienvidaustrumu robežas, kā arī astoņas provinces uz rietumu robežas kā primārās vietas pastiprinātai patrulēšanai.

Kopš 2016. gada 14. janvāra Turcijas krasta apsardze ir guvusi piekļuvi Transporta ministrijas izveidotajai Kuģu reģistrēšanas sistēmai, kurā tiek reģistrētas visas kuģu pirkšanas, pārdošanas un atsaukšanas procedūras. Turklāt Turcija strādā, lai gūtu piekļuvi Interpola datubāzei par nolaupītajiem ārvalstu kuģiem.

Turcija ir ratificējusi trīspusēju nolīgumu ar Grieķiju un Bulgāriju. Šis nolīgums stāsies spēkā pēc tam, kad tas būs publicēts Turcijas Oficiālajā vēstnesī.

Turcija ir panākusi ievērojamu progresu Turcijas–Grieķijas atpakaļuzņemšanas pienākumu izpildē. 24. un 25. februārī Grieķijas un Turcijas delegācijas tikās Ankarā, lai spriestu, ko darīt ar 864 neizskatītajiem atpakaļuzņemšanas lūgumiem. 26. februārī Turcija apstiprināja 859 no šiem lūgumiem. Grieķijā aizturēšanas vietās vēl aizvien atradās 308 nelikumīgie migranti, un 1. un 2. martā tika sākta tūlītēja atpakaļnosūtāmo pārvešana ar autobusiem. Turklāt bija vērojams progress Turcijas un Grieķijas sarunās par daudz efektīvākām atpakaļuzņemšanas procedūrām, tostarp Turcijas sadarbības koordinatoru izvietošanu piecos karstajos punktos (vispirms Lesbā) ekonomisko migrantu atgriešanās veicināšanai. Grieķija un Turcija arī vienojās par videokonferenču organizēšanu divas reizes nedēļā informācijas apmaiņai un operatīvās sadarbības tālākai uzlabošanai. Turklāt tās vienojās par operatīvās sadarbības nostiprināšanu atpakaļnosūtīšanas jomā ar ES un Frontex atbalstu, tostarp par kopīgu lidojumu organizēšanu atpakaļnosūtīšanai. Turklāt turpinās Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas konsultācijas par Grieķijas ierosinājumu palielināt vietu skaitu Turcijā neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanai papildus esošajām vietām Dikili (Egejas jūras krastā, Izmiras provincē) un Ipsalā (pie Turcijas un Grieķijas sauszemes robežas).

5. februārī Turcija pārskatīja savu vīzu politiku attiecībā uz irākiešiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem no 10. februāra Irākas pilsoņi vairs nevar saņemt vīzas uz robežas. Lai ieceļotu Turcijā, Irākas pilsoņiem jāiesniedz pieteikums Turcijas diplomātiskajās misijās ārvalstīs vai jāpiesakās e-vīzas saņemšanai. Turklāt no 5. februāra e-vīzu procedūra ir sašaurināta un tagad ir pieejama tikai derīgas Šengenas, ASV, Apvienotās Karalistes vai Īrijas vīzas/uzturēšanās atļaujas turētājiem.

Turcija ierosināja sākt sarunas par divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem uz 14 valstīm, tostarp tām, no kurām notiek neatbilstīga migrācija uz ES caur Turciju. Tā arī sāka sagatavošanās darbu, lai valstspiederīgajiem no 18 valstīm, kuras uzskata par potenciālu neatbilstīgas migrācijas avotu, būtu lidostas tranzīta vīza, kad tie šķērso starptautisko tranzīta zonu Turcijā.

8. februārī, ņemot vērā to, ka 1. jūnijā pilnībā stāsies spēkā ES un Turcijas nolīgums par atpakaļuzņemšanu, Turcijas iestādes devās mācību braucienā uz Gruziju, lai aplūkotu, kā darbojas tur esošā valsts elektroniskā atpakaļuzņemšanas sistēma. Turcija pašlaik sistēmu izvērtē un pieņems lēmumus turpmākajās nedēļās.

Turcija ir vienojusies ar Eiropolu par sadarbības līguma projektu attiecībā uz Turcijas policijas sadarbības koordinatora nosūtīšanu uz Eiropolu. Šis projekts steidzami jāparaksta.

Turcijas Parlaments ir sācis apspriest likumprojektu par personas datu aizsardzību; daži panti jau ir pieņemti. Tomēr likumprojektā saglabājas tādas nesaderības ar Eiropas standartiem, kas galvenokārt attiecas uz datu aizsardzības iestādes neatkarību un tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkošanas darbību izslēgšanu no likuma darbības jomas. Ar Eiropas standartiem saderīga datu aizsardzības likuma pieņemšana ir svarīga, jo tā ļautu Turcijai ciešāk sadarboties ar Eiropolu, Eurojust un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

26. februārī notika DGMM otrā sanāksme ar Turcijā izvietotiem ES dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoriem, lai nostiprinātu sadarbību migrācijas lietu jomā.

