19.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/73

Ziņotāja:

Brenda KING

Līdzziņotājs:

Roman HAKEN

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam. EESK uzskata, ka pieņemot šo programmu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē noslēdzot nolīgumu par klimata pārmaiņām, ir panākts lūzums pasaules virzībā uz to, lai, izmantojot integrētu pieeju, izskaustu nabadzību, vairotu visu iedzīvotāju labklājību un aizsargātu planētas dabas resursus.

1.2.

Komiteja iesaka sadarbībā ar Komisiju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem izveidot Eiropas ilgtspējīgas attīstības forumu (turpmākajā tekstā “Forums”), kurā būtu iesaistītas dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un personas, kas ir ieinteresētas izveidot satvaru šīs programmas īstenošanai Eiropas Savienībā un programmas pastāvīgai pārraudzībai un pārskatīšanai.

1.3.

Jaunā programma ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) vispārēji attiecas gan uz jaunattīstības, gan arī attīstītajām valstīm, un visās valstīs būs jāveic būtiskas pārmaiņas. ES un dalībvalstīm virzībā uz šiem mērķiem līdzsvaroti un saskaņoti būs jāvērš visi politikas pasākumi, ne tikai attīstības jomā.

1.4.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kā vienam no virzītājspēkiem ANO 2030. gada programmas sagatavošanā ir jārāda piemērs, praktiski īstenojot šo programmu un izveidojot pārvaldības sistēmu. Tādēļ komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2016. gadā nākt klajā ar jaunu iniciatīvu “Turpmākie pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgu Eiropas nākotni”, jo tajā būs formulēta jauna un neatliekami vajadzīga pieeja, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi un sabiedrības un vides ilgtspēju pēc 2020. gada un lai, īstenojot Eiropas iekšējo un ārējo politiku, varētu integrēti sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (1). Komiteja rosina Komisiju noteikt, ka šī iniciatīva ir īpaši svarīga prioritāte, un veidot uz līdzdalību balstītu pārvaldības sistēmu. Komiteja uzskata, ka šī iniciatīva ir nepieciešams solis, lai pilnveidotu ilgtspējīgas attīstības koncepciju visā Eiropā, nākot klajā ar integrētu stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas ilgtspēju globalizētā pasaulē vismaz līdz 2030. gadam un kura veido satvaru dalībvalstu centieniem šajā jomā.

1.5.

EESK apņemas sekmēt ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam visaptverošu īstenošanu Eiropas Savienībā. Tā kā komitejai ir ilggadēja pieredze darbā ar pilsonisko sabiedrību, EESK uzskata, ka tā ir īpaši piemērota, lai veicinātu aktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību šajā procesā.

1.6.

ES līmenī ir jāturpina pilnveidot uz līdzdalību vērstas pārvaldības mehānismus, lai lēmumu pieņemšanas process kļūtu demokrātiskāks un iekļaujošāks un lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības lomu.

1.7.

Ilgtspējīgas attīstības forums, ko EESK iesaka izveidot, veicinās, pirmkārt, Eiropas iestāžu un nevalstisko ieinteresēto personu un, otrkārt, dažādu reģionu nevalstisko ieinteresēto personu dialogu un saziņu par virzību uz ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā. Forums palielinās izpratni par programmu laikposmam līdz 2030. gadam, nodrošinās saturīgas debates un stiprinās visu iesaistīto personu ieinteresētību.

1.8.

Komiteja ir pārliecināta, ka Foruma organizēšana ir praktiski iespējama un sniegs labumu dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem. Šās atziņas pamatā ir gan šajā atzinumā veiktā padziļinātā analīze, tostarp uzklausīšanas sanāksmēs un sanāksmēs ieinteresēto personu paustais atbalsts Foruma izveides iecerei, gan arī ļoti sekmīgais Eiropas Migrācijas foruma piemērs.

1.9.

