EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 8.10.2015

COM(2015) 505 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (kopsavilkums)

{SWD(2015) 194 final}
{SWD(2015) 195 final}

Ziņojums par turpmāko rīcību attiecībā uz pieprasījumiem no Eiropas Parlamenta tā rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu un no Padomes tās ieteikumā par 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 

Ievada komentāri

Šis ir Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei par turpmāko rīcību attiecībā uz EP rezolūcijām par budžeta izpildes apstiprināšanu 1 un Padomes ieteikumu 2 2013. finanšu gadā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. panta 3. punktu, Finanšu regulas (FR) 166. pantu un 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) Finanšu regulas 119. panta 5. punktu un 10. EAF Finanšu regulas 144. pantu.

Šis ir pirmais ziņojums, ko sagatavo Komisija, kura stājās amatā 2014. gada 1. novembrī. Jaunā komisija īsteno mērķtiecīgāku programmu saskaņā ar priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera noteiktajām politiskajām prioritātēm un īpašu uzmanību pievērš pareizai finanšu pārvaldībai.

Komisija ir rūpīgi izskatījusi EP un Padomes paustās bažas par 2013. gada budžeta izpildi.

EP vispārējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu ir uzsvērtas vairākas konkrētas problēmas, piemēram, nepieciešamība uzlabot dalīto pārvaldību, vienkāršošanu, darbības rezultātus, kā arī citus konkrētus aspektus. Šie pieprasījumi ir plaši apspriesti budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, jo īpaši ar referentu un Budžeta kontroles komitejas (CONT) locekļiem. Priekšsēdētāja vietnieces K. Georgijevas vēstulē 3 ir sniegtas liecības par Komisijas oficiālo apņemšanos pilnībā un laikus īstenot vairākas darbības un pasākumus, kas saistīti ar noteiktajiem jautājumiem.

Arī Padomes ieteikumā ir iekļauti svarīgi jautājumi attiecībā uz nepieciešamību uzlabot dalīto pārvaldību, vienkāršošanu un darbības rezultātus.

Šajā ziņojumā ņem vērā šo apņemšanos, vienlaikus vajadzības gadījumā aktualizējot situāciju, ciktāl līdz šim ir īstenotas turpmākas darbības. Tam pievienoti divi Komisijas dienestu darba dokumenti (KDDD), kuros sniegtas atbildes uz 319 pieprasījumiem no EP un 75 pieprasījumiem no Padomes attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu.

Komisija piekrīt sākt jaunas darbības attiecībā uz 139 pieprasījumiem (115 pieprasījumiem no EP un 24 pieprasījumiem no Padomes). Tā uzskata, ka attiecībā uz 218 pieprasījumiem (168 pieprasījumiem no EP un 50 pieprasījumiem no Padomes) vajadzīgās darbības jau ir veiktas vai tiek veiktas, lai gan dažos gadījumos šo darbību rezultāti vēl būs jānovērtē. Visbeidzot, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un budžeta struktūru vai tās institucionālo lomu vai prerogatīvām, Komisija nevar piekrist 37 pieprasījumiem (36 pieprasījumiem no EP 4 un 1 pieprasījumam no Padomes 5 ). Izvērsts pamatojums ir sniegts divos pievienotajos KDDD.

1.    Dalītās pārvaldības uzlabojumi

1.1.Atrunas, precizējot ģenerāldirektoru ticamības deklarāciju par lauksaimniecību un lauku attīstību, reģionālo politiku, kā arī nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem (1.–4. punkts)

Komisija uzskata, ka atrunas apstiprina Komisijā un dalībvalstīs ieviesto kontroles procedūru pareizu darbību. Gada darbības pārskatu (GDP) atrunu skaits [21 2013. gadā] ir Komisijas pilnveidotas un mērķtiecīgākas pieejas rezultāts, kas cita starpā radies, pateicoties ieviestajai stingrajai maksājumu aizturēšanas un atlikšanas politikai, nevis kontroles sistēmu darbības pasliktināšanas vai pārskatatbildības trūkuma dēļ. Atrunas parasti ir saistītas ar rīcības plāniem, ko rūpīgi uzrauga Komisija.

