EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.12.2015

COM(2015) 630 final

ZAĻĀ GRĀMATA

par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

Labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem

Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

Labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem

1. iedaļa.    Veidojot patiesu Eiropas tirgu finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

Eiropas Savienības vienotais tirgus un tā četras brīvības 1 ES iedzīvotājiem piedāvā lieliskas iespējas. Jomās, kurās vienotais tirgus ir labi attīstīts, piemēram, gaisa satiksmē, 500 miljoni patērētāju gūst labumu, ko sniedz plaša konkurence, nodrošinot mums visiem lielākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus un zemākas cenas. Viena no priekšsēdētāja Junkera Komisijas prioritātēm ir panākt spēcīgāku un taisnīgāku vienoto tirgu.

Finanšu mazumtirdzniecība ietver vairākus pakalpojumus, kas ir būtiski iedzīvotājiem: kur glabāt naudu, kā veidot uzkrājumus vecumdienām, kā maksāt par mājokļa iegādi vai citiem pirkumiem, kā apdrošināt sevi un savu īpašumu gan pret veselības problēmām, gan nelaimes gadījumiem. Šo pakalpojumu efektīva Eiropas mēroga tirgu attīstīšana uzlabos patērētāju izvēles iespējas, veiksmīgiem pakalpojumu sniedzējiem ļaus piedāvāt pakalpojumus visā ES un veicinās jaunizveidotus uzņēmumus un inovācijas. Tomēr šodien faktiski nepastāv Eiropas mēroga tirgi finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Tikai neliela daļa pirkumu, ko veic finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem jomā, ir pārrobežu pirkumi. Vietējos tirgos ir daudz labu produktu, bet patērētājiem vienā ES dalībvalstī ir grūti nopirkt produktus, kas pieejami kādā citā. Tas ne tikai ierobežo izvēli. Ir apliecinājies, ka cenas visā ES ievērojami atšķiras, piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšana tam pašam klientam dažās dalībvalstīs var būt divreiz dārgāka nekā citās.

Digitalizācija – jaunu uzņēmējdarbības modeļu un pakalpojumu attīstīšana, izmantojot tehnoloģijas, – dara informāciju viegli pieejamu potenciālajiem patērētājiem. Rezultātā darījuma pušu fiziskā atrašanās vieta ir kļuvusi mazāk svarīga. Digitalizācija var palīdzēt samazināt cenas un uzlabot ražojumu salīdzināmību, uzlabojot patērētāju finanšu pakalpojumu izvēli. Vērtējot ilgtermiņā, digitalizācijai būtu jāļauj uzņēmumiem darīt savus produktus pieejamus visā Savienībā, tādējādi Eiropas vienoto tirgu tuvinot realitātei.

Pārliecības un uzticības veidošana būs būtisks faktors vienotā tirgus paplašināšanai šajā jomā: pārliecība uzņēmumu starpā, ka tie var veikt pārrobežu uzņēmējdarbību, un patērētāju pārliecība par to, ka, izmantojot pārrobežu pakalpojumu, viņu intereses tiks aizsargātas. Lai sasniegtu šos mērķus, pakalpojumiem un produktiem ir jābūt saprotamiem: citiem vārdiem sakot, informācijai par to darbību, cenu un to, kā tos salīdzināt ar citiem produktiem, vajadzētu būt pieejamai tādā veidā, lai patērētāji varētu to saprast.

Pamatojoties uz iepriekšējo ES darbību šajā jomā, šī zaļā grāmata pēta iespējas, ko var darīt, lai Eiropas Savienībā ar vienotā tirgus palīdzību finanšu pakalpojumu jomā panāktu konkrētus cilvēku dzīves uzlabojumus. Uzlabots finanšu pakalpojumu tirgus privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem radītu arī jaunas tirgus iespējas piegādātājiem, atbalstot izaugsmi Eiropas ekonomikā un radītu darbvietas.

1.1.    Mērķis

Šī zaļā grāmata ir iespēja izteikt savu viedokli par to, kā turpmāk varētu atvērt Eiropas tirgu finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, t. i., apdrošināšanas, aizdevumu, maksājumu, norēķinu kontu un krājkontu un citu privāto ieguldījumu produktu jomā, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus patērētājiem un uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot patērētāju un ieguldītāju pienācīgu aizsardzību. Tās mērķis ir apzināt konkrētos šķēršļus, ar ko saskaras patērētāji un uzņēmumi, pilnībā izmantojot vienoto tirgu, un veidus, kā varētu pārvarēt šos šķēršļus, tostarp labāk izmantot jaunās tehnoloģijas, ievērojot attiecīgus aizsargpasākumus. Mērķis ir panākt, lai būtu vieglāk:

uzņēmumiem, kas atrodas vienā no ES dalībvalstīm, piedāvāt finanšu pakalpojumus privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem citās ES dalībvalstīs;

patērētājiem iegādāties tos finanšu pakalpojumus privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas tiek piedāvāti citās ES dalībvalstīs; un

iedzīvotājiem izmantot iegādātos finanšu pakalpojumu produktus arī tad, ja viņi pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu, lai studētu, strādātu vai pensionētos – izmantot tā dēvēto “pārvedamību”.

Zaļās grāmatas mērķis ir veicināt diskusiju ES un valstu līmenī. Tā ir aicinājums Eiropas Parlamentam un Padomei, citām ES iestādēm, valstu parlamentiem un visiem interesentiem nākt klajā ar iespējamām īstermiņa un ilgtermiņa politikas darbībām, kas varētu būt vajadzīgas, lai panāktu labi funkcionējošu un konkurētspējīgu Eiropas tirgu šajā jomā. Tādēļ tā pēta:

(1)pašreizējo vienotā tirgus situāciju finanšu pakalpojumu jomā attiecībā uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem un jaunākās tendences digitalizācijā (2. iedaļa); un

(2)vajadzību rīkoties ES vai valstu līmenī, lai pārvarētu šķēršļus, kas pašlaik attur patērētājus un uzņēmumus no pārrobežu pakalpojumu izmantošanas (3. iedaļa).

1.2.    Iepriekšējā ES rīcība finanšu pakalpojumu jomā attiecībā uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

Patērētāju uzticība finanšu nozarei un finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem ir mazinājusies sakarā ar finanšu krīzi un finanšu nozares reputācijai nodarīto kaitējumu. Lai atjaunotu patērētāju uzticību un palīdzētu paplašināt vienoto tirgu, ES nesen ir veikusi vairākus likumdošanas pasākumus finanšu pakalpojumu jomā attiecībā uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Dažas no šīm iniciatīvām vēl tiek īstenotas valstu mērogā. Tās ir plašāk apspriestas šajā zaļajā grāmatā, bet var minēt vairākus no to ietekmes aspektiem:

ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli, izmantojot stingrākas prasības attiecībā uz pārredzamību, un nodrošina labākus ieteikumus konkrētās jomās pirms konkrētu finanšu produktu, piemēram, norēķinu kontu pakalpojumu, patēriņa un hipotekāro kredītu, ieguldījumu produktu un apdrošināšanas, pārdošanas;

veicina konkurētspējīgus tirgus norēķinu kontu jomā, nodrošinot ES mēroga tiesības piekļūt pamata norēķinu kontiem, aizliedzot diskrimināciju, pamatojoties uz dzīvesvietu, attiecībā uz norēķinu kontiem un nodrošinot piekļuvi norēķinu kontu maiņas pakalpojumiem valsts mērogā;

uzlabo patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem, hipotekāro kredītu un apdrošināšanu, lai nodrošinātu patērētājiem pārliecību iepirkties savos vietējos un pārrobežu tirgos;

atvieglo apdrošināšanas un hipotekāro kredītu pārrobežu izplatīšanu, lai uzlabotu konkurenci.

Uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem attiecas dažādas prasības un noteikumi ES un valstu līmenī, lai aizsargātu patērētāju tiesības un veicinātu šo pakalpojumu iekšējo ES tirgu. Starp tām ir starpnozaru prasības, piemēram, prasības attiecībā uz negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem 2 , un nozares tiesību akti par daudziem finanšu produktiem un maksājumu pakalpojumiem. Komisija cieši uzrauga esošo tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu dalībvalstīs un turpina veicināt sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tie ir spēkā visā ES 3 . Šajā kontekstā ir svarīgs arī darbs, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) 4 . Līdztekus šim darbam Komisija ir regulāri pārskatījusi tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem ar mērķi radīt vairāk integrētus, konkurētspējīgus un taisnīgus finanšu pakalpojumu tirgus 5 .

1.3.    Kā šī zaļā grāmata atbilst Komisijas vispārējām prioritātēm

Šī apspriešana papildina citus Komisijas būtiskos darbus:

Digitālais vienotais tirgus Digitālā vienotā tirgus stratēģija 6 citu jautājumu starpā paredz patērētājiem un uzņēmumiem nodrošināt labāku pieejamību precēm un pakalpojumiem tiešsaistē visā Eiropā, risinot nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas problēmu (piegādātāja noteiktos ierobežojumus pirkumiem). Tā arī risina jautājumu par godīgas konkurences nosacījumiem starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un paredz tiešsaistes platformu visaptverošu novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot datu apstrādei. Turklāt Digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķis ir uzlabot tehnoloģisko sadarbspēju, izmantojot standartizāciju. Tas viss attiecas uz finanšu nozares digitalizāciju, lai gan nav tai raksturīgs.

Kapitāla tirgu savienība. Veidojot spēcīgāku vienoto kapitāla tirgu, kapitāla tirgu savienības (KTS) mērķis 7 ir piedāvāt uzņēmumiem plašāku finansējuma izvēli dažādos to attīstības posmos un sniegt vairāk iespēju un labāku peļņu noguldītājiem un privātiem ieguldītājiem.

Vienotā tirgus stratēģija. Vienotā tirgus stratēģiju 8 veido mērķtiecīgas darbības trijās būtiskās jomās: iespēju radīšana patērētājiem, profesionāļiem un uzņēmumiem, modernizācijas un inovāciju veicināšana un praktiskas piegādes nodrošināšana, kas patērētājiem un uzņēmumiem sniedz ieguvumus ikdienas dzīvē. Tās mērķis ir atvieglot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un novērst būtiskus šķēršļus attiecībā uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem un būvniecību. Komisija pārskatīs tirgus attīstības tendences un, ja nepieciešams, veiks pasākumus saistībā ar apdrošināšanas prasībām uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu sniedzējiem.

Šajā zaļajā grāmatā ir ņemtas vērā Komisijas citas specifiskākas iniciatīvas, piemēram, Aicinājums sniegt liecības par spēkā esošo tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumiem 9 , notiekošais darbs, lai novērstu šķēršļus apdrošināšanas nozarē, kas saistīti ar līgumtiesībām 10 , Finanšu pakalpojumu tālpārdošanas direktīvas (DMFSD) 11 potenciāla novērtēšana un pašreizējais nozares apsekojums e-komercijas jomā 12 .

2. iedaļa.    Pašreizējā situācija tirgos attiecībā uz finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

2.1.    Sadrumstaloti tirgi un nepietiekama konkurence    

Pastāv lielas atšķirības attiecībā uz cenām un izvēli ES dalībvalstu starpā. Dažos tirgos patērētājiem ir mazas produktu maiņas izvēles iespējas, kas uzņēmumiem varētu samazināt stimulus konkurēt. Turklāt dažu dalībvalstu tirgos vērojama liela pakalpojumu sniedzēju koncentrācija.

