This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015DC0568
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL on the application of the Postal Services Directive (Directive 97/67/EC as amended by Directive 2002/39/EC and 2008/6/EC)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK)
COM/2015/0568 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.11.2015
COM(2015) 568 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK)
{SWD(2015) 207 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu
(Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK)
1.Šajā ziņojumā par piemērošanu izklāstīts, kā ir īstenota Pasta pakalpojumu direktīva un kā attīstās pasta pakalpojumu tirgus
Eiropas Parlaments un Padome 2008. gada februārī pieņēma Direktīvu 2008/6/EK (turpmāk "Trešā pasta pakalpojumu direktīva") 1 , ar kuru tika ieviests pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides juridiskais pamats, nodrošinot pēdējo likumdošanas soli pakāpeniskai tirgus atvēršanai. Tajā bija noteikts termiņš pilnīgai tirgus atvēršanai; 16 dalībvalstīm 2 – 2010. gada 31. decembris, pārējām (tobrīd) 11 dalībvalstīm 3 – 2012. gada 31. decembris. Ar Trešo pasta pakalpojumu direktīvu arī nostiprināja valsts regulatīvo iestāžu pienākumus un pilnvaras, mainīja veidu, kādā var sniegt un finansēt vispārējo pasta pakalpojumu, noteica nepieciešamību piekļūt atsevišķiem pasta infrastruktūras elementiem un paplašināja patērētāju aizsardzības noteikumus, kā arī noteica Komisijai pienākumu palīdzēt dalībvalstīm īstenot šo direktīvu, tostarp palīdzēt aprēķināt visas vispārējā pakalpojuma tīrās izmaksas.
Turklāt Direktīvas 2008/6/EK 23. pantā noteikts, ka Komisijai ik pēc četriem gadiem jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas piemērošanu, sniedzot atbilstošu informāciju par attīstību šajā nozarē. Kaut arī šajā noteikumā ir paredzēts, ka ziņojums tiks iesniegts līdz 2013. gada decembrim, iesniegšana tika atcelta, lai būtu pietiekami daudz laika izvērtēt pilnīgas tirgus atvēršanas sākotnējās sekas visās dalībvalstīs.
Šajā ziņojumā par piemērošanu ir apkopots, kā pasta pakalpojumu direktīva (Direktīva 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvām 2002/39/EK un 2008/6/EK) ir tikusi īstenota visā Eiropas Savienībā, un galvenās norises pasta pakalpojumu tirgū kopš 2008. gada decembra 4 . Saskaņā ar Direktīvas 2008/6/EK 23. pantu ziņojumā sniegta informāciju par ekonomiskajām, sociālajām, nodarbinātības tendencēm un tehniskajiem aspektiem, kā arī par pakalpojumu kvalitāti. Šim ziņojumam par piemērošanu ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā sniegta detalizētāka informācija un ietverts pielikums ar vispārējā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķiniem.
Ziņojuma un Komisijas dienestu darba dokumenta sagatavošanā tika izmantoti dažādi avoti, tostarp pētījumi Main Developments in the Postal Sector (2008–2010) 5 , Pricing behaviour of postal operators 6 , Main Developments in the Postal Sector (2010–2013) 7 , vairāki Eiropas Regulatoru grupas pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) 8 ziņojumi, raksti saistībā ar Pasta direktīvas komiteju (PDC) un Pasta pakalpojumu lietotāju forumu 9 , Eurostat dati līdz 2012. gadam 10 un Komisijas statistikas dati par pasta pakalpojumiem attiecībā uz laikposmu pēc 2012. gada (pēc Eurostat lēmuma izbeigt pasta nozares statistikas datu vākšanu), kā arī Pasaules Pasta savienības rādītāji 11 . Ņemot vērā laika nobīdi, kas saistīta ar statistikas vākšanu un izveidi, daudzos gadījumos jaunākie pieejamie statistikas dati ir par 2013. gadu, bet iespēju robežās tika izmantota jaunāka informācija, lai iegūtu norādes par jaunākajām tendencēm.
2.Cenas ziņā pieejami un uzticami pasta un paku piegādes pakalpojumi vēl aizvien ir būtiski vienotajam tirgum
Pasta pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā vēl aizvien ir būtiska loma, lai gan tā kļūst citāda, jo jaunas tehnoloģijas sekmē gan sūtījumu aizstāšanu ar elektronisko pastu, gan arī tiešsaistes pirkumu apjoma palielināšanos. Iespēja nosūtīt vēstules un pakas tā, lai tie visās Eiropas Savienības daļās noteiktā laikā par noteiktu cenu nonāktu galamērķī, joprojām sniedz būtisku ieguldījumu sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzijā un vienotā tirgus attīstībā. Milzīgais e-komercijas potenciāls nozīmē to, ka, lai palīdzētu izmantot digitālā vienotā tirgus potenciālu 12 , cenas ziņā pieejami un uzticami paku piegādes pakalpojumi ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš.