Tas, ka Komisija sistemātiski identificē nepilnības un riskus, rīkojas un sagatavo ziņojumus par panākto progresu, ļauj EP pastāvīgi uzraudzīt situāciju un finanšu pārvaldības kvalitātes attīstību.

Preventīvie, noteikšanas un korektīvie pasākumi, ko Komisija īsteno, pamatojoties uz daudzgadu uzraudzības un kontroles sistēmām, rada pamatotu pārliecību, ka ES budžets ir pienācīgi aizsargāts pret izdevumiem, kas neatbilst tiesību aktiem, un riskiem, ko rada dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības.

1.2.Vienotās revīzijas ķēde un komisijas un dalībvalstu atbildība (44. un 47. punkts)

Komisija strādā pie efektīvas “vienotās revīzijas ķēdes”, kas ir lielas rezolūcijas daļas vadmotīvs.

Šajā saistībā galvenie avoti Komisijas pārliecībai, ka resursi ir izlietoti saskaņā ar tiesisko regulējumu un pareizas finanšu pārvaldības principiem, ir tās veiktās revīzijas, Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas un OLAF sagatavotie ziņojumi, kā arī valstu iestāžu sniegtā informācija, jo īpaši revīziju atzinumi un kontroles statistika par kļūdu īpatsvaru, kas tiek sagatavota kā daļa no ikgadējiem kontroles ziņojumiem un gada laikā sniegtajām valstu sistēmu revīzijām.

Svarīgs vienotās revīzijas aspekts ir pārvaldības deklarācija, ar ko dalībvalstīm nosaka pastiprinātu obligātu pienākumu iesniegt attiecīgo aģentūru vai struktūrvienību direktoru/vadītāju parakstītus ziņojumus. Šīm deklarācijām pievieno ziņojumu, kurā sniegts kopsavilkums par visu veikto kontroles pasākumu un revīziju rezultātiem, kā arī īstenotajām vai plānotajām korektīvajām darbībām. Tomēr valsts deklarācijas iesniegšana (FR 59. panta 1. punkts) var veidot vēl vienu svarīgu vienotās revīzijas aspektu.

Saistībā ar pieprasījumu sniegt ieteikumus par to, kā veicināt šādu valstu deklarāciju izmantošanu, lai gan Komisija atbalsta iestāžu darba grupas ieteikumus 6 , tā vēlas uzsvērt, ka šo deklarāciju izmantošanu var veicināt ar citām piemērotākām darbībām, piemēram, iekļaujot informāciju publiskos dokumentos (piemēram, Komisijas GDP), apkopojot paraugprakses piemērus, organizējot informatīvas sesijas attiecīgos forumos un popularizējot valstu deklarāciju sagatavošanu kontaktos ar finanšu ministriem, valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm.

Attiecībā uz EP pieprasījumu publicēt valstu deklarācijas, gada kopsavilkumus un pārvaldības deklarācijas Komisija uzsver, ka tai nav tiesību publicēt šādus dokumentus.

1.3.Dalībvalstu sniegtās informācijas uzticamība (24.–25. punkts, 49.–50. punkts)

Komisija uzskata, ka GDP ticamību neapdraud dažu dalībvalstu veiktu pirmā līmeņa pārbaužu uzticamības trūkums. Tas patiešām ir kvalitatīvs pārskats, un šīs kvalitātes nodrošināšanas pamatā ir stabils un pārliecinošs process, kas ietver vairākus kontroles līmeņus:

- pirmā līmeņa kontrole, kurā tiek veiktas visu izdevumu pārbaudes pirms to deklarēšanas Komisijai;

- otrā līmeņa kontrole, ko pirms pārskatu iesniegšanas Komisijai veic sertifikācijas iestāde (grāmatvedis);

- trešā līmeņa kontrole, ko veido projektu un ieviesto procedūru revīzijas;

- pašas Komisijas kontroles pasākumi saistībā ar valstu īstenošanas un kontroles iestādēm vai tieši ar projektiem, kuru pamatā ir 15 pamatprasību novērtēšana.

