EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 11.11.2015

COM(2015) 561 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par to, kā piemēro 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 479/2013 par atbrīvojumu no prasības iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas Savienības precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par to, kā piemēro 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 479/2013 par atbrīvojumu no prasības iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas Savienības precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru

1.Ievads

Padomes 2013. gada 13. maija Regula (ES) Nr. 479/2013 (Neumas regula) bija pieņemta, pamatojoties uz Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos ES 43. pantu. Tajā paredzēts īpašs režīms saistībā ar pienākumu iesniegt ievešanas/izvešanas kopsavilkuma deklarācijas precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru, atkāpjoties no dažiem noteikumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa (MK) izveidi 1 un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumus (MKĪN) 2 .

Saskaņā ar Neumas regulas 6. pantu Horvātijas Republika apņēmās stingri uzraudzīt regulas piemērošanu un līdz 2014. gada martam informēt Eiropas Komisiju par visiem konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai tos novērstu. Saskaņā ar 7. pantu Komisijai divu gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā bija jāiesniedz Eiropas Savienības Padomei ziņojums, sniedzot tās piemērošanas novērtējumu.

Šajā ziņojumā sniegts šis novērtējums. Tajā sniegts pārskats par ekonomisko un ģeogrāfisko situāciju un izklāstīts tiesiskais regulējums, pēc tam sniegts vispārīgs īstenošanas novērtējums, novērtējums par to, vai ir ieviesti īpašie noteikumi, kā arī prasīto un nodrošināto resursu un spēju atbilstības novērtējums.

Šis ziņojums sagatavots, pamatojoties uz datiem, ko periodiski sniegusi Horvātijas muitas pārvalde, uz īpašu uzraudzības apmeklējumu, kas veikts 2014. gada 28. novembrī, kā arī uz tam sekojošo dialogu ar Horvātijas muitas pārvaldi pēc apmeklējuma ziņojuma pabeigšanas.

2.Ģeogrāfiskā un ekonomiskā situācija

2.1.Ģeogrāfiskā situācija

Neumas koridors ir daļa no Bosnijas un Hercegovinas teritorijas, kas sasniedz Adrijas jūras krastu, sadalot Horvātijas cietzemi divās daļās. Tas ir aptuveni 9 km garš. Uz ceļa, kas iet cauri Neumas koridoram, ir divas robežšķēršošanas vietas — Klek (Neuma I) ziemeļu pusē un Zaton Doli (Neuma II) dienvidu pusē. Sakarā ar šīs teritorijas konkrēto situāciju īpašie pasākumi dzīvnieku izcelsmes produktu nosūtīšanai cauri Neumas koridoram ļauj šo preču pārvadāšanu, ja transportlīdzeklim ir uzlikta plomba.

Ņemot vērā tās ģeogrāfisko situāciju, kā arī to, ka ceļš, kas iet pa Neumas koridoru, nav garš, ES tiesību aktu prasību iesniegt ievešanas/ izvešanas kopsavilkuma deklarācijas precēm, ko pārvadā pa koridoru, pilnīga piemērošana būtu bijusi ne vien tehniski sarežģīta, bet arī, visticamāk, būtu būtiski traucējusi komerciālai satiksmei un pasažieru pārvadājumiem šajā teritorijā.

2.2.Ekonomiskā situācija

Viens nozīmīgs ceļš, kas iet pa Neumas koridoru, ir vienīgais izmantojamais autopārvadājumu savienojums, turklāt tā caurlaides spēja ir ierobežota. Iekšzemes preces, ko pārvadā cauri koridoram, galvenokārt ir piegādes uz Dubrovnikas apgabalu. Tās nodrošina vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzības, kā arī vietējās ekonomikas vajadzības, kurā būtiska nozīme ir tūrismam. Lai gan šādas piegādes veic arī lielie uzņēmumi, ievērojamu daļu no pārvadājumiem pa koridoru veido preces, ko pārvadā vidējie un mazie ekonomikas dalībnieki, piemēram, amatnieki, zvejnieki un lauksaimnieki.

