PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Senegālas Republikas valdību un Eiropas Ekonomisko kopienu par zveju pie Senegālas krastiem, kas ir stājies spēkā 1981. gada 1. jūnijā, un protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu. Šīm sarunām noslēdzoties, 2014. gada 25. aprīlī sarunu Puses parafēja jaunā nolīguma un protokola projektu. Ar jauno nolīgumu atceļ un aizstāj esošo nolīgumu; tas aptver piecu gadu laikposmu, sākot no tā spēkā stāšanās dienas, un tā darbības termiņu pagarina automātiski. Jaunais protokols aptver piecu gadu laikposmu, sākot no 12. pantā noteiktā provizoriskās piemērošanas datuma, proti, no dienas, kad Puses to paraksta.

Jaunā nolīguma galvenais mērķis ir tas, lai stratēģiskai partnerībai zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku būtu atjaunināts pamats, proti, tiktu ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija.

Protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Senegālas ūdeņos saskaņā ar pieejamo pārpalikumu, ņemot vērā pieejamos, it īpaši Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejas (CECAF) sniegtos zinātniskos ieteikumus, un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) labākos zinātniskos atzinumus un ieteikumus. Komisijas nostāja sarunās bija balstīta cita starpā arī uz tāda provizoriska novērtējuma rezultātiem, kuru attiecībā uz jauna nolīguma un protokola noslēgšanas lietderīgumu veica neatkarīgi eksperti. Mērķis ir arī atjaunot Eiropas Savienības un Senegālas Republikas sadarbības dinamiku, lai atbilstoši abu Pušu interesēm veicinātu zivsaimniecības politikas ilgtspējību un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Senegālas zvejas zonās.

Šajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

–          28 tunzivju seineri;

–          8 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem;

–          2 traleri (kuru mērķsuga ir melnais heks, dziļjūras bentiskā suga)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei parakstīt un provizoriski piemērot šo jauno nolīgumu, kā arī tā īstenošanas protokolu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Veicot provizorisku novērtējumu par zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma lietderīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka ir lietderīgi atjaunot zivsaimniecības nolīgumu un noslēgt zvejas protokolu ar Senegālas Republiku.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli procedūrām attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt un provizoriski piemērot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu, kā arī attiecībā uz Padomes regulu par zvejas iespēju sadalījumu Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējs finansiālais ieguldījums: 1 808 000 euro pirmajā gadā, 1 738 000 euro otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un 1 668 000 euro piektajā gadā, pamatojoties uz:

a) atsauces daudzumu 14 000 tonnu gadā tunzivīm un atļauto nozvejas apjomu 2 000 tonnu melnajam hekam; summas, kas saistītas ar piekļuvi šiem zvejas resursiem, ir 1 058 000 euro pirmajā gadā, 988 000 euro otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un 918 000 euro piektajā gadā, un

b) 750 000 euro lielu atbalstu gadā Senegālas Republikas zivsaimniecības nozares politikas veidošanai. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā un jo īpaši Senegālas Republikas vajadzībām saistībā ar zinātnisko pētniecību, nelegālās zvejas uzraudzību un apkarošanu, kā arī mazapjoma zvejas atbalstīšanu, tostarp degradētu ekosistēmu atjaunošanu, lai nodrošinātu zivju mazuļu krājumu atjaunošanos.

2014/0239 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku un tā īstenošanas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Eiropas Savienība un Senegālas Republika ir apspriedušas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (turpmāk "partnerattiecību nolīgums"), kā arī partnerattiecību nolīguma īstenošanas protokolu, ar kuru Eiropas Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Senegālas Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)       Šo sarunu rezultātā 2014. gada 25. aprīlī minētais protokols tika parafēts.

(3)       Ar partnerattiecību nolīgumu atceļ iepriekšējo nolīgumu, kas noslēgts starp Senegālas Republikas valdību un Eiropas Ekonomikas kopienu par zveju pie Senegālas krastiem, kurš stājies spēkā 1981. gada 1. jūnijā.

(4)       Attiecīgi partnerattiecību nolīguma 17. pants un īstenošanas protokola 12. pants paredz to provizorisku piemērošanu no to parakstīšanas dienas.

(5)       Partnerattiecību nolīgums un tā īstenošanas protokols būtu jāparaksta.

(6)       Lai nodrošinātu Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, partnerattiecību nolīgums un tā īstenošanas protokols būtu jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas to noslēgšanai,

(7)      

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku un tā īstenošanas protokolu, ņemot vērā minētā nolīguma un protokola noslēgšanu.

Nolīguma un tā protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentus, kas piešķir nolīguma un protokola sarunvedēja norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt nolīgumu un protokolu, ņemot vērā to noslēgšanu.

3. pants

Nolīgumu saskaņā ar tā 17. pantu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas vajadzīgās procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Protokolu saskaņā ar tā 12. pantu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas vajadzīgās procedūras tā noslēgšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes Lēmums par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku un tā īstenošanas protokolu

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB[1] struktūrā

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[2]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības zvejas zonās, kas atrodas trešo valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), un veidot partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātieni nomaļās zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot ZPN ar piekrastes valstīm saskanībā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība: izveidot to zvejas darbību pārvaldības sistēmu (IZN), ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Nolīguma noslēgšana ļauj izveidot stratēģisku partnerību zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku; protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kuras Eiropas Savienības kuģiem ir Senegālas zvejas zonā.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts, jo īpaši kontroles un nelegālas zvejas apkarošanas jomā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem ZPN).

Darba apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Nolīgums starp Senegālas Republikas valdību un Eiropas Ekonomikas kopienu par zveju pie Senegālas krastiem, kurš stājies spēkā 1981. gada 1. jūnijā, ir daļa no tā sauktās "pirmās paaudzes" zivsaimniecības nolīgumiem, un tajā neietilpst principi, kas izriet no KZP reformas un tās ārējās dimensijas (zinātniskās bāzes, pārredzamības, ekskluzivitātes u. c. nozīme). Tāpēc vajadzīga atjaunināšana. Šā nolīguma pēdējā protokola darbības termiņš ir beidzies 2006. gada 30. jūnijā. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas. Lai nodrošinātu zvejas darbību atsākšanu, līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra attiecībā uz to, lai Padome pieņemtu lēmumu par šā nolīguma un protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas flotes zvejas darbības Senegālas zvejas zonās, bet Eiropas kuģu īpašniekiem — prasīt licences zvejai Senegālas ūdeņos. Turklāt jaunais protokols stiprinās sadarbību starp ES un Senegālu, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS palīdzību un nozvejas datu paziņošana elektroniski. Lai palīdzētu Senegālas Republikai saistībā ar tās valsts stratēģiju zivsaimniecības jomā, arī NNN zvejas apkarošanu, ir pastiprināts nozares atbalsts.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno nolīgumu un protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Senegālas Republika turpinās efektīvi sadarboties ar ES, jo īpaši nelegālās zvejniecības apkarošanas jomā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējot Senegālas ūdeņos agrāk gūto nozveju un to, kas gūta nesen saistībā ar līdzīgos protokolos paredzētajām iespējām šajā reģionā, kā arī pieejamos vērtējumu rezultātus un zinātniskos atzinumus, Puses nolēma noteikt tunzivju nozvejas atskaites daudzumu (14 000 tonnu gadā) un atļauto melnā heka nozvejas apjomu (2 000 tonnu gadā). Nosakot salīdzinoši lielo nozares atbalstu, ņemtas vērā prioritātes, kas izklāstītas valsts stratēģijā zivsaimniecības nozarē, kā arī Senegālas zivsaimniecības administrācijas spēju uzlabošanas vajadzības.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saistībā ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr šo finanšu līdzekļu daļas piesaiste darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums ZPN noslēgšanai un īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem starptautiskiem finansētājiem projektu un/vai programmu īstenošanai valsts līmenī zivsaimniecības nozarē.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā piecus gadus no protokola parakstīšanas dienas

– X  Finansiālā ietekme: no 2014. gada līdz 2018. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[3]

Ar 2014. gada budžetu

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

– ¨  ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām,

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt),

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam,

– ¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām,

– ¨ publisko tiesību subjektiem,

– ¨ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas,

– ¨ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas,

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Senegālā un Eiropas Savienības delegāciju Dakārā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistes ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt ZPN paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar Senegālas Republiku, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un/vai protokola finansiālo ieguldījumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana).

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Ar nolīgumu un protokolu paredzēts arī izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šo kontroles metožu daļa ir arī protokola 4. punktā norādīto rezultātu kopēja analīze.

