PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.           Noteikumi, kas piemērojami finansiālajam ieguldījumam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1] (turpmāk “EGF regula”).

2.           Pēc tam, kad 89 uzņēmumos, kas blakusesošajos NUTS 2. līmeņa reģionos Gelderlandē (Gelderland) un Overeiselā (Overijssel) (Nīderlandē) darbojas NACE 2. red. 41. nodaļā minētajā nozarē (ēku būvniecība)[2], bija atlaisti darba ņēmēji, Nīderlandes iestādes 2014. gada 20. februārī iesniedza pieteikumu EGF/2014/002 NL/Gelderland-Overijssel construction finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF.

3.           Izskatījusi minēto pieteikumu, Komisija atbilstoši piemērojamajiem EGF regulas noteikumiem secināja, ka EGF finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

EGF pieteikums: || EGF/2014/002 NL/Gelderland-Overijssel construction

Dalībvalsts: || Nīderlande

Attiecīgais(-ie) reģions(-i) (NUTS 2. līmenis): || NL-22 (Gelderlande) un NL-21 (Overeisela)

Pieteikuma iesniegšanas datums: || 20.2.2014.

Pieteikuma saņemšanas apstiprinājuma datums: || 5.3.2014.

Papildu informācijas pieprasīšanas datums: || 6.3.2014.

Papildu informācijas iesniegšanas termiņš: || 17.4.2014.

Izvērtējuma pabeigšanas termiņš: || 10.7.2014.

Intervences kritērijs: || EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītais kritērijs

Ekonomiskās darbības nozare(-s) (nodaļa saskaņā ar NACE 2. red.): || 41. nodaļa (ēku būvniecība)

Atskaites periods (deviņi mēneši): || 1.3.2013.–1.12.2013.

Atlaisto darba ņēmēju skaits vai darbības pārtraukšanas gadījumu skaits atskaites periodā: || 562

To atbalsta saņēmēju skaits, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu un varētu piedalīties attiecīgajos pasākumos: || 475

Individualizēto pakalpojumu budžets (EUR): || 2 601 250

EGF īstenošanas budžets (EUR): || 108 385

Kopējais budžets (EUR): || 2 709 635

Pieprasītais EGF finansiālais ieguldījums (EUR): || 1 625 781 (60 % no kopējā budžeta)

PIETEIKUMA IZVĒRTĒŠANA

Procedūra

4.           Pieteikumu “EGF/2014/002 NL/Gelderland-Overijssel construction” Nīderlandes iestādes iesniedza 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti 5. un 6. punktā minētie intervences kritēriji, t. i., 2014. gada 20. februārī. Komisija apstiprināja pieteikuma saņemšanu divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, t. i., 2014. gada 5. martā. 2014. gada 6. martā Komisija lūdza Nīderlandes iestādes sniegt papildu informāciju. Nīderlandes iestādes sniedza minēto papildu informāciju sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, līdz kura beigām Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2014. gada 10. jūlijā.

Pieteikuma atbilstība kritērijiem

Intervences kritēriji

5.           Nīderlandes iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu atskaites perioda laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā ekonomikas nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2 līmenī.[3].

6.           Pieteikums attiecas uz:

– 562 darba ņēmējiem, kas atlaisti[4] uzņēmumos[5], kuri blakusesošajos reģionos Gelderlandē (NL 22) un Overeiselā (NL 21) darbojas NACE 2. red. 41. nodaļā minētajā nozarē (ēku būvniecība);

– deviņu mēnešu pārskata periodu, kas ilgst no 2013. gada 1. marta līdz 2013. gada 1. decembrim.

Atlaisto darba ņēmēju un darbības izbeigšanas gadījumu skaita aprēķināšana

7.           Atlaisto darba ņēmēju skaits aprēķināts šādi:

– 215 no datuma, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu;

– 347 no darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datuma.

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

8.           Kopumā uz atbalstu var pretendēt 562 saņēmēji.

Saikne starp atlaišanas gadījumiem un globālo finanšu un ekonomisko krīzi, par kuru runāts Regulā (EK) Nr. 546/2009

9.           Lai pierādītu, ka konkrētie atlaišanas gadījumi ir saistīti ar globālo finanšu un ekonomisko krīzi, par kuru runāts Regulā (EK) Nr. 546/2009, Nīderlandes iestādes norāda, ka produkcijas apjoma un nodarbinātības negatīvās tendences, kas vērojamas būvniecības nozarē un jo īpaši ēku (sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju) būvniecības jomā, ir izraisījuši vairāki faktori, kas ir saistīti ar finanšu un ekonomisko krīzi, proti, banku lēmums piemērot stingrākus noteikumus hipotekāro aizdevumu un citu aizdevumu ņēmējiem, kuru dēļ ir būtiski samazinājies piešķirto hipotekāro aizdevumu un citu aizdevumu skaits, valdības īstenotie taupības pasākumi, kuru mērķis ir samazināt valsts parādu un budžeta deficītu un kuru dēļ samazinās valsts izdevumi, un straujā cenu un vērtības samazināšanās mājokļu tirgū, kas apgrūtina mājokļu pirkšanu un pārdošanu.

