52015DC0161

2015. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 4 PROJEKTS,

KAS PIEVIENOTS PRIEKŠLIKUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBAS SOLIDARITĀTES FONDA IZMANTOŠANU ATTIECĪBĀ UZ RUMĀNIJU, BULGĀRIJU UN ITĀLIJU

Ņemot vērā:

– Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[1], un jo īpaši tās 41. pantu,

– Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[2], un jo īpaši tās 10. pantu,

– Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2014. gada 17. decembrī[3],

– Budžeta grozījuma Nr. 1/2015 projektu[4], kas pieņemts 2015. gada 13. janvārī,

– Budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu[5], kas pieņemts 2015. gada 20. janvārī,

– Budžeta grozījuma Nr. 3/2015 projektu[6], kas pieņemts [2015. gada 15. aprīlī],

Eiropas Komisija ar šo iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 2015. gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu.

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm). Izmaiņas šajā dokumentā angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas kā budžeta pielikums.

SATURS

1.       Ievads. 3

2.       ES Solidaritātes fonda izmantošana.. 3

2.1.         Rumānija – plūdi pavasarī 3

2.2.         Rumānija – plūdi vasarā.. 4

2.3.         Bulgārija – plūdi vasarā.. 5

2.4.         Itālija – plūdi rudenī 6

3.       Finansējums. 7

4.       Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām... 9

1.           Ievads

2015. gada budžeta grozījuma Nr. 4 projekts (BGP) attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu EUR 66 505 850 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās. Fonda līdzekļu izmantošana ir saistīta ar diviem plūdiem Rumānijā, plūdiem Bulgārijā un plūdiem Itālijā.

2.           ES Solidaritātes fonda izmantošana

2014. gada otrajā pusē Komisija saņēma vēl četrus pieteikumus par ESSF finansiālo palīdzību saistībā ar dabas katastrofām Rumānijā (plūdi pavasarī un vasarā), Bulgārijā (plūdi vasarā) un Itālijā (plūdi rudenī).

Komisijas dienesti ir rūpīgi izvērtējuši visus četrus pieteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002[7], ar ko izveido ESSF (turpmāk „regula”), un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu.

Šī izvērtējuma svarīgākie elementi ir apkopoti turpmāk tekstā.

2.1.      Rumānija – plūdi pavasarī

(1) Plaši plūdi 2014. gada aprīlī un maijā skāra ievērojamu Rumānijas daļu, sagraujot publisko un privāto infrastruktūru un privātus mājokļus un radot kaitējumu lauksaimniecībai.

(2) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF galvenajā piemērošanas jomā.

(3) Rumānijas pieteikums tika saņemts 2014. gada 9. jūlijā noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem postījumiem, kas reģistrēti 2014. gada 19. aprīlī.

(4) Rumānija nepieprasīja avansa maksājumu.

(5) Pieteikums tika iesniegts, balstoties uz kritēriju „katastrofa kaimiņos esošā valstī” saskaņā ar regulas 2. panta 4. punktu. Saskaņā ar šo noteikumu valsts, kuru skārusi tā pati katastrofa, kas ir skārusi kaimiņvalsti, attiecībā uz kuru atzīts, ka tajā ir notikusi liela katastrofa, izņēmuma kārtā var saņemt palīdzību no ESSF – pat tad, ja nav izpildīts „lielas katastrofas” vai „reģionālas katastrofas” kritērijs. Rumānija apgalvoja, ka to skāra tā pati katastrofa, kura sākās Serbijā 2014. gada 14. maijā un kuru Komisija jau iepriekš bija atzinusi par lielu katastrofu.

(6) Tomēr Komisija, novērtējot meteoroloģiskos apstākļus, secināja, ka Rumānijas iestāžu sniegtā informācija neļāva attiecināt visus apgalvotos zaudējumus (kas nodarīti jau 19. aprīlī) uz to pašu katastrofu, kura skāra Serbiju. Tāpēc Komisija aicināja Rumāniju pārskatīt un atjaunināt savu pieteikumu, un izslēgt zaudējumus, kas tika nodarīti pirms 14. maija. Komisija 2014. gada 29. septembrī saņēma no Rumānijas pārskatītu pieteikumu.

