PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

· Vispārīgais konteksts

Autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika (ANMT) attiecas uz ļoti dažādiem iekšdedzes motoriem, kas uzstādīti mehānismiem, sākot no mazām pārnēsājamām iekārtām, būvtehnikas un ģeneratoriem, līdz automotrisām, lokomotīvēm un iekšējo ūdensceļu kuģiem. Šie motori ir būtiski gaisa piesārņotāji un rada aptuveni 15 % slāpekļa oksīda (NOx) un 5 % cieto daļiņu (PM) emisiju ES.

Šo motoru emisiju robežvērtības pašlaik ir noteiktas Direktīvā 97/68/EK. Šī direktīva tika grozīta vairākkārt, taču vairākos tehniskajos pārskatos secināts, ka tiesību aktam tā pašreizējā formā ir nepilnības. Darbības joma ir pārāk ierobežota, jo tajā nav iekļautas vairākas motoru kategorijas. Jauni emisiju posmi pēdējoreiz tika ieviesti, direktīvu grozot 2004. gadā, un tie vairs neatbilst pašreizējai tehnoloģiju attīstībai. Turklāt ir neatbilstība starp konkrētu motoru kategoriju emisiju robežvērtībām.

Visbeidzot, nesen gūti pārliecinoši pierādījumi par dīzeļmotoru izplūdes gāzu emisiju un jo īpaši cieto daļiņu (t. i., dīzeļmotoru kvēpu) nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Viens no galvenajiem konstatējumiem ir, ka daļiņu izmērs ir izšķirošs faktors saistībā ar novēroto ietekmi uz veselību. Šo jautājumu var risināt tikai ar vērtību ierobežošanu, pamatojoties uz daļiņu skaitu (t. i., PN robežvērtību). Tādējādi un saskaņā ar ceļu nozares attīstību attiecībā uz svarīgākajām motoru kategorijām piemērota šķita jauna emisiju posma (V posma) ieviešana, kura mērķis būtu daļiņu skaita ierobežošana papildus daļiņu masas ierobežojumiem.

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar priekšlikumu mēģināts aizsargāt cilvēku veselību un vidi, kā arī nodrošināt ANMT motoru iekšējā tirgus pareizu darbību. Ar to arī mēģināts risināt konkurētspējas un atbilstības aspektus.

Saskaņā ar ES gaisa kvalitātes politiku mērķis ir progresīvi samazināt emisijas no jauniem motoriem, kas tiek laisti tirgū, un tādējādi laika gaitā aizstāt vecos, daudz piesārņojošākos motorus. Gaidāms, ka rezultātā kopumā notiks ļoti ievērojams emisiju samazinājums, bet samazinājums atbilstoši motoru kategorijai mainīsies atkarībā no tā, cik stingras īpašās prasības ir jau pašlaik.

Gaidāms, ka priekšlikums mazinās spiedienu uz dalībvalstīm veikt papildu reglamentējošos pasākumus, kas varētu traucēt iekšējā tirgus darbībai. Visbeidzot, ar priekšlikumu mēģināts novērst ārējās tirdzniecības šķēršļus, piemērojot saskaņotus noteikumus un samazinot reglamentējošos šķēršļus, kas izriet no atšķirīgām emisiju prasībām. Jo īpaši tas attiecas uz nodomu satuvināt ES un ASV prasības.

Visbeidzot priekšlikums uzlabo Eiropas nozares konkurētspēju, vienkāršojot spēkā esošo tipa apstiprinājuma likumdošanu, uzlabojot pārredzamību un mazinot administratīvo slogu.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Spēkā esošās emisiju prasības ANMT motoriem ir reglamentētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīvā 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.).

Priekšlikuma projekts un tā īstenošanas un deleģētie akti pārņems un uzlabos spēkā esošās prasības, kas noteiktas iepriekšminētajā tiesību aktā, un tam sekos tehniskais pārskats, kurā būs secinājumi par vairākām būtiskām nepilnībām. Salīdzinot ar spēkā esošo tiesību aktu, ar regulas priekšlikumu tiks:

– ieviestas jaunas emisiju robežvērtības, atspoguļojot tehnoloģisko progresu un ES politiku ceļu nozarē, nolūkā sasniegt ES gaisa kvalitātes mērķus;

– paplašināta darbības joma nolūkā uzlabot tirgus saskaņošanu (ES un starptautisko) un līdz minimumam samazināt tirgus kropļojumu risku;

– ieviesti pasākumi administratīvo procedūru vienkāršošanai un izpildes uzlabošanai, tostarp attiecībā uz nosacījumiem par labāku tirgus uzraudzību.

· Atbilstība pārējiem Savienības mērķiem un politikas virzieniem

Aplūkotās iniciatīvas mērķis ir uzlabot vides aizsardzību, precizējot spēkā esošās emisiju robežvērtības un attiecīgā gadījumā paplašinot to darbības jomu. Vienlaikus tās mērķis ir nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, novēršot nevajadzīgos apgrūtinājumus uzņēmumiem, kas darbojas tajā, kā arī starptautiskajā tirgū. Tāpēc tā ir pilnībā atbilstoša stratēģijai “Eiropa 2020” un pilnībā saskaņota ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Šajā saistībā aplūkojamā iniciatīva ir saistīta ar šādiem konkrētākiem politikas virzieniem un mērķiem:

– ES Sestā vides rīcības programma[1], kurā ierosināts “sasniegt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada ievērojamas negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi”;

– Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu[2], kas paredz visaptverošu ES politikas satvaru gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes samazināšanai attiecībā uz cilvēka veselību un vidi laikposmā līdz 2020. gadam;

– Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju, kurā noteiktas juridiski saistošas robežvērtības kopējām pieļaujamajām emisijām dalībvalsts līmenī attiecībā uz vairākiem gaisa piesārņotājiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kas sniegti atbilstoši minētajai direktīvai, 12 dalībvalstis 2010. gadā pārsniedza šīs robežvērtības, un, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, šķiet, ka atbilstības problēmas turpināsies;

– Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti, kurā noteiktas juridiski saistošas robežvērtības tādu lielāko gaisa piesārņotāju kā cietās daļiņas un slāpekļa dioksīds koncentrācijai gaisā ārpus telpām;

– 2011. gada Baltā grāmata par transportu[3], jo īpaši attiecībā uz tīrākiem iekšējiem ūdensceļiem un dzelzceļa transportu.

Stingrākas prasības ANMT iekšdedzes motoriem pozitīvi ietekmētu visu iepriekšminēto politikas mērķu sasniegšanu.

Visbeidzot, priekšlikums ir saistīts arī ar 2012. gada atjaunināto rūpniecības politiku[4], un tas varētu sniegt būtisku ieguldījumu tehniskajā saskaņošanā ES un ASV tirdzniecības sarunu (TTIP) kontekstā.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisija, izstrādājot priekšlikumu, ar ieinteresētajām personām apspriedās vairākos veidos.

– Notika atklāta publiska apspriešana tīmeklī par visiem priekšlikuma aspektiem. Tika saņemtas atbildes no ES dalībvalstu valsts un reģionālajām iestādēm (ministrijām, aģentūrām), profesionālajām asociācijām, rūpniecības uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem.

– Briselē 2013. gada 14. februārī tika organizēta ieinteresēto personu uzklausīšana, kura papildināja atklāto publisko apspriešanu tīmeklī un kurā piedalījās apmēram 80 dalībnieku.

– Vairāku ietekmes novērtējuma pētījumu kontekstā, ko aizvadītajā laikā veica ārēji konsultanti, ieinteresētās personas tika aicinātas piedalīties pētījumā un iesniegt komentārus.

– Priekšlikumu apsprieda vairākās Komisijas Tehnikas emisiju ekspertu darba grupas (GEME) sanāksmēs, kurās tiekas nozares, NVO, kā arī dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Atklāta publiskā apspriešana sākās 2013. gada 15. janvārī un noslēdzās 2013. gada 8. aprīlī (ilgums — 12 nedēļas). Šajā nolūkā tika izveidota īpaša apspriešanas tīmekļa vietne[5], un Komisijas dienesti sagatavoja 15 lappušu apspriešanas dokumentu, aprakstot galvenos jautājumus, pētījumu rezultātus un iespējamos darbības virzienus. Kopumā tika saņemtas 69 atbildes.

Sīka rezultātu analīze ir iekļauta ietekmes novērtējuma ziņojuma II pielikumā, un atsevišķās atbildes ir aplūkojamas apspriešanas tīmekļa vietnē.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Saistībā ar šo priekšlikumu bija jāveic dažādu politikas risinājumu novērtējums, kā arī saistīts ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējums.

Izmantotās metodes

Komisija ir veikusi vairākus pētījumus un regulāri apspriedusies ar ieinteresētajām personām jautājumos par jaunu robežvērtību iespējamību un nepieciešamību iekļaut jaunus izplūdes gāzu emisiju posmus, pamatojoties uz tehnisko progresu. Ietekmes novērtējuma pamatā ir šādi ārējie pētījumi[6]:

– direktīvas tehniskais pārskats, ko JRC iesniedza divās daļās; tā 1. daļā ir pārskats par ANMT emisiju veidiem. 2. daļā uzmanība pievērsta arī dzirksteļaizdedzes motoriem (maziem benzīna motoriem un aerokamanu motoriem) un cita starpā analizēti emisiju veidi, kā arī būvtehnikas un lauksaimniecības tehnikas noieta tirgi;

– ARCADIS N.V. veiktajā ietekmes novērtējuma pētījumā novērtēta JRC tehniskajā pārskatā izstrādāto politikas risinājumu ietekme. To pašu darbuzņēmēju veiktajā papildu pētījumā īpaši aplūkota ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Papildus sociālajai un ekonomiskajai ietekmei šajā pētījumā novērtēta arī ietekme uz vidi un veselību;

– “Risk & Policy Analysis” (RPA) un Arcadis veiktajā pētījumā novērtēts pašreizējais ANMT nozares īpatsvars siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijās. Šajā pētījumā arī pārbaudīta iespējamība attiecināt motoru ar mainīgu griešanās ātrumu emisiju robežvērtības uz motoriem ar nemainīgu griešanās ātrumu, kā arī apsvērta iespēja pielīdzināt izplūdes gāzu emisiju robežvērtības ASV noteiktajām vērtībām;

– “ PANTEIA veiktajā pētījumā[7], kuru uzdeva veikt MOVE ĢD, analizēta situācija iekšējo ūdensceļu navigācijas nozarē un novērtēti īpašie pasākumi iekšējo ūdensceļu transporta emisiju samazināšanai.

Darbam ietekmes novērtējuma jomā sekoja un informāciju saņēma starpdienestu vadības grupa, kas 2013. gadā sapulcējās četras reizes. Šajā grupā aicināja piedalīties visus Komisijas dienestus. JRC turpināja atbalstīt analītisko darbu, veicot pētījumu projektu par daļiņu skaita (PN) robežvērtību ietekmi konkrētās motoru kategorijās.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Iepriekšminēto pētījumu pārskati attiecīgi ir pieejami Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

· Ietekmes novērtējums

Sīkāk tika analizēti trīs galvenie politikas risinājumi. Katrā risinājumā ietilpst dažādi apakšvarianti attiecībā uz motoru kategorijām un lietošanas veidiem, kas jau ir ietverti ES ANMT tiesību aktos, kā arī attiecībā uz tām motoru kategorijām, kas varētu tikt ietvertas tās darbības jomā nākotnē. Līdz ar scenāriju bez izmaiņām politikas risinājumi ir šādi.

Risinājums Nr. 2: pielīdzināšanās ASV standartiem attiecībā uz darbības jomu un robežvērtībām.

Risinājums Nr. 3: solis virzībā uz ceļu nozares mērķa līmeņiem attiecībā uz visnozīmīgākajiem emisiju avotiem.

Risinājums Nr. 4: plašāks mērķa līmenis, paredzot uzlabotus uzraudzības nosacījumus.

Tomēr analītiskajā uzmetumā jau tika ņemts vērā tas, ka vēlamā izvēle varētu būt dažādu risinājumu elementu kombinācija. Atsevišķos moduļos tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kas ļauj pārgrupēt elementus.

Tika apsvērti neleģislatīvi risinājumi (piemēram, brīvprātīga vienošanās ar nozari), bet sākotnējā analīzē secināts, ka šāda pieeja nebūtu piemērota, lai sasniegtu iniciatīvas mērķus. Šā lēmuma pamatā ir apsvērums, ka emisiju robežvērtības ANMT motoriem nevar būt efektīvas un nevar nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem ekonomikas dalībniekiem, ja tās nav juridiski saistošas

Ietekmes novērtējuma padome pieņēma ietekmes novērtējumu pēc iepazīšanās ar to 2013. gada 20. novembrī.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šis priekšlikums būtiski atjaunina ANMT motoru tipa apstiprinājuma sistēmu attiecībā uz tehniskajām prasībām par emisijām, pieņemot stingrākus līmeņus, kā arī ieviešot “dalīto līmeņu pieeju”.

Ar šajā priekšlikumā paredzētajiem deleģētajiem aktiem tiks noteiktas sīki izstrādātas jaunas obligātas prasības par V posma motoru emisiju robežvērtībām. Jo īpaši ar deleģētajiem aktiem, kas tiks pieņemti saskaņā ar šo priekšlikumu, cita starpā noteiks:

– sīki izstrādātas tehniskās prasības testa cikliem;

– tehniskās testa un mērījumu procedūras;

– sīki izstrādātu kārtību un prasības atbilstoši šai regulai piešķirtajiem izņēmumiem;

– sīki izstrādātus noteikumus tipa apstiprinājuma procedūrām.

· Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, jo priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Tā kā priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem spēkā esošajos ES tiesību aktos, tikai ES var konstruktīvi risināt šos jautājumus. Turklāt politikas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt ar dalībvalstu rīcību.

Eiropas Savienības rīcība ir nepieciešama, lai izvairītos no šķēršļiem vienotajā tirgū, jo īpaši ANMT motoru jomā, kā arī pamatojoties uz gaisa piesārņojuma starptautisko būtību. Lai gan galveno gaisa piesārņotāju ietekme visspēcīgākā ir avota tuvumā, ietekmi uz gaisa kvalitāti nevar ierobežot uz vietējo līmeni, un pārrobežu piesārņojums ir nopietna vides problēma, kas var padarīt valstiskos risinājumus neefektīvus. Lai atrisinātu gaisa piesārņojuma problēmu, nepieciešama saskaņota rīcība ES līmenī.

Emisiju robežvērtību un tipa apstiprinājuma procedūru noteikšana valsts līmenī, rezultātā, iespējams, radītu 28 atšķirīgu režīmu sajaukumu, kas radītu nopietnu šķērsli Savienības iekšējai tirdzniecībai. Turklāt tas varētu radīt būtisku administratīvo un finansiālo slogu izgatavotājiem, kas darbojas vairāk nekā vienā tirgū. Tāpēc apsveramās iniciatīvas mērķus nevar sasniegt bez rīcības ES līmenī.

Visbeidzot, gaidāms, ka saskaņota pieeja ES līmenī būs izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums izgatavotājiem un tiešajiem lietotājiem, lai panāktu emisiju samazinājumus.

Tādēļ priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Kā norādīts ietekmes novērtējumā, priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nosaka tikai to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu iekšējā tirgus pareizas darbības mērķus, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedriskās drošības un vides aizsardzības līmeni.

Normatīvās vides vienkāršošana būtiski samazinās valsts iestāžu un nozares administratīvās izmaksas.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Direktīva 97/68/EK vairākkārt ir būtiski grozīta. Skaidrības, prognozējamības, racionalitātes un vienkāršošanas nolūkā Komisija ierosina aizstāt Direktīvu 97/68/EK ar regulu un nelielu skaitu deleģēto un īstenošanas aktu.

Turklāt regulas izmantošana nodrošinās, ka attiecīgie noteikumi ir tieši piemērojami attiecībā uz izgatavotājiem, apstiprinātājiestādēm un tehniskajiem dienestiem un ka tos var atjaunināt daudz ātrāk un efektīvāk, lai labāk ņemtu vērā tehnisko progresu.

Priekšlikumā izmantotā “dalīto līmeņu pieeja” jau ir izmantota citos tiesību aktos mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma jomā. Šī pieeja paredz likumdošanu divos posmos:

· pirmkārt, ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ko pieņems parastā likumdošanas procedūrā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, pieņems pamatnoteikumus;

· otrkārt, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijas pieņemtajos deleģētajos aktos, īstenojot pamatnoteikumus, tiks noteiktas tehniskās specifikācijas.

4.           Ietekme uz budžetu

Izmaksas saistībā ar elektroniskas datubāzes izveidošanu, lai apmainītos ar informāciju par tipa apstiprinājumiem, jau tika aplēstas priekšizpētē[8], kuru uzdeva veikt ANO/EEK 2006. gada jūnijā, un attiecībā uz automobiļiem ES jau ir ieviesta Eiropas tipa apstiprinājuma apmaiņas sistēma (ETAES).

Lai gan priekšizpēte netika veikta publiski pieejamā datubāzē, tomēr var pieņemt, ka izmaksu novērtējums sniedz ticamu norādi par saistītajām izmaksām.

Pētījumā prognozētas vienreizējas darbības uzsākšanas izmaksas EUR 50 000–150 000 diapazonā un darbības izmaksas EUR 5000–15 000 mēnesī atkarībā no līguma ilguma ar pakalpojumu sniedzēju. Nepieciešamības gadījumā līdzīgs izmaksu diapazons mēnesī ir paredzēts palīdzības dienesta darbībai.

5.           Papildu informācija

· Simulācija, izmēģinājuma posms un pārejas periods

Priekšlikumā paredzēti vispārēji un īpaši pārejas periodi, lai dotu pietiekamu laiku motoru un tehniskas izgatavotājiem, kā arī pārvaldes iestādēm.

Pārejas laikā no pašreizējiem emisijas standartiem uz jauno emisijas posmu ir ierosināta nesen izstrādāta pārejas shēma, kas ir ievērojami vienkāršāka administratīvā ziņā motoru un tehnikas izgatavotājiem un vienlaikus būtiski samazina slogu valsts apstiprinātājiestādēm.

