52014PC0726

PASKAIDROJUMS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.           Noteikumi, ko piemēro Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) finansiālajam ieguldījumam, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] (“EGF regula”).

2.           Vācijas iestādes iesniedza pieteikumu EGF/2014/014 DE/Aleo Solar par EGF finansiālo ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā “aleo solar AG” un divos tā meitasuzņēmumos Vācijā.

3.           Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamajiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

EGF pieteikums || EGF/2014/014 DE/Aleo Solar

Dalībvalsts || Vācija

Attiecīgais(-ie) reģions(-i) (NUTS 2. līmenis) || Brandenburga (DE 40) un Vēzere-Emsa (DE 94)

Pieteikuma iesniegšanas datums || 29.7.2014.

Pieteikuma saņemšanas apliecinājuma datums || 4.8.2014.

Papildu informācijas pieprasījuma datums || 11.8.2014.

Papildu informācijas sniegšanas termiņš || 23.9.2014.

Izvērtējuma pabeigšanas termiņš || 16.12.2014.

Intervences kritērijs || EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Galvenais uzņēmums || “aleo solar AG”

Saimnieciskās darbības nozare(-es) (NACE 2. red. nodaļa)[2] || 26. nodaļa (“Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”)

Meitasuzņēmumu, piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumu skaits || 2

Pārskata periods (četri mēneši): || 2014. gada 7. marts līdz 2014. gada 7. jūlijs

Atlaisto darba ņēmēju un darbības pārtraukšanas gadījumu skaits pārskata periodā (a) || 657

Atlaisto darba ņēmēju un darbības pārtraukšanas gadījumu skaits pirms vai pēc pārskata perioda (b) || 0

Atlaisto darba ņēmēju un darbības pārtraukšanas gadījumu kopējais skaits (a + b) || 657

Kopējais paredzamais paredzēto atbalsta saņēmēju skaits || 476

To jauniešu skaits, kam paredzēts piešķirt atbalstu un kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET) || 0

Individualizēto pakalpojumu budžets (EUR) || 1 719 601

EGF īstenošanas budžets[3] (EUR) || 105 000

Kopējais budžets (EUR) || 1 824 601

EGF ieguldījums (60 %) (EUR) || 1 094 760

PIETEIKUMA IZVĒRTĒJUMS

Procedūra

4.           Vācijas iestādes iesniedza pieteikumu EGF/2014/014 DE/Aleo Solar 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti turpmāk norādītie intervences kritēriji, t. i., 2014. gada 29. jūlijā. Komisija apstiprināja, ka ir saņēmusi pieteikumu divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, 2014. gada 4. augustā, un 2014. gada 11. augustā pieprasīja Vācijas iestādēm papildu informāciju. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, līdz kura beigām Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2014. gada 16. decembrī.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

5.           Pieteikums ir par 657 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā “aleo solar AG” un divos tā meitasuzņēmumos “aleo solar Dritte Produktion GmbH” (Prenclava) un “aleo solar Deutschland GmbH” (Oldenburga). “aleo solar” darbojās saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta kā NACE 2. red. 26. nodaļa (“Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”). Attiecīgie uzņēmumi atlaiduši darba ņēmējus NUTS[4] otrā līmeņa reģionos — Brandenburgā (DE 40) un Vēzerē-Emsā (DE 94).

Uzņēmumi un pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits

“aleo solar AG” || 390

“aleo solar Dritte Produktion GmbH” || 163

“aleo solar Deutschland GmbH” || 104

Kopējais uzņēmumu skaits: 3 || Kopējais atlaisto darba ņēmēju skaits: || 657

To pašnodarbināto personu kopskaits, kuru darbība beigusies: || 0

To darba ņēmēju un pašnodarbināto personu kopskaits, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu: || 657

Intervences kritēriji

6.           Vācijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kurā paredzēts, ka 4 mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti vai pašnodarbinātu personu darbība ir beigusies kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

7.           Četru mēnešu pārskata periods ir no 2014. gada 7. marta līdz 2014. gada 7. jūlijam.

8.           Pieteikums ir par 390 darba ņēmējiem, kas 4 mēnešu pārskata periodā ir atlaisti no darba[5] uzņēmumā “aleo solar AG”, un 267 darba ņēmējiem, kas tajā pašā pārskata periodā atlaisti no darba divos šā uzņēmuma meitasuzņēmumos.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās gadījumu aprēķināšana

9.           Atlaisto darba ņēmēju skaits aprēķināts šādi:

– visi 657 darba ņēmēji tiek uzskatīti par atlaistiem no dienas, kad darba devējs sniedzis darba ņēmējam individuālu uzteikumu vai paziņojis par darba līguma izbeigšanu.