ES finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem tirgos vērojama maza pārrobežu darbība. Zināmā mērā tas atspoguļo kultūras un valstu paradumus, kā arī klientu izvēli. Ne visi patērētāji vēlas iegādāties pārrobežu finanšu pakalpojumus. Tomēr ir vērts apsvērt, vai var darīt vairāk, lai samazinātu sadrumstalotību. Tiešsaistes pirkumu pieaugums piedāvā nozīmīgu potenciālu, kas uzņēmumiem ļauj apkalpot klientus citās dalībvalstīs no attāluma. Ir arī liels tirgus potenciāls, ko veido patērētāji, kuri pārvietojas Savienības ietvaros: 13,6 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo kādā ES dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts, un to varētu darīt vēl vairāk iedzīvotāju kādā noteiktā dzīves posmā 13 . Turklāt 35 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo reģionos, kas robežojas ar citām dalībvalstīm 14 , un daudzi jau daļu no iepirkumiem veic savās “vietējās” pārrobežu teritorijās 15 . Tādai pašai iespējai vajadzētu būt arī attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, bet bieži vien tā nav. Lai tirgi būtu pieejami visiem uzņēmumiem, būtu jāsamazina nevajadzīgi un nepamatoti šķēršļi jauniem tirgus dalībniekiem, jo īpaši attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas var piegādāt savus produktus savām kaimiņvalstīm Eiropas Savienībā. 

Ierobežota pārrobežu darbība

Pašreizējais tiešo pārrobežu darījumu līmenis attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem ir ierobežots, jo patērētāji lielākoties iegādājas šos produktus savā vietējā tirgū un uzņēmumi pārsvarā apkalpo tos tirgus, kuros tie fiziski izveidoti 16 . Jaunākie pētījumi liecina, ka tā daļa patērētāju, kuri jau iegādājušies bankas produktus no citas dalībvalsts, bija mazāka par 3 % attiecībā uz kredītkartēm, norēķinu kontiem un hipotēkām 17 . Attiecībā uz patēriņa kredītu tikai 5 % no aizdevumiem tika saņemti pārrobežu darījumu ceļā 18 . Pārrobežu aizdevumi eurozonā veido mazāk nekā 1 % no visiem mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem šajā teritorijā 19 . Attiecībā uz apdrošināšanu pārrobežu pakalpojumu sniegšana veidoja tikai aptuveni 3 % no kopējām bruto parakstītajām prēmijām 2011. un 2012. gadā 20 .

Cenu un izvēles atšķirības

Ir pierādījumi par tirgu sadrumstalotību saistībā ar atšķirīgajām cenām identiskiem vai līdzīgiem produktiem, kas pieejami dažādos vietējos tirgos, pat no tā paša pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, izveidojot filiāles citos tirgos, uzņēmumi sliecas pielāgot savu cenu vietējiem apstākļiem un kopumā nemēdz eksportēt konkurētspējīgākas cenas uz citiem tirgiem. Tirgu sadrumstalotību pierāda arī patērētājiem pieejamās ierobežotās izvēles iespējas dažās dalībvalstīs; piemēram, patērētājiem dažos tirgos var būt pieejamas tikai fiksētās likmes hipotēkas, bet citās – tikai mainīgās likmes 21 .

Savukārt banku sektorā informācija, ko savākusi Finanšu pakalpojumu lietotāju grupa, norāda, ka atšķirības starp dalībvalstīm, ko nevar izskaidrot ar objektīvām atšķirībām pirktspējā un cenu līmeņos valstīs, var būt ievērojamas attiecībā uz vairākiem produktiem 22 . Gada maksa par kredītkarti var atšķirties no EUR 9,10 Rumānijā līdz gandrīz EUR 114 Slovākijā. Dažās dalībvalstīs pārskaitījumi bezsaistē ir bezmaksas, savukārt Francijā var maksāt vidēji EUR 3,58. Pastāv arī ievērojama dažādība attiecībā uz procentu likmēm, ko mājsaimniecības maksā par hipotekārajiem kredītiem dažādās valstīs (skatīt 1. diagrammu) 23 . Krasākas atšķirības var novērot attiecībā uz patēriņa kredītu salīdzinājumā ar hipotekāro kredītu.

Attiecībā uz apdrošināšanas nozari tāds pats apdrošinājuma ņēmējs ar līdzīgu riska profilu par līdzīgu polisi var maksāt divreiz vairāk atkarībā no savas dzīvesvietas. Informācija, ko savākusi Finanšu pakalpojumu lietotāju grupa, norāda, ka ikmēneša prēmijas par salīdzināmu bezieguldījumu 25 gadu termiņa dzīvības apdrošināšanas produktu svārstījās no EUR 10 mēnesī Slovākijā un EUR 12,40 mēnesī Spānijā līdz GBP 65 mēnesī Apvienotajā Karalistē. Attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, piemēram, likmes mainās pat vienam un tam pašam automobiļa modelim (2. diagramma) 24 .

Cenu atšķirības var attiecināt uz tādiem faktoriem kā dažādie apstākļi iekšzemes ekonomikā, dažādie pirktspējas līmeņi, finanšu vai institucionālās struktūras (piemēram, nodokļi, regulējums vai uzraudzība) vai atšķirīgas finansējuma izmaksas, vērtību priekšlikumi (dažreiz attiecas uz produktu sasaistīšanu vai iepakojumu) un cenu noteikšanas struktūras vietējos tirgos. Attiecībā uz apdrošināšanu (jo īpaši mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) seguma nodrošināšanas izmaksu un risku atšķirības var būt ļoti ievērojamas dažādās dalībvalstīs, kas var attaisnot dažas cenu atšķirības. Tomēr nav skaidra, objektīva pamatojuma cenu ievērojamai starpībai attiecībā uz produktiem, kas ir mazāk saistīti ar ģeogrāfisko atrašanās vietu vai vietēja riska pazīmēm, piemēram, dzīvības apdrošināšana (pat tad, ja paredzamais mūža ilgums var nebūt identisks katrā dalībvalstī). Šie faktori ne vienmēr pietiekami izskaidro cenu sadrumstalotības pakāpi visā ES. 

Nepietiekama konkurence un minimālas maiņas iespējas patērētājiem

Vairumā dalībvalstu neliela apjoma banku pakalpojumu un apdrošināšanas tirgi ir ļoti koncentrēti, un tiem ir pazīmes, ka tie nav pilnībā konkurētspējīgi, ierobežojot patērētāju izvēli un saņemto produktu vērtību un kvalitāti. Piemēram, 2013. gada beigās piecu lielāko pakalpojumu sniedzēju banku sektorā tirgus daļa bija no gandrīz 95 % Grieķijā līdz vairāk nekā 30 % Vācijā un Luksemburgā 25 . Atbildot uz publisko apspriešanos par Apdrošināšanas grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšanu, lielākā daļa apdrošinātāju un to nozares apvienības apgalvoja, ka apdrošināšanas tirgi ir konkurētspējīgi 26 . Tomēr augstu koncentrāciju var novērot dzīvības un nedzīvības apdrošināšanā, piemēram, koncentrācijas rādītāji dzīvības apdrošināšanas nozarē, mērot to attiecībā uz piecu lielāko dzīvības apdrošināšanas sabiedrību tirgus daļu 2013. gadā, ir robežās no 100 % Igaunijā un Maltā līdz mazāk nekā 40 % Vācijā un Horvātijā 27 . Šķiet, ka šīs ievērojamās svārstības nav pamatojamas ar minēto tirgu atšķirīgajiem lielumiem.

Patērētājiem pieejamās maiņas iespējas starp dažādiem produktu piegādātājiem Eiropas Savienībā ir nepietiekamā līmenī 28 . Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2012. gadā vairāk nekā 85 % respondentu nav mainījuši vai mēģinājuši mainīt aizdevumu privātpersonām vai kredītkaršu pakalpojumu sniedzējus 29 . Turklāt dalībvalstu līmenī ir izrādījies, ka naudas ietaupījumu tirgi nedarbojas labi, jo patērētāji ir spiesti izmantot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju un produktu, lai gan ir pieejami līdzīgi produkti ar lielāku rentabilitāti 30 . Saskaņā ar tiem pašiem datiem par patērētājiem finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem faktiski ir starp jomām, kur patērētāji ir visvairāk neapmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem 31 . Šis augstais neapmierinātības līmenis apvienojumā ar mainīgām cenām un niecīgajām maiņas iespējām patērētājiem varētu liecināt, ka šajos tirgos patērētājiem konkurence nedarbojas pietiekami labi vai arī ka šķēršļi, kas pastāv attiecībā uz produktu pieejamību vai atteikšanos no tiem, veicina patērētāju inertumu un attur viņus meklēt labākus piedāvājumus.

Patērētājiem pieejamo maiņas iespēju izmantošana var veicināt konkurētspēju starp uzņēmumiem un dot stimulu jaunu dalībnieku ienākšanai stabilos tirgos. Ja nebūtu šķēršļu, kas kavē pārrobežu darījumus, patērētājiem pieejamo maiņas iespēju izmantošana varētu arī mudināt uzņēmumus sniegt pakalpojumus no citām dalībvalstīm. Diviem no tirgiem, kuros maiņas iespēju izmantošana var būt visgrūtākā – norēķinu kontu un hipotēku tirgi – pēdējos gados ir piemērotas ES līmeņa iniciatīvas, kas vēl joprojām tiek transponētas valstu līmenī, t. i., Hipotekāro kredītu direktīva 32 (MCD), ar ko novērš šķēršļus atteikties no produktiem, un Norēķinu kontu direktīva 33 (PAD), ar kuru izveido valstu norēķinu kontu maiņas pakalpojumus. Tomēr vēl ir citi veidi, ar kuriem veicināt patērētājiem pieejamo maiņas iespēju izmantošanu ES līmenī, piemēram, dažās dalībvalstīs tiek izskatīta pilnīga bankas kontu numuru pārnesamība.

Patērētāju izvēlei šķērslis var būt arī produktu sasaistīšana un komplektēšana. Līdz ar konkurences noteikumiem mazumtirdzniecības finanšu produktiem patlaban piemēro nozarei raksturīgus noteikumus, kas izklāstīti MCD (kas nodrošinās, ka aizņēmēji varēs izvēlēties savu apdrošināšanu no cita piegādātāja) 34 , PAD un paredzētajā Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā (IDD) 35 . Pārskatītajā Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (MiFID II) 36 arī paredzēts pilnvarojums EVTI (kopā ar EBI un EAAPI) izstrādāt kombinētās pārdošanas pamatnostādnes. Patērētāji būtu jāinformē par to, vai viņiem ir izvēle iegādāties katru produktu no komplekta atsevišķi (piemēram, apdrošināšanu no cita pakalpojumu sniedzēja), un jāsniedz precīza informācija par maksām. Komisija turpinās uzraudzīt, vai tas tiek īstenots un vai šajā jomā ir nepieciešama turpmāka rīcība.

