This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0701
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the mobilisation of the European Globalisation Adjustment Fund in accordance with point 13 of the Interinstitutional Agreement of 2 December 2013 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline and sound financial management (application EGF/2013/014 FR/Air France from France)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Francijas pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Francijas pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France)
/* COM/2014/0701 final */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Francijas pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France) /* COM/2014/0701 final */
PASKAIDROJUMA RAKSTS Saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā (ES,
Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1], Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fondu (EGF) var izmantot, nepārsniedzot maksimālo gada apjomu
150 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās), papildu finanšu shēmas
attiecīgajām pozīcijām. EGF ieguldījumiem piemērojamie noteikumi
attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2013. gada
31. decembrim, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonda izveidi[2]. Francija 2013. gada 20. decembrī
iesniedza pieteikumu EGF/2013/014 FR/Air France par EGF finansiālo
ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā “Air France” Francijā. Pēc šā pieteikuma rūpīgas pārbaudes Komisija
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantu ir secinājusi, ka
Regulā noteiktie finansiālā ieguldījuma saņemšanas nosacījumi ir izpildīti. PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE Pamatdati || EGF reģistrācijas Nr. || EGF/2013/014 Dalībvalsts || Francija Regulas 2. panta || a) punkts Galvenais uzņēmums || “Air France” Piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumi || 0 Pārskata periods || 01.07.2013.–31.10.2013. Individualizēto pakalpojumu sniegšanas sākuma datums || 06.11.2012. Pieteikuma iesniegšanas datums || 20.12.2013. Atlaisto darba ņēmēju skaits pārskata periodā || 1019 Atlaisto darba ņēmēju skaits pirms un pēc pārskata perioda || 4194 Kopējais to atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu || 5213 Atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos || 3886 Izdevumi par individualizētajiem pakalpojumiem (EUR) || 51 845 626 Izdevumi par EGF īstenošanu[3] (EUR) || 30 000 Izdevumi par EGF īstenošanu (%) || 0,06 Kopējais budžets (EUR) || 51 875 626 EGF ieguldījums (50 %) (EUR) || 25 937 813 1. Pieteikums tika iesniegts
Komisijai 2013. gada 20. decembrī, un līdz 2014. gada
24. jūlijam tika iesniegta papildu informācija. 2. Pieteikums atbilst Regulas
(EK) Nr. 1927/2006 2. panta a) punktā paredzētajiem nosacījumiem
par EGF izmantošanu, un tas tika iesniegts minētās Regulas 5. pantā
noteiktajā 10 nedēļu termiņā. Saikne starp atlaišanas gadījumiem un
globalizācijas izraisītām nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules
tirdzniecības modeļos 3. Lai noteiktu saikni starp
atlaišanas gadījumiem un globalizācijas izraisītām nozīmīgām strukturālām
pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, Francija uzskata, ka, lai gan pasaulē
kopumā starptautisko gaisa pārvadājumu tirgū joprojām dominē Eiropas
lidsabiedrības, šajā nozarē ir notikuši nozīmīgi ekonomiskie satricinājumi, jo
īpaši ES tirgus daļas samazināšanās. 2008.–2012. gadā pārvadājumu apjoms
pasaulē palielinājās par 4,6 % gadā atbilstoši ilgtermiņa izaugsmes
tendencei, kas tiek novērota kopš 1970. gada. Tomēr gaisa satiksme starp
Eiropu un pārējo pasauli palielinās lēnākā tempā (2,4 %), kā rezultātā ir
samazinājusies ES-27 tirgus daļa gaisa pārvadājumu nozarē pasažierkilometru