Turklāt nolīgums un protokols paredz īpašas klauzulas to apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un regulāru sadarbību ar Senegālas Republiku, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma un protokola īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā katrs maksājums, ko Komisija veic saskaņā ar ZPN, ir pakļauts tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā protokola 3. panta 9. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Senegālas Valsts kases kontā vai kontā, kas atvērts Senegālas Valsts kases grāmatās.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Pozīcija………………………...……………] || Dif./nedif. ([4]) || no EBTA valstīm[5] || no kandidātvalstīm[6] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.03 01 Izveidot pārvaldības sistēmu zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgums, IZN) || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas (nepiemēro)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Izdevumu kategorija………………………………………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 2. || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 1,808 || 1,738 || 1,738 || 1,738 || 1,668 || || || 8,690

Maksājumi || (2) || 1,808 || 1,738 || 1,738 || 1,738 || 1.668 || || || 8,690

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2 a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[7] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 11 010401 || || (3) || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,113 || || || 0,325

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 1,861 || 1,791 || 1,791 || 1,791 || 1,781 || || || 9,015

Maksājumi || =2+2a +3 || 1,861 || 1,791 || 1,791 || 1,791 || 1,781 || || || 9,015

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 1,808 || 1,738 || 1,738 || 1,738 || 1,668 || || || 8,690

Maksājumi || (5) || 1,808 || 1,738 || 1,738 || 1,738 || 1.668 || || || 8,690

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,113 || || || 0,325

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 1,861 || 1,791 || 1,791 || 1,791 || 1,781 || || || 9,015

Maksājumi || =5+ 6 || 1,861 || 1,791 || 1,791 || 1,791 || 1,781 || || || 9,015

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: NEPIEMĒRO

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || 0,565

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || 0,030

KOPĀ MARE ĢD || Apropriācijas || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || 0,595

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || 0,595

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams... || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 1,980 || 1,910 || 1,910 || 1,910 || 1,900 || || || 9,610

Maksājumi || 1,980 || 1,910 || 1,910 || 1,910 || 1,900 || || || 9,610

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos euro (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĪSTENOŠANA (rezultāti)

Rezultāta veids[8] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[9] || || || || || || || || || || || || || || || ||

– zvejas atļaujas kuģiem || t/gadā || [10] || || 1,058 || || 0,988 || || 0,988 || || 0,988 || || 0,918 || || || || || || 4,940

– nozares atbalsts || ikgadējs || 0,750 || || 0,750 || || 0,750 || || 0,750 || || 0,750 || || 0,750 || || || || || || 3,750

  || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || 1,808 || || 1,738 || || 1,738 || || 1,738 || || 1,668 || || || || || || 8,690

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

– īstenošana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 1,808 || || 1,738 || || 1,738 || || 1,738 || || 1,668 || || || || || || 8,690

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || 0,565

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || 0,030

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || 0,595

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas[11] 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || 0,041 || || || 0,205

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,012 || 0,012 || 0,012 || 0,012 || 0,072 || || || 0,120

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,053 || 0,113 || || || 0,325

KOPĀ || 0,172 || 0,172 || 0,172 || 0,172 || 0,232 || || || 0,928

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| || Gads 2014 || Gads 2015 || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018

|| Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || ||

|| 11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,95 || 0,95 || 0,95 || 0,95 || 0,95

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[12] || ||

|| XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || ||

|| 11 01 04 01 [13] || – galvenajā mītnē || || || || ||

|| – delegācijās || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || ||

|| KOPĀ || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Nolīguma īstenošana administratīvā un budžetārā ziņā (licences, nozveju uzraudzība, maksāšana, nozares atbalsts), Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un piedalīšanās tajās, nākamā protokola apspriešanas sagatavošana un piedalīšanās tajā, tiesību aktu teksta uzmetumu sagatavošana, sarakste, tehniskais un zinātniskais atbalsts. Referents + finanšu asistents + sekretārs + nodaļas vadītājs (vai vietnieks) + zinātniskais un tehniskais atbalsts un licenču datu un nozveju datu vākšana: 0,95 FTE, kas atbilst 0,75–132 000 euro/gadā un 0,2–70 000 euro/gadā.

Ārštata darbinieki || Nolīguma izpildes un nozares atbalsta īstenošanas uzraudzība: aptuveni 0,33 FTE, kas atbilst 125 000 euro/gadā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[14]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[15]

Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[1]               ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[2]               Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[3]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[4]               Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[5]               EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[6]               Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[7]               Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[8]               Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[9]               "Konkrētie mērķi", kas norādīti 1.4.2. punktā.

[10]             Tunzivis: maksa par vienu nozvejotu tonnu no 14 000 tonnu lielā ikgadējā atskaites daudzuma: 55 euro pirmajā gadā, 50 euro trīs nākamajos gados un 45 euro pēdējā gadā. Melnais heks: kopējā maksa (atļautais nozvejas apjoms 2 000 tonnu gadā): 228 000 euro gadā.

[11]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[12]             CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūras darbinieki (t. s. intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās (t. s. Jeune Expert en Délégation).

[13]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[14]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu (2007.–2013. g.).

[15]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

I pielikums

Eiropas Savienības un Senegālas Republikas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību

NOLĪGUMS

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība", un

SENEGĀLAS REPUBLIKA, turpmāk "Senegāla",

turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Senegālu, jo īpaši Kotonū nolīguma satvarā, kā arī Pušu kopējo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

ŅEMOT VĒRĀ ANO Jūras tiesību konvenciju, kas tika noslēgta 1982. gadā, un 1995. gada Nolīgumu par transzonālajiem zivju krājumiem,

APŅEMOTIES ievērot to attiecīgo reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju lēmumus un rekomendācijas, kurās Puses ir dalībnieces,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zvejniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu ilgtermiņā,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu,

APŅEMOTIES tādēļ sākt Senegālas zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgo dialogu, iesaistot pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, it īpaši zivsaimniecības nozares dalībniekus,

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības zvejas kuģi var veikt zvejas darbības Senegālas ūdeņos un ar kādiem var saņemt Savienības atbalstu ilgtspējīgas zvejniecības attīstībai minētajos ūdeņos,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītās jomās, veicinot sadarbību starp abu Pušu uzņēmumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants — Definīcijas

Šajā nolīgumā:

(a)     "Senegālas iestādes" ir par zivsaimniecību atbildīgā Senegālas Republikas ministrija;

(b)     „Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

(c)     "zvejas darbība" ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

d)      "zvejas kuģis" ir kuģis vai jebkurš cits izmantotais kuģošanas līdzeklis, kas apgādāts vai parasti izmantots zvejas darbībām saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem;

e)      “Savienības kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

f)       "Senegālas ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir Senegālas Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā;

g)      "nolīgums" ir šis nolīgums, kā arī tā protokols, tostarp protokola pielikums un pielikuma papildinājumi;

h)      "nepārvarama vara" ir pēkšņi, neparedzami un nenovēršami notikumi, kas var apdraudēt vai kavēt zvejas darbību normālu norisi Senegālas ūdeņos.

2. pants — Nolīguma priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

(a) nosacījumi, ar kādiem Savienības zvejas kuģi var veikt zvejas darbības Senegālas ūdeņos attiecībā uz pieejamo [zvejas resursu] pārpalikumu;

(b) ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Senegālas ūdeņos veicinātu ilgtspējīgu zveju un attīstītu Senegālas zvejniecības nozari;

(c) sadarbība attiecībā uz zvejas kontroles mehānismiem Senegālas ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3. pants — Principi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Senegālas ūdeņos saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu.

2. Senegāla apņemas nepiešķirt izdevīgākus nosacījumus par tiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, citu ārvalstu flotu segmentiem, kuri darbojas tās ūdeņos un kuru kuģi, kam ir tādi paši tehniskie parametri, zvejai izraugās tās pašas mērķsugas, kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

3. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas sabiedrisko lietu vadīšanas pamatelementu, ievērojot minētā nolīguma 8. un 96. panta procedūru.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. Uz Savienības zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas tās noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Puses apspriežas pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas var ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras saistītas ar šo nolīgumu.

4. pants — Piekļuve Senegālas ūdeņiem

1. Savienības zvejas kuģi drīkst zvejot Senegālas ūdeņos tikai tad, ja šiem kuģiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo nolīgumu; jebkāda cita zvejas darbība, kas nav ar to saistīta, tiem ir aizliegta.

2. Zvejas atļaujas Savienības zvejas kuģiem Senegālas iestādes izdod tikai saskaņā ar šo nolīgumu; ar to nesaistītu atļauju izdošana minētajiem kuģiem, jo īpaši privātu licenču veidā, ir aizliegta.

5. pants — Piemērojamie tiesību akti un īstenošana

1. Neskarot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šo nolīgumu, zvejas darbības, uz kurām tas attiecas, ir pakļautas Senegālas tiesību aktiem.

2. Senegālas iestādes paziņo Savienības iestādēm par visiem tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem, kuri var ietekmēt Savienības zvejas kuģu darbības. Šādi tiesību akti būs tiem saistoši, sākot no sešdesmitās dienas pēc tam, kad Savienības iestādes būs saņēmušas paziņojumu.

3. Senegāla apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai faktiski piemērotu šajā nolīgumā paredzētos zvejas uzraudzības noteikumus. Savienības kuģi sadarbojas ar Senegālas iestādēm, kas atbild par šādu uzraudzību.

4. Savienība apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un ar to saistītos Senegālas tiesību aktus.

5. Savienības iestādes paziņo Senegālas iestādēm par visiem tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem, kuri var ietekmēt Savienības zvejas kuģu darbības saistībā ar šo nolīgumu.

6. pants — Finansiālais ieguldījums

1. Savienība piešķir Senegālai finansiālo ieguldījumu saskaņā ar šo nolīgumu, lai:

(a) neatkarīgi no piekļuves izmaksu daļas, kura jāsedz kuģu īpašniekiem, segtu daļu no izmaksām par Savienības zvejas kuģu piekļuvi Senegālas zvejas resursiem,

(b) atbalstot nozari, uzlabotu Senegālas ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanas spēju.