2.2.    Nozares pārmaiņas attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, ņemot vērā digitalizāciju

Pēdējos gados digitalizācija un inovācija ir strauji mainījusi formu, kādā tiek sniegti finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un ir paredzams, ka tā būs arī turpmāk. Finanšu uzņēmumi arvien vairāk piedāvā produktus tiešsaistē vai, izmantojot lietojumprogrammas, un mūsdienās vairums patērētāju regulāri izmanto tiešsaistes banku pakalpojumus, lai pārvaldītu savus kontus un veiktu darījumus 37 . Principā šie tehnoloģiskie sasniegumi piedāvā iespēju uzlabot procesu, ar ko attiecībā uz dažiem pārrobežu darījumiem paplašināt piekļuvi lietderīgākai informācijai un nodrošināt patērētāju konsultēšanu, uzlabot produktu salīdzināmību un veicināt patērētājiem pieejamo maiņas iespēju izmantošanu 38 .

Jauni dalībnieki un jaunas metodes digitālajā tirgū

Finanšu pakalpojumu nozari privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem skar būtiskas pārmaiņas, ko nosaka digitalizācijas ietekme. Tiek radīti jauni uzņēmējdarbības modeļi: tirgū ienāk pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina tikai tiešsaistes pakalpojumus, un tehnoloģiju uzņēmumi un piedāvā pakalpojumus (dalībvalstīs un dažreiz pārrobežu pakalpojumus), tostarp elektroniskos naudas pārvedumus, starpniecību tiešsaistes maksājumos, finanšu datu apkopošanu, sadarbīgu finansējumu un cenu salīdzinājumu. Tirgū ienāk arī jauni dalībnieki, kuri nav tradicionālie finanšu pakalpojumu sniedzēji un kuru galvenais uzņēmējdarbības modelis ne vienmēr ir finanšu pakalpojumi. Piemēram, sociālo mediju uzņēmumi tagad pārdod finanšu produktus.

Gan stabili uzņēmumi, gan jauni finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (Fintechs) pēta veidus, kā sadarboties ar saviem klientiem, integrēt savus produktu izplatīšanas kanālus un sniegt ātrākus, klientu vēlmēm atbilstošākus un vairāk piemērotus pakalpojumus. Stabiliem tirgus dalībniekiem digitālās tehnoloģijas, tostarp izplatītas virsgrāmatas (piemēram, Bitcoin izmantotā blockchain metode) piedāvā iespēju pārveidot iekšējos procesus, izmantojot uzlabotu standartizāciju, automatizāciju un apjomradītus ietaupījumus. Stabili tirgus dalībnieki veido sadarbību ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem vai tos atbalsta, kā arī strādā kopā ar lielāko digitālo pakalpojumu sniedzējiem, lai veidotu un uzturētu šo tendenci. Turklāt uzņēmumi arvien vairāk izmanto “lielos datus”, ko iegūst no avotiem, tostarp sociālajiem medijiem, lai savāktu informāciju par to iespējamo klientu mērķgrupu. Tas viņiem ne tikai dod labāku izpratni par klientiem, bet arī rada jautājumus par šo datu atbilstošu izmantošanu.

Šīm pārmaiņām būs īpaša ietekme uz esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, vēsturiskajām bankām, jo savas paļaušanās dēļ uz svarīgajām un dārgajām filiālēm, kā arī norēķinu kontiem kā tradicionālu vārteju pie patērētājiem tās saskarsies ar problēmām, ko tām radīs finanšu tehnoloģiju uzņēmumu un digitālu naudasmaku izveide. Jaunie tirgus dalībnieki koncentrējas arī uz rentablām papildu darbībām, piemēram, ārvalstu valūtas maiņu 39 . Bankas un apdrošināšanas sabiedrības veic lielus ieguldījumus, lai digitalizētu pārdošanu un klientu apkalpošanu cerībā panākt izmaksu ietaupījumus un ciešāku sasaisti ar saviem esošajiem klientiem 40 . Jaunajiem tirgus dalībniekiem (kas vēl negūst labumu no stabilas klientu bāzes) ir potenciālas iespējas izmantot pārrobežu risinājumus un pārņemt jaunus tirgus no vēsturiskajiem tirgus dalībniekiem.

Tiešsaistes izplatīšanas kanālu attīstība ir īpaši nozīmīga ES līmenī. Ļaujot pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem vieglāk slēgt un atbalstīt pārdošanas darījumus no attāluma, turklāt ar zemākām izmaksām, digitalizācija piedāvā piekļuvi lielai patērētāju bāzei vienotajā tirgū, kas var gūt labumu no labākajiem pieejamajiem piedāvājumiem. Digitalizācijai principā būtu jāsekmē pārrobežu darbība, nepieprasot uzņēmumiem reģistrēties citās dalībvalstīs.

Lai gan inovatīvās tehnoloģijas piedāvā iespējas uzlabot klientu apkalpošanu un samazināt cenas, tās var arī radīt normatīvas problēmas, jo īpaši attiecībā uz kiberdrošību un datu aizsardzību. Kiberdraudi rada nopietnas bažas patērētājiem un uzņēmumiem, šķiet, ka šis jautājums kļūs aizvien aktuālāks, jo digitalizācija turpina attīstīties un ir nepieciešama pienācīga reakcija. Jaunie tirgus dalībnieki var ne vienmēr būt regulēti tādā pašā mērā kā vēsturiskie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas pašreizējās normatīvās un uzraudzības sistēmas, tostarp no patērētāju tiesību aizsardzības perspektīvas. Tehnoloģiju attīstība un jaunu izplatīšanas kanālu paplašināšana var apgrūtināt atbilstošas informācijas sniegšanu klientiem pirms līguma noslēgšanas, piemēram, atklājot obligāto informāciju, izmantojot mobilās ierīces ar maziem ekrāniem. Būs rūpīgi jāizvērtē atbilstoša atbilde uz šīm problēmām (tostarp pienācīga drošība un patērētāju aizsardzība) un iespējām.

Jauni finanšu un maksājumu produkti

Komisija atbalsta inovatīvu, patērētājiem draudzīgu tehnoloģiju izaugsmi un vēlas nodrošināt, ka tās ir pieejamas plašam patērētāju lokam visā Eiropā un, ja iespējams, pārrobežu patērētājiem. Finanšu pakalpojumu digitalizācijas rezultātā ir radīti jauni produkti, piemēram, teksta (sms) aizdevumi vai vienādranga (peer-to-peer) aizdevumi, no kuriem daži ietver normatīvas un ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītas problēmas.

Konkrēti, maksājumu jomā jaunas iespējas veidojas vienlaikus ar mobilo, interneta un tūlītējo maksājumu attīstību vietējos tirgos. Eiropā mobilie maksājumi strauji attīstās, nodrošinot attālināto vai klātienes maksājumu risinājumu plašu klāstu, ko pašlaik sniedz tirgus dalībnieki, tostarp bankas, karšu programmas, mobilo sakaru operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji. Šie pakalpojumi ietver sadarbīgus maksājumus, mobilos naudasmakus, banku un karšu pakalpojumu lietojumprogrammas, kā arī dažādu tehnoloģiju (tuvlauka sakaru tehnoloģiju un ātras reaģēšanas (QR) kodus, kas ir visvairāk attīstīti maksājumiem tirdzniecības vietās) izmantošanu. Patērētājam tas nozīmē, ka viņš var samaksāt par iepirkšanos, izmantojot savu tālruni, izrēķināt savu maksājamo summu par kopēju maltīti vai sūtīt līdzekļus draugiem, izmantojot lietojumprogrammu. Tomēr risinājumi bieži vien spēkā ir tikai vietējā līmenī un parasti nav sadarbspējīgi, tādēļ uzņēmumi vai to grupas savstarpēji konkurē, lai uzspiestu savus standartus. To ierobežotais ģeogrāfiskais pārklājums un minimālā sadarbspēja ierobežo iespējas, lai tos pieņemtu tirgotāji, tādējādi samazinot to efektīvu pārrobežu izmantošanu.

Reālā laika (vai tūlītējie) maksājumi pašlaik ir pieejami dažās valstīs un radījuši ievērojamu interesi citās valstīs, jo to ātrums ir potenciāls inovāciju veicināšanai un var veicināt jaunu maksājumu lietojumprogrammu izveidi. Tie ir loģisks nākamais attīstības posms privātpersonu maksājumu vienotajā tirgū pēc pārejas uz vienoto euro maksājumu telpu (SEPA) 41 : ES maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir sākuši izstrādāt Tūlītējo SEPA kredītu pārvedumu sistēmu. Neliela apjoma euro maksājumu padome (Euro Retail Payments Board, ERPB) un Eiropas Maksājumu padome 42 izstrādā Eiropas mēroga standartu tūlītējiem maksājumiem un sadarbīgiem mobilajiem maksājumiem, kam ir potenciāls izveidot savstarpēji savietojamas sistēmas. Komisija šajā darbā atbalsta abas struktūras.

3. iedaļa.    Labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem

Priekšrocības, ko var gūt no Eiropas vienotā tirgus finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, vēl nav pilnībā izmantotas. Viens no tiešākajiem veidiem, kā uzlabot konkurenci un sekmēt patērētāju labklājību, būtu iespēju robežās samazināt šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai ar šiem pakalpojumiem. Šos šķēršļus rada cēloņi, ko var iedalīt divās galvenajās grupās, kas ietekmē gan piegādātājus, gan patērētājus, un tās kopīgi darbojas, lai samazinātu izvēli un konkurenci un saglabātu sadrumstalotu Eiropas tirgu:

patērētājiem nav zināšanu vai pietiekami daudz uzticības attiecībā uz piedāvājumiem no citām dalībvalstīm, un, ja viņiem tāda ir, viņiem ir problēmas tiem piekļūt (3.1. iedaļa); un

piegādātāji nepiedāvā produktus patērētājiem citās dalībvalstīs, jo pat digitalizācijas laikā sadrumstalotie tirgi rada pārmērīgas darbības un atbilstības nodrošināšanas izmaksas (3.2. iedaļa).

Komisiju īpaši interesē jautājums, vai inovatīvu digitālo tehnoloģiju izmantošana var palīdzēt novērst kādu no šiem šķēršļiem. Patērētāju uzticības un juridiskās uzticības trūkumu pārrobežu darījumu tirgotājiem var arī radīt nekonsekventa ES tiesību aktu īstenošana visā ES. Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls ietver dažus galvenos patērētāju aizsardzību regulējošos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā. Ja tiks konstatēta problēma ES tiesību aktu īstenošanā, vairāk varētu darīt, izmantojot šādus tīklus.

3.1.    Palīdzot patērētājiem iegādāties pārrobežu finanšu produktus

Daudzos jautājumos attiecībā uz savu dzīvi patērētājiem ir jāpieņem svarīgi lēmumi finanšu jomā ar ilgtermiņa sekām. Iegādājoties dzīvības apdrošināšanu, izmantojot hipotekāro kredītu, lai iegādātos mājokli, pārceļoties uz dzīvi ārzemēs vai krājot naudu nākotnei, patērētājiem būtu: i) jāzina, kas ir pieejams citur Eiropas Savienībā, ii) jāspēj iegādāties produktus par konkurētspējīgām cenām, kas atbilst viņu vajadzībām, un iii) jābūt pārliecinātiem, ka viņu iegādātie produkti ir droši un piemēroti un dos plānotos rezultātus.

