This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014SC0415
COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT Assessment of the 2014 national reform programme and stability programme for LATVIA Accompanying the document Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Latvia’s 2014 national reform programme and delivering a Council opinion on Latvia’s 2014 stability programme
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS LATVIJAS 2014. gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums Pavaddokuments dokumentam Ieteikums PADOMES IETEIKUMAM par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS LATVIJAS 2014. gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums Pavaddokuments dokumentam Ieteikums PADOMES IETEIKUMAM par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu
/* SWD/2014/0415 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS LATVIJAS 2014. gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums Pavaddokuments dokumentam Ieteikums PADOMES IETEIKUMAM par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu /* SWD/2014/0415 final */
Saturs Kopsavilkums.............................................................................................................................. 2 1............ Ievads. 5 2............ Ekonomikas situācija
un prognozes. 5 3............ Politikas programmas
problēmas un novērtējums. 7 3.1......... Fiskālā politika un
nodokļi 7 3.2......... Finanšu nozare. 14 3.3......... Darba tirgus, izglītības
un sociālā politika. 14 3.4......... Strukturāli pasākumi
ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai 18 3.5......... Publiskās pārvaldes
modernizācija. 23 4............ Secinājumi 25 Pārskata
tabula. 27 Pielikums. 31 Kopsavilkums Latvija
joprojām ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecībām ES. Tai ir stabila
makroekonomiskā un fiskālā bāze, bet tā ir neaizsargāta pret ārējiem riskiem. Latvijas ekonomika 2013. gadā pieauga par 4,1 %, un
paredzams, ka 2014. gadā tā pieaugs par 3,8 %. Paredzams, ka bezdarba
līmenis 2014. gadā samazināsies līdz 10,7 %, salīdzinājumā ar 11,9 %
2013. gadā. Tiek prognozēts, ka nominālais budžeta deficīts 2014.–2015. gadā
saglabāsies 1 % apmērā no IKP, neraugoties uz vairākiem ieplānotajiem
ienākuma nodokļa samazinājumiem, bet parāds saglabāsies zem 40 % līmeņa. Kopumā
Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz 2013. gada konkrētai
valstij adresētajiem ieteikumiem. Attiecībā uz fiskālo
politiku neliels progress tika panākts to iedzīvotāju nodokļu samazināšanā,
kuri saņem zemus ienākumus, nodokļu sloga novirzīšanā uz citām nodokļu bāzēm,
tostarp vides nodokļiem, kā arī fiskālā regulējuma stiprināšanā. Būtisks
progress ir panākts, novēršot finanšu sektora nepilnības, jo īpaši, ieviešot
papildu makrouzraudzības pasākumus, lai uzraudzītu nerezidentu banku
pakalpojumus. Latvija ir guvusi nelielu progresu attiecībā uz ieteikumu par
ilgtermiņa un jauniešu bezdarba problēmas risināšanu un reformu īstenošanu
profesionālās izglītības un apmācības jomā, tostarp izstrādājot Garantijas
jauniešiem plānu un uzlabojot darbā iegūtu zināšanu kvalitāti un pieejamību. Ir
gūts neliels progress sociālās palīdzības reformēšanā un bērnu nabadzības
problēmas risināšanā; konkrēti, tika palielināti dažādi ar bērniem saistīti
pabalsti un tika īstenoti citi atbalsta pasākumi. Augstākās izglītības un
zinātnes jomā progresa nebija, bet neliels progress tika panākts attiecībā uz
energoefektivitātes pasākumiem, gāzes tirgus atvēršanu un tiesu sistēmas
kvalitātes uzlabošanu. Vidējā
termiņā līdz ilgtermiņā Latvija saskaras ar virkni problēmu, jo īpaši, lai
uzlabotu augstākās izglītības un zinātnes rezultātu kvalitāti, veidotu
enerģētikas saiknes ar ES tīkliem un vēl vairāk uzlabotu tiesu iestāžu
efektivitāti. Eiropas struktūrfondi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam
būs nozīmīgs publisko ieguldījumu avots, lai atbalstītu Latviju šo problēmu
risināšanā. Latvijas iesniegtajā valsts reformu programmā ir risināta lielākā
daļa problēmu, kas noteiktas šajā dienestu darba dokumentā, tomēr plānotie
pasākumi nereti nav pietiekami detalizēti un ir visai pieticīgi, jo īpaši
attiecībā uz papildu pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības problēmas
risināšanai un augstākās izglītības un zinātnes reformām. •
Darba tirgus: Bezdarbs
ir samazinājies, bet tā līmenis joprojām saglabājas augsts, piemēram,
ilgtermiņa bezdarba īpatsvars joprojām ir augsts – aptuveni 50 % apmērā no
visiem darba meklētājiem. Pastāv bažas, ka profesionālā izglītība un apmācība
nav adekvāta, lai nodrošinātu pietiekamas un atbilstošas prasmes darbaspēkam,
un nav pietiekamu kvalitatīvu, darbā iegūtu zināšanu un apmācības iespēju.
Ierobežots progress ir panākts, lai izveidotu vispusīgu profesionālās
orientācijas un konsultāciju sistēmu. •
Nabadzība: Aptuveni 35 %
iedzīvotāju apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība un nevienlīdzība, un
darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzība turpina saglabāties augstā līmenī.
Bezdarbnieki un ģimenes ar bērniem ir īpaši neaizsargāti, jo sociālie pabalsti
nav pietiekami mērķtiecīgi sadalīti. Efektīva sociālās drošības tīkla, tostarp
sociālās palīdzības, izstrāde joprojām ir problemātiska. Veselības aprūpes
izmaksas apgrūtina taisnīgu piekļuvi – ne tikai vienai piektdaļai iedzīvotāju
ar viszemākajiem ienākumiem, bet arī piektdaļai ar otriem zemākajiem
ienākumiem. •
Augstākā izglītība un pētniecība: Latvijas uzdevums ir īstenot vērienīgas un ticamas augstākās
izglītības reformas – reformēt akreditācijas sistēmu, ieviest tādu finansēšanas
modeli, kas stimulē kvalitāti, konsolidēt studiju programmas un iestādes utt. –
un racionalizēt un modernizēt pētniecības darbības atbilstīgi Eiropas
Pētniecības telpas mērķiem un pētniecības institūtu starptautiskajam
novērtējumam. Latvijas uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir viena
no viszemākajām ES, padarot specializāciju uz inovāciju balstītās nozarēs
problemātisku. •
Enerģētika:
Elektroenerģijas savienojumi ar Igauniju ir nepietiekami, un joprojām ir
problemātiski nodrošināt reģionālā elektroenerģijas tirgus netraucētu darbību.
Izšķiroši gāzes tirgus jautājumi, tostarp Inčukalna gāzes krātuves līguma
pārskatīšana un reģionālā sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projekta
pabeigšana, ir jārisina kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Latvijas
enerģijas un oglekļa intensitāte ir ievērojami lielāka par ES vidējo rādītāju,
jo īpaši mājsaimniecībās un transporta nozarē; būs svarīgi turpināt vērienīgus
energoefektivitātes projektus daudzstāvu namos un apkures sistēmās. •
Tiesu iestādes un publiskā pārvalde: Tiesu iestāžu sistēmas efektivitāte un kvalitāte joprojām ir vājais
punkts, kaut gan ir veikti pozitīvi pasākumi. Ilgstošā tiesvedība civillietās
un komerclietās zemākā līmeņa tiesās un visai zemais lietu pabeigšanas
koeficients ir radījis neizskatīto tiesu lietu vērā ņemamu uzkrāšanos. Tiesu
nolēmumu pieņemšanai nereti nepieciešami gadi, un maksātnespējas likuma
piemērošanā ir nepilnības. Publiskajā pārvaldē reformas attiecībā uz stimulu
uzlabošanu vienotas algu sistēmas ietvaros, vienotiem standartiem augstāko
amatpersonu pieņemšanai darbā, vispusīgas apmācības stratēģijas izstrādi un
karjeras attīstību ir bijušas lēnas un nepietiekamas.
1.
Ievads
Komisija 2013. gada maijā ierosināja konkrētai
valstij adresētu ieteikumu kopumu (KVAI) attiecībā uz ekonomikas un strukturālo
reformu politiku Latvijā. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, Eiropas Savienības
Padome 2013. gada jūlijā pieņēma septiņus KVAI kā Padomes ieteikumu. Šie
KVAI attiecās uz publiskajām finansēm un nodokļiem, finanšu sektora
stabilitāti, darba tirgu, sociālo palīdzību, augstāko izglītību un pētniecību,
energoefektivitāti un savienojamību, un tiesu sistēmas reformām. Šajā dienestu
darba dokumentā (DDD) tiek novērtēta šo ieteikumu īstenošana Latvijā. Komisijas dienestu darba dokumentā novērtēti
politikas pasākumi, ņemot vērā Komisijas 2014. gada izaugsmes pētījuma
(GIP)[1]
un trešā ikgadējā brīdinājuma mehānisma ziņojuma (BMZ)[2]
konstatējumus, kas tika publicēti 2013. gada novembrī. Gada izaugsmes
pētījumā ir izklāstīti Komisijas priekšlikumi, lai veidotu nepieciešamo kopīgo
izpratni par darbības prioritātēm valsts un ES līmenī 2014. gadā. Tajā
noteiktas piecas prioritātes, lai virzītu dalībvalstis uz izaugsmes atjaunošanu:
tiekties īstenot diferencētu, izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju;
atjaunot normālu aizdevumu situāciju ekonomikā, sekmēt izaugsmi un
konkurētspēju šodienai un rītdienai, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas
un modernizēt publisko pārvaldi. BMZ ir sākotnējais filtrs, lai pārliecinātos,
vai dalībvalstīs pastāv vai draud veidoties makroekonomiskās nelīdzsvarotības.
BMZ konstatēja pozitīvas norādes, ka makroekonomiskās nelīdzsvarotības Eiropā
tiek labotas. Nolūkā nodrošināt, ka tiek panākta pilnīga un noturīga
līdzsvarošana, tika izvēlētas 16 dalībvalstis, lai pārskatītu norises
attiecībā uz nelīdzsvarotību uzkrāšanos un novēršanu. Šie padziļinātie pārskati
tika publicēti 2014. gada 5. martā kopā ar Komisijas paziņojumu.[3] Ņemot
vērā Padomes 2013. gada ieteikumus, GIP un BMZ, Latvija 2014. gada 29. aprīlī
iesniedza valsts reformu programmu (VRP) un stabilitātes programmu. Šajās
programmās sniegta sīkāka informācija par progresu, kas panākts kopš 2013. gada
jūlija, un par valdības plāniem. Informācija, kas ietverta šajās programmas, ir
pamats šajā dienestu darba dokumentā veiktajam novērtējumam. Iesniegtās
programmas tika visaptveroši apspriestas, piedaloties valsts parlamentam,
vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm un citām ieinteresētajām personām.
2.
Ekonomikas situācija un
prognozes
Ekonomikas
situācija 2013. gadā un 2014. gada sākumā izaugsme
un nodarbinātība Latvijā saglabājās spēcīga, neraugoties uz problemātisko ārējo
vidi un pastāvīgu parādsaistību samazināšanu. Latvijas ekonomika 2013. gadā
pieauga par 4,1 % un 2014. gada pirmajā ceturksnī par 2,8 %
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tempam palēninoties no 5,2 % 2012. gadā.
Privātais un publiskais patēriņš, kā arī neto eksports sekmēja kopējo
ekonomikas izaugsmi, bet ieguldījumu un krājumu samazināšanās bremzēja
izaugsmi. Piegāžu jomā pakalpojumi un būvniecība bija galvenie izaugsmes
virzītāji, bet rūpniecisko ražošanu nelabvēlīgi ietekmēja darbības apturēšana
lielākajā metalurģijas ražotnē Liepājā. Līdz ar to eksporta rādītāji attiecībā
uz izaugsmi tirdzniecības partnervalstīs vienkāršā izteiksmē pasliktinājās, bet
neto eksports uzlabojās. Valsts ārējās ilgtspējas rādītāji arī uzlabojās, jo
tekošā konta deficīts samazinājās no 2,5 % no IKP 2012. gadā līdz 0,8 %
2013. gadā. Ekonomikas izaugsmi papildināja darba tirgus stabila
uzlabošanās. Bezdarbs samazinājās līdz 11,9 % 2013. gadā no 15 %
2012. gadā un jauniešu bezdarbs samazinājās no 28,4 % līdz 23,2 %
tajā pašā laikposmā. Ilgtermiņa bezdarbs, izteikts kā aktīvo iedzīvotāju
īpatsvars, arī sāka samazināties un sasniedza 5,2 %, kas aptuveni atbilst
ES vidējam rādītājam – 5,1 % (2013. gada trešais ceturksnis).
Neraugoties uz nodarbinātības un algu pieaugumu, saskaņotā patēriņa cenu
indeksa (SPCI) inflācija 2013. gadā bija tuvu nullei, kas kompensēja
pamatinflācijas pakāpenisko pieaugumu. Ekonomikas
prognozes Saskaņā ar Komisijas 2014. gada pavasara
prognozi paredzams, ka izaugsme joprojām būs spēcīga – 3,8 % apmērā 2014. gadā
un 4,1 % apmērā 2015. gadā, jo paredzams, ka ieguldījumi atjaunosies,
pamatojoties uz uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos un lielāku ārējo pieprasījumu.
Uzņēmumu pozitīva reakcija uz neseno euro ieviešanu tiek uzskatīta par
ieguldījumiem labvēlīgu. No otras puses, spriedze saistībā ar Ukrainas un
Krievijas krīzi ir negatīvs risks prognozēm. Visticamāk, ka uzņēmumu peļņa un
ES finansējums turpinās būt nozīmīgi finansējuma avoti ieguldītājiem, jo
joprojām notiek banku nozares parādsaistību samazināšana. Kopumā tiek
prognozēts, ka iekšzemes pieprasījums un eksports pieaugs līdzīgā tempā. Tomēr
paredzams, ka ieguldījumi ražošanas līdzekļos izraisīs importa straujāku
pieaugumu par eksportu, radot nedaudz negatīvu neto ārējo ieguldījumu IKP. Tiek
prognozēts, ka tekošā konta deficīts saglabāsies zem 3 % no IKP līdz
prognozes perioda beigām. Paredzams, ka neto pieplūdums kapitāla kontā, kas
saistīts galvenokārt ar ES struktūrfondiem, pārsniegs tekošā konta līdzekļu
aizplūdumu, saglabājot neto ārējā parāda samazināšanās tendenci. Minimālās algas pieaugums 2014. gadā un dažu
prasmju trūkums konkrētos darba tirgus segmentos visticamāk paātrinās algu
izaugsmi un iegrožos darbavietu radīšanu. Tomēr paredzams, ka bezdarbs līdz 2015. gadam
samazināsies zem 10 %, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar
augstāko punktu – 19,5 % – 2010. gadā, bet joprojām krietni pārsniedz
rekordzemo līmeni – 6,1 % – 2007. gadā. Paredzams, ka pakalpojumu
cenu stabilā celšanās un gaidāmā mājsaimniecību elektrības cenu ierobežojumu
atcelšana palielinās inflāciju līdz 1,2 % 2014. gadā un 2,5 % 2015. gadā. Latvijas valsts reformu programmā un stabilitātes
programmā sniegts vispārējs un reāls valsts ekonomikas situācijas novērtējums
un prognozes, kā arī pastāvošie riski, kas saistīti galvenokārt ar ģeopolitisko
situāciju Ukrainas-Krievijas krīzes kontekstā. Valsts makroekonomiskās
prognozes ir līdzīgas Komisijas 2014. gada pavasara prognozēm, kas paredz,
ka IKP pieaugs par 4 % gan 2014. gadā, gan 2015. gadā. Izaugsmes
aplēsēs nav ņemta vērā strukturālo reformu ietekme, jo VRP izklāstītie pasākumi
nav kvantificēti. Makroekonomikas prognoze, kas ir pamatā budžeta
prognozēm 2014. gada stabilitātes programmā, tika izstrādāta,
konsultējoties ar ekspertiem no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas un
ekspertiem no komercbankām un starptautiskām organizācijām, bet to oficiāli nav
apstiprinājusi neatkarīga iestāde.