3. daļa 

No ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna izrietošo ES saistību īstenošana

Pēc dalībvalstu 3. februārī panāktās politiskās vienošanās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā (“mehānisms”) finansēšanas avotiem un darbības kārtību 17. februārī tika sasaukta koordinācijas komitejas pirmā sanāksme. Komiteja nolēma pēc iespējas drīz sākt palīdzības sniegšanu, par primāro uzdevumu uzskatot Turcijā dzīvojošo bēgļu kontingenta humanitāro vajadzību risināšanu, kā arī sīriešu bērnu piekļuves izglītībai nodrošināšanu. Pašlaik aptuveni 400 000 sīriešu bērnu nav iespējas mācīties skolās. Tas ir svarīgs faktors, kas apdraud ne vien viņu pašreizējo labklājību, bet arī iespēju veidot savu nākotni.

Rīkojoties ātri šī koordinācijas komitejas lēmuma saistībā, Komisija piešķīra pirmo summu EUR 90 miljonu apmērā no ES humānās palīdzības budžeta, kas jāapgūst vairākām akreditētām humānās palīdzības partnerorganizācijām. Par piešķīrumu pašlaik tiek slēgti līgumi, lai ātri izvērstu humānās palīdzības sniegšanu, tostarp nodrošinātu pārtiku, nepārtikas preces, veselības aprūpes pakalpojumus, ūdeni un kanalizāciju un aizsardzību Turcijā. ES arī gatavo pirmo pasākumu mehānisma ietvaros, lai papildus ļautu vairāk nekā 110 000 skolas vecuma sīriešu bērnu, kas dzīvo ārpus nometnēm Turcijā, piekļūt formālai izglītībai. Rezultāti būs redzami tuvākajās dienās. Šajā saistībā nākošajā nedēļā tiks apstiprināts EUR 55 miljonu pārskaitījums no mehānisma ES trasta fondā reaģēšanai uz krīzi Sīrijā.

Papildus ES piekrita finansēt Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta projektu EUR 20 miljonu apmērā Turcijas krasta apsardzes patrulēšanas un uzraudzības spēju nostiprināšanai.

Turpinās Turcijā esošo sīriešu bēgļu vajadzību izvērtēšana, ko Komisija veic kopā ar Turcijas iestādēm, un pirmais pārskats ir gaidāms marta vidū, turpretim izpēti paredzēts beigt aprīļa beigās, ja Turcija turpmākajās dienās nāks klajā ar savu padarīto. Vajadzību izvērtēšana palīdzēs apzināt projektus finansēšanai ar mehānisma starpniecību. Šobrīd Komisija jau ir noteikusi izglītību un uzlabojumus sīriešu bēgļu nodarbinātībā kā prioritārās jomas tūlītējam atbalstam. Pašlaik provizoriska aplēse ir, ka trešā daļa no palīdzības varētu tikt attiecināta uz humanitārajām vajadzībām, turpretim divas trešdaļas varētu tikt veltītas, lai atbalstītu piekļuvi izglītībai (ļoti svarīgi), vietējo infrastruktūru un darba iespējas.

Pārskata periodā ES bija sarunas ar Turciju, lai:

veiktu sagatavošanās darbus ES un Turcijas nolīguma par atpakaļuzņemšanu pilnīgai īstenošanai no 1. jūnija;

ievērojami uzlabotu Turcijas un Grieķijas divpusējā atpakaļuzņemšanas protokola īstenošanu, un tā rezultātā tika apstrādāti neizskatītie atpakaļuzņemšanas pieprasījumi un veikta atpakaļnosūtāmo pārvešana;

turpinātu tehnisko darbu pie brīvprātīgās humanitārās uzņemšanas shēmas;

paātrinātu KRP īstenošanu (piemēram, tika apspriesti un īstenoti konkrēti pasākumi, kas palīdz apņēmīgi un mērķtiecīgi īstenot KRP).

Komisija un Turcija turpināja apspriesties par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) 2016. gada programmas prioritātēm, nepārprotami pievēršoties finanšu atbalsta palielināšanai, lai palīdzētu Turcijai izpildīt Vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasības.

Ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā starpniecību koordinētā palīdzība papildinās palīdzību, ko ES jau sniedz Turcijai, lai tieši atbalstītu sīriešu bēgļus un viņu uzņēmējas kopienas Turcijā. Kopš krīzes sākuma šim nolūkam no ES budžeta ir atvēlēti vairāk nekā EUR 350 miljoni. No šīs summas līdz šim ir noslēgti līgumi par EUR 71 miljonu humānās palīdzības mērķiem caur attiecīgajām humānās palīdzības organizācijām, pirmkārt, lai palīdzētu bēgļiem Turcijā. Papildus uz vietas no IPA tiek īstenota EUR 18 miljonus vērta sākotnējās reaģēšanas programma, ko 2015. gada maijā apstiprināja ES Trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā valde, lai risinātu tūlītējās sīriešu bēgļu izglītības un pārtikas nodrošinājuma vajadzības Turcijā, izmantojot 2015. gada septembrī parakstītos nolīgumus ar UNICEF un WFP. 2015. gada beigās EUR 165 miljoni no IPA 2012. gada līdzekļiem, kuriem draudēja atcelšanas risks, tostarp Turcijas līdzfinansējums EUR 25 miljonu apmērā, tika piešķirts trasta fondam projektu vajadzībām Turcijā, to papildinot ar vēl EUR 15 miljoniem no IPA 2013. un 2015. gada līdzekļiem.

ES turpināja sniegt ievērojamu palīdzību sīriešu bēgļiem, kas uzņemti Libānā, Jordānijā un Irākā, kā arī sīriešiem, kas pārvietoti Sīrijas teritorijā.

Eiropas Savienībā ir pieņemts darbā Frontex sadarbības koordinators, kurš drīzumā tiks nosūtīts uz Turciju, un ir pabeigta viņa pirmsnosūtīšanas apmācība.

4. daļa

Secinājumi un ieteikumi

Neatbilstīgo migrantu skaitam, kas ieceļo Eiropas Savienībā no Turcijas, kopš 2015. gada oktobra kopumā ir tendence samazināties, bet februāra pēdējās divās nedēļās attiecīgie skaitļi no jauna ir sākuši palielināties un ir joprojām lieli, ņemot vērā šo gada periodu.

Turcija ir veikusi virkni darbību kopīgā rīcības plāna īstenošanai, kā izklāstīts iepriekš, bet vēl nav vērojama pietiekama vai ilgtspējīga plūsmu samazināšanās šo kopīgo pūliņu rezultātā. Lai novērstu šo uztraucošo parādību, kam raksturīgs pārāk liels pieplūdums, Turcijai steidzami jāpanāk ievērojams papildu progress migrantu un bēgļu neatbilstīgas izceļošanas nepieļaušanai no savas teritorijas un cīņas stiprināšanai pret kontrabandistiem. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir sauszemes operāciju aktivizēšanai, lai nepieļautu neatbilstīgu izceļošanu, un lielākam darbam valsts un starptautiskajā mērogā, lai efektīvāk apkarotu migrantu kontrabandu.

Pēdējos mēnešos ir mainījusies migrācijas struktūra, un gandrīz 50 % no kopējā neatbilstīgo migrantu skaita, kas februārī sasniedza ES, ir cilvēki, kuru izcelsmes valsts nav Sīrija (piemēram, afgāņi, irākieši, pakistānieši, irāņi, marokāņi, bangladešieši, palestīnieši, alžīrieši). Šīs parādības novēršanai Turcija tiek aicināta nekavējoties risināt sarunas un slēgt nolīgumus par atpakaļuzņemšanu ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tām, no kurām notiek neatbilstīga migrācija uz ES, un paātrināt to nolīgumu ratifikāciju, kas jau ir parakstīti, bet vēl nav stājušies spēkā.

Turcijai jānodrošina, ka tiek nekavējoties veiktas piemērojamās procedūras starptautiskā aizsardzības statusa piešķiršanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos, un to rezultātā bēgļa statuss vai nu tiek nepārprotami piešķirts, vai atteikts. Turcijai arī jānodrošina, ka neatbilstīgajiem migrantiem, kuriem nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tiek liegts neatbilstīgi pārvietoties uz ES.

Viens no galvenajiem pārskata perioda sasniegumiem ir ievērojamais progress, ko sasniegusi Turcija un Grieķija divpusējā atpakaļuzņemšanas protokola īstenošanā. Tas ir īpaši svarīgi, jo protokols piedāvā pamatu, uz kura var labāk īstenot ES un Turcijas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, un paver perspektīvas, ka visus ekonomiskos migrantus un migrantus, kuru pieprasījumi pēc starptautiskās aizsardzības tiek noraidīti, varēs galu galā īsā laikā nosūtīt atpakaļ uz Turciju. Tagad jāpastiprina darbs, lai nodrošinātu atpakaļnosūtāmo laicīgu pārvešanu; vienotos par kopīgā darba noteikumiem; ieviestu paātrinātās procedūras; izvietotu sadarbības koordinatorus piecās salās; nodrošinātu efektīvu saziņu par atpakaļuzņemšanas procesu, lai atturētu no neatbilstīgas migrācijas, un turpinātu vairot Grieķijas spēju nodrošināt šādu atgriešanos. 