Tā kā IAM pārvaldība dažādos līmeņos ir jauna politikas joma, turpmākajos gados vēl jāveido un jānostiprina piemērotas pārvaldības sistēmas. Tādēļ Forumam vajadzētu būt elastīgam, lai tas varētu pielāgoties vispārējās pārvaldības sistēmas attīstībai.

1.10.

Forumā būtu jāiesaista pārstāvji no visdažādākajām organizētas pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu apvienībām, tostarp privātā sektora un arodbiedrībām. Foruma sastāvam vajadzētu būt iespējami iekļaujošam, taču šāda pieeja nedrīkst ietekmēt Foruma pārvaldības un darbības efektivitāti. Jānodrošina, ka Forums ir atvērts arī iedzīvotāju iniciatīvām ilgtspējīgas attīstības jomā. Piesaistot akadēmiskās aprindas un pētniecības pārstāvjus, būtu jāveicina uz faktiem balstītas debates.

1.11.

Liela nozīme ir augstu Eiropas Komisijas līmeņu pārstāvībai, tiks uzaicināti arī ES Padomes un Parlamenta pārstāvji, un paredzēts sadarboties ar Reģionu komiteju. Forumā vajadzētu būt pārstāvētām arī valstu ilgtspējīgas attīstības padomēm un valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, kā arī līdzīgām valstu struktūrām, kuru mērķis ir sekmēt virzību uz ilgtspējīgu attīstību.

1.12.

Forums būtu jāvada valdei, kurā vairākumu veido pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji un kurā darbojas arī Komisijas un EESK pārstāvji.

1.13.

Forumam jābūt labi iesaistītam IAM īstenošanas, pārraudzības un pārskatīšanas procesā. Forums būtu jāorganizē kā pastāvīgs darba process, tam būtu jātiekas vismaz reizi gadā un arī jāpalīdz Eiropas Savienībai sagatavoties ANO gadskārtējam augsta līmeņa politiskajam forumam par ilgtspējīgu attīstību. Forums būtu jāizmanto kā platforma, lai ar pilsonisko sabiedrību apspriestu, kā ES izstrādā un veido satvaru IAM sasniegšanai un kāda ir satvarā noteiktā kārtība. Forumam arī būtu jāatvieglo savu dalībnieku iespējas piedalīties dalībvalstu valdību veiktajā izvērtēšanā saistībā ar IAM.

2.1.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25.–27. septembrī pasaules valstu un valdību vadītāji pieņēma Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam, kas ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam.

2.2.

Eiropas reģionā Eiropas Savienībai būs liela nozīme jaunās programmas integrēšanā ES politikas jomās, informēšanā par programmu, starpposma mērķu izvirzīšanā, koordinēšanā un pamatnostādņu sniegšanā, kā arī progresa uzraudzīšanā un (valstu) salīdzinošo izvērtējumu kvalitātes nodrošināšanā.

2.3.

Lai ilgtspējīgas attīstības mērķus varētu sasniegt, pasaules, reģionu, valstu un vietējā līmenī ir jāizveido atbilstoši pārvaldības mehānismi. Balstoties uz līdzdalības pieeju un saskaņā ar pārredzamības un pārskatatbildības, kā arī iedzīvotāju rīcības iespēju palielināšanas principu, vietējām kopienām, uzņēmumiem, arodbiedrībām, nevalstiskajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir aktīvi jādarbojas visos politikas līmeņos.

2.4.

Komitejas informatīvajā ziņojumā (2) analizēti modeļi pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai 2030. gada programmas īstenošanā Eiropas Savienībā un sniegti ieteikumi, kā stiprināt uz līdzdalību balstītu pārvaldību. Ierosinājums izveidot Forumu balstās uz svarīgākajiem minētā ziņojuma ieteikumiem.

2.5.