Attiecībā uz motoru ekspluatācijas emisiju raksturlielumu kontroli ir ierosinātas izmēģinājuma programmas nolūkā izstrādāt atbilstošas testēšanas procedūras.

· Vienkāršošana

Priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu.

Tiks atcelta ārkārtīgi sarežģītā direktīva par ANMT motoru emisijām ar 15 pielikumiem, kas tika grozīta 8 reizes, nepārstrādājot to.

Priekšlikums paredz vienkāršot publiskās pārvaldes administratīvās procedūras. Priekšlikums ietverts Komisijas caurviju vienkāršošanas programmā par acquis communautaire atjaunināšanu un vienkāršošanu un Komisijas tiesību aktu darba programmā ar atsauci uz 2010/ENTR/001.

· Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti.

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ, un tāpēc tas būtu jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2014/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[10],

tā kā:

(1)       Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK[11] tika noteikti pasākumi to motoru radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Ir lietderīgi turpināt centienus Savienības iekšējā tirgus pilnveidošanas un darbības jomā.

(2)       Iekšējam tirgum būtu jādarbojas, pamatojoties uz pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem noteikumiem, kas nodrošinātu tiesisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(3)       Nolūkā vienkāršot un paātrināt to pieņemšanu ir ieviesta jauna reglamentējošā pieeja attiecībā uz Savienības motoru tipa apstiprinājuma tiesību aktiem. Attiecīgi likumdevējs nosaka pamatnoteikumus un pamatprincipus un pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus saistībā ar sīkāku tehnisko informāciju. Ievērojot pamatprasības, šajā regulā tādējādi būtu jāparedz vienīgi pamatnoteikumi par gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām un būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai izstrādāt tehniskās specifikācijas deleģētajos aktos.

(4)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013[12] jau noteikti reglamentējošie noteikumi lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai. Ievērojot jomu līdzību un ņemot vērā pozitīvo pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 167/2013, daudzas ar minēto regulu noteiktās tiesības un saistības būtu jāņem vērā attiecībā uz autoceļiem neparedzēto tehniku. Tomēr ir būtiski pieņemt atsevišķu noteikumu kopumu, lai pilnībā ņemtu vērā to motoru konkrētās prasības, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai.

(5)       Šajā regulā būtu jāietver pamatprasības saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām motoriem, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Šīs regulas attiecīgo prasību galveno elementu izstrādē izmantots Komisijas 2013. gada 20. novembrī veiktais ietekmes novērtējums, kurā izvērtēti dažādi risinājumi, minot iespējamās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošuma un sociālajā jomā. Minētajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus. Salīdzinot dažādus iespējamos risinājumus, noteica vēlamos risinājumus, un tos lika par pamatu šai regulai.

(6)       Šīs regulas mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus to motoru ES tipa apstiprināšanai, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību. Šajā nolūkā būtu jānosaka jaunas emisiju robežvērtības, atspoguļojot tehnoloģiju progresu un nodrošinot konverģenci ar Savienības politiku ceļu nozarē, lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes mērķus un samazinātu emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas, tādējādi nodrošinot samērīgāku tehnikas emisiju īpatsvaru attiecībā pret autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu emisijām. Savienības tiesību aktu darbības joma šajā nozarē būtu jāpaplašina nolūkā uzlabot tirgus saskaņošanu ES un starptautiskajā līmenī un līdz minimumam samazināt tirgus kropļojumu riskus. Turklāt šīs regulas mērķis ir vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu, tostarp pasākumus administratīvo procedūru vienkāršošanai, kā arī uzlabot vispārējos izpildes nosacījumus, jo īpaši stiprinot noteikumus par tirgus uzraudzību.

(7)       Prasībām, kas noteiktas attiecībā uz autoceļiem neparedzētas tehnikas motoriem un pasažieru un kravas transportlīdzekļu palīgmotoriem, būtu jāatbilst principiem, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 5. jūnija paziņojumā “Rīcības plāns “Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana””.

(8)       Septītajā Vispārējā Savienības vides rīcības programmā, ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES[13], ir atgādināts, ka Savienība ir piekritusi panākt tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada bažas par ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un nerada riskus cilvēku veselībai un videi. Savienības tiesību aktos ir noteiktas atbilstīgas apkārtējā gaisa kvalitātes emisiju robežvērtības cilvēku veselības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz jutīgām personām, kā arī valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju robežvērtības[14]. Pēc 2001. gada 4. maija paziņojuma, ar ko tika izveidota programma “Tīrs gaiss Eiropai” (CAFE), Komisija 2005. gada 21. septembrī pieņēma vēl vienu paziņojumu “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”. Viens no tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka jāturpina samazināt emisijas, ko rada transporta nozare (gaisa, jūras un sauszemes transports), mājsaimniecības un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozare, lai sasniegtu ES gaisa kvalitātei izvirzītos mērķus. Šajā kontekstā uzdevums samazināt emisijas no motoriem, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai (ANMT), būtu jārisina kā daļa no vispārējas stratēģijas. V posma emisiju robežvērtības ir viens no pasākumiem, kura uzdevums ir samazināt tādu gaisa piesārņotāju kā makrodaļiņu piesārņotāji un tādu ozona prekursoru kā slāpekļa oksīdi (NOx) un ogļūdeņraži faktiskās ekspluatācijas emisijas.

(9)       Pasaules veselības organizācija (PVO) 2012. gada 12. jūnijā ar savas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) starpniecību pārklasificēja dīzeļmotora izplūdes gāzes kā “kancerogēnas cilvēkiem” (1. grupa), pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, ka to iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

(10)     Lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātei noteiktos mērķus, arī turpmāk jāstrādā, lai samazinātu motoru radītās emisijas. Šajā nolūkā būtu jāsniedz skaidra informācija izgatavotājiem par emisiju robežvērtībām nākotnē un jānodrošina pienācīgs sagatavošanās laiks, kurā panākt atbilstību šīm vērtībām un veikt vajadzīgo tehnisko pilnveidošanu.

(11)     Nosakot emisiju robežvērtības, ir svarīgi ņemt vērā ietekmi uz tirgu un izgatavotāju konkurētspēju, tiešās un netiešās izmaksas uzņēmumiem un ieguvumus, kas rodas, sekmējot inovāciju, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot veselības aprūpes izmaksas un pagarinot paredzamo dzīves ilgumu.

(12)     Emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ir ievērojama daļa no kopējām cilvēku radītajām dažu indīgu atmosfēras piesārņotāju emisijām. Motori, kas rada ievērojamu daļu gaisa piesārņojuma, izdalot slāpekļa oksīdus (NOx) un cietās daļiņas (PM), būtu jāiekļauj jauno emisiju robežvērtību noteikumu darbības jomā.

(13)     Komisijai būtu jāuzrauga emisijas, kas pagaidām netiek regulētas un kas rodas jaunu degvielas formulu, motoru tehnoloģiju un emisiju kontroles sistēmu plašākas izmantošanas rezultātā. Tāpat Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu emisiju regulējumu.

(14)     Ir pareizi veicināt alternatīvās degvielas transportlīdzekļu ieviešanu, kas var radīt zemas NOx un makrodaļiņu emisijas. Tādējādi kopējo ogļūdeņražu robežvērtības būtu jāpielāgo, ņemot vērā metānu nesaturošus ogļūdeņražus un metāna emisijas.

(15)     Lai nodrošinātu sīku makrodaļiņu piesārņotāju (0,1 μm un mazāk) emisiju kontroli, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tādu pieeju makrodaļiņu piesārņotāju emisijām, kuras pamatā ir skaits, ne tikai pašlaik izmantoto pieeju, kuras pamatā ir masa. Tādā pieejā makrodaļiņu emisijām, kuras pamatā ir skaits, būtu jāizmanto ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Makrodaļiņu mērīšanas programmas (PMP) rezultāti, un šai pieejai vajadzētu būt atbilstīgai pašreizējiem vērienīgajiem mērķiem vides jomā.

(16)     Lai sasniegtu šos vides aizsardzības mērķus, jānorāda, ka makrodaļiņu skaita robežvērtības varētu atspoguļot pašlaik sasniegtos makrodaļiņu filtru darbības augstākos līmeņus, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju.

(17)     Komisijai būtu jāpieņem starptautiski saskaņoti testēšanas cikli testa procedūrā, kas nodrošina ES tipa apstiprinājuma emisiju regulējuma pamatu. Būtu jāņem vērā arī pārnēsājamo emisijas mērīšanas sistēmu izmantošana ekspluatācijā faktiski radīto emisiju kontrolei.

(18)     Lai labāk kontrolētu ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas un sagatavotu ekspluatācijas atbilstības procesu, saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku būtu jāpieņem testēšanas metodoloģija emisiju raksturlielumu prasību kontrolei, izmantojot pārnēsājamas emisijas mērīšanas sistēmas.

(19)     Pēcapstrādes sistēmas pareiza darbība, jo īpaši NOx gadījumā, ir pamatprasība piesārņotāju emisiju noteikto ierobežojumu izpildei. Šajā kontekstā būtu jāievieš pasākumi, kas garantē, ka sistēmas, kas ir atkarīgas no izmantotā reaģenta, darbojas pareizi.

(20)     Motorus, kas atbilst jauno noteikumu par emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām darbības jomai un ir iekļauti tajos, vajadzētu atļaut laist tirgū dalībvalstīs; uz minētajiem motoriem nebūtu jāattiecina nekādas citas valsts emisiju prasības. Dalībvalstij, kas piešķir apstiprinājumus, būtu jāveic nepieciešamie verifikācijas pasākumi, lai nodrošinātu to motoru identifikāciju, kas izgatavoti atbilstoši katram ES tipa apstiprinājumam.

(21)     Būtu jāpiešķir ierobežots skaits izņēmumu, lai atrisinātu konkrētās vajadzības saistībā ar bruņotajiem spēkiem, loģistikas apgādes ierobežojumiem, prototipu pārbaudi uz vietas un tehnikas izmantošanu sprādzienbīstamā vidē.

(22)     Valsts iestāžu pienākumi, kas izklāstīti šajā regulā noteiktajos tirgus uzraudzības noteikumos, ir konkrētāki par attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008[15] noteikumiem.

(23)     Lai nodrošinātu, ka vienu no ES tipa apstiprinājuma sistēmas stūrakmeņiem — ražošanas atbilstības uzraudzības procedūru — īsteno pareizi un tā pareizi darbojas, kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kas pilnvarots šajā nolūkā, būtu regulāri jāpārbauda izgatavotāji.

(24)     Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”).

(25)     Tādējādi ANO/EEK noteikumi un to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, piemērojot Lēmumu 97/836/EK, būtu jāatzīst par līdzvērtīgiem ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstoši šai regulai. Attiecīgi Komisijai vajadzētu būt tiesībām pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, kuri ANO/EEK noteikumi attieksies uz ES tipa apstiprinājumiem.

(26)     Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[16].

(27)     Lai papildinātu šo regulu ar papildu tehnisko informāciju, tiesības pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz motoru saimēm, iejaukšanos darbībā, ekspluatācijā radīto emisiju raksturlielumu kontroli, tehniskajiem testiem un mērījumu procedūrām, ražošanas atbilstību, motora atgāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķu piegādi, motoriem uz vietas veicamu pārbaužu nolūkā, motoriem izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, motora tipa apstiprinājumu līdzvērtību, informāciju, kas paredzēta OAI un tiešajiem lietotājiem, paštestēšanu, tehnisko dienestu standartiem un novērtēšanu, pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem, daļiņu skaita mērījumiem un testa cikliem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laikus veikta un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)     Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(29)     Ņemot vērā notiekošo tehnisko progresu un jaunākos konstatējumus pētniecības un inovācijas jomā, ir lietderīgi apzināt turpmākas piesārņotāju emisiju samazināšanas iespējas no motoriem, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Šie novērtējumi būtu jākoncentrē uz tām motoru kategorijām, kas šīs regulas darbības jomā ir iekļautas pirmo reizi, kā arī uz tām motoru kategorijām, kuru emisiju robežvērtības atbilstoši šai regulai saglabājas nemainīgas.

(30)     Lai nodrošinātu skaidrību, prognozējamību, racionalitāti un vienkāršošanu, kā arī lai samazinātu slogu motoru un tehnikas izgatavotājiem, šajā regulā vajadzētu būt tikai nelielam skaitam īstenošanas posmu attiecībā uz jaunu emisiju līmeņu ieviešanu un tipa apstiprinājuma procedūrām. Ļoti būtiski ir laikus noteikt prasības, nodrošinot pietiekami daudz laika izgatavotājiem, lai izstrādātu, pārbaudītu un ieviestu tehniskos risinājumus sērijveida motoriem, kā arī izgatavotājiem un dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, lai ieviestu nepieciešamās administratīvās sistēmas.

(31)     Direktīva 97/68/EK vairākkārt ir būtiski grozīta. Skaidrības, prognozējamības, racionalitātes un vienkāršošanas nolūkā Direktīva 97/68/EK būtu jāaizstāj ar regulu un nelielu skaitu deleģēto un īstenošanas aktu. Regulas izmantošana nodrošinātu, ka attiecīgie noteikumi ir tieši piemērojami attiecībā uz izgatavotājiem, apstiprinātājiestādēm un tehniskajiem dienestiem un ka tos var atjaunināt daudz ātrāk un efektīvāk, lai labāk ņemtu vērā tehnisko progresu.

(32)     Ar šo regulu ieviestās jaunās reglamentējošās sistēmas piemērošanas rezultātā Direktīva 97/68/EK būtu jāatceļ no 2017. gada 1. janvāra. Šim datumam būtu jādod pietiekami daudz laika nozarei, lai pielāgotos šajā regulā paredzētajiem jaunajiem noteikumiem un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktajām tehniskajām specifikācijām un administratīvajiem noteikumiem.

(33)     Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām attiecībā uz motoriem, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteiktas gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju robežvērtības, kā arī administratīvās un tehniskās prasības attiecībā uz ES tipa apstiprināšanu visiem motora tipiem un motoru saimēm, kas minēti 2. panta 1. punktā.

Šajā regulā noteiktas arī tirgus uzraudzības prasības motoriem, ko uzstāda vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un uz ko attiecas ES tipa apstiprinājums.

2. pants

Darbības joma

1.           Šo regulu piemēro visiem motoriem, kas norādīti 4. pantā un kas ir uzstādīti vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, izņemot motorus, kas paredzēti eksportam uz trešām valstīm.

2.           Šo regulu nepiemēro motoriem, kas paredzēti:

(a) lai virzītu transportlīdzekļus, kā definēts 3. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK[17];

(b) lai virzītu lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļus, kā definēts 3. panta 11. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013[18];

(c) stacionāriem agregātiem;

(d) jūras kuģiem, kam nepieciešams spēkā esošs kuģošanas navigācijas vai drošības sertifikāts;

(e) tādu iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai, kuru lietderīgā jauda ir mazāka nekā 37 kW;

(f) atpūtas kuģiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/53/ES[19];

(g) gaisa kuģiem;

(h) jebkādiem atpūtas transportlīdzekļiem, izņemot aerokamanas, kvadraciklus (ATV) un bezceļu izklaides transportlīdzekļus (SbS);

(i) transportlīdzekļiem un tehnikai, ko paredzēts izmantot tikai sacīkstēs;

(j) transportlīdzekļu vai agregātu samazināta mēroga modeļiem vai samazināta mēroga kopijām, ja šo modeļu vai kopiju lietderīgā jauda ir mazāka nekā 19 kW.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) “autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai riteņiem vai bez tiem, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem; tajā ietilpst tehnika, kas uzstādīta uz tādu transportlīdzekļu šasijas, ar ko paredzēts veikt pasažieru vai kravu autopārvadājumus;

(2) “ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka motora tips vai motoru saime atbilst attiecīgajiem šīs regulas administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

(3) “gāzveida piesārņotāji” ir oglekļa monoksīds (CO), kopējie ogļūdeņraži (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx), ar ko saprot slāpekļa oksīdu (NO) un slāpekļa dioksīdu (NO2), kuru izsaka kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalentu;

(4) “cietās daļiņas (PM)” ir jebkuras vielas, ko savāc noteiktā filtrējošā vidē pēc tam, kad motora izplūdes gāzes ir atšķaidītas ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52 °C);

(5) “daļiņu skaits (PN)” ir tādu cieto daļiņu skaits, kuru diametrs ir lielāks nekā 23 nm;

(6) “motors” ir enerģijas pārveidotājs (izņemot gāzes turbīnu), kurā degvielas sadegšana notiek šaurā telpā, radot gāzu izplešanos, ko tieši izmanto, lai nodrošinātu mehānisko jaudu, un kuram var piešķirt ES tipa apstiprinājumu; tajā ietilpst emisiju kontroles sistēma un diagnostikas pieslēgvieta (aparatūra un paziņojumi) starp motora sistēmas elektronisko vadības bloku(-iem) (ECU) un jebkādu citu jaudas piedziņas ķēdi vai transportlīdzekļa vadības bloku, kas nepieciešams, lai atbilstu II un III nodaļas prasībām;

(7) “motora tips” ir motoru specifikācija, kas neatšķiras pēc būtiskiem motora parametriem;

(8) “motoru saime” ir izgatavotāja tādu motoru tipu grupējums, kuriem to konstrukcijas dēļ ir līdzīgi izplūdes gāzu emisijas raksturlielumi un kuri atbilst piemērojamajām emisiju robežvērtībām;

(9) “cilmes motors” ir motora tips, kas no motoru saimes atlasīts tā, ka tā emisijas raksturlielumi ir raksturīgi attiecīgās saimes motoriem;

(10) “kompresijaizdedzes (KA) motors” ir motors, kura darbības pamatā ir kompresijaizdedzes princips;

(11) “dzirksteļaizdedzes (DA) motors” ir motors, kura darbības pamatā ir dzirksteļaizdedzes princips;

