This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015BP0930(07)
Resolution of the European Parliament of 29 April 2015 with observations forming an integral part of the decision on discharge in respect of the implementation of the general budget of the European Union for the financial year 2013, Section V — Court of Auditors
Eiropas Parlamenta Rezolūcija (2015. gada 29. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta
Eiropas Parlamenta Rezolūcija (2015. gada 29. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta
OV L 255, 30.9.2015, p. 123–126
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
30.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 255/123 |
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA
(2015. gada 29. aprīlis)
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta
EIROPAS PARLAMENTS,
— |
ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta, |
— |
ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu, |
— |
ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0113/2015), |
1.
norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents (PricewaterhouseCoopers SARL), lai šai iestādei tiktu piemēroti tādi paši pārredzamības un pārskatatbildības principi, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; norāda uz revidenta atzinumu, ka “finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli”;
2.
uzsver, ka 2013. gadā Revīzijas palātas galīgās apropriācijas bija EUR 142 761 000 (2012. gadā – EUR 142 477 000) un ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 92 %; pauž nožēlu par izlietojuma līmeņa samazināšanos 2013. gadā, salīdzinot ar 96 % 2012. gadā;
3.
tomēr uzsver, ka Revīzijas palātas budžetā ir tikai administratīvie izdevumi un lielākās summas tiek izlietotas saistībā ar iestādē strādājošajiem; pieņem zināšanai izlietojuma līmeņa samazināšanās pamatojumu, kas sniegts Revīzijas palātas pārskatā par budžeta un finanšu pārvaldību 2013. gadā;
4.
atzīmē Revīzijas palātas jauno stratēģiju 2013.–2017. gadam, kuras mērķis ir palielināt iestādes kā Savienības ārējā revidenta lomu; atbalsta 2013. gadam paredzēto plānu un Revīzijas palātas nodomu uzlabot lietderības revīzijas ziņojumu kvantitāti un kvalitāti, palielinot efektivitāti un ziņojumu sagatavošanai atvēlētos līdzekļus; turklāt ņem vērā, ka kopš 2008. gada šādu ziņojumu skaits palielinājies par 60 %, un uzstāj, ka apjoma pieaugums nedrīkst notikt uz kvalitātes rēķina;
5.
atgādina Revīzijas palātai, ka 2012. gadā Parlaments, Padome un Komisija vienojās par vienotu pieeju ES decentralizētajām aģentūrām un šā dokumenta 54. punktā teikts, ka par visiem ārpakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem “arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda un no sava budžeta finansē visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ārpakalpojumu veiktām ārējām revīzijām”; sagaida, ka Revīzijas palāta ievēros šo vienoto pieeju un pati nolīgs aģentūru ārējos revidentus un maksās par to pakalpojumiem;
6.
prasa Revīzijas palātai veikt revīziju par to, kādas sekas bijušas Tiesas reģistru konsolidēšanai vienā reģistrā, lai nodrošinātu procesuālo darbību labāku koordināciju starp tiesām;
7.
atzinīgi vērtē Revīzijas palātas iekšējo reformu programmu, kas iekļauta tās stratēģijā 2013.–2017. gadam un balstīta uz 2014. gada salīdzinošo izvērtēšanu, Parlamenta ziņojumu par Revīzijas palātas nākotni un Revīzijas palātas iekšēji veiktu analīzi; aicina Revīzijas palātu regulāri ziņot Parlamentam par reformas norisēm un tās īstenošanu;
8.
uzskata, ka Revīzijas palātas darba programmā vajadzīga zināma elastība, lai to ātri varētu pielāgot negaidītiem nozīmīgiem notikumiem, kad var būt nepieciešamas īpašas revīzijas vai uzmanība, un lai būtu iespēja neņemt vērā tos programmas elementus, kas vairs nav svarīgi; par svarīgu uzskata arī to, lai Revīzijas palāta sasniegtu noteiktu diversifikācijas un līdzsvara līmeni, nevis pārāk daudz un bieži koncentrētos uz dažām darbības jomām; vērš Revīzijas palātas uzmanību uz likumdevēju noteiktām politiskām prioritātēm un Savienības iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem, par kuriem ir informējusi Parlamenta Budžeta kontroles komiteja;
9.
atbalsta Revīzijas palātas centienus vairāk resursu veltīt lietderības revīzijām; atgādina – Revīzijas palātai ir jānodrošina, ka īpašas revīzijas veikt norīkotiem revidentiem ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un metodiskās prasmes;
10.
atgādina Revīzijas palātai, ka tai ir jāuzlabo grafiku ievērošana, jo īpaši Revīzijas palātas īpašo ziņojumu gadījumā, taču nepazeminot to kvalitāti; pauž nožēlu par to, ka revīzijas konstatējumu sagatavošana atbilstoši grafikam arvien vēl tālu atpaliek no nospraustā ilgtermiņa mērķa; iesaka Revīzijas palātai noteikt mērķi samazināt katra posma ilgumu lietderības revīzijas plānā;
11.
