EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.2.2016

COM(2016) 46 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas publisko finanšu iestāžu pašreizējās sistēmas, kas veicina ieguldījumus Savienībā un tās kaimiņvalstīs, efektivitātes novērtējums

{SWD(2016) 22 final}

1. IEVADS

Eiropas Parlaments un Padome 2011. gada 16. novembrī pieņēma Lēmumu Nr. 1219/2011/ES par Eiropas Savienības (ES) parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām.

Šis ziņojums atbilst lēmuma 8. apsvērumā paustajam aicinājumam Eiropas Komisijai (EK) līdz 2015. gada beigām iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta to Eiropas publisko finansēšanas iestāžu pašreizējās sistēmas efektivitāte, kas veicina ieguldījumus Savienībā un tās kaimiņvalstīs, iekļaujot šajā ziņojumā arī ieteikumus par sadarbību starp attiecīgajām bankām un par šo banku darbību optimizāciju un saskaņošanu.

EK aktīvi atbalsta Eiropas valstis un to kaimiņvalstis, plašā klāstā piedāvājot finanšu programmas un instrumentus, kas ir pieejami arī ar starptautisko finanšu iestāžu (SFI) starpniecību. Tās cita starpā ir ERAB un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa, kas ietver EIB un Eiropas Investīciju fondu (EIF). EK, EIB grupas un ERAB sadarbību nosaka Saprašanās memorands par darbību ārpus ES 1 (tā sauktais Trīspusējais saprašanās memorands, kas parakstīts 2011. gadā un pārskatīts 2013. gadā).

2. TVĒRUMS UN METODISKĀ PIEEJA

Analīze aptver laikposmu no 2010. līdz 2014. gadam, un tajā galvenā vērība veltīta ES valstīm, kurās darbojas ERAB, kā arī Eiropas kaimiņvalstīm (turpmāk tekstā — “reģions”), kas šajā ziņojumā iedalītas šādos atšķirīgos ģeogrāfiskajos apgabalos: Austrumeiropas un Centrāleiropas ES dalībvalstis (ES-11); Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valstis; Dienvidaustrumeiropa; Austrumeiropa un Kaukāza valstis; Centrālāzija; Krievija un Turcija 2 .

Reģionā EIB grupa un ERAB ir visaktīvākās SFI, un tādēļ secinājumu un ieteikumu pamatā ir šo divu SFI padziļināta analīze, kā arī to sadarbības novērtējums. Kopā ar šo ziņojumu iesniegtajā dienestu darba dokumentā (DDD) ir iekļauts vispārīgāks pārskats, kas tika veikts arī par citām SFI, kuras darbojas reģionā, tostarp par: Pasaules Bankas grupu, kas ietver tās meitasuzņēmumus Starptautisko Finanšu korporāciju (IFC) un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku (IBRD), Melnās jūras reģiona tirdzniecības un attīstības banku (BSTDB), KfW Entwicklungsbank (KfW), Agence Française de Développement (AFD), Eiropas Padomes Attīstības banku (CEB), kā arī Bank Gospodarstwa Krajowego (BGK).

Ziņojuma sagatavošanā EK palīdzēja ārējais konsultants, proti, saistībā ar datu vākšanu un analīzi. Procesa laikā tika izmantoti četri dažādi darbības pasākumi — dokumentu izpēte un literatūras apskats, intervijas ar ieinteresētajām personām, datubāžu analīze, kā arī gadījumu izpētes analīze.

3. PĀRSKATS PAR ERAB UN EIB GRUPU

Šīm divām SFI ir atšķirīgi akcionāri, atšķirīgi mandāti, kā arī īpaši uzņēmējdarbības modeļi. Minētās atšķirības nodrošina abām SFI to īpašās salīdzinošās priekšrocības, kas ļauj tām maksimāli palielināt to piedāvātā publiskā finansējuma efektivitāti un lietderību, tādējādi sniedzot ieguvumu arī reģiona valstu ekonomikai.

Attiecībā uz starptautisko finanšu iestāžu akcionāriem jānorāda, ka ERAB ir daudzpusēja attīstības banka (DAB), kuras akcionāri ir ES dalībvalstis, ES un EIB, kā arī vairākas trešās valstis. Tā darbojas gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs. ES kā ERAB dalībnieci pārstāv EK ar vienu vietu ERAB Valdē un Direktoru padomē. Arī EIB ir pārstāvēta ERAB — to pārstāv valdes loceklis un Direktoru padomes izpilddirektors. ES, EIB un dalībvalstu kopējā kapitāla daļa ir 63 %. Turklāt ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām ERAB tehniskajai sadarbībai, ieguldījumu dotācijām, riska dalīšanas mehānismiem, komisijas maksām un koncesiju finansēšanai. ES 2014. gadā ieguldīja ERAB EUR 105 miljonus (šī summa veido 31 % no saņemtā līdzekļu devēju finansējuma).