(12) “divu degvielu motors” ir motors, kas ir projektēts tā, lai vienlaikus darbotos gan ar šķidro degvielu, gan ar gāzveida degvielu; abu degvielu patēriņš tiek mērīts atsevišķi, turklāt vienas degvielas patēriņš attiecībā pret otru var atšķirties atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem;

(13) “vienas degvielas motors” ir motors, kas nav divu degvielu motors, kā definēts 12. punktā;

(14) “šķidrā degviela” ir degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos[20] ir šķidrā stāvoklī;

(15) “gāzveida degviela” ir jebkura degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir pilnībā gāzveida20;

(16) “gāzes enerģijas koeficients (GER)” divu degvielu motora gadījumā ir gāzveida degvielas enerģijas satura attiecība pret abu degvielu enerģijas saturu; vienas degvielas motoru gadījumā GER definēts vai nu kā 1, vai 0 saskaņā ar degvielas tipu;

(17) “motors ar mainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kas nav motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kā definēts 18. punktā;

(18) “motors ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kura tipa apstiprinājums ir ierobežots uz darbību ar nemainīgu griešanās ātrumu, izņemot motorus, kuru nemainīga griešanās ātruma regulēšanas funkcija ir noņemta vai atspējota; motoram ar nemainīgu griešanās ātrumu var paredzēt tukšgaitas griešanās ātrumu, ko var izmantot, uzsākot vai apturot darbību; motoru ar nemainīgu griešanās ātrumu var aprīkot ar regulatoru, kuru var iestatīt alternatīvos griešanās ātrumos, kad motors ir apturēts;

(19) “darbība ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motora darbība, izmantojot regulatoru, kas automātiski kontrolē operatora pieprasījumu saglabāt motora griešanās ātrumu pat slodzes izmaiņu gadījumā;

(20) “pārnēsājams DA motors” ir DA motors, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a) to izmanto iekārtā, kuru nes operators visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

b) to izmanto iekārtā, kura darbojas dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai pagriezta sānis, lai veiktu tai paredzētās funkcijas;

c) motors jāizmanto iekārtā, kuras masa ar motoru bez degvielas ir mazāka par 20 kg un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

i) tās operators iekārtu balsta vai arī to nes visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

ii) tās operators iekārtu balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzēto funkciju izpildes laikā;

iii) to izmanto ģeneratoram vai sūknim;

(21) “galvenais motors” ir motors, ar kuru paredzēts tieši vai netieši nodrošināt piedziņu tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipam, kas definēta 1. punktā;

(22) “palīgmotors” ir motors, kas uzstādīts vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai uz tās un kas nav galvenais motors;

(23) “lietderīgā jauda” ir motora jauda, kas iegūta testa stendā kloķvārpstas galā vai tās ekvivalents, kas izmērīts saskaņā ar metodi iekšdedzes motoru jaudas mērīšanai, kā noteikts ANO/EEK noteikumos Nr. 120, izmantojot standartdegvielu, kas norādīta 24. panta 2. punktā;

(24) “standarta jauda” ir lietderīgā jauda, ko izmanto, lai noteiktu motora piemērojamās emisiju robežvērtības;

(25) “nominālā lietderīgā jauda” ir lietderīgā jauda, ko motora izgatavotājs deklarējis pie nominālā griešanās ātruma;

(26) “maksimālā lietderīgā jauda” ir augstākā lietderīgās jaudas vērtība motora tipa nominālajā pilnas slodzes jaudas līknē;

(27) “nominālais griešanās ātrums” ir motora griešanās ātrums, kurā saskaņā ar izgatavotāja paziņojumu tiek nodrošināta nominālā jauda;

(28) “motora izgatavošanas datums” ir datums (norādīts kā mēnesis un gads), kad motors izturējis pēdējo pārbaudi pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

(29) “pārejas periods” ir pirmie astoņpadsmit mēneši pēc V posma obligātās ieviešanas dienas, kā norādīts 17. panta 2. punktā;

(30) “pārejas perioda motors” ir motors, kura motora izgatavošanas datums ir pirms 17. panta 2. punktā minēto motoru tirgū laišanas dienas un kurš atbilst jebkurai no šādām prasībām:

a)      tas atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēro šīs regulas spēkā stāšanās dienā, vai

b)      tas šīs regulas spēkā stāšanās dienā netika reglamentēts Savienības līmenī;

(31) “mehānisma izgatavošanas datums” ir gads, kurš norādīts uz mehānisma tiesību aktos noteiktā marķējuma, vai tiesību aktos noteiktā marķējuma neesamības gadījumā – gads, kurā mehānisms izturējis pēdējo pārbaudi pēc tā noņemšanas no ražošanas līnijas;

(32) “iekšējo ūdensceļu kuģis” ir kuģis, kas ietilpst Direktīvas 2006/87/EK darbības jomā;

(33) “ģeneratoru iekārta” ir neatkarīga autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas nav daļa no piedziņas un kas galvenokārt paredzēta elektroenerģijas ražošanai;

(34) “stacionāra tehnika” ir tehnika, ko paredzēts pastāvīgi uzstādīt vienā vietā tās pirmajā lietošanas veidā un ko nav paredzēts pārvietot pa ceļu vai citur, izņemot transportēšanu no izgatavošanas vietas uz pirmās uzstādīšanas vietu;

(35) “pastāvīgi uzstādīts” ir pieskrūvēts vai citādi efektīvi nostiprināts, lai to nevarētu noņemt bez darbarīku vai iekārtu izmantošanas, pie pamata vai alternatīva stiprinājuma, kas paredzēts motora darbības veikšanai vienā atrašanās vietā ēkā, celtnē, iekārtā vai instalācijā;

(36) “samazināta mēroga modelis/kopija” ir mehānisma vai transportlīdzekļa modelis vai kopija, kas izgatavots mazākā mērogā nekā tā oriģināls izklaidējošā nolūkā;

(37) “aerokamanas” ir pašgājējs mehānisms, kas paredzēts braukšanai pa bezceļu apvidu galvenokārt pa sniegu, ko darbina ar kāpurķēdēm, tām saskaroties ar sniegu, un ko vada ar slēpi vai slēpēm, tām saskaroties ar sniegu, un tā maksimālā pašmasa darba kārtībā ir 454 kg (ieskaitot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu, instrumentus un 75 kg smagu vadītāju, taču neieskaitot papildu aksesuārus);

(38) “kvadracikls (ATV)” ir motorizēts transportlīdzeklis, kuru uz priekšu virza motors, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem ar zemspiediena riepām, kuram ir sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu tikai vadītājs, vai arī sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu vadītājs, un sēdeklis, kas paredzēts ne vairāk kā vienam pasažierim, un stūres stienis stūrēšanai;

(39) “bezceļu izklaides transportlīdzeklis (SbS)” ir pašgājējs, operatora vadīts transportlīdzeklis bez locīklas, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem, kura minimālā pašmasa darba kārtībā ir 300 kg (ieskaitot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu, instrumentus un 75 kg smagu vadītāju, taču neieskaitot papildu aksesuārus) un maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h vai vairāk; turklāt tas paredzēts, lai pārvadātu personas un/vai kravu, kā arī vilktu un stumtu aprīkojumu, un to vada ar vadības ierīci, kas nav stūres stienis, tas paredzēts izklaidējošiem vai pakalpojumu sniegšanas nolūkiem, un ar to pārvadā ne vairāk kā 6 personas, ieskaitot vadītāju, kas sēž viens otram blakus uz viena vai vairākiem sēdekļiem, kuri nav seglveida sēdekļi;

(40) “automotrisa” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai nodrošinātu vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu, un kas ir īpaši paredzēts preču vai pasažieru vai arī gan preču, gan pasažieru pārvadāšanai un kas nav lokomotīve;

(41) “lokomotīve” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai nodrošinātu vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu un lai virzītu uz priekšu citus dzelzceļa transportlīdzekļus, kuri paredzēti kravu, pasažieru un cita aprīkojuma pārvadāšanai, un kas pats nav paredzēts vai konstruēts kravu vai pasažieru (izņemot tos, kas apkalpo lokomotīvi) pārvadāšanai;

(42) “dzelzceļa palīgtransportlīdzeklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas nav ne automotrisa, kā definēts 40. punktā, ne lokomotīve, kā definēts 41. punktā, tostarp (bet ne tikai) ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas īpaši paredzēts, lai veiktu uzturēšanas darbus vai būvdarbus, vai pacelšanas darbības saistībā ar sliedēm vai citu dzelzceļa infrastruktūru;

(43) “dzelzceļa transportlīdzeklis” ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tips, kas darbojas tikai uz dzelzceļa sliedēm;

(44) “darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu motoru, kas definēts 6. punktā, izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

(45) “laist tirgū” nozīmē motoru, kas definēts 6. punktā, pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(46) “izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem motora ES tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem, par motora ražošanas atbilstības nodrošināšanu un kas ir arī atbildīga par izgatavoto motoru tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav tieši iesaistīta visos tā motora konstruēšanas un izgatavošanas posmos, uz ko attiecas apstiprināšanas process;

(47) “izgatavotāja pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir reģistrēta Savienībā un ko izgatavotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā izgatavotāju pārstāvētu jautājumos saistībā ar apstiprinātājiestādi vai tirgus uzraudzības iestādi un izgatavotāja vārdā darbotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

(48) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir reģistrēta Savienībā un kas laiž tirgū 6. punktā definētu motoru no trešās valsts neatkarīgi no tā, vai motors jau ir uzstādīts tehnikā vai nav;

(49) “izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas dara pieejamu tirgū motoru, kas definēts 6. punktā;

(50) “ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, kā definēts 46. punktā, izgatavotāja pārstāvis, kā definēts 47. punktā, importētājs, kā definēts 48. punktā, vai izplatītājs, kā definēts 49. punktā;

(51) “oriģinālā aprīkojuma izgatavotājs (OAI)” ir autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izgatavotājs;

(52) “apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru ir izveidojusi vai nozīmējusi dalībvalsts, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir visi motora tipa vai motoru saimes apstiprināšanas aspekti, atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un — vajadzības gadījumā — to atsaukšana vai noraidīšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, tehnisko dienestu pilnvarošana, un kurai ir arī jānodrošina, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

(53) “tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko dalībvalsts apstiprinātājiestāde ir pilnvarojusi kā testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības novērtēšanas struktūru, lai apstiprinātājiestādes uzdevumā veiktu sākotnējo novērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, joprojām pastāvot iespējai, ka apstiprinātājiestāde pati var veikt šīs funkcijas;

(54) “tirgus uzraudzība” ir valsts iestāžu veiktās darbības un īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka motori, kas darīti pieejami tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību vai vidi vai nepakļauj riskam nevienu citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;

(55) “tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

(56) “valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai tirgū laišanas darbībās attiecībā uz motoriem, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, un ir par šīm darbībām atbildīga;

(57) “tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot izgatavotāju, OAI, importētāju vai izplatītāju, kas atbild par motora ekspluatāciju, kad tas uzstādīts kādā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas tipā;

(58) “informācijas dokuments” ir dokuments, kas nosaka, kāda informācija pretendentam ir jāsniedz;

(59) “informācijas mape” ir kopējā datu, rasējumu, fotogrāfiju u. c. mape, ko pretendents iesniedz tehniskajam dienestam vai apstiprinātājiestādei;

(60) “informācijas pakete” ir informācijas mape kopā ar testu ziņojumiem vai citiem dokumentiem, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde, pildot savas funkcijas, ir pievienojuši informācijas mapei;

(61) “informācijas paketes satura rādītājs” ir dokuments, kurā ir uzskaitīts informācijas paketes saturs, atbilstīgi numurējot vai citādi apzīmējot, lai skaidri identificētu visas lapas;

(62) “izslēgšanas stratēģija” ir emisijas kontroles stratēģija, kas samazina emisijas kontroles efektivitāti apkārtējos vai motora darbības apstākļos, kādi pastāv parastā mehānisma ekspluatācijas laikā vai ārpus ES tipa apstiprinājuma testa procedūras;

(63) “emisiju kontroles sistēma” ir jebkura ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisijas;

(64) “degvielas padeves sistēma” ir visi komponenti, ko izmanto degvielas mērīšanai un degmaisījuma sagatavošanai;

(65) “elektroniskais vadības bloks” ir motora elektroniskā ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un izmanto datus no motora sensoriem, lai kontrolētu motora parametrus;

(66) “atgāzu pēcapstrādes sistēma” ir katalizators, cieto daļiņu filtrs, deNOx sistēma, kombinēts deNOx cieto daļiņu filtrs vai ikviena cita emisijas samazinoša ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas, bet ir uzstādīta lejpus motora izplūdes vārstiem, izņemot izplūdes gāzu recirkulāciju (EGR) un turbokompresorus;

(67) “izplūdes gāzu recirkulācija (EGR)” ir tehnoloģija, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un samazina emisijas, novirzot izplūdes gāzes, kas ir izspiestas no sadegšanas kameras(-ām), atpakaļ motorā, lai tās sajauktos ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā, izņemot gāzu sadales fāzu izmantošanu, lai sadegšanas kamerā(s) palielinātu atlikušās izplūdes gāzes apjomu, kas sajaucas ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā;

(68) “iejaukšanās darbībā” ir motora emisiju kontroles sistēmas, tostarp jebkādas programmatūras vai citu šo sistēmu vadības bloku, dezaktivēšana, pielāgošana vai mainīšana, kā rezultātā, ar nolūku vai nejauši, pasliktinās motora emisiju raksturlielumi;

(69) “testa cikls” ir secīgi testa punkti, katrs ar noteiktu motora griešanās ātrumu un griezes momentu, ko motors veic testa laikā stacionārās fāzes vai pārejas fāzes apstākļos;

(70) “testa cikls stacionārā fāzē” ir testa cikls, kurā motora griešanās ātrums un griezes moments tiek uzturēts galīgas nosacīti konstantu vērtību kopas ietvaros; testi stacionārā fāzē ir vai nu diskrētā režīma testi, vai pakāpeniski modālie testi;

(71) “testa cikls pārejas fāzē” ir testa cikls ar secīgām normalizētām motora griešanās ātruma un griezes momenta vērtībām, kas mainās ik sekundi;

(72) “paštestēšana” ir testu veikšana savās telpās, testu rezultātu reģistrēšana un pārskata iesniegšana, ietverot secinājumus, ko izgatavotājs, kurš pilnvarots kā tehniskais dienests konkrētu prasību atbilstības novērtēšanai, iesniedz apstiprinātājiestādei;

(73) “karteris” ir norobežotas telpas motorā vai ārpus tā, kas savienotas ar eļļas tvertni, izmantojot iekšējus vai ārējus cauruļvadus, caur kuriem var izplūst gāzes un tvaiki;

(74) “reģenerācija” ir notikums, kura laikā mainās emisiju līmeņi, kamēr tiek atiestatīta pēcapstrādes darbība, ko klasificē kā nepārtrauktu reģenerāciju vai neregulāru (periodisku) reģenerāciju;

(75) “emisijas noturības periods” ir stundu skaits, ko izmanto nolietošanas koeficientu noteikšanai;

(76) “nolietošanas koeficienti” ir koeficientu kopums, kas norāda uz attiecību starp emisijām emisijas noturības perioda sākumā un beigās;

(77) “virtuāla testēšana” ir datorsimulācijas, tostarp aprēķini, kas veikti, lai uzskatāmi parādītu motora veiktspējas līmeni, kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanā bez fiziska motora izmantošanas nepieciešamības;

(78) “starpātruma piemērošana” ir pielietojums DA motoros, izņemot pārnēsājamus DA motorus, kuros uzstādītajam motoram ir paredzēts darboties ar griešanās ātrumu, kas ir būtiski zemāks par 3600 apgriezieniem minūtē;

(79) “nomināla griešanās ātruma piemērošana” ir pielietojums DA motoros, izņemot pārnēsājamus DA motorus, kuros uzstādītajam motoram ir paredzēts darboties ar nominālu griešanās ātrumu, kas nomināli ir 3600 apgriezieni minūtē vai vairāk.

Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 7., 8., 19., 27., 74. un 76. punkta definīciju sīki izstrādātām tehniskām specifikācijām. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

4. pants

Motoru kategorijas

Šīs regulas vajadzībām piemēro šādas motoru kategorijas, kas sīkāk iedalītas I pielikumā norādītajās apakškategorijās:

(1) “NRE kategorija”, kurā ietilpst:

(a) motori autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kas paredzēti vai piemēroti virzībai pa ceļu vai citādi, kas nav izslēgti atbilstoši 2. panta 2. punktam un kas nav ietverti nevienā citā 2.–10. punktā norādītajā kategorijā,

(b) motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 560 kW un kurus izmanto IWP, RLL vai RLR kategorijas motoru vietā;

(2) “NRG kategorija”, kurā ietilpst motori, kuru standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW, izmantošanai tikai ģeneratoru iekārtās.

Motorus ģeneratoru iekārtām, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst pirmajā daļā norādītajiem raksturlielumiem, ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstoši to raksturlielumiem;

(3) “NRSh kategorija”, kurā ietilpst pārnēsājami DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW, izmantošanai tikai pārnēsājamā tehnikā;

(4) “NRS kategorija”, kurā ietilpst DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 56 kW un kuri nav iekļauti NRSh kategorijā;

(5) “IWP kategorija”, kurā ietilpst:

(a) motori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai un kuru standarta jauda ir 37 kW vai lielāka,

(b) motori, kuru standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW un kurus izmanto IWA kategorijas motoru vietā, pamatojoties uz atbilstību 23. panta 8. punkta prasībām;

(6) “IWA kategorija”, kurā ietilpst motori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos palīgdarbībām vai kas paredzēti palīgdarbībām un kuru lietderīgā jauda ir lielāka nekā 560 kW,.

Palīgmotorus iekšējo ūdensceļu kuģiem, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst pirmajā daļā norādītajiem raksturlielumiem, ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstoši to raksturlielumiem;

(7) “RLL kategorija”, kurā ietilpst motori tikai izmantošanai lokomotīvēs to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

(8) “RLR kategorija”, kurā ietilpst motori tikai izmantošanai automotrisās to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

(9) “SMB kategorija”, kurā ietilpst DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai aerokamanās.