uzsver, ka Revīzijas palātas metodikai ir jābūt konsekventai un tā jāpiemēro visās pārvaldības jomās; saprot, ka turpmāka vienādošana var radīt neatbilstības Revīzijas palātas definīcijā par nelikumīgiem darījumiem tiešā un dalītā pārvaldībā;
12.
atzīmē, ka īpašo ziņojumu sagatavošanas vidējais laiks vēl arvien ir 20 mēneši, proti, tikpat, cik 2012. gadā; pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta neizpildīja stratēģisko mērķi un nepanāca, lai īpašo ziņojumu sagatavošanas laiks nepārsniegtu 18 mēnešus; aicina Revīzijas palātu katram īpašajam ziņojumam pievienot pamatinformāciju un sīkākas ziņas par dažādajām sagatavošanas stadijām;
13.
uzskata, ka īpašo ziņojumu ieteikumiem vajadzētu būt skaidrākiem un konsekventi atklāt attiecīgo valstu pozitīvo un negatīvo rīcību;
14.
norāda, ka cerības nav attaisnojuši nesenie grozījumi Parlamenta Reglamentā, kuru mērķis bija dažādos veidos palielināt Parlamenta komiteju iesaisti attiecībā uz īpašajiem ziņojumiem; apņemas meklēt veidus, kā uzlabot Parlamenta procedūras attiecībā uz Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem;
15.
atbalsta to, ka 2013. gadā turpinājās revidentu štata vietu skaita palielināšana; atzīmē veiksmīgo jaunu darbinieku pieņemšanu revidentu amatos un to, ka vakanto štata vietu skaits 2013. gada beigās bija samazinājies, salīdzinot ar 2012. gadu;
16.
ņem vērā Revīzijas palātas norādi, ka darbinieku iecelšanā vadošos amatos netiek ņemti vērā ģeogrāfiskie kritēriji; šajā sakarībā aicina Revīzijas palātu darīt visu nepieciešamo, lai nākotnē uzlabotu pašreizējo ievērojamo nelīdzsvarotību, kas tajā vērojama, jo īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem;
17.
pauž nožēlu, ka gaidītos rezultātus nav devis Revīzijas palātas 2012. gadā uzsāktais vienlīdzīgu iespēju plāns dzimumu līdzsvara nodrošināšanai, un jo īpaši tas attiecināms uz vadošiem amatiem; atzīmē, ka 70 vadošos un nodaļu vadītāju amatos ir tikai 21 sieviete un turklāt lielākā daļa no šo amatu ir tulkošanas un administrācijas direktorātos; uzsver un atzinīgi vērtē to, ka palielinājies sieviešu revidentu skaits, kam neapšaubāmi būs ietekme uz sieviešu skaitu revīzijas jomas vadošos amatos; pieņem zināšanai Revīzijas palātas apņemšanos ātri pārskatīt vienlīdzīgu iespēju plānu, lai rastu efektīvus risinājumus un pēc iespējas ātri sasniegtu šajā jomā noteiktos mērķus;
18.
aicina Revīzijas palātu gada darbības pārskatā iekļaut vadošos amatos esošo darbinieku sadalījumu pēc valstspiederības, dzimuma un amata;
19.
pauž atzinību, ka K3 ēka ir pabeigta plānotajā termiņā un iekļaujoties budžetā;
20.
prasa Revīzijas palātas gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;
21.
vērš uzmanību uz to, ka Revīzijas palātā ir ievērojamas cenu atšķirības saistībā ar tulkošanu dažādās valodas (atkarībā no valodas cena atšķiras pat vairāk nekā par EUR 100 par lapu); uzskata, ka vajadzētu izpētīt un novērst pārlieku lielās izmaksu atšķirības, arī tādā gadījumā, ja tās ir saistītas ar netiešajām izmaksām;
22.
ar bažām atzīmē milzīgās tulkošanas izmaksu atšķirības dažādās Savienības iestādēs; tādēļ prasa iestāžu darba grupai tulkošanas jautājumos noteikt šo atšķirību cēloņus un sagatavot risinājumus, lai likvidētu atšķirības un saskaņotu tulkošanas izmaksas, vienlaikus arī turpmāk pilnībā nodrošinot kvalitāti un valodu daudzveidību; ņemot to vērā, norāda – darba grupai jāatsāk iestāžu sadarbība, lai dalītos ar labāko praksi un rezultātiem un noteiktu jomas, kurās sadarbību vai nolīgumus starp iestādēm var vēl vairāk nostiprināt; atzīmē, ka darba grupas mērķim vajadzētu būt arī vienotas metodikas izstrādei tulkošanas izmaksu aplēšanā, ko varētu izmantot visas iestādes, un tādējādi izmaksu analīze un salīdzināšana būtu vienkāršāka; atzīmē, ka darba grupai šie atzinumi jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; aicina visas Savienības iestādes uzņemties aktīvu lomu iestāžu darba grupā; šajā sakarā atgādina par daudzvalodības būtisko nozīmi Savienības iestādēs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas visiem Savienības pilsoņiem;
23.