EIB akcionāri ir 28 dalībvalstis, savukārt EIF akcionāri ir EIB (63,7 %), ES (24,3 %) un 26 publiskas un privātas finanšu iestādes (12 %). EK ir Direktoru padomes locekle gan EIB, gan arī EIF.

Attiecībā uz SFI mandātiem jānorāda, ka ar līgumu, ar ko pieņem ERAB pamatdokumentus (ERAB statūtus), izveido iestādi un nosaka tās privilēģijas un imunitāti. ERAB mandāts ir “veicināt pāreju uz atvērtu ekonomiku, kas būtu orientēta uz tirgu, kā arī veicināt privāto un uzņēmēju iniciatīvu” Centrāleiropā un Austrumeiropā, Centrālāzijā un (pēdējā laikā) arī Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā 3 . ERAB veic darbību valstīs, kas ir apņēmušās ievērot daudzpartiju demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus; tā arī dod ieguldījumu saistībā ar mērķi veicināt demokrātiju un tiesiskumu. Lai gan ERAB nav piešķirts īpašs mandāts īstenot ES politiku, kā tas ir EIB gadījumā, ERAB savā darbībā ņem vērā un cenšas veicināt ES politikas virzienus (piem., vides un sociālo politiku, kuras īstenošanā īpaši tiek ņemti vērā ES standarti). ERAB pārejas mandāts uzsver vēl vienu īpašu aspektu, kurā ERAB aktīvi sadarbojas ar savām darbības valstīm, proti, attiecībā uz politikas reformas īstenošanu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi un lai veicinātu tādu konkurētspējīgu un atbilstīgi regulētu tirgu attīstību, kas var piesaistīt privāto kapitālu.

EIB ir ES finanšu iestāde, kas izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Arī tā ir uzskatāma par DAB. Saskaņā ar EIB statūtiem tai ir skaidri noteikts mandāts atbalstīt ES politikas mērķu sasniegšanu. EIB izmanto savas finansēšanas darbības, lai panāktu Eiropas integrāciju un sociālo kohēziju. Vairāk nekā 90 % no tās darbībām ir vērsti uz ES iekšējo mērķu sasniegšanu, taču tā atbalsta arī ES ārpolitiku un attīstības politiku. Ārpus ES EIB darbojas, pamatojoties uz īpašiem mandātiem, ko piešķīrusi Padome un Eiropas Parlaments, vai uz savu risku saskaņā ar saviem statūtiem. EIB grupā EIF specializējas riska finansējuma piešķiršanā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ES un kandidātvalstīs.

EIB statūtu 19. pantā noteikts, ka visus pieprasījumus finansējuma piešķiršanai no EIB pašas resursiem pirms iesniegšanas apstiprināšanai EIB Valdē iesniedz EK atzinuma saņemšanai. EK 1975. gadā izveidoja Groupe Interservice BEI (GIB), ar kuras starpniecību tā sagatavo koleģiālus atzinumus par to, vai finansējuma pieprasījumi, kurus saņēmusi EIB, atbilst ES noteikumiem un politikai. Tādējādi EK ir spēcīga un oficiāla ietekme uz EIB darbību agrīnā projektu sagatavošanas posmā. Attiecībā uz ERAB tiek organizētas neformālas koordinācijas sanāksmes, kurās piedalās ES direktors un direktori, kuri pārstāv EIB un ES dalībvalstis, lai panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi no tās kapitāla daļas izmantošanas, kura 63 % apmērā kopīgi pieder ES dalībvalstīm, EIB un ES, kā arī lai vienotos par saskaņotu nostāju Valdē. Turklāt formālāka koordinācija par jautājumiem, kuriem ir lielāka stratēģiska nozīme, notiek Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) padomnieku sanāksmēs Briselē. EK nav oficiālas ietekmes uz ERAB projektu sagatavošanu agrīnā posmā, kas būtu pielīdzināma tai ietekmei, ko attiecībā uz EIB projektiem nodrošina 19. pantā paredzētā procedūra.