3.
Politikas programmas problēmas un novērtējums
3.1.
Fiskālā politika un nodokļi
Budžeta
virzība un parāda dinamika 2014. gada
stabilitātes programmas budžeta stratēģija ir pakāpeniski samazināt nominālo vispārējās
valdības budžeta deficītu un ievērot vidējā termiņa mērķi (VTM),
ņemot vērā sistēmiskās pensiju reformas ietekmi.
Plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazinās, līdz
programmas laikposma beigām sasniedzot 0,7 % no IKP. Pēc pārvaldes iestāžu
aprēķiniem tas nodrošina, ka strukturālais budžeta stāvoklis joprojām atbilst
VTM, ņemot vērā sistēmiskās pensiju reformas ietekmi. Pats VTM ir pārskatīts no
-0,5 % 2013. gada Konverģences programmā uz -1,0 % 2014. gada
Stabilitātes programmā; jaunais vidējā termiņa mērķis (VTM) atspoguļo
Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus[4].
Tomēr Komisijas aprēķini, kuru pamatā ir programmā sniegtā informācija,
liecina, ka plānotais nominālais budžeta deficīts, iespējams, nenodrošinās VTM
izpildi programmas periodā, kas sīkāk izskaidrots turpmāk. 2013. gads
izrādījās labāks nekā paredzēts iepriekšējā programmā, un Latvijas strukturālā
bilance atbilda VTM. Budžeta rezultāti – 1,0 % no IKP 2013. gadā
– ir nedaudz labāki par prognozēm 2013. gada programmā (1,1 % no
IKP), neraugoties uz neparedzēto garantijas pieprasījumu 0,3 % apmērā no
IKP, kas valdībai bija jāizpilda 2013. gada jūlijā. Mazākais budžeta
deficīts atspoguļo spēcīgāku ekonomikas atveseļošanos jo īpaši nedaudz lielāku
algu izaugsmi un privātā patēriņa pieaugumu, kā rezultātā pieauga nodokļu
ieņēmumi, kamēr kopējie izdevumi (tostarp izdevumi par ES programmām pilnībā
atbilda ES finanšu ieņēmumiem) saglabājās zemāki par 2013. gada
Konverģences programmā plānoto līmeni, pat ietverot iepriekš minēto garantijas
pieprasījumu. Padome 2013. gadā ieteica Latvijai pastiprināt savu budžeta
stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirze no VTM atspoguļo tikai sistēmiskās
pensiju reformas inkrementālo ietekmi, jo Latvija tika atzīta par tiesīgu
izmantot pensiju reformas klauzulu. Latvijas strukturālā bilance[5] 2013. gadā
bija 1 % no IKP. Tā kā Latvijas VTM ir 1,0 %, tad Latvija atbilda
preventīvās daļas prasībām, un, balstoties uz ex-post novērtējumu,
valsts nenovirzījās no VTM, kaut arī pensiju reformas klauzula atļautu
īslaicīgu novirzi no vidējā termiņa mērķa 0,5 % no IKP 2013. gadā
(skatīt 2. izcēlumu). 1. izcēlums.
Latvijas statuss attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu Uz Latviju attiecas Pakta
preventīvā daļa, un tā bija sasniegusi savu vidējā termiņa mērķi 2013. gadā.
Tāpēc tai būtu jāsaglabā stabils fiskālais stāvoklis, kas nodrošina atbilstību
vidējā termiņa mērķim. Paredzams,
ka nominālais deficīts 2014. gadā turpinās būt stabils, bet strukturālais
deficīts pasliktināsies. Programmā nominālais deficīts 2014. gadā
prognozēts 1,0 % apmērā no IKP, kas ir nedaudz sliktāk par bilances mērķi 0,9 %
no IKP 2013. gada programmā[6].
Nominālā deficīta prognoze 2014. gadam atbilst Komisijas prognozē
paustajām gaidām, kaut gan pastāv nelielas atšķirības izdevumu un ieņēmumu
līmeņos, kā arī atsevišķās kategorijās[7].
Galvenās izmaiņas politikā, kas ietekmē budžeta prognozes, attiecas uz
nodokļiem (sīkāk aprakstītas attiecīgajā iedaļā turpmāk un 2. izcēlumā),
minimālās algas pieaugumu un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisko
palielināšanos no 2014. gada. Ņemot vērā cikliskās norises ekonomikā,
ražošanas apjoma starpībai 2014. gadā kļūstot pozitīvai, paredzams, ka
(pārrēķinātā) strukturālā bilance pasliktināsies par ½ % no IKP[8] un 2014. gadā
sasniegs -1,4 % no potenciālā IKP. Plānotais
nominālais budžeta deficīts programmas pēdējos gados samazinās vēl vairāk,
atspoguļojot apjomīgus izdevumu ierobežojumus attiecībā pret ieņēmumus
samazinošiem pasākumiem. Laikposmam no 2015. līdz 2017. gadam
programmā paredzēts, ka nominālie budžeta deficīti pakāpeniski samazināsies
līdz 0.8 % 2015. gadā un līdz 0,7 % 2016.–2017. gadā. Tomēr
šīs prognozes nozīmē arī kopējo ieņēmumu un kopējo izdevumu īpatsvara izteiktu
samazinājumu attiecībā pret IKP par aptuveni 4 procentu punktiem laikposmā
no 2013. līdz 2017. gadam (izņemot izdevumu samazinājumu, kas saistīti ar
ES programmām un kam pilnībā atbilst ES fondu ieņēmumi). Attiecībā uz
ieņēmumiem šis samazinājums atspoguļo vairākus diskrecionāros pasākumus, kas
jau iestrādāti tiesību aktos, kā arī īpašumu ienākumu prognozēto samazināšanos
(skatīt 2. izcēlumu par galvenajām politikas izmaiņām). Programmā sniegto
izdevumu prognožu pamatā ir valsts "nemainīgas politikas" definīcija,
kas nozīmē, ka galvenie mērķi ir noteikti atbilstīgi Fiskālās disciplīnas
likuma lejupējai pieejai, un izdevumus nosaka, balstoties uz šo mērķi un ņemot
vērā ieņēmumu prognozes un citu attiecīgo informāciju. Programmā tiek arī
pieņemts, ka jebkāda pozitīvā starpība ("fiskālās iespējas") starp šo
lejupējo pieeju un pašreizējās politikas izmaksu pilnīgi augšupējām budžeta
aplēsēm tiks aizpildīta ar jaunām iniciatīvām. Tiek lēsts, ka šīs
"fiskālās iespējas" 2015. gadā būs nulle, 2016. gadā – 0,7 %
no IKP, bet 2017. gadā – 1,5 % no IKP. Tomēr pašreizējā pieeja nozīmē,
ka vairākas programmas, to darbības termiņam beidzoties, netiek aizstātas, kā
rezultātā izdevumu ierobežojumi būs zemāki par IKP izaugsmi, un attiecīgi
valdības daļa ekonomikā samazināsies. Ņemot vērā izdevumu attiecībā pret IKP
jau tā salīdzinoši zemo līmeni akūtām vajadzībām daudzās politikas jomās (sīkāk
aplūkots 3.3–3.5 nodaļā), to varētu būt grūti panākt, tādējādi apdraudot
mērķus, jo īpaši, ja iecerētie ieņēmumus samazinošie pasākumi tiek īstenoti kā
plānots. Atzīstot šo risku pastāvēšanu, Komisijas prognozē 2015. gadā
paredzēts deficīts 1,1 % no IKP apmērā pretēji programmā prognozētajam
deficītam 0,8 % apmērā. || 2. izcēlums. Galvenie budžeta pasākumi || || Ieņēmumi || Izdevumi || || 2013 || || · Sistēmiska pensiju reforma(i) (-0,5 % no IKP) || N. p. || || 2014 || || · Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājums no 35,09 % uz 34,09 % (-0,2 % no IKP) · Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma palielinājums (0,2 % no IKP) · Nodoklis par subsidēto elektroenerģiju (nodoklis enerģijas ražotājiem) (0,1 % no IKP) · Augstāki nodokļu ieņēmumi minimālās algas pieauguma dēļ (0,1 % no IKP) · Augstāki nodokļu ieņēmumi nodokļu kontroles un pārvaldības pieaugošas efektivitātes dēļ (0,2 % no IKP) || · Pensionēšanās vecuma palielinājums (ietekme nav norādīta)(ii) · Izmaiņas pensiju indeksācijas formulā (ietekme nav norādīta) || || 2015 || || · Sistēmiska pensiju reforma (-0,3 % no IKP)(i) · IIN likmes samazinājums no 24 % uz 23 % (-0,2 % no IKP) || · Pensionēšanās vecuma palielinājums (ietekme nav norādīta)(ii) || || 2016 || || · Sistēmiska pensiju reforma (-0,3 % no IKP)(i) · IIN likmes samazinājums no 23 % uz 22 % (-0,2 % no IKP) || · Pensionēšanās vecuma palielinājums (ietekme nav norādīta)(ii) || || 2017 || || · N. p. || · Pensionēšanās vecuma palielinājums (ietekme nav norādīta)(ii) || || Piezīmes: Tabulā ietekme uz budžetu nozīmē ietekmi, par kuru ziņots programmā, t.i., par kuru paziņojušas valsts pārvaldes iestādes. Plusa zīme norāda, ka ieņēmumi / izdevumi pieaug pasākuma rezultātā. i) daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām novirza no centrālās valdības budžeta uz privāti pārvaldītiem fondiem, un valdības rīcībā esošie ieņēmumi attiecīgi samazinās. Šis īpatsvars palielinās no 2 % no bruto algām 2012. gadā līdz 4 % 2013. gadā, 5 % 2015. gadā un 6 % 2016. gadā. ii) no 2014. gada likumā noteiktais pensionēšanās vecums (62 gadi 2013. gadā) tiek ik gadu palielināts par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadam sasniedzot 65 gadus. Līdztekus tiek palielināts arī priekšlaicīgas pensionēšanās vecums un minimālais apdrošināšanas periods. || Prognozētā novirze no VTM atspoguļo
sistēmiskās pensiju reformas ietekmi 2014.–2016. gadā un pārsniedz šo
ietekmi 2017. gadā saskaņā ar programmas scenāriju, kamēr Komisijas
prognozē norādīts uz agrīnākas un lielākas novirzes risku.
(Pārrēķinātā) strukturālā bilance pakāpeniski pasliktinās, sākot ar 2014. gadu,
jo plānotā nominālā deficīta samazinājums ir mazāks nekā cikliskais komponents
pozitīvās ražošanas apjoma starpības paplašināšanās dēļ. Saskaņā ar programmas
scenāriju (pārrēķinātais) strukturālais deficīts 2017. gadā sasniedz 1,8 %
no potenciālā IKP pretēji VTM – strukturālajam deficītam 1,0 % apmērā. Šī
pasliktināšanās tomēr ietver sistēmiskās pensiju reformas ietekmi. Reforma tiek
īstenota 2013., 2015. un 2016. gadā, un tā nozīmē pakāpeniski palielināt
sociālo apdrošināšanas iemaksu īpatsvaru, kas tiek novirzīti no budžeta privāti
pārvaldītās pilnībā fondētās shēmās, ar papildu izmaksām 0,5 % apmērā 2013. gadā,
un aptuveni 0,3 % apmērā no IKP gan 2015., gan 2016. gadā. Katra
ietekme pieļauj īslaicīgu novirzi no VTM uz ne vairāk kā 3 gadiem ar nosacījumu,
ka tiek saglabāta atbilstoša drošības rezerve attiecībā uz deficīta atsauces
vērtību. Ņemot vērā atļauto novirzi no VTM, plānotais strukturālais deficīts
atbilst Pakta prasībai līdz 2016. gadam, bet izraisa novirzi no prasītās
korekcijas virzībā uz VTM 2017. gadā. Tomēr saistībā ar budžeta scenāriju
pastāv riski, kas, kā norādīts iepriekš, izriet no izdevumu pret IKP attiecības
ļoti izteiktās pasliktināšanās. Balstoties uz Komisijas 2014. gada
pavasara prognozi, novirze no VTM varētu jau 2015. gadā pārsniegt pensijas
reformas attaisnoto. Parāda attiecībai pret IKP ir tendence
samazināties.
Saskaņā ar programmas scenāriju vispārējās valdības parāds saglabājas aptuveni 38-39 %
no IKP apmērā 2013. un 2014. gadā un sāk ievērojami samazināties no 2015. gada,
līdz programmas perioda beigām sasniedzot 31 %. Tas atspoguļo Latvijas
saistību izpildi saskaņā ar 2009.-2011. gada finanšu palīdzības programmu:
2014. gada martā Latvija atmaksāja ES 1 miljardu euro, un vēl viens
līdzīga mēroga maksājums ir paredzēts 2015. gada sākumā. Lai finansētu šos
maksājumus Latvijas iestādes 2014. gadā emitēja divas veiksmīgas etalona
apjoma obligācijas ar 7 un 10 gadu termiņu. Pēc tam, kad 2015. gadā
būs veikti būtiski atmaksājumi ES, zudīs vajadzība uzturēt lielas piesardzīgas
rezerves[9],
kas ļaus samazināt parāda attiecību. Programmas pilnīga īstenošana parādu līdz 2030. gadam
samazinātu vēl vairāk. Tā kā parāda attiecība pret IKP ir mazāka par atsauces
vērtību, parāda samazināšanas kritērijs nav piemērojams. Fiskālais
regulējums Fiskālās disciplīnas likuma (FDL)
pieņemšana un Fiskālās disciplīnas padomes izveidošana lika pamatu uz
noteikumiem balstītas fiskālās politikas izstrādei. Likums tika
pieņemts 2013. gada martā, un lielākā daļa tā noteikumu, ar kuriem paredz
strukturālā līdzsvara noteikumu, izdevumu noteikumu un vidējā termiņa
plānošanu, tagad ir spēkā, un pārejas noteikumi joprojām tiek piemēroti
tehniskākiem aspektiem. 2014. gada budžeta process bija pilnībā balstīts
uz jauno likumu. Vidējā termiņa budžeta likuma ikgadējo atjauninājumu laiks
tomēr vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas pusgadu, pārceļot tos no rudens uz pavasari.