Pēc ziņojuma prezentācijas Komisijā, ANO augsta līmeņa politiskajā forumā, Padomes darba grupās un citās konferencēs prezidentvalsts Nīderlande lūdza komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par to, kā ES līmenī varētu praktiski izveidot, pārvaldīt un finansēt mehānismu pilsoniskās sabiedrības iesaistei, lai tas kļūtu par efektīvu instrumentu, kas nodrošina uz līdzdalības principu balstītu 2030. gada programmas pārvaldību. Iecerēts, ka šā atzinuma ieteikumi palīdzēs pieņemt turpmākos politiskos lēmumus par šāda mehānisma izveidi.

3.1.

ANO programmas laikposmam līdz 2030. gadam izstrādes process bija balstīts uz plašu līdzdalības dialogu ar pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu organizācijām, kas ANO Atklātajā darba grupā sniedza būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu formulēšanā. Šāda iekļaujoša pieeja ir jāturpina, jo pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme katrā ilgtspējas politikas cikla posmā (t. i., mērķu izvirzīšanā, īstenošanas stratēģiju un politikas programmu izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā). Progresu ilgtspējīgas attīstības jomā izdosies panākt tikai tad, ja to tieši nodrošinās apņēmīgi un novatoriski uzņēmumi, vietējās kopienas un iedzīvotāji.

3.2.

Viens no nozīmīgākajiem iepriekšējā EESK informatīvā ziņojuma secinājumiem bija atziņa, ka ieinteresēto personu iesaistīšana ilgtspējīgas attīstības veicināšanā vislabāk darbojas tad, ja to organizē kā strukturētu un pastāvīgu procesu nevis veic, rīkojot atsevišķas tematiskas vai ad hoc konsultācijas. Strukturēts process dod iespēju ieinteresētajām personām plānot uz priekšu un sniegt ieguldījumu, pamatojoties uz rūpīgu analīzi.

3.3.

Jāatzīst, ka šajā kontekstā tiek lietotas atšķirīgas jēdziena “pilsoniskā sabiedrība” definīcijas. Dažkārt tiek norādīts uz tādu iedalījumu kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma aizsardzība, un privātais sektors, savukārt komitejai ir plaša izpratne par šo jēdzienu, un tā uzskata, ka “organizēta pilsoniskā sabiedrība” ir visas grupas un organizācijas, tostarp privātā sektora organizācijas, arodbiedrības un citas interešu grupas, kurās cilvēki sadarbojas un pauž savus viedokļus (3). Šajā atzinumā paustie ieteikumi balstās uz plašu jēdziena “pilsoniskā sabiedrība” izpratni, iekļaujoši un plaši aptverot visas nevalstiskās ieinteresētās personas, jo ilgtspējīgas attīstības mērķus nevarēs sasniegt, ja netiks iesaistītas visas grupas un sektori.

4.1.

Komitejai ir liela pieredze, kā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas no visiem sektoriem un radīt vērtību, veidojot dialogu un konkrēti rīkojoties sadarbībā ar Eiropas politikas veidotājiem. Komiteja, izstrādājot vairākus atzinumus un sadarbībā ar Komisiju un dažādām ANO struktūrām organizējot vairākas konferences un seminārus, centās pārliecināt, ka vajadzīga vērienīga programma laikposmam līdz 2030. gadam. Laikā, kad notika sarunas par programmu laikposmam līdz 2030. gadam, šī darbība nodrošināja platformu pilsoniskās sabiedrības dialogam ES līmenī. Tagad komiteja ierosina turpmāk šo darbību pārvērst par pastāvīgu un stabilāku struktūru.

4.2.

Ņemot vērā ziņojuma atziņas, komiteja iecerējusi sadarbībā ar Komisiju un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ieinteresētajām personām izveidot Eiropas ilgtspējīgas attīstības forumu (turpmāk tekstā “Forums”).

4.3.

Forums nodrošinās regulāru, stabilu, strukturētu un neatkarīgu ES līmeņa platformu pilsoniskās sabiedrības dialogam par ilgtspējīgu attīstību. Forumam vajadzēt veikt šādus uzdevumus:

4.4.

Forums radīs pievienoto vērtību šādās jomās:

4.5.