2. Finansiālais ieguldījums nozares atbalstam tiek nošķirts no maksājumiem par piekļuvi zvejas resursiem. Šo ieguldījumu nosaka un ietekmē Senegālas zivsaimniecības nozares politikas mērķu sasniegšana saskaņā ar šā nolīguma protokolā paredzēto kārtību un pamatojoties uz gada un daudzgadu īstenošanas programmām.

3. Savienības finansiālo ieguldījumu maksā reizi gadā saskaņā ar protokolā noteikto kārtību. Tā apjomu var pārskatīt šādos gadījumos:

(a) nepārvarama vara;

(b) Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, konkrēti, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

(c) Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, resursu stāvoklis to atļauj;

(d) nozares atbalstam piešķirtā finansiālā ieguldījuma nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

(e) šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu;

(f) šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 14. pantu.

7. pants — Apvienotā komiteja

1. Ar šo izveido apvienoto komiteju, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības un Senegālas pārstāvji un kura atbild par šā nolīguma īstenošanu. Tā cita starpā var pieņemt protokola, pielikuma un papildinājumu grozījumus.

2. Veicot īstenošanas uzraudzības pienākumu, Apvienotā komiteja:

(a) uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 6. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

(b) nodrošina vajadzīgo saziņu Puses interesējošajos zivsaimniecības jautājumos;

(c) darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3. Apvienotajai komitejai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras tādu protokola, pielikuma un papildinājumu grozījumu apstiprināšanā, kuri attiecas uz:

(a) zvejas iespēju un tātad arī ar tām saistītā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b) nozares atbalsta kārtību;

(c) Savienības zvejas kuģu zvejas darbības nosacījumiem.

Lēmumus pieņem vienprātīgi, un tos iekļauj sanāksmes protokola pielikumā.

4. Apvienotā komiteja veic savus pienākumus saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības organizācijas.

5. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Senegālā un Eiropas Savienībā vai kādā citā vietā, ko vienojoties izraugās sanāksmes rīkotājas Puses vadībā. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

8. pants — Sadarbība uzraudzības un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas jomā

Puses apņemas ciešā sadarbībā apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, lai ieviestu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju.

9. pants — Zinātniskā sadarbība

1. Puses sekmē zinātnisko sadarbību, lai nodrošinātu labāku jūras dzīvo resursu uzraudzību Senegālas ūdeņos.

2. Puses apņemas — apvienotā zinātniskajā darba grupā, kā arī attiecīgajās starptautiskajās organizācijās — apspriesties par to, kā nostiprināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Atlantijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

10. pants — Sadarbība starp profesionālajām zivsaimniecības organizācijām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Puses var apspriesties, lai atvieglotu un saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot darījumdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu. Vajadzības gadījumā Puses atbalsta kopuzņēmumu veidošanu.

11. pants — Ģeogrāfiskā darbības joma

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un atbilstīgi minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, uz Senegālas teritoriju.

12. pants. — Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro 5 gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski pagarina, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

13. pants — Nolīguma darbības apturēšana

1. Pēc vienas Puses iniciatīvas šā nolīguma īstenošanu var apturēt šādos gadījumos:

(a) nepārvarama vara;

(b) domstarpības starp Pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(c) kāda no Pusēm pārkāpj šā nolīguma, jo īpaši tā 3. panta 3. punkta noteikumus par cilvēktiesību ievērošanu.

2. Nolīguma darbības apturēšanu rakstveidā paziņo otrai Pusei, un apturēšana stājas spēkā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši pēc paziņojuma saņemšanas. Puses apspriežas, tiklīdz ir saņemts paziņojums par darbības apturēšanu, lai trīs mēnešu laikā rastu mierizlīgumu. Kad apturēšana ir stājusies spēkā, apspriešanās var turpināties. Ja panāk mierizlīgumu, nolīguma īstenošanu nekavējoties atsāk, bet 6. pantā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

14. pants — Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt pēc vienas Puses iniciatīvas šādos gadījumos:

(a) nepārvarama vara;

(b) attiecīgo krājumu noplicināšanās, pamatojoties uz labāko pieejamo neatkarīgo un uzticamo zinātnisko ieteikumu;

(c) Savienības zvejas kuģiem piešķirto iespēju nepietiekama izmantošana;

(d) Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Nolīguma darbības izbeigšanu otrai Pusei paziņo rakstveidā, un izbeigšana stājas spēkā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses vienprātīgi nenolemj šo termiņu pagarināt. Puses apspriežas, tiklīdz ir saņemts paziņojums par darbības izbeigšanu, lai sešu mēnešu laikā rastu mierizlīgumu. Ja panāk mierizlīgumu, nolīguma īstenošanu nekavējoties atsāk, bet 6. pantā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

15. pants — Atcelšana

Ar šo tiek atcelts Nolīgums starp Senegālas Republikas valdību un Eiropas Ekonomikas kopienu par zveju pie Senegālas krastiem, kurš stājies spēkā 1981. gada 1. jūnijā.

16. pants — Stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

17. pants — Provizoriska piemērošana

Tiklīdz Puses šo nolīgumu paraksta, to piemēro provizoriski pirms tā stāšanās spēkā.

II PIELIKUMS

Eiropas Savienības un Senegālas Republikas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanas PROTOKOLS

1. pants Piemērošanas joma

1. Savienības zvejas kuģiem piešķirtās zvejas iespējas tiek noteiktas šādi:

–  tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot sugas, kuras noteiktas par aizsargājamām vai kuru zveja aizliegta saskaņā ar Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (ICCAT):

(a)  28 tunzivju saldētājseineri,

(b) 8 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem;

–   dziļjūras bentiskās sugas:

(c)  2 traleri.

Šo pantu piemēro, ņemot vērā šā protokola 5. un 6. pantu.

2. Pirmajā daļā aprakstītās zvejas iespējas attiecas vienīgi uz Senegālas zvejas zonām, kuru ģeogrāfiskās koordinātas ir norādītas pielikumā.

2. pants Protokola darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 5 gadus no tā spēkā stāšanās dienas vai, ja vajadzīgs, no tā provizoriskās piemērošanas dienas.

3. pants Finansiālais ieguldījums

1. Protokola kopējā vērtība 2. pantā minētajam periodam tiek lēsta 13 930 000 euro apmērā. Minētajā kopsummā:

1.1. 8 690 000 euro ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīguma 6. pantā, un to veido:

(1) ikgadēja summa 1 058 000 euro apmērā kā finansiālais ieguldījums par piekļuvi resursiem pirmajā gadā, 988 000 euro — otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un 918 000 euro — piektajā gadā; summā ietilpst daļa, kas atbilst atsauces daudzumam 14 000 tonnu gadā par tālu migrējošo sugu zivīm;

(2) īpaša ikgadēja summa 750 000 euro apmērā 5 gadus, kura paredzēta Senegālas zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

1.2. 5 240 000 euro ir summa, ko veido maksa, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 4. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta II nodaļas 3. punktā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 7. un 8. pantam un nolīguma 13. un 14. pantam.

3. Lai, ņemot vērā krājumu stāvokli un visu pieejamo pārpalikumu, pienācīgi pārvaldītu 1.1. punkta 1) apakšpunktā minēto atsauces daudzumu par tālu migrējošo sugu zivīm un kopējo pieļaujamo bentisko sugu zivju nozveju, kas norādīta attiecīgajā tehnisko datu lapā šā protokola pielikuma papildinājumā, Senegāla nodrošina Savienības zvejas kuģu darbības uzraudzību Senegālas zvejas zonās. Šās uzraudzības laikā Senegāla informē Savienības iestādes, tiklīdz Senegālas zvejas zonās esošo Savienības zvejas kuģu gūtās nozvejas līmenis sasniedz 80 % no atsauces daudzuma vai 80 % no kopējās pieļaujamās bentisko sugu zivju nozvejas. Tikko Savienība saņem šo paziņojumu, tā informē par to dalībvalstis.

4. Tiklīdz nozveja sasniedz 80 % no atsauces daudzuma vai 80 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, kas noteikta par bentisko sugu zivīm, Senegāla nodrošina uzraudzību, pamatojoties uz Savienības zvejas kuģu ikmēneša nozveju. Kad tiks piemērota šā protokola pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā minētā elektroniskā ziņošanas sistēma (ERS), šo uzraudzību nodrošinās, pamatojoties uz ikdienas nozveju. Tiklīdz tiek sasniegts atskaites daudzums vai iepriekš norādītā kopējā pieļaujamā nozveja, Senegāla informē Savienības iestādes. Tikko Savienība saņem šo paziņojumu, tā informē par to arī dalībvalstis.

5. Ja tālu migrējošo sugu zivju ikgadējā nozveja, ko Senegālas ūdeņos guvuši Savienības zvejas kuģi, pārsniedz 1.1. punkta 1) apakšpunktā norādīto gada atsauces daudzumu, tad ikgadējā finansiālā ieguldījuma kopējo summu pirmajam gadam palielina par 55 euro, otrajam, trešajam un ceturtajam gadam — par 50 euro, bet piektajam gadam — par 45 euro par katru nozvejoto papildu tonnu.