uzskata, ka krīzes un budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;
24.
atzīst, ka Revīzijas palāta ir skaidrāk noteikusi un precizējusi Koordinēšanas, vērtēšanas, kvalitātes nodrošināšanas un attīstības apakšpalātas atbildības jomas un pienākumus; aicina Revīzijas palātu neatlaidīgi turpināt šos centienus un lūdz iesniegt informāciju par veiktajiem pasākumiem apakšpalātas veiktspējas uzlabošanā;
25.
norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta ziņoja par 14 gadījumiem, kuros revīzijas darbību rezultātā tai bija radušās aizdomas par krāpšanu, un 10 gadījumiem, kas izrietēja no ziņojumiem Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF); atzīmē, ka OLAF nolēma sākt izmeklēšanu septiņos no 14 gadījumiem, bet pārējos gadījumos informācija tika nosūtīta citai iestādei turpmāku darbību veikšanai;
26.
aicina Revīzijas palātu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;
27.
atzinīgi vērtē iekšējā revidenta sagatavoto 2013. gada pēcpārbaudes pārskatu un progresu finanšu un darbības risku un prioritāšu noteikšanā, kā arī atbilstošu risku kontroles pasākumu izstrādē;
28.
norāda, ka informācijas drošības politikā jāparedz koordinēta un saskaņota korporatīvās drošības stratēģija; norāda, ka Revīzijas palātas vadības galvenajās jomās ir iespējams uzlabot pārvaldības efektivitāti un iekšējās kontroles;
29.
ņem vērā to, ka Revīzijas palāta kā iekšēju rīku revīziju plānošanai ir ieviesusi datorizētu revīziju atbalsta sistēmu (ASSYST); lūdz informēt par šīs sistēmas darbības mērķiem;
30.
ņem vērā – Revīzijas palāta ir garantējusi, ka tā veiks visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu komandējumu izdevumu izmantošanu stingri atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;
31.
atzīmē jaunu lietojumprogrammu ieviešanu, kuras uzlabos valodas apmācību pārvaldību; sagaida, ka šie rīki vēl pilnveidos valodas apmācību pārvaldību;
32.
izprot Revīzijas palātas vēlmi novērtēt tās darbības atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos; tomēr uzskata, ka tās vēstījumiem jābūt precīzākiem; tāpēc ierosina visu Revīzijas palātas sagatavoto tekstu redakcionālo kvalitāti nodrošināt centralizēti;
33.
atzinīgi vērtē gan sadarbību starp Revīzijas palātu un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, gan arī atgriezenisko saiti, kas tiek nodrošināta pēc Parlamenta pieprasījuma; aicina Revīzijas palātu savos gada darbības pārskatos iekļaut īpašu nodaļu par to, kādi pasākumi veikti, reaģējot uz Parlamenta ieteikumiem Revīzijas palātai par iepriekšējo finanšu gadu, kas sniegti budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, jo lielākā daļa citu iestāžu to jau dara; tomēr prasa, lai Revīzijas palāta un budžeta izpildes apstiprinātājiestāde atkal uzlabotu sadarbību, tādējādi padarot darbu efektīvāku un lietderīgāku;
34.
uzskata, ka Revīzijas palātas pārskati, jo sevišķi īpašie ziņojumi, ir nozīmīgs ieguldījums, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu lietderīgākus tēriņus; uzskata, ka Revīzijas palātas ziņojumiem varētu būt vēl lielāka pievienotā vērtība, ja tos papildinātu ar vairākiem ierosinājumiem par Savienībai veicamiem korektīviem pasākumiem un to paredzamo īstenošanas laiku, lai sasniegtu Savienības programmām, fondiem vai politikas virzieniem noteiktos mērķus un uzdevumus; uzskata – pievēršot pastiprinātu uzmanību rezultātiem, jo īpaši ilgtermiņa rezultātiem, un to atbilstībai lietderības un efektivitātes principiem, tiktu uzlabots Revīzijas palātas veiktais nepieciešamais pārbaudes process, kura ietvaros tiktu uzraudzīta ierosināto ieteikumu ietekme;
35.
aicina Revīzijas palātu izvērtēt iespēju uzlabot gada pārskatu sagatavošanu, ņemot vērā Savienības Finanšu regulā noteiktos kritērijus.