Turcija tiek aicināta pastiprināt rīcību pret migrantu kontrabandu, jo īpaši palielinot sadarbību ar ES un dalībvalstu pusēm. Konkrētāk Turcijai tiek lūgts izlēmīgi vērsties pret migrantu kontrabandu, veltīt vēl lielākas pūles neatbilstīgas robežšķērsošanas nepieļaušanai no Turcijas Eiropas Savienībā, jo īpaši aktivizējot uz sauszemes veiktās tiesībaizsardzības darbības; vēl vairāk pastiprināt krasta apsardzes un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu kopīgu operāciju veikšanā; aktivizēt informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandu Turcijas tiesībaizsardzības iestāžu starpā un ar ES un dalībvalstu pusēm, kā arī veicināt sadarbību NATO operācijā Egejas jūrā.

Turcija tiek aicināta arī paātrināt sagatavošanas darbus, lai īstenotu ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu par trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu no 2016. gada 1. jūnija. Šajā ziņā ir būtiski, lai Padome pēc iespējas drīz apstiprinātu ES nostāju Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā attiecībā uz komitejas lēmumu no 2016. gada 1. jūnija ļaut piemērot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma noteikumus trešo valstu valstspiederīgajiem 6 .

Turcijai arī jāpastiprina sadarbība ar ES sīriešu bēgļu vajadzību izvērtēšanas jautājumā, kam vajadzētu ļaut labāk plānot palīdzību, kura tiek sniegta saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Saskaņā ar nolīgumu par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā Eiropas Savienībai no savas puses jāpaātrina palīdzības sniegšana bēgļu vajadzību risināšanai atbilstīgi mehānismam. Noteiktās prioritārās jomas finanšu palīdzībai bēgļiem Turcijā ir humānā palīdzība, izglītība, integrēšana darba tirgū, veselības aprūpe un sociālā iekļaušana, pašvaldību infrastruktūra un atbalsts bēgļu plūsmu pārvaldībai. Notiekošā vajadzību izvērtēšana sniegs sīku analīzi par finanšu līdzekļu nepietiekamību un ļaus noteikt prioritātes finansēšanai visās jomās. Mehānisma Koordinācijas komiteja sniegs stratēģiskus norādījumus un lems par konkrētām darbībām, summām un optimālākajiem finanšu instrumentiem, kas izmantojami. Komisija sasauks Koordinācijas komitejas otro sanāksmi, tiklīdz būs pieejams pirmais vajadzību novērtēšanas pārskats.

Turcijai un ES jāturpina sistematizēt darbu pie kopīgā rīcības plāna apņēmīgas un mērķtiecīgas īstenošanas. Ir svarīgi, lai šādi kopīgi pūliņi ātri dotu redzamus rezultātus, jo īpaši neatbilstīgo migrantu pieplūduma apturēšanā.

Tiek secināts, ka Turcija ir labi iesākusi īstenot kopīgo rīcības plānu un tiek aicināta turpināt un vēl vairāk stiprināt pasākumus, lai pilnīgi, ātri un efektīvi īstenotu kopīgo rīcības plānu.

No savas puses Komisija turpinās pastiprināt pūles, lai nodrošinātu ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna ātru un efektīvu īstenošanu. Komisija turpinās cieši pārraudzīt kopīgo rīcības plānu un regulāri ziņos par tā īstenošanu.

(1)

Tomēr ziņojumā dažos gadījumos ir arī atsauces uz datiem, tendencēm un lēmumiem, kas pieņemti iepriekš vai marta pirmajās dienās.

(2)

Šajā saistībā ir izstrādāti trīs kopīgie pārskati starp ES un Turciju. No ES puses datu vākšanā tiek visaptveroši izmantoti integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismi.

(3)

Tāpat kā pirmajā un otrajā ziņojumā par KRP īstenošanu šajās diagrammās ir attēlots tikai ieceļošanas gadījumu skaits no Turcijas Grieķijā, jo tie veido vairāk nekā 99 % no ieceļošanas gadījumu kopskaita.

(4)

 Reģistrēto sīriešu bēgļu skaits, par ko Turcijas iestādes paziņoja 2. martā, pagaidu aizsardzības centros bija 273 519 un kopienās – 2 655 456; laikā no 1. februāra līdz 2. martam jaunu reģistrāciju skaits bija 77 059.

(5)

Bēgļu nometņu apzīmēšanai Turcija lieto terminu “pagaidu aizsardzības centri”.

(6)

  COM(2016) 72 final 2016/0044 (NLE).