Vispārīgo prasību piemērošana iesniegt ievešanas/ izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, radītu kavēšanos, ievērojami apgrūtinātu preču piegādi, palielinātu transporta izmaksas un galu galā palielinātu attiecīgo preču cenu/izmaksas vietējā tirgū. Horvātijas muitas dienesti ir iesnieguši Komisijai sīki izstrādātu analīzi un šīs konkrētās situācijas skaidrojumu. Pirms Neumas regulas pieņemšanas šos apstākļus apsvēra Komisija, kā arī tos apsprieda Padomē. 3

3.Neumas regulā paredzētie juridiskie nosacījumi

Neumas regula stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā. Kopienas Muitas kodeksa (MK) 4 36.a panta 1. punktā, ievērojot dažus izņēmumus vai atkāpes, kas paredzētas tā īstenošanas noteikumu (MKĪN) 5 181.c pantā, paredzēts, ka par precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā, iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

Saskaņā ar MK 182.a panta 1. punktu, ievērojot attiecīgos izņēmumus vai atkāpes, ko piemēro saskaņā ar MKĪN 842.a panta 3. un 4. punktu, par precēm, kas atstāj Savienības muitas teritoriju, noformē izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja nav vajadzīga muitas deklarācija, piemēram, uz laiku izvedot preces no ES muitas teritorijas, ja neveic izvešanu un atkalizvešanu vai nepiemēro tranzīta procedūru.

Muitas kodeksa 36.b panta 2. punkts un 182.d panta 2. punkts paredz, ka minētās kopsavilkuma deklarācijas iesniedz, izmantojot elektroniskos datu apstrādes paņēmienus, lai nodrošinātu datu elektronisku apmaiņu muitas iestāžu starpā nolūkā panākt, ka muitas kontrole balstās uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus, kā tas paredzēts MK 13. pantā.

Saskaņā ar šiem noteikumiem attiecīgās prasības saistībā ar ES precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru, netika izvirzītas, ņemot vērā vietējās ekonomikas un preču veidu. Tūrisms ir galvenais saimnieciskās darbības veids teritorijā, kas aptver Dubrovnikas pilsētu. Tā pamatā ir galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, kuri ir atkarīgi no preču piegādēm no Horvātijas Republikas pārējās teritorijas, — šādu piegāžu vērtība parasti nepārsniedz EUR 10 000 uz vienu sūtījumu.

Jaunākie Horvātijas muitas pārvaldes sniegtie statistikas dati apliecina, ka 89 % precēm, ko transportē pa Neumas koridoru, ir Savienības preču statuss. Šīs preces pārvadā pa koridoru, pievienojot tām komercdokumentus, kas apliecina preču Kopienas statusu saskaņā ar MKĪN 317. pantu.

Horvātija apņēmās nodrošināt, ka līdz dienai, kad tā pievienosies ES, abās robežšķērsošanas vietās tiks ieviestas atbilstīgas procedūras un kontroles pasākumi, lai efektīvi pārvaldītu īpašo režīmu, kas izveidots saskaņā ar Neumas regulu. Abas robežšķērsošanas vietas bija atbilstīgi jāaprīko, kā arī jānodrošina personāls, lai īstenotu attiecīgās prasības.

Saskaņā ar Neumas regulas 4. pantu atbrīvojumu no prasības iesniegt izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

-precēm ir pievienoti komercdokumenti (rēķini vai pārvadājuma dokumenti), kuros norādīta vismaz MKĪN 317. panta 2. punktā minētā informācija, kā arī preču kopējā vērtība;

-katra attiecīgā preču sūtījuma kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10 000;

-attiecīgos pievienotos dokumentus preču izvešanas brīdī ir apstiprinājuši Horvātijas muitas dienesti ar oficiālu marķējumu (paraksts, spiedogi);

-ja uzskatīts par vajadzīgu, izvedot preces no Horvātijas, muitas dienesti ir uzlikuši plombas preču sūtījumiem vai transportēšanas līdzekļiem;

-ievedot preces atpakaļ, muitas dienesti ir pārbaudījuši dokumentus, laiku, kas bijis nepieciešams koridora šķērsošanai, plombas, ja tādas ir uzliktas, un preces, ja vajadzīgs.

Turklāt šādu atbrīvojumu piemērošana neskar riska analīzi, kas saistīta ar muitas kontroli, ko piemēro pa Neumas koridoru pārvadātajām Savienības precēm, kā to pieprasa Neumas regulas 5. pants.

4.Novērtējums

Horvātijas muitas pārvaldes sniegtie dati apstiprināja, ka tādu preču sūtījumu pārvadājumu apjoms, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000, gada laikā ievērojami pārsniedz tādu sūtījumu apjomu, kuru vērtība pārsniedz šo summu. Šī tendence ir izteiktāka laikposmā no jūnija līdz augustam, kad ievērojami palielinās satiksmes plūsma pa koridoru.

Uzraudzības grupa konstatēja vairākus labas prakses piemērus.