10.         Nīderlandes iestādes norāda, ka Nīderlandes finanšu nozare ir starptautiska nozare, kurā investīcijas un spēja piešķirt hipotekāros un citus aizdevumus ir atkarīga no starptautiskā kapitāla tirgus norisēm. Nīderlandes banku spēja piesaistīt depozītu līdzekļus vietējā tirgū ir ierobežota, tātad bankas nevar finansēt Nīderlandes hipotekāros aizdevumus, izmantojot tikai Nīderlandē piesaistīto kapitālu. Tāpēc Nīderlandes bankas ir atkarīgas no starptautiskā kapitāla tirgus. Finanšu nozares uzņēmumiem ir jāievēro starptautiskie noteikumi izmaksu samazināšanas, kapitālieguldījumu, aizdevumu cenu izmaiņu, atlikuma samazināšanas un finanšu rezervju jomā. Aplūkojot diagrammu, kurā attēlota situācija hipotekāro aizdevumu tirgū 2008.–2012. gadā, redzams, ka ikgadējais neto pieaugums ir būtiski samazinājies, proti, no 7,2 % 2008. gadā līdz 1,9 % 2012. gadā.

1. diagramma: banku izsniegto hipotekāro aizdevumu ikgadējais neto pieaugums

* Nīderlandes Nacionālās bankas dati[6]

11.         Dati par MVU piešķirtajiem aizdevumiem jau kopš 2008. gada liecina par negatīvu tendenci.

1. attēls: aizdevumu piešķiršana MVU (Nīderlandes Nacionālās bankas dati)[7]

Aptuveni 98 % Nīderlandes būvniecības uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi, un šiem uzņēmumiem ir grūti saņemt aizdevumus, kā dēļ daudzi uzņēmumi bankrotē un darba ņēmēji zaudē darbu.

12.         Ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ Nīderlandes valdībai ir jāsamazina budžeta deficīts un valsts parāds, šim nolūkam ieviešot intensīvu pasākumu programmu. 2015. gadā budžeta izdevumus ir paredzēts samazināt par EUR 24 miljardiem. Tas radītu negatīvas sekas būvniecības nozarē, jo valsts izdevumu samazināšanai ir tieša negatīva ietekme uz infrastruktūras un mājokļu būvniecības programmās ieguldīto līdzekļu apjomu. Valdības sāktā valsts izdevumu samazināšana ietekmē arī provinču pašvaldību darbību, piem., Gelderlandes provinces pašvaldība kopš 2011. gada katru gadu samazina budžeta izdevumus par EUR 58 miljoniem. Overeiselas province 2014. gadā samazinās budžeta izdevumus par EUR 17,4 miljoniem[8]. Būvniecības nozare daudzējādā ziņā ir atkarīga no situācijas reģiona vietējā tirgū. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītās negatīvās ekonomiskās tendences un ar to saistītās valsts budžeta programmu sašaurināšanas dēļ stāvoklis būvniecības nozarē ir nestabils; īpaši neaizsargāti ir tie nozares uzņēmumi, kas darbojas Gelderlandes un Overeiselas reģionālajā tirgū.

13.         Laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam jaunuzcelto māju kopējais skaits Nīderlandē samazinājās par 61 014 vienībām. Overeiselā jaunuzcelto māju skaits samazinājās par 2625, bet Gelderlandē – par 7941. Jauno mājokļu cenu un būvniecības apjomu samazināšanās ļoti negatīvi ietekmēja nodarbinātību būvniecības nozarē. Minēto pārmaiņu dēļ daudzi uzņēmumi bankrotēja un daudzi būvstrādnieki zaudēja darbu.

1. tabula. Dzīvojamo ēku būvatļauju skaits[9]

|| Reģioni || 2008 || 2009 || 2010 || 2011 || 2012 || 2013

Nīderlande || Būvatļauju kopskaits || 87 198 || 72 646 || 61 028 || 55 804 || 37 370 || 26 184

Overeisela || Būvatļauju kopskaits || 4937 || 4048 || 4504 || 3332 || 2711 || 2312

Gelderlande || Būvatļauju kopskaits || 12 199 || 9417 || 8342 || 8656 || 5753 || 4258

Notikumi, kas izraisīja atlaišanu un darbības izbeigšanu

14.         Kopš 2008. gada būvniecības nozari Nīderlandē negatīvi ietekmē finanšu un ekonomiskā krīze, kuras dēļ būvniecības produkcijas apjoms arvien samazinās (situācija nedaudz uzlabojās vienīgi 2011. gadā). Salīdzinot ar 2011. gadu, 2012. gadā ēku būvniecības (NACE 2. red. 41. nodaļa)[10] produkcijas apjoms samazinājās par 10,2 %. Šī negatīvā tendence saglabājās arī 2013. gadā, kad martā būvniecības produkcijas apjoms samazinājās vēl par 10 %[11].