(7) Pārskatītajā pieteikumā Rumānijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 167,927 miljoni euro. Šī summa ir 0,13 % no Rumānijas nacionālā kopienākuma (NKI) jeb 21,43 % no Rumānijai 2014. gadā piemērojamās, lielai katastrofai noteiktās robežas ESSF izmantošanai, kas ir 783,738 miljoni euro (t. i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2012. gada datiem). Tā kā kopējais tiešo zaudējumu apmērs bija mazāks par lielai katastrofai noteikto robežu un netika sasniegta reģionālai katastrofai noteiktā robeža, kas paredzēta regulas 2. panta 3. punktā, pieteikums tika sekmīgi novērtēts saskaņā ar 2. panta 4. punktā izklāstīto kaimiņvalsts nosacījumu.

(8) Attiecībā uz katastrofas ietekmi un sekām tika ziņots, ka tā skāra 30 no 42 Rumānijas apriņķiem, katastrofas rezultātā tika evakuēti iedzīvotāji, tā nodarīja lielus postījumus un negatīvi skāra dažādas ekonomikas nozares. Jo īpaši tika ziņots par preventīvās infrastruktūras, transporta, ūdensapgādes/notekūdeņu, enerģētikas un komunikāciju infrastruktūras postījumiem. Lauksaimniecību skāra kultūraugu zudumi apstrādātās zemes platībās un mājlopu noslīkšana; sagrauti dambji iznīcināja pievadceļus un kokaudzētavas mežsaimniecības nozarē; tika applūdināti gan privāti mājokļi, gan skolas, slimnīcas, citas sabiedriskas ēkas un kultūras vērtības.

(9) Rumānijas iestādes ir aprēķinājušas būtisku avārijas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, 145,527 miljonu euro apmērā, sadalot tās pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa (vairāk nekā 95 miljoni euro) attiecas uz atjaunošanas darbiem transporta jomā. Otrā lielākā izmaksu daļa attiecas uz preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu (44 miljoni euro).

(10) Skartie reģioni ir „mazāk attīstīti reģioni” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) (2014.–2020. g.). Rumānijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par savu nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmas, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(11) Runājot par to Savienības tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz katastrofu riska novēršanu un pārvaldību saistībā ar katastrofas veidu, ir jāatzīmē, ka Rumānija īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību („Plūdu direktīva”). Direktīvas īstenošanas otrajā posmā Rumānija kopš 2014. gada marta izstrādāja plūdu draudu kartes un plūdu riska kartes reģioniem, kas noteikti kā reģioni ar potenciāli būtiskiem plūdu riskiem.

(12) Pieteikuma iesniegšanas laikā Rumānijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesības aktiem par katastrofas veidu.

(13) Rumānijas iestādes nenorādīja, ka attiecināmajām izmaksām ir apdrošināšanas segums.

2.2.      Rumānija – plūdi vasarā

(1) No 2014. gada jūlija beigām līdz augusta vidum Rumānijas dienvidrietumu daļā bija spēcīgi nokrišņi, kuriem sekoja plūdi un zemes nogruvumi, kas radīja kaitējumu publiskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem un lauksaimniecības nozarei, kā arī kultūras mantojumam un privātiem mājokļiem.

(2) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda galvenajā piemērošanas jomā.

(3) Rumānijas pieteikums tika saņemts 2014. gada 3. oktobrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem postījumiem, kas reģistrēti 2014. gada 28. jūlijā. 2015. gada 13. janvārī tika iesniegta papildu informācija, tostarp pārskatītie dati par zaudējumiem.

(4) Rumānija nepieprasīja avansa maksājumu.

(5) Rumānijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 171,911 miljoni euro. Šī summa ir 0,13 % no Rumānijas NKI jeb 21,9 % no Rumānijai 2014. gadā piemērojamās, lielai katastrofai noteiktās robežas Solidaritātes fonda izmantošanai, kas ir 783,738 miljoni euro (t. i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2012. gada datiem).