Forums pavērs iespēju paplašināt dialogu, panākt vienprātību un atspoguļot pretrunas. Forums necentīsies kļūt par pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļa paudēju un aizstāt izpratnes palielināšanas kampaņas, ko organizē tā dalībnieki. Komiteja atzinīgi vērtē efektīvo darbu, ko veikušas nevalstiskās organizācijas un citas apvienības, kas atbalsta vērienīgu 2030. gada programmas īstenošanu Eiropas Savienībā. Komiteja rosina visus minētos dalībniekus iesaistīties forumā un izmantot to kā platformu, lai varētu izplatīt savus vēstījumus un iesaistīties dialogā ar daudzām ieinteresētajām personām un ES iestādēm.

4.6.

Nākot klajā ar priekšlikumu izveidot Forumu, komiteja balstās arī uz pozitīvo pieredzi vairākās ES dalībvalstīs, kur valsts ilgtspējīgas attīstības padomes, paužot pārdomas plašākās debatēs par ilgtspēju, sniedz efektīvu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā attiecīgajā valstī, vietējās pašvaldībās un tautsaimniecībā. Valstu ilgtspējīgas attīstības padomju locekļi pārstāv pilsonisko sabiedrību, atbalsta grupas un ieinteresēto personu apvienības, kā arī uzņēmumu un arodbiedrību apvienības. Šo padomju locekļus ieceļ attiecīgās valsts valdība, un tādēļ to institucionālā struktūra katrā valstī var būt atšķirīga. Neaizstājot leģitīmus interešu pārstāvjus, šīs ilgtspējīgas attīstības padomes var uzrunāt augsta līmeņa lēmējus un veikt plašu darbību un uzdevumus:

4.7.

Eiropas Migrācijas foruma (EMF) piemērs liecina par ieguvumiem, ko sniedz platforma, kura ir līdzīga EESK organizētajam Forumam. Eiropas Komisija sadarbībā ar EESK 2009. gadā izveidoja Eiropas Migrācijas forumu, kas sākotnēji darbojās kā Eiropas Integrācijas forums (4). Tā kā tas darbojās sekmīgi, tika nolemts paplašināt tā darbības jomu, aptverot arī ar imigrāciju un patvērumu saistītus jautājumus. EMF pulcē apmēram 200 dalībniekus, tostarp aptuveni 120 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, 20 vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus, kā arī ES dalībvalstu un ES iestāžu pārstāvjus.

4.8.

Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts 2012. gadā ES līmenī ļoti sekmīgi izveidoja “Attīstības politikas forumu”, kas pavēra iespēju ieinteresētajām personām veidot dialogu ar ES un partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu efektīvu apspriešanos ar tām un to iesaistīšanu ES politikā un programmās, kuras tiek īstenotas attīstības jomā. Šā foruma dalībnieki ir NVO, kas darbojas attīstības politikas jomā, arodbiedrības, kooperatīvi, fondi un labdarības organizācijas, vietējās pašvaldības, tirdzniecības palātas, cilvēktiesību organizācijas, palīdzības un humānās palīdzības organizācijas, vides aizsardzības organizācijas un jaunatnes organizācijas. Tomēr šis politikas forums aplūko tikai ES ārpolitikas un attīstības politikas aspektus, it īpaši, veidojot padziļinātu dialogu ar pilsonisko sabiedrību par attīstības politiku un attīstības projektiem. Tas nevainojami papildina gan visaptverošo ilgtspējīgas attīstības programmu, kam pievērsīsies Eiropas ilgtspējīgas attīstības forums, gan Foruma mērķi integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķu iekšējos un ārējos aspektus. Faktiski tas nozīmē, ka liela daļa šā Foruma debašu tiks veltīta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai Eiropas Savienībā. Foruma darbs būs cieši jākoordinē ar attīstības politikas forumu, lai radītu sinerģiju.

5.1.

Tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķi ir līdz šim nepieredzēti mērķi un pārvaldības struktūras joprojām tiek veidotas, Foruma izveidē īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl veidojamās pārvaldības aspektiem un jāsaglabā elastība. Jādrošina, ka Forums iekļaujas visā ilgtspējīgas attīstības politikas ciklā. Tādēļ būs jāveic rūpīga pārskatīšana, kad ES un dalībvalstis būs izveidojušas 2030. gada programmas pārvaldības struktūras.

5.2.

Gatavojot šo atzinumu, EESK analizēja Foruma galvenās iezīmes un secināja, ka, sākot veidošanu, uzmanība jāvelta šādiem elementiem.

5.3.1.

Saistībā ar nevalstisko ieinteresēto personu līdzdalību jāatzīmē, ka mērķis ir, kā norādīts 3.3. punktā, iekļaut iespējami plašāku dalībnieku loku, lai būtu pārstāvētas:

5.3.2.

Jāiesaista pilsoniskās sabiedrības grupas, kuru intereses ES līmenī parasti nav pietiekami pārstāvētas. Dalībniekiem vajadzētu būt ne tikai organizāciju pārstāvjiem, bet arī ar ilgtspējīgu attīstību tieši saistītu iniciatīvu pārstāvjiem un šīs jomas dalībniekiem, kuri var dalīties ar labas prakses pieredzi.

5.3.3.

Foruma sastāvā būtu jānodrošina, ka līdzsvaroti ir pārstāvēti dažādi sektori un ieinteresēto personu grupas un atbilstoši ir aptvertas visas ilgtspējīgas attīstības dimensijas. Vienlaikus būs jāņem vērā, ka sanāksmēm būs atšķirīga un katrā reizē konkrēta tematiskā ievirze. Tādēļ visās sanāksmēs būs pārstāvētas nozīmīgākās ilgtspējīgas attīstības politikas grupas, savukārt citu dalībnieku līdzdalība būs atkarīga no konkrētās tematiskās ievirzes. Nozīmīgākās grupas būs tās, kas pārrauga visu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un uzmanību pievērš visaptverošiem pārvaldības jautājumiem. Īpašo interešu grupu dalību nodrošinās, publiskojot uzaicinājumu paust ieinteresētību un uzaicinājumā norādot attiecīgās sanāksmes darba kārtību.

5.3.4.

Foruma dalībnieku sastāvam būtu jāliecina, ka ievērots transversālas pārvaldības princips un nodrošināta zinātības nepārtrauktība un elastība. Svarīgākā mērķgrupa ir organizācijas, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī. Valstu un pašvaldību līmeni forumā vajadzētu pārstāvēt ilgtspējīgas attīstības padomēm, ekonomikas un sociālo lietu padomēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Būtu jāparedz sadarbība ar Reģionu komiteju.

5.3.5.

Kā iestāžu pārstāvjiem sanāksmēs vajadzētu piedalīties Komisijas darbiniekiem, it īpaši Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, kas atbild par ilgtspējīgas attīstības politikas koordinēšanu, un šīs amatpersonas jālūdz sniegt prezentācijas un iesaistīties dialogā ar ieinteresētajām personām. Būtu jāielūdz arī ES Padomes un Eiropas Parlamenta pārstāvji.

5.3.6.

Forumā būtu jādarbojas pētniecības un zinātnes pārstāvjiem. Iesaistot zinātnieku aprindas, arī varētu ES līmenī atvieglot zinātnes un politikas mijiedarbību 2030. gada programmas īstenošanā.

5.3.7.

Būtu jānodrošina finansējums, lai segtu ceļa un uzturēšanās izdevumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru iespējas piedalīties ir ierobežotas.

5.3.8.

Lai nodrošinātu nepārtrauktības un elastīguma līdzsvaru, nepastāvīgie dalībnieki būtu jāizvēlas pirms katras Foruma sanāksmes, ņemot vērā sanāksmes tematisko ievirzi un publiskojot uzaicinājumu paust ieinteresētību. Līdzīgu procedūru veiksmīgi izmanto Eiropas Migrācijas forumā.