ieņēmumu (RPK) izpratnē. 4. Lai gan satiksmē pasaulē
2008.–2012. gadā bija vērojams kāpums, pasaules gaisa satiksmes izaugsmi
starp Eiropu un pārējo pasauli ierobežoja galvenokārt vāja pasažieru plūsmas
izaugsme starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem. Lai gan gaisa satiksmes kritums
starp ES un četriem izvērtētajiem reģioniem (Ziemeļamerika, Dienvidamerika,
Āfrika un Āzija) bija diapazonā no 0,3 % līdz 2,8 %[4], gaisa satiksme starp
ES un Vidējiem Austrumiem samazinājās par 11,4 %. 5. Par 2013. gadu pieejamie
dati[5] liecina, ka 2008.–2012. gadā
novērotā tendence turpinās. 2013. gadā Eiropā izaugsme pieauga par
3,8 % salīdzinājumā ar 2012. gadu, kas ir mazāka par pasaules vidējo
izaugsmi (5,2 %) un veido 38 % no satiksmes visā pasaulē (RPK
izpratnē), par vienu procentpunktu mazāk nekā 2012. gadā. Visātrākā
izaugsme joprojām notiek Vidējo Austrumu reģionā – 2013. gadā tā veidojot
10,9 % un atbilstot 9 % no visas pasaules satiksmes. 6. No turpmāk sniegtās
diagrammas izriet, ka tirgus daļu sadalījuma pēc izlidošanas vietas un
galamērķa attīstība starp Eiropu no vienas puses un Subsahāras Āfriku, Vidējiem
Austrumiem un Āziju no otras puses norāda uz ES aviopārvadātāju daļas
samazinājumu par gandrīz desmit procentpunktiem Līča valstu pārvadātāju un
“Turkish Airlines” labā laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam. 7. Šo tirdzniecības modeļu
pārmaiņu sekas ir pasliktinājuši arī citi faktori, piemēram, pieprasījuma
samazināšanās ekonomiskās krīzes ietekmē un naftas cenu kāpums (degviela
dažkārt veido gandrīz vienu trešdaļu no sēdvietas/kilometra izmaksām). 8. 2008.–2012. gads bija
grūts laiks trim Eiropas lielākajām lidsabiedrībām: “Lufthansa”, “Air France-KLM”
un “IAG”[6],
tās visas ir cietušas zaudējumus vismaz divos no pieciem izvērtētajiem gadiem. “Air France-KLM”,
“Lufthansa” un “IAG” darbības neto rezultāti (2008.−2012. g.)[7]
(miljonos EUR)
9. “Air France-KLM” grupas
situācija ir jo īpaši smaga tās finansiālā stāvokļa dēļ. Grupas pašu un parāda
attiecība[8]
un neto parāds ir lielāks nekā “IAG” vai “Lufthansa”. Neto parāds un parāda attiecību salīdzinājums par 2011. g. Avots: Air France 10. Saskaroties ar lielu parādu un
nepietiekamu akciju tirgus kapitalizāciju (kas ir mazāka par tās flotes
vērtību), “Air France” nevarēja efektīvi reaģēt uz starptautisko
aviopārvadājumu tirgus daļas zaudēšanu, kā rezultātā ar darba ņēmēju un
nodarbināto pārstāvjiem tika saskaņots plāns par brīvprātīgu darba attiecību
izbeigšanu ar vairākiem tūkstošiem darba ņēmēju. Atlaišanas
gadījumu skaita noteikšana un atbilstība 2. panta a) punkta
kritērijiem 11. Francija šo pieteikumu
iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta
a) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuros paredzēti vismaz
500 atlaišanas gadījumi četru mēnešu laikā uzņēmumā dalībvalstī, ieskaitot
atlaistos darba ņēmējus tā piegādātājuzņēmumos un pakārtotās ražošanas
uzņēmumos. 12. Pieteikumā minēti
1019 atlaišanas gadījumi “Air France” četru mēnešu pārskata periodā
no 2013. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim un vēl
4194 atlaišanas gadījumi ārpus pārskata perioda, taču saistībā ar to pašu
kolektīvās atlaišanas procedūru. Visu minēto atlaisto darba ņēmēju skaits ir
aprēķināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrā punkta
trešo ievilkumu. Paskaidrojums par minēto atlaišanas
gadījumu neparedzamību 13. Francijas iestādes norāda, ka
Persijas līča reģiona trīs lielāko uzņēmumu tālo lidojumu flotes palielinājums
bija negaidīts un iespaidīgs. Tālo lidojumu gaisa kuģu skaits 2005. gadā no
100 un 2008. gadā gandrīz 200 palielinājās līdz vairāk nekā 300
2012. gadā, ieskaitot aizvien lielāku ļoti lielo gaisa kuģu A380 skaitu.