EIF kā EIB meitasuzņēmums un daļa no EIB grupas ir ES finanšu iestāde, kas nodrošina riska finansējumu MVU, kā arī veicina ES politikas īstenošanu uzņēmējdarbības, tehnoloģiju, inovācijas un ekonomikas attīstības jomā. EIF darbojas, pamatojoties uz īpašiem mandātiem, ko piešķīrušas ES iestādes, EIB, ES dalībvalstis un citas trešās personas, vai pašai uzņemoties risku.

Turklāt EIB un ERAB ir atšķirīgi uzņēmējdarbības modeļi. ERAB uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir pārejas ietekmes novērtējums, kā arī pareizas banku darbības principi un — papildus ERAB projektiem — arī tādi principi kā videi nekaitīga un ilgtspējīga attīstība, augstāka riska uzņemšanās spēja, tomēr ievērojot piesardzību, papildu finansējuma piesaistīšana no privātā sektora un pārliecinoša klātbūtne katrā no tās darbības valstīm. Turklāt ERAB sadarbojas ar tās darbības valstīm, īstenojot politikas dialogu un piemērojot nosacījumus.

Salīdzinot ar ERAB, EIB uzņēmējdarbības modelis, lai gan arī tā pamatā ir pareizas banku darbības principi, galvenokārt balstās uz triju pīlāru metodi, kas paredz izvērtēt tās darbību pievienoto vērtību un to, kā tās veicina iekšējā tirgus līdzsvarotu attīstību, finansējot ienesīgus ieguldījumus tiktāl, ciktāl uz pieņemamiem nosacījumiem nav pieejams finansējums no citiem avotiem. Projektiem ir jāatbilst ES politikai, jāsniedz atbalsts ES prioritārajiem mērķiem un dialogam ar partnervalstīm ārpus ES, turklāt attiecībā uz tiem veic EIB finanšu un nefinanšu ieguldījuma tehnisko, ekonomisko, vides un sociālo novērtējumu.

Pamatojoties uz ERAB un EIB grupas atšķirīgajiem mandātiem, abas iestādes savu darbību finansēšanā ievēro atšķirīgu cenu noteikšanas politiku. Jo īpaši pastāv šādas atšķirības:

ERAB finansē projektus tad, ja līdzekļu saņēmējs nevar iegūt pietiekamu finansējumu citur, turklāt piemērojot noteikumus, kurus ERAB uzskata par pamatotiem atbilstīgi tās trim principiem, proti, pareiza banku darbība, pārejas ietekme un papildināmība. Lai atspoguļotu savu mandātu atbalstīt uz tirgu vērstu ekonomiku, izsniedzot aizdevumu vai piedaloties vērtspapīru tirdzniecībā, ERAB peļņa un/vai piemērotā maksa ir atbilstīga uzņemtajam riskam, atspoguļo komerciālā tirgus apstākļus un ļauj gūt zināmu ekonomisko atdevi (“uz tirgu vērsta cenu noteikšanas politika”).

EIB izsniedz aizdevumus vai garantijas, ja ieguldījumu veikšana sekmē ekonomikas produktivitāti kopumā, kā arī veicina iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu, un ja finansējums no citiem avotiem nav pieejams uz pieņemamiem nosacījumiem. Cenu noteikšanas politikas pamatā ir uzskats par tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgu projektu riska cenošanu, aptverot ar projektiem saistītās izmaksas uz nekomerciāliem pamatiem, un obligāta prasība veidot rezerves fondus. Riska cenošana tiek veikta katram projektam atsevišķi (“uz risku balstīta cenu noteikšanas politika”).

Šie alternatīvie uzņēmējdarbības modeļi arī norāda uz atšķirībām abu banku bilancēs. Kā redzams turpmāk, EIB darbojas ar augstāku aizņemto līdzekļu īpatsvaru 4 un lielākiem aizdevumu apjomiem nekā ERAB (jāņem vērā, ka turpmāk uzrādītie dati attiecas uz abu banku kopējo bilanci).

1. diagramma. EIB un ERAB parakstīto aizdevumu apjoms un aizņemto līdzekļu īpatsvars

Attiecībā uz to, kā abas SFI izsniedz aizdevumus, jānorāda, ka ERAB īpašu vērtību pievērš tiešajiem aizdevumiem (86 % no tās saistībām, EUR 45 miljardi absolūtā izteiksmē). Arī EIB grupa lielāko daļu savu darbību finansē tieši (72 % no tās saistībām, EUR 67 miljardi absolūtā izteiksmē). Turklāt jāuzsver, ka EIB tiešie aizdevumi ir paredzēti lieliem projektiem ar labi zināmiem un kredītspējīgiem darījumu partneriem.