Tabula: Gada apgrozījums ēku būvniecības nozarē pēc uzņēmuma lieluma

Nozare (SBI 2008) || Laikposms || Attīstība, visi uzņēmumi || Attīstība, mazie uzņēmumi || Attīstība, vidējie uzņēmumi || Attīstība, lielie uzņēmumi

Ēku būvniecība || 2008 || 10,5 || 16,6 || 11,6 || 6,6

Ēku būvniecība || 2009 || -7,9 || 3,5 || -13,0 || -8,2

Ēku būvniecība || 2010 || -11,9 || -5,6 || -17,1 || -10,1

Ēku būvniecība || 2011 || 3,1 || 8,6 || 7,1 || -3,9

Ēku būvniecība || 2012 || -10,1 || -10,4 || -12,7 || -7,4

15.         2013. gada pirmajos divos ceturkšņos Nīderlandē būvniecības nozarē tika zaudēti 28 000 darba vietu[12]. Turpmāk attēlā parādīts, ka būvniecības nozarē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, zaudēts visvairāk darba vietu.

16.         Būvniecības apjoma un nodarbinātības negatīvās tendences Nīderlandē īpaši smagi skāra Gelderlandi un Overeiselu, jo šajās provincēs darbojas daudzi būvniecības uzņēmumi. 2012. gadā Gelderlandē darbojās aptuveni 15 500 šādu uzņēmumu, bet Overeiselā – aptuveni 7500 uzņēmumu[13].

Turpmāk tabulā norādītas ziņas par būvniecības produkcijas apjomu abās provincēs laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam[14].

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || 2011 || 2012 || 2013 || 2014*

Gelderlande || 7835 || 7480 || 6615 || 7296 || 6921 || 6330 || 6155

Overeisela || 4169 || 3745 || 3795 || 3877 || 3519 || 3390 || 3395

# miljonos EUR

* Aplēses

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī

17.         Gelderlandē būvniecības nozarē ir nodarbināti aptuveni 60 000 cilvēku, t. i., 6,3 % strādājošo[15]. Overeiselā būvniecības nozarē ir nodarbināti 39 500 cilvēku, t. i., aptuveni 7,3 % strādājošo[16]. 2011. gadā būvniecības nozare veidoja 12 % no Gelderlandes IKP un 10 % no valsts IKP. Overeiselā būvniecības nozares īpatsvars IKP sasniedza 8,4 %[17].

Tabula: Reģionālā IKP dati attiecībā uz būvniecības nozari

Objekts || Nozares || Reģioni || Laikposms || Vērtība miljonos EUR

IKP || Visi saimnieciskās darbības veidi || Nīderlande || 2011 || 536 618

IKP || Visi saimnieciskās darbības veidi || Overeisela || 2011 || 31 984

IKP || Visi saimnieciskās darbības veidi || Gelderlande || 2011 || 54 186

IKP || Būvniecība || Nīderlande || 2011 || 28 986

IKP || Būvniecība || Overeisela || 2011 || 2449

IKP || Būvniecība || Gelderlande || 2011 || 3559

Minētie nodarbinātības un IKP dati liecina par to, ka būvniecībai šo provinču ekonomikā un darba tirgū ir ļoti liela nozīme. Tāpēc paredzams, ka šajā nozarē strādājošo atlaišanai būs būtiska negatīva ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku un nodarbinātības līmeni.

18.         Overeiselā un Gelderlandē atlaišanas gadījumu skaits būvniecības nozarē ir būtiski palielinājies, un, salīdzinot ar valsts kopējiem datiem, bezdarbnieku skaits abās minētajās provincēs veido 39 % no kopējā atlaišanas gadījumu skaita 2012. gadā. Tabulā pa mēnešiem norādīts, kā trīs gadu laikā palielinājies bezdarbnieku skaits[18].

Tabula: Atlaisto darba ņēmēju skaits būvniecības nozarē

|| J || F || M || A || M || J || J || A || S || O || N || D

2011 || 5572 || 4998 || 4461 || 4072 || 3932 || 4479 || 4496 || 4189 || 4162 || 4287 || 4526 || 5574

2012 || 5961 || 6184 || 5825 || 5614 || 5580 || 5643 || 6270 || 6486 || 6474 || 6712 || 7404 || 9060

2013 || 10 136 || 10 518 || 10 416 || 9945 || 9592 || 9410 || 10 285 || 10 197 || 10 200 || 9550 || 10 165 || 11 681

Šie skaitļi atklāj to, cik dramatiska abās provincēs ir situācija būvniecības nozarē. Bezdarbs šajā nozarē strauji palielinās, augstāko līmeni sasniedzot laika posmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada martam un pēc tam paliekot praktiski tajā pašā līmenī.

