1.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/6

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atbalstīt attīstību veicinošas bankas un izveidot investīciju platformas, jo tie ir Investīciju plāna Eiropai nozīmīgi elementi. Vienlaikus Komiteja pauž kritiku par faktu, ka, lai gan valstu attīstību veicinošu banku oficiālā definīcija parasti ietver arī reģionālās bankas, praksē Komisija koncentrējas tikai uz valsts līmeņa lomu un tikai uz valstu attīstību veicinošu banku izveides sekmēšanu. Taču Investīciju plānā būtu jāatzīst un jāņem vērā arī attīstību veicinošas bankas, kas darbojas vietējā un reģionālajā līmenī;

2.

atgādina, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda regulā attīstību veicinošas bankas vai iestādes definētas šādi: “juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības”;

3.

norāda, ka pēc dažādiem modeļiem veidotām attīstību veicinošām bankām ir svarīga loma ekonomikas un finanšu krīzes seku pārvarēšanā, jo īpaši saistībā ar publisko ieguldījumu samazināšanos vietējā un reģionālajā līmenī; uz šo samazinājumu tika norādīts Eiropas Reģionu komitejas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nesenajā kopīgajā ziņojumā;

4.

šajā sakarā atzīmē, ka dažās valstīs par reģionālajām un vietējām pašvaldībām būtisku ieguldījumu veicināšanu atbild valsts attīstību veicinošas bankas (piemēram, Francijā, Polijā), bankas, kuru līdzīpašnieces dažkārt ir pašvaldības (Skandināvijas valstīs un Nīderlandē), kā arī līdztekus valsts attīstību veicinošajām bankām pastāvošas reģionālo attīstību veicinošas bankas (piemēram, Vācijas modelis), kas pilnībā vai daļēji ir attiecīgās federālās zemes īpašumā un veic konkrētai federālajai zemei specifisku veicināšanas funkciju. Attīstību veicinošu banku būtība atšķiras atkarībā no attiecīgās valsts vai reģiona vēsturiskās pieredzes un ekonomiskajiem apstākļiem;

5.

atzīmē, ka attīstību veicinošas iestādes ne vienmēr ir bankas; dažās valstīs tās ir ieguldījumu aģentūras, uzņēmumi vai fondi, bieži vien tie ir riska kapitāla fondi, un arī šādām nebanku iestādēm varētu būt nozīmīga loma Investīciju plānā Eiropai;

6.

norāda, ka finanšu instrumenti vietējā un reģionālajā līmenī joprojām ir pieejami ne visās dalībvalstīs un reģionos vai arī nav iespējas optimāli izmantot esošos instrumentus un pieredzi, un bieži vien privātā sektora iesaistīšanās aprobežojas tikai ar pasūtījumu izpildi; tas palielina nepieciešamību sniegt atbalstu vietējām attīstību veicinošām finanšu iestādēm;

7.

uzsver, ka attīstību veicinošu banku izveides paņēmieni var būt atšķirīgi, tāpat kā dažāda bija esošo banku izcelsme – dažas jau sākotnēji tika veidotas kā neatkarīgas iestādes, savukārt citas attīstījās no publisko banku departamentiem;

8.

norāda, ka attīstību veicinošu banku kā ekonomiskās, strukturālās un sociālās politikas instrumentu izveide un darbība ir vajadzīga arī tādēļ, lai reaģētu uz tirgu (arī reģionālo tirgu) neefektivitāti un strukturālajām nepilnībām; taču vienlaikus apzinās, ka ir sarežģīti vienoties par viennozīmīgu pieeju attiecībā uz tirgus nepilnību definēšanu un vērtēšanu; šajā sakarā aicina izmantot plašu ilgtermiņa interpretāciju jēdzienam “tirgus nepilnības”;

9.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz to, cik svarīgi ir palielināt pašvaldību ietekmi uz tādu finansiālu risinājumu izvēli, kas kalpo vietējā līmeņa interesēm. Pašvaldību nostājas ignorēšanas rezultātā bieži tiek atbalstīti tādi ieguldījumi, kas nav saderīgi ar reģionālajām darbības programmām un vietējām stratēģijām;

10.

atzīmē, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp konkrētu valstu veicinošo sistēmu attīstības pakāpēm; tādējādi valstīs un reģionos, kur šāda veida banku kultūra ir mazāk attīstījusies, ir izveidojušās sistēmiskas nepilnības. Sekas varētu būt tādas, ka vietējās pašvaldības un uzņēmumi ne vienmēr saņem pietiekamu atbalstu no valsts attīstību veicinošām bankām, kurām vajadzētu vairāk decentralizēt savus piedāvātos pakalpojumus;

11.

pauž bažas, ka centralizēti attīstības atbalsta modeļi, kuru pamatā ir tikai valsts banka un tās vietējās, neautonomās filiāles, ne vienmēr pilnībā atbilst vietējo kopienu vajadzībām, it īpaši mazāk attīstītos reģionos un tur, kur pašvaldību ietekme uz valsts attīstību veicinošo banku ir ļoti ierobežota;

12.

piekrīt viedoklim, ka, izvēloties attīstību veicinošu banku attīstības modeli, pašvaldībām jāorientējas uz šādiem galvenajiem darbības mērķiem un vienīgajiem efektivitātes novērtēšanas kritērijiem katrā līmenī: tirgus nepilnību novēršana, darbvietu skaita pastāvīga palielināšana, rūpes par vietējās sabiedrības interesēm un valsts mērķu īstenošana ekonomikas attīstības jomā;

13.