Aizdevumu apmērs ir aspekts, kas atšķir EIB un ERAB aizdevumu darbības modeli. Laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam vidējais ERAB aizdevuma apmērs bija EUR 19 miljoni vienai darbībai, savukārt EIB vidējais aizdevuma apmērs bija EUR 66 miljoni vienai darbībai.

Reģionālā dalījuma ziņā (kopā pārskata periodā) ERAB aizdevumi trešām valstīm bija EUR 34,1 miljards minētajā reģionā un EUR 9,6 miljardi ES-11 valstīs, savukārt EIB grupas finansējums sasniedza EUR 27 miljardus reģiona trešās valstīs un EUR 49,4 miljardus ES-11 valstīs. Abu banku kopējo parakstīto aizdevumu relatīvā nozīme reģiona ES-11 valstīs un trešās valstīs ir attēlota 2. diagrammā.

2. diagramma. EIB grupas un ERAB kopējais parakstīto aizdevumu apmērs reģionā

4. IESTĀŽU EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS

Lai novērtētu pašreizējās SFI sistēmas efektivitāti saistībā ar ieguldījumu veicināšanu reģionā, ir jāanalizē turpmāk minētie aspekti (detalizētāka analīze sniegta pievienotajā DDD). 

Tirgus vajadzību nodrošināšanas efektivitāte — analīze parādīja, ka EIB grupa un ERAB ir izstrādājušas un plašā klāstā piedāvā dažādus finanšu instrumentus un tehniskās palīdzības risinājumus, kas lielā mērā nodrošina tirgus vajadzības. Tomēr, kā uzsvērts apspriedēs ar ieinteresētajām personām, gan EIB grupas, gan ERAB darbību efektivitāti ierobežo vairāki faktori, piemēram, regulatīvā satvara nepietiekama attīstība darbības valstīs vai arī tas, ka ar apvienotajiem finanšu instrumentiem nav bijis iespējams nodrošināt kapitālieguldījumus, jo šādas darbības salīdzinājumā ar starpniekaizdevumiem ir sarežģītākas.

Cita veida ietekme — abu iestāžu darbības rezultātā radīto pozitīvo papildu ietekmi var uzskatīt par ļoti būtisku elementu, kas paaugstina minēto iestāžu intervences efektivitāti. Tādēļ ar šādu pozitīvu papildu ietekmi daļēji var pamatot SFI intervences nepieciešamību. Abu iestāžu darbības pozitīvā ietekme ir konstatējama dažādos veidos, jo īpaši tā ir šāda:

ofinansiālā ietekme (tostarp uzskatāmība), ko abas SFI rada uz finanšu nozari, jo sevišķi strukturējot jaunus produktus un nosakot jaunus līdzekļu saņēmēju veidus. Finansiālo ietekmi panāk arī, sniedzot atbalstu privātiem ieguldītājiem atvērtos finanšu tirgos, tirgus ekonomikas attīstībai un vietējiem kapitāla tirgiem, kā arī veicinot starptautisko finanšu un ar risku saistīto standartu ievērošanu;

oekonomiskā ietekme, piemēram, nodarbinātības veicināšana, ietekme uz reālo ekonomiku, prasmju paaugstināšana, kā arī starptautisko tehnisko standartu piemērošanas veicināšana;

oietekme sociālajā, vides un pārvaldības jomā, jo īpaši nozaru reformas un politikas dialogs, tostarp tiesiskā un regulatīvā satvara izmaiņas; korporatīvā pārvaldība, tostarp nelikumīgu kapitāla plūsmu un iespējamās izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošana; sociāla rakstura darbības rezultāti; cīņa pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšana; kā arī vides kvalitātes uzlabošana.

Privātā finansējuma piesaiste — datu analīze parādīja, ka EIB grupa un ERAB spēj piesaistīt privātā sektora finansējumu. Taču to panākumi privātā finansējuma piesaistē atšķiras dažādās nozarēs, valstīs, kā arī saistībā ar izmantotajiem finanšu produktiem un piedāvātājiem instrumentiem.