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

19.         Attiecīgajos pasākumos varētu piedalīties 475 personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu.

20.         Potenciālos dalībniekus pēc to dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi:

Kategorija || Paredzēto atbalsta saņēmēju skaits

Dzimums: || vīrieši || 440 || (92,6 %)

|| sievietes || 35 || (7,4 %)

Valstspiederība: || ES dalībvalstu valstspiederīgie || 475 || (100 %)

|| citu valstu pilsoņi || 0 || (0 %)

Vecuma grupa: || 15–24 gadi || 15 || (3,1 %)

|| 25–29 gadi || 46 || (9,7 %)

|| 30–54 gadi || 310 || (65,3 %)

|| 55–64 gadi || 104 || (21,9 %)

|| vairāk nekā 64 gadi || 0 || (0 %)

Ierosinātie pasākumi

21.         Individualizētie pakalpojumi, kas jāsniedz atlaistajiem darba ņēmējiem, sastāv no šādām darbībām, kuras apvieno, veidojot koordinētu individualizēto pakalpojumu kopumu, kura mērķis ir atlaistos darba ņēmējus atkal integrēt nodarbinātībā.

(1) Uzņemšana un palīdzība darba meklēšanā

(a) Rūpīga visu potenciālo dalībnieku uzņemšana, pārbaudot dalībnieku spējas un prasmes, noskaidrojot viņu vēlmes un nosakot iespējamos turpmākās rīcības virzienus.

(b) Palīdzība darba meklēšanā – individuāli pielāgota programma, ko piedāvā visiem individuālajiem dalībniekiem: aktīvi atbalsta pasākumi, kas ietver nepieciešamo dokumentu sagatavošanu darba meklēšanai un pārcelšanai citā darbā, intensīvas profesionālās mācības, karjeras veicināšanas pasākumus, īpaša pakalpojumu centra izveidi būvniecības nozarei un intensīvu saziņu ar darba devējiem.

(2) Apmācības un pārkvalifikācijas pasākumi

Mācību un pārkvalifikācijas iespējas, kā arī papildu pasākumi, kas paredzēti būvniecības nozarē strādājošajiem vai ieviesti saistībā ar jaunām profesijām. Šiem pasākumiem projektā ir ļoti liela nozīme, lai atlaistajiem darba ņēmējiem sniegtu plašākas iespējas darba tirgū. Apmācība darbam būvniecības nozarē tiek nodalīta no mācībām, kas saistītas ar darbu ārpus būvniecības nozares. Apmācot darba ņēmējus darbam būvniecības nozarē (pamatojoties uz iepriekšējā EGF projekta rezultātiem), Nīderlandes iestādes cenšas palīdzēt atlaistajiem darba ņēmējiem kļūt par “daudzpusīgākiem speciālistiem”, uzskatot, ka tas būtiski uzlabos šo darba ņēmēju izredzes darba tirgū.

Organizējot mācības, kas saistītas ar darbu ārpus būvniecības nozares, jāņem vērā potenciālo dalībnieku iespējas un profesionālā pieredze. Attiecīgajiem darba ņēmējiem ir izredzes atrast darbu ne tikai transporta nozarē, bet arī nozarēs, kas ir saistītas ar būvniecību, piemēram, būvniecības transporta, montāžas darbu vai azbesta konstrukciju demontāžas jomā.

Tikai izņēmuma gadījumos atlaistajiem darba ņēmējiem tiks piedāvāta iespēja apgūt nepieciešamās iemaņas darbam nozarē, kas nav saistīta ar būvniecību vai tai radniecīgām nozarēm. Tomēr, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi, kas gūta, īstenojot iepriekšējo EGF projektu, kura laikā vairāki darba ņēmēji pārkvalificējās darbam veselības aprūpes nozarē un atrada darba vietas, šāda iespēja tiks pieļauta arī šā projekta īstenošanas gaitā.

Apmācības/pārkvalifikācijas piemēri:

(a) būvstrādnieka (namdara) pārkvalificēšanās, apgūstot mūrnieka vai santehniķa prasmes un tādējādi kļūstot par daudzpusīgāku amatnieku;

(b) būvstrādnieka pārkvalificēšana darbam transporta nozarē;

(c) būvstrādnieka apmācība darbam citā nozarē, piemēram, veselības aprūpes nozarē darbam neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī vai darbam dārzkopības/lauksaimniecības nozarē.

(3) Pārcelšanas atbalsts

Pārcelšanas atbalsta pakalpojumus izmanto tālab, lai nodrošinātu dalībniekiem iespēju strādāt citās nozarēs, kas nav būvniecības nozare, kurā viņi strādāja pirms darba zaudēšanas. Lai noteiktu, vai attiecīgā persona var mainīt karjeru, un izlemtu, kāda izglītības programma būtu jāizvēlas, tiks izmantoti tādi instrumenti kā profesionālā orientācija un karjeras konsultācijas. Profesionālās orientācijas pasākumu iznākums var būt attiecīgajam dalībniekam piemērotas un ar būvniecības nozari visdrīzāk nesaistītas mācību programmas izvēle.

Projekta īstenošanas gaitā Nīderlandes iestādes izmantos pārcelšanas atbalsta pasākumus arī tam, lai vispārīgi sagatavotu potenciālos dalībniekus darba tirgum. Daudzi projekta dalībnieki ir ilgstoši strādājuši būvniecības nozarē un nav raduši iesniegt darba pieteikumus, strādāt ar CV vai izmantot sociālos medijus, lai pieteiktos darbā. Projekta gaitā tiks sniegts atbalsts saistībā ar šo instrumentu izmantošanu.