3.Ir uzlabojusies neatkarīga regulatīvā uzraudzība, tomēr ir nepieciešama pastiprināta paku tirgus uzraudzība, lai ietu kopsolī ar izmaiņām minētajā tirgū
Valsts regulatīvās iestādes turpina pildīt būtisku lomu, atbalstot un uzraugot pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un nodrošinot atbilstību šai direktīvai. Tās arvien vairāk apvieno ar sakaru pakalpojumu (piemēram, elektronisko pakalpojumu, apraides) regulatoriem. Eiropas Regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē (ERGP), kas izveidota 2010. gadā, uzlabojusi Eiropas līmeņa apspriešanos, koordināciju un sadarbību valsts regulatīvo iestāžu starpā 13 .
Vēsturiski valsts regulatīvās iestādes galveno uzmanību pievērsa vēstulēm. Ņemot vērā vēstuļu apjoma samazināšanos un e-komercijas pārdevumu ietekmē pieaugošo paku skaitu, ir nepieciešama paku tirgus stingrāka regulatīvā uzraudzība un vispusīgāki dati par to, lai gūtu pilnīgu un precīzu priekšstatu par vispārējo pasta pakalpojumu un paku tirgu un pilnībā attīstītu digitālā vienotā tirgus potenciālu.
4.Attiecībā uz vēstulēm tiek nodrošināts cenas ziņā pieejams un uzticams vispārējais pakalpojums
Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt vēstuļu un paku savākšanu un piegādi noteiktā kvalitātē jebkurā to teritoriju vietā vismaz piecas darbdienas nedēļā 14 . Samazinās to dalībvalstu skaits, kurās šī prasība tiek pārsniegta (t. i., tiek nodrošināta piegāde sešas dienas nedēļā) 15 . Kopumā vērojama tendence samazināt tādu preču veidu, attiecībā uz kurām ir pienākums sniegt vispārējo pakalpojumu, kaut gan daudzas dalībvalstis šo pienākumu attiecina arī uz sūtījumiem, kas nav vienas vienības 16 vēstules, piemēram, lielizmēra vēstules vai pakas, reklāmas sūtījumi vai laikraksti. Visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, par vispārējā pakalpojuma sniedzējiem oficiāli izraudzījušās valstu vadošos pasta operatorus. Vācijā kā vispārējā pakalpojuma sniedzējs darbojas vēsturiskais valsts pasta operators.
Lielākā daļa iekšzemes vēstuļu tiek piegādātas nākamajā darbdienā (ar nosacījumu, ka tās tiek sūtītas, izmantojot "nākamās dienas" pakalpojumu, nevis apzināti izvēloties lēnāku un lētāku alternatīvu), un ES iekšzemes pasta sūtījumi turpina pārsniegt direktīvā noteiktos kvalitātes standartus 17 . Lielākajā daļā dalībvalstu ir noteikta tarifu augšējā robeža, lai nodrošinātu to, ka pasta pamatpakalpojumi ir cenas ziņā pieejami. Daudzās dalībvalstīs pastmarku cenas pēdējos gados vidēji ir palielinājušās atbilstoši inflācijas līmenim, kā arī lai palīdzētu kompensēt nosūtīto vēstuļu skaita samazināšanos 18 . Laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam 20 gramu vēstules tarifs pieauga par vidēji 5,6 % 19 , tomēr tas būtiski neietekmēja šā pakalpojuma pieejamību cenas ziņā ES pilsoņiem, tas vēl aizvien tiek nodrošināts par pieejamu cenu, jo īpaši salīdzinājumā ar mājsaimniecību izdevumiem par citiem saziņas līdzekļiem (piemēram, par mobilajiem telesakariem).
Visas dalībvalstis nodrošina, ka visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem ir pārskatāma, vienkārša un lēta procedūra lietotāju sūdzību risināšanai, un vairums vispārējā pakalpojuma sniedzēju ir ieviesis kompensācijas sistēmu.