Lai tos nodrošinātu, Komisija ņem vērā visos kontroles līmeņos veikto darbu, kā arī Eiropas Revīzijas palātas revīzijas darbu un OLAF veikto izmeklēšanu.

Turklāt kontroles pasākumi tiek veikti dažādos laikos — daži pasākumi notiek pēc izdevumu apstiprināšanas Komisijai. Atlikušā riska un tātad īstenošanas panākumu galīgais novērtējums tiek veikts slēgšanas brīdī.

Tā uzskata, ka GDP, kopsavilkuma pārskatā, paziņojumā par ES budžeta aizsardzību un gada pārskatos sniegtā informācija ir pietiekams pamats, lai novērtētu ieviesto sistēmu koriģēšanas spēju.

Paziņojumā par ES budžeta aizsardzību 7 ieņemtā piesardzīgā pieeja nav jāuztver kā norāde, ka dalībvalstis ir sniegušas neuzticamu informāciju. Komisijas komentārs attiecas uz dažu sertifikācijas iestāžu praksi kā finanšu korekcijas (FK) ziņot datus, kas ietver dalībvalstu un Komisijas veiktās FK. Tāpēc, lai izvairītos no divkāršas uzskaites riska, Komisija sistemātiski atskaita no dalībvalstu ziņotajiem skaitļiem summu, kas ir vienāda ar Komisijas korekcijām.

REGIO ĢD un EMPL ĢD veic pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu sniegtās ar FK saistītās informācijas uzticamību. Tie ir šādi pasākumi:

gada riska novērtējumu sagatavošana par dalībvalstu iesniegtajiem datiem;

sazināšanās ar sertificēšanas iestādēm, lai precizētu ziņotos datus, ja konstatētas neatbilstības;

revīziju veikšana uz vietas, lai pārbaudītu sertificēšanas iestāžu uzskaites sistēmas un par FK ziņoto datu uzticamību, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem; lai iegūtu papildu ticamību, 2014. gadā tika palielināta šādu revīziju piemērošanas joma.

Saistībā ar pieprasījumu ieviest procedūras, kas korektīvos pasākumus saista ar sākotnējo maksājumu gadu, Komisija norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā vispirms tieši dalībvalstis ir atbildīgas par pareizu procedūru ieviešanu, lai pārliecinātos par korektīvo pasākumu laiku, izcelsmi un daudzumu.

Komisija vienmēr ir norādījusi, ka korekciju saistīšana ar sākotnējo maksājumu gadu nav iespējama.

Ja Komisija, pamatojoties uz saviem novērtējumiem un analīzi, uzskata, ka dalībvalstu sniegtie dati nav pareizi, tas tiek skaidri norādīts tās dienestu attiecīgajos GDP.

Attiecībā uz pieprasījumu, ka ģenerāldirektoriem savos GDP ir jāziņo par dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru un Komisijas veiktajām korekcijām, tā atgādina, ka šo informāciju pašlaik sniedz ģenerāldirektorāti visām darbības programmām, uz kurām attiecas atrunas. Ar 2014. gadu šis modelis konkrētos gadījumos ir paplašināts attiecībā uz visām darbības programmām.

1.4. Kopsavilkuma pārskats un GDP (26.–27. punkts, 217.–218. punkts)

Atbildot uz EP pieprasījumu, Komisija ir precizējusi riskam pakļautās summas aprēķinu 2014. gada kopsavilkuma ziņojumā 8 , aprakstot arī korektīvo pasākumu prognozēto ietekmi.