Likuma noteikumi, ar kuriem izveido neatkarīgu Fiskālās disciplīnas padome,
stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, un padome savu atklāšanas
sanāksmi rīkoja 25. februārī. Padome oficiāli uzraudzīs politikas
atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam, izmantojot regulārus un ad hoc
ziņojumus, un nodrošinās neatkarīgus atzinumus par makroekonomikas prognozēm,
tostarp ekonomikas ciklisko stāvokli. Lai gan ieteikums stiprināt valsts
fiskālo regulējumu ir ņemts vērā, piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas
kultūras izveide ir ilgtermiņa uzdevums, jo īpaši, ņemot vērā dziļi
iesakņojušos praksi pieņemt lēmumus ad hoc manierē. Piemēram, Fiskālās
disciplīnas padome jau saskārās ar savu pirmo pārbaudījumu 2014. gada
martā, kad tā iesniedza ad hoc ziņojumu, jo tiesību akta priekšlikums
neatbilda Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Ilgtermiņa
ilgtspējība Latvija, šķiet, saskaras ar zemu
fiskālās stabilitātes risku, bet ir jānodrošina pietiekami primārie
pārpalikumi.
Vidējā termiņa ilgtspējības nepietiekamība[10],
kas parāda korekcijas līdz pat 2020. gadam, kuras nepieciešamas, lai 2030. gadā
panāktu parāda līmeni 60 % apmērā no IKP, ir -2,4 % no IKP, kas
galvenokārt saistīts ar zemo valdības parāda līmeni (33,4 % no IKP 2015. gadā)
un prognozēto novecošanās izmaksu samazinājumu (kas līdz 2030. gadam dos -1,2 procentu
punktus no IKP). Ilgtermiņā Latvija, šķiet, saskaras ar zemu fiskālās
stabilitātes risku galvenokārt saistībā ar prognozēto novecošanās izmaksu
samazinājumu, kas ļoti ilgā termiņā dos -1,6 procentu punktu no IKP.
Ilgtermiņa ilgtspējības nepietiekamība[11],
kas norāda uz nepieciešamajām korekcijām, lai nodrošinātu ka parāda pret IKP
attiecībai nav tendence arvien pieaugt, ir -0,1 % no IKP. Riski būtu
augstāki, ja strukturālā primārā bilance atgrieztos pie iepriekš novērotajām
zemākajām vērtībām, piemēram, vidējā rādītāja laikposmā no 2004. līdz 2013. gadam.
Turklāt šīs prognozes nozīmē likumā noteikto pensiju kompensācijas likmes
strauju kritumu, kas apdraud pensiju adekvātumu nākotnē vai rada draudus, ka
pašreizējā politika tiks pārskatīta, kas varētu ietekmēt ilgtspējību nākotnē.
Tādējādi būtu pareizi, ja Latvija nodrošinātu pietiekamus primāros
pārpalikumus, lai saglabātu publisko finanšu ilgtspēju. Privāti pārvaldītā fondētā pensiju shēma
pakāpeniski pārņems daļu no publiskās pensiju shēmas pensiju saistībām, un
tādējādi samazinās riskus, kas saistīti ar nākotnes pensiju ilgtspēju. Lai
finansētu nākotnes izdevumus, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanu, Latvija 2013. gadā
palielināja iemaksas fondētajā pensiju shēmā no 2 % līdz 4 % no bruto
algām, un saskaņā ar pašreizējiem plāniem šī likme 2015. gadā
palielināsies vēl – līdz 5 %, bet 2016. gadā – līdz 6 %. Pensionēšanās
vecums 2014. gadā tika palielināts par trīs mēnešiem no 62 gadiem, un
katru gadu tiks palielināts vēl par trīs mēnešiem, lai 2025. gadā
sasniegtu 65 gadus; tomēr nav iecerēts saistīt pensionēšanās vecumu vai
pabalstus ar paredzamo mūža ilgumu. Minimālais iemaksu periods, lai sasniegtu
pilnu pensiju, tika palielināts no 10 līdz 15 gadiem. Publisko debašu uzmanības lokā ir
nonākusi veselības aprūpe kā nozare, kurā lielāks un efektīvāks finansējums
spētu dot ievērojamus dzīves kvalitātes uzlabojumus. Galvenie
iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji, piemēram, paredzamais mūža ilgums,
joprojām ir ļoti vāji, un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju augstā mirstība
pasliktina demogrāfiskās problēmas. Latvijas sliktos rādītājus veselības
aprūpes jomā apstiprina novērtējumi par veselības rādītājiem, kurus, iespējams,
mazāk sarežģī dzīvesstila faktori, piemēram, agrīnās attīstības rādītāji un
slimības, no kurām var izvairīties ar vakcinēšanu. Pirmajā acu uzmetienā
nešķiet, ka veselības aprūpes nozare Latvijā radītu fiskālās stabilitātes
problēmas, un veselības aprūpes publisko izdevumu īpatsvars ir pieticīgs – 3,9 %
no IKP 2012. gadā salīdzinājumā ar vidēji 7,3 % Eiropas Savienībā.
Tomēr sīkāka analīze var liecināt, ka vidējā termiņā, iespējams, būtu jāapsver
papildu finansējums veselības aprūpei, lai apmierinātu iedzīvotāju veselības
aprūpes vajadzības, jo īpaši neaizsargāto grupu vajadzības. Tas ir jāapsver,
ņemot vērā fiskālo kapacitāti, un jāīsteno rentablā veidā, lai nodrošinātu
veselības rādītāju uzlabošanos. Šajā kontekstā Latvija plāno ieviest jaunu
veselības aprūpes finansēšanas modeli, ieviešot obligāto veselības valsts
apdrošināšanu. Reformas mērķis ir noteikt formulu veselības aprūpes sistēmas
publiskā finansējuma palielināšanai, iespējams, līdz pat 4,5 % no IKP
turpmāko gadu laikā, vienlaikus nodrošinot stabilāku finansējuma bāzi. Galvenie
reformas parametri vēl ir jādefinē, līdz ar to iespējamo ietekmi veselības
aprūpes pakalpojumu finansējuma, vispārējās efektivitātes un pieejamības ziņā
šajā posmā nevar novērtēt. Nodokļu
sistēma Latvijas nodokļu pret IKP attiecība – 27,6 % no IKP 2013. gadā
– joprojām ir viena no zemākajām ES, un nodokļu struktūra ir izaugsmei visai
labvēlīga. Patēriņa nodokļu proporcija nodokļu kopumā
ir salīdzinoši augsta, bet kapitāla un darījumdarbības nodokļu proporcija ir
viena no zemākajām ES. Nesenās nodokļu reformas koncentrējas uz jomām, kas tika
norādītas 2013. gada ieteikumos; analīze šajā dienestu darba dokumentā
liek secināt, ka Latvija ir panākusi nelielu progresu pasākumos, kas tika
veikti, lai ņemtu vērā šos ieteikumus. Nodokļu slogs mazatalgotiem darba ņēmējiem ģimenēm ar apgādājamām
personām ir nedaudz samazinājies, bet nodokļu slogs neprecētiem darba ņēmējiem
samazinājās minimāli un joprojām ir augsts. 2014. gada
budžeta instrumentu kopuma ietvaros pārvaldes iestādes daļēji aizstāja iepriekš
plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vispārējo samazinājumu ar lielākiem
ar nodokli neapliekamajiem minimumiem, jo īpaši attiecībā uz apgādājamām
personām, un samazināja sociālās iemaksas[12].
Rezultātā nodokļu slogs ģimenēm ar apgādājamām personām tika būtiski samazināts
(no 39,6 % 2012. gadā līdz 35,7 % 2014. gadā ģimenēm ar
diviem pelnītājiem, kurā katrs pelna 67 % no vidējās algas un kurā ir divi
apgādājami bērni), bet nodokļu slogs neprecētiem darba ņēmējiem, kuri pelna 67 %
no vidējās algas, uzlabojās minimāli (no 43,6 % līdz 42,1 %). Tiek
plānots, ka vispārēja darbaspēka nodokļu samazināšana turpināsies nākamajos
gados, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2015. gadā un atkal 2016. gadā
tiks samazināta par vienu procentu punktu. Varētu sagaidīt, ka koncentrētāka
pieeja neprecētiem mazatalgotiem darba ņēmējiem radīs lielāku ietekmi uz
nodarbinātību, jo ir konstatēts, ka augstais nodokļu slogs Latvijā sekmē
sliktus nodarbinātības rādītājus mazkvalificētiem darba ņēmējiem un nedeklarētu
darbu[13].
Vides nodokļi ir zināmā mērā pastiprināti, bet to spēja ietekmēt
iedzīvotāju uzvedību šķiet ierobežota, un joprojām pastāv dažas videi
nelabvēlīgas subsīdijas. Atbilstīgi ieteikumiem 2013. gadā
tika paaugstināti daži akcīzes un vides nodokļi[14], kaut
gan šo nodokļu palielinājumu ietekme uz budžetu bija pieticīga un izraisīja
tikai ierobežotu nodokļa sloga novirzīšanu. Vides rādītāji joprojām rada vērā
ņemamas problēmas, kas aplūkots turpmāk 3.4 iedaļā. Proti, neraugoties uz
to, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts ar salīdzinoši sarežģītiem
transportlīdzekļu nodokļiem, tostarp transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli,
kas piesaistīts CO2 emisijām, emisijas
no jauna reģistrētām automašīnām joprojām ir augstākās ES.[15]
Nodokļi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, šķiet tikpat neefektīvi
atkritumu novirzīšanā no poligoniem uz atkārtotu pārstrādi. Turklāt akcīzes vai
vides nodokļiem nav noteikuma par indeksāciju, un tiek prognozēts, ka to reālā
vērtība laika gaitā kritīsies. Visuzkrītošākās videi nelabvēlīgās subsīdijas ir
atbrīvojums no degvielas akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai, ko izmanto
lauksaimniecības ražošanā, un petrolejai, dīzeļdegvielai vai degvieleļļai, ko
izmanto siltuma ražošanā, un samazinātā PVN likme, ko piemēro siltumenerģijai. Ieņēmumi no īpašuma nodokļiem varētu nodrošināt iespējas izaugsmi
veicinošai nodokļu novirzīšanai. Īpašuma nodokļi
Latvijā 2012. gadā deva ieņēmumus 0,9 % apmērā no IKP, kas ir krietni
mazāk par ES-28 valstu vidējo rādītāju – 2,3 %. Īpašuma nodokļu
režīms Latvijā 2013. gadā tika mainīts, piešķirot ievērojamu elastību
vietējām pašvaldībām īpašuma nodokļa likmju koriģēšanā. Kaut gan joprojām ir
pāragri izdarīt secinājumus par reformas efektivitāti, ir dažas norādes uz to,
ka vietējās pašvaldības varētu izvēlēties zemākas nodokļa likmes un/vai
piešķirt atbrīvojumus nolūkā rosināt nodokļu maksātājus reģistrēties to
teritorijā, lai konkurētu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu.
Vienlaikus pakāpeniski kadastrālo vērtību uzlabojumi izraisīja īpašuma nodokļa
bāzes pieticīgu pieaugumu. Pārvaldes iestādes ir panākušas nelielu progresu, uzlabojot nodokļu
iekasēšanu un samazinātu nedeklarētās saimnieciskās darbības proporciju, jo
īpaši uzlabojot riska novērtējumu un palielinot sodus par krāpniecisku darbību.
Tomēr problēmas šajā jomā turpina pastāvēt. Konkrēti,
neraugoties uz to, ka ieņēmumi no patēriņa nodokļiem veido ievērojamu daļu no
kopējiem nodokļiem, tos varētu būtiski palielināt, ja tiktu uzlabota nodokļu
iekasēšana: netiešā nodokļa likme par patēriņu 17,4 % apmērā 2012. gadā
ir viena no zemākajām ES, neskatoties uz salīdzinoši augstajām PVN likmēm
(standartlikme – 21 %, samazinātā likme – 12 %). Kopējais PVN
ieņēmumu zudums 2000.–2011. gadā bija otrs augstākais ES, ko pirms krīzes
sekmēja samazinātās nodokļa likmes diezgan plašā izmantošana, bet pēdējos gados
– strauji pieaugušās PVN iekasēšanas atšķirības.[16] Citas
pieejamās aplēses par ēnu ekonomikas un nedeklarētā darba, jo īpaši
"aplokšņu" algu, īpatsvaru apstiprina šos konstatējumus.[17] Šo
problēmu palīdzētu risināt nodokļu un muitas iestāžu stiprināšana, PVN
iekasēšanas efektivitātes uzlabošana[18],
kā arī tiesu iestāžu lomas stiprināšana un atbilstīgu sankciju piemērošana par
noziegumiem nodokļu jomā. No 2014. gada paredzēts palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa
nozīmi parādu finansēšanā. No vienas puses, 2014. gada
budžeta paketes ietvaros uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ieviesto izmaiņu vidū
nosacīto procentu likmju atskaitīšana par uzkrāto peļņu – pasākums, kas
izveidots, lai veicinātu pašu kapitāla kapitalizāciju –, ir atcelts, un
maksimālo procentu atskaitīšanas ierobežojums ir likvidēts. No otras puses, no 2014. gada
1. janvāra nodokļu atvieglojumu piemērošana ieguldījumiem jaunās ražošanas
tehnoloģijās un konkrētos projektos, kurus apstiprinājusi valdība, ir
pagarināta līdz 2020. gadam, kā arī no 2014. gada 1. jūlija tiek
ieviesti nodokļu atvieglojumi konkrētām pētniecības un izstrādes izmaksām.
Tādējādi noteiktai uzkrātajai peļņai, kas ieguldīta uzņēmuma attīstībā,
joprojām piemēro labvēlīgu nodokļu režīmu. Būtu noderīga salīdzinoša analīze
par iepriekš minēto pasākumu efektivitāti praksē, lai izvēlētos vispiemērotākos
instrumentus.
3.2.
Finanšu nozare
2013.gadā Latvija saņēma KVAI par mikro- un
makroprudenciālo politiku, lai novērstu nepilnības, kas varētu rasties no
kredītu pieauguma nākotnē un nerezidentu banku darbības. Analīze šajā dienestu
darba dokumentā liek secināt, ka Latvija ir panākusi ievērojamu progresu
pasākumos, kas tika veikti, lai ņemtu vērā šo ieteikumu. Saistībā ar Latvijas gatavības
pievienoties eurozonai novērtējumu ir pastiprināta finanšu uzraudzība un
palielināti attiecīgie resursi, jo īpaši attiecībā uz pieaugošā nerezidentu
banku sektora pārraudzību. Papildu likviditātes un kapitāla
pietiekamības prasības attiecībā uz nerezidentu bankām tika ieviestas 2013. gadā,
tiek veiktas regulāras iekšējas un ārējas pārbaudes, un vēl vairāk ir
nostiprināts Noguldījumu garantiju fonds. Latvijas Hipotēku un zemes bankas
pārstrukturēšana, lai veiktu attīstības aizdevumu darbības, joprojām ir
problemātiska, bet vienotas Attīstības iestādes veidošana patlaban turpinās.