3.1.1.    Zināšanas par to, kas ir pieejams 43

Patērētājiem bieži vien trūkst piekļuves informācijai par finanšu produktu pārrobežu piedāvājumiem, tāpēc viņiem ir grūti tos iegādāties ārpus savas mītnes valsts. Ļoti maz finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem orientējas uz patērētājiem dalībvalstīs, kurās tie neatrodas fiziski. Turklāt patērētāji saskaras ar vairākiem šķēršļiem, tostarp valodas šķēršļiem, ja viņi vēlas noskaidrot informāciju par produktiem citās dalībvalstīs.

Labāka informācija klientiem un palīdzība viņiem izmantot maiņas iespējas

Viens veids, kā veidot patērētāju informētību un mudinātu viņus izmantot maiņas iespējas par labu piemērotākiem produktiem, būtu nodrošināt, lai viņiem ir pieejami kanāli, kas ļautu uzzināt par pieejamiem produktiem citās dalībvalstīs un saprast to īpašības. Šādi kanāli varētu, piemēram, ietvert finanšu starpniekus, neatkarīgas tīmekļa vietnes produktu salīdzināšanai vai uz interneta balstītu neatkarīgu finanšu konsultāciju pakalpojumus.

Neatkarīgas salīdzināšanas vietnes var būt noderīgas, lai klienti uzzinātu, ka šādi produkti ir, bet to galvenā priekšrocība ir atbalsts, ko tās sniedz attiecībā uz patērētājiem pieejamo maiņas iespēju izmantošanu, ļaujot viņiem izvērtēt un izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotākos produktus. EAAPI ir konstatējusi, ka salīdzināšanas vietnes veicina konkurenci starp apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem un palīdz uzlabot patērētājiem pieejamās informācijas pārredzamību un salīdzināmību 44 . Šo koncepciju varētu piemērot arī citiem produktu segmentiem, kā arī dalībvalstīs, kurām šobrīd pietrūkst šādas iespējas, tomēr attiecībā uz jebkuru darbību ir jāņem vērā tas, ka daudzās salīdzināšanas tīmekļa vietnēs dažreiz nav pareizi sniegti mērīšanas un salīdzināšanas aspekti un bieži vien tās pārāk koncentrējas uz cenu 45 . Salīdzināšanas tīmekļa vietnes ir ļoti izplatītas apdrošināšanas nozarē, un ar Norēķinu kontu direktīvu ir ieviests pienākums izveidot vismaz vienu salīdzināšanas tīmekļa vietni (ar noteiktajiem kvalitātes kritērijiem) valsts līmenī, kas sniegs informāciju par dažādu finanšu iestāžu sniegto bankas konta pakalpojumu piedāvājumiem, tostarp maksu.

Citas metodes, kā uzlabot patērētājiem pieejamo maiņas iespēju cenas, var ietvert nosacījumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji var atteikties no saviem produktiem, nemaksājot apgrūtinošu sodu, kā paredzēts Hipotekāro kredītu direktīvā un Patēriņa kredītu direktīvā 46 , vai arī centienus pārvarēt patērētāju inerci, samazinot šķēršļus un apgrūtinājumus patērētājiem pieejamo produktu maiņas iespēju izmantošanā 47 . Mērķtiecīga informācijas atklāšana svarīgākajos brīžos, kad patērētājs var gūt labumu no produktu maiņas iespējām, varētu arī nodrošināt, ka patērētāji vairāk apsvērtu savus lēmumus finanšu jomā un mazāk būtu piesaistīti produktiem, ko viņi ir iegādājušies 48 .

Sarežģītas un pārmērīgi augstas maksas par ārvalstu darījumiem novēršana

Attiecībā uz darījumu maksām ar Regulu Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem 49 ir novērstas atšķirības maksās pārrobežu un iekšzemes maksājumiem euro valūtā, sniedzot ievērojamus ieguvumus patērētājiem, kas veic maksājumus euro. Tomēr iedzīvotāji, kas vēlas pārskaitīt naudu uz citām ES valstīm valūtās, kas nav euro, bieži saskaras ar ļoti augstu maksu salīdzinājumā ar maksu par iekšzemes pārskaitījumiem. Šīs maksas ietver gan darījuma izmaksas, gan valūtas maiņas maksas un var veidot ievērojamu daļu no darījuma vērtības. Parastiem patērētājiem darījuma maksa par pārrobežu maksājumiem un pārskaitījumiem valūtās, kas nav euro, mēdz būt ļoti augsta visās dalībvalstīs un ne vienmēr klientiem tiek skaidri izskaidrota. Arvien biežāk ir pieejamas tīmekļa vietnes sadarbīgai valūtas maiņai, kas patērētājiem piedāvā daudz labākas likmes un sāk radīt reālu ietekmi uz tirgiem. Lai gan uzņēmumiem ir jābūt pārredzamiem attiecībā uz maksām un likmēm, ko iekasē par valūtas maiņu, šīs maksas un likmes īpaši neregulē nekādi Eiropas noteikumi.

Attiecībā uz maksājumiem ar karti patērētāji ne vienmēr ir informēti par valūtas maiņas kursu, kas tiks piemērots darījumam, kas veikts ārzemēs, piemēram, skaidras naudas izņemšanai vai pirkumiem ar maksājumu kartēm dalībvalstīs ar atšķirīgu valūtu. Valūtas maiņu parasti piedāvā banka, kas izsniegusi karti. Pēdējos gados tirgotāji arvien vairāk piedāvā iespēju izmantot savas bankas valūtas maiņas kursu (tā dēvēto dinamisko valūtas maiņu), kas patērētājiem sniedz vismaz zināmu pārredzamību un varētu nodrošināt lielāku naudas vērtību. Tomēr tirgotāju likmes sistemātiski nav labākas patērētājiem, un tās bieži vien katrā atsevišķā gadījumā ir grūti salīdzināt ar likmēm, ko piedāvā patērētāja banka, jo banku piedāvātās precīzās likmes patērētājiem nav pieejamas darījuma laikā. Tas nozīmē, ka līdz šim patērētāji nav spējuši izmantot priekšrocības, ko dod konkurence, kuras pamatā ir dinamiskās valūtas maiņas iespējas.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā pastāv dažādas valūtas, un nepārtrauktu finanšu pakalpojumu tirgu integrāciju attiecībā uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, šī jautājuma nozīme, visticamāk, pieaugs, jo vienotajā digitālajā tirgū arvien vairāk paplašinās e-komercija un būs nepieciešama tās turpmāka novērtēšana.

3.1.2.    Piekļuve finanšu pakalpojumiem no jebkuras vietas Eiropā

Tā kā finanšu pakalpojumu sniedzēji pašlaik nedara savus produktus pieejamus pārrobežu piegādei, ja vien tie nav reģistrēti mērķa tirgū, ES patērētāji reti var piekļūt finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs (izņemot dažus ierobežotus ieguldījumu produktus) 51 . Lai gan Norēķinu konta direktīva veicinās iekšējo tirgu, aizliedzot patērētāju diskrimināciju, pamatojoties uz dzīvesvietu, lai piekļūtu norēķinu kontiem, vairumā gadījumu patērētāji joprojām uzskata, ka viņi nevar saņemt pakalpojumus, nedzīvojot pakalpojumu sniedzēja valstī 52 . Apdrošināšanas jomā patērētāju dzīvesvieta, nevis viņu personiskie riska profili nosaka pieejamās iespējas, jo apdrošinātāji sagatavos polisi, pamatojoties uz riska portfeli, ko noteicis vietējais pieprasījums. Tiešsaistes pakalpojumu piegādātāji var piemērot ģeogrāfiskās bloķēšanas paņēmienus, bloķējot piekļuvi tīmekļa vietnēm, novirzot uz citām tīmekļa vietnēm vai neļaujot noslēgt darījumu, pieprasot konkrētus datu formātus, kas ir tikai noteiktām valstīm (piemēram, pasta indekss vai informācija par maksājumu). Šāda prakse attur patērētājus no pieteikšanās saņemt savus izvēlētos produktus.

Pret patērētājiem nedrīkst būt atšķirīga attieksme, pamatojoties uz viņu valstspiederību vai pastāvīgo dzīvesvietu, ja viņi veic pirkumus Eiropas Savienībā un ja vien to neparedz objektīvi kritēriji. Ģeogrāfiskās bloķēšanas darbības un cita veida ģeogrāfiskā diskriminācija tika minēta Digitālā vienotā tirgus stratēģijā 2015. gada maijā un Vienotā tirgus stratēģijā 2015. gada novembrī 53 . Komisija nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem līdz 2016. gada vidum, lai izbeigtu nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un kopumā novērstu patērētāju diskrimināciju, pamatojoties uz dzīvesvietu vai valstspiederību.

Produktu pārnesamības palielināšana

Pilsoņi, kuri pārceļas no vienas dalībvalsts uz otru, vairs nevar gūt labumu no finanšu produktiem, ko iegādājušies savā izcelsmes dalībvalstī, un viņi jūtas norobežoti no iespējām iekļauties savas jaunās dzīvesvietas dalībvalsts finanšu nozarē. Šī situācija var būt īpaši apgrūtinoša patērētājiem, kuriem ir mazākas iespējas vienoties ar pakalpojumu sniedzējiem jaunās dzīvesvietas dalībvalstī, vai pilsoņiem, kuriem nepieciešams paļauties uz biežu piekļuvi finanšu produktiem, ko tie, iespējams, ir izveidojuši visas dzīves laikā, piemēram, privāto veselības apdrošināšanu.

Runājot par privāto veselības apdrošināšanu, šķiet, ka tiek izmantoti tādi līguma noteikumi, kuri ierobežo tiesības uz pabalstiem dalībvalstī, kurā apdrošinājuma ņēmējam ir pastāvīgā dzīvesvieta apdrošināšanas līguma noslēgšanas laikā. Pastāvīgā dzīvesvieta pēc savas būtības ir faktors, kas laika gaitā var mainīties. Rezultātā apdrošinājuma ņēmēji nevar paļauties uz savām esošajām polisēm, pārceļoties uz citu dalībvalsti, pieprasīt izmaksu atmaksu par ārstēšanos slimnīcā vai saņemt savas privātās pensijas ārvalstīs. Tas īpaši skar gados vecākus cilvēkus, no kuriem bieži vien iekasē augstākas veselības vai ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas prēmijas.

Patērētāji saskaras ar konkrētām problēmām, mēģinot paļauties uz ietaupījumiem vecumdienām, kas balstīti uz apdrošināšanu. Līdztekus būtiskiem sarežģījumiem, ar ko var saskarties apdrošinājuma ņēmēji, mēģinot saskaņot dublējošus un pretrunīgus nodokļu aplikšanas noteikumus, daudzās dzīvības apdrošināšanas polisēs apdrošināšana ir ierobežota, lai būtu derīga tikai tajā dalībvalstī, kurā apdrošinājuma ņēmējam ir pastāvīgā dzīvesvieta 54 . Šādi ierobežojumi samazina patērētāju izvēles iespējas un pārrobežu konkurenci, kā arī ir nopietns šķērslis patērētājiem pārcelties uz citām dalībvalstīm. Šie šķēršļi vissmagāk skar tos ES iedzīvotājus, kas vēlas savā pensijas vecumā dzīvot citā dalībvalstī.