Saistībā ar pieprasījumu kopsavilkuma ziņojumā iekļaut pienācīgu “ticamības deklarāciju” Komisija uzsver, ka, tā kā nepieciešamība stiprināt finanšu kontroli kopš 2000. gada ir viena no tās administratīvās reformas un stiprināšanas pasākumu galvenajām prioritātēm, pārvaldības sistēma (jo īpaši FR 66. panta 9. punkts) sniedz pilnīgas pilnvaras ģenerāldirektoriem, liekot tiem uzņemties personisku atbildību par finanšu pārvaldību. Tāpēc pārvaldības atbildība, ko uzņēmušies ģenerāldirektori, nodrošina pārskatatbildības struktūras vajadzīgo nepārtrauktību un ilgtspēju.

Komisija atgādina, ka saskaņā ar LESD 317. pantu kolēģija uzņemas politisku atbildību, katru gadu pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, kas ir iepriekšējā gada GDP kopsavilkums (FR 66. panta 9. punkts). Tā uzskata, ka GDP kopā ar kopsavilkuma ziņojumu atbilst pārskatatbildības iekšējiem un ārējiem mērķiem.

Attiecībā uz EP pieprasījumu precizēt standarta norādījumus par GDP (iespējams negatīvs atzinums, sankciju mehānisms) Komisija uzsver, ka pašreizējie norādījumi jau ļauj deleģētajiem kredītrīkotājiem secināt, ka viņam/viņai nav pamatotas pārliecības, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas saistībā ar notikušo darījumu likumību un pareizību.

Attiecībā uz sankciju mehānismu gan FR, gan Civildienesta noteikumos pašlaik jau ir paredzēts, ka uz deleģētajiem kredītrīkotājiem ir attiecināmas disciplinārās procedūras un tie ir finansiāli atbildīgi nelikumīgu darbību, krāpšanas vai korupcijas gadījumā.

2.    Vienkāršošana

Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam nodrošina pamatu turpmākai vienkāršošanai, ieviešot tādus pasākumus kā mazāku programmu skaitu, Eiropas Strukturālo un investīciju fondu un citu ES instrumentu noteikumu saskaņošanu, vienkāršotu izmaksu iespēju (VII) stiprināšanu, vienoto rīcības plānu ieviešanu un revīziju sloga mazināšanu saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā jaunais tiesiskais regulējums ietver tādus vienkāršošanas elementus kā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu un vienreizējos maksājumus lauku attīstības jomā. Tomēr, tā kā daudzi no šiem elementiem dalībvalstīm ir brīvprātīgi, to reālā ietekme ir atkarīga no valstu izvēlētajām īstenošanas metodēm. Turklāt daži no elementiem, ko likumdevēji ieviesuši likumdošanas procedūras gaitā, ir sarežģījuši Komisijas sākotnējos priekšlikumus. Turklāt Komisija ir sākusi gatavot vienkāršošanas izvērtējumu, un tā rezultāti drīz tiks paziņoti attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Saistībā ar kohēzijas politiku dalībvalstīm ir piedāvātas plašas vienkāršošanas iespējas, un tām šīs iespējas ir jāizmanto, vienlaikus izvairoties no to pārmērīgas reglamentēšanas. Tāpat nesen ir vienkāršoti arī noteikumi par publisko iepirkumu un valsts atbalstu, pieņemot uzlabotus tiesību aktus, kam pēc pilnīgas stāšanās spēkā vajadzētu palīdzēt samazināt kļūdu īpatsvaru. Turklāt Komisija ir uzņēmusies politisko iniciatīvu izveidot ekspertu grupu, lai sagatavotu neatkarīgu novērtējumu par vienkāršošanas pasākumu īstenošanu dalībvalstīs un noteiktu turpmākas noteikumu vienkāršošanas iespējas. 2015. gada 10. jūlijā Komisija pieņēma lēmumu, ar ko izveido augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu darba grupu jautājumos par Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņēmēju uzraudzības vienkāršošanu, par ko 2015. gada 9. jūnijā paziņoja reģionālās politikas komisāre Korina Krecu. Šīs darba grupas mērķis ir novērtēt, kā dalībvalstis izmanto vienkāršošanas iespējas fondu piekļuvei un apgūšanai, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