Motorus aerokamanām, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst pirmajā daļā norādītajiem raksturlielumiem, ietver NRE kategorijā;

(10) “ATS kategorija”, kurā ietilpst DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai kvadraciklos un bezceļu izklaides transportlīdzekļos (ATV un SbS).

Motorus ATV un SbS, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst pirmajā daļā norādītajiem raksturlielumiem, ietver NRE kategorijā.

Konkrētas kategorijas motoru, kuru paredzēts izmantot, piemērojot mainīgu griešanās ātrumu, var arī izmantot tās pašas kategorijas motora vietā, ko paredzēts izmantot, piemērojot nemainīgu griešanās ātrumu. IWP kategorijas motori ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto, piemērojot nemainīgu griešanās ātrumu, papildus atbilst attiecīgi 23. panta 7. punkta vai 23. panta 8. punkta prasībām.

Motorus dzelzceļa palīgtransportlīdzekļiem un automotrišu palīgmotorus ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstoši to raksturlielumiem.

II NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI

5. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.           Dalībvalstis izveido vai norīko apstiprināšanas jautājumos kompetentas apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes, kas ir kompetentas jautājumos par tirgus uzraudzību saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādu iestāžu izveidi un norīkošanu.

2.           Paziņojumā par apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomu. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātājiestāžu sarakstu un datus par tām.

3.           Dalībvalstis atļauj laist tirgū tikai tādus motorus, gan uzstādītus, gan neuzstādītus tehnikai, uz ko attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kurš piešķirts saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis atļauj laist tirgū tikai tādu tehniku, kurai ir uzstādīti motori, uz ko attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kurš piešķirts saskaņā ar šo regulu.

4.           Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē laist tirgū motorus ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.

5.           Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākušu motoru tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008[21] III nodaļu.

6. pants

Apstiprinātājiestāžu pienākumi

1.           Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus ES tipa apstiprināšanai, pildītu tiem šajā regulā paredzētās saistības.

2.           Apstiprinātājiestādes piešķir ES tipa apstiprinājumu tikai tiem motora tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst šīs regulas prasībām.

3.           Apstiprinātājiestādes, izmantojot Savienības centrālo administratīvo platformu, kas minēta 41. pantā, dara publiski pieejamu visu to motora tipu un motoru saimju reģistru, kam tās ir piešķīrušas ES tipa apstiprinājumu, ietverot vismaz šādu informāciju: preču zīme, izgatavotāja nosaukums, motora kategorija, tipa apstiprinājuma numurs un tipa apstiprinājuma datums.

7. pants

Tirgus uzraudzības darbības

Attiecībā uz motoriem ar ES tipa apstiprinājumu tirgus uzraudzības iestādes pietiekami plašā mērogā un, pamatojoties uz piemērotiem paraugiem, veic motoru dokumentārās pārbaudes un attiecīgos gadījumos — fiziskās un laboratoriskās pārbaudes. Veicot minētās darbības, tās ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, jebkādas sūdzības un citu saistīto informāciju.

Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu savas darbības.

Ja ekonomikas dalībnieki iesniedz testa ziņojumus vai atbilstības sertifikātus, tirgus uzraudzības iestādes šādus ziņojumus vai sertifikātus pienācīgi ņem vērā.

8. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.           Izgatavotāji nodrošina, ka, laižot tirgū motorus, tie ir izgatavoti un apstiprināti saskaņā ar šīs regulas II un III nodaļā norādītajām prasībām.

2.           Motoru apstiprināšanas nolūkos izgatavotāji, kas reģistrēti ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kas reģistrēts Savienībā, lai pārstāvētu viņus darījumos ar apstiprinātājiestādi.

3.           Izgatavotāji, kas reģistrēti ārpus Savienības, tirgus uzraudzības nolūkā ieceļ vienu pārstāvi, kurš reģistrēts Savienībā un kurš var būt 2. punktā minētais pārstāvis vai cits pārstāvis.

4.           Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos motora izgatavošanas posmos.

5.           Atbilstīgi šai regulai izgatavotāji nodrošina, lai būtu ieviestas procedūras, kas nodrošina pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam sērijveida ražošanā. Saskaņā ar VI nodaļu tiek ņemtas vērā motora konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta motora atbilstība.

6.           Papildus marķējumam, kas motoriem piestiprināts saskaņā ar 31. pantu, izgatavotāji uz motoriem, kas darīti pieejami tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi Savienībā, kur ar viņiem var sazināties, vai tad, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai dokumentā, kas pievienots motoram.

7.           Kamēr izgatavotāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību II un III nodaļā norādītajām prasībām.

9. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz produktiem, kas neatbilst prasībām

1.           Izgatavotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka motors, kas ir laists tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības veidu un tās rašanās varbūtību. Viņi veic korekcijas pasākumus, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto tipu vai saimi. Ja tas ir samērīgi ar neatbilstības veidu un tās rašanās varbūtību, piemēro 38. panta noteikumus.

Neatkarīgi no pirmās daļas prasībām izgatavotājam nav jāveic korekcijas pasākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst šai regulai tādu pārveidojumu rezultātā, kas veikti pēc motora laišanas tirgū un ko izgatavotājs nav pilnvarojis veikt.

2.           Izgatavotājs to nekavējoties dara zināmu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi apstiprinājumu, sniedzot šai iestādei izsmeļošu informāciju jo īpaši par neatbilstību un par jebkādiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.           Izgatavotāji uzglabā 21. panta 9. punktā minēto informācijas paketi un 30. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopiju, nodrošinot, ka tie pieejami apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū.

4.           Izgatavotāji pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma minētajai iestādei ar apstiprinātājiestādes starpniecību iesniedz motora ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju valodā, kas ir viegli saprotama pieprasītājai iestādei.

10. pants

Izgatavotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību

Tirgus uzraudzības nolūkā izgatavotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Ar minēto pilnvarojumu pārstāvim ir ļauts veikt vismaz šādas darbības:

(1)          piekļūt 20. pantā minētajai informācijas mapei un 30. pantā minētajiem atbilstības sertifikātiem, nodrošinot, ka tie var būt pieejami apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū;

(2)          pēc apstiprinātājiestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu motora izgatavošanas atbilstību;

(3)          pēc apstiprinātājiestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visās darbībās, kas veiktas, lai novērstu jebkādu nopietnu drošības risku, kuru rada motori, un uz ko attiecas viņu pilnvaras.

11. pants

Importētāju pienākumi

1.           Importētāji laiž tirgū tikai atbilstošus motorus, kas saņēmuši ES tipa apstiprinājumu.

2.           Pirms tirgū tiek laists motors, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, importētāji nodrošina, lai būtu pieejama 21. panta 9. punktam atbilstoša informācijas pakete un lai motoram būtu vajadzīgais marķējums, un tas atbilstu 8. panta 6. punktam.

3.           Importētāji 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikāta kopiju, nodrošinot, ka tas ir pieejams apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka 21. panta 9. punktā minētā informācijas pakete var būt pieejama minētajām iestādēm pēc pieprasījuma.

4.           Importētāji uz motora norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai motoram pievienotā dokumentā.

5.           Importētāji dara pieejamas instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar 41. pantu.

6.           Kamēr importētāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību II un III nodaļā norādītajām prasībām.

12. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz produktiem, kas neatbilst prasībām

1.           Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka motors neatbilst šīs regulas prasībām un jo īpaši ka tas neatbilst tā tipa apstiprinājumam, neizplata motoru, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt viņi par to informē izgatavotāju, tirgus uzraudzības iestādes, kā arī apstiprinātājiestādi, kas ir piešķīrusi attiecīgo apstiprinājumu.

2.           Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka motors, ko viņi ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības veidu un tās rašanās varbūtību. Viņi veic korekcijas pasākumus, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto tipu vai saimi. Ja tas ir samērīgi ar neatbilstības veidu un tās rašanās varbūtību, var piemērot 38. panta noteikumus.

3.           Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu motora atbilstību.

13. pants

Izplatītāju pienākumi

1.           Izplatītāji, darot motoru pieejamu tirgū, pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.           Pirms tam, kad motors tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārbauda, vai motoram ir tiesību aktos noteiktais marķējums vai ES tipa apstiprinājuma marķējums, vai nepieciešamie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija ir pieejami valodā, kas ir saprotama OAI, un vai importētājs un izgatavotājs ir izpildījuši 11. panta 2. un 4. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā izklāstītās prasības.

3.           Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību II un III nodaļā norādītajām prasībām.

14. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz produktiem, kas neatbilst prasībām

1.           Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka motors neatbilst šīs regulas prasībām, neizplata motoru, pirms nav panākta tā atbilstība.

2.           Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka motors, ko viņi ir izplatījuši, neatbilst šai regulai, informē izgatavotāju vai izgatavotāja pārstāvi, lai nodrošinātu, ka ir veikti korekcijas pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanā esošo motoru atbilstību apstiprinātajam tipam vai saimei, saskaņā ar 9. panta 1. punktu vai 12. panta 2. punktu.

3.           Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, lai izgatavotājs šai valsts iestādei sniegtu 9. panta 3. punktā norādīto informāciju vai importētājs tai sniegtu 11. panta 3. punktā minēto informāciju.

15. pants

Gadījumi, kad izgatavotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šīs regulas vajadzībām uzskata par izgatavotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā izgatavotājam saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu, ja importētājs vai izplatītājs dara pieejamu tirgū motoru ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai pārveido motoru tā, ka var tikt ietekmēta atbilstība piemērojamajām prasībām.

16. pants

Ekonomikas dalībnieku identifikācija

Ekonomikas dalībnieki piecu gadu laikposmā pēc tirgū laišanas dienas apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma sniedz identificējošu informāciju par:

              a) visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri tiem piegādājuši motoru;

              b) visiem ekonomikas dalībniekiem, kuriem tie piegādājuši motoru.

III NODAĻA

PAMATPRASĪBAS

17. pants

Izplūdes gāzu emisiju prasības ES tipa apstiprinājuma nolūkā

1.           Izgatavotāji nodrošina, ka motora tipi un motoru saimes ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai atbilstu šīs regulas II un III nodaļā norādītajām prasībām.

2.           Motora tipi un motoru saimes, sākot no dienas, kad tirgū laiž III pielikumā norādītos motorus, nepārsniedz izplūdes gāzu emisiju robežvērtības, ko apzīmē kā “V posmu” un kas noteiktas II pielikumā.

Ja saskaņā ar rādītājiem, kas definē motoru saimi un kas noteikti deleģētajā aktā, kāda motoru saime aptver vairāk nekā vienu jaudas joslu, cilmes motors (tipa apstiprinājuma nolūkā) un visi tās pašas saimes motoru tipi (ražošanas atbilstības nolūkā) attiecībā uz piemērojamām jaudas joslām

– atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

– tiek testēti, izmantojot testa ciklus, kas atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

– tiek saistīti ar agrākajiem piemērojamajiem tipa apstiprinājuma un tirgū laišanas datumiem, kā norādīts III pielikumā.

3.           Motora tipu un motoru saimju izplūdes gāzu emisijas mēra, pamatojoties uz 23. pantā norādītajiem testa cikliem, kā arī saskaņā ar noteikumiem par testu un mērījumu veikšanu, kas norādīti 24. Pantā.

4.           Motora tipus un motoru saimes konstruē tā, lai tie būtu izturīgi pret iejaukšanos darbībā, un tajos neizmanto nekādu izslēgšanas stratēģiju.

5.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām attiecībā uz rādītājiem, ko izmanto motoru saimes definēšanai, un sīki izstrādātiem tehniskajiem noteikumiem attiecībā uz izturību pret iejaukšanos darbībā, kā norādīts 4. punktā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

18. pants

Ekspluatācijā esošu motoru emisiju kontrole

1.           Gāzveida piesārņotāju un daļiņu emisijas no ekspluatācijā esošiem motora tipiem vai motoru saimēm kontrolē ar testēšanas motoriem, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, ko darbina tās normālajos darbības ciklos. Šādu testēšanu veic motoriem, kas ir pareizi uzturēti, un tā atbilst noteikumiem par motoru atlasi, testēšanas procedūrām un rezultātu paziņošanu dažādām motoru kategorijām.

Komisija veic izmēģinājuma programmas nolūkā izstrādāt atbilstošas testēšanas procedūras tām motoru kategorijām un apakškategorijām, attiecībā uz kurām šādas testēšanas procedūras nav ieviestas.

2.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu par sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz motoru atlasi, testēšanas procedūrām un rezultātu paziņošanu, kā norādīts 1. punktā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

IV NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRAS

19. pants

ES tipa apstiprinājuma pieteikums

1.           Izgatavotāji iesniedz pieteikumu par motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma saņemšanu dalībvalsts apstiprinātājiestādei. Pieteikumiem pievieno 20. pantā norādīto informācijas mapi.

2.           Tehniskajam dienestam, kas atbild par apstiprinājuma testu veikšanu, iesniedz motoru, kurš atbilst motora tipam vai, motoru saimes gadījumā, cilmes motora raksturlielumiem, kas aprakstīti informācijas mapē.

3.           Iesniedzot motoru saimes ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, ja apstiprinātājiestāde nosaka, ka attiecībā uz izvēlēto cilmes motoru, kas minēts 2. punktā, iesniegtais pieteikums pilnībā nepārstāv informācijas mapē aprakstīto motoru saimi, apstiprināšanai iesniedz citu cilmes motoru un vajadzības gadījumā papildu cilmes motoru, ko apstiprinātājiestāde uzskata par motoru saimi pārstāvošu motoru.

4.           Pieteikumu viena motora tipa vai motoru saimes apstiprināšanai nedrīkst iesniegt vairāk kā vienai dalībvalstij. Par katru apstiprināmo motora tipu vai motoru saimi iesniedz atsevišķu pieteikumu.

20. pants

Informācijas mape

1.           Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi.

2.           Informācijas mapes saturu nosaka īstenošanas aktā, un tajā ietver šādu informāciju:

(a) informācijas dokumentu;

(b) visus saistītos datus, rasējumus, fotoattēlus un citu informāciju saistībā ar motoru;

(c) jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātājiestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.

3.           Informācijas mapi var iesniegt papīra vai elektroniskā formātā atkarībā no tā, kā to pieņem tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde.

4.           Komisija ir pilnvarota, pieņemot īstenošanas aktus, noteikt informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

V NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRU NORISE

21. pants

Vispārīgie noteikumi

1.           Apstiprinātājiestāde, saņemot pieteikumu, piešķir ES tipa apstiprinājumu visiem motora tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

(a) informācijas mapē norādītajiem datiem;

(b) šīs regulas prasībām;

(c) 25. pantā minētajai ražošanas kārtībai.

2.           Apstiprinātājiestādes nenosaka nekādas citas tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts motors, ja šis motors atbilst šajā regulā norādītajām prasībām.

3.           Apstiprinātājiestādes nepiešķir ES tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, pēc motoru tipa apstiprināšanas datumiem, kas norādīti III pielikumā attiecībā uz katru motora apakškategoriju.

4.           ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar saskaņotu sistēmu, ko Komisija noteikusi īstenošanas aktos.

5.           Katras dalībvalsts apstiprinātājiestāde:

(a) katru mēnesi nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, kurus tā piešķīrusi, atteikusies piešķirt vai atsaukusi attiecīgajā mēnesī, kā arī sava lēmuma pamatojumu;

(b) nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par jebkādu motora apstiprinājuma atteikumu vai atsaukumu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu;

(c) saņēmusi citas dalībvalsts apstiprinātājiestādes pieprasījumu, viena mēneša laikā nosūta:

– motora vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma sertifikāta (ja tāds ir) kopiju ar informācijas paketi par katru motora tipu vai motoru saimi, ko tā ir apstiprinājusi vai atteikusies apstiprināt, vai atsaukusi, un/vai

– to motoru sarakstu, kas izgatavoti saskaņā ar piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem, kā izklāstīts 35. pantā.

6.           Katras dalībvalsts apstiprinātājiestāde reizi gadā vai papildus tam, ja ir saņēmusi attiecīgu pieteikumu, nosūta Komisijai tehnisko datu kopiju attiecībā uz motora tipiem vai motoru saimēm, kas ir apstiprināti kopš iepriekšējā paziņojuma.

7.           Pēc Komisijas pieprasījuma apstiprinātājiestāde 5. punktā minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.

8.           Šā panta 5., 6. un 7. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām, augšupielādējot attiecīgo informāciju vai datus Savienības centrālajā administratīvajā platformā, kas minēta 42. pantā. Kopija var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

9.           Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testu ziņojumiem un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā. Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā redzams tās saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, nodrošinot pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, jo īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem. Apstiprinātājiestāde informācijas paketē iekļauto informāciju uzglabā pieejamu 10 gadu laikposmā pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

10.         Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt:

(a) metodi 4. punktā minētās saskaņotās numerācijas sistēmas noteikšanai;

(b) vienotu datu lapas formātu, kas jāaizpilda par katru motora tipu vai motoru saimi, kam katras dalībvalsts apstiprinātājiestāde piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, kā norādīts 5. punkta a) apakšpunktā;

(c) motoru, kas izgatavoti saskaņā ar piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem, saraksta paraugu, kas jāaizpilda katras dalībvalsts apstiprinātājiestādei, kā norādīts 5. punkta c) apakšpunktā;

(d) vienotu datu lapas formātu par līdzīgiem motora tipiem vai motoru saimēm, kuri apstiprināti kopš jaunākā veiktā paziņojuma, un kas jāaizpilda katras dalībvalsts apstiprinātājiestādei, kā norādīts 6. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

22. pants

Īpašas prasības attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu

1.           ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

(a) 21. panta 9. punktā minēto informācijas paketi;

(b) testa rezultātus;

(c) personas(-u), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārdu(-us), uzvārdu(-us) un paraksta(-u) paraugu(-us), kā arī norādi par personas(-u) amatu uzņēmumā.