Robežšķērsošanas vietās ir atbilstīgas informācijas tehnoloģijas (IT) un cits nepieciešamais aprīkojums. Ir panākti ievērojami infrastruktūras uzlabojumi, lai nodrošinātu savlaicīgas, efektīvas un atbilstīgas kontroles procedūras un pārbaudes, kas atspoguļo ES iedibināto labo praksi. Muitas ierēdņu skaits ir pietiekams, un viņu darbs tiek organizēts atbilstīgi. Ir nodrošināta laba koordinācija un tiešie sakari ar centrālo pārvaldi un Neumas dienestiem.

No loģistikas viedokļa uz ceļiem ir paredzētas īpašas vietas transportlīdzekļu pārbaudei, kas ir tehniski atbilstīgi aprīkotas, lai nodrošinātu efektīvu muitas kontroli, radot pēc iespējas mazākus traucējumus satiksmei. Turklāt darbs robežšķērsošanas vietās ir organizēts tā, ka policija un muita cieši sadarbojas, — abu dienestu telpas ir savienotas ar logu. Šāds risinājums nodrošina atbilstīgu un ātru datu salīdzināšanu, kā arī pārbaužu un kontroles pasākumu koordinēšanu.

Ja preces uz laiku izved no muitas teritorijas, Horvātijas muitas dienesti nodrošina šādas procedūras īstenošanu:

-izvedot preces, muitas dienests saņem precēm pievienotos komercdokumentus vai pārvadājuma dokumentus un IT sistēmā ievada datus par personu, kura pārvadā preces, preču īpašnieku (ja tādi ir pieejami) un preču nosūtītāju, kopā ar preču aprakstu, vērtību, iepakojumu skaitu/daudzumu, kā arī kopējo masu;

-pēc tam tiek veikta samērīga riska analīze un, ja nepieciešams, veic muitas kontroli;

-ja muitas ierēdņi gūst pārliecību, ka nosacījumi ir izpildīti, viņi apzīmogo attiecīgos dokumentus, kas pievienoti precēm, norāda informāciju uz muitas plombām (ja tādas ir) un norāda precīzu laiku, kad preces izved no muitas teritorijas (stundas un minūtes). Koridora šķērsošanai ir paredzētas vidēji 20 minūtes. Tas ir pietiekams laikposms, ņemot vērā, ka transportlīdzekļi Neumas koridorā brauc cauri četrām robežšķērsošanas vietām, tostarp tām, kuras izveidojušas Bosnijas un Hercegovinas iestādes.

Vietā, kur preces ieved atpakaļ:

-preces un tām pievienotos apzīmogotos dokumentus nodod muitas ierēdņa rīcībā, kurš pārbauda dokumentus un salīdzina šajos dokumentos iekļauto informāciju ar informāciju, ko IT sistēmā ievadījis izvešanas muitas dienests. Tiek pārbaudītas muitas plombas (ja tādas ir). Pārbauda arī laikposmu, kas bijis nepieciešams, lai šķērsotu Neumas koridoru.

-Ja konstatē pārkāpumus (piemēram, ja bojātas muitas plombas vai ja pārsniegts laiks, kas nepieciešams koridora šķērsošanai), tiek veikta transportlīdzekļa, preču un pievienoto dokumentu rūpīga pārbaude. Atkarībā no šo īpašo pasākumu rezultātiem, tiek uzsāktas atbilstīgas darbības un īstenoti efektīvi un mērķtiecīgi pasākumi.

Uzraudzības misijas laikā tika konstatēts, ka fiziskās un dokumentu pārbaudes tiek veiktas pareizi, kā arī izlases veida pārbaudes ir pamatotas. Izvedot preces, dokumenti ir pienācīgi apzīmogoti, un, ievedot preces atpakaļ, pareizi tiek pārbaudīts laiks, kas bijis nepieciešams koridora šķērsošanai.

Uzraudzības misijas laikā Komisija konstatēja, ka darbinieki ir labi sagatavoti un viņiem ir laba izpratne par saistošajiem ES muitas tiesību aktiem un procedūrām, kā arī muitas ierēdņi ir saņēmuši atbilstīgu, pastāvīgu un mērķtiecīgu apmācību, ņemot vērā ne tikai vispārīgi piemērojamos noteikumus, bet arī īpašos vietējos apstākļus. Apmācība darbiniekiem tiek nodrošināta reģionālā līmenī, tādējādi sniedzot iespējas, lai uzdotu jautājumus un efektīvāk pielāgotos konkrētajai situācijai.

Tika konstatēts, ka dokumentu pārbaužu un fizisko pārbaužu organizācija robežšķērsošanas vietās ir vienmērīga un efektīva, kā arī transporta infrastruktūra ir atbilstīga — ir paredzētas īpašas joslas, lai novērstu nevajadzīgus satiksmes traucējumus.