Veicot analīzi, uzmanība tika pievērsta arī abu banku attiecībām, vērtējot to sadarbību. Ir svarīgi uzsvērt, ka analīze parādīja, ka gandrīz katras darbības laikā tiek izmantota kāda no informācijas apmaiņas, koordinācijas vai sadarbības formām starp EIB grupu un ERAB. Tas var būt saistīts ar faktu, ka starp EIB grupu un ERAB pastāv ļoti blīvs formālās un neformālās saziņas tīkls visos līmeņos — no tehniskajiem darbiniekiem līdz augstākā līmeņa vadītājiem. Abas iestādes arī cenšas izvairīties no darba dublēšanās, jo īpaši attiecībā uz projektu novērtēšanu un pienācīgas rūpības procedūrām, sarunām, finansējuma piešķiršanu un kopīgi finansēto darbību uzraudzību. Veicot analīzi, tika konstatēts arī tas, ka pastāv vairāki oficiāli un neformāli savstarpējās paļāvības mehānismi, kas nodrošina darbību koordināciju starp ERAB un EIB grupu, jo īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu par projektiem un klientiem, kopīgu uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu.

Turklāt analīze parādīja, ka arvien pieaug kopīgi finansētu darbību apmērs jomās, kurās konstatēta gandrīz pilnīga sinerģija nozaru ziņā (piem., pilsētu un vides infrastruktūra, enerģētika un transports). EK ir zināma loma saziņas un koordinācijas veicināšanā starp EIB, ERAB un līdzīgām iestādēm. EK lomu varētu palielināt, cita starpā izvērtējot iespēju aktīvāk iesaistīt ERAB ES finansēto finanšu instrumentu īstenošanā, ciktāl to pieļauj, piemēram, kopīga pārvaldība. Taču līdzfinansēšanu vai kopīgus ieguldījumus nevajadzētu uzskatīt par mērķi, kā arī nevajadzētu uzspiest gadījumos, kad darbību apmērs ir pārāk mazs, vai situācijās, kurās var tikt atstumts privātais finansējums, kā arī tad, ja nepieciešamie finanšu produkti nav piemēroti tam, lai tos piedāvātu vairāk nekā viena SFI, vai ja pilnībā nav saskaņoti starptautisko finanšu iestāžu politikas mērķi.

Attiecībā uz savstarpējo papildināmību un salīdzināmajām priekšrocībām analīzes laikā tika izvērtēti šādi aspekti: ģeogrāfiskais aspekts, nozaru tvērums, līdzekļu saņēmēju veidi, kā arī piedāvātie finanšu produkti. Analīze parādīja, ka abas SFI, kā arī līdzīgas iestādes apzinās savas salīdzinošās priekšrocības — atkarībā no finanšu darījumu īpašībām, finanšu produktu veidiem, kā arī reģionālo un valstu tirgu iezīmēm — un ņem tās vērā, izvērtējot iespējamās darbības un nosakot sadarbības iespējas.

5. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, EK uzskata, ka Eiropas publisko finansēšanas iestāžu pašreizējā sistēma efektīvi veicina ieguldījumus Eiropā un tās kaimiņvalstīs — veiksmīgi tiek nodrošinātas dažādas tirgus vajadzības, radot ievērojamu pozitīvu ietekmi, kā arī SFI īsteno centienus, lai piesaistītu privāto finansējumu.

EK atzīst arī to, ka abām iestādēm, proti, ERAB un EIB grupai, ir atšķirīgas potenciālās iespējas, ko nosaka to īpašā zinātība, uzņēmējdarbības modeļi un kapitāla struktūra. Abas iestādes cenšas izvairīties no darbību dublēšanās, jo īpaši attiecībā uz projektu novērtēšanu un pienācīgas rūpības procedūrām, sarunām, finansējuma piešķiršanu un finansēto darbību uzraudzību. Turklāt tika novērots, ka institucionālā līmenī notiek oficiāla informācijas apmaiņa, ko nodrošina regulāras darbības un institucionālās sanāksmes saskaņā ar saprašanās memorandu.

Analīze arī parādīja, ka abas iestādes piešķir līdzfinansējumu, izvērtējot katru projektu atsevišķi, kā arī izmantojot kopīgus instrumentus vai fondus, ja tas ir pamatoti nepieciešams no ieguldījumu un politikas perspektīvas. Tas jo īpaši attiecas uz lieliem projektiem (piem., enerģētikas, transporta un pilsētas infrastruktūras jomā), kur ir lielas ieguldījumu izmaksas un augsti riski un kuru īstenošanā katra iestāde var izmantot savas salīdzinošās priekšrocības, kā arī uz darbībām, kuru īstenošanā abu iestāžu politikas mērķi un intereses ir pilnīgi saskaņotas (arī šeit jāmin enerģētikas, transporta un pilsētas infrastruktūras projekti, kā arī projekti, kuru mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, piem., energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projekti, kā arī darbības, kas sniedz atbalstu MVU izaugsmei).