2.           Komisija nosaka ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu.

3.           Attiecībā uz katru motora tipu apstiprinātājiestāde:

(a) aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī pievienoto testa rezultātu lapu;

(b) sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

(c) aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

4.           Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 33. pantu ir piemēroti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ir piešķirti atbrīvojumi no dažiem šīs regulas noteikumiem, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt ES tipa apstiprinājuma sertifikāta un testa rezultātu lapas paraugu, kā minēts 3. punkta a) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

23. pants

ES tipa apstiprinājumiem nepieciešamie testi

1.           Atbilstību šajā regulā paredzētajām tehniskajām norādēm pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem.

Tehniskā testa un mērījumu procedūras, kā arī īpašais aprīkojums un līdzekļi, kas paredzēti šo testu veikšanai, ir noteikti 24. pantā.

2.           Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamu tādu motoru daudzumu, kāds vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, lai veiktu vajadzīgos testus.

3.           Vajadzīgos testus veic ar motoriem, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.

Neatkarīgi no pirmās daļas prasībām izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, var izvēlēties motoru, kas, lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam tipam, tomēr apvieno vairākas visnelabvēlīgākās iezīmes attiecībā uz vajadzīgo veiktspējas līmeni. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai palīdzētu pieņemt lēmumu atlases procesā.

4.           Cikli, ko piemēro nolūkā veikt ES tipa apstiprinājuma testus, ir norādīti IV pielikumā. Testa ciklus, ko piemēro katram motora tipam, kas iekļauts ES tipa apstiprinājumā, norāda ES tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā.

5.           Cilmes motoru testē ar dinamometru, izmantojot piemērojamo NRSC (mobilās tehnikas motora tests stacionārā fāzē) testa ciklu, kas norādīts IV pielikuma IV-1.–IV.-10. tabulā. Pēc izgatavotāja izvēles šo testu var veikt, izmantojot diskrētā režīma vai pakāpeniska modālā testa metodi. Izņemot 7. un 8. punktā norādītos gadījumus, konkrētas kategorijas motors ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto ar nemainīgu griešanās ātrumu tajā pašā kategorijā, nav jātestē, izmantojot piemērojamo testa ciklu stacionārā fāzē ar nemainīgu griešanās ātrumu.

6.           Ja ir motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir regulators, kuru var iestatīt alternatīvos griešanās ātrumos, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā nemainīgajā griešanās ātrumā, un ES tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā norāda griešanās ātrumus, kurus piemēro katram motora tipam.

7.           Ja ir IWP kategorijas motors, kuru paredzēts izmantot gan ar mainīgu griešanās ātrumu, gan ar nemainīgu griešanās ātrumu, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē atsevišķi, un ES tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, kurā šī prasība ir izpildīta.

8.           Ja ir IWP kategorijas motors, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW un kuru paredzēts izmantot IWA kategorijas motora vietā saskaņā ar 4. panta otro daļu, 5. punkta prasības izpilda atsevišķi katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-5. un IV-6. tabulā, un tipa apstiprinājuma informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, kurā šī prasība ir izpildīta.

9.           Izņemot motorus, kuru tips apstiprināts atbilstoši 32. panta 4. punktam, NRE kategorijas motorus ar mainīgu griešanās ātrumu, kuru lietderīgā jauda ir 19 kW vai lielāka, taču nepārsniedz 560 kW, papildus 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-11. tabulā.

10.         NRS-v-2b un NRS-v-3 apakškategorijas motorus, kuru maksimālais griešanās ātrums ir 3400 apgriezienu minūtē vai mazāk, papildus 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-12. tabulā.

11.         Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nosakot sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un raksturlielumus šajā pantā minētajiem testa cikliem stacionārā un pārejas fāzē. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

12.         Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt vienotu testu formātu, kas nepieciešams ES tipa apstiprinājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

24. pants

ES tipa apstiprinājuma mērījumu un testu veikšana

1.           Izplūdes gāzu emisiju laboratorijas testu rezultātus visiem motoriem, uz ko attiecas šī regula, koriģē, iekļaujot nolietošanas koeficientus, kas atbilst V pielikumā norādītajiem emisiju noturības periodiem.

2.           Motora tips vai motoru saime atbilst šajā regulā norādītajām robežvērtībām attiecībā uz atbilstošajām standartdegvielām vai degvielas kombinācijām, kas iekļautas šajā sarakstā:

– dīzeļdegviela,

– benzīns,

– benzīns/naftas produktu maisījums divtaktu DA motoriem,

– dabasgāze/biometāns,

– sašķidrinātā naftas gāze (SNG),

– etanols.

3.           Veicot mērījumus un testus, ievēro tehniskās prasības attiecībā uz šādiem aspektiem:

(a) aparatūra un procedūras testu veikšanai;

(b) aparatūra un procedūras emisiju mērīšanai un paraugu ņemšanai;

(c) metodes datu novērtēšanai un aprēķiniem;

(d) metodes nolietošanas koeficientu noteikšanai;

(e) NRE, NRG, IWP, IWA, RLR, NRS, NRSh kategorijas motoriem, kas atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā definēts II pielikumā:

i) metode kartera gāzu emisiju aprēķināšanai;

ii) metode pēcapstrādes sistēmu neregulārās reģenerācijas aprēķinam;

(f) elektroniski vadāmiem NRE, NRG, IWP, IWA, RLL, RLR kategorijas motoriem, kuri atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā definēts II pielikumā, un kuros izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan brīdi, vai kuros izmanto elektronisko vadību, lai aktivizētu, deaktivizētu vai regulētu NOx samazināšanai izmantoto emisiju kontroles sistēmu:

i) tehniskās prasības emisijas kontroles stratēģijām, tostarp dokumentācija, kas nepieciešama, lai pierādītu šīs stratēģijas;

ii) tehniskās prasības NOx kontroles pasākumiem, tostarp metode šo tehnisko prasību pierādīšanai;

iii) tehniskās prasības attiecībā uz jomu, kas saistīta ar attiecīgo NRSC ciklu, kurā tiek kontrolēts daudzums, par kādu emisijas drīkst pārsniegt II pielikumā norādītās robežvērtības;

iv) tehniskā dienesta izvēlēti papildu mērījumu punkti no kontroles jomas emisiju stenda testa laikā.

4.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šī regulas 55. pantu, nosakot:

(a) emisiju laboratorijas testa rezultātu pielāgošanas metodoloģiju, iekļaujot 1. punktā minētos nolietošanas koeficientus;

(b) šajā punktā norādīto standartdegvielu tehniskos raksturlielumus apstiprinājuma testu vajadzībām un lai pārbaudītu 2. punktā minēto ražošanas atbilstību;

(c) sīki izstrādātas tehniskās prasības un raksturlielumus mērījumu un testu veikšanai, kā norādīts 3. punktā;

(d) metodi PN mērījumu veikšanai, ņemot vērā specifikācijas, kas norādītas ANO/EEK Noteikumu Nr. R49 06. sērijā;

(e) sīki izstrādātas tehniskās prasības pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmu motoru testēšanai, kā norādīts II pielikumā.

25. pants

Ražošanas atbilstība

1.           Apstiprinātājiestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai — vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm — apliecinātu, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, kas nodrošina to, ka ražošanā esošie motori būs atbilstīgi apstiprinātajam tipam saistībā ar šīs regulas prasībām.

2.           Apstiprinātājiestāde, kas piešķir motoru saimes ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai apliecinātu, ka izgatavotāja izsniegtie atbilstības sertifikāti atbilst 30. panta prasībām. Šajā nolūkā apstiprinātājiestāde apliecina, ka pietiekams skaits atbilstības sertifikātu paraugu ir saskaņā ar 30. panta prasībām un ka izgatavotājs ir paredzējis atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstības sertifikātos ir ietverti pareizi dati.

3.           Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto apstiprinājumu, lai — vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm — apliecinātu, ka šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi joprojām ir atbilstoši tam, ka ražošanā esošie motori joprojām būs atbilstīgi apstiprinātajam tipam un ka atbilstības sertifikāti joprojām būs atbilstīgi 30. panta prasībām.

4.           Lai apliecinātu, ka motors atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātājiestāde ar izgatavotāja telpās, tostarp izgatavotāja ražošanas iekārtās, ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprināšanai.

5.           Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no saskaņotās kārtības un kontroles plāniem, ka tos vairs neveic vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, pat ja ražošana tiek turpināta, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas procesa atbilstību, vai atsauc ES tipa apstiprinājumu.

6.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nosakot sīki izstrādātus veicamos pasākumus un procedūras, kas jāīsteno apstiprinātājiestādēm, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam tipam. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

VI NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN DERĪGUMS

26. pants

Vispārīgie noteikumi

1.           Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām informācijas paketē fiksētajos datos.

Apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 27. pantā minētajām procedūrām veikt.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde pēc apspriešanās ar izgatavotāju var pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns ES tipa apstiprinājums.

2.           Pieteikumus ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz tikai tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

3.           Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai pārbaudes vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 27. pantā minētās procedūras piemēro vien tad, ja, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātājiestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir izpildītas.

27. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un pagarināšana

1.           Ja informācijas paketē norādītie dati ir mainījušies un nav jāatkārto pārbaudes vai testi, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Tādos gadījumos apstiprinātājiestāde vajadzības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.           Grozījumu uzskata par “pagarināšanu”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati un ir kāds no šādiem gadījumiem:

(a) ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai papildu testi;

(b) ir grozīta informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

(c) attiecībā uz apstiprināto motora tipu vai motoru saimi sāk piemērot jaunas prasības, kas norādītas šīs regulas deleģētajos aktos.

Pagarinājuma gadījumā apstiprinātājiestāde izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs un kurš papildināts atbilstoši jau piešķirto secīgo pagarinājumu skaitam. Minētajā apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarināšanas iemeslu un atkārtotas izsniegšanas datumu.

3.           Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētas un atjauninātas versijas, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā pagarinājuma vai pārskatīšanas datumu vai atjauninātās versijas jaunākās konsolidētās redakcijas datumu.

4.           Motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājumā nav vajadzīgi grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības no tehniskā viedokļa neattiecas uz minēto motora tipu vai motoru saimi saistībā ar tā emisiju raksturlielumiem.

28. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.           Piemērojot pagarinājumu, tiek atjauninātas visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, pielikumi un informācijas paketes satura rādītājs. Atjaunināto sertifikātu un tā pielikumus bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

2.           Ja notikusi pārskatīšana, apstiprinātājiestāde pārskatītos dokumentus vai, attiecīgi, konsolidēto un atjaunināto versiju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

3.           Apstiprinātājiestāde visus ES tipa apstiprinājumu grozījumus saskaņā ar 21. pantā minētajām procedūrām dara zināmus pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

29. pants

Derīguma beigas

1.           ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

2.           Motora ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs ikvienā šādā gadījumā:

(a) kļūst obligātas jaunas prasības, ko piemēro apstiprinātam motora tipam, lai to darītu pieejamu tirgū, un ES tipa apstiprinājumu nevar attiecīgi atjaunināt;

(b) apstiprināto motora tipu vai motoru saimi izbeidz ražot pilnīgi un brīvprātīgi;

(c) apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 33. panta 6. punktu;

(d) apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 25. panta 5. punktu, 37. panta 1. punktu vai 38. panta 3. punktu.

3.           Ja no kādas motoru saimes anulē tikai vienu motora tipu, tad attiecīgās motoru saimes ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto motora tipu.

4.           Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrēta tipa motoru, izgatavotājs to dara zināmu apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi attiecīgā motora ES tipa apstiprinājumu.

Viena mēneša laikā no pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi motora ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes.

5.           Neskarot 4. punktu un ja motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par to informē apstiprinātājiestādi, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, nekavējoties dara zināmu visu saistīto informāciju pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

Otrajā daļā minētajā informācijā jo īpaši norāda pēdējā saražotā motora ražošanas datumu un motora identifikācijas numuru.

6.           Šā panta 4. un 5. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām, augšupielādējot attiecīgo informāciju Savienības centrālajā administratīvajā platformā, kas minēta 42. pantā. Paziņojuma dokumenti var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

VII NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

30. pants

Atbilstības sertifikāts

1.           Izgatavotājs kā motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma turētājs izsniedz atbilstības sertifikātu, ko pievieno katram motoram, kurš izgatavots atbilstīgi apstiprinātam motora tipam.

Šādu sertifikātu sniedz bez maksas kopā ar motoru, un to pievieno tehnikai, kurai motors ir uzstādīts. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai ir bijis konkrēts pieprasījums, vai arī izgatavotājam ir iesniegta papildu informācija.

Motora izgatavotājs pēc motora īpašnieka pieprasījuma 10 gadu laikposmā pēc motora izgatavošanas datuma izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz tā izsniegšanas izmaksas. Sertifikāta dublikāta pirmajā lappusē ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

2.           Komisija nosaka atbilstības sertifikāta paraugu, ko izmanto izgatavotājs.

3.           Atbilstības sertifikātu sagatavo vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Jebkura dalībvalsts var pieprasīt atbilstības sertifikātu iztulkot tās oficiālajā valodā vai valodās.

4.           Persona(-as), kura(-as) ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir izgatavotāja organizācijā, un vadība to/tās ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties izgatavotāja juridisko atbildību attiecībā uz motora projektēšanu un izgatavošanu vai ražošanas atbilstību.

5.           Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā nav citu ierobežojumu attiecībā uz motora izmantošanu, kā šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, paredzētie.

6.           Motora tipiem vai motoru saimēm, kas apstiprināti saskaņā ar 33. panta 2. punktu, atbilstības sertifikāta nosaukumā ir norāde “Motoriem, kam tipa apstiprinājums piešķirts, piemērojot 31. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulā (ES) Nr. xx/xx par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu (provizorisks apstiprinājums)”.

7.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt atbilstības sertifikāta paraugu, tostarp tehniskos elementus, kas paredzēti viltojumu novēršanai. Šajā nolūkā īstenošanas aktos paredz drukātus aizsardzības elementus, kas aizsargā sertifikātam izmantoto papīru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

31. pants

Motoru marķēšana

1.           Motora izgatavotājs pievieno marķējumu katrai vienībai, kas izgatavota saskaņā ar apstiprināto tipu.

2.           Pirms noņemšanas no ražošanas līnijas, uz motoriem jābūt šajā regulā prasītajam marķējumam.

3.           Ja motors jau ir uzstādīts tehnikai, motoru vai motora daļu, uz kuras ir tiesību aktos noteiktais marķējums, var aizstāt.

4.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētā marķējuma paraugu, tostarp tā obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

5.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota arī pieņemt deleģētos aktus par nosacījumiem un sīki izstrādātām tehniskajām prasībām to motoru vai motora daļu nomaiņai, uz kuriem ir 3. punktā minētais marķējums. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

VIII NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

32. pants

Vispārēji atbrīvojumi

1.           Regulas 5. panta 2. un 3. punkta un 17. panta 2. punkta prasības neattiecina uz motoriem, ko izmanto bruņotie spēki.

2.           Neskarot 31. panta noteikumus, izgatavotājs var piegādāt OAI motoru un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmu atsevišķi.

3.           Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta prasībām dalībvalstis atļauj tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

4.           Neatkarīgi no 17. panta 2. punkta prasībām dalībvalstis var atzīt tādu motoru ES tipa apstiprinājumu un laišanu tirgū, kas atbilst V pielikumā norādītajām ATEX emisiju robežvērtībām, ar nosacījumu, ka motorus paredzēts uzstādīt mehānismos, kas paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/34/ES[22], un kas sertificēti kā atbilstoši visām šādām prasībām:

(a) 2. vai 3. kategorijas iekārtas;

(b) I grupas mehānismi vai II grupas mehānismi;

(c) temperatūras kategorija T3 vai augstāka (nepārsniedzot 200°C).

5.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu par sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām un nosacījumiem:

(a) izgatavotājam, lai piegādātu OAI motoru un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmu atsevišķi, kā minēts 2. punktā;

(b) par tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums, kā norādīts 3. punktā;

(c) par tādu motoru ES tipa apstiprināšanu un laišanu tirgū, kas atbilst V pielikumā norādītajām ATEX emisiju robežvērtībām, kā minēts 4. punktā.

Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

33. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.           Izgatavotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam attiecībā uz motora tipu vai motoru saimi, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām.

2.           Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a) pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ motora tips vai motoru saime neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām;

(b) pieteikumā aprakstīta jaunās tehnoloģijas ietekme uz vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs vides aizsardzības līmenis;

(c) ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.

3.           Šāda tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja. Minēto atļauju piešķir ar īstenošanas aktu.

4.           Apstiprinātājiestāde var izsniegt tipa apstiprinājumu, kamēr nav saņemts Komisijas lēmums par atļauju, taču tas ir provizorisks un ir spēkā tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, un tas ir spēkā tikai attiecībā uz to motora tipu, uz kuru attiecas prasītais atbrīvojums. Apstiprinātājiestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ka tā ir izsniegusi šādu provizorisku tipa apstiprinājumu, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

Provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts tipa apstiprinājuma sertifikāta galvenē un atbilstības sertifikāta galvenē.

5.           Citas apstiprinātājiestādes var pieņemt lēmumu savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko apstiprinājumu. Šādā gadījumā tām būtu rakstiski jāinformē attiecīgā apstiprinātājiestāde un Komisija.

6.           Vajadzības gadījumā 3. punktā minētajā Komisijas piešķirtajā atļaujā arī norāda, vai uz to attiecina kādus ierobežojumus. Jebkurā gadījumā tipa apstiprinājuma derīguma termiņš ir vismaz 36 mēneši.

7.           Ja Komisija nolemj atteikt atļaujas piešķiršanu, apstiprinātājiestāde nekavējoties dara zināmu 3. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam, ja šāds apstiprinājums ir izsniegts, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc Komisijas atteikuma dienas.

