PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Vispārējais konteksts, priekšlikuma pamatojums un mērķi

Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo[1], ir Direktīvas 90/396/EEK[2], ko pieņēma 1990. gada 29. jūnijā un kuru sāka piemērot no 1992. gada 1. janvāra, kodifikācija.

Direktīva 2009/142/EK ir Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērs, un tā nodrošina gāzveida kurināmā iekārtu brīvu apriti. Tā ir ievērojami veicinājusi vienotā tirgus izveidi un darbību attiecībā uz gāzveida kurināmā iekārtām. Ar to tiek saskaņoti nosacījumi attiecībā uz tās darbības jomā ietverto gāzveida kurināmā iekārtu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ciktāl tas skar gāzes drošības riskus un enerģijas racionālu izmantošanu.

Direktīvā 2009/142/EK ir noteiktas pamatprasības, kurām gāzveida kurināmā iekārtām  ir jāatbilst, lai tās darītu pieejamas ES tirgū.

Direktīva 2009/142/EK pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību ("Līgums") 114. pantu, un tā ir viena no pirmajām saskaņošanas direktīvām, kas balstās uz "jaunas pieejas" principiem, saskaņā ar kuriem ražotājiem jānodrošina, ka to ražojumi atbilst likumdošanas instrumentā paredzētajām obligātajām veiktspējas un drošības prasībām, tomēr nav šajā nolūkā netiek noteikti konkrēti tehniskie risinājumi vai specifikācijas.

Šā priekšlikuma nolūks ir atbilstīgi Komisijas pieņemtajiem vienkāršošanas mērķiem aizstāt Direktīvu 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, ar regulu.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2009/142/EK, nemainot tās jomu, ir jāatjaunina un jāprecizē daži tās nosacījumi. Minētie nosacījumi skar galvenokārt dažas nozarei specifiskas definīcijas, informāciju un veidu, kādā dalībvalstis informē par saviem gāzes piegādes parametriem, saistību ar citiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas attiecas uz gāzes iekārtām (citi to aspekti) un dažas būtiskas prasības, lai tos pilnīgotu un tādējādi samazinātu nepieciešamību pēc interpretācijas.

Ar ierosināto regulu netiek mainīta Direktīvas 2009/142/EK pašreizējā joma, tomēr ar to tiek koriģēti daži tās noteikumi, lai precizētu un atjauninātu to saturu. Ierosinātā regula ir arī saskaņota ar Lēmuma Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu noteikumiem.

Ar ierosināto regulu tiek precizēta arī saistība starp tās noteikumiem un citiem, konkrētākiem ES saskaņošanas tiesību aktiem. Ar to tiek precizēts arī, ka pamatprasību par enerģijas racionālu izmantošanu (šīs regulas I pielikuma 3.5. punkts) nepiemēros attiecībā uz tādu gāzveida kurināmā iekārtu energoefektivitātes aspektu, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem[3], īstenošanas pasākums. Līdz šim pieņemtie īstenošanas pasākumi atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK ir Direktīva 92/42/EEK par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem[4], Komisijas Regula (ES) Nr. 813/2013, ar ko Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem[5], Komisijas Regula (ES) Nr. 814/2013 par Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssildītājiem un karstā ūdens tvertnēm[6] un Komisijas Regulas (ES) Nr. 932/2012, ar ko īsteno Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecības veļas žāvētājiem[7]. Šajā regulā noteikto prasību par enerģijas racionālu izmantošanu nepiemēros gāzveida kurināmā iekārtām, uz kurām attieksies turpmāk paredzētie ekodizaina īstenošanas pasākumi saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK. Kamēr nav ekodizaina īstenošanas pasākumu, enerģijas racionālas izmantošanas prasību turpina piemērot. Tomēr tas neietekmē dalībvalstu pienākumu valsts mērogā pieņemt papildu pasākumus, lai veicinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanu, un papildu pasākumus par ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu[8], Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti[9] un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti[10]. Šādiem pasākumiem, kas noteiktos apstākļos var ierobežot tādu gāzes iekārtu uzstādīšanu, kuras atbilst šajā regulā noteiktajai enerģijas racionālas izmantošanas prasībai,  jābūt saderīgiem ar Līgumu un, tos pieņemot, jāievēro nepieciešamība nodrošināt Savienības tiesību aktu visu aspektu konsekventu īstenošanu.

Priekšlikumā paredzēts arī pielāgot Direktīvu 2009/142/EK ar 2008. gadā pieņemto preču tiesību aktu kopumu un jo īpaši ar JTR lēmumu.

Ar JTR lēmumu tiek izveidots kopējs satvars ES saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem. Šo satvaru veido noteikumi, kurus parasti izmanto ES tiesību aktos par produktiem (piem., definīcijas, uzņēmēju pienākumi, pilnvarotās iestādes, drošības mehānismi u. c.). Minētie kopējie noteikumi ir pastiprināti, lai nodrošinātu tiesību aktu efektīvāku piemērošanu un izpildi praksē. Ir ieviesti jauni elementi, kā, piemēram, importētāju pienākumi, kas ļauj ievērojami uzlabot produktu drošumu tirgū.

Komisija 2011. gada 21. novembrī pieņemtajā JTR īstenošanas tiesību aktu kopumā jau ierosināja JTR lēmumam pielāgot deviņas direktīvas.

Nolūkā nodrošināt konsekvenci starp Savienības saskaņošanas tiesību aktiem attiecībā uz rūpnieciskajiem izstrādājumiem saskaņā ar politisko apņemšanos, kas izriet no JTR lēmuma pieņemšanas un juridiskajām saistībām, kas paredzētas JTR lēmuma 2. pantā, šim priekšlikumam ir jāatbilst JTR lēmuma noteikumiem.

Priekšlikumā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas Standartizāciju[11].

Priekšlikumā ņemts vērā arī Komisijas 2013. gada 13. februāra priekšlikums regulai par ražojumu tirgus uzraudzību[12], kurā paredzēts izveidot vienotu tiesību instrumentu tirgus uzraudzības darbībām attiecībā uz nepārtikas precēm, patēriņa vai nepatēriņa precēm un precēm, uz kurām attiecas vai neattiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Nolūkā uzlabot tirgus uzraudzības pasākumus Savienībā šis priekšlikums paredz apvienot noteikumus par tirgus uzraudzību, kas iekļauti Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[13], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[14], un īpaši attiecīgajai nozarei paredzētos saskaņošanas tiesību aktos. Ierosinātajā regulā par ražojumu uzraudzību ir ietverti arī attiecīgi nosacījumi par tirgus uzraudzību un drošības klauzulas. Tāpēc no minētajiem saskaņošanas tiesību aktiem būtu jāsvītro spēkā esošo nozares saskaņošanas tiesību aktu noteikumi, kas ir saistīti ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām. Ierosinātās regulas pamatmērķis ir pašos pamatos vienkāršot Savienības tirgus uzraudzības sistēmu, lai to varētu labāk izmantot galvenie lietotāji: tirgus uzraudzības iestādes un uzņēmēji. Direktīvā 2009/142/EK ir paredzēta drošības klauzulas procedūra attiecībā uz gāzes ierīcēm. Saskaņā ar sistēmu, ko paredzēts izveidot ar ierosināto regulu par ražojumu tirgus uzraudzību, šajā priekšlikumā nav iekļauti noteikumi par tirgus uzraudzību un drošības klauzulas procedūrām, kas noteiktas JTR lēmumā. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko skaidrību, tajā ir atsauce uz ierosināto regulu par ražojumu tirgus uzraudzību.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šī iniciatīva atbilst Vienotā tirgus aktam[15], kurā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt patērētāju uzticību produktu kvalitātei tirgū un pastiprinātas tirgus uzraudzības nozīme. Tā atbilst Savienības enerģētikas politikai, jo tā neietekmē Savienības tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā.

Tā ir saskaņā ar Savienības politiku energoapgādes un energoefektivitātes jomā un papildina to, jo šo iniciatīvu neattiecina uz jomām, kurās ir spēkā konkrētāki Savienības tiesību akti.

Turklāt ar to tiek atbalstīta Komisijas politika labāka regulējuma un normatīvās vides vienkāršošanas jomā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Direktīvas 2009/142/EK pārskatīšana ir apspriesta ar nacionālajiem ekspertiem, kas atbild par direktīvas īstenošanu, ar atbilstības novērtēšanas struktūru forumu, administratīvās sadarbības grupu tirgus uzraudzības jautājumos, kā arī divpusējos kontaktos ar nozares apvienībām.

Apspriedes ietvēra tikšanās ar dalībvalstu Gāzes iekārtu darba grupu (WG-GA), Gāzes iekārtu direktīvas pārskatīšanas darba grupu (WG GAD REV) un Gāzes iekārtu direktīvas padomdevēju komiteju (GAD-AC).

2010.–2011. gadā nolūkā novērtēt Direktīvas 2009/142/EK īstenošanas rezultātus tika veikts ex-post novērtējuma pētījums[16]. Pētījumā tika izvērtēts Direktīvas 2009/142/EK iedarbīgums, tās ietekme uz uzņēmumiem un lietotajiem, iespējami tirdzniecības šķēršļi, kas ierobežo iekārtu brīvu apriti, inovācija un tas, vai Direktīvas noteikumi ir pietiekami, lai nodrošinātu, ka gāzveida kurināmā iekārtas un armatūra, ko laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto direktīvu, ir konstruēti un izgatavoti tā, lai to ekspluatācija būtu droša un neradītu nekādus ar gāzi saistītus riskus.

Lai gan ex-post novērtējuma pētījumā tika secināts, ka Direktīva 2009/142/EK darbojas labi un veicina gāzveida kurināmā iekārtu drošības uzlabošanu, tika arī norādīts uz vairākām jomām, kurās iespējami uzlabojumi.

No 2011. gada decembrim līdz 2012. gada martam tika organizēta sabiedriska apspriešana, kuras galvenais mērķis bija apkopot iestāžu, ražotāju, apvienību, standartizācijas organizāciju, pilnvaroto struktūru, patērētāju organizāciju un iedzīvotāju viedokļus un uzskatus par dažādiem jautājumiem, kuri jāizskata, sagatavojot Direktīvas 2009/142/EK pārskatīšanas variantus.

Dalība sabiedriskajā apspriešanā bija ievērojama, un Komisijas dienesti saņēma 90 atbildes no publiskajām iestādēm, nozares apvienībām, pilnvarotajām struktūrām, standartizācijas un patērētāju organizācijām, lieliem uzņēmumiem un MVU, kā arī patērētājiem.

Sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums pieejams:

http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/pressure-and-gas/files/gad/publ-cons-summary_en.pdf

Apspriešanas process visos saistītajos forumos liecināja par to, ka pārskatīšana tiek plaši atbalstīta.