(4) Darbinieku mobilitātes grupa

Šā pasākuma mērķis ir izveidot elastīgu darbinieku grupu, ko varētu izmantot gan darba meklētāji, gan darba dēvēji, kuri var piedāvāt (pagaidu) darba vietas. Šo pakalpojumu var izmantot, lai organizētu elastīgu darbaspēka sadali. Tādējādi pārkvalificētie darba ņēmēji varēs gūt nepieciešamo darba pieredzi un iepazīties ar jauniem darba devējiem. Budžetā paredzētās izmaksas ir saistītas ar darbinieku mobilitātes grupas izveidi un ieinteresētu uzņēmumu piesaistīšanu. Budžetā paredzētās izmaksas ietver darbaspēka izmaksas, nomas maksu un citus nepieciešamos izdevumus (tīmekļa vietnes uzturēšana, sabiedrisko attiecību pasākumi, darba sludinājumu publicēšana presē utt.). Darbinieku mobilitātes grupas uzdevums būs meklēt (pagaidu) darba vietas projekta dalībniekiem. Kad darba ņēmēji būs apmācīti, viņi visdrīzāk tiks iekļauti mobilitātes grupā, lai sameklētu darbu. Dažkārt dalībnieki pēc apmācības beigām var nekavējoties sākt darbu jaunā darba vietā, piemēram, pēc stažēšanās vai tāpēc, ka attiecīgie dalībnieki jau mācību gaitā ir guvuši darba pieredzi uzņēmumā. Dalībniekus mobilitātes grupā var iekļaut arī uzreiz pēc uzņemšanas. Nīderlandes iestādes paredz, ka mobilitātes grupā tiks iekļauti un tādā veidā darbu atradīs aptuveni 225 projekta dalībnieki.

22.         Ierosinātie pasākumi, kas aprakstīti iepriekš, veido aktīvus darba tirgus pasākumus saskaņā ar EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

23.         Nīderlandes iestādes ir sniegušas nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Iestādes ir apliecinājušas, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Plānotais budžets

24.         Paredzamās kopējās izmaksas ir EUR 2 709 635, kas ietver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem EUR 2 601 250 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kā arī kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem EUR 108 385 apmērā.

25.         Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 625 781 (60 % no kopējām izmaksām).

Darbības || Plānotais dalībnieku skaits || Plānotās izmaksas par katru dalībnieku (EUR) || Plānotās kopējās izmaksas (EUR); (% no kopējām izmaksām)

Individualizētie pakalpojumi (darbības, ko veic saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu)

Palīdzība darba meklēšanā || 475 || 1665 || 790 875

Uzņemšana || 475 || 515 || 244 625

Apmācība un pārkvalifikācija: a) apmācība un pārkvalifikācija darbam būvniecības nozarē b) apmācība un pārkvalifikācija darbam radniecīgās nozarēs c) apmācība darbam ārpus būvniecības nozares || 75 50 25 || 5000 6500 12 710 || 375 000 325 000 317 750

Pārcelšanas atbalsts || 50 || 3355 || 167 750

Darbinieku mobilitātes grupa || 225 || 1691,78 || 380 650

Starpsumma (a): || – || – ||  2 601 250

Sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kā arī kontroles un ziņojumu sniegšanas darbības

1. Sagatavošanās darbības || – || 0

2. Pārvaldība || – || 27 096

3. Informācija un publicitāte || – || 27 096

4. Kontrole un ziņojumu sniegšana || – || 54 193

Starpsumma (c): || – || 108 385; (4 %)

Kopējās izmaksas (a + c): || – || 2 709 635

EGF ieguldījums (60 % no kopējām izmaksām) || – || 1 625 781

26.         To darbību izmaksas, kas uzskatāmas par EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajām darbībām, ir EUR 0 un attiecīgi nepārsniedz 35 % no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām.

Izdevumu atbilstības periods

27.         Individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem Nīderlandes iestādes sāka sniegt 2014. gada 1. februārī. Tāpēc EGF finansiālo ieguldījumu saistībā ar izdevumiem par 25. punktā minētajām darbībām (starpsumma (a)) Nīderlandes iestādes var saņemt no 2014. gada 1. februāra līdz 2016. gada 20. februārim.

28.         Administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Nīderlandes iestādēm radās 2014. gada 1. februārī. Tāpēc EGF finansiālo ieguldījumu saistībā ar izdevumiem par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kā arī kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem Nīderlandes iestādes var saņemt no 2014. gada 1. februāra līdz 2016. gada 20. augustam.

Papildināmība ar darbībām, kas finansētas no valsts vai Savienības līdzekļiem

29.         Nīderlandes iestādes ir norādījušas, ka iepriekš minētajiem pasākumiem, saistībā ar kuriem tiek saņemts finansiāls ieguldījums no EGF, nav piešķirts atbalsts no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

30.         Valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti ir EUR 250 000 liela subsīdija, ko Overeiselas province piešķīrusi, lai atbalstītu EGF bijušo darba ņēmēju reintegrācijas pasākumus, kā arī sociālo partneru (“O&O fondsen”) nodrošinātie līdzekļi, kas veido atlikušo līdzfinansējuma summu (t. i., EUR 833 854).