Piekļuves veicināšana un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pārrobežu atzīšana

Nozarēs, kurās profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta 55 , pakalpojumu sniedzējiem bieži vien ir grūtības iegādāties produktus, kas aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, lai sniegtu pakalpojumus. Vienotā tirgus stratēģija paredzēja, ka Komisija pārskatīs tirgus norises attiecībā uz obligātu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (PII) pieejamību un savstarpēju atzīšanu un vajadzības gadījumā veiks pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas prasībām uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu sniedzējiem.

3.1.3.    Uzticības un pārliecības nozīme, lai gūtu labumu no iespējām citviet Eiropā

Patērētājiem ir jāzina, ka būs pienācīgi aizsargāti gan pirms, gan arī pēc finanšu produkta privātklientiem iegādes, neatkarīgi no tā, kurā Savienības vietā viņi to pērk 56 .

Salīdzināmības un patērētāju izpratnes veicināšana, izmantojot uzlabotu informācijas atklāšanu

Patērētājiem ir nepieciešama informācija, kas ir viegli saprotama. Informācijai jābūt skaidrai un koncentrētai uz elementiem, kas ļautu patērētājam pilnībā izprast produktu; tajā būtu arī jāņem vērā patērētāju uzvedība. Var palīdzēt finanšu izglītība, bet, patērētājiem iegādājoties produktu, ir jāzina, cik liela summa no viņiem tiek iekasēta, kas to dara un kādā veidā viņi gūst labumu no tā. Lai izdarītu efektīvu izvēli, viņiem ir jāspēj salīdzināt izmaksas un ieguvumus. Patērētāju organizācijām, cita starpā, ir liela nozīme objektīvu pārskatu izplatīšanā par finanšu produktiem.

Jebkura darbība šajā jomā varētu balstīties uz pēdējo gadu laikā veiktajiem centieniem, lai nodrošinātu efektīvas, pārredzamas un salīdzināmas informācijas atklāšanu. Pēdējos gados ar vairākiem ES pasākumiem ir risināti jautājumi šajā jomā, piemēram, ar Hipotekāro kredītu direktīvu, Patēriņa kredītu direktīvu, Norēķinu kontu direktīvu, Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) direktīvu 57 , Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (MiFID II), PRIIP regulu 58 un attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas produktiem – IDD. Attiecībā uz patērētāju finanšu pakalpojumu pārdošanu (piemēram, tiešsaistē) informācijas prasības ir paredzētas DMFSD. Saskaņā ar kapitāla tirgus savienības rīcības plānu Komisija lūgs EUI izstrādāt pārredzamības prasības ilgtermiņa produktiem privātklientiem un pensiju produktiem, tostarp attiecībā uz to faktisko neto sniegumu un maksu. Turklāt digitalizācija un jaunu produktu un jaunu digitālo kanālu rašanās sniedz iespēju turpināt pētīt, kā uzņēmumu komunikācija ar saviem klientiem, tostarp informācijas atklāšana, ko paredz ES tiesību akti un valstu regulējums, var vislabāk darboties patērētāju interesēs un sniegt atbalstu viņu izpratnes un uzticības veidošanā attiecībā uz produktiem, ko iegādājas.

Finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem tiesiskās aizsardzības uzlabošana

Bieži vien patērētājiem ir grūtības atrast atbilstošu tiesiskās aizsardzības mehānismu pārrobežu situācijās, un tas var atturēt viņus no finanšu produktu iegādes citās dalībvalstīs.

Lai palīdzētu patērētājiem šādās situācijās, Komisija 2001. gadā izveidoja tīklu finanšu strīdu izšķiršanai (FIN-NET) ar mērķi atvieglot pārrobežu finanšu pakalpojumu strīdu izšķiršanu 59 . Šis brīvprātīgais un neformālais tīkls apvieno tiesībsargus, tiesnešus, šķīrējtiesnešus un citas sistēmas no visas ES. FIN-NET dalībniekiem ir dažādas pilnvaras un pieejas, no obligātās līdzdalības un obligātas pušu lēmumu atbilstības līdz brīvprātīgai dalībai lietas izskatīšanas procesā. Turklāt šis tīkls pašlaik neaptver visas dalībvalstis un katras valsts visas finanšu nozares jomas 60 .

Lai patērētāji būtu vairāk pārliecināti, pērkot pārrobežu produktus, FIN-NET varētu tikt uzlabots, nodrošinot, ka visi dalībnieki tiek ietverti sarakstā kā atbilstoši saistošām kvalitātes prasībām, kas alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūrām noteiktas Alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) direktīvā 61 . Lai gūtu labumu no uzlabota FIN-NET, vairāk patērētājiem būtu nepieciešams uzzināt, ka tāds tīkls pastāv. Lai gan FIN-NET 2014. gadā ir izskatītas vairāk nekā 3500 pārrobežu lietu, vispārējā izpratne par FIN-NET ir neliela. Komisija pārbaudīs, vai izpratnes veicināšanai par FIN-NET būtu steidzami jāpiešķir prioritāte. Ilgtermiņā un pārrobežu integrācijas ievērojama pieauguma gadījumā var būt nepieciešams domāt par papildu pasākumiem, lai vēl vairāk uzlabotu ADR sistēmu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot ADR direktīvu.

Komisija 2013. gadā pieņēma Ieteikumu par kolektīvo tiesisko aizsardzību 62 . Šajā ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus par to tiesību pārkāpumiem, kas piešķirtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp finanšu pakalpojumu jomā. Kolektīvās tiesiskās aizsardzības pasākumi ir izrādījušies efektīvs līdzeklis, lai aizsargātu patērētāju intereses finanšu pakalpojumu jomā 63 . Komisija līdz 2017. gada jūlijam izvērtēs ieteikuma īstenošanu, pamatojoties uz praktisko pieredzi.

Cietušo aizsardzība, ja sauszemes transporta apdrošinātāji ir maksātnespējīgi

Patērētāji, kas cietuši auto negadījumā citā dalībvalstī, saskaras ar risku nesaņemt apdrošināšanas kompensāciju, ja atbildīgā apdrošināšanas sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga. Ne visas dalībvalstis pašlaik piedalās brīvprātīgajā nolīgumā, lai nodrošinātu kompensāciju cietušajiem, ja negadījumu vienā dalībvalstī ir radījis transportlīdzeklis, ko apdrošinājis maksātnespējīgs apdrošinātājs, kas atrodas citā dalībvalstī. Pārrobežu transportlīdzekļu apdrošināšanas sniedzēja nesenas maksātnespējas gadījumā no garantiju fonda citā dalībvalstī ir bijis jākompensē aptuveni 1750 prasības.

Palielinot papildu apdrošināšanas pārredzamību un salīdzināmību

Patērētāji bieži vien nav informēti par izmaksām vai papildu apdrošināšanas produktu vērtību un var maksāt pārāk augstas cenas, jo nav konkurences un informācijas atklāšanas. Vienu piemēru var apskatīt no autonomas nozares: 2014. gadā 44,7 % no 1758 reģistrētajām patērētāju sūdzībām par autonomu bija par papildu maksu (piemēram, saistībā ar zaudējumu atlīdzību un papildu pakalpojumiem, piemēram, apdrošināšanas produktiem, kas netika norādīti rezervācijas posmā) 64 . Saistībā ar apdrošināšanas produktiem, tostarp tiem, kas ir iekļauti citā produktā, IDD pastiprinās informācijas prasības (lai gan ne attiecībā uz cenu), lai izvairītos no kaitējuma patērētājiem. Turklāt 2015. gada 4. jūlijā pieci vadošie auto nomas uzņēmumi vienojās pārskatīt, kā viņi apkalpo patērētājus, un rezervācijas posmā sniegt labāku informāciju par brīvprātīgu atteikšanos no atlīdzības un apdrošināšanas produktiem 65 .

3.2.    Jaunu tirgus iespēju radīšana piegādātājiem

Pakalpojumu sniedzēji saskaras ar grūtībām, uzsākot pārrobežu uzņēmējdarbību bez tās reģistrēšanas citā dalībvalstī, t. i., neatverot filiāli vai meitasuzņēmumu citā dalībvalstī. Rezultātā tie bieži nepiedāvā savus produktus citās dalībvalstīs, nedz arī nodrošina to pārvedamību. Šī sadaļa ir vērsta uz to, kā Komisija varētu palīdzēt samazināt izmaksas un riskus, kas saistīti ar pārrobežu finanšu pakalpojumu sniegšanu, padarot to iespējamu uzņēmumiem un palielinot konkurenci un patērētāju izvēli visā ES.

3.2.1.    Saskaroties ar problēmām un iespējām, ko sniedz digitalizācija

Uzņēmumiem digitalizējoties, tie iegūst jaunas iespējas sadarboties ar saviem klientiem. Tomēr viņi arī saskaras ar daudzām problēmām. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas pagātnē sniegti klātienē, šo pakalpojumu attālināta vai pārrobežu sniegšana, izmantojot digitalizāciju, var izrādīties apgrūtināta. Šī iedaļa pēta šīs grūtības un nepieciešamību pēc ES rīcības, lai šīs grūtības samazinātu, līdztekus veicot darbu, kas izriet no Komisijas digitālā vienotā tirgus iniciatīvas. Tā ir bijusi vēl viena joma, kas ir īpaši nozīmīga dalībniekiem šajā nozarē 66 .

Palīdzot uzņēmumiem labāk izmantot digitalizāciju

Digitalizācijas ātrums nozīmē, ka daži konkurētspējīgi, patērētājiem draudzīgi risinājumi var nebūt iespējami vai tikt kavēti tiesību aktu vai citu vienošanos dēļ, kas to izstrādes laikā netika paredzēti. Komisijai interesē, kā Eiropas līmenī var veicināt inovatīvus, patērētājiem draudzīgus pakalpojumus un kā novērst sadrumstalotību vietējo tirgu starpā.

Elektroniskā paraksta un identitātes pārbaudes veicināšana

Atsauksmes no uzņēmumiem liecina, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu prasības “pazīsti savu klientu” (Know Your Customer, KYC) ierobežo to spēju dibināt un uzturēt uzņēmējdarbības attiecības ar klientiem no attāluma. Tas ir šķērslis, kas ir arī apstiprināts Komisijas pētījumā par DMFSD 67 . Tas var ietekmēt daudzus finanšu pakalpojumus, bet īpaši ietekmē uzkrājumu un ieguldījumu produktus 68 .

Šīs prasības “pazīsti savu klientu” (KYC) parasti ietver dokumentu iesniegšanu no vairākiem avotiem, kas apliecina klienta identitāti, kā arī viņa personisku klātienes apstiprinājumu. Šīs konkrētās prasības atšķiras starp dalībvalstīm, dažās atļaujot informācijas pārbaudi no attāluma (saskaņā ar noteiktām prasībām), piemēram, izmantojot tīmekļa kameru un skanētus dokumentus, vai ar trešās personas veiktu oriģinālo dokumentu pārbaudi, izmantojot tādas iestādes kā, piemēram, pasta nodaļas. Ne visās dalībvalstīs ir ieviestas šāda veida iespējas, un rezultātā kārtība, lai iesaistītos sadarbībā ar trešām personām, var nebūt pieejama uzņēmumiem, kas nodrošina pārrobežu produktus.