5.Ir svarīga precīza un salīdzināma informācija par visām vispārējā pakalpojuma tīrajām izmaksām
Attiecībā uz gadījumiem, kad, dalībvalstī sniedzot vispārējo pakalpojumu, veidojas tīrās izmaksas, kas vispārējā pakalpojuma sniedzējam uzliek netaisnīgu slogu, Pasta pakalpojumu direktīvā ir noteikti veidi, kādos var kompensēt t. s. vispārējā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas, kas izraudzītajam(-iem) vispārējā pakalpojuma sniedzējam(-iem) rada netaisnīgu finansiālu slogu. Tomēr, lai piešķirtu finansējumu un nodrošinātu, ka tas atbilst valsts atbalsta noteikumiem, izmaksas jāaprēķina salīdzināmā veidā. Šim ziņojumam pievienotā dienestu darba dokumenta pielikumā izklāstītas dažādas vispārējā pasta pakalpojuma saistību izmaksu aprēķināšanas metodes, kas ir atzītas par atbilstošām Pasta pakalpojumu direktīvas I pielikumam.
6.Konkurence vēstuļu pasta pakalpojumu jomā attīstījusies lēni, un daži operatori rīkojušies pret konkurenci vērstā veidā
Neraugoties uz pilnīgu tirgus atvēršanu visā ES līdz 2013. gadam, lielākajā daļā dalībvalstu konkurence vēstuļu tirgos ir attīstījusies lēni, un vispārējā pakalpojuma sniedzēji dalībvalstīs ir saglabājuši lielākās tirgus daļas. Astoņās dalībvalstīs no piecpadsmit, kas savus tirgus pilnībā atvēra pirms 2011. gada, līdz 2013. gadam konkurence vēstuļu tirgū bija virs 5 % (apjoma izteiksmē). Piecās dalībvalstīs no tām, kas savus tirgus atvēra pēc 2011. gada, konkurenti līdz 2013. gada vidum sasniedza vairāk nekā 5 % no vēstuļu tirgus daļas 20 . Gadījumos, kad konkurence vēstuļu tirgū ir attīstījusies, plašāk izplatīta ir tiešā piegāde, ko veic operatori, kas izveidojuši savu piegādes tīklu, lai sūtījumus piegādātu tieši pašiem saņēmējiem. Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Vācijā ir attīstījusies piekļuves konkurence, proti, citi operatori pēc vēstuļu pirmreizējās šķirošanas nodod tās vispārējā pakalpojuma sniedzējam galīgai piegādei. Dažās dalībvalstīs valsts konkurences iestādes ir apsūdzējušas vispārējā pakalpojuma sniedzējus konkurenci ierobežojošās darbībās – dominējoša stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Gadījumi ietver nelikumīgas atlaides uzņēmumiem, peļņas samazināšanu un plēsonīgas cenas. Šīm darbībām var būt konkurenci izslēdzošas sekas. Ienākšanu tirgū un konkurences attīstību var atturēt arī dažas regulatīvās darbības, piemēram, tādu licences nosacījumu piemērošana jaunienācējiem, kas pārsniedz direktīvā pieļauto tvērumu.
7.Samazinājies nosūtīto vēstuļu skaits, jo pieaugusi sūtījumu aizstāšana ar elektronisko pastu
Tādu vēstuļu skaits, kas nosūtītas, izmantojot vispārējā pakalpojuma sniedzējus, ES ir samazinājies no aptuveni 107,6 miljardiem vēstuļu 2008. gadā līdz 85,5 miljardiem vēstuļu 2013. gadā 21 . Vidēji laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam samazinājums attiecībā uz apjomu bija 4,3 % gadā, bet attiecībā uz ienākumiem – 5,2 % gadā 22 . Laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam samazināšanās temps ES28 palēninājās attiecīgi līdz 3,3 % un 1,4 %, bet laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam atkal pieauga līdz 4,85 % (attiecībā uz apjomu) 23 . Kopumā tiešā pasta (reklāmas) un publikāciju sūtījumi tika skarti mazāk nekā vēstuļu sūtījumi, lai gan dalībvalstis ar stabilākiem vēstuļu tirgiem piedzīvoja lielāko samazinājumu, un ir gaidāms, ka šī tendence turpināsies. Piemēram, Dānijā pasta sūtījumu apjoms laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam ir samazinājies par vairāk nekā 60 %, un 2015. gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās vēl par 15 % 24 . Nīderlandē 2015. gada pirmajā ceturksnī samazinājums bija 13 %, un tiek prognozēts, ka laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam apjoms samazināsies par 32 %–49 % 25 .
Tā kā vēstuļu apjoms dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras un turpina kristies, ir maz ticams, ka dažas dalībvalstis jebkad sasniegs to vēstuļu apjomu, kāds iepriekš bija dalībvalstīs ar stabilu pasta tirgu. Tāpēc, pat ja mazāk attīstītos pasta tirgos vēstuļu apjoma samazināšanās relatīvā izteiksmē ir lēnāka, sagaidāms, ka tam tomēr būs būtiska ietekme, jo šajos tirgos apjomradīti ietaupījumi ir mazāki nekā stabilākos tirgos.