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

31.         Nīderlandes iestādes ir norādījušas, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums sagatavots, apspriežoties ar arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Sociālie partneri, kas pārstāv Nīderlandes būvniecības nozari, piedalās mācību iestāžu darba organizēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt minēto mācību iestāžu izglītības speciālisti organizē nozares speciālistu apmācību un nozares izglītības iestāžu darbu. Sociālie partneri vada arī Būvniecības nozares tehnisko biroju, kas ierosināja iesniegt pieteikumu. 2013. gada 3. decembrī, 5. decembrī un 16. decembrī Overeiselas provincē un 2013. gada 20. decembrī Gelderlandes provincē tika organizētas vairākas reģionālas tikšanās ar nozares pārstāvjiem un būvniecības uzņēmumiem. Iesaistītās puses un Darbinieku sociālās drošības institūta (UWV) pārstāvji izvērtēja problēmas būtību un nopietnību un norādīja, kādi pasākumi būtu jāveic, tostarp arī lūdzot EGF atbalstu, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atgriezties darba tirgū.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

32.         Pieteikumā ir detalizēti aprakstīta pārvaldības un kontroles sistēma un norādīti visu iesaistīto struktūru pienākumi. Nīderlandes iestādes ir informējušas Komisiju, ka finansiālā ieguldījuma pārvaldību un kontroli nodrošinās tās pašas iestādes, kas pārvalda un kontrolē Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma izlietojumu.

Saistības, ko uzņemas attiecīgā dalībvalsts

33.         Nīderlandes iestādes ir sniegušas visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz turpmāk minēto:

– veicot ierosinātās darbības un nodrošinot piekļuvi ierosinātajām darbībām, tiks ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi;

– ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

– uzņēmumi, kuros atlaisti darba ņēmēji un kuri pēc darbinieku atlaišanas turpina veikt saimniecisko darbību, ir izpildījuši ar atlaišanu saistītos juridiskos pienākumus un pienācīgi parūpējušies par saviem darbiniekiem;

– ierosinātās darbības ļaus sniegt atbalstu individuāliem darba ņēmējiem un netiks izmantotas uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanai;

– ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, un tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana

– ierosinātās darbības papildinās darbības, kas tiek finansētas, izmantojot struktūrfondu līdzekļus;

– EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

34.         EGF nedrīkst pārsniegt maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[19].

35.         Izskatot pieteikumu attiecībā uz nosacījumiem, kas izklāstīti EGF regulas 13. panta 1. punktā un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un paredzētās izmaksas, Komisija ierosina mobilizēt EGF līdzekļus EUR 1 625 781 apmērā, kas atbilst 60 % no ierosināto darbību kopējām izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu pieteikumā minēto pasākumu īstenošanā.

36.         Ierosināto lēmumu mobilizēt EGF līdzekļus kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 13. punktu[20].

Saistītie lēmumi

37.         Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF līdzekļu mobilizēšanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju EUR 1 625 781 apmērā.

38.         Tajā pašā laikā, kad tā pieņems šo priekšlikumu lēmumam par EGF līdzekļu mobilizēšanu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stāsies spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto lēmumu mobilizēt EGF līdzekļus.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2014/002 NL/Gelderland-Overijssel construction)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006[21], un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 13. punktā[22],

tā kā:

(1)       Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātajām personām, kuru darbība ir izbeigta tāpēc, ka globalizācijas dēļ ir notikušas būtiskas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu šīm personām atkal iekļauties darba tirgū.

(2)       EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenas), kā noteikts 12. pantā Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[23].

(3)       Nīderlande 2014. gada 20. februārī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu mobilizēšanai saistībā ar atlaišanu 89 uzņēmumos, kas blakusesošos NUTS 2. līmeņa reģionos Gelderlandē un Overeiselā darbojas NACE 2. red. 41. nodaļā minētajā nozarē (ēku būvniecība)[24], un vēlāk papildināja minēto pieteikumu, sniedzot papildu informāciju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktā. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)       Tāpēc EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 625 781 apmērā saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības vispārējam budžetam 2014. finanšu gadam mobilizē EGF, lai nodrošinātu summu EUR 1 625 781 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[3]               OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp., kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 31/2011.

[4]               EGF regulas 3. panta a) apakšpunkta nozīmē.

[5]               Attiecīgo uzņēmumu sarakstu un ziņas par katrā uzņēmumā atlaisto darba ņēmēju skaitu skat. pielikumā.

[6]               Avots: http://www.dnb.nl/nieuws/nieuwsoverzicht-en-archief/statistisch-nieuws-2012/dnb280065.jsp

[7]               Kredietverlening aan het MKB stuurgroep kredietverlening 2 mei 2012 (Aizdevumi, ko bankas piešķīrušas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem)

[8]               http://www.gelderland.nl/smartsite.dws?id=10825 Raksts par Gelderlandes provinces budžetu un budžeta izdevumu samazināšanu http://www.overijssel.nl/bestuur/overijssel/begroting-overijssel/ Raksts par Overeiselas provinces budžetu un budžeta izdevumu samazināšanu.