5.3.9.

Lai nodrošinātu iekļautību un uzticēšanos, dalības nosacījumi būs pārredzami un dalībniekiem būs jāparakstās ES Pārredzamības reģistrā un jāievēro attiecīgie principi, piemēram, Stambulas princips par pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstības efektivitāti (5).

5.4.1.

Lai pareizi noteiktu Foruma institucionālo statusu un organizatorisko struktūru, jāņem vērā tā daudzveidīgās funkcijas. Ļoti svarīgi ir nodrošināt Foruma neatkarību un uzticamību. Foruma pārvaldībai ir jābūt pēc iespējas skaidrākai un pārredzamākai, un nav pieļaujama neskaidru pienākumu noteikšana.

5.4.2.

Forums būtu jāorganizē un jākoordinē EESK kā iestādei, kuras uzdevums ir veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību ES līmenī.

5.4.3.

Sanāksmju sagatavošana būtu jāvada valdei, kurā vairākumu veido pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji un kurā darbojas arī Komisijas un EESK pārstāvji. Tāpat kā Eiropas Migrācijas forumā valdes locekļus varētu ievēlēt Foruma dalībnieki, ievērojot rotācijas principu.

5.5.1.

Forums būtu jāveido kā nepārtraukts darba process. Katru gadu tiks rīkotas regulāras sanāksmes (un to sagatavošanas sanāksmes), piemēram, open space sanāksmes un darba grupu sanāksmes, un notiks pastāvīga sadarbība tiešsaistes platformās, izmantojot novatoriskas metodes saziņas un pasākumu organizācijai.

5.5.2.

Foruma sastāvam un darba metodēm vajadzētu respektēt iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesības neatkarīgi un patstāvīgi sniegt savu ieguldījumu.

5.5.3.

Forums nodrošinās, ka tā darbībai ir jēgpilna saikne ar Eiropas Savienības, ANO un dalībvalstu līmeņa centieniem sasniegt IAM. Dalībvalstu līmenī valstu valdību uzdevums ir pielāgoties vispārējiem mērķiem un ziņot ANO, kas izveidojusi Augsta līmeņa politisko forumu ilgtspējīgas attīstības jautājumos, lai vadītu un pārraudzītu ANO 2030. gada rīcības programmas īstenošanu. Foruma plenārsēdēm būtu jānotiek vismaz reizi gadā pirms katru gadu vasarā notiekošās Augsta līmeņa politiskā foruma sanāksmes, lai plenārsēžu rezultātus varētu ņemt vērā šajās sanāksmēs.

5.5.4.

Nosakot citu Foruma sanāksmju datumus, uzmanība jāpievērš Eiropas pusgadam, sarunām par budžetu un Eiropas Komisijas darba programmai. Forums atvieglos pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ieinteresēto personu iesaisti topošajos salīdzinošas izvērtēšanas mehānismos, kurus veido dalībvalstu valdības un kurus pašlaik vērtē Eiropas Ilgtspējīgas attīstības tīkls.

5.5.5.

Vēl viens svarīgs atsauces punkts saistībā ar ieinteresēto personu iesaistīšanu pārraudzībā ir pārraudzības ziņojumi par 2030. gada programmas īstenošanu Eiropas Savienībā, it īpaši Eurostat sagatavotie pārraudzības ziņojumi, kas varētu nodrošināt zināšanu bāzi foruma debatēm.

5.6.1.

Plenārsēdes darba kārtībā regulāri un visaptveroši uzmanība jāvelta progresam 2030. gada programmas īstenošanā un īstenošanas kārtībai. Darba kārtībā arī varētu iekļaut konkrētu tematu, kas atspoguļo vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus, vai horizontālu tematu, kurš ir svarīgs daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (piemēram, vienlaicīga nabadzības un nevienlīdzības samazināšana par 50 %). Darba kārtība būtu jāveido tā, lai veicinātu sadarbību starp ieinteresētajām personām no dažādām vidēm.