(6) Tā kā kopējais tiešo zaudējumu apmērs bija mazāks par lielai katastrofai noteikto robežu ESSF izmantošanai, pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz „reģionālo katastrofu” kritērijiem, kas izklāstīti regulas 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka „reģionāla katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona IKP. Rumānijas pieteikums attiecas uz vienu NUTS 2 līmeņa reģionu, proti, Dienvidrietumu Olteniju (Sud-Vest Oltenia). Ziņotie tiešie zaudējumi 171,911 miljonu euro apmērā atbilst 1,64 % no šā reģiona IKP (10 480 miljoni euro, pamatojoties uz 2011. gada datiem) un pārsniedz regulas 2. panta 3. punktā minēto robežu, kas ir 1,5 %. Tāpēc Rumānija ir tiesīga saņemt līdzekļus no Solidaritātes fonda.

(7) Attiecībā uz katastrofas ietekmi un sekām tika ziņots, ka tā skāra vairāk nekā 126 000 iedzīvotājus 5 apriņķos Sud-Vest Oltenia reģionā. Katastrofa radīja ievērojamu kaitējumu publiskajai infrastruktūrai (izpostīti dambji un aizsprosti, sagrauti ceļi, tilti, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un kanalizācijas sistēmas) un iznīcināja lauksaimniecības produkciju (kultūraugus, dārzeņus un vīna dārzus). Rumānija apgalvoja, ka kaitējums tika nodarīts vairāk nekā 2300 privātiem mājokļiem, 20 skolām, 9 bērnudārziem un 11 baznīcām.

(8) Rumānijas iestādes ir aprēķinājušas būtisku avārijas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, 93 955 miljonu euro apmērā, sadalot tās pa darbu veidiem. Izmaksu lielākā daļa (saskaņā ar aplēsēm vairāk nekā 59 miljoni euro) attiecas uz transporta infrastruktūras atjaunošanu, otrā lielākā daļa (aptuveni 26 miljoni euro) attiecas uz preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu.

(9) Sud-Vest Oltenia ir „mazāk attīstīts reģions” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.). Rumānijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par savu nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmas, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(10) Runājot par to Savienības tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz katastrofu riska novēršanu un pārvaldību saistībā ar katastrofas veidu, ir jāatzīmē, ka Rumānija īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību („Plūdu direktīva”). Direktīvas īstenošanas otrajā posmā Rumānija kopš 2014. gada marta izstrādāja plūdu draudu kartes un plūdu riska kartes reģioniem, kas noteikti kā reģioni ar potenciāli būtiskiem plūdu riskiem.

(11) Pieteikuma iesniegšanas laikā Rumānijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesības aktiem par katastrofas veidu.

(12) Rumānijas iestādes norādīja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

2.3.      Bulgārija – plūdi vasarā

(1) Līdzīgi kā Rumānija, Bulgārija 2014. gada jūlija beigās un augusta sākumā cieta no spēcīgām un smagām lietusgāzēm, kas radīja ievērojamu kaitējumu publiskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem, privātiem mājokļiem un mantai, kā arī lauksaimniecības nozarei.

(2) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda galvenajā piemērošanas jomā.

(3) Bulgārijas pieteikums tika saņemts 2014. gada 23. oktobrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem postījumiem, kas reģistrēti 2014. gada 31. jūlijā. Bulgārijas iestādes 2014. gada 12. novembrī iesniedza atjauninātu informāciju.

(4) Bulgārija nepieprasīja avansa maksājumu.

(5) Bulgārijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 79,344 miljoni euro. Šī summa ir 0,20 % no Bulgārijas NKI jeb 34,1 % no Bulgārijai 2014. gadā piemērojamās, „lielai katastrofai” noteiktās robežas ESSF izmantošanai, kas ir 232,502 miljoni euro (t. i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2012. gada datiem).