Kopumā var secināt, ka abas SFI lieliski apzinās savas salīdzinošās priekšrocības to attiecīgo mandātu, aizdevumu modeļu un cenu noteikšanas politikas ziņā un kopumā šīs salīdzinošās priekšrocības veiksmīgi izmanto.

Neskatoties uz to, ka secinājumi kopumā ir pozitīvi, EK sniedz šādus ieteikumus (to pamatojums sniegts DDD), lai vēl vairāk uzlabotu SFI intervences efektivitāti.

1. ieteikums

Lai gan patlaban jau tiek īstenots ciešs dialogs starp augsta līmeņa iestādēm saistībā ar ES finanšu instrumentiem 5 , joprojām vēl ir iespējas, kā ERAB un EIB grupa varētu uzlabot sadarbību operatīvajā līmenī. Abām SFI arī turpmāk būtu jābalstās uz sinerģijām, kas pastāv starp to mandātiem un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī uz salīdzinošajām priekšrocībām, ko šie mandāti un modeļi nosaka, lai veicinātu savu sadarbību, jo īpaši tad, ja ES resursi tiek izmantoti kopīgu darbību īstenošanai. Sadarbības ietvaros SFI būtu jāapsver iespēja izmantot lielākā mērā standartizētu vai sistemātisku pieeju un pēc iespējas samazināt īpašu instrumentu izveidi. Gadījumos, kad SFI nolemj sadarboties ar EK un/vai dažādu dalībvalstu vadošajām iestādēm (tostarp saistībā ar iespējamu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) izmantošanu 2014.–2020. gadā 6 ), būtu ieteicams, lai tās izmantotu ES finanšu instrumentu esošo struktūru un/vai ESI fondu finanšu instrumentus, tostarp attiecīgos gadījumos tā sauktos standarta instrumentus 7 .

Lai vēl vairāk pastiprinātu politikas ietekmi un sviras efektu, EK arī turpmāk jāuzņemas nozīmīga loma kopīgo instrumentu/fondu finansēšanā, izstrādē un uzraudzībā, turklāt tai nav tieši jāiesaistās ieguldījumu lēmumu pieņemšanā vai ieguldījumu pārvaldībā. Svarīgi būtu arī turpmāk veicināt EK līdzdalību kopīgu instrumentu/fondu izstrādē, apvienojot tos ar ES finansējumu, jo īpaši lai nodrošinātu vēl lielāku pievienoto vērtību un sekmētu abu SFI sadarbību, lai gan jāatzīst, ka EIB grupa un ERAB sadarbojas arī tad, ja ES finansējums nav iesaistīts.

Turklāt, izmantojot ES finansējumu (tostarp ESI fondus), abām SFI būtu pēc iespējas vairāk jābalstās uz jau esošajiem ziņošanas pienākumiem projektu līmenī, tostarp īstenojot Nolīgumu par finansiālo un administratīvo satvaru, kas noslēgts starp EK un EIB grupu, kā arī Administratīvo pamatnolīgumu, kas noslēgts starp EK un ERAB, lai izpildītu saistošās ziņošanas prasības attiecībā uz ES un/vai ESI fondiem. Šai sakarā administratīvajam slogam, ko rada ikviena jauna ziņošanas prasība, nevajadzētu kļūt par šķērsli privātā sektora dalībai SFI finanšu darbībās.

Vienlaikus jāņem vērā, ka SFI pašreizējās ziņošanas sistēmas neaptver vairākus ekonomiskās ietekmes aspektus, piemēram, ERAB sistēmā netiek ņemta vērā ietekme uz nodarbinātību. Šajā saistībā varētu vairāk saskaņot EK un abu SFI pieeju attiecībā uz ziņošanu, jo īpaši tad, ja tās izmanto ES resursus. Turklāt abām SFI būtu jāveic uzlabojumi un saskaņošana attiecībā uz to, kā tās ziņo par sviras efektu, jo, veicot analīzi, tika konstatēts, ka sviras efekta rādītāju aprēķināšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes.