Iestādes izvērtē Citadeles bankas pārdošanas nosacījumus un apsver papildu
finanšu resursus un cilvēkresursus, lai risinātu sarežģītus finanšu un nodokļu
nemaksāšanas noziegumus. Turpinoties aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai
komercbankās, pieeja finansējumam joprojām ir problemātiska, jo īpaši
mājsaimniecībām, MVU un jaundibinātiem uzņēmumiem.
3.3.
Darba tirgus[19], izglītības un sociālā politika
Lai gan
bezdarba līmenis ir ievērojami samazinājies, tas joprojām ir virs 11 %,
kas nozīmē ievērojamas ekonomiskās un sociālās izmaksas. Jauniešu
nodarbinātība joprojām ir problēma, un personu ar invaliditāti[20] un
pirmspensijas vecuma personu bezdarba līmenis ir ievērojami lielāks nekā vidēji
ES. Tāpat joprojām ir jārisina tādi jautājumi kā mērķtiecīgi sociālie
pakalpojumi, sociālās palīdzības nodrošinājums un piemērotība un pabalstu
saņēmēju aktivizēšana. Prasmju neatbilstībām un profesionālās un augstākās
izglītības kvalitātei ir jāpievērš pastāvīgu uzmanību. Augstākās izglītības
tīkls ir pārāk plašs un sadrumstalots, ņemot vērā iedzīvotāju skaita
samazināšanos. Tas piedāvā pārāk daudz studiju programmas, kuras savstarpēji pārklājas,
un tam ir ierobežotas iespējas piesaistīt ārvalstu studentus un mācībspēkus.
Akreditācijas sistēma neatbilst starptautiskajiem standartiem, un finansēšanas
sistēma nerada stimulus kvalitātes uzlabošanai. Viena no lielākajām sociālajām
problēmām ir saistīta ar ienākumu nevienlīdzību, kā arī pieeju veselības
aprūpes pakalpojumiem un to iedzīvotāju lielo īpatsvaru, kuru veselības aprūpes
vajadzības netiek apmierinātas; šie faktori arī rada šķēršļus dalībai darba
tirgū. Turklāt ir jāuzlabo pārrobežu pieeja veselības aprūpei un
profesionālajai izglītībai. Latvija 2013. gadā saņēma konkrētai valstij
adresētu ieteikumu par ilgtermiņa un jauniešu bezdarba problēmas risināšanu,
visaptverošas profesionālās orientācijas izveidi, reformu īstenošanu
profesionālās izglītības un apmācības nozarē un mācekļa prakses vietu
kvalitātes un pieejamības uzlabošanu. Tie arī ieteica risināt augstā nabadzības
līmeņa problēmu, reformējot sociālo palīdzību, samazinot bērnu nabadzību, un
īstenot reformas augstākās izglītības un zinātnes nozarēs. Analīze šajā
dienestu darba dokumentā ļauj secināt, ka Latvija ir panākusi nelielu progresu,
īstenojot pasākumus, lai ņemtu vērā ieteikumus darba tirgus jomā, ierobežotu
progresu attiecībā uz sociālās palīdzības reformām, un ir panākusi ievērojamu
progresu bērnu nabadzības problēmas risināšanā. Latvija nav panākusi nekādu
progresu attiecībā uz augstākās izglītības reformām, un neliels progress
panākts pētniecības iestāžu modernizācijā (pilnu KVAI novērtējumu skatīt
kopsavilkuma tabulā 4. iedaļā). Darba tirgus Bezdarba līmenis 2013. gadā
samazinājās līdz 11,9 %, un ilgtermiņa bezdarba līmenis arī samazinās. Jauniešu
bezdarbs ir samazinājies, tomēr joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju (2013. gadā
– 23,2 %). Aktīvas darba tirgus politikas (ADTP) mērogs 2013. gadā
palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr finansējuma īpatsvars
sabiedriskajiem darbiem kopējā ADTP paketē joprojām ir pārāk augsts, proti,
apmēram 30 %. Bezdarbnieku profilēšana beidzot tika ieviesta 2013. gada
beigās. Latvija ir arī grozījusi savus tiesību aktus, lai noteiktu kritērijus,
kuri reglamentē to, kas būtu uzskatāms par “piemērotu darbu” (darbs, no kura
nevar atteikties, neriskējot zaudēt bezdarbnieka pabalstu), un ir nodrošinājusi
normatīvo regulējumu, lai uzlabotu palīdzību darba meklēšanā. Tika ieviests
izmēģinājuma projekts, lai sniegtu lielāku atbalstu ilgtermiņa bezdarbniekiem
un palielinātu sadarbību starp valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem
dienestiem. Pamatojoties uz šo pieredzi, līdzīgi pasākumi tiks īstenoti 2014. gadā.
Vēl ir pāragri izvērtēt, vai līdz šim veiktie ADTP pasākumi palīdzēs ilgtermiņa
bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū. 3. izcēlums.
Garantijas jauniešiem īstenošana Latvijā[21] Nozīmīgas
problēmas garantijas jauniešiem (GJ)[22]
īstenošanā Latvijā ir: - nepietiekama
administratīvā kapacitāte, lai sniegtu efektīvus pakalpojumus; - izstrādāt
pietiekami vērienīgus informatīvus pasākumus nereģistrētiem, neaktīviem
jauniešiem. Sociālā situācija un veselības aprūpe Nabadzība un sociālā atstumtība apdraud
ģimenes ar bērniem, bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti, vecāka gadagājuma
sievietes un cilvēkus, kas dzīvo lauku rajonos. 2013. gadā
tika lēsts, ka 35,1 % iedzīvotāju apdraud
nabadzība vai atstumtība, bet 24 % cieš no dziļas materiālās
nenodrošinātības. Latvijas izdevumu rādītājs sociālajai aizsardzībai
procentos no IKP ir viens no zemākajiem ES pēdējo dažu gadu laikā: aptuveni 12 %
no IKP 2011. gadā un 11,2 % no IKP 2012. gadā (ES vidējais
rādītājs tajā laikā bija tuvu 20 % no IKP). Sociālās palīdzības
nodrošinājums un piemērotība ir zema, un varētu uzlabot dažu sociālās
palīdzības saņēmēju grupu motivāciju strādāt. Daudzi pabalstu saņēmēji saskaras
ar šķēršļiem nodarbinātībā, piemēram, sliktu veselību, zemu kvalifikāciju, aprūpes
pienākumiem, atkarībām, zemu reģionālo mobilitāti un zemu motivāciju. Sociālo
dienestu vājā kapacitāte traucē sekmīgi iesaistīt pabalstu saņēmējus aktīvā
nodarbinātībā. Attiecībā uz ieteikumu reformēt sociālo
palīdzību Latvija 2013. gada jūnijā pabeidza plaša mēroga novērtējumu par
sociālā nodrošinājuma sistēmu, tostarp sociālo palīdzību (to
veica Pasaules Banka). Valdība 2013. gada decembrī vienojās par reformas
virzienu, bet galveno pasākumu īstenošana nav plānota līdz 2016. gadam.
Valdība arī ir iecerējusi uzlabot sociālā darba kvalitāti un mērogu. Valdība
nav atcēlusi lēmumus, kas pieņemti 2012.–2013. gadā, par garantētā
minimālā ienākuma pabalsta samazināšanu un centrālās valdības līdzfinansējuma
atcelšanu šim pabalstam. Attiecībā uz ieteikumu samazināt bērnu
nabadzību Latvija ievērojami paaugstināja vairākus ar bērniem saistītus
pabalstus un paaugstināja IIN ar nodokli neapliekamos minimumus par apgādājamām
personām.
Latvija arī noteica, ka atbildība par skolas piederumu nodrošināšanu (grāmatas,
darba burtnīcas) piekrīt valstij vai pašvaldībai, tādējādi atbrīvojot vecākus
no šīm izmaksām. Lai nodrošinātu oficiālu bērnu aprūpi bērniem, kas jaunāki par
pieciem gadiem, valdība no 2013. gada septembra ieviesa bērnu aprūpes
kuponus. Visi vecāki ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, kuriem nav
vietas bērnudārzā, var iegādāties bērnu aprūpes pakalpojumus no privātiem
pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt no 2014. gada janvāra tika atcelti
līdzmaksājumi bērniem par kompensējamām zālēm. Šo pasākumu ietekme piekļuves,
cenu pieejamības un bērnu aprūpes kvalitātes ziņā būtu vēl vairāk jāuzrauga. Latvija ir veikusi dažus pasākumus, lai
risinātu nabadzības problēmu. Tika būtiski palielināti ar
invaliditāti saistītie pabalsti. Mazatalgoti darba ņēmēji ar apgādājamām personām
varēs izmantot palielinātos IIN neapliekamos minimumus. Minimālās algas
palielināšana var samazināt strādājošo nabadzību, bet vienlaikus var arī dažos
reģionos mazkvalificētiem strādniekiem samazināt darbavietu radīšanas
potenciālu. Pensiju indeksācija tika daļēji (līdz EUR 285) atjaunota. Latvijā ir viens no lielākajiem to
iedzīvotāju īpatsvariem ES, kuru veselības aprūpes vajadzības netiek
apmierinātas. Veselības aprūpes izmaksas ir galvenais šķērslis taisnīgai
piekļuvei – ne tikai vienai piektdaļai iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem,
bet arī piektdaļai ar otriem zemākajiem ienākumiem.[23] Pārāk
lielā paļaušanās uz skaidras naudas maksājumiem par gandrīz visu veidu un
līmeņu veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, kuru iegādei vajadzīga recepte,
apvienojumā ar izplatītajiem neoficiālajiem maksājumiem[24] ir
īpašs iemesls bažām. Garie gaidīšanas saraksti uz veselības aprūpi, kas nav
steidzama, ir plaši izplatīti, veselības aprūpes darbaspēks noveco un ir slikti
atalgots, un noteiktu speciālistu pieejamība ārpus Rīgas ir problemātiska.
Turklāt ir iespējams uzlabot veselības veicināšanas un slimību profilakses
pasākumus, tostarp, nostiprinot slimību skrīningu. Lai risinātu šos un citus
jautājumus, pārvaldes iestādes līdz 2015. gadam atteiksies inter alia
no izmaksu ierobežošanas izraisītiem vispārējiem slimnīcu budžetiem un ieviesīs
ar diagnozēm saistīto grupu apmaksas mehānismu, izstrādājot klīniskās
pamatnostādnes, uzlabojot e-veselības sistēmu, sīkāk izstrādājot ilgtermiņa
veselības aprūpes darbaspēka stratēģiju, kā arī īstenojot alkohola un tabakas
patēriņa samazināšanas pasākumus. Profesionālā
izglītība Pašlaik notiek vairāki pasākumi, lai
uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) atbilstību darba tirgus
vajadzībām un palielinātu kvalitatīvu darbā iegūtu zināšanu pieejamību, tostarp
tiek modernizēta infrastruktūra un pārveidotas mācību programmas ciešā
sadarbībā ar sociālajiem partneriem. 2013. gada septembrī sadarbībā ar
Vācijas partneriem tika uzsākts izmēģinājuma projekts par duālu PIA/mācekļa
prakses veida sistēmu, kurā iesaistīti aptuveni 150 studentu un 30 vidēju
un lielu uzņēmumu. Ja tā tiks pareizi īstenota, to varētu pārvērst pastāvīgākā
un plaši izplatītā mehānismā, un tas varētu būt pirmais solis ceļā uz efektīvu darbā
iegūtu zināšanu veicināšanu Latvijā. Tā kā lielu uzņēmumu skaits ir ierobežots,
ir jārod veidi, kā iesaistīt MVU darbā iegūtu zināšanu nodrošināšanā.
Grozījumus tiesību aktos, lai precizētu profesionālās orientācijas pakalpojumu
sniegšanas regulējumu, pieņēma 2013. gada jūlijā. Tiek izstrādāti atbalsta
pasākumi, lai palielinātu to mērogu, bet precīzs īstenošanas grafiks nav
noteikts. Augstākā
izglītība Līdz šim augstākās izglītības reformas
lielākoties bija apstājušās. Pašreizējie plāni ir ar krietni mazāku vērienu
satura un īstenošanas grafika ziņā, nekā tie plāni, kas tika izklāstīti 2012.–2013. gadā,
un tie nešķiet pietiekami, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras augstākās
izglītības nozare. Iespēja studiju jomu akreditēšanai izmantot
neatkarīgas starptautiskas iestādes 2013. gadā netika izmantota, jo
akreditāciju ļoti īsā laikposmā veica Izglītības un zinātnes ministrija, un
lielākā daļa studiju jomu tika akreditētas uz sešiem gadiem.[25] Valdība
plāno izveidot neatkarīgu valsts akreditācijas aģentūru, kas jāiekļauj Eiropas
augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā ne vēlāk kā 2018. gadā.
Patlaban sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem tiek gatavots uz Eiropas
labāko praksi balstīts jauns finansēšanas modelis, lai uzlabotu augstākās
izglītības pieejamību un orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, bet šo modeli
nav paredzēts īstenot līdz 2016. gadam. Sākotnējie plāni apvienot
augstākās izglītības iestādes ir vājināti; vienīgie patlaban paredzētie
konkrētie soļi ir izstrādāt kopīgas doktorantūras programmas un integrēt dažas
augstskolas universitātēs. Likumdošanas ierobežojumi attiecībā uz svešvalodu
izmantošanu studiju programmās saglabājas nemainīgi, un universitātēm trūkst
motivācijas piesaistīt ārvalstu pedagoģisko personālu. Iepriecinoši ir tas, ka
pārmaiņas valsts finansētajās studiju vietās tiks turpinātas, palielinot to
vietu īpatsvaru, kas nonāk ZTIM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un
matemātikas) jomām.
3.4.
Strukturāli pasākumi
ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai
4. izcēlums.
Strukturālo reformu potenciālā ietekme uz izaugsmi – salīdzinošs pētījums Strukturālās
reformas ir izšķiroši svarīgas izaugsmes veicināšanai. Tāpēc ir būtiski zināt
šo reformu potenciālos ieguvumus. Strukturālo reformu ieguvumus var novērtēt ar
ekonomikas modeļu palīdzību. Komisija izmanto QUEST modeli, lai
noteiktu, kā strukturālās reformas konkrētā dalībvalstī ietekmētu izaugsmi, ja
dalībvalsts samazinātu savu rādītāju starpību attiecībā pret trīs ES valstu ar
labāko sniegumu vidējo rādītāju tādos būtiskos rādītājos kā konkurences līmenis
vai līdzdalība darba tirgū. Šo rādītāju uzlabojumi 10 gadu laikā varētu
palielināt IKP par aptuveni 9,3 %. Dažas reformas varētu dot rezultātus
pat salīdzinoši īsā laikposmā. Modeļa simulācijas apstiprina 3.4 un 3.5 iedaļā
iekļauto analīzi, saskaņā ar kuru lielākais pieaugums, iespējams, radīsies
konkurences uzlabošanās rezultātā, jo īpaši elektroenerģijas un gāzes tirgos.