Lielākā daļa aviopārvadājumu nozares pārstāvju apšaubīja šādu ieguldījumu
atpelnīšanas reālās izredzes un saimniecisko modeli, kad Līča valstu
pārvadātāji izziņoja šos pasūtījumu un iepirkumu plānus. 14. Šo uzņēmumu spēja turpina ļoti
strauji palielināties ar milzīgiem pasūtījumiem, kādi tika izziņoti aviācijas
nozares izstādē Dubaijā 2013. gada novembrī. “Emirates” izraisīja
pārsteigumu, paziņojot par 150 “Boeing 777x” (ietilpība 342 līdz 440
sēdvietu), kā arī 50 “Super Jumbo A380” (ietilpība 500 sēdvietu vienā
gaisa kuģī) iepirkumu. “Emirates” vien jau ir izpildījuši “Airbus” gaisa kuģu
pārdošanas mērķus 2014. gadam (25 vienības). “Etihad Airways” izziņoja 56
tālo lidojumu “Boeing” un 87 “Airbus” gaisa kuģu pasūtījumu, ieskaitot 50
“Airbus A350”. Vienlaikus “Qatar Airways” paziņoja, ka pasūtīs piecus
“Airbus A330-freighter”, un apstiprināja 50 “Boeing 777x” gaisa kuģu
iepirkumu, kas sākotnēji tika pasūtīti novembrī notikušajā Dubaijas aviācijas
izstādē, kā arī papildus pieteicās uz tiesībām iegādāties vēl 50 šādus tālo
lidojumu gaisa kuģus[9]. 15. Saskaņā ar presē pieejamajām
ziņām[10]
“Emirates”, “Qatar” un “Etihad” paplašināšanās plāni apliecina pasaules gaisa
pārvadājumu būtiskas daļas pārvirzīšanos no Eiropas un Ziemeļamerikas uz
Vidējiem Austrumiem. 16. Turklāt šī parādība ir daļēji
saistīta ar tiesisko regulējumu, kurā ir vērojama spēcīga gaisa pārvadājumu
pakalpojumu liberalizācijas tendence. No 28 ES dalībvalstīm 24 valstis ir
parakstījušas līgumus ar Līča valstīm, piedāvājot to pārvadātājiem plašāku
piekļuvi Eiropas tirgum. Šādu strauju tirgus konjunktūras izmaiņu dēļ Eiropas
pārvadātājiem zūd prognozējamība, kas bija nepieciešama, lai plānotu
ieguldījumus flotē ar ievērojamu vērtību. 17. Joprojām ir novērojams
vēsturiski augsts naftas cenu līmenis. 2011. gadā degvielas izmaksas
veidoja 24 % no aviopārvadājumu nozares uzņēmumu apgrozījuma salīdzinājumā
ar 17 % 2007. gadā. 18. Visu minēto apstākļu kopums un
stāvoklis gaisa pārvadājumu nozarē pēc ekonomiskās un finanšu krīzes
apgrūtināja gaisa pārvadājumu nākotnes attīstības prognozēšanu, kā arī lika
veikt ne tik pēkšņus nepieciešamos koriģējošos pasākumus. Uzņēmumu, kuros atlaisti darba ņēmēji,
un darba ņēmēju, kuriem paredzēta palīdzība, noteikšana 19. Pieteikums attiecas uz 5213
atlaistajiem darba ņēmējiem. 20. 3886 darba ņēmēju, kam
paredzēta palīdzība, iedalījums. Kategorija || Daudzums || Procenti Vīrieši || 2322 || 59,75 Sievietes || 1564 || 40,25 ES pilsoņi || 3879 || 99,82 Personas, kuras nav ES pilsoņi || 7 || 0,18 Vecumā no 15 līdz 24 gadiem || 1 || 0,03 Vecumā no 25 līdz 54 gadiem || 1206 || 31,03 Vecumā no 55 līdz 64 gadiem || 2679 || 68,94 Vecāki par 64 gadiem || 0 || 0,00 21. No šiem darba ņēmējiem 212 ir
ar ilgstošām veselības problēmām vai invaliditāti. 22. Iedalījums atbilstoši
profesionālajām kategorijām Kategorija || Daudzums || Procenti Vecākie vadītāji (Cadres supérieurs) || 69 || 1,78 Vidējā līmeņa vadītāji (Cadres) || 607 || 15,62 Tehniķi un jaunākie vadītāji (Techniciens et agents de maîtrise) || 2803 || 72,13 Darba ņēmēji un strādnieki (Employés, ouvriers) || 407 || 10,47 23. Saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 7. pantu Francija ir apliecinājusi, ka ir piemērota sieviešu
un vīriešu līdztiesības un nediskriminēšanas politika un ka tā tiks piemērota
arī dažādajos EGF izmantošanas posmos, jo īpaši saistībā ar piekļuvi EGF. Attiecīgās teritorijas, tās iestāžu un
ieinteresēto personu raksturojums 24. Šajā pieteikumā minētā darba
ņēmēju atlaišana notika galvenokārt Ildefransas (Ile-de-France) reģionā
(77 %); pārējie 23 % notika visas valsts teritorijā, tostarp Korsikā
un Aizjūras departamentos, taču galvenokārt (70 %) Dienvidpireneju (Midi-Pyrénées)
un Provansas-Alpu-Azūra krasta (PACA) dienvidu reģionos. 25. Kompetentā iestāde ir Darba,
nodarbinātības, profesionālās apmācības un sociālā dialoga ministrija,
reģionālās Direcctes[11]
un Nodarbinātības un profesionālās apmācības ģenerāldirekcija (DGEFP).