6. Kopējā pieļaujamā bentisko sugu zivju nozveja, kas norādīta attiecīgajā tehnisko datu lapā šā protokola pielikuma papildinājumā, atbilst šo sugu zivju atļautās nozvejas maksimālajam apjomam. Ja šo sugu zivju ikgadējā nozveja pārsniedz pieļaujamo kopējo daudzumu, šajā tehniskajā lapā norādīto maksu, ko kārto vienīgi kuģu īpašnieki, pārsniegtajai nozvejai palielina par 50 %.

7. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 1.1. punkta 1) apakšpunktā minēto summu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai šai summai, pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

8. Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 1.1. punkta 1) apakšpunktā un attiecas uz Eiropas Savienības zvejas kuģu piekļuvi Senegālas zvejas resursiem, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā protokola parakstīšanas gadadienā.

9. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1.1. punkta 1) apakšpunktā, iemaksā Senegālas Valsts kases kontā. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1.1. punkta 2) apakšpunktā un paredzēts nozares atbalstam, dara pieejamu Jūras zvejniecības departamentam un iemaksā noguldījumu kontā, kas atvērts un reģistrēts Senegālas Valsts kases grāmatās. Senegālas iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai bankas kontu rekvizītus.

4. pants Nozares atbalsts

1. Vēlākais trīs (3) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā vai, ja vajadzīgs, piemērošanas sākuma, Apvienotā komiteja izstrādā nozares daudzgadu programmu, kā arī tās piemērošanas kārtību, jo īpaši:

(1) gada un daudzgadu vadlīnijas par 3. panta 1.1 punkta 2) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(2) gada un daudzgadu mērķus, kas jāsasniedz, lai laika gaitā izveidotu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējību, ņemot vērā prioritātes, ko Senegāla izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā vai citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības veidošanu vai ietekmē to, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zvejas atbalstīšanu, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu, kā arī prioritātes Senegālas zinātnisko darbībspēju stiprināšanai zivsaimniecības nozarē;

(3) ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritērijus un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālos rādītājus.

2. Lai apstiprinātu finansiālā ieguldījuma summas, ko Senegāla piešķir nozares atbalstam, Apvienotā komiteja identificē mērķus un veic projektu sagaidāmās ietekmes aplēsi.

3. Katru gadu par to projektu norisi, kuri tiek īstenoti ar nozares finansiālo/finanšu atbalstu, Senegāla sniedz informāciju gada progresa ziņojumā, ko pēc tam izvērtē Apvienotā komiteja. Pirms protokola darbības termiņa beigām Senegāla arī sagatavo galīgo ziņojumu.

4. Finansiālā ieguldījuma maksājumus nozares atbalstam veic pa daļām, pamatojoties uz nozares atbalsta īstenošanas rezultātu un vajadzību analīzi programmas īstenošanas gaitā. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 3. panta 1.1. punkta 2) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

4.1. Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

4.2. šī finansiālā ieguldījuma izmantojums nav saderīgs ar apstiprināto programmu.

Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu un/vai ja 4. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr, ja pagājuši seši (6) mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām, 3. panta 1.1. punkta 2) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus izdarīt vairs nedrīkst.

5. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā jāapstiprina Apvienotajai komitejai.

5. pants Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas Rietumāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju. Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas un ņemt vērā citu kompetento reģionālo organizāciju, piemēram, Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), zinātniskos ieteikumus.

2. Puses apņemas regulāri un pēc vajadzības pulcēt apvienoto zinātnisko grupu, lai izskatītu visus zinātniskos jautājumu attiecībā uz šā protokola īstenošanu. Šīs apvienotās zinātniskās grupas pilnvaras, sastāvu un darbību nosaka Apvienotā komiteja.

3. Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, ko sniegusi, piemēram, CECAF, un vajadzības gadījumā apvienotās zinātniskās grupas sanāksmju secinājumiem, Apvienotā komiteja pieņem Eiropas Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šajā protokolā minēto zivju sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

6. pants Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var pārskatīt, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas un CECAF ieteikumi apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ja vien to apstiprina zinātniskā darba grupa.

2. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 3. panta 1.1. punkta 1) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Tomēr Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 3. panta 1.1. punkta 1) apakšpunktā minēto summu.

7. pants Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Savienības zvejas kuģi vēlas izmantot 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Savienība un Puses apspriežas Apvienotajā komitejā par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja pieņem nosacījumus, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Atļauju veikt jaunas zvejas darbības piešķir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus un vajadzības gadījumā pamatojoties uz zinātniskās izpētes reisu rezultātiem, kurus apstiprinājusi apvienotā zinātniskā darba grupa.

3. Pēc 1. punktā paredzētajām apspriedēm Apvienotā komiteja var atļaut veikt izpētes zvejas reisus Senegālas zvejas zonās, lai noskaidrotu jaunas zvejas tehnisko iespējamību un jaunu zvejniecību ekonomisko rentabilitāti. Šim nolūkam un pēc Senegālas lūguma tā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņem lēmumu par attiecīgajām sugām, zvejas nosacījumiem un citiem parametriem. Puses veic izpētes zveju saskaņā ar apvienotās zinātniskās darba grupas noteiktajiem nosacījumiem.

8. pants Apturēšana

Nolīguma 13. pantā uzskaitītajos gadījumos un ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem šā protokola īstenošanu, tostarp finansiālā ieguldījuma maksājumu, jebkura no Pusēm var apturēt vienpusējā kārtā.

9. pants Protokola darbības izbeigšana

Šā protokola darbību var izbeigt jebkura no Pusēm gadījumos un ar nosacījumiem, kas uzskaitīti nolīguma 14. pantā.

10. pants Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Senegāla un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Senegāla un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

11. pants Datu konfidencialitāte

1. Senegāla un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses uzrauga, lai publiski pieejami būtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Senegālas ūdeņos atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT un pārējo reģionālās zvejniecības pārvaldības struktūru noteikumiem. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, un kontrolei un uzraudzībai.

12. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu, tā pielikumus un papildinājumus provizoriski piemēro no dienas, kad tos paraksta Puses.

13. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols, tā pielikumi un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLA PIELIKUMS

NOSACĪJUMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM SENEGĀLAS ZVEJAS ZONĀ

I nodaļa — Vispārīgie noteikumi

1. Kompetentās iestādes iecelšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (ES) vai Senegālas Republikas (Senegālas) kompetento iestādi šajā pielikumā ir —

– ES gadījumā: atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas Senegālā starpniecību;

– Senegālas Republikas gadījumā: par zivsaimniecību un jūrlietām atbildīgā ministrija.

2. Šā pielikuma noteikumu piemērošanai termins „zvejas atļauja” ir ekvivalents terminam „licence”, kāds tas definēts Senegālas tiesību aktos.

3. Zvejas zonas

Senegālas zvejas zonas ir Senegālas ūdeņu platības, kurās Senegāla atļauj Savienības zvejas kuģiem veikt zvejas darbības saskaņā ar nolīguma 5.1. pantu.

3.1.        Senegālas zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas un bāzes līnijas ir norādītas šā protokola pielikuma 4. papildinājumā.

3.2.        Līdzīgā kārtā šā protokola pielikuma 4. papildinājumā norādītas arī tādas zvejai aizliegtās zonas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem kā nacionālie parki, aizsargājamas jūras piekrastes teritorijas un zivju nārsta zonas, kā arī navigācijai aizliegtās zonas.

3.3.        Kuģošanas zonu un aizliegto zonu robežas Senegāla paziņo kuģu īpašniekiem zvejas atļauju izsniegšanas brīdī.

3.4.        Jebkādus šo zonu grozījumus Senegāla vismaz divus mēnešus pirms to piemērošanas paziņo Eiropas Komisijai informācijai.

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Savienības zvejas kuģi, kam atļauts veikt darbību saskaņā ar šo protokolu, ievēro bioloģiskās atjaunošanās periodu, kas noteikts saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem.

5. Līdzparakstītāja izraudzīšanās

Ikviens Savienības zvejas kuģis, kurš plāno Senegālas ostā izkraut nozveju, jāpārstāv līdzparakstītājam, kurš ir Senegālas rezidents.

6. Kuģu īpašnieku maksājumiem paredzētais bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Senegāla paziņo ES tā Valsts kases konta rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Izmaksas par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

7. Kontaktpersonas

Par zivsaimniecību un jūrlietām atbildīgās ministrijas kontaktinformācija, kā arī Senegālas Zvejas aizsardzības un uzraudzības departamenta (DPSP) kontaktinformācija ir ievietota 7. papildinājumā.

II nodaļa — Zvejas atļaujas

1.         Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 4. pantā paredzētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu veicot zvejas darbības Senegālā.

2.         Zvejas atļaujas pieprasīšana

1. ES kompetentās iestādes vismaz divdesmit (20) darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību un jūrlietām atbildīgajai Senegālas ministrijai (ar kopiju ES delegācijai Senegālā) pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Oriģinālus ES kompetentās iestādes nosūta tieši Jūras zvejniecības departamentam (DPM) ar ES Delegācijas starpniecību.

2. Jūras zvejniecības departamenta (DPM) pieprasījumu iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots 1. papildinājumā.

3. Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

– pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

– krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā.

4. Saskaņā ar spēkā esošo protokolu, lai atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu.

3.         Vienotas likmes maksa/ avansa maksājumi

1. Par bentisko sugu zivīm kārtojamās maksas summa ir norādīta tehnisko datu lapā 2. papildinājumā. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad šajā tehnisko datu lapā norādītais avansa maksājums ir pārskaitīts kompetentajām valsts iestādēm.

2. Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem jāmaksā par Senegālas zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

55 euro pirmajā piemērošanas gadā,

60 euro otrajā un trešajā piemērošanas gadā,

65 euro ceturtajā piemērošanas gadā,

70 euro piektajā piemērošanas gadā.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

–        tunzivju seineriem:

–           13 750 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 250 tonnu apjomā, pirmajā protokola piemērošanas gadā;

–           15 000 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 250 tonnu apjomā, otrajā un trešajā protokola piemērošanas gadā,

–           16 250 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 250 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā;

–           17 500 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 250 tonnu apjomā, piektajā protokola piemērošanas gadā;

–      kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem:

–           8 250 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 150 tonnu apjomā, pirmajā protokola piemērošanas gadā;

–           9 000 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 150 tonnu apjomā, otrajā un trešajā protokola piemērošanas gadā,

–           9 750 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 150 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā;

–           10 500 euro par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 150 tonnu apjomā, piektajā protokola piemērošanas gadā.

3. Vienotas likmes maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodevas un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

4. Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, it īpaši bioloģiskās atjaunošanās laikā, vienotas likmes maksas summu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam.

4.         Zvejas atļaujas izsniegšana un provizorisks zvejottiesīgo kuģu saraksts

1. Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktu, Senegāla 5 dienu laikā katrai kuģu kategorijai izveido provizorisku zvejottiesīgo kuģu sarakstu.

2. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

3. ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai līdzparakstītājam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Senegāla var izsniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai tā pārstāvim un nosūtīt kopiju ES.

4. Kuģiem atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskā saraksta kopija.

5. Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod divdesmit (20) darbdienās pēc tam, kad DPM ir saņēmusi visus 2.3. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji atļaujas saņem ar Senegālā esošās ES delegācijas starpniecību.

6. Vienlaikus un lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas dienas. Minētajā laikposmā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu atļaujas oriģinālam.

7. Neskarot šīs iedaļas 4. un 6. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

5.         Zvejas atļaujas nodošana

1. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

2. Tomēr pēc ES pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

3. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

4. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Senegālā esošās ES delegācijas starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ Jūras zvejniecības departamentam (DPM).

5. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju Jūras zvejniecības departamentam (DPM). ES delegāciju informē par zvejas atļaujas nodošanu.

6.         Licences derīguma termiņš

1. Zvejas atļaujas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem ir derīgas vienu gadu. Zvejas atļaujas traleriem dziļjūras bentisko sugu zvejai ir derīgas vienu ceturksni.

2. Zvejas atļaujas ir atjaunojamas.

3. Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro:

– gada periodu — pirmajā protokola piemērošanas gadā tas ir laikposms no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim, pēc tam — katrs pilns kalendārais gads, pēdējā protokola piemērošanas gadā — laikposms no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām;

– ceturkšņa periodu — no protokola piemērošanas sākuma — laika periods no tā spēkā stāšanās dienas līdz nākamā ceturkšņa pirmajai dienai; obligātais ceturkšņa sākums ir 1. janvāris, 1. aprīlis, 1. jūlijs un 1. oktobris; pēc tam — katrs pilns ceturksnis; protokola piemērošanas beigās — laika periods no pēdējā pilnā ceturkšņa līdz protokola darbības termiņa beigām.

7.         Apgādes kuģi

1. Pēc ES pieprasījuma Senegāla atļauj Savienības zvejas kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu.

2. Šajā atbalstā nedrīkst ietilpt ne degvielas uzpildīšana, ne nozvejas pārkraušana citā kuģī.

3. Apgādes kuģiem ir jāpeld ar ES dalībvalsts karogu, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

4. Apgādes kuģiem ir piemērojama tāda pati procedūra attiecībā uz II nodaļā minēto zvejas atļauju nodošanu, ciktāl tā tiem ir piemērojama.

5. Senegāla sagatavo atļauto apgādes kuģu sarakstu un nekavējoties nosūta to par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

III nodaļa — Tehniskie pasākumi

Tie tehniskie pasākumi attiecībā uz zonu, zvejas rīkiem un piezveju, kuri piemērojami dziļjūras bentisko sugu zvejas traleriem, kam ir zvejas atļauja, ir noteikti tehnisko datu lapā 2. papildinājumā.

Tunzivju zvejas kuģi ievēro visus ICCAT pieņemtos ieteikumus un rezolūcijas.

IV nodaļa — KONTROLE, PĀRRAUDZĪBA UN UZRAUDZĪBA

1. iedaļa. Nozvejas paziņošanas kārtība

1.         Zvejas žurnāls

1. Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 3.a un 3.b papildinājumā.

2. Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Senegālas zvejas zonā.

3. Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

4. Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

5. Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

6. Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.         Nozvejas deklarēšanas kārtība

1. Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Senegālai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Senegālas zvejas zonā.

2. Līdz šīs iedaļas 4. punktā minētās zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas ieviešanai zvejas žurnālus izdod saskaņā ar šādu kārtību:

i. ieejot Senegālas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Senegālas pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

ii.   izejot no Senegālas zvejas zonas, pirms tam neieejot Senegālas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nosūta:

(a) skenētas kopijas veidā pa e-pastu uz Senegālas paziņotu adresi. Senegāla nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu,

vai, izņēmuma kārtā,

(b) pa faksu uz Senegālas paziņotu numuru, vai

(c) 14 dienu laikā pēc ierašanās ostā vai jebkurā gadījumā 45 dienās pēc iziešanas no Senegālas zvejas zonas — Senegālai pa pastu.

3. Kapteinis nosūta ES visu zvejas žurnālu kopijas. Tunzivju zvejas kuģa kapteinis nosūta arī visu savu zvejas žurnālu kopijas kādam no zinātniskajiem institūtiem:

(i)      IRD (Institut de recherche pour le développement),

(ii)     IEO (Instituto Español de Oceanografia) vai

(iii)    INIAP (Instituto Nacional de Investigaçao Agrária y das Pescas), kā arī

(v)     CRODT (Centre de Recherche Océanographique de Dakar Thiaroye).

4. Ja kuģis atgriežas Senegālas zvejas zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

5. Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Senegāla var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo ziņojumu iesniegšanas brīdim un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Senegāla var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

6. Senegāla nekavējoties informē ES par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām.

3.         Traleru ceturkšņa deklarācija par nozveju

Līdz šīs iedaļas 4. punktā minētās zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas ieviešanai Eiropas Komisija pirms katra ceturkšņa trešā mēneša beigām un saskaņā ar šā pielikuma 3.c papildinājumā ievietoto paraugu paziņo Jūras zvejniecības departamentam nozvejotos daudzumus, ko iepriekšējā ceturksnī guvuši traleri.

4.         Pāreja uz zvejas darbību datu paziņošanai paredzētu elektronisko sistēmu (ERS)

Abas Puses vienojas nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu zvejas darbību datu paziņošanai, pamatojoties uz 6. papildinājumā definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses vienojas noteikt kopēju kārtību, lai šī pāreja tiktu veikta visīsākajā termiņā. Tiklīdz šīs pārejas nosacījumi ir izpildīti, Senegāla par to informē ES. Sākot no šīs informācijas nosūtīšanas dienas, Puses vienojas divu mēnešu laikā nodrošināt, lai sistēmas būtu pilnīgā darba kārtībā.

5.         Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem

1. Ikgadējā deklarācija

1.1.        Ikgadēja nozvejas deklarācija, pamatojoties uz zvejas žurnāliem un kapteiņa sniegto informāciju, tiek nosūtīta apstiprināšanai minētajiem zinātniskajiem institūtiem.

1.2.        Pēc apstiprināšanas šīs deklarācijas tiek nosūtītas DPM, DPSP un CRODT pārbaudei.

1.3.        Senegāla nekavējoties paziņo ES šīs pārbaudes rezultātus.

1.4.        Ja vajadzīgi precizējumi, ES vēršas pie ES zinātniskajiem institūtiem un paziņo šos skaidrojumus Senegālai. Saziņa noris pa e-pastu.

1.5.        Ja vajadzīgs, apvienotā zinātniskā darba grupa pulcējas sanāksmē.

1.6.        Ja nepieciešams, uzsāk citas pārrunas par pārbaudes procesu, vajadzības gadījumā rīkojot sanāksmi ar visu zinātnisko institūtu iesaisti.

2. Galīgais paziņojums

2.1.        Pamatojoties uz iepriekš minēto institūtu un zinātnisko centru apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram tunzivju zvejas kuģim sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par katru kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

2.2.        ES šo galīgo paziņojumu par maksām Senegālai un kuģa īpašniekam sniedz līdz tā gada 15. jūlijam, kurš ir nākamais pēc tā, kurā attiecīgā nozveja veikta.