(6) Tā kā kopējais tiešo zaudējumu apmērs ir mazāks par lielai katastrofai noteikto robežu ESSF izmantošanai, pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz „reģionālo katastrofu” kritērijiem, kas izklāstīti regulas 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka „reģionāla katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona IKP. Bulgārijas pieteikums attiecas uz vienu NUTS 2 līmeņa reģionu, proti, Severozapaden reģionu Bulgārijas ziemeļrietumos, kas ir viens no trūcīgākajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Ziņotie tiešie zaudējumi 79,344 miljonu euro apmērā atbilst 2,9 % no šā reģiona IKP (732 miljoni euro, pamatojoties uz 2011. gada datiem) un tādējādi pārsniedz regulas 2. panta 3. punktā minēto robežu, kas ir 1,5 %. Tāpēc Bulgārija ir tiesīga saņemt līdzekļus no ESSF.

(7) Attiecībā uz katastrofas ietekmi un sekām tika ziņots, ka lielākie postījumi bija Mizia pilsētā un Krushovitsa ciemā. Tika applūdināti ceļi, vietējas nozīmes ielas, lauksaimniecības platības un aptuveni 700 privāti mājokļi un sabiedriskas ēkas. Mizia pilsētas mērs 2. augustā izsludināja ārkārtas stāvokli, un bija jāevakuē vairāk nekā 800 cilvēku. Bija bloķēti ceļi un transporta piekļuve Mizia pilsētai un apkārtējiem ciemiem. Būtiski postījumi tika nodarīti publiskajai infrastruktūrai energoapgādes, ūdensapgādes, transporta un izglītības nozarēs, kā arī kultūras mantojuma objektiem un aizsargājamām dabas teritorijām.

(8) Bulgārijas iestādes ir aprēķinājušas būtisku avārijas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, 69,108 miljonu euro apmērā, sadalot tās pa darbu veidiem. Izmaksu lielākā daļa attiecas uz transporta infrastruktūras atjaunošanu (30 miljoni euro). Vēl aptuveni 19 miljoni euro būs vajadzīgi remontdarbiem ūdensapgādes/notekūdeņu jomā.

(9) Skartais Severozapaden reģions ir „mazāk attīstīts reģions” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.). Bulgārijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par savu nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmas, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(10) Runājot par to Savienības tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz katastrofu riska novēršanu un pārvaldību saistībā ar katastrofas veidu, ir jāatzīmē, ka Bulgārija īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību („Plūdu direktīva”). Īstenojot Bulgārijas „Likumu par ūdeņiem”, tika veikts sākotnējs plūdu riska novērtējums katram upju baseina apgabalam, kurā tika konstatēti potenciāli būtiski plūdu riski.

(11) Pieteikuma iesniegšanas laikā Bulgārijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesības aktiem par katastrofas veidu.

(12) Bulgārijas iestādes norādīja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

2.4.      Itālija – plūdi rudenī

(1) Plašos Itālijas ziemeļrietumu reģionos no 2014. gada 9. oktobra līdz 18. novembrim valdīja ilgstoši nelabvēlīgi laika apstākļi ar spēcīgām lietusgāzēm, kurām sekoja plūdi un zemes nogruvumi, kas radīja ievērojamu kaitējumu publiskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem, privātiem mājokļiem un mantai, kā arī lauksaimniecības nozarei.

(2) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF galvenajā piemērošanas jomā.

(3) Itālijas pieteikums tika saņemts 2014. gada 23. decembrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem postījumiem, kas reģistrēti 2014. gada 9. oktobrī. Itālijas iestādes 2015. gada 3. februārī iesniedza atjauninātu informāciju.

(4) Itālija nepieprasīja avansa maksājumu.

(5) Pieteikumā aprakstītie notikumi norisinājās gandrīz sešu nedēļu laikposmā dažādās vietās piecos Itālijas reģionos, proti, Emīlijā Romanjā, Ligūrijā, Lombardijā, Pjemontā un Toskānā. Tomēr Komisijas veiktais pieteikuma un tajā izklāstīto argumentu novērtējums apstiprināja, ka uz visiem šiem notikumiem varētu attiecināt vienus un tos pašus meteoroloģiskos apstākļus. Tāpēc šos notikumus var uzskatīt par ESSF piemērošanas jomā esošu vienu dabas katastrofu Padomes Regulas Nr. 2012/2002 izpratnē.