Galvenā ieinteresētā puse būs pats uzņēmums “Air France”, kas arī veiks
programmas koordināciju. 26. Francijas iestādes
apstiprināja, ka ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos noteiktās prasības
attiecībā uz kolektīvo atlaišanu. Atlaišanas gaidāmā ietekme uz
nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts mērogā 27. Lielākais atlaišanas gadījumu
skaits notika Ildefransā (galvenokārt Roissy). Tā kā tas ir noticis
Parīzes apgabalā, bezdarba līmeņi mēdz būt zemāki nekā pārējā Francijas
teritorijā, savukārt PACA reģionā bezdarbs ir par 1,5 procentpunktiem
augstāks, bet bezdarba līmenis Dienvidpirenejos ir gandrīz tāds pats kā pārējā
Francijas teritorijā. Bezdarba
līmenis
reģionos, kuri visvairāk cieš no darba ņēmēju atlaišanas
Avots: INSEE[12] 28. Francijas iestādes apgalvo, ka
atlaišanas gadījumi “Air France” saasinās bezdarba situāciju, kas jau ir
ievērojami pasliktinājusies ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē. 2008.–2013. g.
bezdarbs palielinājās par 38,7 % Ildefransā, par 37,8 % PACA,
par 47,0 % Dienvidpirenejos un par 44,1 % Francijas Eiropas daļā.
Turklāt Ildefransas reģionā notiks vēl viena masveida atlaišana, jo “Peugeot Citroën Automobile
(PSA)” 2014. gadā pilnībā slēgs savu rūpnīcu Onuā (Aulnay). 29. Darba ņēmēju atlaišanas
skartajā teritorijā apmēram 40 % bezdarbnieku ir bez darba ilgāk nekā
vienu gadu un uz katru vakanci ir septiņi darba meklētāji. 30. Tā kā “Air France”
nodarbina vairāk par vienu tūkstoti darba ņēmēju, uzņēmumam saskaņā Darba
kodeksa L1233-84. pantu ir pienākums sniegt savu ieguldījumu šo reģionu
attīstības atjaunošanā. Tas nozīmē, ka “Air France” sniegs ieguldījumu
jaunu darbību un jaunu darbavietu radīšanā, lai samazinātu atlaišanas ietekmi
šajos reģionos. Saskaņota individualizēto pakalpojumu
pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, tostarp tās
papildināmība ar struktūrfondu finansētiem pasākumiem 31. Šajā Francijas EGF pieteikumā
minētā projekta “Projet Transform 2015” mērķis ir atbalstīt
5213 darba ņēmējus, kuri ir labprātīgi pārtraukuši darba attiecības ar
uzņēmumu, un jo īpaši 3886 darba ņēmēju mērķa grupa. 32. Francijas iestādes lūdz EGF
līdzfinansējumu “Projet Transform 2015” paredzētajam
pārkvalifikācijas atvaļinājuma pasākumam (congé de reclassement)[13]. Šis pasākums ir
paredzēts darba ņēmējiem, kuriem darba attiecību labprātīgas izbeigšanas brīdī
nav nekādu konkrētu pārkvalifikācijas plānu un kuri vēlas izmantot iespēju
iesaistīties pārkvalifikācijā, saņemt konsultācijas, padomus vai palīdzību