Prasības dažās dalībvalstīs ierobežo arī attālinātas līguma parakstīšanas izmantošanu, tādējādi vēl vairāk traucējot pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem uzsākt uzņēmējdarbības attiecības ar jauniem klientiem. Tas būtiski ierobežo produktu pārdošanu klientiem no attāluma, un tas varētu radīt nesamērīgu ietekmi uz pārrobežu uzņēmējdarbību. Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu regula (eIDAS) 69 sola sniegt risinājumu šajā jomā; tā nodrošinās risinājumu e-identifikācijas pārrobežu izmantošanai, kā arī elektroniskos uzticamības pakalpojumus – elektroniskos parakstus, zīmogus, laika zīmogus, elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus un tīmekļa vietnes autentifikāciju. Tam būtu jāļauj uzņēmumiem vieglāk identificēt klientus no attāluma vai pārliecinoši pārbaudīt maksājuma darījumu pušu autentiskumu saskaņā ar pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Šajā saistībā finanšu nozare ir atzīta par vienu no jomām, kas var visvairāk gūt labumu no e-identifikācijas risinājumiem.

Šī ir joma, kurā varētu būt ievērojams potenciāls veikt uzlabojumus. Pasākumu paplašināšana attiecībā uz pārbaudi no attāluma pašlaik ir pieejama dažās dalībvalstīs un veiksmīga eIDAS īstenošana var palīdzēt novērst būtiskus šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanā. Citi risinājumi varētu ietvert administratīvo ierobežojumu likvidēšanu attālinātai līgumu slēgšanai, turpmāku e-identitātes programmu attīstīšanu vai trešo personu pasākumu paplašināšanu attiecībā uz identitātes pārbaudi, vai iespēju patērētājiem veikt savu pakalpojumu sniedzēju pārbaudi. Protams, šādiem risinājumiem nedrīkstētu pavājināt ES pasākumu efektivitāti attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nelikumīgu darbību finansēšanu.

Finanšu datu piekļuves un lietojamības uzlabošana

Bez piekļuves datiem par patērētājiem, uzņēmumiem ir grūti sniegt finanšu produktus (īpaši kredīta vai apdrošināšanas produktus) citos tirgos, jo viņi nevar novērtēt riskus, kuriem viņi varētu tikt pakļauti. Viņi arī nespēj novērtēt mobilo patērētāju riskus, jo viņu dati ir uzkrāti citā dalībvalstī. Vienlaikus ar digitalizācijas palielināšanos pieaug arī uzņēmumu pieprasījums pēc datiem, jo tie izmanto sarežģītākus procesus savu produktu cenu noteikšanai. Tajā pašā laikā dažos gadījumos klientu dati ir kļuvuši par digitālo pakalpojumu sniedzēju šķietami bezmaksas piedāvājumu cenu, jo šie uzņēmumi paši apstrādā un izmanto šos klientu datus tirdzniecības nolūkā vai pārdod tos citiem uzņēmumiem.

Saskaņā ar CCD un MCD kreditoriem ir tiesības izmantot kredītņēmēju datubāzes citās dalībvalstīs uz nediskriminējoša pamata, lai novērtētu potenciālo klientu kredītspēju. Tomēr uzņēmumi joprojām saskarsies ar problēmām, mēģinot izmantot šos datus, jo to vākšanas, izplatīšanas un izmantošanas paņēmieni joprojām ir ļoti atšķirīgi visā ES, un ir atšķirīgi viedokļi par to, kādi dati ir būtiski kredītspējas novērtējumam. Daži kredītu reģistri, piemēram, paredz tikai iesaistīties “negatīvo” datu ziņošanā 70 , turpretim citās datubāzēs ir ietverti arī “pozitīvie” dati 71 . Tas nozīmē, ka piekļuve šiem datiem un to izmantošana var izrādīties grūta un daudziem uzņēmumiem var būt grūti ekonomiskā veidā sniegt savus pārrobežu pakalpojumus. Kārtību, kādā notiek personu pārrobežu kredītu datu koplietošana, ir noteikusi Patērētāju kredītinformācijas sniedzēju asociācija (ACCIS) 72 , bet tā pašlaik apvieno ierobežota skaita dalībvalstu kredītu reģistrus. Tajā pašā laikā privātie kredītu reģistri bieži savāc vairāk datu nekā vajadzīgs, lai veiktu kredītspējas novērtējumu, vai arī datus, kas varētu būt apšaubāmi attiecināmi uz kredītspējas novērtējumu.

Tā kā finanšu pakalpojumu nozare ietver digitalizāciju, apdrošināšanas sabiedrības un citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi izmanto modernas IT un lielu datu analīzi, lai piedāvātu arvien vairāk pielāgotus apdrošināšanas produktus ar personalizētu riska cenu, paredzot ciešas, datu ziņā intensīvas uzraudzīšanas metodes, piemēram, telemātikas ierīču izmantošanu. Pastiprināta datu izmantošana sniedz lielas iespējas, lai samazinātu cenas daudziem patērētājiem, bet šāda prakse arī rada bažas saistībā ar privātumu un datu aizsardzību.

Patērētāji arī vēlētos gūt labumu no lielākas datu pieejamības, pamatojoties uz pozitīvu prasību vēsturi vai bonus/malus reitingu. Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīva 73 pašlaik ietver apdrošinājuma ņēmēju tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par savām apdrošinātājam pēdējo piecu gadu laikā iesniegtajām prasībām, bet praksē tas bieži vien neīstenojas kā zemāka prēmija, slēdzot jaunu apdrošināšanas līgumu. Starp iemesliem, kādēļ pastāv dažādas atlaižu aprēķina metodes, cita starpā ir dažāda garuma periodi, uz kuriem attiecas šādi pārskati, uzticības trūkums attiecībā uz nesaskaņotiem pārskatiem, ko sniedz apdrošinātāji, un atšķirīgi riska faktori, ko viņi ņem vērā, nosakot prēmijas.

Pēcpārdošanas pakalpojumu sniegšanas veicināšana

Pēc pārdošanas uzņēmumiem ir saistības pret saviem klientiem, kas var būt grūti izpildāmas no attāluma. Atbildot uz vaicājumiem, novērtējot un izpildot apdrošināšanas atlīdzību prasības, apspriežot klientu bažas un izskatot sūdzības, parasti nepieciešama uzņēmuma darbinieku vai apdrošināšanas sabiedrību prasību apstrādes speciālistu manuāla iejaukšanās. Lai gan to var izdarīt no attāluma, tas no uzņēmuma var prasīt ievērojamus ieguldījumus, it īpaši, ja ir noteiktas prasības sniegt pakalpojumus citās valodās. Šī problēma īpaši skar apdrošinātājus savu prasību apstrādes saistību dēļ, kuras nosaka, ka būtiska šķiet uzņēmuma pārstāvja (piemēram, filiāles vai meitasuzņēmuma) klātbūtne tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tā klienti. Lai gan ir līdzekļi tās pārvarēšanai, izmantojot līgumu slēgšanu ar trešām personām vai ārpakalpojumus, šīs iespējas ne vienmēr ir pieejamas vai pievilcīgas, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību pārraudzīt jebkurus līgumslēdzējus, kas rīkojas uzņēmuma vārdā.

Saskaņotas procedūras saistībā ar fizisko personu maksātnespēju, īpašuma vērtēšanu un nodrošinājuma īstenošanu

Kreditori var vilcināties piedāvāt vairāk pārrobežu kredītu, jo viņiem nav pietiekamu zināšanu par piemērojamiem fizisko personu maksātnespējas režīmiem citās dalībvalstīs (kur šādi režīmi pastāv). Kamēr CMU rīcības plānā ir paredzēti daži pasākumi lielākas konverģences virzienā atsevišķās uzņēmējdarbības maksātnespējas režīmu jomās visās 28 dalībvalstīs, piemēram, attiecībā uz pirmstermiņa pārstrukturēšanu un uzlabotu efektivitāti pārrobežu uzņēmējdarbības maksātnespējas administrācijas procesā, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas režīmiem visā ES. Tas rada papildu risku uzņēmumiem, kas vēlas iesaistīties pārrobežu uzņēmējdarbības attiecībās ar klientiem, jo īpaši attiecībā uz kredītu sniegšanu – ja aizdevēji nespēj izanalizēt un kvantitatīvi novērtēt maksātnespējas procesa iznākumu un valdījuma atjaunošanas tiesības, viņi nejūtas pārliecināti par aizdevumu sniegšanu privātpersonām. Par dalībvalstu likumiem un praksi attiecībā uz uzņēmējdarbības neveiksmēm un maksātnespēju, kā arī personas pārmērīgām parādsaistībām pašlaik notiek divi pētījumi, kurus plānots pabeigt 2016. gadā.

Tāpat kreditoriem ir būtiska precīza izpratne par īpašumu vērtību, lai gūtu skaidrību par tā nodrošinājuma vērtību saistību neizpildes gadījumā. Lai gan MCD paredzēts, ka uzticami īpašuma vērtēšanas standarti ir jāievieš visās dalībvalstīs, tas pilnībā nenodrošina standartu konverģenci ES līmenī. Nepastāvot pilnīgai konverģencei, dažiem kreditoriem varētu vēl būt šaubas par tā nodrošinājuma vērtību, kas atrodas citās dalībvalstīs.

3.2.2.    Atbilstība atšķirīgām normatīvajām prasībām uzņēmējā dalībvalstī

Atšķirībām starp dalībvalstu reglamentējošiem režīmiem ir būtiska ietekme uz izmaksām un riskiem, sniedzot pārrobežu finanšu pakalpojumus privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Lai gan ir veikti atsevišķu tiesību aktu saskaņošanas pasākumi visā ES, ko paredz Savienības līmeņa tiesību akti, pastāv juridiskas atšķirības tādās jomās kā līgumtiesības, un uzņēmumiem jāpanāk atbilstība būtiskam normatīvo prasību kopumam katrā dalībvalstī.

Atšķirīgās prasības var radīt īpaši dalībvalstu finanšu nozaru aspekti vai tiesiskās tradīcijas. Valstu tiesiskie regulējumi būtiski atšķiras tādos jautājumos, starp kuriem ir līgumi, datu aizsardzība, patērētāju aizsardzība, informācijas atklāšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana vai nodokļu piemērošana. Attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumu civiltiesiskajiem aspektiem, apdrošināšanas līgumi ir jānošķir no citiem līgumiem. Attiecībā uz apdrošināšanu piemērojamie tiesību akti principā ir tās valsts tiesību akti, kurā atrodas apdrošinātais risks, parasti tā ir apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts 74 . Pušu iespējas izvēlēties citus tiesību aktus ir stipri ierobežotas. Attiecībā uz citiem līgumiem, kas noslēgti ar patērētājiem, puses var izvēlēties pārdevēja dalībvalsts līgumtiesības, lai tās piemērotu pārrobežu darījumiem, kas dažos gadījumos var samazināt juridiskās atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem; tomēr, ja pārdevējs veic darbības dalībvalstī vai vērš darbības uz dalībvalsti, kurā patērētājam ir pastāvīgā dzīvesvieta, šāda izvēle neskar patērētāja aizsardzību, ko paredz attiecīgais tiesību akts 75 .