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

10.         Pieteikums neattiecas uz citiem darba ņēmējiem, kas atlaisti pirms vai pēc pārskata perioda.

11.         Tāpēc kopējais to atbalsta saņēmēju skaits, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, ir 657.

Saikne starp atlaišanu un globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos

12.         Vācija saista atlaišanu ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, norādīdama, ka “aleo solar” bijis Vācijas uzņēmums, kas ietilpis “Robert Bosch Group”, kuram bijušas ražotnes arī Spānijā, Itālijā, ASV, Austrālijā un Anglijā, tomēr vairākas no šīm ražotnēm pēdējos gados ir pārdotas.

13.         Šis ir tikai viens no daudziem Eiropas saules enerģijas tehnikas uzņēmumiem, kas dažos pēdējos gados (kopš 2010. gada) bankrotējuši, pārtraukuši darbību saules enerģijas nozarē, pilnīgi vai daļēji pārtraukuši ražošanu vai tikuši pārdoti ieguldītājiem no Ķīnas. Fotoelementu (PV) ilgtspējīgas izaugsmes rādītājs 2011. gadam[6] liecina, ka “visu pētījumā iesaistīto 33 fotoelementu nozares uzņēmumu[7] kopējo ieņēmumu fonds pieauga par 79 % no USD 21 miljarda līdz USD 36 miljardiem (2005–2011) tirgū, kurā piedāvāto iekārtu apjoms pieauga par 129 %. Ķīnas un Taivānas uzņēmumi spēja palielināt ieņēmumus ātrāk nekā Vācijas un ASV uzņēmumi. Vācijas uzņēmumu tirgus daļa turpināja samazināties. ASV uzņēmumi zaudēja savu tirgus daļu pēc četriem peļņas gadiem”. Tādējādi no 2005. līdz 2011. gadam Ķīnas ieņēmumu daļa palielinājās no 11 % līdz 45 %, savukārt Vācijas ieņēmumu daļa samazinājās no 64 % līdz 21 %. Vienīgā cita ES dalībvalsts ar pietiekami lielu vērā ņemamu ražošanas apjomu ir Spānija ar 1 %.

14.         Ķīna ir izveidojusi milzīgus fotoelementu moduļu jaudas pārpalikumus, kurus nevar apgūt ne tās patērētāji, ne patērētāji pasaules tirgū; tas kopā ar pieprasījuma samazināšanos pasaulē ir izraisījis cenu sabrukumu. Tā kā ražotājiem Ķīnā vietējā līmenī ir pieejams finanšu atbalsts un pašreizējā Ķīnas piecgades plānā (2011–2015) šai nozarei ir piešķirta prioritāte, šie uzņēmumi ir spējīgi izdzīvot un augt, lēti pārdodot preces ārvalstu tirgos. Vairāk nekā 90 % no Ķīnas saražotās produkcijas tiek eksportēta, un 80 % no visas eksportētās produkcijas nonāk ES. 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu cenas ES samazinājās par 40 % līdz līmenim, kas ir zemāks par “aleo solar” ražošanas izmaksām. ES 2013. gadā apstiprināja papildu nodevas Ķīnā ražotiem fotoelementu moduļiem un minimālo cenu, kas tomēr joprojām ir mazāka par Vācijas ražotāju ražošanas izmaksām.

15.         “aleo solar” apgrozījums 2010. gadā bija EUR 550 miljoni, bet peļņa — EUR 43 miljoni; kopš 2011. gada tā krasi samazinājās, un 2013. gadā uzņēmumam jau bija radušies zaudējumi EUR 92 miljonu apmērā. Vienlaikus uzņēmuma darbinieku skaits samazinājās no 995 darbiniekiem 2011. gadā līdz 740 darbiniekiem 2013. gadā. Neraugoties uz dažādiem centieniem pārstrukturēt uzņēmumu un uzlabot tā efektivitāti, tam neizdevās atkal kļūt rentablam, un arī nākotnes izredzes nebija labākas. “aleo solar” sāka likvidācijas procesu un slēdza vai pārdeva savas telpas, bet daži citi Vācijas saules enerģijas tehnikas uzņēmumi, cenzdamies izkļūt no zaudējumiem, pārcēla ražotnes uz Tālajiem Austrumiem, piemēram, Malaiziju.