Vienprātīgi tiek atzīta nepieciešamība veikt saskaņošanu ar JTR lēmumu, tādējādi uzlabojot spēkā esošo vispārīgo regulatīvo sistēmu. Iestādes to pilnībā atbalsta, jo tādējādi tiktu stiprināta pašreizējā sistēma un uzlabota sadarbība ES līmenī. Nozare gaida vienlīdzīgākus konkurences noteikumus, kas panākami efektīvāk vēršoties pret produktiem, kuri neatbilst tiesību aktiem, kā arī saskaņojot un tādējādi vienkāršojot tiesību aktus. Par dažiem pienākumiem, kas tomēr ir nepieciešami, lai tirgus uzraudzību padarītu efektīvāku, tika izteiktas zināmas bažas. Šie pasākumi nozarei būtiskas izmaksas neradīs, turklāt labākas tirgus uzraudzības radītie ieguvumi daudzkārt atsvērs izmaksas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana ― ietekmes novērtējums

Ir veikts ietekmes novērtējums par Direktīvas 2009/142/EK pārskatīšanu. Ietekmes novērtējumā plaši izklāstīti dažādie varianti, kā pārskatīt Direktīvas 2009/142/EK ar nozari saistītos aspektus.

Attiecībā uz saskaņošanas ar JTR aspektiem ietekmes novērtējumā par Direktīvas 2009/142/EK pārskatīšanu norādīts, ka jāskata vispārīgais ietekmes novērtējums, kas veikts saistībā ar 2011. gada 21. novembrī pieņemto JTR īstenošanas tiesību aktu kopumu[17].

Paredzams, ka korekcijas saistībā ar pielāgošanu JTR lēmumam un to ietekme būs vienāda attiecība uz visām deviņām ražojuma saskaņošanas direktīvām, kas iekļautas pielāgojuma tiesību aktu kopumā.

Ietekmes novērtējumā par minētā pielāgojuma tiesību aktu kopumu jau ir rūpīgi izpētīti dažādie varianti, kas ir tieši tādi paši attiecībā uz Direktīvu 2009/142/EK. Ziņojumā bija ietverta arī analīze par ietekmi, ko rada juridiska pielāgošana JTR lēmuma noteikumiem.

Tālab ietekmes novērtējuma ziņojumā par Direktīvas 2009/142/EK pārskatīšanu šādi aspekti netika pētīti, un galvenā uzmanība tika vērsta uz īpašiem ar Direktīvu 2009/142/EK saistītiem jautājumiem, kā arī uz to, kā tos risināt.

Pamatojoties uz apkopoto informāciju, Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā par problēmām un jautājumiem, kas saistīti ar Direktīvu 2009/142/EK, tika analizēti un salīdzināti trīs varianti.

1. variants — "Nedarīt neko" jeb līdzšinējā situācija bez izmaiņām

Šajā variantā Direktīvu 2009/142/EK nav paredzēts grozīt.

2. variants – Rīcība, izmantojot ar likumdošanu nesaistītus pasākumus

2. variantā konstatēto problēmu risināšanai apsvērta iespēja veicināt brīvprātīgu rīcību, piemēram, publicējot vadlīniju dokumentus, kuros ietverta Direktīvas 2009/142/EK kopīgi saskaņota interpretācija.

3. variants – Rīcība, izmantojot ar likumdošanas pasākumus

Šajā variantā paredzēts grozīt Direktīvu 2009/142/EK.

Tika konstatēts, ka visvēlamākais ir 3. variants, jo:

– tas uzskatāms par efektīvāku nekā 2. variants; tā kā nav iespējams panākt 2. varianta izpildi, tad reāla pozitīva ietekme ir maz ticama;

– tas nerada ievērojamas izmaksas uzņēmējiem un pilnvarotajām struktūrām; paredzams, ka tiem, kuri jau darbojas atbildīgi, neradīsies papildu izmaksas vai arī tās būs nelielas, jo būtībā joma un noteikumi nemainās, tiek iestrādāti tikai juridiski precizējumi;

– netika konstatēta nekāda būtiska ekonomiska vai sociāla ietekme;

– ar 1. un 2. variantu nav iespējams risināt juridisko nekonsekvenci vai neskaidrības, tāpēc tie nepalīdzēs labāk īstenot Direktīvu 2009/142/EK.

Priekšlikumā ietverti šādi aspekti:

· novecojušās temperatūras robežvērtības, proti, 105°C izslēgšana no jomas definīcijas;

· patlaban Direktīvā 2009/142/EK neiekļautu, nozarei specifiskas terminoloģijas definīciju pievienošana;

· Direktīvas 2009/142/EK 2. panta 2. punktā paredzēto dalībvalstu ziņojumu par to teritorijās izmantotajiem gāzes tipiem un atbilstošajiem piegādes spiedieniem satura un formas saskaņošana;

· saistības starp Direktīvas 2009/142/EK un citiem ES saskaņošanas tiesību aktiem precizēšana, tostarp attiecībā uz ekodizaina īstenošanas pasākumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK un citiem Savienības enerģētikas politikas instrumentiem;

· dažu Direktīvas 2009/142/EK noteikumu precizēšana.

Īstenojot šo priekšlikumu, uzņēmējiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi un tādējādi stiprināta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja, kā arī tiks uzlabota patērētāju un citu galalietotāju drošība.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Piemērošanas joma un definīcijas

Ierosinātās regulas joma atbilst Direktīvas 2009/142/EK jomai un aptver "iekārtas" un "armatūru".

Lai to padarītu labāk izprotamu, priekšlikumā ir formulētas dažas definīcijas, kas attiecas uz nozarei specifiskiem jautājumiem.

Turklāt ir iekļautas vispārīgās definīcijas, kas izriet no pielāgošanas JTR lēmumam.

3.2. Dalībvalstu paziņojumi par gāzes piegādes parametriem to teritorijā

Ierosinājumā regulai ir iekļauts pašreizējais Direktīvas 2009/142/EK 2. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par gāzes tipiem un attiecīgajiem piegādes spiedieniem to teritorijās un jebkādam izmaiņām šajā jomā. Pēc tam šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV)[18].

Šāda informācija ir ļoti svarīga ražotājiem, jo gāzes piegādes parametri vietā, kur iekārta, kurā izmanto gāzveida kurināmo, tiek nodota ekspluatācijā, ir ļoti svarīgi tās drošai un pareizai funkcionēšanai. Tāpēc ražotājiem šis aspekts jāņem vērā jau projektēšanas posmā.

Atbilstošas informācijas pieejamība ir arī priekšnosacījums tam, lai noteiktu "iekārtas kategorijas" marķējumu vai marķējumus, kas jānorāda uz iekārtas un kurus nosaka Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN). Patlaban šī informācija ir sniegta harmonizētajā standartā hEN 437:2003+A1:2009 un konkrētiem ražojumiem paredzētos Eiropas harmonizētajos standartos.

Tomēr, tā kā patlaban publicētā informācija nav pietiekama, ir nepieciešams precizēt parametrus, kuri dalībvalstīm būtu jāpaziņo, lai nodrošinātu šādas informācijas konsekventumu un salīdzināmību.

Turklāt gāzes piegādes parametri Savienībā patlaban strauji mainās. Cita starpā iemesls tam ir vispārīgais Savienības mērķis palielināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru. Tāpēc aizvien vairāk gāzu no netradicionāliem avotiem[19] tiks piegādātas gan, izmantojot izolētus lokālos tīklus, gan ievadot to dabasgāzes piegādes tīklos.

Neraugoties uz centieniem panākt lielāku gāzes raksturlielumu harmonizāciju visā Eiropā[20],, pakāpeniskā no dažām gāzes ieguvēm iegūtās gāzes izsīkšana un tās aizstāšana ar biogāzi novedīs pie aizvien lielākas gāzu raksturlielumu dažādību.

Tā kā Direktīvas 2009/142/EK satvarā uz gāzes tipu un to piegādes spiedieniem harmonizācija neattiecas un tos šādai harmonizācijai nevar pakļaut saskaņā ar šo priekšlikumu, gāzes kvalitātes jautājums ir jāņem vērā ierosinājumā, lai nodrošinātu saikni ar iekārtu drošību un veiktspēju.

Tālab ir svarīgi, lai šis priekšlikums nodrošinātu, ka ražotājiem ir atbilstoša informācija par pieejamajiem gāzes tipiem un piegādes spiedieniem, jo gāzes iekārtas ir ļoti jutīgas pret kurināmā sastāvu. Nepiemērota vai nepilnīga informācija projektēšanas posmā novestu pie tā, ka tirgū tiek laistas nedrošas un/vai neoptimāli darbojošās iekārtas (piemēram, ievērojami zemāks energoefektivitātes līmenis).

Tāpēc priekšlikumā ir definēti parametri, ko vajadzētu iekļaut paziņojumos, lai labāk nodrošinātu iekārtu saderību ar gāzes piegādes parametriem, un tajā ir paredzēta saskaņota šādu paziņojumu sniegšanas veidlapa.

3.3. Darīt gāzes iekārtas un armatūru pieejamu tirgū, uzņēmēju pienākumi, CE marķējums, brīva aprite

Priekšlikumā ir ietverti tipiski ar ražojumiem saistītu Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumi un noteikti attiecīgo uzņēmēju (ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju un izplatītāju) pienākumi saskaņā ar JTR lēmumu.

Saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK armatūrai nav CE marķējuma (jo uz to neattiecas arī drošības klauzulas procedūra). Armatūra nav iekārtas, kurās dedzina gāzveida kurināmo, bet starpizstrādājumi, ko dara pieejamus atsevišķi tikai profesionālajās aprindās un kurus paredzēts iemontēt iekārtā pirms tās laišanas tirgū. Saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK armatūrai ir jāpievieno sertifikāts, kurā deklarēta tās atbilstība direktīvas noteikumiem un noradīti tās raksturlielumi un tas, kā tā būtu jāiemontē iekārtā vai jāsamontē, lai tiktu ievērotas pabeigtām iekārtām piemērojamās pamatprasības. Tā kā armatūras pienācīga konstrukcija veicina pabeigtas iekārtas pareizu un drošu darbību un tā kā iekārtas ar gāzi saistītos riskus var novērtēt tikai pēc armatūras uzstādīšanas, ierosinātajā regulā tiek saglabāts pašreizējais noteikums, saskaņā ar kuru armatūrai nav CE marķējuma. Tomēr skaidrības labad sertifikāts, ko armatūrai pievieno saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK, ir ticis nodēvēts par "armatūras atbilstības sertifikātu", lai labāk definētu tā saturu un precizētu tā saistību ar ES atbilstības deklarācijas prasību atbilstīgi citiem iespējami piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

3.4. Saskaņotie standarti

Atbilstību saskaņotajiem standartiem ļauj izdarīt pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām. Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir noteikts horizontālais tiesiskais regulējums Eiropas standartizācijai. Minētajā regulā cita starpā ir iekļauti noteikumi par Komisijas sagatavotajiem standartizācijas pieprasījumiem Eiropas Standartizācijas organizācijai, par procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, un par ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas procesā. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad Direktīvas 2009/142/EK noteikumi, kuri attiecas uz šiem pašiem aspektiem, nav atkārtoti iekļauti šajā priekšlikumā.