Turklāt simulācijas atbalsta pārvaldes iestāžu piešķirto prioritāti aktīva
darba tirgus politikas un sociālo pabalstu reformēšanai. Kā aplūkots 3.3 iedaļā,
uzlabojumiem izglītības sistēmā varētu būt arī manāma ilgtermiņa ietekme uz IKP 2,3 % apmērā
50 gadu laikā (skatīt piezīmi). Tabula. Strukturālie
rādītāji, mērķi un potenciālā ietekme uz IKP[26]
Avots:
Komisijas dienesti. Piezīme: Simulācijās tiek pieņemts, ka visas dalībvalstis
uzņemas veikt reformas, kas uz pusi samazina to strukturālās nepilnības. Tabulā
norādīts katras reformas devums kopējā IKP pēc pieciem un desmit gadiem. Ja
valsts pārsniedz konkrētā rādītāja kritēriju, mēs nesimulējam reformas pasākumu
ietekmi šajā jomā; tomēr, attiecīgā dalībvalsts joprojām var gūt labumu no
pasākumiem, kurus veic citas dalībvalstis[27]. * Ilgtermiņa ietekme, ko rada augsti kvalificēta
darbaspēka īpatsvara palielināšana iedzīvotāju kopskaitā, varētu būt 2,0 %
no IKP, bet mazkvalificēta darbaspēka īpatsvara samazināšanas ietekme varētu
būt 0,3 %. ** Kā kritērijs ir noteikts ES vidējais rādītājs. Latvijas galvenie uzdevumi ietver
pāriešanu uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un lielāku inovāciju
visos darījumdarbības cikla posmos, kā arī energoapgādes drošības
nodrošināšanu. Kvalificētu darbinieku trūkums, slikta un
sadrumstalota infrastruktūra un sadarbības trūkums starp pētniecības iestādēm
un uzņēmumiem traucē uzlabot pētniecību un izstrādi, kā rezultātā pētījumu
rezultātu komercializēšana nav pietiekama. Latvija joprojām ir izolēta no ES
enerģētikas tīkliem un ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Ir
nepieciešami papildu centieni uzlabot savienojamību ar ES elektroenerģijas un
gāzes tīkliem, lai uzlabotu konkurētspēju un enerģētikas tirgus darbību.
Latvijā arī trūkst stabila un rentabla normatīvā regulējuma, lai atbalstītu
atjaunojamo enerģiju, jo īpaši siltumapgādes sektorā. Pastāv ievērojamas
problēmas novērst infrastruktūras nepilnības un uzlabot normatīvo regulējumu,
lai izpildītu ES saistības attiecībā uz savākšanu un atkārtotu pārstrādi. Latvija 2013. gadā saņēma KVAI par
energoefektivitātes, savienojamības ar ES enerģētikas tīkliem uzlabošanu, kā
arī pasākumu veikšanu virzībā uz dabasgāzes tirgus liberalizāciju, tostarp
skaidrus noteikumus attiecībā uz trešo personu pieeju uzglabāšanas kapacitātei.
Padome ieteica Latvijai veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības
iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts.
Analīze šajā dienestu darba dokumentā liek secināt, ka Latvija ir panākusi
ierobežotu progresu pasākumos, kas tika veikti attiecībā uz savienojamību ar ES
enerģētikas tīkliem, un neliels progress pasākumos attiecībā uz
energoefektivitāti. Analīze liecina, ka Latvija ir panākusi ierobežotu progresu
attiecībā uz ieteikumu par pētniecības iestāžu modernizāciju. Pētniecība, izstrāde un inovācija Publiskā finansējuma efektivitāti vēl
pavisam nesen iedragāja zinātnisko iestāžu neatkarīga, ārēja novērtējuma
trūkums.
Pirmā neatkarīgā novērtējuma rezultāti, kura veikšanu uzņēmās Ziemeļvalstu
padome, bija pieejami 2013. gada beigās, un tie liecināja, ka tikai 10 %
no novērtētajām pētniecības vienībām var uzskatīt par augsta līmeņa
starptautiskiem pētniecības centriem. Valdība ir paziņojusi, ka, pamatojoties
uz šo novērtējumu, līdz 2014. gada jūlijam tā sagatavos konkrētus
pasākumus attiecībā uz strukturālajām reformām pētniecības un inovācijas
sistēmā. Ministru kabinets 2013. gada
novembrī apstiprināja jaunus noteikumus par valsts finansējuma sadali
fundamentālās zinātnes finansēšanai, saskaņā ar kuriem par
finansējuma piešķiršanas kritērijiem tiks izmantots zinātniskās darbības
sniegums un doktora un maģistra grādu skaits. Valdība ir izveidojusi
Pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi tiešā premjerministra pakļautībā.
Būs jāuzrauga tās efektivitāte labākas koordinācijas un snieguma novērtējuma
nodrošināšanā starp valsts, akadēmisko un darījumdarbības sektoru prioritārajās
jomās. Latvijas publiskā sektora pētniecības un
izstrādes intensitāte 2012. gadā bija tikai 0,66 % no IKP, un Latvija
nespēs sasniegt savu "Eiropa 2020" mērķi – līdz 2020. gadam
pētniecībai un izstrādei piešķirt 1,5 % no IKP. Publiskā
sektora pētniecības un inovācijas ieguldījumi pēdējo gadu laikā lielākoties
nāca no ES struktūrfondu finansētām galvenajām programmām, tāpēc ir pieaugusi
atkarība no ES finansējuma, kas ir balstīts uz konkursiem un vērsts uz projektu
īstenošanu. Bez lielāka valsts atbalsta zinātnisko iestāžu pamatfunkcijām nebūs
iespējams turpināt attīstīt publiskās pētniecības sistēmu. Šajā kontekstā ir
dīvaini, ka pārvaldes iestādes ir ierosinājušas būtiski samazināt ES un valsts
publisko finansējumu 2013. gadā.[28] Darījumdarbības pētniecības un izstrādes
intensitāte ir samazinājusies un 2012. gadā sasniedza tikai 0,15 % no
IKP (ierindojot to 26. vietā ES). Taču no 2014. gada
jūlija uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījums tiks piemērots konkrētām pētniecības
un izstrādes izmaksām, un tas var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu pētniecības un
izstrādes izdevumus. Citi pētniecības, izstrādes un inovācijas
ieguldījumu stimuli ietver uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides liela mēroga
ieguldījumu projektiem un ES fondu atbalstītu programmu augstas pievienotās
vērtības ieguldījumiem. Enerģijas tirgi un infrastruktūra Komisija ir atbalstījusi Baltijas
enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), lai panāktu pilnīgu
tirgus liberalizāciju 2013.–2015. gadā. Kopš 2012. gada
novembra tirgus rūpnieciskajiem lietotājiem ir pilnībā liberalizēts, bet tirgus
mājsaimniecību sektoram sekos 2015. gada sākumā pēc kavēšanās ar atbalsta
shēmas izveidi neaizsargātu patērētāju aizsardzībai. Latvija 2013. gada
jūnijā arī pievienojās reģionālajam Skandināvijas un Baltijas "Nord Pool
Spot" tirgum elektroenerģijas līgumu slēgšanai; tomēr Latvijas tirgus
dalībnieku līdzdalība bija ierobežota, jo īpaši 2013. gada vasarā.
Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārrobežu savienojums lielākoties ir
pārslogots, ko vēl pasliktina vienas augstsprieguma elektropārvades līnijas
jaudas iznomāšana Krievijas operatoram. Vairumtirdzniecības cenām Baltijas
reģionā vajadzētu samazināties, kad sāks darboties trīs ES finansiāli
atbalstītie starpsavienojuma projekti: Estlink 2, kura darbība tika
uzsākta 2014. gada martā, trešais Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas
starpsavienojums un Lietuvas un Zviedrijas (Nord-Balt) savienojums, kurš
jāatklāj līdz 2016.–2017. gadam. Kopumā sadarbība starp elektropārvades
sistēmu operatoriem un vajadzīgās infrastruktūras attīstība ir bijusi
nepietiekama, lai uzlabotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu. Latvija ir pieņēmusi tiesību aktus, lai
no 2014. gada aprīļa pakāpeniski atvērtu gāzes tirgu, kas trešām personām
dod pieeju sadales infrastruktūrai. Tomēr sadales infrastruktūras
daļēja nošķiršana no 2014. gada aprīļa, kā to paredz ES tiesību akti, un
pasākumu noteikšana, lai pilnībā atvērtu gāzes tirgu, tika atlikta līdz 2017. gadam.
Sagatavošanās darbos, lai izbeigtu gāzes tirgus izolētību, un piegādes
dažādošanā nav bijis vērā ņemama progresa. Tiklīdz kāda no Baltijas valstīm būs
pievienota dažādiem gāzes piegādes avotiem, Latvijai saskaņā ar ES tiesību
aktiem būs jānodrošina pilnībā funkcionējošs gāzes tirgus. Šajā saistībā ir
panākta sākotnēja vienošanās par reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG)
termināli, kurš darbosies abās Somijas līča pusēs, un Somijā un Igaunijā vēl ir
jānosaka precīzas atrašanās vietas. Situācija tiks vēlreiz izvērtēta attiecībā
uz turpmāko virzību nākamo mēnešu laikā. Paredzams, ka SDG terminālis Lietuvā
uzsāks darbību 2014. gada beigās. Visbeidzot Inčukalna gāzes krātuves
īpašumtiesības un pārvaldība ir ieguvušas īpašu nozīmību, jo priekšplānā ir
izvirzījušies ar Krievijas gāzes piegādēm saistītie ekonomiskie un
ģeopolitiskie riski. Energoefektivitāte,
atjaunojamā enerģija un SEG emisijas Latvijas Republikas otrajā Valsts
energoefektivitātes rīcības plānā izvirzīts diezgan līdzsvarota politikas
pasākumu kombinācija attiecībā uz galvenajiem ekonomikas sektoriem, daļēji lai
mudinātu līdz 2014. gada jūnijam transponēt un efektīvi īstenot
Energoefektivitātes direktīvu. Konkrēti, lai samazinātu atkarību no
importētas gāzes, reģionālajās siltumapgādes sistēmās ir paredzēti turpmāki
ieguldījumi ar mērķi palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu
izmantošanu. Tomēr trūkst vispārēju datu par pasākumu īstenošanu, tostarp
sīkākas informācijas par ieguldījumiem energoefektivitātē dzīvojamās ēkās,
rūpniecības un transporta nozarēs. Šo procesu vēl vairāk atbalstītu pasākumi,
lai sekmētu (piem., juridisku un finansiālu) energoefektivitātes līgumu
slēgšanas lielāka izmantošana, un būvniecības darbaspēka apmācība (piem.,
izmantojot "Build Up" iniciatīvas atbalstu). Atjaunojamo energoresursu īpatsvars
enerģijas patēriņa bilancē 2012. gadā sasniedza 35,8 %. Atjaunojamo
energoresursu īpatsvars siltumapgādes sektorā ir nedaudz palielinājies,
pateicoties kohēzijas politikas ieguldījumiem centralizētas siltumapgādes tīklu
atjaunošanā un fosilā kurināmā aizstāšanā ar atjaunojamiem energoresursiem
dažās reģionālās koģenerācijas iekārtās. Attiecībā uz atjaunojamās enerģijas
atbalsta sistēmu pārvaldes iestādes saskaras ar grūtībām radīt paredzamu
tiesisko vidi un pietiekamus stimulus rentabliem ieguldījumiem tīrā enerģijā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta
nozarē veidoja 27 % no kopējām emisijām 2011. gadā. Transporta
nozare veido aptuveni 30 % no kopējā enerģijas patēriņa, daļēji
sabiedriskā transporta nepietiekamās attīstības, transportlīdzekļu degvielas
patēriņa efektivitātes slikto rādītāju, salīdzinoši zemo akcīzes nodokļu un
novecojoša autoparka dēļ. Latvija ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai
samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē: paaugstinātus degvielas
nodokļus, atbrīvojumus biodegvielai, pasažieru automobiļu reģistrācijas
nodokli, kas balstīts uz diferencētiem CO2 emisiju līmeņiem. Tomēr
šie pasākumi nešķiet pietiekami, lai ietekmētu uzvedību. Latvija ir arī veikusi
pasākumus, lai veicinātu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu. Valdība 2014. gada
februārī pieņēma īstermiņa elektromobilitātes stratēģiju 2014.–2016. gadam,
galveno uzmanību pievēršot akumulatora uzlādes infrastruktūras izstrādei un
elektrisko transportlīdzekļu tirgum. Atkritumu apsaimniekošana Latvija saskaras ar ievērojamām
problēmām infrastruktūras nepilnību novēršanā un normatīvā regulējuma
uzlabošanā, lai izpildītu ES saistības attiecībā uz atkritumu savākšanu un
atkārtotu pārstrādi. Latvija 2012. gadā poligonos
nogādāja 84 % no sadzīves atkritumiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju
– 33 %. Tikai 12 % tika pārstrādāti un 4 % pārstrādāti kompostā
(ES vidējais: 27 % un 14 %); tādējādi ir maz ticams, ka Latvija
izpildīs 2016. gada (50 %) un 2020. gada (75 %) mērķus
atkritumu novirzīšanā no poligoniem. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020. gadam
nav norādīta skaidra valsts stratēģija, lai sasniegtu šos mērķus un nodrošinātu
noteiktību nolūkā iedrošināt privātos ieguldījumus. Ir vajadzīgi ievērojami
ieguldījumi, lai izveidotu infrastruktūru un palielinātu atkritumu pārstrādes
kapacitāti (iepakojumi un bioloģiski noārdāmie atkritumi), uzlabotu tirgus
instrumentus (piesārņojumu radošu produktu aplikšana ar nodokļiem, paplašināta
ražotāja atbildība) un pielāgotu administratīvos un reglamentējošos pasākumus,
lai atvieglotu reģenerāciju, tostarp pārstrādi kompostā. Transports Latvijai un pārējām Baltijas valstīm
Eiropas standarta sliežu platuma infrastruktūras projekts "Rail
Baltic" ir augstas prioritātes projekts. Projekts, kuru
paredzēts pabeigt līdz 2023. gadam, tiks iesniegts finansējuma saņemšanai
no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Trīs Baltijas valstu
atšķirīgo prioritāšu rezultātā procesā ir bijusi būtiska kavēšanās, tostarp
projekta kopuzņēmuma izveidē un konkursa procedūrā par pētījumu, lai novērtētu
projekta tehnisko pamatojumu un ietekmi uz vidi. Ceļu infrastruktūras sliktā kvalitāte
Latvijā joprojām ir nopietna problēma, kavējot ekonomikas un ostu konkurētspēju
un veicinot augstu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Struktūrfondi
un Kohēzijas fondi pakāpeniski uzlabo situāciju, taču vēl joprojām ir vajadzība
palielināt valsts finansējumu un izstrādāt dzīvotspējīgu ilgtermiņa
finansēšanas mehānismu ceļu uzturēšanai. Latvija ir pieņēmusi 2014.–2020. gada
plānu, lai uzlabotu valsts ceļus, bet tas joprojām lielā mērā paļaujas uz ES
finansējumu. Valsts kontrole 2013. gadā
publicēja kritizējošu ziņojumu par Rīgas brīvostas darbību,
saskaņā ar kuru osta varētu uzlabot savu konkurētspēju ar labākas izmaksu un
ieņēmumu pārvaldības palīdzību, efektīvāku zemes piešķiršanu, uzlabotu
pievedceļu un piegādes ķēdes darbību. Tas arī atbilst konstatējumiem Pasaules
Bankas 2013. gada decembra pētījumā par trīs lielāko Latvijas ostu
konkurētspēju. Ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā, ir aizvien svarīgāk ostu
apgrozījumā samazināt pārāk lielo atkarību no Krievijas precēm.