2.3.        Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Senegālai pārskaita līdz kārtējā gada 30. augustam. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

2. iedaļa. Ieiešana Senegālas ūdeņos un iziešana no tiem

1.           Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Senegālas ūdeņos, vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo Senegālas kompetentajām iestādēm par plānotu ieiešanu Senegālas ūdeņos vai iziešanu no tiem.

2.           Paziņojot par ieiešanu Senegālas ūdeņos vai par iziešanu no tiem, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 6. papildinājuma 2. iedaļas noteikumus. Šie paziņojumi pa e-pastu vai pa faksu jānosūta uz 7. papildinājumā norādītajām adresēm.

3.           Kuģi, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Senegālas kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

4.           Izdodot zvejas atļauju, tai pievieno arī attiecīgo e-pasta adresi, faksa un tālruņa numurus, kā arī norāda Senegālas kompetento iestāžu radiosakaru frekvenci.

3. iedaļa. Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1. Nozveju, ko kuģi zvejai ar makšķerrīkiem guvuši Senegālas zvejas zonās, izkrauj Dakāras ostā, un tie var tos pārdot vietējiem uzņēmumiem par starptautiskā tirgus cenu, kas noteikta, pamatojoties uz vienošanos starp uzņēmējiem.

2. Visi Savienības zvejas kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Senegālas ūdeņos un veic pārkraušanu citā kuģī, dara to Dakāras ostā ar Senegālas kompetentās iestādes atļauju.

3. Tāda kuģa īpašniekam vai aģentam, kas vēlas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 72 stundas pirms tam Senegālas kompetentajām iestādēm jāpaziņo šāda informācija:

3.1. pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

3.2. kravas kuģa vārds vai izkraušanas ostas nosaukums,

3.3. izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

3.4. izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena,

3.5. citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

4. Pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu uzskata par iziešanu no Senegālas ūdeņiem. Kuģiem ir jāiesniedz Senegālas kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Senegālas ūdeņiem.

5. Jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Senegālas ūdeņos ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar spēkā esošajiem Senegālas tiesību aktiem.

4. iedaļa. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.         Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

1. Atrodoties Senegālas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System — VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi divās stundās kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center — FMC).

2. Katrs automātiskais ziņojums par atrašanās vietu

i.       ietver:

(a) kuģa identifikāciju;

(b) pēdējo kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c) atrašanās vietas reģistrācijas datumu un laiku;

(d) kuģa ātrumu un kursu;

ii.      ir sagatavots šā pielikuma 5. papildinājumā norādītajā formātā.

3. Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Senegālas zvejas zonā apzīmē ar kodu „ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu „POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Senegālas zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu „EXI”.

4. Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.         Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

1. Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

2. Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Senegālas zvejas zonā.

3. Kuģi, kuri zvejo Senegālas zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus 1.2. punkta i) apakšpunktā minētos obligātos datus.

3.         Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Senegālai

1. Karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Senegālas FMC. Karoga valsts un Senegālas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

2. Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Senegālas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

3. Senegālas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par to, ka attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Senegālas zvejas zonas.

4.         Sakaru sistēmas traucējumi

1. Senegāla nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu.

2. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

3. Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt šīs sistēmas darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Senegālas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.         Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

1. Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Senegāla var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz vienai stundai.

2. Senegālai šādi pierādījumi ir jānosūta karoga valsts FMC un ES.

3. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Senegālai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

4. Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Senegāla informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo uzraudzību.

6.         VMS ziņojumu derīgums strīdus gadījumā

Ja starp Pusēm rodas strīds, par autentiskiem uzskata ir tikai tādus datus par atrašanās vietu, kas pārraidīti ar VMS sistēmu.

5. iedaļa. Novērotāji

1. Zvejas darbību novērošana

1.1.        Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

1.2.        Tunzivju zvejas kuģiem šāds novērošanas režīms atbilst noteikumiem, kuri paredzēti ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas) pieņemtajos ieteikumos.

2. Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

2.1.        Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Senegāla informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par novērotāja uzņemšanai izraudzītajiem kuģiem, kā arī par laiku, kādu novērotājs uzturēsies uz katra kuģa.

2.2.        Senegāla vēlākais 15 dienas pirms novērotāja uzņemšanai uz kuģa paredzētās dienas paziņo ES un tā kuģa īpašniekam, uz kura jāuzņem novērotājs, vai viņa līdzparakstītājam/pārstāvim, viņam norīkotā novērotāja vārdu un uzvārdu. Senegāla nekavējoties informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

2.3.        Senegāla apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums attiecīgajā zvejas sezonā uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības citās zvejas zonās, nevis Senegālas zvejas zonā.

2.4.        Traleriem dziļjūras bentisko sugu zvejai novērotāju uzturēšanās laiks uz kuģa nedrīkst pārsniegt divus mēnešus. Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3. Vienotas likmes maksājums

3.1.        Gada maksājuma veikšanas brīdī tunzivju saldētājseineru un kuģu zvejai ar makšķerrīkiem īpašnieki par katru kuģi pārskaita arī DPSP vienotas likmes summu 400 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

3.2.        Ceturkšņa maksājuma veikšanas brīdī traleru īpašnieki par katru kuģi pārskaita arī DPSP vienotas likmes summu 100 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

4. Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Senegāla.

5. Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1.        Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa līdzparakstītāju un Senegālu.

5.2.        Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.        Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4.        Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.        Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6. Novērotāja pienākumi

6.1.        Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

6.2.        veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

6.3.        saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

6.4.        ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7. Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1.        Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.        Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Senegālai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3.        Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

7.4.        Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Senegālas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Senegālā.

8. Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

8.1.        novēro kuģa zvejas darbības;

8.2.        pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

8.3.        ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

8.4.        atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

8.5.        pārbauda kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju Senegālas zvejas zonās;

8.6.        pārbauda piezvejas procentuālo apmēru un novērtē zivju izmetumu daudzumu;

8.7.        vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Senegālas zvejas zonās, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas apjomu.

9. Novērotāja ziņojums

9.1.        Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

9.2.        Novērotājs nodod savu ziņojumu Senegālai, kas 8 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

6. iedaļa. Inspekcija jūrā un ostā

1. Inspekcija jūrā

1.1. Zvejas atļauju saņēmušu Savienības zvejas kuģu inspekciju jūrā Senegālas zvejas zonās veic Senegālas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

1.2. Pirms uzkāpšanas uz kuģa Senegālas inspektori brīdina ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

1.3. Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

1.4. Senegāla var atļaut ES piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

1.5. Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

1.6. Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

1.7. Pirms nokāpšanas no kuģa Senegālas inspektori nodod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Astoņu dienu laikā pēc inspekcijas Senegāla nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju ES.

2. Inspekcija ostā

2.1. Savienības zvejas kuģus, kuri izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Senegālas zvejas zonā gūtas nozvejas, Senegālas ostā inspicē pilnvaroti inspektori.

2.2. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas ir nepieciešams inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

2.3. Senegāla var atļaut ES piedalīties ostā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

2.4. Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru darbu.

2.5. Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

2.6. Pēc inspekcijas Senegālas inspektori izdod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Astoņu (8) dienu laikā pēc inspekcijas Senegāla nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju ES.

7. iedaļa. Pārkāpumi

1. Pārkāpumu noformēšana

1.1.        Saskaņā ar šo pielikumu visus zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu nosūta ES un karoga valstij iespējami drīz.

1.2.        Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

2.1.        Ja saskaņā ar Senegālas spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības zvejas kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Senegālas ostā.

2.2.        Senegāla ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3.        Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc ES pieprasījuma Senegāla vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

3.1.        Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Senegāla saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.        Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Senegāla un ES uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

3.3.        Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts un ES pārstāvis.

4. Tiesvedības process un bankas garantija

4.1. Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Senegālas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Senegāla, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

4.2. Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

– a) pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

– b) daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

4.3. Senegāla informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir piemērotas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

8. iedaļa. Sadarbības ietvaros veikta pārraudzība nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā

1. Mērķis

Lai pastiprinātu atklātā jūrā veiktas zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, Savienības zvejas kuģi ziņo par visiem citiem Senegālas zvejas zonā esošajiem zvejas kuģiem, kuri nav iekļauti Senegālas zvejottiesīgo kuģu sarakstā.

2. Procedūra

2.1. Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, viņš drīkst savākt iespējami vairāk informācijas par pamanīto kuģi.

2.1.        Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Senegālas kompetentajai iestādei un tā kuģa dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai vai tās norīkotajai organizācijai.

2.2.        Eiropas Komisija sniedz šo informāciju Senegālai.

3. Abpusējība

Tiklīdz iespējams, Senegāla nosūta Eiropas Savienībai visus savā rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem kuģiem, kas Senegālas zvejas zonās iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju.

V nodaļa — Jūrnieku nodarbināšana

1.           Savienības zvejas kuģu īpašnieki, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu, nodarbina ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

–       no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem Senegālas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki;

–       no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem Senegālas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

–       no jūrniekiem, kurus nodarbina uz traleriem dziļjūras bentisko sugu zvejai Senegālas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

2.           Kuģu īpašniekiem jācenšas nodarbināt uz kuģa vairāk Senegālas jūrnieku.

3.           Uz Savienības zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas tās noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.           Senegālas un ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Valsts Jūrlietu aģentūrai un šo līgumu parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku aģentu (aģentiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.           ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILOSDO noteiktajiem standartiem.