3.5. Pilnvarotās iestādes

Lai tiktu nodrošināts augsts veselības un drošības aizsardzības līmenis un lai visas ieinteresētās personas uzticētos jaunās pieejas sistēmai, ļoti svarīga ir pilnvaroto iestāžu pienācīga darbība.

Tāpēc saskaņā ar JTR lēmumu priekšlikumā ir noteikti stingrāki pilnvaroto iestāžu paziņošanas kritēriji un īpašas prasības pilnvarojošajām iestādēm.

3.6. Atbilstības novērtēšana

Priekšlikumā ietvertas tās pašas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredzētas Direktīvā 2009/142/EK. Tomēr attiecīgie moduļi tiek atjaunināti saskaņā ar JTR lēmumu.

Jo īpaši jāmin, ka tiek saglabāta prasība, ka pilnvarotajai iestādei jāveic darbības visu iekārtu un armatūras projektēšanas un ražošanas posmā.

Turklāt tajā tiek saglabāta pašreizējā pieeja projektēšanas posmam, saskaņā ar kuru pilnvarotā iestāde ražojuma tipa pārbaudi veic pabeigtai iekārtai vai armatūrai.

Tāpēc saskaņā ar JTR lēmuma 4. panta 6. punktu tajā ir paredzēta tikai ES tipa pārbaude – ražošanas tips, jo, tāpat kā Direktīvā 2009/142/EK, tiek uzskatīts, ka tehniskās dokumentācijas pārbaude saistībā ar pabeigto tipu labāk atbilst lielajiem riskiem saistībā ar gāzes drošību.

3.7. Īstenošanas un deleģētie akti

Šis priekšlikums pilnvaro Komisiju attiecīgos gadījumos pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm, kuras neatbilst vai kuras vairs neatbilst pilnvarojuma prasībām. Minētie īstenošanas akti tiks pieņemti saskaņā ar noteikumiem par īstenošanas aktiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Priekšlikums pilnvaro Komisiju attiecīgos gadījumos, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz to, kādam jābūt dalībvalstu paziņojumu par gāzes piegādes parametriem to teritorijā saturam un formai.

3.8. Nobeiguma noteikumi

Ierosināto regulu sāks piemērot divus gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai ražotājiem, pilnvarotajām iestādēm, dalībvalstīm un Eiropas standartizācijas iestādēm būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām.

Tomēr pilnvaroto iestāžu iecelšanai saskaņā ar jaunajām prasībām un procesu ir jāsākas drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tas nodrošinās, ka līdz ierosinātās regulas piemērošanas datumam saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs iecelts pietiekami liels skaits pilnvaroto iestāžu tā, ka neradīsies problēmas ar ražošanas nepārtrauktību un piegādes tirgum.

Attiecībā uz sertifikātiem, ko pilnvarotās iestādes izdod saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK, ir paredzēts pārejas noteikums, lai tiktu izlietoti krājumi un nodrošināta vienmērīga pāreja uz jaunajām prasībām.

Ar ierosināto regulu tiks atcelta un aizstāta Direktīva 2009/142/EK.

3.9. Savienības kompetence, juridiskais pamats, subsidiaritātes princips un juridiskā forma

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma 114. pants.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu ņem vērā jo īpaši saistībā ar jaunpievienotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir efektīvāk izpildīt Direktīvu 2009/142/EK, proti, saistībā ar uzņēmēju pienākumiem, izsekojamības noteikumiem un noteikumiem par atbilstības novērtēšanas iestāžu novērtēšanas un paziņošanas noteikumiem.

Pieredze, kas gūta, izpildot tiesību aktus, liecina, ka dalībvalstu līmenī veikto pasākumu rezultātā ir radušās atšķirīgas pieejas un atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem Savienībā, un tas apdraud Direktīvas 2009/142/EK mērķu sasniegšanu. Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt preču brīvu apriti. Turklāt rīcība dalībvalstu līmenī attiecas uz kompetenci tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Ar saskaņotu rīcību savienības līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā jo īpaši padarīs efektīvāku tirgus uzraudzību. Tādējādi ir piemērotāk rīkoties Savienības līmenī.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Jaunie vai grozītie pienākumi nozarei (proti, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vai pārvaldes iestādēm) neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas. Ja tika konstatēts, ka grozījumiem ir negatīva ietekme, attiecīgā varianta ietekmes analīze palīdzēja rast visproporcionālāko risinājumu konstatētajām problēmām. Virkne grozījumu vērsti uz to, lai uzlabotu spēkā esošās direktīvas skaidrību, neieviešot jaunas prasības, kuras radītu papildu izmaksas.

Izmantotā likumdošanas metode

Priekšlikums ir veidots regulas formā.

Ierosinot direktīvas aizstāšanu ar regulu, ir ņemts vērā Komisijas vispārīgais mērķis vienkāršot regulatīvo vidi un nepieciešamība nodrošināt, ka ierosinātie tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti vienādi.

Ierosinātā regula pamatojas uz Līguma 114. pantu, un tās mērķis ir nodrošināt gāzes iekārtu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tajā ir noteikti skaidri un detalizēti noteikumi, kuru piemērošana visā Savienībā tiks uzsākta vienlaikus un vienādā veidā.

Saskaņā ar pilnīgās saskaņošanas principiem dalībvalstis nedrīkst noteikt stingrākas vai papildu prasības valsts tiesību aktos par gāzes iekārtu laišanu tirgū. Jo īpaši visās dalībvalstīs identiskām ir jābūt obligātajām pamatprasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas jāievēro ražotājiem.

Tas pats attiecas uz noteikumiem, kas ir ieviesti pielāgošanas JTR lēmumam rezultātā. Minētie noteikumi ir skaidri un pietiekami precīzi, lai tos varētu tieši piemērot tie, uz kuriem tie attiecas.

Dalībvalstīm paredzētie pienākumi, piemēram, pienākums novērtēt, iecelt un paziņot atbilstības novērtēšanas iestādes, jebkurā gadījumā netiek kā tādi transponēti valsts tiesību aktos, bet tos dalībvalstis īsteno, izmantojot nepieciešamos regulatīvos un administratīvos pasākumus. Tas nemainīsies, kad attiecīgie pienākumi tiks noteikti regulā.

Tāpēc dalībvalstīm nav gandrīz nekādu izvēles iespēju, kā transponēt direktīvu valsts tiesību aktos. Savukārt regula ļaus tām ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar direktīvas transponēšanu.

Turklāt, izmantojot regulu, tiek novērsts risks, ka dažādas dalībvalstis direktīvu varētu transponēt dažādi, kas novestu pie atšķirīgiem drošības aizsardzības līmeņiem un šķēršļu radīšanas iekšējam tirgum, tādējādi apdraudot tā efektīvu īstenošanu.

Pāreja no direktīvas uz regulu neradīs nekādas izmaiņas regulatīvajā pieejā.

Jaunās pieejas raksturīgās iezīmes tiks pilnībā saglabātas, jo īpaši ražotājiem dotās izvēles iespējas, izraugoties līdzekļus, ko tie izmanto pamatprasību ievērošanai, un izraugoties kādu no pieejamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai pierādītu gāzes iekārtu atbilstību. Juridiskā instrumenta veids neietekmēs spēkā esošos mehānismus, kas atbalsta tiesību aktu īstenošanu (standartizācijas process, darba grupas, administratīvā sadarbība, vadlīniju dokumentu izstrāde u. c.).

Turklāt regulas izvēlēšanās nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas process tiek centralizēts. Dalībvalstis saglabā kompetenci, piemēram, attiecībā uz pilnvaroto iestāžu iecelšanu un akreditāciju, tirgus uzraudzības un izpildes pasākumiem, kā arī attiecībā uz saviem gāzes piegādes parametriem tiktāl, ciktāl gāzes raksturlielumi nav saskaņoti Savienības līmenī.

Visbeidzot, regulu izmantošana iekšējā tirgus tiesību aktu jomā saskaņā arī ar ieinteresēto personu pausto vēlmi ļauj izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas riska. Tas arī ļauj ražotājiem izmantot tieši regulas tekstu tā vietā, lai atrastu un izpētītu 28 transponēšanas tiesību aktus.

Pamatojoties uz minēto, tiek uzskatīts, ka regula ir vispiemērotākais risinājums visam iesaistītajām pusēm, jo tā ļaus ātrāk un konsekventāk piemērot ierosinātos tiesību aktus un ļaus radīt precīzāk noteiktu regulatīvo vidi uzņēmējiem.

4.           Ietekme uz budžetu

Šis priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.           Papildu informācija

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, tiks atcelta Direktīva 2009/142/EK.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz EEZ, tāpēc tā piemērošanas joma jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2014/0136 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par gāzveida kurināmā iekārtām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[21],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo[22], ir formulēti noteikumi gāzveida kurināmā iekārtu laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā.

(2)       Direktīvas 2009/142/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem[23]. Tādējādi tajā ir noteiktas tikai pamatprasības, ko piemēro gāzveida kurināmā iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju[24] pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2009/142/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem harmonizētajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas šajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(3)       Pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2009/142/EK, norāda uz nepieciešamību grozīt vairākus tās noteikumus, lai tos precizētu un atjauninātu un tādējādi nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz definīcijām, kas skar tās jomu, dalībvalstu ziņojumu par saviem gāzu tipiem un piegādes spiedieniem saturu un noteiktām pamatprasībām.

(4)       Noteikti Direktīvas 2009/142/EK aspekti būtu jāpārskata un jāuzlabo, tāpēc skaidrības labad minētā direktīva būtu jāatceļ. Jomai, pamatprasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav gandrīz nekādu izvēles iespēju. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2009/142/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērots tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un detalizētus noteikumus, kas nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(5)       Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu[25] ir noteikta vispārējo principu un atsauces noteikumu kopīga sistēma, kuru paredzēts piemērot, tiesību aktos saskaņojot produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu šo tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Lai nodrošinātu konsekvenci ar citiem nozares ražojumu tiesību aktiem, Direktīva 2009/142/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(6)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[26], ir noteikti horizontāli noteikumi par atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditāciju [ražojumu tirgus uzraudzība un trešo valstu ražojumu kontrole] un CE marķējumu.