(6) Itālijas iestādes aplēsa, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 2241,052 miljoni euro. Šī summa ir 70,4 % no Itālijai 2014. gadā piemērojamās, „lielai katastrofai” noteiktās robežas ESSF izmantošanai, kas ir 3184 miljoni euro (t. i., 3 miljardi euro 2011. gada cenās).

(7) Tā kā kopējais tiešo zaudējumu apmērs ir mazāks par lielai katastrofai noteikto robežu Solidaritātes fonda izmantošanai, pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz „reģionālo katastrofu” kritērijiem, kas izklāstīti regulas 2. panta 3. punktā, kurā noteikts, ka „reģionāla katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona IKP. Ja ir skarti vairāki reģioni NUTS 2 līmenī (kā šajā gadījumā), tad robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtam IKP, ko aprēķina, ņemot vērā katra reģiona zaudējuma daļu no kopējiem zaudējumiem. Pamatojoties uz Itālijas iestāžu sniegtajiem datiem, piecos skartajos reģionos radītie zaudējumi atbilst 1,84 % no svērtā reģionālā IKP un tādējādi pārsniedz regulas 2. panta 3. punktā minēto robežu, kas ir 1,5 %. Tāpēc Itālija ir tiesīga saņemt līdzekļus no ESSF.

(8) Attiecībā uz katastrofas ietekmi un sekām tika ziņots, ka tā dažādos veidos – atkarībā no konkrētajiem vietējiem apstākļiem – skāra piecus reģionus. Cita starpā tika ziņots par daudziem zemes un dubļu nogruvumiem, upju baseinu pārplūšanu, upju krastu nogruvumiem un tiltu un citu infrastruktūras objektu applūdināšanu. Dažos gadījumos tika lēsts, ka nokrišņu daudzums atbilst tam, kāds tiek konstatēts reizi 100 gados vai pat vairākos gadsimtos. Kopumā katastrofas dēļ dzīvību zaudēja 11 cilvēki, un bija jāevakuē aptuveni 3000 cilvēku. Liels kaitējums tika nodarīts videi, publiskajai infrastruktūrai (ceļiem, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, gāzes un elektroenerģijas apgādei), lauksaimniecībai, kā arī ekonomikas un ražošanas nozarei, jo plūdi skāra daudzas pilsētu teritorijas (spilgtākais piemērs – Dženova) ar augstu iedzīvotāju blīvumu. Plūdi vissmagāk skāra Ligūrijas reģionu (uz to attiecās aptuveni 42 % no kopējiem zaudējumiem), uz Emīliju Romanju attiecās 21 % no kopējiem zaudējumiem, uz Pjemontu 17 %, uz Lombardiju 12 % un uz Toskānu – 8 %.

(9) Itālijas iestādes ir aprēķinājušas būtisku avārijas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas regulas 3. panta 2. punktā, 434,314 miljonu euro apmērā, sadalot tās pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa (250 miljoni euro) attiecas uz atjaunošanas darbiem infrastruktūras jomā un iekārtu atjaunošanu enerģētikas, ūdensapgādes/notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības jomā. Otrā lielākā izmaksu daļa attiecas uz preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un pasākumiem kultūras mantojuma aizsardzībai (135 miljoni euro).

(10) Skartie reģioni ir „vairāk attīstīti reģioni” saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.). Itālijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par savu nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmas, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(11) Pieteikumā ir iekļauta informācija par to Savienības tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz katastrofu riska novēršanu un pārvaldību saistībā ar katastrofas veidu. Itālija paziņoja, ka tā īsteno Direktīvu 2007/60/EK („Plūdu direktīva”), balstoties uz 2010. gada 23. februāra Dekrētlikumu Nr. 49. Itālija ziņo, ka ir veikts sākotnējs plūdu riska novērtējums katram upju baseina apgabalam, kurā tika konstatēti potenciāli būtiski plūdu riski.