Šīs atšķirības var radīt ievērojamas izmaksas un riskus uzņēmumiem, kas vēlas veikt darījumus ar patērētājiem, kuri atrodas citā dalībvalstī. Vidējās ar līgumtiesībām saistītās izmaksas nefinanšu darījumiem tiek lēstas aptuveni EUR 10 000 apmērā par katru dalībvalsti 76 . Finanšu uzņēmumi saskaras ar ievērojamām papildu izmaksām virs šīs summas katrā dalībvalstī, ko nosaka īpašie tiesību akti, ko piemēro šai nozarei 77 . Prasības un izmaksas var arī atšķirties atkarībā no tā, vai uzņēmums darbojas, pamatojoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību (ar fizisku klātbūtni), vai pakalpojumu sniegšanas brīvību (tostarp tiešsaistē). Uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus, parasti ir jāpanāk tikai daļēja atbilstība uzņēmējas dalībvalsts noteikumiem, piemēram, attiecībā uz rīcību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

ES atļauju piešķiršanas tiesības šobrīd ir pieejamas vairākām darbībām 78 un ļauj uzņēmumiem, kam izsniegtas atļaujas vienā dalībvalstī, sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, paredzot samazinātu administratīvo slogu un minimālu dokumentu sagatavošanu. Tomēr atļaujas neaizstāj juridiskās atbilstības izmaksas, un atļauju piešķiršanas tiesības neattiecas uz visiem produktiem. Turpmāk ir izklāstītas citas potenciālās metodes, kā pakāpeniski samazināt izmaksas un riskus, kas saistīti ar atšķirīgām tiesību aktu prasībām.

Atvieglojot uzņēmumiem panākt atbilstību tiesību aktu prasībām, kas piemērojamas citās dalībvalstīs

Dalībvalstis varētu darīt vairāk, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas strādā saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, un atvieglotu atbilstības panākšanu piemērojamām prasībām, lai sniegtu pakalpojumus citās dalībvalstīs. Pašlaik ES mēroga SOLVIT tīkls 79 sniedz palīdzību uzņēmumiem, kad tiem rodas problēmas ar valsts iestādēm, kuras ES tiesību aktus nepiemēro pareizi, un “vienotie kontaktpunkti” sniedz atbalstu uzņēmumiem par to pienākumiem, sniedzot pārrobežu pakalpojumus 80 . Šādas iniciatīvas, piemēram, varētu tikt turpmāk paplašinātas finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas jomā, lai samazinātu izmaksas un riskus uzņēmumiem, kas vēlas tirgot citu dalībvalstu tirgos.

Dalībvalstu valdības vai valstu kompetentās iestādes varētu sniegt turpmāku praktisku palīdzību (piemēram, izmantojot vienotos kontaktpunktus) pārrobežu atbilstības procedūru nolūkā. Tas varētu palīdzēt atbalstīt uzņēmumus, kas saskaras ar grūtībām, sākot pārrobežu uzņēmējdarbību, veicināt turpmāku progresu ES tirgu integrācijā un stimulēt attīstību un jauno tehnoloģiju izplatību un inovatīvus, uz tirgu orientētus konkurences jautājumu risinājumus.

Autonomu vai vairāk saskaņotu ES mēroga režīmu izveide

Dažos gadījumos atsevišķs tiesiskais regulējums varētu būt labākais veids, kā palielināt produktu izvēli, vienlaikus samazinot uzņēmējdarbības izmaksas un nodrošinot, ka patērētāji tiek pienācīgi aizsargāti. Izvēles (opt-in) režīms varētu būt satvars identisku produktu īpašībām, ko izmantotu brīvprātīgi. Tā priekšrocība varētu būt tāda, ka tas nodrošinātu standartizāciju starp dalībvalstīm un tiktu pārvarētas daudzas valstu normatīvās atšķirības dažās jomās. Turklāt tas varētu būt noderīgs līdzeklis, lai piedāvātu salīdzināmus un viegli saprotamus finanšu produktus, tādējādi palielinot patērētāju uzticību un pārliecību, lai veiktu pārrobežu pirkumus. KTS rīcības plānā ir pausts Komisijas nodoms izvērtēt jautājumu par politikas satvaru izveidot Eiropas tirgu vienkāršām, efektīvām un konkurētspējīgām privātajām pensijām.

EAAPI 2015. gadā apspriedās par standartizēta Eiropas privāto pensiju produkta radīšanu. Ņemot vērā to līdzīgās iezīmes, darbs, ko veikusi EAAPI, varētu kalpot par pamatu, lai izstrādātu izvēles režīmu Eiropas mēroga dzīvības apdrošināšanas produktam. Tas varētu arī izrādīties noderīgs citiem produktiem.

Līdzīgus rezultātus varētu arī panākt, tuvinot valstu režīmus un tiesības, lai veicinātu konverģenci, izmantojot norādījumus, uzlabotu salīdzināmību vai standartizētu praksi, ko iespējams panākt, turpinot attīstīt esošos vai jaunus atļauju piešķiršanas režīmus, uzraudzības standartu konverģenci (EUI vadībā), lai ierobežotu problēmas, kas skar uzņēmējvalsts regulatorus. Vispārējā labuma jēdziena noteikumiem 81 apdrošināšanas jomā, kas ir Līguma pamatprincipu izņēmums attiecībā uz brīvu pārvietošanos, papildu skaidrība dos ieguvumus. Iedvesmu šajā ziņā var smelties no PVKIU, kas pašlaik ir veiksmīgs piemērs ES mēroga režīmam.

4. iedaļa    Nākamās darbības

Ieinteresētās personas tiek aicinātas sūtīt savas atbildes uz jautājumiem, kas ietverti šajā zaļajā grāmatā, līdz 2016. gada 18. martam, izmantojot tiešsaistes anketu: [Saite].

Šajā apspriešanā ievēroti Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanu parastie noteikumi. Atbildes tiks publicētas, ja vien respondenti tiešsaistes anketā nenorāda citādi. Lai nodrošinātu godīgu un pārredzamu apspriešanas procesu, tiks ņemtas vērā tikai tās atbildes, kas saņemtas, izmantojot mūsu tiešsaistes anketu, un iekļautas ziņojumā, kurā apkopotas atbildes. Ja saskaraties ar kādu problēmu, aizpildot šo anketu, vai ja rodas nepieciešamība pēc konkrētas palīdzības, lūdzam sazināties ar: [e-pasta adrese].

Vispārīgie noteikumi par personas datu aizsardzību ir pieejami EUROPA tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/geninfo/legal_notices_en.htm#personaldata . Īpašais paziņojums par privātumu attiecībā uz šo apspriešanu pieejams šeit: [Saite].

Lūdzam paust viedokli arī par to, vai ir kādi šķēršļi, kas nav apspriesti šajā dokumentā, un vai kāds no aprakstītajiem šķēršļiem mazos un vidējos uzņēmumus skar jo īpaši.

Apspriešanas procesa gaitā Eiropas Komisija:

sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, lai saņemtu tiešas atsauksmes no tā deputātiem;

aicina dalībvalstis rīkot apspriešanas un pasākumus ar sabiedrību un valstu parlamentāriešiem, lai veicinātu diskusiju par šiem jautājumiem valstu līmenī; un

pārredzamā un līdzsvarotā veidā organizēs darbseminārus, lai konsultētos ar personām, kurām ir īpašas tehniskās zināšanas (piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un tirgus dalībniekiem), lai panāktu apzinātu viedokli par konkrētiem jautājumiem.

Komisijas mērķis ir palielināt praktiskos ieguvumus, ko sniedz finanšu pakalpojumu vienotais tirgus privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem pēc iespējas vairāk Eiropas patērētājiem, atverot tirgu un liekot tam darboties vēl vairāk viņu labā, lai viņiem būtu lielāka un labāka finanšu produktu izvēle. Mūsu darbības mērķis ir arī likvidēt konkrētus praktiskus šķēršļus, kas kavē uzņēmumus piedāvāt savus pakalpojumus pārrobežu mērogā. Komisija arī turpmāk koncentrēs uzmanību uz saviem plašākiem mērķiem, lai izbeigtu nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminēšanas veidus, kuru pamatā ir valstspiederība un dzīvesvieta, stiprinātu patērētāju pārliecību par atbilstošas tiesiskās aizsardzības pieejamību un uzlabotu piekļuvi saprotamai, salīdzināmai un samērīgai informācijai par finanšu pakalpojumu produktiem privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisija 2016. gada sākumā organizēs konferenci, lai pārbaudītu apspriešanā gūtās liecības un apspriestu prioritārās jomas, kas minētas šajā zaļajā grāmatā. Pēc apspriešanas, t. i., ap 2016. gada vasaru, Komisija plāno publicēt Rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(1)

Līgums par ES darbību (LESD) garantē preču, kapitāla, pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

(2)

Skatīt, piemēram, Negodīgo līgumu noteikumu direktīva (UCTD), Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.); Negodīgas komercprakses direktīvu (UCPD), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 11.6.2005., 21. lpp.).

(3)

Starp būtiskiem instrumentiem ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls, kas izveidots kā daļa no Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.).

(4)

Trīs EUI ir Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI).

(5)

Piemēram, Komisijas Finanšu pakalpojumu rīcības plāns (1999); Komisijas paziņojums – Nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 17. pantu (COM (2007)33 galīgā redakcija); Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM/2007/0226 galīgā redakcija) un Zaļā grāmata “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM/2011/0941 galīgā redakcija).

(6)

Komisijas paziņojums – Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai ( http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market/docs/dsm-communication_en.pdf ).

(7)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei, COM (2015) 468 final, 30.9.2015.

(8)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, COM (2015) 550 final, 28.10.2015.

(9)

Eiropas Komisija, Aicinājums sniegt liecības: ES finanšu pakalpojumu tiesiskais regulējums ( http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/financial-regulatory-framework-review/docs/consultation-document_en.pdf ).

(10)

Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/justice/contract/insurance/index_en.htm .

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

(12)

Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/competition/antitrust/sector_inquiries_e_commerce.html .

(13)

 Eurostat, ES pilsonība – Statistika par pārrobežu darbībām, 2013. gada aprīlis ( http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/EU_citizenship_-_statistics_on_cross-border_activities ) (piekļuves laiks 2015. gada marts).

(14)

 Territories with specific geographical features, Working paper, European Union Regional Policy, Nr. 02/2009, 4.–5. lpp.

(15)

 European Parliament, EU contract law as a tool for facilitating cross-border transactions: a point of view from consumers, 2010 ( http://www.europarl.europa.eu/webnp/cms/pid/1483 ), 9. lpp.

(16)

Īpašā Eirobarometra aptauja 373 “Finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem”), 28. lpp. un turpmākās lpp. (http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/docs/policy/eb_special_373-report_en.pdf).

(17)

Īpašā Eirobarometra aptauja 373 “Finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem”, 32. lpp.

(18)

 Study on the functioning of the consumer credit market in Europe, 2013. gada jūlijs ( http://ec.europa.eu/consumers/archive/rights/docs/consumer_credit_market_study_en.pdf ), x.-xi. lpp.