16.         Līdz šim par fotoelementu moduļu ražošanu ir iesniegti divi EGF pieteikumi (ieskaitot šo), un abu pieteikumu pamatā ir globalizācija, kas skar tirdzniecību.

Notikumi, kas izraisīja darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu

17.         Darba ņēmēju atlaišanas iemesls ir abu Vācijā esošo “aleo solar” struktūrvienību — ražotnes Prenclavā (atlaisti 553 darba ņēmēji) un administratīvā centra Oldenburgā (atlaisti 104 darba ņēmēji) — slēgšana. Likvidators jau ir pārdevis Prenclavā esošo ražotni Āzijas konsorcijam, kas ir atkal pieņēmis darbā 164 no atlaistajiem “aleo solar” darbiniekiem. Lai gan šie darba ņēmēji pašlaik ir atkal nodarbināti, viņi tomēr ir tiesīgi piedalīties EGF pasākumos (ar noteikumu, ka tos var savienot ar viņu darbalaiku), jo viņu jaunās darbavietas drošība nav garantēta.

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī

18.         Atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz Prenclavas/Brandenburgas reģiona ekonomiku. Šajā teritorijā ir diezgan zems iedzīvotāju blīvums (41/km; salīdzinājumam — vidējais rādītājs valstī ir 84/km). Šajā teritorijā ir galvenokārt mazi un vidēji uzņēmumi, un tikai 10 uzņēmumiem (0,3 %) ir vairāk nekā 249 darbinieki. “aleo solar” bija viens no šiem lielajiem darba devējiem, un atlaistajiem darba ņēmējiem nav nekādu tūlītēju iespēju atrast līdzvērtīgu jaunu darbavietu.

19.         Galvenās nozares reģionā ir lauksaimniecība (tostarp bioloģiskā ražošana), tūrisms, minerāleļļu un atjaunojamās enerģijas ražošana. Iedzīvotāju vidējais ienākums ir daudz mazāks par iedzīvotāju vidējo ienākumu valstī. Štrāsburgas un Prenclavas teritorijā ir visaugstākais bezdarba līmenis Vācijā — attiecīgi 15,5 % un 16,4 % (2014. gada maija rādītājs). Ja bezdarba līmeņa aprēķinos tiktu iekļauti tie darba ņēmēji, kas pievienojušies pārejas uzņēmumam un iesaistījušies pasākumos, kuriem tiek lūgts EGF atbalsts, tas būtu par 0,9 % augstāks. Atlaistajiem darba ņēmējiem ir liels risks ilgstoši palikt bez darba. Tāpēc darba ņēmējiem paredzētie pasākumi viņus mudinās lūkoties tālāk par tuvējo apkārtni un pieņemt darba piedāvājumus tur, kur tie ir pieejami.

20.         Oldenburgas teritorijā, kur atradās “aleo solar” administrācija, nodarbinātības iespējas ir daudz lielākas, un šajā teritorijā atlaistie 104 darba ņēmēji nav iekļauti pasākumos, kas jālīdzfinansē EGF.

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

21.         Aprēķinātais to darba ņēmēju skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos, ir 476. Šos darba ņēmējus pēc to dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi.

Kategorija || Paredzēto atbalsta saņēmēju skaits

Dzimums: || vīrieši: || 262 || (55,0 %)

|| sievietes: || 214 || (45,0 %)

Valstspiederība: || ES valstspiederīgie: || 474 || (99,6 %)

|| nav ES valstspiederīgie: || 2 || (0,4 %)

Vecuma grupa: || 15–24 gadi: || 3 || (0,6 %)

|| 25–29 gadi: || 42 || (8,8 %)

|| 30–54 gadi: || 332 || (69,7 %)

|| 55–64 gadi: || 98 || (20,6 %)

|| vecāki par 64 gadiem: || 1 || (0,2 %)

Ierosināto darbību atbilstība

22.         “aleo solar AG” un “aleo solar Dritte Produktion GmbH” sociālie partneri 2014. gada sākumā vienojās par sociālo plānu, kurā ir iekļauti pārejas uzņēmuma pakalpojumi. Ieinteresēto personu izvēlētā organizācija, kas sniegs pārejas uzņēmuma pakalpojumus, ir “BOB Transfer GmbH”, kas darbosies Prenclavā. Darba ņēmēji saņem pārejas uzņēmuma pakalpojumus no 2014. gada 11. aprīļa. Atšķirībā no citiem Vācijas iesniegtajiem pieteikumiem šajā pieteikumā paredzēto pasākumu sākšanai nav iespējams saņemt ESF līdzfinansējumu, kamēr tiek gaidīts EGF pieteikuma izvērtēšanas rezultāts.