(12) Pieteikuma iesniegšanas laikā Itālijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesības aktiem par katastrofas veidu.

(13) Itālijas iestādes norādīja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

3.           Finansējums

Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums Fonda izveidei, Komisija uzskata, ka Fonda atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei zaudējumu daļa, kas pārsniedz „lielai katastrofai” noteikto robežu Fonda izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus euro 2011. gada cenās, ņemot vērā to summu, kura ir mazākā), rada pamatojumu lielākai atbalsta intensitātei nekā zaudējumi līdz šai robežai. Agrāk piemērotā likme, ko izmantoja, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem fonda izmantošanas robežas, un 6 % – tai zaudējumu daļai, kura ir virs minētās robežas. Reģionālu katastrofu gadījumā un attiecībā uz katastrofām, kas atzītas saskaņā ar „kaimiņvalsts” noteikumu, likme ir 2,5 %. Šī likme tika piemērota visos četros turpmāk minētajos gadījumos, jo nevienā no tiem netika pārsniegta attiecīgā lielai katastrofai noteiktā robeža.

Tāpēc Komisija ierosina piemērot tās pašas procentu likmes un piešķirt šādas atbalsta summas.

|| || || || || || || (EUR)

Katastrofa || Tiešie zaudējumi (miljonos EUR) || Piemērotā reģionālai katastrofai noteiktā robežvērtība (miljonos EUR) || Lielai katastrofai noteiktā robežvērtība (miljonos EUR) || Attiecināmo darbību kopējās izmaksas (miljonos EUR) || 2,5 % no tiešiem zaudējumiem līdz robežai (EUR) || Maksimuma noteikšana || Ierosinātā atbalsta kopējā summa (EUR)

RUMĀNIJA – plūdi pavasarī || 167,927 || ~ || 783,738 || 145,527 || 4 198 175 || Nē || 4 198 175

RUMĀNIJA – plūdi vasarā || 171,911 || 157,200 || 783,738 || 93,955 || 4 297 775 || Nē || 4 297 775

BULGĀRIJA || 79,344 || 40,980 || 232,502 || 69,108 || 1 983 600 || Nē || 1 983 600

ITĀLIJA || 2241,052 || 1832,944 || 3183,624 || 434,314 || 56 026 300 || Nē || 56 026 300

KOPĀ || || || || || || || 66 505 850

Šis ir pirmais priekšlikums lēmumam par izmantošanu 2015. gadā. Iepriekš ierosinātā atbalsta kopsumma atbilst Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regulas[8] nosacījumam par maksimālo robežu EUR 541 216 080 apmērā (t. i., 500 miljoni euro 2011. gada cenās). Turklāt no 2014. gada apropriācijām palika neizmantoti EUR 403 879 032, un šo summu var izmantot 2015. gadā. Tā kā saskaņā ar regulas 4.a panta 4. punktu jau ir izmantoti 50 miljoni euro iespējamiem avansa maksājumiem un iekļauti 2015. gada budžetā, 2015. gadā ESSF izmantošanai pieejamā kopsumma ir EUR 895 095 112.

4.           Secinājums

Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu visos četros iepriekš minētajos gadījumos attiecībā uz Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju un grozīt 2015. gada budžetu, 13 06 01. budžeta pantā (ES Solidaritātes fonds – Dalībvalstis) palielinot par EUR 66 505 850 gan saistību, gan maksājumu apropriācijas.

Tā kā DFS regulā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir definēts kā īpašs instruments, attiecīgās apropriācijas budžetā jāiekļauj ārpus atbilstošajām DFS maksimālajām robežām.