3.5.
Publiskās pārvaldes modernizācija
Latvija turpina saskarties ar problēmām
tiesu iestāžu stiprināšanā un publiskās pārvaldes modernizēšanā, lai uzlabotu
darījumdarbības vidi. Ilgstošā tiesvedība civillietās un
komerclietās pirmās instances tiesās un visai zemais lietu pabeigšanas
koeficients ir radījis neizskatīto tiesu lietu vērā ņemamu uzkrāšanos; tiesu
nolēmumu pieņemšanai nereti nepieciešami gadi, un maksātnespējas tiesvedībā ir
vērā ņemami trūkumi. Īpaši problemātiska ir sarežģītu ekonomisku un finanšu
noziegumu risināšana. Ar mērķtiecīgām reformām varētu ievērojami uzlabot valsts
īpašumā esošo aktīvu pārvaldību un publiskās pārvaldes efektivitāti. Muitas
jomā Latvijai piemīt vērā ņemams potenciāls uzlabot savu sniegumu attiecībā uz
laiku, kas tiek veltīts importa un eksporta apstrādei, lai samazinātu
darījumdarbības izmaksas un atvieglotu tirdzniecību. Tiesu iestāžu reformas Latvija 2013. gadā saņēma konkrētai valstij
adresētu ieteikumu par tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un neiztiesāto
lietu skaita un tiesvedības ilguma samazināšanu, tostarp attiecībā uz
maksātnespējas tiesvedības procesiem. Latvija arī tika aicināta ieviest visaptverošu
cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesību
aktus un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu. Analīze šajā dienestu darba
dokumentā liek secināt, ka Latvija ir panākusi nelielu progresu pasākumos, kas
tika veikti, lai ņemtu vērā šo ieteikumu (pilnu KVAI novērtējumu skatīt
kopsavilkuma tabulā 4. iedaļā). Notiek
darbs, lai nostiprinātu normatīvo regulējumu un palielinātu tiesu iestāžu
administratīvo kapacitāti. Galvenie uzdevumi ietver
Tieslietu ministrijas ierosināto grozījumu īstenošanu civiltiesību,
administratīvo tiesību un kriminālprocesa tiesību aktos, tādas vispusīgas
cilvēkresursu politikas izveidošanu, kas ir piesaistīta tiesnešu
profesionālajai novērtēšanai, ko uzsāka 2013. gada janvārī, šķīrējtiesu
sistēmas reformēšanu un Mediācijas likuma īstenošanu, kas atvieglotu tiesu
darba slodzi. Vairāki noteikumi Civilprocesa kodeksā ir grozīti, lai
racionalizētu tiesisko procesu, un citi tiek gatavoti, t. i., attiecībā uz
nekustamā īpašuma izsolēm un izpildāmiem dokumentiem, ieviešot dokumentu
elektronisku apstrādi. Parlamentā joprojām notiek darbs pie maksātnespējas
likuma (trešais lasījums). Apspriesto grozījumu mērķis ir nepieļaut problēmas,
kas novērotas praksē, piem., noteikt divu mēnešu termiņu, kura laikā
parādniekam jāiesniedz pieteikums par maksātnespējas procedūru; paredzēt
direktora vai valdes atbildību par maksātnespēju; uzlabot maksātnespējas
procesa administratoru lomu "prima facie" nepatiesu prasību
konstatēšanā un samazināt fizisko personu parādu dzēšanas termiņus[29].
Maksātnespējas procedūrās, tostarp maksātnespējas procesa administratoru
iecelšanā, ir bijuši vairāki trūkumi, piemēram, pārredzamības un
pārskatatbildības trūkums. Vērojama
pozitīva tendence attiecībā uz tiesvedības ilgumu un tiesu spēju tikt galā ar darba
slodzi.[30] Ir nolemts 2014. gadā tiesām Rīgas reģionā piešķirt papildu
tiesnešus un administratīvo personālu, lai palīdzētu izlīdzināt tiesu darba
slodzi, samazināt neizskatīto lietu skaitu un saīsināt tiesvedības ilgumu. 2013. gada
janvārī tika uzsākts tiesnešu, tostarp apmeklēto mācību moduļu, profesionālas
novērtēšanas process. IKT rīku lietošana ir uzlabojusies attiecībā uz lietu
reģistrāciju un pārvaldi, kā arī attiecībā uz saziņu starp tiesām un
tiesvedības pusēm. Tieslietu padomes lielāka iesaistīšana reformās un tiesu
pārvaldības stiprināšanā ir ļoti svarīga. Tiesu iestādēm 2014.–2020. gada
finanšu posmā tiks piešķirti vērā ņemams ES fondu finansējums. Publiskās
pārvaldes reformas Netiek plānots īstenot visaptverošu
publiskās pārvaldes reformu, kas balstīta uz vajadzību neatkarīgu novērtējumu. Lai gan
Latvijai kopš 2013. gada ir stratēģiska koncepcija cilvēkresursu
attīstībai valsts pārvaldē, tā attiecas tikai uz centrālo valsts pārvaldi, un
līdz šim tai nav izdevies nodrošināt ticamas reformas, kas inter alia ir
saistītas ar pieņemšanu darbā un karjeras attīstību. Kopumā, lai samazinātu
labāko darbinieku aiziešanu no valsts dienesta un uzlabotu politikas veidošanas
kvalitāti, arvien svarīgāk ir saskaņot vienotu atalgojuma sistēmu ar efektivitātes
un kvalitātes apsvērumiem, pat ja tam nepieciešams papildu budžeta finansējums.
Diemžēl ierosinātās reformas attiecībā uz augstākā līmeņa darbinieku
profesionālu pieņemšanu darbā vēl nav īstenotas. Turklāt trūkst mācību
vispusīgas valsts stratēģijas attiecībā uz valsts pārvaldi, kuru varētu īstenot
Valsts administrācijas skola, ja tiktu piešķirts centralizētāks finansējums.
Pozitīvi ir tas, ka 2014. gada budžetā ir piešķirts papildu finansējums
viszemāk atalgotajām kategorijām (policisti, ugunsdzēsēji, kultūras
speciālisti, sociālie darbinieki), kā arī turpmākai algu līmeņa izlīdzināšanai
par līdzvērtīgu darbu dažādās ministrijās/iestādēs. Visaptveroša
reforma, lai izveidotu centralizētu valsts uzņēmumu (SOE) pārvaldnieka
amatu Ministru prezidenta pakļautībā, pakāpeniski nodotu ministriju daļas
valsts uzņēmumos šim pārvaldniekam, atsavinātu mazākuma un ar pamatdarbību
nesaistītās akcijas un veiktu dalībnieku neatkarīgu atlasi valsts uzņēmumu
valdēm un padomēm, ir ievērojami aizkavējusies. Valsts
uzņēmumu reforma var būt viens no galvenajiem nosacījumiem, lai pievienotos
ESAO, tāpēc valdība varētu vismaz īstermiņā lemt par dalībnieku neatkarīgu
atlasi valsts uzņēmumu valdēm un padomēm. Tomēr patlaban valsts uzņēmumu
padomju dalībnieku algām ir noteikta maksimālā robežvērtība un tās ir zemas
salīdzinājumā ar privāto sektoru, kas apgrūtina profesionālu, augsta līmeņa
speciālistu piesaisti; turklāt ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz padomes
amata pienākumu apvienošanu ar citām saistībām. Tiek arī sagaidīts, ka
pārvaldes iestādes pārskatīs dažu lielāko valsts aktīvu (piem., Latvijas Mobilā
Telefona vai Lattelecom) privatizācijas plānus un turpinās atsavināt mazākuma
akcijas, kā to uzsāka veikt Privatizācijas aģentūra Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras daļu gadījumā. Pārvaldes iestādes nav veltījušas
pienācīgu uzmanību un resursus, lai risinātu sarežģītus ekonomiskus un finanšu
noziegumus.
Dažām iestādēm, piemēram, Finanšu policijai un Ekonomisko noziegumu policijai,
ir nepieciešams vairāk personāla, apmācība un resursi, lai spētu efektīvi
pildīt savus uzdevumus, jo īpaši, ja jāizskata sarežģīti pārrobežu noziegumi.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka minēto, bijušās
VID amatpersonas bieži iesaistās komplicētās PVN krāpniecības shēmās; gausā
tiesvedība, labākie advokāti, kas aizstāv potenciālos noziedzniekus, un maigie
sodi, ko piemēro par nodokļu noziegumiem notiesātajām personām, sekmē šādu
noziegumu izdarīšanu.[31] Grozījumi
Administratīvo pārkāpumu kodeksā tagad ir spēkā, un tie nosaka administratīvos
sodus par procedūru pārkāpšanu publiskajā iepirkumā, publiskā un privātā
sektora partnerībās un koncesiju piešķiršanā. Tas,
visticamāk, publiskā iepirkuma lēmumos radīs lielāku disciplīnas pakāpi un
precizitāti. Turklāt vietējām pašvaldībām tagad ir pienākums izmantot
centralizētu iepirkumu, sekas tiem piegādātājiem, kuri nespēj pildīt iepirkumu
līgumu saistības, ir smagākas un maza apjoma iepirkuma līgumi ir jāpublicē
tiešsaistē. Apsveicami,
ka Konkurences padome ir sagatavojusi grozījumus Konkurences likumā attiecībā
uz lielāku institucionālo un finansiālo neatkarību.
Ierosinātajiem grozījumiem vajadzētu stiprināt padomes spējas novērst
pieredzējušu darbinieku aiziešanu un efektīvi iejaukties pret tādām valsts un
privātu struktūru darbībām, kas ierobežo konkurenci. Viens no galvenajiem
priekšlikumiem attiecas uz iestādes neatkarīgu budžeta veidošanu, kas
nodrošinātu lielāku finansiālo neatkarību līdzīgi citiem regulatoriem
(piemēram, finanšu, sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem).
4.
Secinājumi
Makroekonomikas, fiskālā un politiskā
stabilitāte ir ļāvusi Latvijai panākt vienu no straujākajiem IKP izaugsmes
līmeņiem ES. Prognozes 2014. un 2015. gadam lielākoties ir rosinošas, bet
nesenajai Krievijas-Ukrainas krīzei var būt spēcīga negatīva ietekme. Latvija
izpildīja savu vidējā termiņa budžeta mērķi 2012. un 2013. gadā. Pavasara
prognozē paredzēts zems deficīts – aptuveni 1 % apmērā no IKP 2014.–2015. gadā.
Tiek prognozēts, ka valdības parāda līmenis samazināsies līdz 33 % no IKP 2015. gadā,
jo stāsies spēkā atmaksājumi ES. Tomēr ir dažas norādes, ka tādas nozīmīgu
jautājumu reformas kā elektroenerģijas tirgus liberalizācija, augstākās
izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības un valsts uzņēmumu pārvaldības
reformas ir palēninājušās vai apturētas galvenokārt tāpēc, ka 2014. gada
oktobrī tuvojas vispārējās vēlēšanas. Kopumā lielāka steidzamība šķiet
pamatota. Visbeidzot, kopš Latvija 2014. gada 1. janvārī pievienojās
eurozonai, ir sevišķi svarīgi saglabāt reformu tempu, konkurētspēju un fiskālo
piesardzību. Analīzē šajā dienestu darba dokumentā
liek secināt, ka Latvija ir guvusi nelielu progresu attiecībā uz 2013. gadā
sniegtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem.
Ievērojams progress ir panākts attiecībā uz budžeta mērķu sasniegšanu, un,
izveidojot Fiskālās disciplīnas padomi, ir nostiprināta fiskālā pārvaldība.
Pārvaldes iestāžu īstenotie nodokļu pasākumi ir vērsti pareizajā virzienā,
tomēr tie dos tikai mērenu nodokļu sloga uzlabojumu mazatalgotajiem darba
ņēmējiem, bet situācija ievērojami uzlabosies ģimenēm ar bērniem. Latvija ir
nedaudz novirzījusi nodokļus uz citām nodokļu bāzēm, tostarp vides nodokļiem. Ir panākts ievērojams progress, lai nostiprinātu
finanšu stabilitāti, kas saistīta ar nerezidentu banku darījumdarbību, un ir
panākts neliels progress, lai uzlabotu jauniešu nodarbināmību, jo īpaši
Garantijas jauniešiem īstenošanas plāna ietvaros. Ir ieviestas reformas
profesionālās izglītības un apmācības jomā, galvenokārt uzlabojot darbā iegūtu
zināšanu kvalitāti un pieejamību. Ierobežots progress tika panākts sociālās
palīdzības sistēmas reformēšanā, kurā, pamatojoties uz Pasaules Bankas 2013. gada
jūnija pētījumu, ir nepieciešamas vērienīgas reformas, lai risinātu nabadzības
un sociālās atstumtības problēmu. Netika panākts nekāds progress attiecībā uz
augstākās izglītības un zinātnes reformām, jo vairākas labas reformu
iniciatīvas tika samazinātas vai atliktas. Vēl nav zināms, kā tiks izmantots
pētniecības iestāžu neatkarīgais novērtējums, lai piešķirtu uz kvalitāti balstītu
finansējumu (ierobežots progress). Neliels progress tika panākts enerģētikas politikas
jomā, kaut arī elektroenerģijas tirgus pilnīga liberalizācija tika pēkšņi
atlikta līdz 2015. gadam, jo tika uzskatīta par nepieciešamu turpmāka
rīcība neaizsargātu mājsaimniecību atbalstam. Energoefektivitātes rādītāji tiek
uzlaboti, bet ir jāizstrādā stabila un rentabla atbalsta shēma atjaunojamiem
energoresursiem. Gāzes tirgus ir bijis daļēji liberalizēts kopš 2014. gada
aprīļa, bet tirgus atvēršana ir plānota ne agrāk par 2017. gadu. Neliels
progress tika panākts, pieņemot būtiskus grozījumus tiesu procedūrās un
Maksātnespējas likumā, taču vēl ir pāragri izvērtēt rezultātus. Ticamas
publiskās pārvaldes reformas nav īstenotas. Latvijas iesniegtajos politikas plānos
pievērsta uzmanība lielākajai daļai šajā dienestu darba dokumentā norādītajām
problēmām.