6.           Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Savienības zvejas kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

Papildinājumi

1 – Zvejas atļaujas pieprasījums

2 – Tehnisko datu lapa

3 – Zvejas žurnāla un nozvejas deklarācijas paraugi

4 – Zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas

5 – VMS ziņojumi Senegālai — VMS datu formāts — ziņojums par atrašanās vietu

6 – Zvejas darbību datu paziņošanas elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

7 – Senegālas kontaktinformācija

1. papildinājums

ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS STARP SENEGĀLU UN EIROPAS SAVIENĪBU

ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

I – IESNIEDZĒJS

1.     Kuģa īpašnieks: ...................................................Valstspiederība:........................................................................

2.     Kuģa īpašnieka adrese: ........................................................................................................................

3.     Kuģa īpašnieka asociācija vai aģents: .....................................................................

3.     Kuģa īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese: ................................................................

4.     Tālrunis:...................................................    Fakss: ................................... E-pasts: ……………

5.     Kapteinis: ......................................... Valstspiederība: ................. E-pasts: …………………………

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1.     Kuģa vārds: ...............................................................................................................................................

2.     Karoga valsts:.......................................................................................................................

3.     Ārējais reģistrācijas numurs: …………....................................................................................

4.     Reģistrācijas osta: …………………. MMSI: ………….……IMO Nr.:…….…….…

5.     Datums, kurā kuģis ieguvis pašreizējo valstspiederību: ........../........./.............. Iepriekšējais karogs, ja tāds ir: ………...

6.     Kuģa būves gads un vieta: ....../......./..........  …………........ Radio izsaukuma signāls: ...............................

7.     Radio izsaukuma frekvence: ………….............. Satelīttālrunis: ……………..…………...……

8.     Korpusa materiāls:       Tērauds ¨           Koks ¨  Poliesteris ¨        Cits ¨ …………………………….

III – KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.     Lielākais garums: : ..................................................     Platums: ....................................... Iegrime:....

2.     Bruto tilpība (GT): ..................................     Neto tilpība: ……………….……………

3.     Galvenā dzinēja jauda kilovatos: .......................Ražotājs: .................................         Tips: ….....................

4.     Kuģa tips: ¨ Tunzivju seineris ¨Kuģis zvejai ar makšķerrīkiem   ¨Traleris dziļjūras bentisko sugu zvejai

5.     Zvejas rīki: ......................................

6.     Zvejas zonas: ………………………………………  

7.     Mērķsugas: ……………………………….

8.     Plānotā izkraušanas osta: ………………………………….………………………

9.     Apkalpes locekļu skaits: ....................................................................................................................

10.   Nozvejas uzglabāšanas metode:          Svaigā veidā ¨           Dzesēšana ¨        Dažādas ¨           Saldēšana ¨

11.   Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): .................Zivju tilpņu tilpība: ...............          Skaits: .....

12.        VMS radarbāka:

            Ražotājs: …………………… Modelis: ………………….  Sērijas Nr.: …………………

            Programmatūras versija: ...........................................................  Satelītu operators: ………………..

Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieprasījumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga.

           

............................................... Datums: ......................................

Iesniedzēja paraksts: ...................................................................

2. papildinājums

Dziļūdens bentisko sugu tehnisko datu lapa

(1) Mērķsugas:

Mērķsugas ir heki Merluccius senegalensis un Merluccius polli (2) Zvejas zona

Atļautā zvejas zona ir definēta ar šādiem elementiem[1]: a) uz rietumiem no 016° 53' 42" rietumu garuma starp Senegālas–Mauritānijas robežu un 15° 40' 00" ziemeļu platuma; b) tālāk par 15 jūras jūdzēm no bāzes līnijas starp 15° 40' 00" ziemeļu platuma un 15° 15' 00" ziemeļu platuma; c) tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas no 15° 15' 00" ziemeļu platuma līdz 15° 00' 00" ziemeļu platuma; d) tālāk par 8 jūras jūdzēm no bāzes līnijas no 15° 00' 00" ziemeļu platuma līdz 14 32' 30" ziemeļu platuma; e) uz rietumiem no 017 30' 00" rietumu garuma, zonā starp 14° 32' 30" ziemeļu platuma un 14° 04' 00" ziemeļu platuma; f) uz rietumiem no 017 22' 00" rietumu garuma, zonā starp 14° 04' 00" ziemeļu platuma un 14° Senegālas–Gambijas ziemeļu robežu; g) uz rietumiem no 017 35' 00" rietumu garuma, zonā starp Senegālas–Gambijas dienvidu robežu un 12 33' 00" ziemeļu platuma; h) uz dienvidiem no 137° azimuta, kas iezīmēts no punkta P9 (12° 33' 00" ziemeļu platuma); 017° 35' 00'' rietumu garuma) līdz krustošanās punktam ar 220° azimutu, kas vilkts/iezīmēts no Cabo Roxo, lai ņemtu vērā Senegālas un Gvinejas-Bisavas pārvaldības un sadarbības nolīgumu.

(3) Atļautie zvejas rīki

Parastais grunts tralis vai heku tralis, ar minimālo linuma acs izmēru 70 mm. Ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs izstieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

(4) Piezveja[2]:

7 % galvkāju, 7 % vēžveidīgo, 15 % citu dziļūdens bentisko sugu zivju. Saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem iepriekš noteikto piezvejas procentuālo apjomu aprēķina pēc katra reisa atkarā no nozvejas kopējā svara. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pilnībā vai daļēji pārdot skrimšļzivis [Elasmobranchii] — jo īpaši okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus), zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis), baltās haizivis (Carcharodon carcharias), milzu haizivis (Cetorhinus maximus), siļķu haizivis (Lamna nasus), lielacu lapshaizivis (Alopias superciliosus), eņģeļhaizivis (Squatina squatina), divragainās velnrajas (Manta birostris) un Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis —, uz kurām attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Eiropas Savienības rīcības plānu par haizivīm, kā arī saskaņā ar kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju un reģionālo zvejniecības organizāciju noteikumiem. Ja gūta paturēšanai uz kuģa aizliegto skrimšļzivju sugu īpatņu piezveja, tie nedrīkst būt savainoti. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(5) Kopējā pieļaujamā nozveja / Maksas

Atļautais nozvejas apjoms: || 2 000 tonnu gadā,

Maksa: || 90 euro par tonnu.

Maksu aprēķinās pēc katra 3 mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums 500 euro par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja.

– Zvejottiesīgo kuģu skaits || 2 kuģi

– Zvejottiesīgo kuģu veids || Traleri dziļjūras bentisko sugu zvejai

– Senegālas vai citu ĀKK valstu jūrnieku nodarbināšana || 20 % apkalpes

– Ikgadējais bioloģiskās atjaunošanās periods || No 1. maija līdz 30. jūnijam[3]

3.a papildinājums

Tālu migrējošās sugas: zvejas žurnāls — ICCAT izstrādātais paraugs ||

|| || Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Citi ||

||

|| || || || || || || || || || ||

Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Bruto tilpība (GT):         …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || ||

Karoga valsts:            ……………………………………………………………………........................... || Tilpība tonnās: ……………………………………………........ || || || || || || ||

||

Reģistrācijas numurs:       ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || ||

Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits:    ….…………………………………………………........................ || || || || || || || ||

Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: ………………………………………………...... || || ||

|| (Ziņojuma sniedzējs):      ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reisa Nr.: || ||

||

||

|| ||

Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) || Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) ||

Mēnesis || Diena || N/S platums || E/W garums || Zilā tunzivs vai dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai T. maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetraptunus audax vai T. albidus || (Melnais marlīns) Makaira indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane jeb I. platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Jaukta nozveja) || Dienas kopējā nozveja (svaru norāda tikai kg) || Saira || Kalmārs || Dzīvā ēsma || (Cita) ||

|| || || || || || Daudzums || Svars, kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīmes || || || || ||

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 2 – “Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. || 4 – Apakšējo rindu (Izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || ||

|| || 3 – Ar zvejas rajonu norāda kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda N vai S un E vai W. || || 5 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || || ||

3.b papildinājums. Dziļūdens bentiskās sugas: zvejas žurnāls — ES izstrādātais paraugs (Regulas (ES) Nr. 404/2011 VI pielikums)[4]

Nr............. || EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS ŽURNĀLS || Diena Mēnesis Stunda Gads , 20-- , Iziešana no ostas (4) 1-------1 1----------1 1---------1 no 1-------------------------1 Atgriešanās ostā (5) 1--------1 1---------1 1----------1 līdz 1 -------------------------1 Izkraušana (6) 1---------1 1----------1 1----------1                   1--------1

Kuģa(-u) vārds(-i) (1)                   Ārējā identifikācija (2) _______________________________            __________________________ Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)          (1) || Kapteiņa(-u) vārds, uzvārds --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------1 Adrese(-es) 1----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------1

Zvejas rīks (8)            Linuma acs izmērs (9)                        Izmērs (10) 1------------------1         1-------------------1        1-----------------1 ||         Ja veic pārkraušanu citā kuģī (7)   Diena 1--------1              Mēnesis 1------------------1 1----------1 || Vārds un radio izsaukuma signāls (ja ir)--------------------------------------------- Ārējā identifikācija--------------------------------------------------------- Saņēmēja zvejas kuģa valstspiederība ---------------------------------------