Ar 2016. gadu sāks darboties kohēzijas politikas elektroniskā pārvalde. Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam stiprina iespējas izmantot VII un paredz jaunus vienkāršotus instrumentus, piemēram, vienotos rīcības plānus, kas tiek pilnībā definēti, ņemot vērā iznākumu un paredzamos rezultātus, un kas tiek īstenoti, izmantojot VII. Turklāt saistībā ar nodarbinātību Komisija dalībvalstī organizē seminārus par vienkāršošanas jautājumiem. Komisija plāno iesniegt pārskatu par pašreizējo stāvokli vienkāršošanas jomā EP un Padomei līdz 2015. gada beigām.

VII un fondu noteikumu saskaņošana mazina administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un kļūdu rašanās risku. Tāpēc vienkāršošana palīdz koncentrēt centienus uz projektu un programmu rezultātu sasniegšanu.

Komisija uzraudzīs vienkāršošanas elementu īstenošanu katrā politikas jomā un līdz 2015. gada beigām saskaņos šīs atsevišķās iniciatīvas, sagatavojot administratīvās vienkāršošanas rezultātu pārskatu.

Komisija ņems vērā šīs uzraudzības un koordinācijas pasākumu rezultātus daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatā (kas jāsagatavo līdz 2016. gada beigām) un FR nākamajā pārskatīšanas reizē.

3.    Darbības rezultāti (303.–310. pants)

2014.–2020. gada DFS finansēšanas programmu jaunā paaudze sekmēs stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, jo tā ir vairāk vērsta uz darbības rezultātiem, kā detalizēti aprakstīts iepriekš minētajā priekšsēdētāja vietnieces K. Georgijevas vēstulē.

Pēc EP 2013. gada 3. decembra rezolūcijas par integrētu iekšējās kontroles sistēmu (40. punkts) 9 pieņemšanas Komisija ir veikusi nepieciešamās darbības, lai 2015. gadā izveidotu iestāžu darba grupu par uz darbības rezultātiem balstītu budžeta izstrādi.

EP pieprasa ģenerāldirektoru pārvaldības plānā iekļaut nelielu skaitu mērķu, par kuriem tie ziņo savos GDP. Komisija uzsver, ka 2013. gada GDP liecināja par progresu 2013. gada pārvaldības plānos noteikto starpposma un ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, un tajos bija arī iekļauts kopsavilkums par sagatavotajiem novērtējumiem un veiktajām darbības rādītāju revīzijām.

Rezolūcijā tiek aicināts nākamajā novērtējuma ziņojumā iekļaut divas analīzes — abas attiecībā uz lietderīgumu, efektivitāti un sasniegtajiem rezultātiem saistībā ar izaugsmi un darbavietu radīšanu, kas attiecīgi panākti, īstenojot Investīciju plānu 10 un Izaugsmes un nodarbinātības plānu.

Attiecībā uz pirmo plānu un pēc EP un Padomes panāktās vienošanās (2015. gada 5. jūnijā) Komisija iesniegs: a) novērtējumu par ES garantijas izmantošanu un darbību, to papildinot ar Eiropas Revīzijas palātas atzinumu un b) atzinumu, kurā būs ietverts regulas piemērošanas neatkarīgs novērtējums.

Saistībā ar otro plānu Komisija norāda, ka novērtējuma ziņojumā ir sniegti dati par Eiropadomes 2012. jūnijā pieņemto Izaugsmes un nodarbinātības plānu, ciktāl attiecīgās rīcības ir finansētas ar ES budžetu.