[9]               http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/?DM=SLNL&PA=82001NED&D1=0&D2=0-1&D3=0&D4=0,8,10&D5=237,254,271,288,305,l&HDR=T,G4&STB=G3,G1,G2&VW=T

[10]             http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/?DM=SLNL&PA=71999ned&D1=a&D2=a&D3=1&D4=19,24,29,34,l&HDR=T,G1&STB=G2,G3&VW=T

[11]             http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/default.aspx?DM=SLNL&PA=81808ned&D1=a&D2=a&D3=0&D4=118%2c135%2c138-145&HDR=T&STB=G1%2cG2%2cG3&VW=T Būvniecības apgrozījuma dinamika

[12]             http://www.cbs.nl/nl-NL/menu/themas/arbeid-sociale-zekerheid/publicaties/arbeidsmarkt-vogelvlucht/korte-termijn-ontw/2006-arbeidsmarkt-vv-bedrijfstak-art.htm Nodarbinātība pa nozarēm (dati pieejami tikai nīderlandiešu valodā)

[13]             Ziņas par 2012. gadu: Overeiselas un Gelderlandes statistikas datihttp://www.gelderland.databank.nl/; http://www.overijssel.nl/overijssel/cijfers-kaarten/databank-overijssel/. Ziņas par reģionālajiem būvniecības produkcijas apjomiem – EIB produkcijas apjoma un nodarbinātības prognozes būvniecības nozarē 2014. gadam

[14]             Avots: Būvniecības pētniecības ekonomiskais institūts (EIB) Ziņas par produkcijas apjomu 2008.–2013.gadā

[15]                    Gelderlandes provinces Ekonomiskās izpētes birojs. Gelderlandes provinces statistikas dati. http://www.gelderland.databank.nl/

[16]             Overeiselas provinces datubāze. Darba vietu skaits būvniecības nozarē 2012. gadā.http://overijssel.databank.nl/

[17]             http://statline.cbs.nl/StatWeb/publication/?DM=SLNL&PA=81355NED&D1=2&D2=0,8&D3=0,9,11&D4=l&HDR=T,G3&STB=G1,G2&VW=T Būvniecības nozares īpatsvars IKP Gelderlandes un Overeiselas provincē

[18]             Darbinieku sociālās drošības institūta (UWV) dati par situāciju Gelderlandē un Overeiselā.

[19]             OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

[20]             OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[21]             OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

[22]             OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

[23]             OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

[24]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Uzņēmums, kurā darbinieki atlaisti no darba || Reģions, kurā atrodas atlaisto darbinieku līdzšinējā darbavieta || Atlaisto darbinieku skaits katrā uzņēmumā || Atlaisto darbinieku skaita aprēķināšanas metode(-s)

A. Beverwijk en Zonen B.V. || Overeisela (NL21) || 3 || 2

Aan de Stegge Presolid Home Bv || Overeisela (NL21) || 2 || 2

Aannemers- en Staalconstructiebedrijf Aan de Stegge B.V. || Overeisela (NL21) || 13 || 2

Aannemersbedrijf Bramer BV || Overeisela (NL21) || 6 || 2

Aannemersbedrijf G. Bronkhorst en Zn Bv || Gelderlande (NL22) || 20 || 3

Aannemersbedrijf H. De Bondt Ede Bv || Gelderlande (NL22) || 7 || 3

Aannemersbedrijf H. J. W. Beijers V.O.F. || Gelderlande (NL22) || 2 || 2

Aannemersbedrijf Haafkes Veldwachter BV || Overeisela (NL21) || 3 || 2

Aannemersbedrijf Haarman || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Aannemersbedrijf Hoenderboom Bv || Gelderlande (NL22) || 12 || 3

Aannemersbedrijf Horenberg B.V. || Overeisela (NL21) || 8 || 2

Aannemersbedrijf J. Valk & Zonen B.V. || Overeisela (NL21) || 3 || 2

Aannemersbedrijf Rijsdijk || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Aannemersbedrijf Rougoor Bv || Gelderlande (NL22) || 2 || 3

Aannemingsbedrijf Boks vof || Gelderlande (NL22) || 1 || 3

Aannemingsbedrijf E. G. J. Steggink B.V. || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Aannemingsbedrijf HJ te Selle Bv || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Aannemingsbedrijf J. A. van Boxtel B.V. || Gelderlande (NL22) || 3 || 2

Aannemingsbedrijf Mecklenfeld B.V. || Overeisela (NL21) || 7 || 2 (1 darbinieks), 3 (6 darbinieki)

Aannemingsbedrijf Neijenhuis Bv || Gelderlande (NL22) || 11 || 3

Aannemingsbedrijf van Kessel B.v.” || Gelderlande (NL22) || 1 || 3

Aannemingsmaatschappij Olde-Rikkert Bv || Overeisela (NL21) || 46 || 2 (2 darbinieki), 3 (44 darbinieki)