pauž bažas, ka Eiropas Komisijas ierosinātā prasība veikt jaunizveidoto attīstību veicinošu banku un jauno finanšu instrumentu, kurus šīs bankas piedāvā, ex ante izvērtējumu var būtiski palēnināt banku operatīvās spējas un sarežģīt banku izveides procesu kā valsts, tā reģionālajā līmenī. Turklāt, ņemot vērā šādas analīzes prasības, jāatzīmē, ka mazāk attīstītos reģionos bieži vien būs grūti pierādīt tirgus nepilnības, jo par tirgus nepilnībām var liecināt sociālā un ekonomiskā situācija reģionā kopumā salīdzinājumā ar situāciju vairāk attīstītās teritorijās;

14.

cer, ka Reģionu komitejas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sadarbība tiks padziļināta; aicina izveidot papildinošu, subsidiaritātes principam atbilstīgu, attīstību veicinošu publisku banku tīklu, lai tādējādi sekmētu ekonomisko un sociālo sinerģiju; Komiteja vēlētos, ka šī sistēma kļūst par starpreģionālās un starptautiskās pieredzes un zināšanu apmaiņas vietu, vienlaikus sekmējot procesu pārmērīgas centralizācijas riska novēršanu;

15.

prasa reģionos, kuriem vēl nav pašiem savu veicināšanas instrumentu, ievērojami palielināt vietējo pašvaldību lomu attīstību veicinošu banku izveides procesā, kā arī to darbības pārvaldībā un novērtēšanā. To var panākt, vai nu palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību ietekmi uz valstu attīstību veicinošo banku stratēģisko ievirzi un korporatīvo pārvaldību, vai arī tādējādi, ka valsts attīstību veicinošo banku darbība tiek papildināta, izveidojot reģionālās (vietējās) attīstību veicinošas bankas, kas cieši sadarbotos ar valsts banku;

16.

uzskata, ka attīstību veicinošu banku konkrēta attīstības modeļa izvēle reģionā – jautājums, vai pietiek ar modeli, kurā dominē valsts attīstību veicinoša banka, vai varbūt labāks būs decentralizēts modelis, kurā lielāka nozīme būs vietējām vai reģionālajām finanšu iestādēm vai attīstību veicinošām bankām, – būtu jāatstāj vietējo vai reģionālo pašvaldību pārziņā pēc apspriešanās ar valstu iestādēm vai – atkarībā no attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmas – pašu valsts iestāžu pārziņā;

17.

uzskata: lai izvairītos no birokrātijas nevajadzīgas palielināšanās un līdzekļu izšķērdēšanas, pirms lemt par jaunu iestāžu izveidi, ir jāveic padziļināta analīze par jaunu institucionālo struktūru izveides lietderību;

18.

norāda: ja Eiropas Komisija un EIB apsver tādas sistēmas izveidi, ar ko atbalstīt jaunu reģionālo attīstību veicinošu banku veidošanu, jāņem vērā katras valsts un reģiona īpatnības, kā arī labākā prakse un pārbaudītas veicinošas sistēmas šajā jomā, tajā skaitā arī nesen dibinātu banku pieredze. Mazāk attīstītos reģionos šķiet lietderīgi pārņemt vislabākos institucionālos risinājumus, ņemot vērā vietējās īpatnības;

19.

norāda, ka esošo un jaunizveidoto reģionālo attīstību veicinošu banku darbības efektivitātes ex post novērtējumam jābūt orientētam uz ilgtermiņu, proti, 10–15 gadiem, jo finansētie ieguldījumu projekti parasti aptver daudzgadu periodu;

20.

norāda, ka ir vajadzīgs satvars sadarbībai starp jaunizveidotajiem Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (EIIF) un reģionālo attīstību veicinošām bankām, kā arī citām vietējām finanšu iestādēm; tām vajadzētu būt savstarpēji papildinošām, nevis konkurējošām, lai nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem vietējā un reģionālajā līmenī;

21.

atbalsta ideju sekmēt investīciju platformu veidošanu, kuras kalpotu par instrumentu Investīciju plāna Eiropai veiksmīgai īstenošanai. Vienlaikus Komiteja uzsver, ka šajā saistībā ir svarīgi, lai publiskais (valsts, vietējā vai reģionālā līmeņa) ieguldījums investīciju platformās netiktu iekļauts Stabilitātes un izaugsmes pakta aplēsēs;

22.

uzsver, ka Eiropas Komisijai un Eiropas Investīciju bankai būtu jāprecizē, kāda ir reģionālo attīstību veicinošu banku un citu finanšu iestāžu loma topošajā investīciju platformu sistēmā, kas jāveido kā Investīciju plāna Eiropai īstenošanas instruments. Reģionālajām attīstību veicinošām bankām būtu jāsadarbojas ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, pamatojoties uz nozaru, taču pirmām kārtām uz ģeogrāfiskajām investīciju platformām;

23.

uzskata, ka vajadzētu precizēt un padziļināt principus reģionālo vai vietējo attīstību veicinošo banku un citu finanšu iestāžu sadarbībai ar Eiropas Investīciju konsultāciju centru. Eiropas Investīciju konsultāciju centram būtu īpaši jāatbalsta vietējās pašvaldības un vietējo attīstību veicinošas bankas projektu sagatavošanā, jāsniedz konsultācijas finanšu inženierijas jautājumos un jāatbalsta zināšanu pārnese. Tāpat vajadzētu paredzēt arī iespēju, ka centrs paraksta partnerības nolīgumus ne tikai ar valsts bankām, bet arī ar reģionālajām bankām.