uzņēmuma izveidei vai pārņemšanai, un šo iespēju var izmantot ne ilgāk kā
deviņus mēnešus, lai gan atsevišķos gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz 15
mēnešiem[14]. –
Konsultāciju un profesionālās ievirzes
pakalpojumi darba ņēmējiem sniegs atbalstu un
konsultācijas attiecībā uz viņu iecerēm pārkvalificēties vai kļūt par
pašnodarbinātajiem. Dalībniekiem sniegs konsultācijas un padomus par darbu,
atbalstu darba meklēšanā, nodrošinās darbaudzināšanu, informāciju par pieejamām
mācībām, viņi tiks mudināti izveidot savus uzņēmumus, sniedzot atbilstošas
konsultācijas (tas var ietvert finansējuma iespēju apzināšanu, saimnieciskās
darbības plāna izstrādi un citus saistītos pakalpojumus attiecībā uz uzņēmuma
izveidi) u. c. –
Mācības. Darba ņēmējiem
tiks piedāvātas dažādu veidu mācības atbilstoši viņu vajadzībām, kuras ir
apzinājuši konsultāciju pakalpojumu sniedzēji. Īpaša uzmanība tiks pievērsta parcours encadré,
kas ir ilgtermiņa arodapmācība pieprasītās profesijās. Daži iespējamās
arodapmācības piemēri ir šādi: vīnzinība (vīndaris), pārtikas un dzērienu
pakalpojumu CAP[15],
konditorejas izstrādājumi un kūkas, mācības, lai iegūtu DAEFLE (franču
valodas kā svešvalodas mācīšanas kvalifikācijas grāds), metālapstrāde, mācības,
lai iegūtu CTRIV[16]
(pasažieru pārvadājumu autovadītājs), u. c. –
Atbalsts uzņēmuma izveidei. Šis pasākums ietver dotāciju 24 000 EUR apmērā, ko var
papildināt ar darbā pieņemšanas pabalstiem ne vairāk kā 5000 EUR apmērā.
Atbalstu uzņēmuma izveidei izmaksās vairākās daļās, tiklīdz būs sasniegti
noteikti mērķi. Pirmo daļu 3000 EUR izmaksā, tiklīdz ir iesniegts
apliecinājums par uzņēmuma izveidi vai pārņemšanu, piemēram, reģistrācijas
nodevas kvīts. Otro un trešo daļu katru 6000 EUR apmērā izmaksā, tiklīdz
ir iesniegta pirmā un otrā PVN deklarācija par pārdevumiem, no kuras izriet, ka
minimālais apgrozījums ir attiecīgi vismaz 500 EUR un 1000 EUR.
Pašnodarbinātās personas un individuālie uzņēmēji, kuri ir atbrīvoti no īpašuma
novērtēšanas[17],
otro un trešo daļu katru 6000 EUR apmērā saņems, tiklīdz tiks iesniegts
pirmais un otrais darbības pārskats RSI[18],
no kura izriet, ka apgrozījums ir vismaz attiecīgi 200 EUR un
500 EUR, kopā ar aprēķināto summu nomaksas apliecinājumu. Papildu
maksājums 9000 EUR apmērā ir paredzēts uzņēmumiem, pašnodarbinātajām
personām un individuālajiem uzņēmējiem, kuri nav atbrīvoti no īpašuma
novērtēšanas, tiklīdz ir iesniegta apliecināta un apstiprināta nodokļu
deklarācija par pirmo gadu.