Neatkarīgi no Komisijas lēmuma atteikt atļaujas piešķiršanu motorus, kas izgatavoti atbilstoši provizoriskajam apstiprinājumam, kad tas vēl bijis spēkā, drīkst laist tirgū jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu.

8.           Šā panta 4. un 5. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām, augšupielādējot attiecīgo informāciju Savienības centrālajā administratīvajā platformā, kas minēta 42. pantā. Paziņojuma dokumenti var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.

9.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt 3. punktā minēto atļauju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10.         Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt 4. punktā minētā tipa apstiprinājuma sertifikāta un atbilstības sertifikāta saskaņotus paraugus, tostarp tā obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

34. pants

Turpmāka deleģēto un īstenošanas aktu pielāgošana

1.           Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 33. pantam, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ja atbrīvojums, kas piešķirts saskaņā ar 33. panta noteikumiem, attiecas uz jomu, kas definēta ANO/EEK noteikumos, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina attiecīgo ANO/EEK noteikumu grozījumu.

2.           Tiklīdz attiecīgie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti Komisijas lēmumā par atbrīvojuma atļaušanu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija pēc tās dalībvalsts lūguma, kura piešķīrusi apstiprinājumu, var atļaut dalībvalstij pagarināt tipa apstiprinājumu ar lēmumu īstenošanas akta formā, kas pieņemts saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IX NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ

35. pants

Izgatavotāju ziņošanas pienākumi

Izgatavotājs apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, 45 dienu laikā pēc katra kalendāra gada beigām un, ja mainās šīs regulas prasības, tūlīt pēc katra piemērošanas datuma, kā arī tūlīt pēc katra papildu datuma, ko var noteikt iestāde, nosūta sarakstu, kurā ietverts identifikācijas numuru diapazons katram motora tipam, kas izgatavots saskaņā ar šīs regulas prasībām un saskaņā ar ES tipa apstiprinājumu kopš pēdējā ziņojuma veikšanas vai kopš šīs regulas prasības tika piemērotas pirmo reizi.

Ja tas nav noteikts motoru kodēšanas sistēmā, pirmajā daļā minētajā sarakstā ir jānorāda identifikācijas numuru korelācija ar attiecīgiem motora tipiem vai motoru saimēm un ar ES tipa apstiprinājumu numuriem.

Pirmajā daļā minētajā sarakstā arī skaidri norāda ikvienu gadījumu, kad izgatavotājs pārtrauc ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi.

Izgatavotājs saglabā sarakstu kopijas vismaz 20 gadus pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

36. pants

Pārbaudes pasākumi

1.           Dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz šo apstiprinājumu, lai pārbaudītu atbilstīgi šīs regulas prasībām izgatavoto motoru identifikācijas numurus, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

2.           Identifikācijas numuru papildu pārbaude var notikt saistībā ar ražošanas atbilstības kontroli, kā aprakstīts 25. pantā.

3.           Attiecībā uz identifikācijas numuru pārbaudi izgatavotājs vai izgatavotāja pārstāvji, kas reģistrēti Savienībā, pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz atbildīgajai apstiprinātājiestādei visu vajadzīgo informāciju par izgatavotāja pircējiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kas deklarēti kā ražoti saskaņā ar 35. pantu. Ja motorus pārdod tehnikas izgatavotājiem, papildu informācija nav vajadzīga.

4.           Ja pēc apstiprinātājiestādes pieprasījuma izgatavotājs nevar pārbaudīt 31. pantā norādītās motora marķēšanas prasības, apstiprinājumu, kas saskaņā ar šo regulu piešķirts attiecīgajam motora tipam vai motoru saimei, var atsaukt. Informēšanas procedūru veic, kā izklāstīts 36. panta 4. punktā.

X NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

37. pants

Motori, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

1.           Ja motori, kam ir pievienots atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai saimei, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, tostarp atsauc ES tipa apstiprinājumu, ja izgatavotāja veiktā darbība ir neatbilstoša, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam tipam vai saimei. Šīs dalībvalsts apstiprinātājiestādes informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par veiktajiem pasākumiem.

2.           Saistībā ar 1. punktu novirzes no datiem, kas norādīti ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē, ja šīs novirzes nav atļautas saskaņā ar VI nodaļas prasībām, uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam vai saimei.

3.           Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka motori, kam pievienots citā dalībvalstī izsniegts atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai saimei, tā ES tipa apstiprinājumu piešķīrušajai apstiprinātājiestādei var lūgt pārbaudīt, vai ražošanā esošie motori joprojām atbilst apstiprinātajam tipam vai saimei. Saņemot tādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma dienas veic vajadzīgās darbības.

4.           Dalībvalstu kompetentās iestādes mēneša laikā informē cita citu par visiem ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumiem un par šādas darbības iemesliem.

5.           Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt. Par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā rīko attiecīgas apspriedes, lai strīdu noregulētu.

38. pants

Motoru atsaukšana

1.           Ja izgatavotājam, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta 1. punktu ir jāatsauc tirgū laistie motori, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzstādīti tehnikai vai nav, pamatojoties uz to, ka motori ir nopietns šīs regulas pārkāpums attiecībā uz vides aizsardzību, minētais izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES motora tipa apstiprinājumu.

2.           Izgatavotājs ierosina apstiprinātājiestādei atbilstošu pasākumu kopumu, lai novērstu 1. punktā minēto nopietno pārkāpumu. Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nekavējoties paziņo ierosinātos novēršanas pasākumus.

Apstiprinātājiestādes nodrošina novēršanas pasākumu efektīvu īstenošanu attiecīgajās dalībvalstīs.

3.           Ja attiecīgā apstiprinātājiestāde uzskata, ka novēršanas pasākumi nav pietiekami vai ka attiecīgā apstiprinātājiestāde tos neīsteno pietiekami ātri, tā nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, informē izgatavotāju. Ja izgatavotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus korekcijas pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, arī atsauc ES tipa apstiprinājumu. ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde viena mēneša laikā ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem paziņo to izgatavotājam, pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai.

39. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.           Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un visos lēmumos, ar ko atsaka vai atsauc ES tipa apstiprinājumu, aizliedz vai ierobežo motora laišanu tirgū vai pieprasa motora izņemšanu no tirgus, sīki izklāsta to pamatojumu.

2.           Jebkuru šādu lēmumu dara zināmu attiecīgai personai, ko reizē informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.

XI NODAĻA

STARPTAUTISKIE NOTEIKUMI UN TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

40. pants

Līdzvērtīgu motora tipa apstiprinājumu akceptēšana

1.           Savienība saskaņā ar daudzpusējiem vai divpusējiem nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm var atzīt šajā regulā noteikto motoru tipa apstiprinājumu nosacījumu un noteikumu līdzvērtību procedūrām, kas noteiktas starptautiskajos noteikumos vai trešo valstu noteikumos.

2.           Piešķirtos tipa apstiprinājumus un apstiprinājuma marķējumu, kas atbilst ANO/EEK noteikumiem vai to grozījumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, kā norādīts deleģētajos aktos, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem un apstiprinājuma marķējumiem.

3.           Tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā norādīts 4. punkta b) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem.

4.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz:

(a) sarakstu, kurā iekļauj ANO/EEK noteikumus vai to grozījumus, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies un kurus attiecina uz tādu motoru un motoru saimju ES tipa apstiprinājumu, ko uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai;

(b) sarakstu, kurā iekļauj Savienības tiesību aktus, ar ko piešķir tipa apstiprinājumus.

Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

41. pants

OAI un tiešajiem lietotājiem paredzētā informācija

1.           Izgatavotājs nedrīkst sniegt OAI vai tiešajiem lietotājiem nekādu tehnisko informāciju par sīki izklāstītajiem datiem, kas paredzēti šajā regulā un kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātiem sīki izklāstītajiem datiem.

2.           Izgatavotājs dara zināmu OAI visu saistīto informāciju un instrukcijas, kas ir vajadzīgas, lai pareizi uzstādītu motoru tehnikai, tostarp aprakstu par jebkādiem īpašiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas saistīti ar motora uzstādīšanu vai izmantošanu.

3.           Izgatavotāji dara pieejamu OAI visu saistīto informāciju un nepieciešamās instrukcijas, kas paredzētas tiešajam lietotājam, jo īpaši informāciju, kurā aprakstīti jebkādi īpaši nosacījumi vai ierobežojumi saistībā ar motora izmantošanu.

4.           Neatkarīgi no 3. punkta prasībām izgatavotāji dara pieejamu OAI oglekļa dioksīda (CO2) emisiju vērtību, kas noteikta ES tipa apstiprinājuma procesa laikā, kā arī instruē OAI paziņot šo informāciju tās tehnikas tiešajam lietotājam, kurai motoru paredzēts uzstādīt.

5.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nosakot sīki izstrādātu informāciju un instrukcijas, kas minētas 2., 3. un 4. punktā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

42. pants

Savienības centrālā administratīvā platforma un datubāze

1.           Komisija izveido Savienības centrālo administratīvo digitālo platformu datu un informācijas apmaiņai par ES tipa apstiprinājumiem elektroniskā formātā. Šo platformu izmanto datu un informācijas apmaiņai starp apstiprinātājiestādēm vai arī starp apstiprinātājiestādēm un Komisiju, kas notiek atbilstoši šai regulai.

2.           Savienības centrālā administratīvā digitālā platforma ietver arī datubāzi, kurā centralizēti apkopo un dara pieejamu apstiprinātājiestādēm un Komisijai visu saistīto informāciju par ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu. Datubāze sasaista valstu datubāzes ar Savienības centrālo datubāzi, ja tam piekrīt attiecīgās dalībvalstis.

3.           Pēc 1. un 2. punkta ieviešanas Komisija paplašinās Savienības centrālo administratīvo digitālo platformu ar moduļiem, kas ļaus

(a) apmainīties ar šajā regulā minētajiem datiem un informāciju starp izgatavotājiem, tehniskajiem dienestiem, apstiprinātājiestādēm un Komisiju;

(b) nodrošināt publisku piekļuvi konkrētai informācijai un datiem, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu un ekspluatācijas atbilstības testu rezultātiem.

4.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātas tehniskās prasības un procedūras, kas nepieciešamas šajā pantā minētās Savienības centrālās administratīvās platformas un datubāzes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz [2016. gada 31. decembrim].

XII NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU PILNVAROŠANA UN PAZIŅOŠANA

43. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.           Pilnvarojošās apstiprinātājiestādes nodrošina, ka, pirms tās saskaņā ar 45. pantu pilnvaro tehnisko dienestu, minētais tehniskais dienests nodrošina atbilstību šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktajām prasībām.

2.           Neskarot 46. panta 1. punktu, tehniskos dienestus izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tiem ir juridiskas personas statuss.

3.           Tehniskais dienests ir trešā persona, kas ir neatkarīga no novērtēšanā esošā motora projektēšanas, izgatavošanas, piegādes vai apkopes procesa.

Pirmās daļas prasībām atbilst struktūra, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo, testējamo vai pārbaudāmo motoru konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.           Ne tehniskais dienests, ne tā augstākā līmeņa vadība, ne darbinieki, kas atbildīgi par tādu kategoriju darbību veikšanu, kurām tie ir pilnvaroti saskaņā ar 45. panta 1. punktu, nav tādu motoru konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji vai uzturētāji, kurus tie novērtē, un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās puses. Tas neliedz izmantot novērtētos motorus, kas minēti šā panta 3. punktā un kas vajadzīgi tehniskā dienesta darbībai, vai izmantot šādus motorus personīgām vajadzībām.

Tehniskais dienests nodrošina, ka tā filiāļu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to kategoriju darbību, kurām tas pilnvarots, konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

5.           Tehniskais dienests un tā darbinieki veic tās darbību kategorijas, kurām tie pilnvaroti, ievērojot visaugstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu vai ietekmēšanu, īpaši finansiālu, kas varētu ietekmēt viņu spriedumu vai novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādus spiedienus vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.           Tehniskais dienests uzskatāmi parāda, ka tas spēj veikt visas tās darbību kategorijas, kurām tās pilnvarots saskaņā ar 45. panta 1. punktu, pierādot pilnvarojošai apstiprinātājiestādei apmierinošā veidā, ka tam ir:

(a) darbinieki ar attiecīgām prasmēm, speciālajām tehniskajām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai paveiktu uzdevumu;

(b) attiecīgo darbību kategoriju procedūru apraksti, kurās tas vēlas tikt pilnvarots, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un reproducējamību;

(c) procedūras to darbību kategoriju veikšanai, kurās tas vēlas tikt pilnvarots un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgā motora tehnoloģijas sarežģītības pakāpi, kā arī to, vai motors ir izgatavots masveida vai sērijveida ražošanas procesā; un

(d) nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar darbību kategorijām, kurās tas vēlas tikt pilnvarots, un piekļuve nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

Turklāt tam jāparāda pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei tā atbilstība saskaņā ar 46. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktajiem standartiem, kas attiecas uz darbību kategorijām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots.

7.           Tiek nodrošināta tehnisko dienestu, to augstākās vadības un novērtēšanas darbinieku objektivitāte. Viņi neiesaistās nekādās darbībās, kuras var būt pretrunā ar viņu sprieduma neatkarību vai integritāti attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tie pilnvaroti.

8.           Tehniskie dienesti veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar savām darbībām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

9.           Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno, izņemot attiecībā uz pilnvarojošām apstiprinātājiestādēm vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

44. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.           Pieņemt apakšuzņēmējus, lai veiktu dažas no darbībām, kurām tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 45. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam tehniskie dienesti var tikai ar pilnvarojošās apstiprinātājiestādes piekrišanu.

2.           Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar to kategoriju darbībām, kurām tas ir pilnvarots, vai darbību uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 43. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo apstiprinātājiestādi.

3.           Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai filiāļu darbu neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

4.           Tehniskie dienesti pilnvarojošās apstiprinātājiestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, ko tie veikuši.

45. pants

Tehnisko dienestu pilnvarošana

1.           Tehniskos dienestus pilnvaro veikt vienu vai vairākas no šādām darbību kategorijām atkarībā no to kompetences jomas:

(a) A kategorija: tehniskie dienesti, kas savās telpās veic šajā regulā norādītos testus;

(b) B kategorija: tehniskie dienesti, kas uzrauga testus, kuri minēti šajā regulā, ja šādus testus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

(c) C kategorija: tehniskie dienesti, kas regulāri novērtē un uzrauga procedūras, ar ko izgatavotājs kontrolē ražošanas atbilstību;

(d) D kategorija: tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai pārbaudes, lai kontrolētu ražošanas atbilstību.

2.           Apstiprinātājiestādi var pilnvarot kā tehnisko dienestu, lai veiktu vienu vai vairākas 1. punktā minētās darbības.

3.           Trešās valsts tehniskos dienestus, kas nav pilnvaroti saskaņā ar 45. pantu, 49. panta piemērošanas nolūkā var informēt, bet tikai tad, ja šāda tehnisko dienestu atzīšana ir paredzēta Savienības divpusējā nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti. Tas atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem izveidotam tehniskajam dienestam neliedz saskaņā ar 43. panta 2. punktu izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar nosacījumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē pilnvarotais tehniskais dienests.

46. pants

Izgatavotāja akreditēti iekšējie tehniskie dienesti

1.           Izgatavotāja akreditētu iekšējo tehnisko dienestu var pilnvarot veikt tikai A kategorijas darbības attiecībā uz tehniskajām prasībām, kurām saskaņā ar šo regulu pieņemtajā deleģētajā aktā ir atļauta paštestēšana. Minētais tehniskais dienests ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa un nav iesaistīts novērtējamo motoru konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai tehniskajā apkopē.

2.           Akreditēts iekšējais tehniskais dienests atbilst šādām prasībām:

(a) to ne tikai ieceļ dalībvalsts apstiprinātājiestāde, bet arī akreditē valsts akreditācijas iestāde, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā un atbilstoši šīs regulas 47. pantā minētajiem standartiem un procedūrai;

(b) akreditēts iekšējais tehniskais dienests un tā darbinieki ir organizatoriski identificējami, un tiem ir ziņojumu sniegšanas metodes uzņēmumā, kurā tie ietilpst, lai nodrošinātu to objektivitāti un pierādītu to attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;

(c) ne akreditētais iekšējais tehniskais dienests, ne tā darbinieki neiesaistās darbībās, kuras varētu būt pretrunā ar viņu sprieduma neatkarību vai integritāti attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tie pilnvaroti;

(d) akreditētais iekšējais tehniskais dienests savus pakalpojumus sniedz tikai uzņēmumam, kurā tas ietilpst.

3.           Akreditēts iekšējais tehniskais dienests nav jāpaziņo Komisijai 49. panta nolūkos, bet informāciju pilnvarotajai apstiprinātājiestādei pēc tās pieprasījuma par tā akreditāciju sniedz uzņēmums, kurā šis dienests ietilpst, vai valsts akreditācijas struktūra.

4.           Komisija saskaņā ar 55. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nosakot tehniskās prasības, attiecībā uz kurām ir atļauta paštestēšana, kā norādīts 1. punktā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz [2016. gada 31. decembrim].

47. pants

Izpildes standartu un tehnisko dienestu novērtēšanas procedūra

Lai nodrošinātu, ka tehniskie dienesti atbilst vienlīdz augstiem izpildes standartiem visās dalībvalstīs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu attiecībā uz standartiem, kādiem ir jāatbilst tehniskajiem dienestiem, tehnisko dienestu novērtēšanas procedūru saskaņā ar 48. pantu un to akreditāciju saskaņā ar 46. pantu.

48. pants

Tehnisko dienestu prasmju novērtēšana

1.           Pilnvarojošā apstiprinātājiestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā parāda, ka ir novērtēta kandidējošā tehniskā dienesta atbilstība šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām. Minētajā ziņojumā var būt akreditācijas struktūras izdots akreditācijas sertifikāts.