(19)

Avots: ECB Statistisko datu glabātuve.

(20)

 DSF Policy Paper N°45s 'Cross-border insurance in Europe' Dirk Schoenmaker and Jan Sass, 2014. gada novembris, 12. lpp.

(21)

Eiropas Hipotēku federācija, Hypostat 2015, 15. lpp.

(22)

Finanšu pakalpojumu lietotāju grupa, 'Retail Financial Market Integration' (http://ec.europa.eu/finance/finservices-retail/fsug/papers/index_en.htm).

(23)

Avots: Eiropas Hipotēku federācija.

(24)

 Insurance Europe Report on European Motor Insurance Markets, 40. lpp. (48. diagramma), 2015. gada novembris ( www.insuranceeurope.eu ). Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā diagrammā ir izdarītas izmaiņas, lai izņemtu trešās valstis. Skatīt arī Europe Economics publicēto Retail Insurance Market Study (26.11.2009.), 301. un 315. lpp., ( http://ec.europa.eu/finance/insurance/docs/motor/20100302rim_en.pdf ).

(25)

Skatīt Banking Structures Report, ECB, 2014. gada oktobris, 15. lpp. ( https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/bankingstructuresreport201410.en.pdf ).

(26)

 Summary Report of the Replies to the Public Consultation on the Review of the Insurance Block Exemption Regulation (IBER) ( http://ec.europa.eu/competition/consultations/2014_iber_review/summary_report_en.pdf ).

(27)

Skatīt EU/EEA (Re) insurance statistics (10. tabula). ( https://eiopa.europa.eu/financial-stability-crisis-prevention/financial-stability ).

(28)

 Monitoring consumer markets in the European Union 2013, 43.–44. lpp. ( http://ec.europa.eu/consumers/consumer_evidence/consumer_scoreboards/market_monitoring/docs/consumer_market_monitoring_2013_part_1.pdf .).

(29)

Eirobarometra aptauja 373 “Finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem”, 85. lpp.

(30)

 FCA, Cash Savings Market Study Report ( http://www.fca.org.uk/static/documents/market-studies/cash-savings-market-study-final-findings.pdf ); Autoriteit Consument & Market, Barriers to entry in the Dutch retail banking sector, 69. lpp.

(31)

Skatīt jaunākos patēriņa tirgus rezultātus http://ec.europa.eu/consumers/consumer_evidence/consumer_scoreboards/index_en.htm .

(32)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.). Direktīvas 25. pantā iekļauti jautājumi par pirmstermiņa atmaksu.

(33)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par norēķinu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(34)

 MCD, 12. panta 4. punkts:" Dalībvalstis var atļaut kreditoriem pieprasīt patērētājam iegādāties attiecīgu apdrošināšanas polisi, kas saistīta ar kredītlīgumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, lai kreditors pieņemtu apdrošināšanas polisi no cita piedāvātāja, kas nav piedāvātājs, kuram tas dod priekšroku, ja šāda polise nodrošina tādu pašu garantiju līmeni kā polise, ko ir piedāvājis kreditors."

(35)

Publicēšana ir paredzēta 2016. gada sākumā, sk.arī http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2015/07/22-insurance-mediation/ .

(36)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014, 349. lpp.)

(37)

 Statista, Online banking penetration in selected European markets in 2014, tīmekļa vietne ( http://www.statista.com/statistics/222286/online-banking-penetration-in-leading-european-countries/ ).

(38)

 KPMG, Mobile Banking 2015: Global trends and their impact on banks, 21.–22. lpp. Saskaņā ar KPMG norādīto, pastiprināta iesaiste darbībā ar finanšu produktiem, kas izriet no tiešsaistes banku pakalpojumiem, mudina aktīvāk pārskatīt patērētāju potenciālās iespējas.

(39)

 KPMG, Mobile Banking 2015: Global trends and their impact on banks, 27. lpp.

(40)

 KPMG, Mobile Banking 2015: Global trends and their impact on banks, 21. lpp.

(41)

Sīkāka informācija par SEPA (vienoto euro maksājumu telpu) pieejama http://ec.europa.eu/finance/payments/sepa/index_en.htm .

(42)

Sīkāku informāciju skatīt http://www.ecb.europa.eu/paym/retpaym/governance/eu/html/index.en.html un http://www.europeanpaymentscouncil.eu/ .

(43)

Piemērus, kas izmantoti šajā dokumentā, ir iedvesmojuši vairāki patiesi gadījumi no dzīves, kas piesaistījuši Komisijas uzmanību.

(44)

 EIOPA report on Good Practices on Comparison Websites (2014. gada janvāris).

(45)

Eiropas Komisija, Comparison Tools and Third-Party Verification Schemes, tīmekļa vietne ( http://ec.europa.eu/consumers/consumer_evidence/market_studies/comparison_tools/index_en.htm ).

(46)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008. 66.lpp.).

(47)

Uz uzņēmumiem pašlaik attiecas ES tiesību akti par negodīgiem līguma noteikumiem un negodīgu komercpraksi (skatīt 3. zemsvītras piezīmi), kas ierobežo dažus līgumiskus un ārpuslīgumiskus šķēršļus patērētājiem pieejamām maiņas iespējām.

(48)

Skatīt, piemēram, FCA Cash Savings Market Study, kas ierosina izmantot brīdinājumu tekstus pirms drīzām atlaižu perioda beigām ( https://www.fca.org.uk/static/documents/market-studies/cash-savings-market-study-final-findings.pdf ).

(49)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.).

(50)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK ( COM(2013)0547 – C7-0230/2013 – 2013/0264(COD) ). Skatīt 59. pantu un 60. panta 3. punktu.

(51)

 BEUC, Protecting consumer interests in the retail financial services area, 2011., 3. lpp., ( http://www.beuc.org/publications/2011-09879-01-e.pdf ).

(52)

Skatīt, piemēram, 2.1. iedaļā pieejamo piemēru.

(53)

Ģeogrāfiskās bloķēšanas apspriešana notiks līdz 2015. gada 28. decembrim (skatīt https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/geoblocksurvey2015/ ).

(54)

Attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem šis jautājums tiek risināts kā daļa no Komisijas darba pie kapitāla tirgus savienības.

(55)

Pakalpojumu direktīvas 23. pants dalībvalstīm ļauj pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem iegādāties profesionālās atbildības apdrošināšanu vai sniegt kāda cita veida finanšu garantijas. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(56)

Eirobarometra aptaujā 373 “Finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem”, 42. lpp., norādītas atbildes “nav skaidras informācijas” (29 %), “nezina savas tiesības, ja rodas problēmas” (28 %) un “mazāka patērētāju aizsardzība citās ES dalībvalstīs” pauž bažas, lai veiktu pirkumus no citas dalībvalsts.

(57)

 Direktīva 2009/65/EK, kas nesen grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/91/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām (OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp.).

(58)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014.).

(59)

Sīkāku informāciju skatīt http://ec.europa.eu/finance/fin-net/index_en.htm .

(60)

Pašlaik FIN-NET ir 57 dalībnieki no 22 dalībvalstīm un 3 EEZ valstīm (Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas).

(61)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(62)

Komisijas 2013. gada 11. jūnija ieteikums par kopējiem principiem attiecībā uz dalībvalstu aizlieguma un atlīdzināšanas kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem saistībā ar Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību pārkāpumiem (OV L 201, 26.7.2013., 60. lpp.).

(63)

Skatīt, piemēram, kolektīvās tiesiskās aizsardzības pasākumus, kas attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas produktiem ir sākti Francijā un attiecībā uz priekšrocību akcijām un finanšu piramīdas shēmām – Spānijā.

(64)

Auto noma: Galvenie dati no Eiropas Patērētāju centru izskatīto lietu datubāzes ( http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/cross-border_enforcement_cooperation/docs/car_rental_version2_en.pdf ).

(65)

Eiropas Komisija, “Better protection for consumers when renting cars”, tīmekļa vietne ( http://ec.europa.eu/justice/newsroom/consumer-marketing/news/150713_en.htm ).

(66)

Skatīt, piemēram, Eiropas Banku federācijas ziņojumu “Driving the Digital Transformation”, ( http://www.ebfdigitalbanking.eu/ ).

(67)

 Analysis of the Economic Impact of Directive 2002/65/EC concerning the distance marketing of consumer financial services on the conclusion of cross-border contracts for financial services between suppliers and consumers within the Internal Market, Final Report ( http://ec.europa.eu/consumers/archive/rights/docs/final_rep_financial_services_2009.pdf ).

(68)

Jāatzīmē, ka šā gada sākumā tika pieņemta ceturtā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva. Tā paredz uz risku balstītu pieeju, kas pieļauj lielāku elastību, lai tiktu ņemtas vērā valstu īpatnības un atsevišķu uzņēmējdarbības attiecību vai darījumu apstākļi. Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(69)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(70)

Kredīti tiks paziņoti tikai tad, kad patērētājam nebūs izdevies izpildīt savas maksājumu saistības.

(71)

Katrs kredīts ir reģistrēts. Var tikt ziņoti dati arī par citiem saistību veidiem.

(72)

Sīkāku informāciju par ACCIS var skatīt http://www.accis.eu/ .

(73)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.).

(74)

Skatīt 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(75)

Skatīt Roma I 3. pantu, 4. panta b) punktu un 6. pantu; Komisijas paziņojumu “Eiropas digitālais vienotais tirgus”, 11. lpp. ( http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market/docs/dsm-communication_en.pdf ).

(76)

Eiropas Komisijas paziņojums presei: Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, 2. lpp. ( http://ec.europa.eu/justice/contract/files/common_sales_law/i11_1175_en.pdf ).

(77)

Komisijas Eiropas apdrošināšanas līgumtiesību ekspertu grupa nesen norādīja, ka dažu valstu prasības attiecībā uz apdrošināšanas līgumu formu nepārprotami rada izmaksas uzņēmumiem. Skatīt Komisijas Eiropas apdrošināšanas līgumtiesību ekspertu grupas nobeiguma ziņojumu ( http://ec.europa.eu/justice/contract/files/expert_groups/insurance/final_report_en.pdf ), 90. lpp.

(78)

Uzņēmumi, uz kuriem tās attiecas ir, piemēram, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas starpnieki un hipotekārā kredīta starpnieki.

(79)

Sīkāka informācija par SOLVIT tīklu pieejama tīmekļa vietnē ( http://ec.europa.eu/solvit/ ).

(80)

Sīkāka informācija par vienotiem kontaktpunktiem pieejama tīmekļa vietnē ( http://ec.europa.eu/internal_market/eu-go/index_en.htm ). Šīs struktūras tika izveidotas saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu.

(81)

Dalībvalsts var izmantot vispārējā labuma jēdzienu, lai nodrošinātu atbilstību saviem likumiem, ja apdrošinātājs vēlas turpināt savu darbību tās teritorijā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tomēr apdrošināšanas direktīvās nav izskaidrots vispārēja labuma jēdziens, tas ir aprakstīts Interpretative communication of the Commission concerning the freedom to provide services and the general good of the insurance sector ( OV C 43, 16.2.2000.), pamatojoties uz prasībām, ko noteikusi Tiesa.