Par bijušā “Air France” darba ņēmēja, uz kuru attiecas EGF atbalsts,
pieņemšanu pilna laika pastāvīgā darbā papildus atbalsta summai uzņēmuma
izveidei izmaksā 3000 EUR (5000 EUR, ja darbā pieņemtais darba ņēmējs
ir vecāks par 55 gadiem). –
Regulāri informēšanas un komunikācijas pasākumi, kas ir paredzēti dalībniekiem darba ņēmējiem. –
Pārkvalifikācijas pabalsts (allocation de congé de reclassement). Šis ikmēneša
pabalsts, kas tiek maksāts līdz pārkvalificēšanās atvaļinājuma (congé de
reclassement) beigām, ir 70 % no darba ņēmēja pēdējās bruto algas. Šo
summu aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu par darba ņēmēja pilna laika
līdzdalību aktīvā darba tirgus pasākumos; ja līdzdalības pakāpe ir mazāka, EGF
izmaksā darba ņēmējiem pabalstu proporcionāli to faktiskajai līdzdalībai. –
Mobilitātes pabalsts. Darba
ņēmēji, kuri pieņems darba piedāvājumu, kā dēļ tiem jāpārceļas uz citu
dzīvesvietu vairāk nekā 100 km attālumā no pašreizējās dzīvesvietas,
saņems vienreizēju maksājumu 2880 EUR, lai segtu nepieciešamos izdevumus. 33. EGF izmantošanas izdevumi, kas
ietverti pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantu,
attiecas uz organizēšanas, uzraudzības un datu izsekojamības
pasākumiem. Francijas iestādes paskaidroja, ka mazie izdevumi EGF īstenošanai
un nulles likme kontroles pasākumiem, informēšanai un reklāmai ir saistīti ar
faktu, ka netiek aprēķinātas to pasākumu izmaksas, kurus iestādēm ir pienākums
veikt jebkurā gadījumā atbilstoši nacionālajai pārvaldības programmai. 34. Šie Francijas iestāžu
aprakstītie individualizētie pakalpojumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas
ietverti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā minētajās atbilstīgajās
darbībās. Saskaņā ar Francijas iestāžu aplēsēm šo pakalpojumu kopējās izmaksas
ir 51 875 626 EUR, no kuriem izdevumi par individualizētajiem
pakalpojumiem sasniedz 51 845 626 EUR un izdevumi par EGF
īstenošanu ir 30 000 EUR (0,06 % no kopējās summas). Kopējais no EGF
pieprasītais finansējums ir 25 937 813 EUR (50 % no kopējām
izmaksām). Veicamās darbības || Aprēķinātais darba ņēmēju skaits, kam paredzēta palīdzība || Paredzamās izmaksas par vienu darba ņēmēju mērķa grupā (EUR) (*) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR) (**) Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmais punkts) Konsultāciju un profesionālās ievirzes pakalpojumi darba ņēmējiem (Orientation professionelle) || 3886 || 1385 || 5 382 694 Mācības (Formation) || 1268 || 2567 || 3 255 292 Atbalsts uzņēmuma izveidei (Primes à la crèation d'entreprise) || 955 || 22 000 || 21 010 000 Regulāri informēšanas un komunikācijas pasākumi (Actions de communication destinés aux travailleurs concernés) || 3886 || 70 || 272 020 Pārkvalifikācijas pabalsts (allocation de congé de reclassement) || 3379 || 6387 || 21 580 020 Mobilitātes pabalsts (Mobilité géographique) || 120 || 2880 || 345 600 Individualizēto pakalpojumu starpsumma || || 51 845 626 Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešais punkts) Sagatavošanas darbības || || 0 Organizēšana, kontrole un datu izsekojamība || || 30 000 Informācija un atklātība || || 0 Kontroles pasākumi || || 0 Starpsumma: izdevumi par EGF īstenošanu || || 30 000 Kopējās prognozējamās izmaksas || || 51 875 626 EGF finansējums (50 % no kopējām izmaksām) || || 25 937 813 (*) Lai izvairītos no decimāldaļskaitļiem,
aplēstās izmaksas par vienu darba ņēmēju ir noapaļotas. Tomēr noapaļošana
neietekmē katra pasākuma kopējās izmaksas, kas paliek tādas pašas kā Francijas
iesniegtajā pieteikumā. (**)
Noapaļošanas dēļ kopsummas nesakrīt. 35. Francijas iestādes nav
norādījušas, kā minētie pasākumi papildina struktūrfondu finansētos pasākumus.