8.Paku sūtījumi ir izaugsmes joma, bet patērētāji un e-mazumtirgotāji sūdzas par pārrobežu piegādes pakalpojumu kvalitāti un izmaksām
Nav skaidras vienprātības par Eiropas paku tirgus lielumu 26 . Piemēram, aplēses par Eiropas paku tirgus lielumu liecina, ka 2010. gadā kombinētā Eiropas ekspressūtījumu, paku un kurjerpasta tirgus vērtība bija EUR 60 miljardi 27 , 2011. gadā – EUR 47 miljardi (ieskaitot sūtījumus līdz 2,500 kg) 28 ; paku un ekspressūtījumu tirgus vērtība 2011. gadā – EUR 37 miljardi 29 , 2014. gadā – EUR 53,5 miljardi 30 . Pat ja ņem vērā tikai pakas, ko nosūtījuši vispārējā pakalpojuma sniedzēji, ES paku tirgus ir pieaudzis no aplēstiem 1,65 miljardiem parasto paku 2008. gadā līdz aptuveni 1,96 miljardiem 2013. gadā 31 . Tomēr paku skaits uz vienu iedzīvotāju dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras. Visa paku tirgus aplēses par 2011. gadu norāda uz diapazonu no gandrīz 30 pakām uz vienu iedzīvotāju (Vācijā un Apvienotajā Karalistē) līdz aptuveni divām pakām uz vienu iedzīvotāju (Polijā, Rumānijā, Horvātijā, Latvijā) 32 .
Tā kā paku pakalpojumi nekad nav bijuši iepriekš rezervētu pakalpojumu daļa 33 , šķiet, ka konkurence paku tirgū ir attīstījusies vairāk nekā vēstuļu tirgū. Ekspressūtījumu operatori, piemēram, UPS, DHL, TNT un FedEx, kā arī kurjeru uzņēmumi, kas tradicionāli ir bijuši vairāk vērsti uz pievienotās vērtības pakalpojumiem – sūtījumiem starp uzņēmumiem (B2B – business to business), aizvien vairāk attīsta pakalpojumus sūtījumiem no uzņēmuma klientam (B2C – business to consumer), lai izmantotu iespējas, ko sniedz e-komercijas izaugsme, turklāt tirgū ienāk jauni uzņēmumi. Vienlaikus vispārējā pakalpojuma sniedzēji izstrādā sarežģītākus paku piegādes pakalpojumus, piemēram, garantējot piegādes laikus, lai izmantotu tiešsaistes iepirkšanās sniegtās iespējas. Tādējādi pastāv zināma līdzība starp produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvā dažāda veida piegādes operatori, un robežas starp tiem kļūst arvien neskaidrākas.
Tomēr saglabājas bažas par paku pārrobežu piegādes pakalpojumu izdevīgumu cenu ziņā, piekļūstamību un pieejamību; patērētāji un e-mazumtirgotāji arvien galvenokārt sūdzas par to, ka trūkst informācijas par piegādi (piemēram, izsekošanas informācijas), cenas nav pietiekami pārredzamas un ir par augstu 34 . Papildus digitālā vienotā tirgus stratēģijai 35 , kas pieņemta 2015. gada 6. maijā, Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu, lai palīdzētu apzināt risinājumus paku pārrobežu piegādes uzlabošanai un labāk izprastu šā tirgus darbību. Komisija 2016. gada pirmajā pusē uzsāks pasākumus cenu pārredzamības un paku pārrobežu piegādes regulatīvās uzraudzības uzlabošanai. Tos veiks papildus darbībām, ko Komisija un dažādas ieinteresētās personas jau uzsākušas pēc tam, kad 2013. gadā tika pieņemts Ceļvedis vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā 36 .
9.Līdz ar sūtījumu aizstāšanu ar elektronisko pastu vispārējā pakalpojuma sniedzēju nodarbināto personu skaits ir samazinājies, darba apstākļi kļuvuši daudzveidīgāki
Vispārējā pakalpojuma sniedzēji 2013. gadā ES nodarbināja aptuveni 1,2 miljonus cilvēku, un dažās dalībvalstīs vispārējā pakalpojuma sniedzēji veidoja būtisku iekšzemes nodarbinātības daļu 37 . Citu pasta operatoru radītā nodarbinātība palielina šo kopējo skaitu; 2010. gadā aptuveni 272 000 bija tieši nodarbināti ekspressūtījumu nozarē 38 .