Divi citi pieprasījumi attiecas uz Komisijas iekšējās organizācijas koordināciju. Savās jaunajās darba metodēs Komisija ir izklāstījusi, kā tā nodrošina, ka tās darbs atbilst politisko pamatnostādņu galvenajām jomām visos Komisijas dienestos, un tās mērķis attiecībā uz ES budžetu ir izveidot spēcīgāku uz rezultātu vērstu kultūru. Turklāt ES politikas jomas tiek koordinētas un pārvaldītas, ņemot vērā ĢD darbību transversālo būtību.

Šajā saistībā ir izveidots komisāru tīkls, pievēršot uzmanību uz rezultātu vērstam ES budžetam.

4.    Īpaši jautājumi

4.1.    Interešu konflikts (IK) (56. punkts)

Attiecībā uz EP pieprasījumu pārbaudīt dalībvalstu tiesību aktu pašreizējo situāciju šajā jomā Komisija atgādina, ka vispārēji interešu konfliktu novēršana valsts mērogā ietilpst dalībvalstu kompetencē, arī gadījumos, kad potenciālais IK attiecas uz Savienība budžeta līdzekļu pārvaldību.

Saistībā ar aicinājumu iesniegt ieteikumus vai juridiski saistošus risinājumus Komisija atgādina, ka gadījumos, kad ES budžeta īstenošana tiek pārvaldīta dalīti, jau ir ieviesti juridiski noteikumi par IK novēršanu 11 .

Jo īpaši attiecībā uz FR noteikumiem dalībvalstu ziņā ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu IK gan pārvaldības, gan kontroles jomās.

Turklāt Kopīgo noteikumu regulā ir noteikts, ka darbību programmas nodrošina pienācīgu funkciju nodalīšanu, ja atbalsta saņēmējs ir arī vadošā iestāde.

Tāpat saskaņā ar noteikumiem par iepirkumu dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

4.2.    Pirmspievienošanās priekšfinansējums (215. punkts)

Attiecībā uz deviņu darījumu atbilstības noskaidrošanu saistībā ar valstu pirmspievienošanās programmām Komisija uzsver, ka šos darījumus ietekmēja tikai īslaicīga uzskaites procedūras kļūda. Komisija ir konsekventi apgalvojusi, ka šī kļūda neietekmē nedz pārskatu uzticamību, nedz arī attiecīgo darījumu likumību un pareizību.

Turklāt attiecīgajā punktā ir tikai daļēji atspoguļoti Eiropas Revīzijas palātas izdarītie secinājumi un saistītās atbildes, ko Komisija sniedza 2013. gada Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatā.

Kas attiecas uz Paplašināšanās ĢD darbības atbilstību FR 88. pantam un šīs regulas piemērošanas noteikumu 100. pantam, Komisija uzsver, ka šie noteikumi konkrēti attiecas uz izdevumu apstiprināšanu, kas nenotiek nevienā no šiem darījumiem. Tādēļ Komisija nepiekrīt, ka pants nav ticis ievērots — nevienā brīdī nav notikusi saziņa par šiem darījumiem ar atbalsta saņēmēju valsti, norādot ka Komisija ir apstiprinājusi saistītos izdevumus.

Komisija atzīmē, ka pagaidu grāmatvedības procedūra bija ieviesta tikai divus gadus un trešajā tika atcelta. Pašlaik ģenerāldirektorāts darbā ar attiecīgajām atbalsta saņēmējām valstīm ir ieviesis īpašu sistēmu, lai nodrošinātu, ka izmaksu uzrādīšana grāmatvedības uzskaitē pilnībā atbilst FR.