23.         Visi turpmāk minētie pasākumi tiek apvienoti individualizētu pakalpojumu kopumā, ko koordinē pārejas uzņēmums un kas paredzēts, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atkal dabūt darbu.

–        Profesionālās izglītības pasākumi (Qualifizierungen). Tos piedāvā darba ņēmējiem, kas var pretendēt uz atbalstu, pēc profila noteikšanas un profesionālās orientācijas intervijas, lai palīdzētu tiem izmantot darba tirgū esošās iespējas. Piedāvātie apmācības kursi būs vērsti uz nozarēm, kurās ir labas darba izredzes nākotnē, piemēram, celtniecību, veselības aprūpi un kopšanu, mazumtirdzniecību, ēdināšanu, transportu un loģistiku. Kursus var nodrošināt individuāli vai grupās. Tiks piedāvāti dažādi kursi, sākot no pamatprasmju kursiem (piemēram, valodas prasmju, IT prasmju, autovadītāja apliecības ieguvei) līdz kvalifikācijas celšanas kursiem un kursiem, kuros darba ņēmēji tiek sagatavoti darbam citās nozarēs, tostarp kursiem par uzņēmumu izveidi. 18 atlaistajiem darba ņēmējiem ar dažādu veidu invaliditāti tiks sagatavoti īpaši kursi.

–        Karjeras konsultācijas un profesionālā orientācija (Berufsorientierung). Šis pasākums ietvers dažādus novatoriskus instrumentus, piemēram, prasmju apzināšanu, darba pieteikumus video formātā, darba pieteikumus tiešsaistē un biroju mājās. Prasmju kartēšanas instruments tika izstrādāts Komisijas iniciatīvas “Jaunas prasmes jaunām darbavietām” ietvaros, un tam vajadzētu palīdzēt darba ņēmējiem izvairīties no potenciālām jaunām darbavietām neatbilstošu prasmju norādīšanas darba pieteikumos. Darba pieteikumi video formātā palīdzēs kandidātiem sevi profesionāli parādīt un tapt pamanītiem. Biroji mājās varētu tiem sniegt darba iespējas, jo darba devējiem rastos mazākas izmaksas par to nolīgšanu.

–        Līdzinieku grupas / darbsemināri. Tie būs grupu forumi, kuros koordinators palīdzēs dalībniekiem apmainīties ar idejām un dalīties pārdomās. Līdzinieku grupas var būt komplektētas dažādi, piemēram, pēc vecuma, vajadzībām, ģimenes sastāva vai iepriekšējās darba pieredzes. Tiks ņemts vērā tas, ka aptuveni 200 dalībnieku ir vecāki par 50 gadiem un tie darba meklējumos saskaras ar papildu šķēršļiem. Uzņēmuma slēgšana ir skārusi vairākus pārus un vientuļos vecākus, kam varētu būt nepieciešams psiholoģisks atbalsts.

–        Konsultācijas par uzņēmējdarbību (Existenzgründerberatung). Šis pasākums ietvers ekspertu konsultācijas tiem darba ņēmējiem, kuri apsver iespēju sākt uzņēmējdarbību. Tiks piesaistīti jaunie uzņēmēji un radoši paraugtēli, kas mudinās atlaistos darba ņēmējus rīkoties un palīdzēs tiem attīstīt jaunas idejas.

–        Starpreģionālas konsultācijas (Interregionale Beratung). Šā pasākuma mērķis ir mudināt darba ņēmējus meklēt darbu citos reģionos, un tas var ietvert darbavietu gadatirgu apmeklēšanu.

–        Darba meklēšana (Stellenresearch). Profesionāls darbavietu meklētājs (“darbizlūks”) izmantos savus kontaktus un pieredzi, lai atrastu vēl nepublicētas iespējamās vakances, kas varētu būt piemērotas darba ņēmējiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu. Var tikt organizēti pasākumi, kuros darba ņēmēji, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, var parādīt sevi potenciāliem jauniem darba devējiem.