Tomēr tās ir paskaidrojušas, ka bijušo “Air France” darba ņēmēju atbalstam
nav paredzēti nekādi valsts budžeta līdzekļi. Tā kā “Air France” ir in bonis
uzņēmums (t. i., tas netiek likvidēts), kas nodarbina 1000 vai vairāk darba
ņēmēju, darba devējs atbild par visu saistīto pasākumu izdevumu apmaksu, lai
nodrošinātu atlaisto darba ņēmēju pārkvalifikāciju (skatīt 31. punktā
zemteksta piezīmi par pārkvalifikācijas atvaļinājumu). 36. Papildus Francijas iestādes ir
norādījušas, ka ar uzņēmumu, kas atlaiž darba ņēmējus, ir noslēgta rakstiska
vienošanās, nosakot, ka iepriekš aprakstīto pasākumu ieviešanai netiks saņemti
finanšu ieguldījumi no citiem tādiem pašiem pasākumiem paredzētiem Savienības
finanšu instrumentiem. Datums(-i), kad tika sākta
individualizēto pakalpojumu sniegšana atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem vai
kad to plānots sākt 37. EGF līdzfinansējumam
ierosinātos saskaņotā kopuma individualizētos pakalpojumus attiecīgajiem darba
ņēmējiem Francijā sāka sniegt 2012. gada 6. novembrī. Tādēļ šis
datums ir jebkuras palīdzības, ko varētu piešķirt no EGF, piemērošanas perioda
sākums. Procedūras apspriedēm ar sociālajiem
partneriem 38. Francijas iestādes norādīja,
ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties
ar attiecīgo saņēmēju un sociālo partneru pārstāvjiem. Laikposmā no 2012. gada
1. ceturkšņa līdz 2013. gada jūlijam notika vairākas “Air France”
vadības un arodbiedrības pārstāvju tikšanās saistībā ar “Transform 2015” plānu. 39. Francijas iestādes
apstiprināja, ka ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos noteiktās prasības
attiecībā uz kolektīvo atlaišanu. Informācija par darbībām, kas ir
obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai atbilstoši koplīgumiem 40. Attiecībā uz Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem Francijas iestādes
savā pieteikumā: · apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstāj pasākumus, par
kuriem ir atbildīgi uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem; · apliecināja, ka ar rīcību atbalsta individuālus darba ņēmējus un šos
pasākumus neizmanto uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai; · apstiprināja, ka atbilstīgie iepriekš minētie pasākumi netiek finansēti
no citiem ES finanšu instrumentiem. Pārvaldības un kontroles sistēmas 41. Pieteikums ietver pārvaldības
un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi.
Francija ir paziņojusi Komisijai, ka finanšu ieguldījumu pārvaldīs Darba,
nodarbinātības un veselības ministrijas struktūrvienība “Délégation générale
à l’emploi et à la formation professionnelle” (Nodarbinātības un
profesionālās sagatavošanas ģenerāldirekcija, DGEFP). Maksājumus
pārvaldīs tās pašas ministrijas struktūrvienība “Département Financiement,
Dialogue et Contrôle de Gestion – Mission du financement, du budget et du
dialogue de gestion” (Finansējuma, dialoga un vadības kontroles departamenta
Finansējuma, budžeta un vadības dialoga nodaļa, DGEFP-MFBDG).
Apliecinājumu iesniegs Nantes (Nantes) Finanšu ģenerāldirektorāts
“Pôle de Certification” (Sertificēšanas centrs). Finansējums 42. Pamatojoties uz Francijas
pieteikumu, ierosinātais EGF finansiālais ieguldījums saskaņotajam
individualizēto pakalpojumu kopumam (tostarp EGF īstenošanas izdevumi) ir
25 937 813 EUR, proti, 50 % no kopējām izmaksām. Komisijas
ierosinātais atbalsts no fonda ir pamatots ar Francijas iesniegto informāciju. 43. Ņemot vērā EGF finansiālā
ieguldījuma maksimālo iespējamo apjomu, kas noteikts saskaņā ar Padomes Regulas
(ES, Euratom) Nr. 1311/2013 12. pantu, kā arī iespējas pārdalīt
apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus visā iepriekš minētās summas
apmērā. 44. Ierosināto lēmumu izmantot EGF
kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts Eiropas Parlamenta,
Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par
budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
13. punktā[19]. 45. Komisija atsevišķi iesniedz
līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai tos iekļautu 2014. gada budžeta
īpašajās saistību apropriācijās, kā to paredz 2013. gada 2. decembra
Iestāžu nolīguma 13. punkts. Maksājumu apropriāciju avots 46. Saskaņā ar 2014. gada
budžetu EGF budžeta pozīcijas apropriācijas tiks izmantotas, lai segtu summu
25 937 813 EUR apmērā. Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda
izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un
pareizu finanšu pārvaldību (Francijas pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[20]
un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK)
Nr. 1927/2006[21],
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un
Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta
disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[22] un jo īpaši tā
13. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[23], Tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba
ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas
lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā, un lai palīdzētu
viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. (2) EGF nedrīkst pārsniegt
maksimālo gada apjomu 150 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās),
kā paredzēts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka
daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[24],
12. pantā. (3) Francija 2013. gada
20. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz darba
ņēmēju atlaišanu uzņēmumā “Air France” un līdz 2014. gada
24. jūlijam pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis
pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā
minētajiem finansiālā ieguldījuma noteikšanas nosacījumiem. Tādēļ Komisija
ierosina piešķirt līdzekļus 25 937 813 EUR apmērā. (4) Tātad EGF līdzekļi būtu
jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Francijas iesniegto
pieteikumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2014. finanšu gada
vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai
piešķirtu 25 937 813 EUR saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā Padomes
vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. [2] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. Skatīt arī
Regulas (ES) 1309/2013 23. pantu, OV L 347, 20.12.2013, 855. lpp. [3] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta
trešo punktu. [4] ES-27 – Ziemeļamerikas virzienā vērojams kritums par
0,5 %, ES-27 – Dienvidamerikas virzienā kritums par 1,8 %, ES-27 –
Āfrikas virzienā kritums par 2,8 %, ES-27 – Āzijas virzienā kritums par
1,2 %. [5] http://www.icao.int/Newsroom/News%20Doc%202013/COM.43.13.ECON-RESULTS.Final-2.en.pdf [6] “IAG” lidsabiedrībā ietilpst “British Airways” un
“Iberia”. [7] Avots:
“Les compagnies aériennes européennes sont-elles mortelles? Perspectives
à vingt ans” [8] Parāda attiecība ir definēta kā kopējā parāda un kopējo
aktīvu attiecība. [9] http://online.wsj.com/articles/qatar-airways-confirms-purchase-of-50-boeing-777x-aircraft-1405504408 [10] http://dohanews.co/qatar-airways-to-buy-50-long-haul-b777x-planes-from-boeing/ [11] Direccte (Uzņēmumu, konkurences, patēriņa, darba un
nodarbinātības reģionālās direkcijas, Directions régionales des entreprises,
de la concurrence, de la consommation, du travail et de l'emploi) http://www.direccte.gouv.fr/. 2010. gadā dibinātais Direccte apvieno
dažādus administratīvos pakalpojumus
saistībā ar tirdzniecību, tūrismu, komerciju un rūpniecību, saimniecisko izpēti, ražošanu, darbu un nodarbinātību, konkurenci un patērētājiem [12] Statistikas un ekonomisko pētījumu nacionālais institūts (Institut
national de la statistique et des études économiques, INSEE). http://www.insee.fr [13] Attiecībā uz pārkvalificēšanās atvaļinājumu (congé de
reclassement) Darba kodeksa L1233-71. pantā ir noteikts, ka uzņēmumam,
kas nodarbina vairāk nekā 1000 personu, ir pienākums piedāvāt tajā definētos
pasākumus ne mazāk kā 4 mēnešus. Saskaņā ar iepriekš minēto tiesību aktu ilgāks
laika posms, proti, sākot ar piekto mēnesi, ir fakultatīvs un tam var pieprasīt
EGF atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. panta
1. punktu. Uzņēmums “Air France” ir nolēmis piedāvāt šo pasākumu ne
ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Šajā pieteikumā netiek lūgts nekāds atbalsts
pārkvalifikācijas atvaļinājuma pirmajiem četriem mēnešiem, kas atbilst
minimālajam kodeksā noteiktajam termiņam. [14] Izņēmuma gadījumos darba ņēmējiem, kuri izmanto parcours
encadré (t. i., ilgtermiņa profesionālā apmācība pieprasītā
profesijā), var pagarināt savu pārkvalifikācijas atvaļinājumu (congé de
reclassement) līdz pat 15 mēnešiem, lai pabeigtu parcours encadré,
kā arī par vēl papildu trim mēnešiem darba meklēšanai. [15] CPA nozīmē profesionālās kvalifikācijas
sertifikātu. [16] Conducteur (trice) du transport routier interurbain de
voyageurs (CTRIV). [17] “mikrosociāls”, pilnībā vienkāršota sociālā sistēma utt. [18] Régime Social des Indépendants (sociālā programma
pašnodarbinātajām personām). [19] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. [20] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. [21] OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. [22] OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. [23] OV C […], […], […] lpp. [24] OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.