Valsts reformu programmā ir apstiprināta Latvijas apņemšanās novērst trūkumus
tādās jomās kā darba tirgus, augstākā un profesionālā izglītība un zinātne,
energoefektivitāte un tiesu iestāžu reformas, bet stabilitātes programmā
parādīta Latvijas apņemšanās saglabāt strukturālo budžeta stāvokli, kura pamatā
ir vidējā termiņa mērķis, jebkādas novirzes attiecinot tikai uz sistēmiskās
pensiju reformas inkrementālo ietekmi. Dažkārt tomēr plānotie pasākumi ir
nekonkrēti un pieticīgi, jo īpaši attiecībā uz lielākiem uzlabojumiem sociālās
palīdzības jomā, lai risinātu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, un
augstākās izglītības un zinātnes reformās. Pārskata tabula (KVAI, 2020. gada mērķi)[32] 2013. gada saistības || Kopsavilkuma novērtējums 1. KVAI: Pastiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirzes no VTM atspoguļo vienīgi sistēmiskās pensiju reformas papildus ietekmi. Šīs stratēģijas satvarā samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi, regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Turpināt centienus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Arī turpmāk stiprināt fiskālo regulējumu, efektīvi īstenojot Fiskālās disciplīnas likumu un daudzgadu budžeta plānošanu. || Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz 1. konkrētai valstij adresēto ieteikumu (KVAI): • ievērojams progress attiecībā uz VTM. • neliels progress nodokļu samazināšanā mazatalgotiem darba ņēmējiem, jo nodokļu slogs ir pietuvināts ES vidējam rādītājam. Tomēr mazatalgotiem darba ņēmējiem pievērstā uzmanība ir bijusi tikai daļēja; • neliels progress nodokļu novirzīšanā uz citām nodokļu bāzēm un vides nodokļiem: jauns akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei, euro vinjete no 2014. gada jūlija, jauns nodoklis par ūdens izmantošanu hidroelektrostacijās; vides nodokļu pieaugums par ekoloģiski kaitīgiem produktiem (iepakojums), atkritumu poligonu nodoklis palielināts no 2014. gada janvāra; • neliels progress nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un ēnu ekonomikas apkarošanā; • ievērojams progress fiskālā regulējuma stiprināšanā. 2. KVAI: Turpināt piemērot mikro- un makroprudenciālās politikas nostādnes, lai nepieļautu iespējamās problēmas, kas varētu rasties no kredītu pieauguma un nerezidentu banku aktivitātēm nākotnē. || Latvija ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz 2. KVAI: • ievērojams progress, īstenojot papildu makroprudenciālos pasākumus nerezidentu banku uzraudzībai, jo īpaši saistībā ar novērtējumu par Latvijas gatavību pievienoties eurozonai. Tie ietver papildu likviditātes un kapitāla pietiekamības prasības nerezidentu bankām, regulāras iekšējas un ārējas pārbaudes, Noguldījumu garantiju fonda stiprināšanu u.c. Latvija ir saskaņojusi monetāro politiku un uzraudzības instrumentus ar eurozonas valstu politiku un instrumentiem. 3. KVAI: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu profesionālo orientāciju, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot māceklības kvalitāti un pieejamību. || Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz 3. KVAI: • neliels progress attiecībā uz ADTP paplašināšanu un efektivitātes palielināšanu (profilēšana, kvalitātes izvērtēšana, pastiprināta palīdzība darba meklēšanā); • ierobežots progress mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu sniegšanā. Tika veikti pasākumi, lai stiprinātu sadarbību starp VND un sociālajiem dienestiem un lai palielinātu sociālā darba kapacitāti; • neliels progress jauniešu nodarbināmības uzlabošanā. Tika izstrādāts un iesniegts Komisijā Garantijas jauniešiem īstenošanas plāns; • neliels progress reformu īstenošanā profesionālās izglītības un apmācības jomā un mācekļa prakses vietu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā. Tomēr joprojām ir iespējams paplašināt darbā iegūtu zināšanu iespējas PIA nozarē. Citu PIA reformu īstenošana joprojām ir ilgāka termiņa uzdevums; • ierobežots progress visaptverošas profesionālās orientācijas izveidē. 4. KVAI: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu piemērotību un veicot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību. || Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz 4. KVAI: • ierobežots progress sociālās palīdzības reformēšanā. Tiek gatavoti uz pamatotiem pierādījumiem balstīti reformu priekšlikumi; tomēr to īstenošana ir neskaidra; • ievērojams progress bērnu nabadzības problēmas risināšanā. Latvija ir būtiski palielinājusi dažādus ar bērniem saistītus pabalstus un īstenojusi citus pasākumus (bērnu aprūpes kuponi, palīdzības sniegšana vecākiem to izmaksu segšanai, kas saistītas ar skolas piederumu iegādi utt.) 5. KVAI: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts. || Latvija nav panākusi nekādu progresu attiecībā uz izglītības un apmācības daļu Padomes ieteikuma 5. KVAI: • nav progresa kvalitāti atalgojoša finansēšanas modeļa izveidē; • nav progresa akreditācijas sistēmas reformēšanā (iespēja izmantot neatkarīgas starptautiskās akreditācijas aģentūras netika izmantota un netika veikti nekādi konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu akreditācijas sistēmas atbilstību starptautiskajai praksei); • ierobežots progress iestāžu apvienošanā; • ierobežots progress internacionalizācijas veicināšanā (likumdošanas ierobežojumi attiecībā uz svešvalodu izmantošanu mācīšanā nemainījās). Latvija ir panākusi ierobežotu progresu attiecībā uz Padomes ieteikuma 5. KVAI par pētniecības iestāžu modernizāciju: • starptautiskā neatkarīgā novērtējuma rezultāti bija pieejami tikai 2013. gada beigās. Tikai 10 % pētniecības iestāžu tika novērtētas kā augsta līmeņa starptautiski pētniecības centri, un ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, lai uzlabotu sistēmas konkurētspēju. Valdība ir paziņojusi, ka strukturālo reformu priekšlikumi tiks iesniegti līdz 2014. gada 1. jūlijam. 6. KVAI: Arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, tostarp paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām. || Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz Padomes ieteikuma 6. KVAI par energoefektivitāti: • tika panākts neliels progress, lai uzlabotu energoefektivitāti mājokļu celtniecības nozarē, tostarp daļēji transponēta Direktīva par ēku energoefektivitāti. Latvija ir panākusi ierobežotu progresu attiecībā uz Padomes ieteikuma 6. KVAI par savienojamību ar ES tīkliem: • tika panākts ierobežots progress enerģētikas tirgus un infrastruktūras jomā, jo īpaši gāzes nozarē. Latvija tiek aicināta ieviest tirgus liberalizāciju un atvērt tirgu līdztekus centieniem izveidot starpsavienojumus. Konkrēti, Latvijai būtu jācenšas labāk integrēt savus elektroenerģijas un gāzes tirgus ar Lietuvas un Igaunijas tirgiem. Šajā saistībā BEMIP plāna īstenošana būtu jāturpina. 7. KVAI: Pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu. || Latvija ir panākusi nelielu progresu attiecībā uz 7. KVAI: • pasākumi ietver normatīvos grozījumus Civilprocesa kodeksā, Likumā par tiesu varu, Maksātnespējas likumā, Šķīrējtiesu likumā un Mediācijas likumā. Ir pāragri izvērtēt rezultātus, jo attiecībā uz dažiem grozījumiem joprojām notiek likumdošanas procedūra. Tiesvedības efektivitātes un tās izmaksu novērtēšana turpinās. Laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam ir samazināts neizskatīto lietu skaits un tiesvedības ilgums. Eiropa 2020 (valsts mērķi un progress) Politikas jomas mērķis || Panāktais progress Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mērķis: 10 % || Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs 2010. gadā bija 13,3 %, 2011. gadā – 11,6 %, 2012. gadā – 10,6 %, bet 2013. gadā – 9,8 %. Ir panākts ievērojams progress un mērķis ir sasniegts. Sieviešu sniegums ir vairāk nekā divreiz labāks nekā vīriešu: 5,8 % pret 13,6 % 2013. gadā. Augstākās izglītības mērķis: 34-36 % || Augstākās izglītības iegūšanas līmenis 2010. gadā bija 32,3 %, 2011. gadā – 35,9 %, 2012. gadā – 37,2 %, bet 2013. gadā – 40,7 %. Ir panākts ievērojams progress un mērķis ir sasniegts. Sieviešu sniegums ir gandrīz divreiz labāks nekā vīriešu: 53,1 % pret 28,3 % 2013. gadā. Pētniecības un izstrādes mērķis: 1,5 % no IKP. || Pētniecības un izstrādes mērķis ir izrādījies ļoti vērienīgs. Ņemot vērā pašreizējo pētniecības un izstrādes intensitātes samazināšanos, Latvija, šķiet, nav spējīga sasniegt savu mērķi 2020. gadam. Uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte 2012. gadā samazinājās par 23 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, sasniedzot 0,15 % no IKP 2012. gadā (ierindojās 26. vietā ES). Publiskā sektora pētniecības un izstrādes intensitāte palielinājās tikai par 1,3 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, sasniedzot 0,51 % 2012. gadā. Izmaiņas siltumnīcefekta gāzu emisijās, kas neietilpst ETS || Izmaiņas siltumnīcefekta gāzu emisijās, kas neietilpst ETS, laikposmā no 2005. līdz 2012. gadam: 1 %. Saskaņā ar jaunākajām valsts prognozēm, kas iesniegtas Komisijai, un ņemot vērā pastāvošos pasākumus, paredzams, ka 2020. gadā mērķis netiks izpildīts par 1 %, salīdzinot ar 2005. gadu. 2020. gada atjaunojamās enerģijas mērķis: 40 % Atjaunojamās enerģijas īpatsvars visos transporta veidos: 10 % || Atjaunojamo energoresursu avotu (AEA) īpatsvars galīgajā enerģijas patēriņā 2012. gadā: 35,8 % Atjaunojamo energoresursu avotu (AEA) īpatsvars transporta jomā izmantotajā enerģijā: 3,3 % Energoefektivitātes mērķis: 0,67 Mtoe (28PJ) Līdz 2020. gadam – 5,37 Mtoe primārais patēriņš un 4,47 Mtoe galīgais enerģijas patēriņš || Latvija paziņoja par politikas pasākumiem, ko tā plāno pieņemt, lai īstenotu Energoefektivitātes direktīvas 7. pantu. Nodarbinātības līmeņa mērķis, kas noteikts 2012. gada VRP: 73 % || Nodarbinātības līmenis: 66,3 % 2011. gadā, 68,1 % 2012. gadā. Nodarbinātības līmenis 2013. gadā palielinājās vēl vairāk un 2013. gada 3. ceturksnī sasniedza 70,5 %. Latvija ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi. Mērķis attiecībā uz to iedzīvotāju skaita samazināšanu, kuriem draud nabadzība un/vai kuri dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās: — 121 000 || To cilvēku skaita samazinājums no 1000, kuriem draud nabadzība un/vai kuri dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās, bija -134 2011. gadā, -146 2012. gadā un -154 2013. gadā. Tādējādi Latvija jau ir sasniegusi savu mērķi attiecībā uz nabadzības samazināšanu. Galvenais uzdevums būs, ekonomikai atveseļojoties, novērst nabadzības riska līmeņa palielināšanos.
Pielikums
Standarta tabulas I tabula.
Makroekonomikas rādītāji II
tabula. Makroekonomisko norišu un prognožu salīdzinājums III
tabula. Budžeta korekciju sastāvs
IV
tabula. Parāda dinamika V tabula.
Ilgtspējas rādītāji VI
tabula. Nodokļu rādītāji VII
tabula. Finanšu tirgus rādītāji VIII
tabula. Darba tirgus un sociālie rādītāji IX
tabula. Ražojumu tirgus snieguma un politikas rādītāji X tabula.
Ekoloģiskā izaugsme Rādītāju saraksts, kas izmantots 4. izcēlumā
par strukturālo reformu potenciālo ietekmi uz izaugsmi. Galapatēriņa preču nozares uzcenojumi: Cenas un
izmaksu rezerve, t.i., starpība starp preces vai pakalpojuma pārdošanas cenu un
tās izmaksām. Galapatēriņa preču uzcenojumus pārstāv uzcenojumi konkrētās
pakalpojumu nozarēs (transports un uzglabāšana, pasts un telekomunikācijas,
elektrības, gāzes un ūdens apgāde, viesnīcas un restorāni, kā arī finanšu
starpniecība, bet neskaitot nekustamos īpašumus, iekārtu un aprīkojuma īri un
citas darījumdarbības[33]).
Avots: Komisijas dienestu aplēse, izmantojot
metodiku no Roeger, W. (1995). "Can imperfect Competition explain
the Difference between primal and dual Productivity?" Journal of
Political Economy Vol. 103(2),
316.-330. lpp., balstīts uz EUKLEMS 1996.-2007. gada datiem. Izmaksas saistībā ar ienākšanu tirgū:
Darījumdarbības uzsākšanas izmaksas starpnozarē kā ienākumu īpatsvars per
capita. Starpnozari modelī pārstāv ražošanas nozare. Avots: Pasaules Banka, "Doing Business"
datubāze. www.doingbusiness.org. 2012. gada
dati. Netiešo patēriņa nodokļu likme:
Definēta kā kopējie nodokļi patēriņam attiecībā pret privātā patēriņa vērtību.
Simulācijās to izmanto kā aplēsto vērtību nodokļu novirzīšanai no darbaspēka uz
netiešajiem nodokļiem. Netiešo patēriņa nodokļu likmes tiek palielinātas (uz
pusi samazinot starpību attiecībā pret labāko rādītāju uzrādītājiem), bet
darbaspēka nodokļu likmes tiek samazinātas, lai kopīgā ietekme būtu ex ante
neitrāla attiecībā uz budžetu. Avots: Eiropas Komisija, Nodokļu tendences Eiropas
Savienībā, 2013. gada izdevums, Luksemburga, 2013. gads. 2011. gada
dati. Augsti kvalificēto un mazkvalificēto
darba ņēmēju īpatsvars: Augsti kvalificēto darba ņēmēju
īpatsvars ir pieaudzis, mazkvalificēto darba ņēmēju īpatsvars ir sarucis (uz
pusi samazinot starpību attiecībā pret labāko rādītāju uzrādītājiem).