–        Papildu darbaudzināšana/konsultācijas (Nachbetreuung/Beratung). Darba ņēmēji var gūt labumu no papildu norādījumiem un konsultācijām pēc jauna darba sākšanas, lai samazinātu darba zaudēšanas risku.

–        Papildu darbaudzināšana / darbavietas saglabāšana (Nachbetreuung / Beschaeftigungs-sicherung). Tas ir jo īpaši svarīgi darba ņēmējiem, kas sāk jaunu darbu diezgan tālu no iepriekšējās dzīvesvietas un kam var būt nepieciešama darbaudzināšana un konsultācijas, līdz tie iekārtojas jaunajā vietā.

–        Apmācības pabalsts (Transferkurzarbeitergeld). Šī summa ir 60 % no darba ņēmēja iepriekšējiem tīrajiem ienākumiem vai 67 %, ja saņēmēja mājsaimniecībā dzīvo viens vai vairāki bērni. Tā ir maksājama aptuveni deviņus mēnešus no dienas, kad darba ņēmējs sācis strādāt pārejas uzņēmumā.

24.         Šeit aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi atbilstīgi EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

25.         Vācijas iestādes ir sniegušas nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tās ir apliecinājušas, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Paredzamais budžets

26.         Paredzamās kopējās izmaksas ir EUR 1 824 601, kas ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem EUR 1 719 601 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas pasākumiem EUR 105 000 apmērā.

27.         Kopējais pieprasītais EGF finansiālais ieguldījums ir EUR 1 094 760 (60 % no kopējām izmaksām).

Darbības || Paredzamais dalībnieku skaits || Paredzamās izmaksas par vienu dalībnieku (EUR)* || Paredzamās kopējās izmaksas (EUR)

Individualizēti pakalpojumi (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu)

Profesionālās apmācības pasākumi (Qualifizierungsmassnahmen) || 230 || 2512 || 577 793

Karjeras konsultācijas un profesionālā orientācija (Berufsorientierung) || 180 || 370 || 66 625

Līdzinieku grupas / darbsemināri || 265 || 559 || 148 100

Konsultācijas par uzņēmējdarbību (Existenzgruenderberatung) || 25 || 1225 || 30 634

Starpreģionālas konsultācijas (Interregionale Beratung) || 95 || 364 || 34 549

Darba meklēšana (Stellenresearch) || 100 || 683 || 68 255

Papildu darbaudzināšana/konsultācijas (Nachbetreuung/Beratung) || 165 || 900 || 148 477

Papildu darbaudzināšana / darbavietas saglabāšana (Nachbetreuung / Beschaeftigungssicherung) || 35 || 1237 || 43 308

Starpsumma (a): || – || 1 117 741

(65 %)

Pabalsti un stimuli (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu)

Apmācības pabalsts (Transferkurzarbeitergeld) || 403 || 1493 || 601 860

Starpsumma (b): || – || 601 860

(35 %)

Darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 4. punktu

1. Sagatavošanās darbības || – || 15 750

2. Pārvaldība || – || 57 750

3. Informācija un publicitāte || – || 5250

4. Kontrole un ziņošana || – || 26 250

Starpsumma (c): || – || 105 000

(5,75 %)

Kopējās izmaksas (a + b + c): || – || 1 824 601

EGF ieguldījums (60 % no kopējām izmaksām) || – || 1 094 760

* Noapaļoti skaitļi || ||

28.         To darbību izmaksas, kuras iepriekš tabulā minētas kā darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārsniedz 35 % no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām. Vācijas iestādes apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalīsies darba meklēšanas vai apmācības pasākumos.

Izdevumu atbilstības periods

29.         Vācijas iestādes sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2014. gada 11. aprīlī. Tāpēc finansiālu ieguldījumu no EGF ir tiesības saņemt par tiem ar iepriekš tabulā minētajām a) un b) apakškategorijas darbībām saistītajiem izdevumiem, kas radušies no 2014. gada 11. aprīļa līdz 2016. gada 29. jūlijam.

30.         Ar EGF īstenošanu saistītie administratīvie izdevumi Vācijas iestādēm sāka rasties 2014. gada 1. martā. Tāpēc finansiālu ieguldījumu no EGF ir tiesības saņemt par tiem ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas pasākumiem, t. i., ar tabulas c) apakškategorijā minētajām darbībām, saistītajiem izdevumiem, kas radušies no 2014. gada 1. marta līdz 2017. gada 29. janvārim.

Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem

31.         Valsts priekšfinansējums un līdzfinansējums tiek sniegts no federālā budžeta un Bundesagentur für Arbeit (Nodarbinātības federālā aģentūra). No šiem avotiem tiek finansēts nepieciešamais valsts ieguldījums (40 %), un no tiem var sākt priekšfinansēt attiecīgos pasākumus, tiklīdz iestādes ir pārliecinātas, ka EGF līdzekļi, visticamāk, tiks piešķirti.

32.         Vācijas iestādes ir apstiprinājušas, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF, nesaņems finansiālu ieguldījumu no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

33.         Vācijas iestādes norādīja, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar paredzēto atbalsta saņēmēju pārstāvjiem. Pēc šīs apspriešanās Nodarbinātības un sociālo lietu federālā ministrija kopā ar Nodarbinātības federālo aģentūru un pārejas uzņēmumu 2014. gada 12. jūnijā iepazīstināja paredzēto atbalsta saņēmēju pārstāvjus ar plānoto individualizēto pakalpojumu kopumu un saņēma viņu piekrišanu par tā saturu un precīziem elementiem.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

34.         Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Vācija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs tās pašas struktūras Nodarbinātības un sociālo lietu federālajā ministrijā (Bundesministerium für Arbeit und Soziales), kuras pārvalda ESF. Tomēr “Gruppe Europäische Fonds für Beschäftigung” ietvaros kā EGF pārvaldes iestāde darbojas “Referat EF 4”, savukārt ESF pārvaldes iestāde ir “Referat EF 1”. “Organisationseinheit Prüfbehörde” ir gan EGF, gan ESF kontroles iestāde. Šīs struktūras pārvaldīja arī iepriekšējos EGF ieguldījumus Vācijā.

Attiecīgās dalībvalsts uzņemtās saistības

35.         Vācijas iestādes ir sniegušas visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz turpmāk minēto:

– nodrošinot piekļuvi ierosinātajām darbībām un veicot ierosinātās darbības, tiks ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi;

– ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu;

– uzņēmumi, kuros atlaisti darba ņēmēji un kuri pēc darba ņēmēju atlaišanas turpina veikt saimniecisko darbību, ir izpildījuši ar atlaišanu saistītos juridiskos pienākumus un pienācīgi parūpējušies par saviem darbiniekiem;

– ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, un tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana;

– ierosinātās darbības papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

– EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

36.         EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu — EUR 150 miljonus (2011. gada cenās), kā paredzēts Padomes 2013. gada 2. decembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[8], 12. pantā.

37.         Izskatījusi pieteikumu attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņēmusi vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un paredzamās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus EUR 1 094 760 apmērā, kas ir 60 % no ierosināto darbību kopējām izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu pieteikumā minētajos pasākumos.

38.         Ierosināto lēmumu izmantot EGF kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[9] 13. punktā.

Saistītie tiesību akti

39.         Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par EUR 1 094 760 pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju.

40.         Tajā pašā laikā, kad tā pieņems priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stāsies spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems lēmumu izmantot EGF.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 13. punktu (pieteikums EGF/2014/014 DE/Aleo Solar)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[10], un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[11] un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas rezultātā ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kas aplūkota Regulā (EK) Nr. 546/2009[12], vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)       EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 12. pantā.

(3)       Vācija 2014. gada 29. jūlijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu[13] uzņēmumā “aleo solar AG” un divos tā meitasuzņēmumos Vācijā un papildināja to ar papildu informāciju atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktam. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. panta prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)       Tādēļ būtu jāizmanto EGF, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 094 760 apmērā saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros EGF izmanto, lai nodrošinātu EUR 1 094 760 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[3]               Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

[4]               Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

[5]               EGF regulas 3. panta a) punkta izpratnē.

[6]               http://www.pwc.com/en_US/us/technology/assets/pwc-pv-sustainable-growth-index.pdf.

[7]               33 vislielākās publiskās akciju sabiedrības saules enerģijas nozarē visā pasaulē pēc to izaugsmes rādītājiem un finanšu un ekspluatācijas efektivitātes.

[8]               OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

[9]               OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[10]             OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

[11]             OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[12]             OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

[13]             EGF regulas 3. panta a) punkta izpratnē.