4.3.    IMG (234.–235. punkts)

Rezolūcijā tiek prasīts norādīt iemeslus OLAF galīgā ziņojuma par IMG nopludināšanai, kā arī pieņemt lēmumu par šīs organizācijas juridisko statusu. Ievērojot konfidencialitātes ierobežojumus, Komisija informēs EP par tās izmeklēšanas rezultātiem par informācijas iespējamās neatļautās nopludināšanas apstākļiem.

Attiecībā uz IMG juridisko statusu Komisija jau ir skaidri norādījusi, ka, ņemot vērā OLAF galīgajā ziņojumā iekļautos jaunos faktus, tā neparakstīs turpmākus līgumus ar IMG saskaņā ar īpašo procedūru, kas ir piemērojama starptautiskajām organizācijām, kamēr IMG nebūs precizējusi savu statusu.

Komisija vēlētos atgādināt, ka FR un tās piemērošanas noteikumi nodrošina skaidru tiesisko regulējumu dotāciju piešķiršanai bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas (tiešā pārvaldībā). Šajos juridiskajos pamatos ir noteiktas konkrētas situācijas, kad šādu tiešu piešķiršanu atļauts izmantot, piemēram, humānā palīdzība, civilās aizsardzības vai krīžu pārvarēšanas palīdzība, ārkārtas situācijas, monopola situācijas, iestādes, ko likumdevējs norādījis pamataktos, vai konkrētas rīcības, kad vajadzīgs īpašs atbalsta saņēmēja veids — galvenokārt attiecībā uz tā tehnisko kompetenci, augstu specializācijas līmeni vai īpašām administratīvajām pilnvarām. Kas attiecas uz iepirkumiem, par katrā gadā piemērotajām sarunu procedūrām saskaņā ar piemērošanas noteikumu 53. pantu tiek ziņots katrā GDP (3. pielikums, 11. un 12. tabula).

Svarīgi atzīmēt, ka starp šīm īpašajām situācijām un atbalsta saņēmēja vai līgumslēdzējas puses juridisko statusu nav saistības. Tas, vai iestāde ir vai nav starptautiska organizācija, šajos konkrētajos gadījumos nav būtiski — attiecīgās privilēģijas, ko iestāde var iegūt, tiekot šādi klasificēta, nav gūstamas tiešajā pārvaldībā, bet gan piekļūstot arī iepriekšējai kopīgajai pārvaldībai, kas tagad ir netiešā pārvaldība.

Rezolūcijā ir arī prasīts informēt EP par OLAF 2011. gadā sākot izmeklēšanu un sniegt tam sarakstu, kurā uzskaitītas visas organizācijas, uzņēmumi, citas iestādes un personas, kas noslēgušas līgumus ar Komisiju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, norādot to juridisko statusu.

Attiecībā uz pirmo pieprasījumu — Komisija ir regulāri informējusi CONT priekšsēdētāju un tās locekļus. Jo īpaši tā atgādina, ka 2015. gada 17. jūnijā CONT priekšsēdētājs un tās locekļi slēgtā sanāksmē tika informēti par Komisijas turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz OLAF IMG jautājumā. Komisija atsaucas uz šo informāciju.

Saistībā ar otro pieprasījumu Komisija uzskata, ka tādu sarakstu nodrošināšana, kuros norādītas līgumslēdzējas puses, kurām līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas sarunu procedūrā vai kurām dotācijas piešķirtas tieši, un šo pušu saistīšana ar to juridisko statusu radītu nesamērīgu darba apjomu, jo šādi dati nav viegli pieejami centrālajās datubāzēs. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, tiešās piešķiršanas gadījumi ir skaidri uzskaitīti GDP.

4.4.    OLAF (280.–287. punkts)

Parlamenta pieprasījumi šajā jautājumā galvenokārt ir saistīti ar OLAF un tā Uzraudzības komitejas (UK) attiecībām. Komisija var apliecināt EP, ka šie aspekti ir pienācīgi ņemti vērā.