(7)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.  […/…][27] [par ražojumu tirgus uzraudzību] sniedz sīkus noteikumus par tirgus uzraudzību un par to ražojumu kontroli, kuri Savienībā nonāk no trešām valstīm, tostarp par gāzveida kurināmā iekārtu, kontroli. Tajā ir noteikta arī drošības klauzulas procedūra. Dalībvalstīm vajadzētu organizēt un veikt tirgus uzraudzību, iecelt tirgus uzraudzības iestādes un noteikt to pilnvaras un pienākumus. Tāpat tām vajadzētu arī izveidot vispārīgas un nozarei pielāgotas tirgus uzraudzības programmas.

(8)       Direktīvas 2009/142/EK joma būtu jāsaglabā. Šo regulu būtu jāpiemēro gāzveida kurināmā iekārtām un armatūrai, kas iemontēta gāzveida kurināmā iekārtās. Gāzveida kurināmā iekārtas ir mājsaimniecības un ārpus mājsaimniecībām izmantojamas iekārtas, kuras paredzēts izmantot vairākiem konkrētiem lietojumiem.

(9)       Regulai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu gāzveida kurināmā iekārtu un armatūras iekšējā tirgus darbību attiecībā uz gāzes drošības riskiem un energoefektivitāti.

(10)     Regulu nevajadzētu piemērot tad, ja citi Savienības saskaņošanas tiesību akti konkrētāk attiecas uz šajā regulā ietvertajiem aspektiem. Tas attiecas arī uz pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK[28], ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem.

(11)     Šīs regulas 6. pants liedz dalībvalstīm noteikt stingrākas prasības attiecībā uz veselību, drošību un enerģijas taupīšanu, kas ierobežotu vai kavētu darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai. Tomēr šis noteikums neietekmē iespēju, ka dalībvalstis, īstenojot citas ES direktīvas, var noteikt prasības, kas ietekmē ražojumu, tostarp gāzes iekārtu, energoefektivitāti, ja vien šādi pasākumi ir saderīgi ar Līgumu.

(12)     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK[29] par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteikts, ka dalībvalstīm savos būvniecības noteikumos un normatīvos ir jāiestrādā piemēroti pasākumi, lai palielinātu visa veida no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru būvniecības nozarē. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES[30] par ēku energoefektivitāti noteikts, ka dalībvalstīm jānosaka minimālās energoefektivitātes prasības ēkām un ēku elementiem un prasības attiecībā uz esošās ēkās iebūvētu ēku tehnisko sistēmu vispārējo energoefektivitāti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES[31] par energoefektivitāti noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pietiekami pasākumi, lai pakāpeniski samazinātu enerģijas patēriņu dažādās jomās, tostarp ēkās.

(13)     Šī regula neietekmē dalībvalstu pienākumu pieņemt valsts pasākumus attiecībā uz no atjaunojamiem energoavotiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, 2010/31/ES un 2012/27/ES. Tā atbilst minēto direktīvu mērķim, ka valstu pasākumi noteiktos apstākļos drīkst ierobežot tādu gāzes iekārtu uzstādīšanu, kuras atbilst šīs regulas prasībām par enerģijas racionālu izmantošanu, ja šādas prasības nerada nepamatotus tirgus šķēršļus.

(14)     Dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gāzveida kurināmā iekārtas dara pieejamas tirgū un nodod ekspluatācijā tikai tad, ja, izmantojot tās paredzētajiem mērķiem, tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošību

(15)     Šīs regulas noteikumi neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt noteikumus par gāzveida kurināmā iekārtu nodošanu ekspluatācijā vai regulārām pārbaudēm, lai nodrošinātu to pareizu uzstādīšanu, lietošanu un tehnisko apkopi.

(16)     Šīs regulas noteikumi neietekmē dalībvalstu tiesības pēc vajadzības pieņemt noteikumus par uzstādīšanas aspektiem, telpu ventilācijas nosacījumiem un aspektiem, kas saistīti ar pašas ēkas drošību un tās energoefektivitāti ar nosacījumu, ka minētie noteikumi neietver prasības par gāzveida kurināmā iekārtu konstrukciju.

(17)     Tā kā šī regula neaptver šādus riskus, ko rada nepareizi uzstādītas, uzturētas vai izmantotas gāzveida kurināmā iekārtas, dalībvalstis tiek mudinātas rūpēties par to, lai sabiedrība apzinātos riskus, kas saistīti ar sadegšanas produktiem un jo īpaši oglekļa monoksīdu.

(18)     Lai gan ar šo regulu netiek noteikts, kādiem jābūt gāzes piegādes parametriem dalībvalstīs, tajā būtu jāņem vērā fakts, ka, tā kā gāzveida kurināmā tehniskie raksturlielumi nav saskaņoti, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi nosacījumi saistībā ar gāzes tipiem un piegādes spiedieniem. Lai gāzveida kurināmā iekārtas darbotos droši un pareizi, ļoti svarīgi aspekti ir gāzu tipu sastāvs un specifikācijas un piegādes spiediens vietā, kur šādu iekārtu nodod ekspluatācijā, tāpēc šis aspekts būtu jāņem vērā jau iekārtas projektēšanas posmā, lai nodrošinātu tās saderību ar paredzēto gāzes tipu(-iem) un piegādes spiedienu(-iem).

(19)     Lai nerastos tādi šķēršļi tirdzniecībai ar gāzveida kurināmā iekārtām, kas saistīti ar faktu, ka gāzes piegādes parametri vēl nav saskaņoti, un lai nodrošinātu, ka uzņēmēji ir pietiekami informēti, dalībvalstīm vajadzētu informēt pārējās dalībvalstis un Komisiju par gāzu tipiem un piegādes spiedieniem, kas tiek izmantoti to teritorijā, kā arī savlaicīgi informēt par jebkādām izmaiņām šajā jomā.

(20)     Dalībvalstu paziņojumos par gāzu tipiem un piegādes spiedieniem būtu jāietver attiecīga informācija, kas nepieciešama uzņēmējiem. Šajā sistēmā uz gāzveida kurināmā iekārtu raksturlielumiem, veiktspēju un saderību ar paziņotajiem gāzes piegādes parametriem neattiecas piegādājamā gāzveida kurināmā primārais avots.

(21)     Nosakot gāzu saimes un gāzu grupas, kas tiek izmantotas to teritorijā, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā patlaban notiekošo standartizācijas darbu attiecībā uz gāzu raksturlielumiem, tādējādi visā Savienībā nodrošinot vienotu un saskaņotu pieeju attiecībā uz gāzveida kurināmā harmonizāciju, izmantojot standartizāciju.

(22)     Kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu[32] un patlaban notiekošo CEN darbu pie gāzes raksturlielumu specifikāciju standartizācijas dalībvalstis veic konkrētus pasākumus biogāzes plašākai izmantošanai, šādu gāzi ievadot gāzes piegādes tīklā vai piegādājot šādu gāzi pa izolētām sistēmām, tām būtu savlaicīgi jāatjaunina savi paziņojumi par gāzu tipiem gadījumā, ja piegādātās gāzes kvalitāte vairs nav iepriekš paziņotā kvalitātes diapazona robežās.

(23)     Kad dalībvalstis pieņem savus valsts rīcības plānus saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, lai izpildītu pienākumu palielināt no atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši biogāzes, iegūtas enerģijas īpatsvaru kopējā energopatēriņā, tās tiek aicinātas apsvērt iespējas ievadīt šādas gāzes gāzapgādes tīklā.

(24)     Dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gāzes piegādes parametri nerada šķēršļus tirdzniecībai un ka tie neierobežo tādu gāzveida kurināmā iekārtu nodošanu ekspluatācijā, kas ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(25)     Gāzveida kurināmā iekārtām, uz kurām attiecas šī regula un kuras atbilst tās noteikumiem, būtu jāgūst priekšrocības no preču brīvas aprites principa. Šādas iekārtas būtu jāatļauj nodot ekspluatācijā ar nosacījumu, ka tās ir saderīgas ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(26)     Uz iekārtas datu plāksnes norādītais iekārtas kategorijas marķējums tieši norāda saikni ar gāzu saimēm un/vai gāzu grupām, kam ir paredzēta attiecīgā gāzveida kurināmā iekārta, lai sadedzināšana norisinātos droši un ar vēlamo veiktspējas līmeni, un tādējādi tiktu nodrošināta iekārtas saderība ar vietējiem gāzes piegādes parametriem.

(27)     Būtu jāievēro drošības, veselības aizsardzības un enerģijas racionālas izmantošanas pamatprasības, lai nodrošinātu to, ka iekārtas, kurās izmato gāzveida kurināmo, ir drošas, kad tās ar vēlamo veiktspēju darbina normālā režīmā.

(28)     Pamatprasības būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību un enerģijas racionālu izmantošanu.

(29)     Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, garantētu patērētāju, citu lietotāju un mājdzīvnieku veselību un drošumu un īpašumu drošumu, kā arī enerģijas racionālu izmantošanu un taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par gāzveida kurināmā iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(30)     Visiem uzņēmējiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi dara pieejamas tirgū tikai tādas gāzveida kurināmā iekārtas, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(31)     Ražotājs sīki pārzina produkta projektēšanas un ražošanas procesu, tāpēc viņš var vislabāk veikt pilnīgu atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(32)     Ražotājam būtu jāsniedz pietiekama un detalizēta informācija par iekārtas, kurā izmanto gāzveida kurināmo, paredzēto lietojumu tā, lai to varētu pareizi un droši uzstādīt un nodot ekspluatācijā, lietot un veikt tās tehnisko apkopi. Šādā informācijā var vajadzēt iekļaut saskarnes starp iekārtu un instalācijas vidi tehniskās specifikācijas.

(33)     Lai veicinātu saziņu starp uzņēmējiem, valsts tirgus uzraudzības iestādēm un patērētājiem, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(34)     Jānodrošina, lai trešo valstu gāzveida kurināmā iekārtas un armatūra, kas nonāk Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm iekārtām un armatūrai būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai gāzveida kurināmā iekārtas un armatūra, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām, un vai viņi nelaiž tirgū iekārtas un armatūru, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai iekārtas marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(35)     Izplatītājs laiž gāzveida kurināmā iekārtu vai armatūru tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam ir jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar iekārtu vai armatūru, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tā atbilstība.

(36)     Laižot tirgū gāzveida kurināmā iekārtu vai armatūru, ikvienam importētājam vajadzētu uz iekārtas vai armatūras norādīt savu vārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, ko izmantot saziņai. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad iekārtas vai armatūras izmērs vai veids to neatļauj. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz ražojuma norādītu savu nosaukumu un adresi.

(37)     Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū gāzveida kurināmā iekārtu vai armatūru ar savu vārdu vai preču zīmi, vai modificē gāzveida kurināmā iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(38)     Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības darbā, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām gāzveida kurināmā iekārtām vai armatūru.