Ir nodrošināts atbilstīgs IT aprīkojums, kas savienots ar centrālo pārvaldi, un tiek īstenota cieša sadarbība muitas un policijas dienestu starpā.

5.Resursi un spējas

Horvātijas muitas pārvalde arī īsteno īpašus centienus, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu kustību pa koridoru, un informē sabiedrību par īpašo režīmu, ko piemēro Neumas koridorā, sniedzot mērķtiecīgu informāciju, kas ir pieejama publiski.

Robežšķērsošanas vietām piešķirtie resursi ir atbilstīgi. Katrā robežšķērsošanas vietā darbu veic 2 līdz 3 ierēdņi. Ierēdņu skaits uz katru robežšķērsošanas vietu ir attiecīgi 26 un 28. Darba slodze salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES ir pieņemama. Katrs muitas ierēdnis apstrādā aptuveni 24 kopsavilkuma deklarācijas dienā, savukārt apstrādāto deklarāciju skaits ir no 17,5 līdz 31,5 deklarācijām dienā. Ir nodrošināta ļoti laba koordinācija robežšķērsošanas vietas, Splitas reģionālās iestādes un centrālās pārvaldes starpā. Darba slodzes sadale ir pieņemama. Darba organizācija ir efektīva un ļauj veikt efektīvu muitas kontroli un pārbaudes bez nepamatotas kavēšanās.

Uzraudzības grupa ir gandarīta par to, kā Horvātijas muitas pārvalde organizē Neumas regulas īstenošanu, un atzīst, ka piešķirtie resursi ir atbilstīgi un pietiekami.

6.Apmācība un loģistika

6.1.Apmācība

Muitas ierēdņi saņem gan vispārīgu apmācību par muitas tiesību aktiem un procedūrām, gan arī īpašu apmācību par jautājumiem, kas saistīti ar Neumas regulas īstenošanu, piemēram:

-importa kontroles sistēmas (IKS), eksporta kontroles sistēmas (EKS) un jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) izmantošanu,

-T2L 6 un citu Savienības statusa apliecinājumu būtību, izmantošanu un atbilstības pārbaudi,

-riska pārvaldību.

Visās Horvātijas reģionālajās muitas iestādēs tika regulāri nodrošināta uzņēmumu apmācība.

6.2.Loģistika

Neilgi pirms Horvātijas pievienošanās ES, ievērojot uzņemtās saistības, kas daļēji noteiktas Neumas regulā, tā izbūvēja un pilnībā aprīkoja jaunas robežšķērsošanas vietas — Klek robežšķērsošanas vietu un Zaton Doli robežšķērsošanas vietu. Jaunā loģistikas infrastruktūra nodrošina robežsargiem vajadzīgās telpas un vietu rūpīgai transportlīdzekļu pārbaudei, turklāt robežšķērsošanas vietās ir ceļa svari ar celtspēju līdz 50 tonnām, kā arī vieta, kur var strādāt ekspeditori.

6.3.IT infrastruktūra

Loģistikas sistēma, kas nodrošina transportlīdzekļu ātru pārbaudi, uzskatāma par labākās prakses piemēru. IT infrastruktūra ir atbilstīga, un to iespējams regulāri pilnveidot atbilstīgi pārmaiņām centrālā līmenī.

Visās darbavietās ir nodrošināts standarta IT aprīkojums, kas savienots ar muitas tīklu. Ir nodrošināta IT lietojumprogrammu pieejamība, kā arī iespēja piekļūt muitas pārvaldes tīmekļa vietnei. Ir nodrošināts Klek un Zaton Doli robežas muitas iestāžu IT savienojums.

Apmācību organizē Cilvēkresursu departaments, kas ir Muitas ģenerāldirektorāta struktūrvienība. Mācībspēki ir eksperti no Muitas ģenerāldirektorāta departamentiem, un apmācība parasti notiek Muitas ģenerāldirektorātā, taču, lai izvairītos no darbinieku nevajadzīgas ceļošanas, mācību centri izveidoti arī citviet valstī.

Vispārīgā apmācība par muitas jautājumiem notiek reģionālajās iestādēs, un mācībspēki ir centrālās pārvaldes eksperti. Tādējādi tiek veicināta muitas noteikumu vienāda piemērošana, ņemot vērā vietējos apstākļus. Ir organizētas arī īpaša apmācība par Neumas regulas īstenošanu. Komisija ieteica veikt konkrētus uzlabojumus, jo īpaši sniegt mērķtiecīgas norādes par T2L dokumentu izmantošanu, ar tiem saistītajām prasībām, kā arī par šo dokumentu īstuma pārbaudi. Neskatoties uz to, apmācības līmenis ir pietiekams, lai sagatavotu ierēdņus Neumas regulas veiksmīgai un efektīvai piemērošanai. Komisija atbalsta un veicina apmācību organizēšanu reģionālajos departamentos centrālās pārvaldes ekspertu vadībā, kā arī mērķtiecīgu apmācību par regulas īstenošanu.