2.           Novērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, veic saskaņā ar prasībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 55. pantu. Novērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.           Novērtējuma ziņojumu pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Šādos gadījumos, ja novērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām, pilnvarojošā apstiprinātājiestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas nodrošina, ka pilnvarojošā apstiprinātājiestāde regulāri uzrauga tehnisko dienestu un ka tas atbilst šīs regulas un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, prasībām.

4.           Apstiprinātājiestāde, kas vēlas saņemt pilnvarojumu atbilstoši 45. panta 2. punktam, lai darbotos kā tehniskais dienests, dokumentē atbilstību, izmantojot tādu revidentu novērtējumu, kuri ir neatkarīgi no novērtējamās darbības. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņiem un personālam, kas veic vērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

5.           Akreditēts iekšējais tehniskais dienests atbilst attiecīgajiem šā panta noteikumiem.

49. pants

Paziņošanas procedūras

1.           Dalībvalstis paziņo Komisijai katra pilnvarotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, atbildīgo personu vārdus un uzvārdus, darbību kategoriju, kā arī visas turpmākās izmaiņas attiecībā uz minēto pilnvarošanu.

2.           Tehniskais dienests var veikt 45. panta 1. punktā minētās darbības pilnvarojošās apstiprinātājiestādes vārdā, kura ir atbildīga par ES tipa apstiprināšanu, vienīgi tad, ja par to iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.           Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas pilnvarojošās apstiprinātājiestādes un paziņot pilnvarojošo apstiprinātājiestāžu dalībvalstis neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko tas veiks saskaņā ar 45. panta 1. punktu.

4.           Komisijai paziņo par jebkādām turpmākām nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz pilnvarošanu.

5.           Ja, piemērojot deleģētu aktu, ir jāpilnvaro kāda īpaša organizācija vai kompetentā struktūra, kas veic darbību, kura nav ietverta 45. panta 1. punktā minētajās darbībās, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

6.           Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

50. pants

Pilnvarojumu izmaiņas

1.           Ja pilnvarojošā apstiprinātājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās pilnvarotais tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām vai tas nepilda savus pienākumus, pilnvarojošā apstiprinātājiestāde atkarībā no atbilstības nodrošināšanas prasību vai pienākumu izpildes pārkāpuma smaguma attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc tā pilnvarojumu. Dalībvalsts, kura ir paziņojusi par šo tehnisko dienestu, nekavējoties attiecīgi informē Komisiju. Komisija attiecīgi groza 49. panta 6. punktā minēto publicēto informāciju.

2.           Ja pilnvarojumam nosaka ierobežojumus vai tas tiek apturēts vai atsaukts, vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, pilnvarojošā apstiprinātājiestāde veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem vai nu cits tehniskais dienests, vai arī tā pēc pieprasījuma ir pieejama pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

51. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.           Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas uz to attiecas.

2.           Pilnvarojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta pilnvarošanas vai pilnvarojuma saglabāšanas pamatojumu.

3.           Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.           Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst tā pilnvarošanas prasībām, tā attiecīgi informē pilnvarojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsti, lai sadarbībā ar minēto dalībvalsti paredzētu nepieciešamos korektīvos pasākumus, un pieprasa, lai minētā dalībvalsts veic minētos korektīvos pasākumus, tostarp pilnvarojuma atsaukšanu, ja tas nepieciešams.

52. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.           Tehniskie dienesti veic tās darbību kategorijas, kuru veikšanai tos ir pilnvarojusi pilnvarojošā apstiprinātājiestāde, saskaņā ar novērtējuma un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un tās deleģētajos aktos.

Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai pārbaudes, kā noteikts šajā regulā vai kādā no tās deleģētajiem aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras. Tehniskie dienesti neveic testus, novērtējumus vai pārbaudes, kuru veikšanai tos nav pienācīgi pilnvarojusi to apstiprinātājiestāde.

2.           Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

(a) atļauj savai pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei pēc vajadzības novērot tehnisko dienestu atbilstības novērtējuma laikā; un

(b) neskarot 43. panta 9. punktu un 53. pantu, pēc pieprasījuma sniedz savai pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei šādu informāciju par tām darbību kategorijām, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

3.           Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nepilda šajā regulā noteiktās prasības, tas ziņo par to pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei, lai pilnvarojošā apstiprinātājiestāde pieprasītu izgatavotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus un attiecīgi neizsniegtu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr atbilstīgi korektīvie pasākumi nav veikti apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

4.           Ja pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, pārraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties pilnvarojošās apstiprinātājiestādes vārdā, konstatē, ka motors vairs neatbilst šai regulai, tas ziņo par to pilnvarojošajai apstiprinātājiestādei. Apstiprinātājiestāde veic atbilstošus 25. pantā paredzētos pasākumus.

53. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.           Tehniskie dienesti savu pilnvarojošo apstiprinātājiestādi informē par šādiem jautājumiem:

(a) visām konstatētajām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu ES tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukumam;

(b) jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu vai nosacījumus;

(c) visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.           Pēc savas pilnvarojošās apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava pilnvarojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XIII NODAĻA

ĪSTENOŠANAS AKTI UN DELEĢĒTIE AKTI

54. pants

Komiteju procedūra

1.           Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV), kas izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

55. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Pilnvaras pieņemt 3. pantā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 2. punktā, 23. panta 11. punktā, 24. panta 4. punktā, 25. panta 6. punktā, 31. panta 5. punktā, 32. panta 5. punktā, 40. panta 4. punktā, 41. panta 5. punktā, 46. panta 4. punktā un 47. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [ievietot datumu: spēkā stāšanās diena].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 2. punktā, 23. panta 11. punktā, 24. panta 4. punktā, 25. panta 6. punktā, 31. panta 5. punktā, 32. panta 5. punktā, 40. panta 4. punktā, 41. panta 5. punktā, 46. panta 4. punktā un 47. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar citu jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esamību.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 3. pantu, 17. panta 5. punktu, 18. panta 2. punktu, 23. panta 11. punktu, 24. panta 4. punktu, 25. panta 6. punktu, 31. panta 5. punktu, 32. panta 5. punktu, 40. panta 4. punktu, 41. panta 5. punktu, 46. panta 4. punktu un 47. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Sankcijas

1.           Dalībvalstis paredz sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem vai OAI. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz [ievietot datumu: 2 gadi pēc stāšanās spēkā] un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.           Pārkāpumu veidos, par kuriem piemēro sankcijas, ietilpst šādi pārkāpumi:

(a) nepatiesu ziņu sniegšana deklarācijās, jo īpaši apstiprinājuma procedūrās, procedūrās, kuru rezultātā notiek atsaukšana, vai procedūrās saistībā ar atbrīvojumiem;

(b) ES tipa apstiprinājuma vai ekspluatācijas atbilstības testa rezultātu viltošana;

(c) tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušana, kas var būt iemesls ES tipa apstiprinājuma atcelšanai, atteikšanai vai atsaukšanai;

(d) izslēgšanas stratēģiju izmantošana;

(e) atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;

(f) tādu motoru laišana tirgū, uz kuriem attiecas apstiprinājums, bez šāda apstiprinājuma vai šajā nolūkā viltojot dokumentus vai marķējumus;

(g) tādu pārejas perioda motoru un tehnikas laišana tirgū, kurai šādi motori uzstādīti, pārkāpjot atbrīvojuma noteikumus;

(h) 4. pantā norādīto motora lietošanas ierobežojumu pārkāpums;

(i) motora pārveidošana tā, ka motors vairs neatbilst tā tipa apstiprinājuma specifikācijām;

(j) motora uzstādīšana tehnikai, lai izmantotu veidā, kas nav 4. pantā paredzētais vienīgais izmantošanas veids;

(k) motora laišana tirgū atbilstoši 32. panta 4. punktam, lai to izmantotu veidā, kas nav paredzēts minētajā pantā.

57. pants

Pārejas noteikumi

1.           Neskarot II un III nodaļas noteikumus, šī regula pirms datumiem, kuros III pielikumā minētos motorus laiž tirgū, neanulē neviena ES tipa apstiprinājuma derīgumu.

2.           Apstiprinātājiestādes var turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami šīs regulas spēkā stāšanās dienā, līdz motoru ES tipa apstiprinājuma obligātajiem datumiem, kas norādīti III pielikumā.

3.           Atkāpjoties no šīs regulas, motorus, kas jau ir saņēmuši ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri piemērojami šīs regulas spēkā stāšanās dienā, vai kas atbilst Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) noteiktajām prasībām un pieņemti kā CCNR II posma motori atbilstoši Manheimas Konvencijai par kuģošanu Reinā, var turpināt laist tirgū līdz III pielikumā norādītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

Šādā gadījumā valstu iestādes neaizliedz, neierobežo vai netraucē tādu motoru laišanu tirgū, kas atbilst apstiprinātajam tipam.

4.           Motorus, uz ko neattiecās tipa apstiprinājums Savienības līmenī šīs regulas spēkā stāšanās dienā, var turpināt laist tirgū, pamatojoties uz spēkā esošajiem valstu noteikumiem, ja tādi ir, līdz III pielikumā norādītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

5.           Neskarot 5. panta 3. punkta un 17. panta 2. punkta noteikumus, pārejas perioda motorus un attiecīgā gadījumā tehniku, kurai šie pārejas perioda motori ir uzstādīti, var turpināt laist tirgū pārejas perioda laikā ar nosacījumu, ka mehānisma, kuram ir uzstādīts pārejas perioda motors, izgatavošanas datums ir vairāk nekā 1 gadu pirms pārejas perioda sākšanās.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem dalībvalstis atļauj pagarināt pārejas periodu un 12 mēnešu periodu, kas minēts pirmajā daļā, par papildu 12 mēnešiem tiem OAI, kuru kopējais ražošanas apjoms gadā ir mazāks nekā 50 autoceļiem neparedzētu mobilās tehnikas vienību, kas aprīkotas ar iekšdedzes motoriem. Šajā punktā minētā kopējā gada ražošanas apjoma aprēķina nolūkā visus OAI, kas ir vienas un tās pašas fiziskās vai juridiskās personas kontrolē, uzskata par vienu OAI.

6.           Pamatojoties uz 5. punktā norādītajiem noteikumiem, pārejas perioda motorus, kas atbilst motora tipiem vai motoru saimēm, kuru ES tipa apstiprinājumi vairs nav spēkā saskaņā ar 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var laist tirgū, ja

(a) uz attiecīgajiem pārejas perioda motoriem attiecās spēkā esošs ES tipa apstiprinājums to izgatavošanas laikā un ja tie netika laisti tirgū pirms šā ES tipa apstiprinājuma termiņa beigām, vai

(b) attiecīgie pārejas perioda motori netika reglamentēti Savienības līmenī šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

7.           Šā panta 6. punkta noteikumus piemēro tikai šādos laikposmos:

(a) 18 mēnešus no III pielikumā norādītās motoru tirgū laišanas dienas gadījumā, kas norādīts 5. punkta pirmajā daļā;

(b) 30 mēnešus no III pielikumā norādītās motoru tirgū laišanas dienas gadījumā, kas norādīts 5. punkta otrajā daļā.

8.           Izgatavotāji nodrošina, ka pārejas perioda motoriem ir marķējums, kurā norādīts motora izgatavošanas datums. Šo informāciju var piestiprināt motora obligātajai plāksnītei vai atzīmēt uz tās.

58. pants

Ziņošana

1.           Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto ES tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

2.           Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 1. punktu, līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

59. pants

Pārskatīšana

1.           Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

(a) turpmāku piesārņotāju emisiju samazināšanas potenciāla novērtējumu, pamatojoties uz pieejamajām tehnoloģijām un izmaksu un ieguvumu analīzi;

(b) tādu iespējamo saistīto piesārņotāju veidu noteikšanu, kas pašlaik neietilpst šīs regulas darbības jomā.

2.           Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

(a) 32. panta 3. un 4. punktā minēto izņēmuma noteikumu izmantošanu;

(b) emisiju testu rezultātu uzraudzību, kā norādīts 18. pantā, un saistītajiem secinājumiem.

3.           Šā panta 1. un 2. punktā minētos ziņojumus izstrādā, pamatojoties uz apspriešanos ar attiecīgām ieinteresētajām personām un ņemot vērā spēkā esošos Eiropas un starptautiskos standartus. Minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus.

60. pants

Atcelšana

Neskarot 57. panta 1.–4. punkta noteikumus, Direktīvu 97/68/EK atceļ no 2017. gada 1. janvāra.

61. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.           Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

No 1. punktā minētās dienas valstu iestādes nenoraida izgatavotāja lūgumu piešķirt ES tipa apstiprinājumu jaunam motora tipam vai motoru saimei vai neaizliedz to laišanu tirgū, ja attiecīgais motors vai motoru saime atbilst II, III, IV un VIII nodaļā izklāstītajām prasībām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

 Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               Lēmums Nr. 1600/2002/EK, 2002. gada 22. jūlijs.

[2]               COM(2005) 446, 2005. gada 21. septembris.

[3]               COM(2011) 144, 2011. gada 28. marts.

[4]               COM(2012) 582, 2012. gada 10. oktobris.

[5]               http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/documents/consultations/2012-emissions-nrmm/index_en.htm.

[6]               http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/non-road-mobile-machinery/publications-studies/index_en.htm.

[7]               http://ec.europa.eu/transport/modes/inland/studies/inland_waterways_en.htm.

[8]               T-Systems (2006. g.), priekšizpētes dokuments Database for the Exchange of Type Approval Documentation (DETA).

[9]               OV L …

[10]             OV L …

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.).

[12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp).

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

[14]             Lēmums Nr. 1600/2002/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp).

[19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.)

[20]             298 K, kopējais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa.

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. Februāra Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

Regulas 4. pantā minēto motoru apakškategoriju definēšana

I-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punktā definētās NRE kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

NRE || KA || mainīgs || 0<P<8 || NRE-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

KA || 8≤P<19 || NRE-v-2

KA || 19≤P<37 || NRE-v-3

KA || 37≤P<56 || NRE-v-4

visi || 56≤P<130 || NRE-v-5

130≤P≤560 || NRE-v-6

P>560 || NRE-v-7

KA || nemainīgs || 0<P<8 || NRE-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

KA || 8≤P<19 || NRE-c-2

KA || 19≤P<37 || NRE-c-3

KA || 37≤P<56 || NRE-c-4

visi || 56≤P<130 || NRE-c-5

130≤P≤560 || NRE-c-6

P>560 || NRE-c-7

I-2. tabula. Regulas 4. panta 2. punktā definētās NRG kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

NRG || visi || mainīgs || P>560 || NRG-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

nemainīgs || P>560 || NRG-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

I-3. tabula. Regulas 4. panta 3. punktā definētās NRSh kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Darba tilpums (SV) (cm3) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

NRSh || DA || mainīgs vai nemainīgs || 0<P<19 || SV<50 || NRSh-v-1a || maksimālā lietderīgā jauda

SV≥50 || NRSh-v-1b

I-4. tabula. Regulas 4. panta 4. punktā definētās NRS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Darba tilpums (SV) (cm3) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

NRS || DA || mainīgs, nomināls vai nemainīgs || 0<P<19 || 80≤SV<225 || NRS-vr-1a || maksimālā lietderīgā jauda

SV≥225 || NRS-vr-1b

mainīgs, starpātrums || 80≤SV<225 || NRS-vi-1a

SV≥225 || NRS-vi-1b

mainīgs vai nemainīgs || 19≤P<30 || SV≤1000 || NRS-v-2a || maksimālā lietderīgā jauda

SV>1000 || NRS-v-2b

30≤P<56 || jebkurš || NRS-v-3 || maksimālā lietderīgā jauda

Attiecībā uz motoriem, kuru jauda ir mazāka nekā 19 kW un darba tilpums ir mazāks nekā 80 cm3, tehnikā, kas nav pārnēsājamā tehnika, izmanto NRSh kategorijas motorus.

I-5. tabula. Regulas 4. panta 5. punktā definētās IWP kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

IWP || visi || mainīgs || 37≤P<75 || IWP-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

75≤P<130 || IWP-v-2

130≤P<300 || IWP-v-3

300≤P<1000 || IWP-v-4

P≥1000 || IWP-v-5

nemainīgs || 37≤P<75 || IWP-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

75≤P<130 || IWP-c-2

130≤P<300 || IWP-c-3

300≤P<1000 || IWP-c-4

P≥1000 || IWP-c-5

I-6. tabula. Regulas 4. panta 6. punktā definētās IWA kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

IWA || visi || mainīgs || 560≤P<1000 || IWA-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

P≥1000 || IWA-v-2

nemainīgs || 560≤P<1000 || IWA-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

P≥1000 || IWA-c-2

I-7. tabula. Regulas 4. panta 7. punktā definētās RLL kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

RLL || visi || mainīgs || P>0 || RLL-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

nemainīgs || P>0 || RLL-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

I-8. tabula. Regulas 4. panta 8. punktā definētās RLR kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

RLR || visi || mainīgs || P>0 || RLR-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

nemainīgs || P>0 || RLR-c-1 || nominālā lietderīgā jauda

I-9. tabula. Regulas 4. panta 9. punktā definētās SMB kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

SMB || DA || mainīgs vai nemainīgs || P>0 || SMB-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

I-10. tabula. Regulas 4. panta 10. punktā definētās ATS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Standarta jauda

ATS || DA || mainīgs vai nemainīgs || P>0 || ATS-v-1 || maksimālā lietderīgā jauda

II PIELIKUMS

Regulas 17. panta 2. punktā minētās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības

II-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punktā definētās NRE kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || NRE-v-1 NRE-c-1 || 0<P<8 || KA || 8,00 || (HC+NOx≤7,50) || 0,401) || - || 1,10

V posms || NRE-v-2 NRE-c-2 || 8≤P<19 || KA || 6,60 || (HC+NOx≤7,50) || 0,40 || - || 1,10

V posms || NRE-v-3 NRE-c-3 || 19≤P<37 || KA || 5,00 || (HC+NOx≤4,70) || 0,015 || 1x1012 || 1,10

V posms || NRE-v-4 NRE-c-4 || 37≤P<56 || KA || 5,00 || (HC+NOx≤4,70) || 0,015 || 1x1012 || 1,10

V posms || NRE-v-5 NRE-c-5 || 56≤P<130 || visi || 5,00 || 0,19 || 0,40 || 0,015 || 1x1012 || 1,10

V posms || NRE-v-6 NRE-c-6 || 130≤P≤560 || visi || 3,50 || 0,19 || 0,40 || 0,015 || 1x1012 || 1,10

V posms || NRE-v-7 NRE-c-7 || P>560 || visi || 3,50 || 0,19 || 3,50 || 0,045 || - || 6,00

1) 0,6 ar roku iedarbināmiem gaisdzeses tiešās iesmidzināšanas motoriem.