2. ieteikums

Analīze uzrādīja, ka eksistē daudzi savstarpējās paļāvības piemēri, proti, informācijas apmaiņa novērtējuma procedūru ietvaros, apmaiņa ar pienācīgas rūpības pārbaužu rezultātiem, īstenojot kopīgi finansētus projektus, saskaņots iepirkumu protokols līdzfinansētos projektos, kā arī vairāku SFI vienošanās par ziņošanu saistībā ar klimata projektu finansēšanu. Taču joprojām pastāv iespēja uzlabot savstarpējo paļāvību, galvenokārt saistībā ar kopīgām sarunām par līgumiem, ar tirgus novērtējumu koordinēšanu un apmaiņu ar rezultātiem, kā arī (kā minēts iepriekš) attiecībā uz ziņošanas prasību turpmāku saskaņošanu, jo īpaši saistībā ar ES mērķiem, ja tiek izmantoti ES resursi. Tomēr pienācīga vērība jāpievērš SFI mandātu un politikas standartu atšķirībām, kas var ierobežot to, ciktāl katra iestāde var paļauties uz otras iestādes pienācīgo rūpību un veikto novērtējumu.

Turklāt zināma nozīme var būt arī riska pārvaldības apsvērumiem un šai sakarā var būt nepieciešams, ka, pat līdzfinansējot vienu un to pašu projektu, abas iestādes veic atsevišķas pienācīgas rūpīgas procedūras, pamatojoties uz saviem novērtēšanas procesiem, lai saņemtu savas iestādes valdes apstiprinājumu. Ņemot to vērā, pilnīga savstarpēja paļāvība, jo īpaši procedūru vai standartu atzīšana, nav mērķis pats par sevi.

3. ieteikums

Ņemot vērā iestāžu īstenotos centienus, lai nodrošinātu papildināmību EIB gadījumā vai pārejas ietekmi ERAB gadījumā, kā arī kvalitatīvu un pareizu iestāžu darbību, abām SFI būtu jāturpina pilnveidot savus finanšu un nefinanšu stimulus, kā arī galvenos darbības rādītājus, tādējādi turpinot stiprināt savu darbinieku motivāciju virzībā uz minēto mērķu sasniegšanu.

Šai sakarā papildus ERAB un EIB grupas mērķiem aizdevumu apjoma ziņā būtu jānosaka vērienīgi mērķi attiecībā uz papildināmību / pārējas ietekmi un kvalitatīvu un pareizu darbību. Vēl viens būtisks apsvērums šai saistībā ir tāds, ka gan ERAB, gan arī EIB grupai lielāka vērība būtu jāpievērš privātā finansējuma piesaistei.

Analīze parādīja, ka, lai panāktu augstu privātā sektora līdzdalības līmeni, var izmantot riska dalīšanas shēmas (piem., pakārtoto/subordinēto parādu, mezonīnproduktus, garantijas, kapitālu, augstākas prioritātes parādu ar augstāku riska profilu), turklāt šādas shēmas arī turpmāk jāparedz abu SFI stratēģijās, lai piesaistīto privāto finansējumu. Atbilstīgos apstākļos (piem., tirgus nepilnību gadījumā vai tad, ja iesaistīts tirgus uzturētājs) ES apvienotie instrumenti varētu sniegt atbalstu, lai rastu iespējas piesaistīt vairāk finansējuma no privātā sektora.

Turklāt, šķiet, pastāv iespēja arī stiprināt abu SFI personāla motivāciju turpināt savstarpējo politisko dialogu, kā arī dialogu ar EK, jo īpaši par ES politikas prioritātēm, piemēram, vietējās ekonomikas pārvaldību, kapitāla tirgu attīstību, ilgtspējīgas infrastruktūras attīstību un citiem jautājumiem (sk. arī 6. ieteikumu).

4. ieteikums

Ieteicams vēl vairāk pastiprināt sadarbību starp abām SFI, iesaistot ERAB ES pamatiniciatīvas — Investīciju plāns Eiropai — īstenošanā. ERAB varētu iesaistīties jo īpaši to investīciju platformu darbībā, kas ir paredzētas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulā 8 . ERAB speciālās zināšanas un līdzšinējā pieredze īstenojamu projektu noteikšanā, projektu izstrādē un apvienošanā, kā arī iespējamo ieguldītāju piesaistē būtu noderīgas, lai izveidotu investīciju platformas, iesaistot ES-11 reģionu.