4.           Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām

Izdevumu kategorija || 2015. gada budžets || Budžeta grozījuma Nr. 4/2015 projekts || 2015. gada budžets

(tostarp BGP Nr. 2 un 3/2015) || (tostarp BGP Nr. 1–4/2015)

SA || MA || SA || MA || SA || MA

1. || Gudra un integrējoša izaugsme || 77 954 679 684 || 66 922 960 910 || ||   || 77 954 679 684 || 66 922 960 910

Tostarp saskaņā ar elastības instrumentu ||  83 285 595 || || || ||  83 285 595 ||

Maksimālā robeža || 77 986 000 000 || || || || 77 986 000 000 ||

Rezerve || 114 605 911 || || || ||  114 605 911 ||

1.a || Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 17 551 688 425 || 15 798 230 894 || || || 17 551 688 425 || 15 798 230 894

Maksimālā robeža || 17 666 000 000 || || || || 17 666 000 000 ||

Rezerve ||  114 311 575 || || || ||  114 311 575 ||

1.b || Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija || 60 402 991 259 || 51 124 730 016 || || || 60 402 991 259 || 51 124 730 016

Tostarp saskaņā ar elastības instrumentu || 83 285 595 || || || ||  83 285 595 ||

Maksimālā robeža || 60 320 000 000 || || || || 60 320 000 000 ||

Rezerve || 294 336 || || || || 294 336 ||

2. || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi || 63 901 960 185 || 55 998 594 804 || || || 63 901 960 185 || 55 998 594 804

Maksimālā robeža || 64 692 000 000 || || || || 64 692 000 000 ||

Rezerve || 790 039 815 || || || ||  790 039 815 ||

No tiem: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) – ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi || 43 455 780 762 || 43 447 624 585 || || || 43 455 780 762 || 43 447 624 585

Pakārtotā robežvērtība || 44 313 000 000 || || || || 44 313 000 000 ||

Neto pārvietojums starp ELGF un ELFLA ||  123 215 000 || || || ||  123 215 000 ||

Rezerve ||  734 004 238 || || || ||  734 004 238 ||

3. || Drošība un pilsonība || 2 357 076 847 || 1 859 513 795 || || || 2 357 076 847 || 1 859 513 795

Maksimālā robeža || 2 456 000 000 || || || || 2 456 000 000 ||

Rezerve ||  98 923 153 || || || ||  98 923 153 ||

4. || Globālā Eiropa || 8 410 899 029 || 7 422 489 907 || || || 8 410 899 029 || 7 422 489 907

Maksimālā robeža || 8 749 000 000 || || || || 8 749 000 000 ||

Rezerve ||  338 100 971 || || || ||  338 100 971 ||

5. || Administrācija || 8 660 469 063 || 8 658 756 179 || || || 8 660 469 063 || 8 658 756 179

Maksimālā robeža || 9 076 000 000 || || || || 9 076 000 000 ||

Rezerve ||  415 530 937 || || || ||  415 530 937 ||

No tiem: iestāžu administratīvie izdevumi || 6 941 188 663 || 6 939 475 779 || || || 6 941 188 663 || 6 939 475 779

Pakārtotā robežvērtība || 7 056 000 000 || || || || 7 056 000 000 ||

Rezerve ||  114 811 337 || || || ||  114 811 337 ||

6. || Kompensācija |||||| || ||||

Maksimālā robeža |||| || || || ||

Rezerve |||| || || ||||

Kopā || 161 285 084 808 || 140 862 315 595 |||||| 161 285 084 808 || 140 862 315 595

Tostarp saskaņā ar elastības instrumentu ||  83 285 595 ||  11 315 595 || || ||  83 285 595 ||  11 315 595

Maksimālā robeža || 162 959 000 000 || 141 901 000 000 || || || 162 959 000 000 || 141 901 000 000

Rezerve || 1 757 200 787 || 1 050 000 000 || || || 1 757 200 787 || 1 050 000 000

|| Citi īpašie instrumenti ||  515 365 000 || 351 724 968 ||  66 505 850 ||  66 505 850 ||  581 870 850 ||  418 230 818

Pavisam kopā || 161 800 449 808 || 141 214 040 563 ||  66 505 850 ||  66 505 850 || 161 866 955 658 || 141 280 546 413

[1]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[2]               OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

[3]               OV L 69, 13.3.2015., 1. lpp.

[4]               COM(2015) 11 final, 13.1.2015.

[5]               COM(2015) 16 final, 20.1.2015.

[6]               COM(2015) [XXX final, 15.4.2015.].

[7]           Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014 (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).

[8]               OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.