(39)     Nodrošinot gāzveida kurināmā iekārtas vai armatūras izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas laiduši tirgū neatbilstīgas gāzes kurināmā iekārtas vai armatūru.

(40)     Šajā regulā būtu jāparedz noteikt vienīgi pamatprasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to gāzveida kurināmā iekārtu vai armatūras atbilstības prezumpcija, kuras atbilst harmonizētajiem standartiem, ko nolūkā formulēt detalizētas šo prasību specifikācijas jo īpaši attiecībā uz gāzveida kurināmā iekārtu konstrukciju, ražošanu, ekspluatāciju, enerģijas racionālas izmantošanas testēšanu un uzstādīšanu pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju[33].

(41)     Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret harmonizētajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs regulas prasībām.

(42)     Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka gāzveida kurināmā iekārtas vai armatūra, kas laista tirgū, atbilst pamatprasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras atkarībā no stingrības pakāpes proporcionāli attiecīgajam apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(43)     Gāzveida kurināmā iekārtu ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz šajā regulā prasīto informāciju par iekārtas atbilstību šīs regulas un citu attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(44)     Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus gāzveida kurināmā iekārtai piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā.

(45)     Armatūras ražotājiem būtu jāizsniedz armatūras atbilstības sertifikāts, tādējādi nodrošinot saskaņā ar šo regulu nepieciešamo informāciju par armatūras atbilstību šīs regulas prasībām. Ja uz armatūru attiecas arī Savienības saskaņošanas tiesību akti, armatūras ražotājiem attiecīgos gadījumos būtu jāizdod arī ES atbilstības deklarācija saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

(46)     CE marķējums, kas norāda gāzveida kurināmā iekārtas atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE marķējumu un tā saistību ar citiem marķējumiem ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE marķējuma uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(47)     Armatūra nav gāzveida kurināmā iekārtas, bet starpprodukti, kurus dara pieejamus jomas profesionāļiem un ko paredzēts iemontēt iekārtā. Tā kā armatūras pienācīga konstrukcija veicina pabeigtas iekārtas pareizu un drošu darbību un tā kā iekārtas ar gāzi saistītos riskus var novērtēt tikai pēc armatūras uzstādīšanas, ir lietderīgi, ka armatūrai nav CE marķējuma.

(48)     Lai lietotājiem un trešām pusēm nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt gāzveida kurināmā iekārtu un armatūras atbilstību šajā regulā paredzētajām pamatprasībām.

(49)     Lai nodrošinātu gāzveida kurināmā iekārtu atbilstību pamatprasībām, ir jānosaka piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro ražotājiem. Šādas procedūras būtu jānosaka, izmantojot atbilstības novērtēšanas moduļus, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK.

(50)     Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(51)     Pieredze liecina, ka Direktīvā 2009/142/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu šo struktūru vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas atbilstības novērtēšanas struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(52)     Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības pilnvarojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās pilnvaroto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(53)     Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(54)     Šajā regulā noteikta sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanas vajadzībām.

(55)     Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina nepieciešamo uzticamības līmeni attiecībā uz atbilstības sertifikātiem, valsts publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(56)     Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām gāzveida kurināmā iekārtām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un filiāles atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst pilnvarotās iestādes. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo pilnvaroto struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto pilnvaroto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(57)     Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(58)     Atbilstības novērtēšanas struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret pilnvaroto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā pilnvarotās iestādes.

(59)     Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp atbilstības novērtēšanas struktūrām.

(60)     Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[34].

(61)     Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz pilnvarotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām.

(62)     Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai būtu jāpiešķir attiecībā uz to, kādam jābūt dalībvalstu paziņojumu par gāzes piegādes parametriem to teritorijā saturam un formai.

(63)     Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(64)     Jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamus tirgū vai laist ekspluatācijā gāzveida kurināmā iekārtas, kas jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2009/142/EK.

(65)     Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(66)     Tā kā šīs regulas mērķi — proti, nodrošināt, ka tirgū pieejamās gāzveida kurināmā iekārtas atbilst prasībām, kuras nodrošina lietotāju veselības un drošības aizsardzības un mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzības augstu līmeni un enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un tādējādi rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(67)     Tāpēc Direktīva 2009/142/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

(1) Šī regula attiecas uz iekārtām un armatūru.

(2) Šajā regulā uzskata, ka iekārtu "izmanto normāli", ja izpildās šādi nosacījumi:

(a) tā ir pareizi uzstādīta un tai tiek regulāri veikta tehniskā apkope saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

(b) to izmanto ar gāzi, kuras kvalitāte un piegādes spiediena svārstības nepārsniedz normu;

(c) to izmanto paredzētajiem mērķiem vai tā, kā var būt pamatoti paredzams.

(3) Šo regulu nepiemēro:

(a) iekārtām, kuras īpaši paredzēts izmantot rūpnieciskos procesos ražošanas ēkās;

(b) iekārtām, kuras īpaši paredzēts izmantot gaisa kuģos un uz dzelzceļiem;

(c) iekārtām, kuras īpaši paredzēts izmantot pētniecības vajadzībām īslaicīgai lietošanai laboratorijās.

(4) Ja attiecībā uz iekārtu vai armatūras aspektiem, uz ko attiecas šī regula, konkrētāk attiecas citi Savienības saskaņošanas tiesību akti, šo regulu nepiemēro vai to pārtrauc piemērot šādam iekārtām vai armatūrai attiecībā uz šādiem aspektiem.

(5) Šīs regulas I pielikuma 3.5. punktā noteikto pamatprasību par enerģijas racionālu izmantošanu nepiemēro iekārtām, uz ko attiecas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu pieņemts pasākums.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) "iekārtas" ir gāzveida kurināmā iekārtas, kuras izmanto ēdiena gatavošanai, dzesēšanai, gaisa kondicionēšanai, telpu apsildei, karstā ūdens sagatavošanai, apgaismei un mazgāšanai, kā arī piespiedu vilkmes degļi un sildierīces, ko paredzēts aprīkot ar šādiem degļiem;

(2) "armatūra" ir drošības ierīces, kontrolierīces vai regulatori un to mezgli, ko tirgū realizē atsevišķi un ko paredzēts iemontēt gāzveida kurināmā iekārtā vai no kuriem paredzēts samontēt šādu iekārtu;

(3) "sadegšana" ir process, kurā gāzveida kurināmais reaģē ar skābekli, radot siltumu vai gaismu;

(4) "mazgāšana" ir viss mazgāšanas process, tostarp žāvēšana un gludināšana;

(5) "gāzveida kurināmais" ir jebkurš kurināmais, kas ir gāzveida stāvoklī 15 °C pie 1 bāra (bar) spiediena;

(6) "rūpniecisks process" ir izejvielu, augu, lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, pārtikas vai citu produktu iegūšana, audzēšana, rafinēšana, izgatavošana, ražošana vai sagatavošana komerciālām vajadzībām;

(7) "īpaša konstrukcija" ir iekārtas konstrukcija, kad šāda konstrukcija ir paredzēta konkrētas vajadzības nodrošināšanai konkrētā procesā;

(8) "ražošanas ēkas" ir jebkura vieta, kurā galvenā īstenojamā darbība ir rūpniecisks procesu, uz kuru attiecināmi īpaši valsts veselības un drošības noteikumi;

(9) "gāzu saime" ir gāzveida kurināmo grupa ar līdzīgiem degšanas rādītājiem, ko raksturo atrašanās kādā Wobbe indeksu diapazonā;

(10) "gāzu grupa" ir noteikts Wobbe indeksa diapazons attiecīgās saimes indeksa diapazonā;

(11) "Wobbe indekss" ir gāzveida kurināmā savstarpējas aizstājamības indikators, ko izmanto, lai salīdzinātu dažāda sastāva gāzveida kurināmā sadedzināšanā iegūto enerģiju iekārtā;

(12) "iekārtu kategorija" ir to gāzu saimju un/vai gāzu grupu iedalījums, kuru drošai sadedzināšanai ar vēlamo veiktspēju iekārta paredzēta, kā norādīts ar iekārtas kategorijas marķējumu, ko nosaka CEN;

(13) “darīt iekārtu pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt iekārtas izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

(14) “darīt armatūru pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt tirdzniecības vajadzībām armatūru izplatīšanai Savienības tirgū nolūkā iemontēt to iekārtā vai samontēt, lai izgatavotu šādu iekārtu;

(15) "energoefektivitāte" ir attiecība starp iekārtas izejas jaudu un tai pievadīto enerģiju;

(16) “laist tirgū” nozīmē iekārtu vai armatūru pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(17) "nodot ekspluatācijā" ir iekārtas pirmā izmantošana vai tās pirmā izmantošana ražotāja paša vajadzībām;

(18) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo iekārtu vai armatūru vai kurš uzdod projektēt vai ražot šādu iekārtu vai armatūru un tirgo šādu ražojumu ar savu vārdu vai preču zīmi;

(19) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(20) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts iekārtu vai armatūru;

(21) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū;

(22) “uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(23) “tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām iekārtai vai armatūrai ir jāatbilst;

(24) “harmonizētais standarts” ir saskaņotais standarts, kas definēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā Regulā (ES) Nr. 1025/2012;

(25) “akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

(26) “valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

(27) “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar iekārtu vai armatūru saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā;

(28) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

(29) “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ iekārtu, kas jau darīta pieejama tiešajam lietotājam;

(30) “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka iekārta vai armatūra no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

(31) “CE marķējums” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka ražojums atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tā uzlikšanu;

(32) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus.

3. pants

Darīt pieejamu tirgū un nodošana ekspluatācijā

(1) Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka iekārtas var tikt darītas pieejamas tirgū un nodotas ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas prasībām.

(2) Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka armatūru var darīt pieejamus tirgū tikai tad, ja tā atbilst šīs regulas prasībām.

(3) Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās var uzskatīt par nepieciešamām, lai nodrošinātu personu, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību iekārtu normālas izmantošanas laikā ar nosacījumu, ka tas nav saistīts ar šādu iekārtu modificēšanu.

4. pants

Gāzes piegādes parametri

(1) Dalībvalstis saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām Komisiju un pārējās dalībvalstīs informē par to teritorijā izmantotā gāzveida kurināmā gāzu tipiem un to atbilstošajiem piegādes spiedieniem, kā arī savlaicīgi informē par jebkādām izmaiņām šajā jomā.

(2) Komisija nodrošina šīs informācijas publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Pamatprasības

Iekārtas un armatūra atbilst tām piemērojamām pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

6. pants

Brīva aprite

(1) Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem aspektiem neliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā iekārtas, kas atbilst šai regulai.

(2) Dalībvalstis saistībā ar šīs regulas aptvertajiem riskiem neliedz, neierobežo un nekavē darīt pieejamu tirgū un nodot ekspluatācijā armatūru, kas atbilst šai regulai.