Uzņēmumu interesēs būtu lietderīgi iekļaut apmācības programmā atbilstīgu apmācību par Neumas regulas īstenošanu.

7.Atbilstība regulas nosacījumiem

7.1.Tiesību akti

Horvātijas muitas pārvalde pieņēma norādījumus Nr. 25/2013 par muitas kontroles pasākumu īstenošanu attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru. Muitas ierēdņiem paredzētā īpaša apmācība turpinājās 2014. gadā.

7.2.Pārkāpumi

Pārkāpumi tiek konstatēti reti. Ir atklāts ļoti neliels skaits nelikumīgu dokumentu, un pārkāpumu iemesls parasti ir informācijas trūkums par procedūru.

7.3.Neumas regulas 4. pants

Ja tiek konstatēts, ka ir pārsniegts termiņš, ko nosaka preču pārvadāšanas pa koridoru pabeigšanai, sūtījumam papildus pārbauda:

-T2L dokumenta vai tā satura īstumu, pamatojoties uz elektroniskajiem datiem, vietā, kurā preces izved no ES,

-muitas plombu veselumu (ja tādas ir uzliktas),

-citas transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnības, lai noteiktu iespējamību piekļūt precēm, nebojājot muitas plombas, kā arī lai pārbaudītu, vai preces ir identiskas un to daudzums atbilst deklarētajam izvešanas brīdī.

7.4.Neumas regulas 5. pants

Muitas kontroles pamatā ir riska analīze, un to veic katrā gadījumā atsevišķi. Horvātijas muitas pārvaldes norādījumos Nr. 25/2013 aprakstīts, kā jāveic pārbaudes vietējā līmenī. Norādījumos sniegtas arī norādes par manuālu darbību drošību un drošības risku analīzi. Ir paredzēta īpaša prasība par tādu pārbaužu veidu un līmeni, lai muitas ierēdņi varētu pieņemt galīgo lēmumu, proti, atļaut vai aizliegt ievešanu vai izvešanu.

Muitas ierēdņiem Klek un Zaton Doli robežšķērsošanas vietās pastāvīgi tiek nodrošināta tādu ierēdņu palīdzība, kuri veic riska analīzi. Centrālās pārvaldes kontroles struktūrvienība (atbildīga par riska analīzi) ir sniegusi norādes par drošības jautājumiem. Darbiniekiem regulāri tiek organizētas maiņas Splitas muitas reģionālās iestādes Kontroles, izmeklēšanas un riska pārvaldības departamentā.

Tikai pēc tam, kad veiktas paredzētās darbības, izvešanas muitas dienests var atļaut izvest preces.

7.5. Sodi

Ja preču sūtījuma vērtība pārsniedz EUR 10 000, pārvadātājam ir jāiesniedz pilnīga izvešanas vai ievešanas kopsavilkuma deklarācija. Sodus piemēro arī pārkāpumu gadījumā.

Komisija secina, ka šos nosacījumus piemēro pareizi. Dokumenti tiek pareizi pārbaudīti, pārbaudi veic regulāri, turklāt centrālā pārvalde ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu.

8.Secinājums

Pamatojoties uz šajā ziņojumā sniegto novērtējumu, Komisija secina, ka Neumas regulas piemērošanas līmenis ir pietiekams un nav iemesla apturēt regulas īstenošanu vai to atcelt.

(1)

OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(2)

OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(3)

COM(2013) 1 final, ES paplašināšanās jautājumu un pievienošanās sarunās iesaistīto valstu darba grupas 2011. gada 24. jūnija kopējā nostāja.

(4)

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92.

(5)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93.

(6)

T2L ir muitas dokuments, ko izmanto Eiropas Savienībā, lai pierādītu, ka eksportu/importu veic Eiropas Savienības teritorijā. Lai varētu izdot šo dokumentu, eksportētāja un importētāja izcelsmes valstij, kā arī valstij, kurā sūtījumu iekrauj, un valstij, kurā to piegādā, jābūt ES dalībvalstij. T2L dokumentu apstiprina tās valsts muitas dienesti, kurā preces iekrauj, un importētājam šis dokuments ir jāsaņem, lai varētu uzsākt importa procedūru.