Mazkvalificētie darba ņēmēji atbilst ISCED 0-2 kategorijām; augsti
kvalificētie darba ņēmēji atbilst zinātniekiem (matemātikā un skaitļošanā, inženierzinātnēs,
ražošanā un būvniecībā). Atlikušie darba ņēmēji ir ar vidēju kvalifikāciju. Avots: EUROSTAT. 2012. gada dati vai
jaunākie pieejamie dati. Sieviešu nepiedalīšanās līmenis: To
mazkvalificēto darbspējas vecuma sieviešu, kuras nestrādā algotu darbu un
nemeklē algotu darbu, īpatsvars darbspējas vecuma sieviešu kopskaitā. Avots: EUROSTAT. 2012. gada dati vai
jaunākie pieejamie dati. Mazkvalificētu vīriešu nepiedalīšanās
līmenis: To
mazkvalificēto darbspējas vecuma vīriešu, kuri nestrādā algotu darbu un nemeklē
algotu darbu, īpatsvars darbspējas vecuma vīriešu kopskaitā. Avots: EUROSTAT. 2012. gada dati vai
jaunākie pieejamie dati. Vecu cilvēku nepiedalīšanās līmenis (55-64 gadi)
To
55-64 gadus veco iedzīvotāju, kuri nestrādā algotu darbu un nemeklē algotu
darbu, īpatsvars 55-64 gadus vecu iedzīvotāju kopskaitā. Avots: EUROSTAT. 2012. gada dati vai
jaunākie pieejamie dati. ADTP: Aktīva darba
tirgus politikas izdevumi kā IKP īpatsvars attiecībā pret bezdarbnieku
īpatsvaru iedzīvotāju skaitā. Avots: EUROSTAT. 2011. gada dati vai
jaunākie pieejamie dati. Pabalstu aizstāšanas līmenis: Darba
ņēmēju pirms bezdarba posma ienākumu īpatsvars, ko izmaksā bezdarba
apdrošināšanas shēma. Neto aizstāšanas līmeņa vidējais rādītājs 60 bezdarba
mēnešu laikā. Avots:
ESAO, Pabalstu un algu statistika. www.oecd.org/els/benefitsandwagesstatistics.htm. 2012. gada
dati. [1] COM(2013) 800 final. [2] COM(2013) 790 final. [3] Izņemot tās 16 dalībvalstis, kuras norādītas BMZ, uz Īriju arī
attiecās padziļinātais pārskats pēc tam, kad Padome secināja, ka tai vajadzētu
būt pilnībā integrētai parastajā uzraudzības sistēmā pēc savas finanšu
palīdzības programmas sekmīgas pabeigšanas. [4] Stabilitātes programmā izskaidrots, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta
nolūkā VTM ir mainīts tā, lai atbilstu obligātajai prasībai, ņemot vērā
ekonomikas cikliskā stāvokļa novērtējuma atšķirības starp valsts pārvaldes
iestādēm un Eiropas Komisiju, ar mērķi novērst sankciju risku, kas izriet no
iespējamām novirzēm no VTM, kas ir stingrāks nekā obligātā prasība. Valsts
regulējums vienlaikus turpinās balstīties uz strukturālā deficīta mērķi 0,5 %
apmērā no IKP, kas ir nostiprināts valsts Fiskālās disciplīnas likumā. [5] Cikliski koriģētā bilance (atskaitot vienreizējus un pagaidu
pasākumus), ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši uz programmā iekļautās
informācijas pamata, izmantojot kopīgi saskaņotu metodiku. [6] Tā kā Latvija kļuva par pilntiesīgu EMS dalībnieci 2014. gada 1. janvārī,
tā 2013. gadā neiesniedza budžeta plāna projektu. [7] Piemēram, Komisija prognozē netiešo nodokļu attiecības pret IKP
pieaugumu, atspoguļojot jaunā enerģētikas nodokļa un dažu patēriņa un dabas
resursu nodokļu palielinājumu īstenošanu, bet šī attiecība saglabājas nemainīga
programmas scenārijā. No otras puses, Komisija prognozē valdības ieguldījumu
attiecības pret IKP (un dažu citu izdevumu kategoriju, kuras skar ES fondu
apguve) pakāpeniskāku kritumu, jo tiek pabeigti projekti, kas saistīti ar 2007.–2013. gada
finanšu perspektīvu: kopš 2013. gada beigām ar 2007.–2013. gada
finanšu perspektīvu saistīto līdzekļu apguve valsts līmenī Latvijā sasniedza
aptuveni 70 %. [8] Pārvaldes iestāžu programmā izklāstītās prognozes tomēr norāda uz
mazāku pozitīvo ražošanas apjoma starpību 2014. gadā un attiecīgi mazāku
strukturālās bilances pasliktināšanos – par ¼ procentu punkta. Turklāt
pārvaldes iestādes prognozē, ka 2015.–2016. gadā ražošanas apjoma starpība
saglabāsies stabila un 2017. gadā pat samazināsies, bet saskaņā ar Komisijas
pārrēķiniem, kuru pamatā ir programmā iekļautā informācija un kam tika
izmantota vienota metodika, pozitīvā ražošanas apjoma starpība turpina
palielināties, līdz programmas perioda beigām sasniedzot 3,5 % no
potenciālā ražošanas apjoma. [9] Kopš 2013. gada beigām pārvaldes iestādes 6 % no IKP
uzturēja valūtā un depozītos. [10] Skatīt V tabulu. Vidējā termiņa ilgtspējības nepietiekamības (S1)
rādītājs norāda uz nepieciešamajiem atklātajiem korekcijas centieniem – stabila
strukturālās primārās bilances uzlabojuma ieviešanu līdz 2020. gadam un tā
saglabāšanu nākamo 10 gadu laikā, lai 2030. gadā samazinātu parāda
līmeni līdz 60 % no IKP, tostarp finansējumu jebkādiem papildu izdevumiem
līdz paredzētajam termiņam, kas rodas novecojošo iedzīvotāju dēļ. Lai novērtētu
ilgtspējas problēmas mērogu, tika izmantotas šādas robežvērtības: i) ja S1
vērtība ir mazāka par nulli, valstij tiek noteikts zems risks; ii) ja
primārajā bilancē ir nepieciešama strukturālā korekcija līdz pat 0,5 procentu
punktu apmērā no IKP gadā līdz 2020. gadam pēc pēdējā gada, uz kuru
attiecas 2013. gada rudens prognoze (2015. gads) (norādot kumulētu
korekciju 2,5 procentu punktu apmērā), valstij tiek noteikts vidējs risks;
un, iii) ja tā pārsniedz 2,5 (nozīmējot, ka ir nepieciešama strukturālā
korekcija, kas pārsniedz 0,5 procentu punktus no IKP gadā), valstij tiek
noteikts augsts risks. [11] Skatīt V tabulu. Ilgtermiņa ilgtspējības nepietiekamības (S2)
rādītājs norāda uz tūlītējo un pastāvīgo korekciju, kas nepieciešama, lai
izpildītu dinamiskos budžeta ierobežojumus, tostarp novecošanās izmaksas. S2
rādītājam ir divi komponenti: i) sākotnējais budžeta stāvoklis (IBP),
kas rada parādu stabilizējošās primārās bilances nepietiekamību; un
ii) novecošanās izmaksu dēļ nepieciešamā papildu korekcija. Galvenais
pieņēmums, kas izmantots S2 atvasināšanai, ir, ka bezgalīgā termiņā parāda
līmeņa pieaugumu ietekmē procentu likmes diferenciālis (t.i., starpība starp
nominālo procentu likmi un reālo izaugsmes līmeni); tādējādi tas nebūt
nenozīmē, ka parāda līmenis samazināsies zem ES līgumā noteiktās 60 %
parāda robežvērtības. Rādītājam S2 tika
izmantotas šādas robežvērtības: i) ja S2 vērtība ir mazāka par 2, valstij tiek
noteikts zems risks; ii) ja šī vērtība ir starp 2 un 6, tad valstij tiek
noteikts vidējs risks; un, iii) ja vērtība ir lielāka par 6, tad valstij
tiek noteikts augsts risks. [12] 2013. gada konverģences programma paredzēja, ka iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN) likme tiktu samazināta par 2 procentu punktiem 2014. gadā
un par 2 procentu punktiem 2015. gadā. Grozītā stratēģija, kas
pieņemta 2014. gada budžeta paketes ietvaros, paredz pakāpeniskāku IIN
likmes samazināšanu: par 1 procenta punktu 2015. gadā un par 1 procenta
punktu 2016. gadā. 2014. gadā uzsvars tika novirzīts no likmju
samazināšanas uz IIN ar nodokli neapliekamo minimālo robežvērtību
palielināšanas, paaugstinot vispārējo robežvērtību no EUR 64 līdz
EUR 75, pabalstu par apgādājamām personām no EUR 114 līdz EUR 165
pēc tam, kad ar 2013. gada 1. jūliju tas tika palielināts no
EUR 100 līdz EUR 114. Turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksu (SAI)
likme 2014. gadā tika samazināta par 1 procentu punktu no 35,09 %
līdz 34,09 %, un tika ieviesti "griesti", lai no 2014. gada
ierobežotu maksimālo ikgadējo SAI nodokļa bāzi līdz EUR 46 400. [13] SVF uzskata, ka darbaspēka nodokļu slogs trīs Baltijas valstīs ir
nozīmīgs strukturālā bezdarba veicinātājs. SVF konstatēja, ka nodokļu sloga
samazinājumi izskaidro aptuveni 30 % no atšķirībām strukturālajā bezdarbā
un ka nodokļu sloga samazinājums par 10 procentu punktiem izraisītu
strukturālā bezdarba samazinājumu par 2 līdz 4 procentu punktiem, ja visi
pārējie faktori ir vienādi. Skatīt SVF (2014. gads): "Baltic
Cluster Report – Selected Issues: Unemployment in the Baltics",
69.-90. lpp., Vašingtona, 2014. gada maijs. [14] Ar 2014. gada 1. janvāri akcīzes nodokļa likme tika
palielināta dabas gāzei, ko neizmanto lauksaimniecībā un rūpniecībā, citiem
gāzveida ogļūdeņražiem un tabakas izstrādājumiem. Turklāt tika paplašināta
vides nodokļu bāze, un attiecībā uz vairākiem dabas resursiem likme tika
palielināta par 20-25 %. No 2014. gada 1. jūlija tiks ieviests
jauns ceļu nodoklis (euro vinjete). [15] http://www.eea.europa.eu/publications/monitoring-co2-emissions-from-new-cars. [16] http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/vat-gap.pdf. Interpretējot
rādītājus pētījumā, pienācīgi būtu jāapsver arī ievērojamajām pārmaiņām
Latvijas ekonomikas struktūrā korekciju posmā. [17] Eiropas Komisija (2014a) "Employment and Social Developments
in Europe 2013", http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=7684&visible=1
5. diagramma, 10. diagramma. [18] Eiropas Komisija (2014b), Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas
Parlamentam, Septītais ziņojums saskaņā ar 12. pantu Regulā (EEK, Euratom)
Nr. 1553/89 par PVN iekasēšanu un kontroles procedūrām, COM(2014)69 final. [19] Sīkāku informāciju skatīt 2014. gada Vienotajā nodarbinātības
ziņojumā, COM(2013)801, kurā iekļauts kopsavilkuma pārskats par galvenajiem
nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem. [20] Personu ar invaliditāti bezdarba līmenis (29 %) pārsniedz ES
vidējo rādītāju, kas ir 17,4 % (2012. gadā). [21] Latvija 2013. gada decembrī iesniedza Garantijas jauniešiem
īstenošanas plānu ar nosaukumu “Valsts garantijas jauniešiem īstenošanas plāns 2014.–2018. gadam”. [22] Saskaņā ar Padomes 2013. gada 22. aprīļa ieteikumu par
garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01): "nodrošināt, ka visi
jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem
vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, turpmākas
izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu." [23] Latvijā ir augstākais neapmierināto medicīnisko vajadzību līmenis ES,
kas ievērojami kontrastē ar tās kaimiņvalstīm. [24] Saskaņā ar 2014. gada Eirobarometra īpašo ziņojumu par korupciju
neoficiālie maksājumi veselības aprūpes jomā Latvijā ir diezgan izplatīti (http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_397_en.pdf). [25] No 2014. gada augstākās izglītības iestādēm ir divas iespējas:
vai nu turpināt izmantot pašreizējo akreditācijas sistēmu, kuru pārvalda
Izglītības un zinātnes ministrija, vai arī izvēlēties ārvalstu aģentūru, kas
iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā. Tomēr
tām trūkst motivācijas izvēlēties otro iespēju, jo tā ir dārgāka. [26] Galapatēriņa preču
nozares uzcenojumi ir starpība starp preces / pakalpojuma pārdošanas
cenu un tā izmaksām. Izmaksas saistībā ar ienākšanu tirgū ir darījumdarbības
sākšanas izmaksas starpnozarē. Netiešo patēriņa nodokļu likme ir aplēstā
vērtība nodokļu novirzīšanai no darbaspēka uz netiešajiem nodokļiem. Pabalstu
aizstāšanas likme ir % no darba ņēmēja ienākumiem
posmā pirms bezdarba, ko izmaksā no bezdarba shēmas. Sīkākus paskaidrojumus par
rādītājiem skatīt pielikumā. [27] Sīkākus paskaidrojumus
par reformu scenāriju pārneses mehānismiem skatīt: Eiropas Komisija (2013. gads),
"The growth impact of structural reforms", 2. nodaļa, QREA,
Nr. 4., 2013. gada decembris. Brisele; http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/qr_euro_area/2013/pdf/qrea4_section_2_en.pdf [28] Pēc izmaiņām darbības programmā "Uzņēmējdarbība un
inovācijas" (ko Komisija pieņēma 2013. gada 19. decembrī), ERAF
finansējums 2.1. prioritātei "Zinātne un inovācijas" ir
samazināts par 14,2 miljoniem euro, un valsts publiskais finansējums ir
samazināts par 65,2 miljoniem euro, bet valsts privātais līdzfinansējums
pieauga par 57,8 miljoniem euro. Latvija ir ieviesusi valsts budžeta
virssaistības šai prioritātei, jo projektu neizpildes līmenis šajās darbībās ir
visai augsts. [29] Skatīt Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikumu par jaunu
pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai: http://ec.europa.eu/justice/civil/files/c_2014_1500_lv.pdf. [30] Laiks, kas bija vajadzīgs strīdu izskatīšanai civillietās un
komerclietās pirmās instances tiesās, samazinājās no 330 dienām 2010. gadā
līdz 252 dienām 2012. gadā. Lietu izbeigšanas koeficients attiecībā
uz strīdiem civillietās un komerclietās pirmās instances tiesās palielinājās no
86 % 2010. gadā līdz 111 % 2012. gadā. Avots: 2014. gada
ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_lv.htm. [31] Finanšu policijas pārvaldes direktora K. Čerņecka uzstāšanās
Eiropas Komisijas rīkotajā publiskajā diskusijā "Finanšu noziegumu un
korupcijas apkarošana: veiksmes stāsti Eiropā un mācības Latvijai", 2014. gada
14. marts. [32] Lai novērtētu progresu, kas panākts 2013. gada konkrētai valstij
adresēto ieteikumu īstenošanā, tiek izmantotas šādas kategorijas. Nav
progresa: Dalībvalsts nav nedz paziņojusi par pasākumiem, nedz pieņēmusi
pasākumus, lai ņemtu vērā KVAI. Šo kategoriju piemēro arī tad, ja dalībvalsts
ir uzdevusi pētījumu grupai novērtēt iespējamos pasākumus. Ierobežots
progress: Dalībvalsts ir paziņojusi par dažiem pasākumiem, lai ņemtu vērā
KVAI, bet šie pasākumi šķiet nepietiekami un/vai to pieņemšana/īstenošana ir
apdraudēta. Neliels progress: Dalībvalsts ir paziņojusi par pasākumiem
vai pieņēmusi pasākumus, lai ņemtu vērā KVAI. Šie pasākumi ir daudzsološi, bet
ne visi no šiem pasākumiem jau ir īstenoti, un to īstenošana visos gadījumos
vēl nav droši zināma. Ievērojams progress: Dalībvalsts ir pieņēmusi pasākumus,
no kuriem lielākā daļa ir īstenota. Šie pasākumi sevišķi palīdz īstenot KVAI. Pilnībā
ņemts vērā: Dalībvalsts ir pieņēmusi un īstenojusi pasākumus, kas
atbilstīgi ņem vērā KVAI. [33] Nekustamo īpašumu nozare netiek iekļauta, jo šajā nozarē ir statistiski
sarežģīti aplēst uzcenojumus. Iekārtu un aprīkojuma īres nozare un citas
darījumdarbības konceptuāli ir daļa no starppatēriņa preču nozares.