(3) Šī regula neietekmē dalībvalstu pienākumu paredzēt pasākumus saistībā ar no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un ēku energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, Direktīvu 2010/31/ES un Direktīvu 2012/27/ES. Šādi noteikumi ir atbilstīgi Līgumam.

II NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

7. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R2. pants]

Ražotāju pienākumi

(1) Laižot tirgū savas iekārtas vai armatūru, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un izgatavoti saskaņā ar pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

(2) Iekārtu vai armatūras ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic 14. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja, veicot pirmajā rindkopā minēto procedūru, ir pierādīta iekārtas atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE marķējumu.

Ja, veicot pirmajā rindkopā minēto procedūru, ir pierādīta armatūras atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo armatūras atbilstības sertifikātu.

(3) Ražotāji pēc iekārtas laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus.

Ražotāji pēc armatūras laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un armatūras atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus.

(4) Ražotāji nodrošina, lai būtu procedūras, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā iekārtas vai armatūras projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas harmonizētajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta iekārtu atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas vai armatūras radīto risku, ražotāji patērētāju un citu galalietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū laistās iekārtas paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām iekārtām un armatūru un atsauc šādas iekārtas, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

(5) Ražotāji nodrošina, ka uz to iekārtām vai armatūras ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits elements, pēc kura to var identificēt.

Ja iekārtas vai armatūras izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma.

(6) Ražotāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma un iekārtai pievienotajās instrukcijās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Norādītajai adresei ir jābūt adresei, ko izmanto kā vienoto kontaktpunktu saziņai ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, lietotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Ražotāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma un armatūrai pievienotajās instrukcijās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Norādītajai adresei ir jābūt adresei, ko izmanto kā vienoto kontaktpunktu saziņai ar ražotāju.

(7) Ražotāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu. Šādas instrukcijas un drošības informācija ir skaidras, saprotamas un nepārprotamas.

Ražotāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast, ir pievienots armatūras atbilstības sertifikāts, kurā  cita starpā ir iekļautas norādes par tās iemontēšanu, samontēšanu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu Šādas norādes ir skaidras un viegli saprotamas.

(8) Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

(9) Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt iekārtas vai armatūra, ko viņi laiduši tirgū.

8. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R3. pants]

Pilnvarotie pārstāvji

(1) Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

(2) Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

(a) pēc iekārtas laišanas tirgū 10 gadus glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

(b) pēc armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu armatūras atbilstības sertifikātu un tehnisko dokumentāciju;

(c) pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību;

(d) pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, ko rada iekārtas vai armatūra, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

9. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R4. pants]

Importētāju pienākumi

(1) Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas iekārtas un armatūru.

(2) Pirms iekārtas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kā noteikts 14. pantā. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka iekārtai ir CE marķējums, ka tai ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija atbilstīgi I pielikuma 1.5. punktam un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūras laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kā noteikts 14. pantā. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka armatūrai ir pievienots armatūras atbilstības sertifikāts, kurā cita starpā ir iekļauta informācija par tās iemontēšanu vai samontēšanu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu un ka ražotājs ir izpildījis attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nelaiž iekārtu vai armatūru tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

(3) Importētāji uz iekārtas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma un iekārtai pievienotajās instrukcijās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko patērētāji, citi galalietotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Importētāji uz armatūras vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko iekārtas ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

(4) Importētāji nodrošina, ka iekārtai valodā, ko patērētāji un citi galalietotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu.

Importētāji nodrošina, ka armatūrai valodā, ko iekārtas ražotāji spēj viegli saprast un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienots armatūras atbilstības sertifikāts, kurā cita starpā ir iekļautas instrukcijas par tās iemontēšanu, samontēšanu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu.

(5) Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību I pielikumā noteiktajām prasībām.

(6) Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar iekārtas vai armatūras radīto risku, importētāji lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā un pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma no kompetentajām iestādēm veic tirgū laisto iekārtu vai armatūras paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām iekārtām vai armatūru un atsauc šādas iekārtas, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

(7) Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtas vai armatūras atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi iekārtu vai armatūru ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajām korektīvajām darbībām.

(8) Importētāji pēc iekārtas laišanas tirgū 10 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

Importētāji pēc armatūras laišanas tirgū 10 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu armatūras atbilstības sertifikāta kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

(9) Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, kurus var radīt iekārtas vai armatūra, ko viņi laiduši tirgū.

10. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R5. pants]

Izplatītāju pienākumi

(1) Darot iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šajā regulā noteiktās prasības.

(2) Pirms iekārtu darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka izstrādājumam ir CE marķējums, ka tam tās dalībvalsts patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā iekārtu paredzēts darīt pieejamu tirgū, un ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija saskaņā ar I pielikuma 1.5. punktu un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Pirms armatūru darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka armatūrai ir pievienots armatūras atbilstības sertifikāts, kurā cita starpā iekārtas ražotājiem viegli saprotamā valodā ir iekļauta informācija par tās iemontēšanu vai samontēšanu, regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzturēšanu saskaņā ar I pielikuma 1.7. punktu, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra neatbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, importētājs nedara iekārtu vai armatūru pieejamu tirgū, pirms ir nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja iekārta vai armatūra rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

(3) Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par iekārtu vai armatūru, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu to/tās atbilstību I pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

(4) Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka iekārta vai armatūra, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šīs regulas noteikumiem, attiecīgi rīkojas, lai tiktu veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi iekārtas atbilstības nodrošināšanai Vai, attiecīgos gadījumos, tās izņemšanai vai atsaukšanai no tirgus. Turklāt, ja iekārta rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi iekārtu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(5) Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu iekārtas vai armatūras atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā formā. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt iekārta vai armatūra, ko viņi darījuši pieejamu tirgū.

11. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R6. pants]

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu iekārtu vai armatūru ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu iekārtu vai armatūru tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

12. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R7. pants]

Uzņēmēju identifikācija

Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz šādu informāciju:

(a) ikviens uzņēmējs, kas tiem piegādājis iekārtu vai armatūru;

(b) ikvienu uzņēmējs, kam tie piegādājuši iekārtu vai armatūru.

Uzņēmēji spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad iekārta vai armatūra tiem piegādāta un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši iekārtu vai armatūru.

III NODAĻA

IEKĀRTU UN ARMATŪRAS ATBILSTĪBA

13. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R8. pants]

Iekārtu un armatūras atbilstības prezumpcija

Tiek pieņemts, ka iekārtas un armatūra, kuri atbilst harmonizētajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst I pielikumā minētajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

14. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūra iekārtām un armatūrai

(1) Pirms iekārtas vai armatūras laišanas tirgū ražotājs to iesniedz atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanai saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

(2) Sērijveidā ražotu iekārtu un armatūras atbilstību šīs regulas prasībām sertificē, izmantojot ES tipa pārbaudi (B modulis – produkcijas tips), kas minēta III pielikuma 1. punktā, kam pēc ražotāja izvēles seko kāda no turpmāk minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

(a) atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli plus uzraudzītas iekārtas vai armatūras kontroles laiku pa laikam (C2 modulis), kā noteikts III pielikuma 2. punktā;

(b) atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā noteikts III pielikuma 3. punktā;

(c) atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā noteikts III pielikuma 4. punktā;

(d) atbilstība tipam, pamatojoties uz iekārtas vai armatūras verifikāciju (E modulis), kā noteikts III pielikuma 5. punktā.

(3) Ja iekārtu ražo vienā eksemplārā vai mazos daudzumos, ražotājs var izvēlēties atbilstību, pamatojoties uz vienības verifikāciju (G modulis), kā noteikts III pielikuma 6. punktā.

(4) Pēc tam, kad ir pabeigtas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā vai 3. punktā minētās procedūras, iekārtas ražotājs saskaņā ar 18. pantu uz atbilstīgās iekārtas nostiprina CE marķējumu un sagatavo ES atbilstības deklarāciju.

Pēc tam, kad pabeigtas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās procedūras, armatūras ražotājs izdod armatūras atbilstības sertifikātu.

(5) Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar iekārtas vai armatūras atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā atrodas 2. un 3. punktā minētā pilnvarotā iestāde, kas veic procedūras, vai šai iestādei pieņemamā valodā.

15. pants

ES atbilstības deklarācija [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R10. pants]

(1) ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

(2) ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajās atbilstības novērtēšanas procedūrās, kā noteikts III pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā iekārtu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

(3) Ja uz iekārtu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurā ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos tiesību aktus, tostarp atsauces uz to publikācijām.

(4) Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par iekārtas atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

16. pants

Armatūras atbilstības sertifikāts

(1) Armatūras atbilstības sertifikātā norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām.

(2) Armatūras atbilstības sertifikātam ir VI pielikuma norādītā parauga struktūra. Lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu I pielikumā noteiktajām pamatprasībām, kas attiecas uz pabeigtām iekārtām, armatūras atbilstības sertifikātā norāda armatūras raksturlielumus un iekļauj instrukcijas par tās iemontēšanu iekārtā vai samontēšanu šādas iekārtas iegūšanai. Tajā jābūt iekļautiem arī elementiem, kas norādīti attiecīgajās atbilstības novērtēšanas procedūrās, kas noteiktas III pielikumā, un tos pastāvīgi atjaunina. Tas ir iekārtas ražotajiem viegli saprotamā valodā.

(3) Armatūru piegādā kopā ar armatūras atbilstības sertifikātu.

(4) Ja uz armatūru attiecas citi Savienības tiesību akti, kas aptver citus aspektus, kam nepieciešams CE marķējums, šāda marķējuma esamība norāda, ka tiek uzskatīts, ka armatūra atbilst šādu citu tiesību aktu prasībām. Šādā gadījumā dokumentos, paziņojumos vai instrukcijās, kas nepieciešamas saskaņā ar minētajiem aktiem un ko pievieno armatūrai, norāda atsauces uz šādu tiesību aktu publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5) Sagatavojot armatūras atbilstības sertifikātu, ražotājs uzņemas atbildību par armatūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

17. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R11. pants]

CE marķējuma vispārējie principi

Uz CE marķējumu attiecas vispārējie principi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

18. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R12. pants]

CE marķējuma un uzrakstu norādīšanas noteikumi un nosacījumi

(1) CE marķējumu un uzrakstus, kas minēti IV pielikumā, redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz iekārtas vai tās datu plāksnītes.

(2) IV pielikuma 2. punktā minētos uzrakstus attiecīgos gadījumos redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda uz armatūras vai tās datu plāksnītes.

(3) CE marķējumu un/vai IV pielikumā minētos uzrakstus uzliek, pirms iekārtu vai armatūru laiž tirgū.

(4) Aiz CE marķējuma norāda iekārtas ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

(5) Uz armatūras norāda ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

(6) Aiz CE marķējuma un/vai panta 4. un 5. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu risku vai izmantojumu.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

19. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R13. pants]

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kuras ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar 14. pantu.

20. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R14. pants]

Pilnvarojošās iestādes

(1) Dalībvalstis izraugās pilnvarojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu pilnvarotās iestādes, tostarp to atbilstību 24. pantam.

(2) Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

(3) Ja pilnvarojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 21. panta 1. līdz 6. punktā noteiktajām prasībām. Turklāt minētā struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

(4) Pilnvarojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

21. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R15. pants]

Prasības pilnvarojošajām iestādēm

(1) Pilnvarojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

(2) Pilnvarojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

(3) Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

(4) Pilnvarojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

(5) Pilnvarojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

(6) Pilnvarojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai veikšanai.

22. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R16. pants]

Pilnvarojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un pilnvaroto iestāžu uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par jebkurām izmaiņām šajā jomā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

23. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R17. pants]

Prasības saistībā ar pilnvarotajām iestādēm

(1) Lai pilnvaroto iestādi varētu paziņot, tai jāatbilst šā panta 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

(2) Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

(3) Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai iekārtas vai armatūras, kuru tā novērtē.

Struktūra, kas pieder uzņēmumu organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo iekārtu vai armatūras izstrādē, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

(4) Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo iekārtu vai armatūras projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās iekārtas vai armatūru, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas iekārtas vai armatūru personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo iekārtu vai armatūras projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai un integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras tie ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

(5) Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

(6) Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti II pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir pilnvarota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un iekārtu vai armatūras veidiem un kategorijām, attiecībā ar ko tā ir pilnvarota, ir:

(a) darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

(b) to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamību. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, lai uzdevumi, kurus tā veic kā pilnvarotā iestāde, būtu nodalīti no pārējās darbības;

(c) procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

(7) Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

(a) laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir pilnvarota;

(b) pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

(c) atbilstīgas zināšanas un izpratne par I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, par piemērojamajiem harmonizētajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

(d) spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikta novērtēšana.

(8) Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

(9) Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

(10) Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai jebkādi valstu tiesību aktu noteikumi, kuri tos nosaka, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

(11) Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās pilnvaroto iestāžu koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

24. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R18. pants]

Pilnvaroto iestāžu atbilstības prezumpcija

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos harmonizētajos standartos vai to daļās, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 23. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie harmonizētie standarti attiecas uz šīm prasībām.

25. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R20. pants]

Pilnvaroto iestāžu filiāles un apakšlīgumu slēgšana

(1) Ja pilnvarotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 23. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi.

(2) Pilnvarotās iestādes uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

(3) Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

(4) Pilnvarotās iestādes glabā pilnvarojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi III pielikumam.

26. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R22. pants]

Paziņošanas pieteikums

(1) Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu pilnvarojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

(2) Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un norāda iekārtu/armatūru vai iekārtas/armatūru, attiecībā uz kurām iestāde paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 23. panta prasībām.

(3) Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā pilnvarojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 23. panta prasībām.

27. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R23. pants]

Paziņošanas procedūra

(1) Pilnvarojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 23. panta prasībām.

(2) Tās sniedz paziņojumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

(3) Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo iekārtu/armatūru vai iekārtām/armatūru un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

(4) Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 26. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, pilnvarojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 23. panta prasībām.

(5) Attiecīgā struktūra var veikt pilnvarotās iestādes darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā pēc paziņošanas, ja tiek izmantots akreditācijas sertifikāts, un divu mēnešu laikā pēc paziņošanas, ja akreditācija netiek izmantota.

Šajā regulā par pilnvaroto iestādi uzskata tikai šādu iestādi.

(6) Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

28. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R24. pants]

Pilnvaroto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

(1) Komisija katrai pilnvarotajai iestādei piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja šāda iestāde ir pilnvarota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

(2) Komisija publisko saskaņā ar šo regulu paziņoto iestāžu sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, kurām tās ir pilnvarotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

29. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R25. pants]

Izmaiņas pilnvarās

(1) Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka pilnvarotā iestāde vairs neatbilst 23. pantā noteiktajām prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, pilnvarojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē pilnvaras, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā pilnvarotā iestāde neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Pilnvarojošā iestāde nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

(2) Ja pilnvaras tiek ierobežotas, atceltas vai anulētas vai ja pilnvarotā iestāde ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes dokumenti tiek nodoti citai pilnvarotajai struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām pilnvarojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

30. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R26. pants]

Pilnvaroto iestāžu kompetences apšaubīšana

(1) Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas pilnvarotās iestādes kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

(2) Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas pamato attiecīgās iestādes pilnvarošanu vai pilnvarotās iestādes kompetences saglabāšanu.

(3) Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

(4) Ja Komisija pārliecinās, ka pilnvarotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst tās pilnvarošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp pilnvarojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R27. pants]

Prasības attiecībā uz pilnvaroto iestāžu darbību

(1) Pilnvarotās iestādes veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

(2) Atbilstības novērtēšanu veic samērīgā veidā, izvairoties no nevajadzīga sloga radīšanas uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai iekārta vai armatūra atbilstu šīs regulas prasībām.

(3) Ja pilnvarotā iestāde konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos harmonizētajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

(4) Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, pilnvarotā iestāde atklāj, ka kāda iekārta vai armatūra vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

(5) Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, pilnvarotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

32. pants

Pilnvaroto iestāžu lēmumu pārsūdzēšana

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz pilnvaroto iestāžu lēmumiem.

33. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R28. pants]

Pilnvaroto iestāžu pienākums sniegt informāciju

(1) Pilnvarotās iestādes informē pilnvarojošo iestādi par:

(a) sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

(b) jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas pilnvarošana;

(c) informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

(d) pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas pilnvarojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

(2) Pilnvarotās iestādes sniedz pārējām iestādēm, kas pilnvarotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas iekārtas un armatūru, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

34. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R29. pants]

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pilnvarošanas kārtību.

35. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R30. pants]

Pilnvaroto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kuras pilnvarotas atbilstīgi šai regulai, un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos pilnvaroto iestāžu nozares grupā vai grupās.

Dalībvalstis nodrošina, lai to pilnvarotās iestādes tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos šādas grupas vai grupu darbā.

V NODAĻA

KOMITEJAS PROCEDŪRA

36. pants

Komitejas procedūra

(1) Komisijai palīdz Gāzveida kurināmā iekārtu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

(2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

37. pants

Pielikumu grozījumi

Nolūkā ņemt vērā to tehnoloģisko attīstību, kas saistīta ar gāzes piegādes parametriem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu par grozījumiem attiecībā uz dalībvalstu paziņojumos par gāzes piegādes parametriem to teritorijā iekļauto informāciju un par paziņojuma sniegšanas veidu, kas noteikts II pielikumā.

38. pants

Deleģējuma izmantošana

(1) Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas atbilstīgi šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(2) Šīs regulas 37. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.

(3) Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 37. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītajā vēlākā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.

(4) Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

(5) Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 37. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto laikposmu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma var pagarināt par diviem mēnešiem.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

39. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro uzņēmējiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi var paredzēt kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

Dalībvalstis par šiem noteikumiem Komisiju informē līdz [3 mēneši pirms šīs regulas piemērošanas dienas] un nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

40. pants

Pārejas noteikumi

(1) Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darītas pieejamas vai ka ekspluatācijā tiek nodotas tādas iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/142/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir laistas tirgū līdz [42. panta 2. punktā minētais datums].

(2) Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darīta pieejama tāda armatūra, uz ko attiecas Direktīva 2009/142/EK, kura atbilst minētās direktīvas prasībām un ir laista tirgū līdz [42. panta 2. punktā minētais datums].

41. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/142/EK atceļ no [42. panta 2. punktā minētais datums].

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar VII pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

42. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

(1) Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) To piemēro no [divi gadi pēc stāšanās spēkā].

(3) Atkāpjoties no 2. punkta, 19. līdz 35. pantu piemēro no [seši mēneši pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.

[2]               OV L 196, 26.7.1990., 15. lpp.

[3]               OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

[4]               OV L 167, 22.6.1992., 17. lpp.

[5]               OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.

[6]               OV L 239, 6.9.2013., 162. lpp.

[7]               OV L 278, 12.10.2012., 1. lpp.

[8]               OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[9]               OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

[10]             OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012.).

[12]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 302/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008 (COM(2013) 75 final).

[13]             OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

[14]             OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[15]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM (2011) 206 galīgā redakcija.

[16]             Direktīvas 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (GAD), ex-post novērtējums, Final Report, Risk & Policy Analysts Limited, 2011. gada marts, http://ec.europa.eu/enterprise/dg/files/evaluation/03_2011_finalreport_gas_en.pdf.

[17]             Jauna tiesiskā regulējuma (JTR) saskaņošanas tiesību aktu kopums (preču tiesību aktu kopuma īstenošana), Komisijas dienestu darba dokuments: ietekmes novērtējums, kas pievienots 10 priekšlikumiem pielāgot ražojumu saskaņošanas direktīvas Lēmumam  Nr. 768/2008/EK, SEC(2011) 1376 galīgā redakcija.

[18]             http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2004:296:0002:0007:LV:PDF

[19]             Piemēram, no biomasas iegūts gāzveida kurināmais, kur "biomasa" ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un saistītās nozarēs, tostarp zivsaimniecībā un akvakultūrā, iegūtu bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un nogulšņu bioloģiski noārdāmā daļa (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecisko un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā daļa.

[20]             Pilnvarojums M400 – I posms: Standartizācija gāzes raksturlielumu jomā, gala ziņojums, CEN/BT/WG 197 (2012) novērtējums par H grupas gāzu kvalitātes atšķirību ietekmi uz GAD atbilstīgu iekārtu darbību.

Pilnvarojums M475: Pilnvarojums piešķirts CEN biometāna standartiem izmantošanai transportā un ievadīšanai dabasgāzes cauruļvados.

[21]             OV C [...], [...], [...]. lpp.

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.).

[23]             OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[24]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

[25]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

[26]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

[27]             OV L […], […], […]. lpp.

[28]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

[29]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009, 16. lpp.).

[30]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

[31]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

[32]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211,14.8.2009., 94. lpp.).

[33]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

[34]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

PROVIZORISKAS PIEZĪMES

1. Šajā regulē noteiktās pamatprasības ir obligātas.

2. Pamatprasības jāinterpretē un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā tehnikas attīstību un pašreizējo praksi, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kuri ir saskaņā ar augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību.

1.         VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1. Iekārtas ir konstruētas un izgatavotas tā, lai tās varētu droši ekspluatēt un lai tās neapdraudētu cilvēkus, mājdzīvniekus vai īpašumu, tās izmantojot normālā veidā un ar vēlamo veiktspēju.