5.6.2.

Tā kā Forumam būtu jādarbojas kā neatkarīgai un pārredzamai struktūrai, tā valde darba kārtības noteikšanas procesā apspriedīsies ar Foruma dalībniekiem.

5.7.1.

Lai Foruma debates būtu efektīvas un lietderīgas, tām jābalstās uz izcilām zināšanām. Paredzams, ka Eurostat arī turpmāk reizi divos gados izstrādās pārraudzības ziņojumus (6) par ANO 2030. gada programmas īstenošanu Eiropas Savienībā. Šie ziņojumi būs daļa no zināšanu bāzes Foruma debatēm.

5.7.2.

Procesā jāņem vērā arī informācija no neatkarīgiem avotiem, piemēram, gan ziņojumi un ierosmes, ar ko nākusi klajā organizēta pilsoniskā sabiedrība, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes un ilgtspējas padomes, akadēmiskās aprindas, pētniecības iestādes, piemēram, Starptautiskā Ilgtspējīgas attīstības institūta (International Institute for Sustainable Development) izveidotā zināšanu par IAM pārvaldības sistēma, un Eiropas aģentūras, gan arī iedzīvotāju veiktās pārraudzības rezultāti. Šādu informatīvo ieguldījumu varētu atbalstīt ar tīmekļa platformām. Lai iegūtu zinātību, iesaistot ekspertus vai uzsākot pētījumus, Forumam būtu jācenšas izmantot jau pastāvošās pētniecības iespējas.

5.7.3.

Izmantojot labas prakses pieredzi, ko uzkrājušas valstu ilgtspējīgas attīstības padomes, Forumam būtu jāizveido saiknes ar pētniecības finansēšanas iestādēm un jārosina starpnozaru pētījumi par pārmaiņām virzībā uz ilgtspējīgu attīstību visā Eiropā.

5.8.1.

Foruma sanāksmju un debašu rezultāti būtu jāapkopo ziņojumos vai jāizmanto citas piemērotas dokumentēšanas metodes. Dokumentā, kurā apkopoti rezultāti, būtu jāatspoguļo visu pārstāvju viedokļi un ieteikumi. Interešu konfliktu atrisināšana jāuzņemas valdei. Jānodrošina, ka dokumentā, kurā apkopoti rezultāti, tiek atspoguļoti arī iesaistīto organizāciju gūtie rezultāti un sagatavotie ziņojumi.

5.8.2.

Ja regulārus progresa ziņojumus par ilgtspējīgu attīstību gatavos Eurostat vai Komisija, Forums ierosinās tajos iekļaut savus secinājumus kā ēnu ziņojumu, kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības viedokli.

5.8.3.

Jānodrošina, ka Foruma rezultāti tiek ņemti vērā Komisijas un citu ES iestāžu darbā, kas saistīts ar 2030. gada programmu, un visas atsauksmes tiks rūpīgi uzklausītas.

5.8.4.

Vēl viens rezultāts varētu būt vairāki Eiropas dialogi ar īpašām interešu grupām un citām mērķgrupām, piemēram, jauniešiem kā nākamās paaudzes lēmumu pieņēmējiem, kuri pensionēšanās vecumu sasniegs 2050. gadā.

5.8.5.

Forums arī varētu izvēlēties jaunus dialoga veidus. Būtu apsverama iecere piešķirt Eiropas Ilgtspējas balvu, ko saņemtu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kuru rīcība bijusi īpaši nozīmīga un kuri izcēlušies ar novatorisku veikumu.

5.9.1.

EESK varētu nodrošināt iespēju izmantot tās tehnisko infrastruktūru un veikt sekretariāta pienākumus. Par finansējumu, kas vajadzīgs dalībnieku un referentu ceļa izdevumu segšanai, kā arī tiešsaistes platformas pārvaldībai un ziņojumu un noslēguma dokumentu sagatavošanai, būs jāapspriežas ar sadarbības partneriem.