Investīciju platformu mērķis ir turpināt piesaistīt ES finansējumu un iesaistīt publiskās finanšu iestādes, tostarp dalībvalstu attīstību veicinošās bankas un iestādes, kā arī institucionālos investorus un komerciālos finansējuma sniedzējus ESIF darbības nodrošināšanā. Investīciju platformas var veidot dažādi, lai nodrošinātu tiešos un netiešos ieguldījumus kapitālā, kā arī sniegtu garantijas tādu aizdevumu un citu produktu augstas kvalitātes vērtspapīrošanai, kas piešķirti atbilstīgi ESIF mērķiem.

5. ieteikums

Abām SFI būtu jāpastiprina centieni, lai aktīvi iesaistītu institucionālos ieguldītājus, piemēram, pensiju fondus un valsts ieguldījumu fondus (VIF) 9 , infrastruktūras projektu līdzfinansēšanā to kopīgajās darbības valstīs. VIF, publiskajiem pensiju fondiem un apdrošinātājiem ir pietiekama likviditāte ieguldījumu veikšanai, turklāt tie ir piemērotākie ieguldītāji ilgtermiņa projektu finansēšanai tādās jomās kā infrastruktūra, jo uz tiem attiecas prasība nodrošināt atbilstību ilgtermiņa saistībām.

Lai īstenotu šādu ciešāku sadarbību, daudzos gadījumos var būt nepieciešams veikt tā dēvēto ieguldītāju stratifikāciju, un tas nozīmē, ka viena ieguldījumu instrumenta ietvaros tiek emitēti dažādu klašu vērtspapīri ar atšķirīgu riska un atdeves profilu un atšķirīgiem ietekmes līmeņiem.

Piemēram, var izmantot Eiropā dibināto apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu paaugstināto ienesīgumu un īpašās zināšanas. Šai sakarā ERAB un EIB grupa būtu jāmudina izstrādāt projektus kopā ar šādām struktūrām. No otras puses, VIF būtu jāiesaista vienīgi tādā gadījumā, ja tie atbilst pieņemamiem pārvaldības standartiem un nodrošina atbilstību ES politikai un likumdošanai.

6. ieteikums

EK būtu jāmudina abas bankas jo īpaši palīdzēt izstrādāt uz kapitālu balstītus produktus un veidot politikas dialogu. Tiek ieteikts ERAB pastiprināt sadarbību ar EK un darbības valstīm, lai izstrādātu savstarpēji izdevīgas politikas iniciatīvas. Piemēram, ES-11 valstīs abas SFI varētu sniegt atbalstu valstu valdībām tādu politiku izstrādē, kas tām palīdzētu virzīties uz vienoto kapitāla tirgu Eiropā, — šāds aicinājums noteikts nesen paziņotajā pamatiniciatīvā par kapitāla tirgu savienību (KTS). Šī likumdošanas iniciatīva atbilst ERAB un EIB grupas mandātam finansēt MVU un infrastruktūras projektus, palīdzēt piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un izveidot atvērtu un stabilu finanšu sistēmu, kas veicinātu privātā sektora piekļuvi finansējumam.

Visbeidzot, joprojām pastāv iespējas abām SFI turpināt sadarbību ar EK saistībā ar politikas dialogu, lai noteiktu atbilstīgus un kopīgus politikas risinājumus reģionālajām un valstu problēmām, īstenojot regulāru un strukturētu apmaiņu ar politikas analīzes datiem un diskusijas par stratēģijām kopīgu mērķu un prioritāšu veicināšanai.

***

(1)

Trīspusējā saprašanās memoranda mērķis ir pēc iespējas palielināt minēto triju partneru darbības sinerģiju valstīs, kurās darbojas visi partneri, atbalstot abu banku sadarbību atbilstīgi to attiecīgajām priekšrocībām, kompetencei un iespējām.

(2)

Sīki izstrādāts valstu apraksts un definīcijas sniegtas dienestu darba dokumentā.

(3)

Plašāka informācija par to, kā notiek šāda pāreja, sniegta DDD.

(4)

Aizņemto līdzekļu īpatsvars = kopējais parāds / pašu kapitāls.

(5)

Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula, KNR).

(7)

Sk. KNR 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Līdz šim ar 2014. gada 11. septembra Īstenošanas regulu Nr. 964/2014 ir pieņemti šādi standarta instrumenti: riska dalīšanas aizdevums un ierobežotā portfeļa garantija MVU, kā arī renovācijas aizdevums atsevišķām mājsaimniecībām.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

(9)

Ievērojot noteikumus par valsts atbalstu.