Datums (11) || Zvejas darbību skaits (12) || Zvejas laiks (13) || Vieta (14) || Uz kuģa paturēto sugu nozveja dzīvsvara kilogramos vai vienību skaits (15)²

|| || || Statistiskais taisnstūris || ICES zona NAFO/ CECAF/ GFCM || Trešās valsts zvejas zona || || || || || || || || || || || || Attiecīgās sugas vienības svaru norādīt dzīvsvarā || Iniciāļi

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || ||

Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) || ICES zona NAFO/ CECAF/ GFCM (22) || Trešās valsts zvejas zona (22) || || || || || || || || || || || || Izmetumu kopapjoma aplēse

Izkraušanas/ citā kuģī pārkraušanas deklarācija (*) / (18) kilogramos vai lietotajā vienībā: vienāda ar…………….. kilogramiem

|| || || || || || || || || || || || || Paraksts Kapteinis/aģents Π (20) Aģenta uzvārds un adrese (vajadzības gadījumā) (21) Aģenta uzvārds un adrese (vajadzības gadījumā) (21)

|| || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || ■ || || || ||

(*) Lieko svītrot_

3.c papildinājums

4. papildinājums

Ģeogrāfiskās koordinātas

Zvejas zonas un zvejai aizliegtās zonas Senegālā

Senegālas zvejas zonu un zvejai un kuģošanai aizliegto zonu koordinātas Senegālas Puse paziņos pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

5. papildinājums

VMS ZIŅOJUMI SENEGĀLAI

VMS DATU FORMĀTS — ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements || Lauka kods || Obligāti/ fakultatīvi dati || Saturs

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu

Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts || FS || O || Ziņojuma dati: karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS vai EXI)

Radio izsaukuma signāls (IRCS) || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs — ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || O || Kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums || LT || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos +/– GG.ggg (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums || LG || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos +/– GG.ggg (WGS84)

Kurss || CO || O || Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums || SP || O || Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums || DA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Datus pārraida pēc turpmāk aprakstītā parauga.

Izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1.

Dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” norāda ziņojuma sākumu.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//).

Lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas.

Fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

6. papildinājums

Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

1. Vispārīgi noteikumi

(1) Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (turpmāk „ERS”), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Senegālas ūdeņos, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk „ERS dati”).

(2) ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Senegālas ūdeņos, lai tur veiktu zvejas darbības.

(3) ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, sākotnēji tos nosūtot karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk FMC), kas pēc tam nodrošina, lai tie būtu automātiski pieejami Senegālas Zvejas aizsardzības un uzraudzības departamentam (DPSP).

(4) Karoga valsts un Senegāla nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā, un ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz 3 gadus.

(5) ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

(6) Karoga valsts un Senegāla izraugās katru korespondenta ERS, kas kalpos kā kontaktpunkts.

(a) Attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

(b) Karoga valsts FMC un Senegālas FMC sava attiecīgā korespondenta ERS kontaktinformāciju (uzvārdus, adreses, tālruņa un faksa numurus un e-pastus) paziņo viens otram, pirms piegādātājs sācis ERS izveidi.

(c) Ja ERS kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

2. ERS datu reģistrēšana un paziņošana

(1) ES zvejas kuģis:

(a) reizi dienā paziņo ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Senegālas ūdeņos;

(b) par katru zvejas darbību reģistrē visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomu;

(c) par katru sugu, kas minēta Senegālas izdotajā zvejas atļaujā, norāda arī nulles apjoma nozveju;

(d) katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

(e) daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja vajadzīgs, ar īpatņu skaitu;

(f) par katru sugu ERS datos reģistrē citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(g) katru reizi, kad kuģis ieiet Senegālas ūdeņos („COE” ziņojums) vai iziet no tiem („COX” ziņojums), ERS datos reģistrē īpašu ziņojumu, kurā par katru Senegālas izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu ietverti daudzumi, kas paturēti uz kuģa pēc katras ieiešanas šajos ūdeņos;

(h) katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 1. punktā minēto formātu.

(2) Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

(3) Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Senegālas FMC.

(4) Senegālas FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot atbildes ziņojumu, un ievēro konfidencialitāti attiecībā pret šiem datiem.

3. Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

(1) Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

(2) Karoga valsts informē Senegālu par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(3) Ja ERS sistēma nedarbojas, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota un bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis piestāj ostā šo 10 dienu laikā, Senegālas ūdeņos zvejas darbību tas var atsākt vienīgi tad, ja ERS sistēma ir pilnīgā darba kārtībā, izņemot gadījumus, kad Senegāla izdevusi īpašu atļauju.

(a) Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas, pirms ERS sistēma atkal pilnībā nav atsākusi darboties un to apliecina karoga valsts un Senegāla vai

(b) ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Pēdējā gadījumā karoga valsts par savu lēmumu informē Senegālu pirms kuģa iziešanas no ostas.

(4) Katram ES kuģim, kas veic zvejas darbības Senegālas ūdeņos un kam ERS sistēmā konstatēta kļūme, katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC jāpārraida ERS dati savas karoga valsts FMC, izmantojot jebkuru citu elektronisku saziņas līdzekli, kas pieejams Senegālas FMC.

(5) ERS datus, ko nav bijis iespējams nosūtīt Senegālai ar ERS sistēmas starpniecību sistēmas traucējumu dēļ, karoga valsts FMC nosūta Senegālas FMC tādā elektroniskā formātā, par kuru šie centri ir savstarpēji vienojušies. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

(6) Ja 3 dienas pēc kārtas Senegālas FMC nesaņem kuģa ERS datus, Senegāla var pieprasīt kuģim nekavējoties atgriezties Senegālas izraudzītā ostā, lai veiktu izmeklēšanu.

4. FMC traucējumi – ERS datu nesaņemšana Senegālas Zvejas uzraudzības centrā

(1) Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

(2) Pirms ERS darbības sākuma karoga valsts FMC un Senegālas FMC savstarpēji vienojas par alternatīviem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kuri jāizmanto ERS datu nosūtīšanā, ja FMC konstatēti traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām izmaiņām.

(3) Ja Senegālas FMC paziņo, ka ERS dati nav saņemti, karoga valsts FMC identificē problēmas iemeslus un veic atbilstīgus pasākumus problēmas atrisināšanai. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Senegālas FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4) Ja problēmas atrisināšanai nepieciešamas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Senegālas FMC, izmantojot vienu no alternatīvajām elektroniskās paziņošanas iespējām, kas paredzētas 3. punkta 5) apakšpunktā.

(5) Senegāla attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Senegālas FMC.

5. FMC uzturēšana

(1) Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

(2) Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

(3) Ja uzturēšanas pasākumi ir ilgāki par 24 stundām, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot vienu no alternatīvajām elektroniskās paziņošanas iespējām, kas paredzētas 3. punkta 5) apakšpunktā.

(4) Senegāla attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

7. papildinājums

SENEGĀLAS KONTAKTINFORMĀCIJA

1. DPM

Adrese: Place du Tirailleur, 1 rue Joris, BP 289 Dakar

E-pasts:infos@dpm.sn ; cjpmanel@gmail.com

Tālrunis: + 221 338230137

Fakss: + 221 338214758

2. Zvejas atļaujas pieteikumiem

Adrese: Place du Tirailleur, 1 rue Joris, BP 289 Dakar

E-pasts:infos@dpm.sn ; cjpmanel@gmail.com

Tālrunis: + 221 338230137

Fakss: + 221 338214758

3. Zvejas aizsardzības un uzraudzības departaments (DPSP) un paziņošana par ieiešanu zonā/iziešanu no tās

FMC nosaukums (izsaukuma kods): Papa Sierra

Radio:

            VHF: F1 16. kanālā; F2 71. kanālā

            HF: F1 5,283 mHz; F2 7,3495 mHz

Adrese:

E-pasts: crrsdpsp@gmail.com

E-pasts (alternatīvai): surpeche@hotmail.com

Tālrunis: + 221 338602465

Fakss: + 221 338603119

4. CRODT (Centre de Recherche Océanographique de Dakar Thiaroye)

Adrese: Pôle de Recherches de Hann Sis au Laboratoire National d'Elevage et de Recherches vétérinaires (PRH/LNERV)

BP 2241 Dakar

E-pasts: massal.fall@gmail.com

Tālrunis: + 221 773339289 / 776483936

Fakss: + 221 338328265

[1]               Vajadzības gadījumā zvejas zonu var definēt ar tā daudzskaldņa koordinātām, kurš norobežo platību, kurā zveja ir atļauta. Šīs koordinātas Senegālas iestādes paziņo Eiropas Komisijai pirms šā protokola stāšanās spēkā.

[2]               Šis noteikums tiks pārskatīts gadu pēc piemērošanas sākuma.

[3]               Bioloģiskās atjaunošanās periodu tāpat kā citus tehniskos saglabāšanas pasākumus novērtēs gadu pēc protokola piemērošanas sākuma, un pēc apvienotās zinātniskās grupas ieteikuma tos pielāgos, ņemot vērā krājumu stāvokli.

[4]               Regulas (ES) Nr. 404/2011 X pielikumā ir izklāstīti ES zvejas kuģu kapteiņiem dotie norādījumi prasīto datu ierakstīšanai zvejas žurnālā.