II-2. tabula. Regulas 4. panta 2. punktā definētās NRG kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || NRG-v-1 NRG-c-1 || P>560 || visi || 3,50 || 0,19 || 0,67 || 0,035 || - || 6,00

II-3. tabula. Regulas 4. panta 3. punktā definētās NRSh kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC + NOx

|| || kW || || g/kWh || g/kWh

V posms || NRSh-v-1a || 0<P<19 || DA || 805 || 50

V posms || NRSh-v-1b || 603 || 72

II-4. tabula. Regulas 4. panta 4. punktā definētās NRS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC + NOx

|| || kW || || g/kWh || g/kWh

V posms || NRS-vr-1a NRS-vi-1a || 0<P<19 || DA || 610 || 10

V posms || NRS-vr-1b NRS-vi-1b || 610 || 8

V posms || NRS-v-2a || 19≤P≤30 || 610 || 8

V posms || NRS-v-2b NRS-v-3 || 19≤P<56 || 4,40* || 2,70*

* Fakultatīvi, kā alternatīva, jebkāda vērtību kombinācija, kas atbilst vienādojumam (HC+NOX) × CO0,784 ≤8,57, kā arī šādiem nosacījumiem: CO ≤ 20,6 g/kWh un (HC+NOX) ≤ 2,7 g/kWh.

II-5. tabula. Regulas 4. panta 5. punktā definētās IWP kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || IWP-v-1 IWP-c-1 || 37≤P<75 || visi || 5,00 || (HC+NOx≤4,70) || 0,30 || - || 6,00

V posms || IWP-v-2 IWP-c-2 || 75≤P<130 || visi || 5,00 || (HC+NOx≤5,40) || 0,14 || - || 6,00

V posms || IWP-v-3 IWP-c-3 || 130≤P<300 || visi || 3,50 || 1,00 || 2,10 || 0,11 || - || 6,00

V posms || IWP-v-4 IWP-c-4 || 300≤P<1000 || visi || 3,50 || 0,19 || 1,20 || 0,02 || 1x1012 || 6,00

V posms || IWP-v-5 IWP-c-5 || P>1000 || visi || 3,50 || 0,19 || 0,40 || 0,01 || 1x1012 || 6,00

II-6. tabula. Regulas 4. panta 6. punktā definētās IWA kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || IWA-v-1 IWA-c-1 || 560≤P<1000 || visi || 3,50 || 0,19 || 1,20 || 0,02 || 1x1012 || 6,00

V posms || IWA-v-2 IWA-c-2 || P≥1000 || visi || 3,50 || 0,19 || 0,40 || 0,01 || 1x1012 || 6,00

II-7. tabula. Regulas 4. panta 7. punktā definētās RLL kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || RLL-c-1 RLL-v-1 || P>0 || visi || 3,50 || (HC+NOx≤4,00) || 0,025 || - || 6,00

II-8. tabula. Regulas 4. panta 8. punktā definētās RLR kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || PN || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh || #/kWh ||

V posms || RLR-c-1 RLR-v-1 || P>0 || visi || 3,50 || 0,19 || 2,00 || 0,015 || 1x1012 || 6,00

II-9. tabula. Regulas 4. panta 9. punktā definētās SMB kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || NOx || HC

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh

V posms || SMB-v-1 || P>0 || DA || 275 || - || 75

II-10. tabula. Regulas 4. panta 10. punktā definētās ATS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC + NOx

|| || kW || || g/kWh || g/kWh

V posms || ATS-v-1 || P>0 || DA || 400 || 8

Īpaši noteikumi par ogļūdeņražu (HC) robežvērtībām pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem

1. Tajās apakškategorijās, kurās definēts A koeficients, HC robežvērtību pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem, kas norādīti tabulā, aizstāj ar robežvērtību, ko aprēķina atbilstoši šādai formulai:

HC = 0,19 + (1,5*A*GER),

kur GER ir vidējais gāzes enerģijas koeficients atbilstošajā ciklā. Ja piemēro gan testa ciklu stacionārā fāzē, gan testa ciklu pārejas fāzē, GER nosaka testa ciklā pārejas fāzē, izmantojot karsto palaidi. Ja izmanto vairāk nekā vienu testa ciklu stacionārā fāzē, vidējo gāzes enerģijas koeficientu nosaka katram testa ciklam atsevišķi.

Ja aprēķinātā HC robežvērtība pārsniedz vērtību 0,19 + A, norāda HC robežvērtību 0,19 + A.

1. attēls. Shematiska HC emisijas robežvērtība kā vidējā gāzes enerģijas koeficienta (GER) funkcija.

2. Apakškategorijās ar kombinētu HC un NOx ierobežojumu, kombinēto HC un NOx robežvērtību samazina par 0,19 g/kWh un attiecina tikai uz NOx.

3. Motoriem, ko nedarbina ar gāzi, šo formulu nepiemēro.

III PIELIKUMS

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz ES tipa apstiprinājumiem un laišanu tirgū

III-1. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz NRE kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

NRE || KA || 0<P<8 || NRE-v-1 NRE-c-1 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

KA || 8≤P<19 || NRE-v-2 NRE-c-2

KA || 19≤P<37 || NRE-v-3 NRE-c-3 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

37≤P<56 || NRE-v-4 NRE-c-4

visi || 56≤P<130 || NRE-v-5 NRE-c-5 || 2019. gada 1. janvāris || 2020. gada 1. janvāris

130≤P≤560 || NRE-v-6 NRE-c-6 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

P>560 || NRE-v-7 NRE-c-7 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

III-2. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz NRG kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

NRG || visi || P>560 || NRG-v-1 NRG-c-1 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

III-3. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz NRSh kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

NRSh || DA || 0<P<19 || NRSh-v-1a NRSh-v-1b || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

III-4. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz NRS kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

NRS || DA || 0<P<56 || NRS-vr-1a NRS-vi-1a NRS-vr-1b NRS-vi-1b NRS-v-2a NRS-v-2b NRS-v-3 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

III-5. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz IWP kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

IWP || visi || 37<P<300 || IWP-v-1 IWP-c-1 IWP-v-2 IWP-c-2 IWP-v-3 IWP-c-3 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

300≤P<1000 || IWP-v-4 IWP-c-4 || 2019. gada 1. janvāris || 2020. gada 1. janvāris

P≥1000 || IWP-v-5 IWP-c-5 || 2020. gada 1. janvāris || 2021. gada 1. janvāris

III-6. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz IWA kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

IWA || visi || 560≤P<1000 || IWA-v-1 IWA-c-1 || 2019. gada 1. janvāris || 2020. gada 1. janvāris

P≥1000 || IWA-v-2 IWA-c-2 || 2020. gada 1. janvāris || 2021. gada 1. janvāris

III-7. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz RLL kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

RLL || visi || P>0 || RLL-v-1 RLL-c-1 || 2020. gada 1. janvāris || 2021. gada 1. janvāris

III-8. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz RLR kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

RLR || visi || P>0 || RLR-v-1 RLR-c-1 || 2020. gada 1. janvāris || 2021. gada 1. janvāris

III-9. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz SMB kategoriju

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

SMB || DA || P>0 || SMB-v-1 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

III-10. tabula. Šīs regulas piemērošanas datums attiecībā uz ATS kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

|| || || || motoru ES tipa apstiprinājumiem || motoru laišanu tirgū

ATS || DA || P>0 || ATS-v-1 || 2018. gada 1. janvāris || 2019. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikli stacionārā fāzē (NRSC)

IV-1. tabula. NRSC testa cikli NRE kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

NRE || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW || NRE-v-1 NRE-v-2 || G2 vai C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir 19 kW vai lielāka, taču ne lielāka par 560 kW || NRE-v-3 NRE-v-4 NRE-v-5 NRE-v-6 || C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW || NRE-v-7 || C1

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu || NRE-c-1 NRE-c-2 NRE-c-3 NRE-c-4 NRE-c-5 NRE-c-6 NRE-c-7 || D2

IV-2. tabula. NRSC testa cikli NRG kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

NRG || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai || NRG-v-1 || C1

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai || NRG-c-1 || D2

IV-3. tabula. NRSC testa cikli NRSh kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

NRSh || mainīgs vai nemainīgs || Motors, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, izmantošanai pārnēsājamā tehnikā || NRSh-v-1a NRSh-v-1b || G3

IV-4. tabula. NRSC testa cikli NRS kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

NRS || mainīgs, starpātrums || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, paredzēts starpātruma piemērošanai || NRS-vi-1a NRS-vi-1b || G1

mainīgs, nomināls vai nemainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, paredzēts nomināla griešanās ātruma piemērošanai; motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW || NRS-vr-1a NRS-vr-1b || G2

mainīgs vai nemainīgs || Motors, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru || NRS-v-2a || G2

Motors, kura standarta jauda ir lielāka nekā 19 kW, izņemot motoru, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru || NRS-v-2b NRS-v-3 || C2

IV-5. tabula. NRSC testa cikli IWP kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

IWP || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kas paredzēts piedziņai un kas darbojas atbilstīgi fiksēta soļa dzenskrūves līknei || IWP-v-1 IWP-v-2 IWP-v-3 IWP-v-4 IWP-v-5 || E3

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kas paredzēts piedziņai un kas darbojas ar regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm || IWP-c-1 IWP-c-2 IWP-c-3 IWP-c-4 IWP-c-5 || E2

IV-6. tabula. NRSC testa cikli IWA kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

IWA || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW un kurš paredzēts palīgdarbībām uz iekšējo ūdensceļu kuģiem || IWA-v-1 IWA-v-2 || C1

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW un kurš paredzēts palīgdarbībām uz iekšējo ūdensceļu kuģiem || IWA-c-1 IWA-c-2 || D2

IV-7. tabula. NRSC testa cikli RLL kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

RLL || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu lokomotīvju piedziņai || RLL-v-1 || F

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu lokomotīvju piedziņai || RLL-c-1 || D2

IV-8. tabula. NRSC testa cikli RLR kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

RLR || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu automotrišu piedziņai || RLR-v-1 || C1

nemainīgs || Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu automotrišu piedziņai || RLR-c-1 || D2

IV-9. tabula. NRSC testa cikli SMB kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

SMB || mainīgs vai nemainīgs || Motori aerokamanu piedziņai || SMB-v-1 || H

IV-10. tabula. NRSC testa cikls ATS kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || || NRSC

ATS || mainīgs vai nemainīgs || Motori ATV vai SbS piedziņai || ATS-v-1 || G1

Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikli pārejas fāzē

IV-11. tabula. Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikls pārejas fāzē NRE kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || ||

NRE || mainīgs || Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir 19 kW vai lielāka, taču ne lielāka par 560 kW || NRE-v-3 NRE-v-4 NRE-v-5 NRE-v-6 || NRTC

IV-12. tabula. Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikls pārejas fāzē NRS(1) kategorijas motoriem

Kategorija || Griešanās ātruma režīms || Nolūks || ||

NRS || mainīgs vai nemainīgs || Motors, kura standarta jauda ir lielāka nekā 19 kW, izņemot motoru, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru || NRS-v-2b NRS-v-3 || LSI-NRTC

(1) Attiecas tikai uz motoriem, kuru maksimālais testa ātrums ir 3400 vai mazāk apgriezienu minūtē.

V PIELIKUMS

Emisiju noturības periodi, kas minēti 24. panta 1. punktā

V-1. tabula. Emisiju noturības periodi (EDP) motoru kategorijai

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

NRE || KA || mainīgs || 0<P<8 || NRE-v-1 || 3000

KA || 8≤P<19 || NRE-v-2

KA || 19≤P<37 || NRE-v-3 || 5000

KA || 37≤P<56 || NRE-v-4 || 8000

visi || 56≤P<130 || NRE-v-5

130≤P≤560 || NRE-v-6

P>560 || NRE-v-7

KA || nemainīgs || 0<P<8 || NRE-c-1 || 3000

KA || 8≤P<19 || NRE-c-2

KA || 19≤P<37 || NRE-c-3

KA || 37≤P<56 || NRE-c-4 || 8000

visi || 56≤P<130 || NRE-c-5

130≤P≤560 || NRE-c-6

P>560 || NRE-c-7

V-2. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) motoru kategorijai

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

NRG || visi || nemainīgs || P>560 || NRG-v-1 || 8000

mainīgs || NRG-c-1

V-3. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) NRSh kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Darba tilpums (SV) (cm3) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

NRSh || DA || mainīgs vai nemainīgs || 0<P<19 || SV<50 || NRSh-v-1a || 50/125/3001)

SV≥50 || NRSh-v-1b

1) EDP stundas atbilst EDP 1., 2., 3. kategorijai, kā definēts deleģētajos aktos.

V-4. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) motoru kategorijai

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Darba tilpums (SV) (cm3) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

NRS || DA || mainīgs, nomināls vai nemainīgs || 0<P<19 || 80≤SV<225 || NRS-vr-1a || 125/250/5001)

mainīgs, starpātrums || NRS-vi-1a

mainīgs, nomināls vai nemainīgs || SV≥225 || NRS-vr-1b || 250/500/10001)

mainīgs, starpātrums || NRS-vi-1b

mainīgs vai nemainīgs || 19≤P<30 || SV≤1000 || NRS-v-2a || 1000

SV>1000 || NRS-v-2b || 5000

30≤P<56 || jebkurš || NRS-v-3 || 5000

1) EDP stundas atbilst EDP 1., 2., 3. kategorijai, kā definēts deleģētajos aktos.

V-5. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) motoru kategorijai

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

IWP || visi || mainīgs || 37≤P<75 || IWP-v-1 || 10000

75≤P<130 || IWP -v-2

130≤P<300 || IWP -v-3

300≤P<1000 || IWP -v-4

P≥1000 || IWP -v-5

nemainīgs || 37≤P<75 || IWP -c-1 || 10000

75≤P<130 || IWP -c-2

130≤P<300 || IWP -c-3

300≤P<1000 || IWP -c-4

P≥1000 || IWP -c-5

V-6. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) IWA kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

IWA || visi || mainīgs || 560≤P<1000 || IWA-v-1 || 10000

P≥1000 || IWA-v-2

nemainīgs || 560≤P<1000 || IWA-c-1

P≥1000 || IWA-c-2

V-7. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) RLL kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

RLL || visi || mainīgs || P>0 || RLL-v-1 || 10000

nemainīgs || P>0 || RLL-c-1

V-8. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) RLR kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

RLR || visi || mainīgs || P>0 || RLR-v-1 || 10000

nemainīgs || P>0 || RLR-c-1

V-9. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) SMB kategorijas motoriem

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

SMB || DA || mainīgs vai nemainīgs || P>0 || SMB-v-1 || 400

V-10. tabula. Emisiju noturības periods (EDP) motoru kategorijai

Kategorija || Aizdedzes tips || Griešanās ātruma režīms || Jaudas diapazons (P) (kW) || Apakš-kategorija || EDP (stundas)

ATS || DA || mainīgs vai nemainīgs || P>0 || ATS-v-1 || 500/10002)

2) EDP stundas atbilst motoriem ar šādu kopējo motora darba tilpumu: <100 cm3 / ≥100 cm3.

VI PIELIKUMS

ATEX emisiju robežvērtības, kas minētas 32. panta 4. punktā

VI-1 tabula. ATEX emisiju robežvērtības NRE kategorijas motoriem

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || THC || NOx || PM masa || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh ||

ATEX || NRE-v-1 NRE-c-1 || 0<P<8 || KA || 8 || 7,5 || 0,4 || 6,0

ATEX || NRE-v-2 NRE-c-2 || 8≤P<19 || KA || 6,6 || 7,5 || 0,4 || 6,0

ATEX || NRE-v-3 NRE-c-3 || 19≤P<37 || KA || 5,5 || 7,5 || 0,6 || 6,0

ATEX || NRE-v-4 NRE-c-4 || 37≤P<56 || KA || 5,0 || 4,7 || 0,4 || 6,0

ATEX || NRE-v-5 NRE-c-5 || 56≤P<130 || visi || 5,0 || 4,0 || 0,3 || 6,0

ATEX || NRE-v-6 NRE-c-6 || 130≤P≤560 || visi || 3,5 || 4,0 || 0,2 || 6,0

ATEX || NRE-v-7 NRE-c-7 || P>560 || visi || 3,5 || 6,4 || 0,2 || 6,0

VI-2 tabula. ATEX emisiju robežvērtības NRG kategorijas motoriem

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || HC || NOx || PM masa || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh ||

ATEX || NRG-c-1 || P>560 || visi || 3,5 || 6,4 || 0,2 || 6,0

NRG-v-1

VI-3 tabula. ATEX emisiju robežvērtības RLL kategorijas motoriem

Emisijas posms || Motoru apakškategorija || Jaudas diapazons (P) || Motora aizdedzes tips || CO || THC || NOx || PM masa || A

|| || kW || || g/kWh || g/kWh || g/kWh || g/kWh ||

ATEX || RLL-v-1 RLL-c-1 || P≤560 || visi || 3,5 || (HC+NOx≤4,0) || 0,2 || 6,0

ATEX || RLL-v-1 RLL-c-1 || P>560 kW || visi || 3,5 || 0,5 || 6,0 || 0,2 || 6,0

ATEX || RLL-v-1 RLL-c-1 || P>2000 kW un SVc1)>5 litri || visi || 3,5 || 0,4 || 7,4 || 0,2 || 6,0

1) Darba tilpums uz vienu cilindru.