AB Bouwservice Oost Nederland B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Allure Bouw Bv || Overeisela (NL21) || 26 || 3

B.v. aannemingsmaatschappij v/h P. Poeles || Overeisela (NL21) || 8 || 3

Bergman Aannemersbedrijf || Gelderlande (NL22) || 1 || 3

Beton-, Onderhoud-en Uitzet Werken Beerdsen || Gelderlande (NL22) || 3 || 3

Bouw- en Aannemingsbedrijf Rijswijk Bv || Gelderlande (NL22) || 4 || 3

Bouw- en Handelscentrum G. H. Bruggink B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf EBU Doetinchem B.V. || Gelderlande (NL22) || 7 || 2

Bouwbedrijf Gebr. Kamphuis B.V. || Overeisela (NL21) || 14 || 2

Bouwbedrijf Gebroeders Kleinjan Bv || Overeisela (NL21) || 10 || 3

Bouwbedrijf H. J. Klomps B.V. || Gelderlande (NL22) || 9 || 2

Bouwbedrijf Heimensen BV || Gelderlande (NL22) || 5 || 2

Bouwbedrijf Hulshof || Overeisela (NL21) || 7 || 2

Bouwbedrijf IJzerman Heerde B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf J. H. Scholten B.v. || Overeisela (NL21) || 6 || 3

Bouwbedrijf J. Heldoorn B.V. || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Bouwbedrijf Kampman B.V. || Gelderlande (NL22) || 4 || 2

Bouwbedrijf Louis Wijnhout B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf Middelhuis & Wopereis B.v. || Gelderlande (NL22) || 7 || 3

Bouwbedrijf Ottenhof BV || Overeisela (NL21) || 5 || 2

Bouwbedrijf Regeling bv || Overeisela (NL21) || 36 || 3

Bouwbedrijf Roosdom Tijhuis Rijssen B.V. || Overeisela (NL21) || 2 || 2

Bouwbedrijf Sprong BV || Gelderlande (NL22) || 11 || 3

Bouwbedrijf 't Woud Bv || Gelderlande (NL22) || 15 || 3

Bouwbedrijf Thus-Heebing B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf Van Swaay || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf Verploegh BV || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwbedrijf Wensink & Prins BV || Overeisela (NL21) || 6 || 2

Bouwcollectief Voorstonden Bv || Gelderlande (NL22) || 8 || 3

Bouwlijn Van Dijk B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Bouwonderneming Hoppen BV || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Broekhuizen Kabo B.V. || Gelderlande (NL22) || 2 || 2

De Vree en Sliepen BV || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

De Zeeuw BV || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Design Bouw B.V. || Overeisela (NL21) || 6 || 2

Dijkhuis Aannemersbedrijf BV || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Dst Bouw Management International Bv || Overeisela (NL21) || 1 || 3

Gebr. van der Geest B.V. || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Gebrs Lukkassen Metselwerk Bv || Gelderlande (NL22) || 45 || 3

Giesbers-Arnhem Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 3 || 2

Giesbers-Wijchen Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Groothuis bouwgroep || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Hegeman Bouw Vriezenveen B.V. || Overeisela (NL21) || 5 || 2

Henk Selles Bouwbedrijf || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Hoffman Bouwbedrijf B.V. || Gelderlande (NL22) || 8 || 2

Hoornstra Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 5 || 2

Kempink Bouwbedrijf Bv || Gelderlande (NL22) || 11 || 3

|| Gelderlande (NL22) || 2 || 2

Klein Haar aannemersbedrijf || Gelderlande (NL22) || 4 || 2

Koopmans Bouwgroep B.V. || Overeisela (NL21) || 7 || 2

Kraay aannemingsbedrijf bv || Gelderlande (NL22) || 15 || 3

Plegt-Vos Bouwgroep B.V. || Overeisela (NL21) || 2 || 2

Prefab totaal BV || Overeisela (NL21) || 23 || 3

Rots Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 7 || 2

Rtw Bv || Overeisela (NL21) || 7 || 3

Stenfert Spantbouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Temmink bouwbedrijf || Overeisela (NL21) || 2 || 2

Tomberg Funderingen en Onderbouw BV || Gelderlande (NL22) || 2 || 3

Van Benthem's Aannemingsbedrijf Bv || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Van Dijk Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 4 || 2

|| Overeisela (NL21) || 5 || 2

Van Dijk Bouw Twente B.V. || Overeisela (NL21) || 2 || 2

Van Driesten Harskamp Bouwbedrijf B.V. || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Van Kessel Bouw Bv || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Vastbouw Oost BV || Overeisela (NL21) || 1 || 2

Veluwezoom Verkerk Bouw B.V. || Gelderlande (NL22) || 19 || 2

VOF Oleander || Overeisela (NL21) || 4 || 3

Wam & van Duren Bouwgroep BV || Gelderlande (NL22) || 1 || 2

Kopējais atlaisto darbinieku skaits Uzņēmumu kopskaits || || 562 ||

89