Nodarbinātības līmeni ietekmē vēstuļu apjoma samazināšanās, kā arī modernizācija un pieaugoša automatizācija. Pasaules Pasta savienības rādītāji liecina par vispārējā pakalpojuma sniedzēju nodarbinātā personāla kopējā skaita samazināšanos par aptuveni 250 000 laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam 39 . 28 dalībvalstīs laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam vispārējā pakalpojuma sniedzēju nodarbinātā personāla skaits samazinājās vidēji par 4,4 % 40 . Vispārējā pakalpojuma sniedzēju darbinieki galvenokārt ir arodbiedrību biedri, un uz to algām un darba apstākļiem parasti attiecas vispārējie un/vai nozares darba koplīgumi. Daudzos gadījumos modernizācija tika veikta sociāli atbildīgā veidā un sadarbībā ar arodbiedrību un, lai samazinātu obligāti atlaižamo skaitu, tika izmantota priekšlaicīga pensionēšanās un brīvprātīga pārcelšanās. Neraugoties uz darbaspēka samazināšanu, liela daļa personāla joprojām ir iesaistīta piegādes darbībās. Tomēr dažās dalībvalstīs ir ievērojami pieaudzis nepilna laika darbinieku īpatsvars, un kopumā ir vērojama tendence izmantot elastīgākus darba līguma veidus.
10.Ir nepieciešama cieša uzraudzība, jo tirgus turpina attīstīties
Kopumā Eiropas pasta politikas divi galvenie mērķi – proti, par pieejamu cenu visiem lietotājiem nodrošināt noteiktas kvalitātes pakalpojumu minimumu un atvērt tirgu, nodrošinot godīgus konkurences apstākļus, – ir sasniegti, lai gan saglabājas bažas par paku pārrobežu tirgu. Tomēr pasta tirgus turpina strauji attīstīties, un ir nepieciešama nepārtraukta cieša uzraudzība un turpmāka vispārējā pasta tirgus un reglamentējošo noteikumu ietekmes analīze. Tas jo īpaši svarīgi ir saistībā ar ietekmi, ko uz vispārējā pakalpojuma saistību izpildi rada vēstuļu apjoma samazināšanās un augošais paku skaits, un saistībā ar iespēju nepieciešamības gadījumā reaģēt uz izmaiņām tehniskajā, ekonomikas un sociālajā vidē un uz lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu nozares ilgtspēju. Komisija, sākot no 2016. gada, katru gadu publicēs statistikas datus, lai regulāri sniegtu jaunāko informāciju par norisēm vēstuļu un paku tirgos Eiropas Savienībā.
Copenhagen Economics, Main Developments in the Postal Sector (2008–2010), Kopenhāgena, Dānija, 2010. gads.
Copenhagen Economics, Pricing behaviour of postal operators, Kopenhāgena, Dānija, 2012. gads.
WIK-Consult, Main Developments in the Postal Sector (2010–2013)¸ Badhonefa, Vācija, 2012. gads.
Plašāka informācija par ERGP un arī tās ziņojumi ir pieejami http://ec.europa.eu/growth/sectors/postal-services/ergp/index_en.htm.
Šo dialoga grupu 2011. gadā izveidoja bijušais iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē. Tā apvieno pasta pakalpojumu lietotājus (galapatērētājus, MVU, uzņēmumus un e-mazumtirgotājus), pasta operatorus un arodbiedrības, lai analizētu pasta nozares liberalizācijas sekas un meklētu konstruktīvus veidus labāku pasta pakalpojumu sniegšanai klientiem. Ik gadu Briselē notiekošā foruma mērķis ir gūt tiešas atsauksmes no klientiem par Eiropas pasta reformas ietekmi, par prasībām attiecībā uz ilgtspēju pasta nozarē un par tiešo saikni ar e-komerciju.
Skatīt, piemēram, Veselības un patērētāju izpildaģentūras uzdevumā veikto Civic Consulting pētījumu Consumer market study on the functioning of e-commerce and internet marketing and selling techniques in the retail of goods, 2011. gads. FTI Consulting, Study on intra-community cross-border parcel delivery, 2011. gads; Copenhagen Economics, Study on the state of play of EU parcel markets with particular emphasis on e-commerce, 2013. gads; Eirobarometra speciālizdevumu Nr. 398, Internal Market Report, 2013. gads; Eirobarometra 413. zibensaptauju: Companies Engaged in Online Activities, 2015. gads un Consumer survey identifying the main cross-border obstacles to the DSM and where they matter most, Eiropas Komisija, 2015. gads
http://ec.europa.eu/consumers/consumer_evidence/market_studies/obstacles_dsm/index_en.htm.