Jo īpaši saistībā ar UK neatkarību atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu UK un tā budžeta neatkarīgu darbību un finansiālo autonomiju. Komisija izskata iespēju to stiprināt vēl vairāk esošajā tiesiskajā regulējumā, jo īpaši cilvēkresursu un budžeta pārvaldības jomās. Noteiktajā laikā EP par to tiks informēts. Tāpat attiecībā uz pieprasījumu apspriesties ar UK pirms darbiniekiem paredzēto norādījumu grozīšanas par izmeklēšanas procedūrām un pirms izmeklēšanas politikas prioritāšu noteikšanas OLAF jau ir apspriedies ar UK par tā vadlīnijām darbiniekiem par izmeklēšanas procedūrām un par tā izmeklēšanas politikas prioritātēm saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un starp OLAF un UK noslēgto darba kārtību, un tas ir apņēmies šādi rīkoties arī turpmāk.

Attiecībā uz UK ieteikumu īstenošanu Komisija var apliecināt EP, ka OLAF ir rūpīgi izskatījis visus UK ieteikumus un ieguldījis ievērojamus resursus, lai īstenotu vairākus no tiem. 2014. gads bija pirmais gads, kurā UK veica turpmākus pasākumus attiecībā uz tās iepriekšējos gados sagatavotajiem ieteikumiem. Pašlaik tiek izstrādāta procedūra, kā veikt šādus turpmākus pasākumus nākotnē. Gan OLAF, gan UK kopīgi strādā, lai veidotu labu sadarbību šajā jomā. OLAF saistībā uz tā reorganizāciju 2012. gada 1. februārī uzsākto izmeklēšanu likumība tika apskatīta 2015. gada 20. janvāra UK ziņojumā Nr. 3/2014. OLAF 2015. gada 9. februārī sniedza komentārus par UK ziņojumu, un tie bija pievienoti UK ziņojumam, kas iestādēm tika nosūtīts 2015. gada 12. februārī. Statistika par izmeklēšanas procedūru ilgumu ir iekļauta OLAF gada pārskatos. Turklāt OLAF ģenerāldirektors ir pieprasījis UK sagatavot visaptverošu atzinumu par OLAF statistiku. UK šo atzinumu ir iekļāvis savā 2015. gada darba programmā.

* * *

(1) 2013. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana, Revīzijas palātas īpašie ziņojumi attiecībā uz Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu, EAF budžeta izpildes apstiprināšanu, aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu. Atsauces uz dokumentiem P8_TA-PROV(2015)0118, P8_TA-PROV(2015)0119, P8_TA-PROV(2015)0120 un P8_TA-PROV(2015)0130 attiecīgi pieejamas šādā tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=20150429&secondRef=TOC&language=en

(2) Atsauces uz dokumentiem 5303/15 ADD 1, 5303//1/15 REV 1, 5304/15, 5305/15, 5305/15 ADD1, 5306/15, 5306/15 ADD 1, 5549/15 ir publicētas: http://www.europarl.europa.eu/committees/en/cont/discharge-2013.html

(3)

   Ares(2015)971353, 4.3.2015.

(4)

     Skatīt KDDD 2., 10., 12., 26.-27., 34.-35., 40., 44.-45., 58., 91., 94., 103., 110., 137.-138., 141., 143.-144., 148., 152., 156., 169., 218., 222., 224., 268.-269., 271., 282.-283., 290., 294.-295. pantu un 297. pantu par EP rezolūcijām.

(5)

     Skatīt KDDD 50. pantu par Padomes ieteikumu.

(6)

   COM(2014) 688 final.

(7)

   COM(2014) 618 final.

(8)

   COM(2015) 279 final.

(9)

   Minētie dokumenti pieejami: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2013-0319&language=EN&ring=A7-2013-0189

(10)

   COM(2015) 10 final.

(11)

   FR 32. panta 3. punkts un 59. panta 1. punkts, Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 125. panta 7. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu 24. pants.