Armatūra ir projektēta un konstruēta tā, lai tā precīzi atbilstu tai paredzētajam mērķim, kad tā ir iemontēta iekārtā vai samontēta, lai šādu iekārtu iegūtu.

1.2. Ražotāja pienākums ir analizēt riskus, lai noteiktu tos, kuri attiecas uz tā iekārtu vai armatūra. Pēc tam ražotājs projektē un konstruē iekārtu vai armatūru, ņemot vērā veikto analīzi.

1.3. Izvēloties vispiemērotākos risinājumus, iekārtas vai armatūras ražotājs piemēro turpmāk izklāstītos principus, šādā secībā:

(a) cik iespējams, novērst vai samazināt apdraudējumus (uz drošību orientēta projektēšana un konstruēšana);

(b) veikt vajadzīgos aizsargpasākumus, lai nodrošinātos pret apdraudējumiem, ko nevar novērst;

(c) informēt lietotājus par nenovērstajiem riskiem, ko rada pieņemto aizsargpasākumu nepilnības, un norādīt, vai ir vajadzīgi kādi īpaši piesardzības pasākumi.

1.4. Projektējot un konstruējot iekārtu un sastādot instrukcijas, ražotājs paredz ne tikai to, ka iekārta tiks izmantota, kā paredzēts, bet arī tās paredzamu neparedzētu izmantošanu.

1.5. Laižot tās tirgū, visām iekārtām:

(a) jāpievieno uzstādītājam paredzētās tehniskās instrukcijas:

(b) jāpievieno lietotājam paredzētās lietošanas un apkalpošanas pamācības;

(c) jāuzliek attiecīgas brīdinājumzīmes, kuras jānorāda arī uz iepakojuma.

Instrukcijas, pamācības un brīdinājumzīmes ir valodā, kas ir saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

1.6.1. Uzstādītājam paredzētajās tehniskajās pamācībās ir visas vajadzīgās instrukcijas par uzstādīšanu, regulēšanu un apkopi, lai nodrošinātu šo darbību pareizu veikšanu un iekārtas drošu ekspluatāciju.

Uzstādīšanas instrukcijās iekļauj arī informāciju par tehniskajām specifikācijām saskarnei starp iekārtu un tās uzstādīšanas vidi, lai nodrošinātu tās pareizu pieslēgumu gāzes piegādes tīklam, papildu energoavotam, gaisa padevei un degšanas produktu aizvadīšanas sistēmai.

1.6.2. Lietotājam paredzētās lietošanas un apkopes pamācībās ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama izstrādājuma drošai lietošanai, un lietotajā uzmanība tiek īpaši vērsta uz jebkādiem lietošanas ierobežojumiem.

Iekārtas ražotājs iekārtai pievienotajās instrukcijās attiecīgos gadījumos iekļauj visu nepieciešamo informāciju par gatavā iekārtā iemontētas armatūras regulēšanu, ekspluatāciju un tehnisko apkopi.

1.6.3. Brīdinājumzīmēs uz iekārtas un uz tās iepakojuma precīzi norāda izmantojamās gāzes tipu, gāzes padeves spiedienu, iekārtas kategoriju un jebkādus lietošanas ierobežojumus, jo īpaši ierobežojumu tam, ka šo iekārtu drīkst uzstādīt tikai vietās ar pietiekamu ventilāciju, lai nodrošinātu tās radīto apdraudējumu samazināšanu līdz minimumam.

1.7. Attiecīgajai armatūrai armatūras atbilstības sertifikātā iekļauj iemontēšanas vai samontēšanas, regulēšanas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes instrukcijas.

2.         MATERIĀLI

2.1. Iekārtu vai armatūras materiāli ir piemēroti to paredzētajam lietojumam un ir noturīgi pret ekspluatācijas laikā paredzamu mehānisku, ķīmisku un termisku iedarbību.

2.2. Iekārtas ražotājs vai materiālu piegādātājs garantē tādas materiālu tehniskās īpašības, kas ir svarīgas drošībai.

3.         PROJEKTĒŠANA UN KONSTRUĒŠANA

Šajā punktā noteiktās, no pamatprasībām izrietošās saistības attiecībā uz iekārtam piemēro arī attiecībā uz armatūru, ciktāl tas ir nepieciešams.

3.1. Vispārīgi

3.1.1. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai tās, parasti izmantojot, neradītu nestabilitāti, deformāciju, bojājumus vai nodilumu, kas varētu apdraudēt to drošību.

3.1.2. Kondensācija, kas veidojās iekārtas ieslēgšanas un/vai lietošanas laikā, neapdraud iekārtas drošību.

3.1.3. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai minimizētu sprādziena risku iekšējās izcelsmes ugunsgrēka gadījumā.

3.1.4. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai nerastos ūdens un nepiemērota gaisa iekļūšana gāzes kontūrā.

3.1.5. Ja papildus pievadītās enerģijas normālas svārstības, iekārtas turpina droši darboties.

3.1.6. Anormālas papildus pievadītas enerģijas svārstības, piegādes pārtraukums vai atjaunošana nerada bīstamu situāciju.

3.1.7. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai novērstu jebkādus ar gāzi saistītus riskus, ja rodas elektriskas izcelsmes apdraudējumi. Attiecīgos gadījumos ņem vērā atbilstības novērtējuma rezultātus saistībā ar drošības prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/5/EK[1] par radioiekārtām vai Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvā 2006/95/EK par elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās[2].

3.1.8. Iekārtām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai novērstu jebkādus ar gāzi saistītus riskus, ja rodas apdraudējumi, ko rada elektromagnētiskas parādības. Attiecīgos gadījumos ņem vērā atbilstības novērtējuma rezultātus saistībā ar elektromagnētiskās savietojamības prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/5/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/108/EK, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību[3].

3.1.9. Visas spiedienam pakļautās iekārtas daļas iztur mehānisko un temperatūras iedarbību, nedeformējoties veidā, kas var ietekmēt drošību.

3.1.10. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai drošības, kontroles vai regulēšanas ierīces defekts nevarētu izraisīt bīstamu situāciju.

3.1.11. Ja iekārta ir aprīkota ar drošības ierīcēm un kontrolierīcēm, kontrolierīču darbība nedrīkst ņemt virsroku pār drošības ierīču funkcionēšanu.

3.1.12. Visas iekārtu daļas, kuras ir uzstādītas vai ieregulētas ražošanas posmā un ar kurām lietotājs vai uzstādītājs nedrīkstētu veikt manipulācijas, ir atbilstoši aizsargātas.

3.1.13. Pārslēgi un citas kontroles un regulēšanas ierīces ir nepārprotami marķētas un ar atbilstošām instrukcijām, lai novērstu jebkādas kļūdas, tās lietojot. To konstrukcija ir tāda, lai novērstu nejaušu manipulāciju.

3.2. Nesadegušās gāzes noplūde

3.2.1. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai gāzes noplūdes līmenis nebūtu bīstams.

3.2.2. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, ka gāzes noplūde jebkurā ekspluatācijas stāvoklī ir ierobežota, lai nepieļautu bīstamu nesadegušās gāzes uzkrāšanos iekārtā.

3.2.3. Tās iekārtas, kas paredzētas lietošanai telpās un istabās, ir projektētas un konstruētas tā, lai nepieļautu nesadegušas gāzes noplūdi visās situācijās, kas varētu radīt bīstamu nesadegušās gāzes uzkrāšanos šādās telpās un istabās.

3.2.4. Iekārtas, kas projektētas un konstruētas tādas gāzes sadedzināšanai, kas satur toksiskas sastāvdaļas, nerada apdraudējumu cilvēku un mājdzīvnieku veselību.

3.3. Aizdedzināšana

Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai, tās parasti izmantojot, aizdedzināšana un atkārtota aizdedzināšana notiktu vienmērīgi un būtu nodrošināta divpakāpju aizdedzināšana.

3.4. Sadegšana

3.4.1. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai, tās parasti izmantojot, sadedzināšanas process būtu stabils un degšanas produkti nesaturētu veselībai kaitīgas vielas nepieņemamā koncentrācijā.

3.4.2. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai, tās parasti izmantojot, nenotiktu nejauša degšanas produktu noplūde.

3.4.3. Iekārtas, kas savienotas ar dūmvadu degšanas produktu izkliedēšanai, ir projektētas un konstruētas tā, lai anormālās velkmes apstākļos bīstamos daudzumos nenotiktu degšanas produktu noplūde attiecīgajās telpās un istabās.

3.4.4. Iekārtas ir projektētas un konstruētas tā, lai, tās parasti izmantojot, nerastos tāda veselībai kaitīgu vielu koncentrācija, ka tās varētu apdraudēt to cilvēku un mājdzīvnieku veselību, kuri nonāk ar tām saskarē.

3.5. Enerģijas racionāla izmantošana

Iekārtām ir jābūt projektētam un konstruētām tā, lai nodrošinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, atspoguļojot jaunākos sasniegumus attiecīgajā jomā un ņemot vērā drošības aspektus.

3.6. Temperatūra

3.6.1. Tās iekārtu daļas, kuras ir paredzētas, lai tās uzstādītu vai novietotu tuvu virsmām, nesasniedz tādu temperatūru, kas rada apdraudējumu.

3.6.2. To iekārtas virsmu daļa, kurām parastas izmantošanas laikā paredzēts pieskarties, nerada apdraudējumu lietotājam.

3.6.3. Iekārtu ārējo daļu virsmas temperatūras, izņemot tās virsmas vai daļas, kas saistītas ar siltuma pārnesi, ekspluatācijas apstākļos nerada apdraudējumu personām un jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, attiecībā uz kuriem jāņem vērā, ka to reaģēšanas laiks ir ilgāks.

3.7. Saskare ar pārtiku un ūdeni, kas paredzēts lietošanai uzturā

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem[4], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus[5], materiāli un daļas, ko izmanto iekārtas konstrukcijā, kas var nonākt saskarē ar pārtiku vai ūdeni, kurš paredzēts lietošanai pārtikā, kā definēts 2. pantā Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti[6], nedrīkst pasliktināt pārtikas un ūdens kvalitāti.

II PIELIKUMS

DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMU PAR GĀZES PIEGĀDES PARAMETRIEM SATURS

(1) Dalībvalstu ziņojumiem Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kā paredzēts 4. pantā, ir šāds saturs:

(a) (i)         augstākā siltumspēja (GCV), MJ/m3   minimālā/maksimālā;

(ii)     Wobbe skaitlis, MJ/m3    minimālais/maksimālais;

(b) Gāzes sastāvs pēc tilpuma, % no kopējā satura:

– C1 līdz C5 saturs % (summa)    minimālais       maksimālais;

– N2 + CO2 saturs, %        minimālais       maksimālais;

– CO saturs, %      minimālais       maksimālais;

– nepiesātinātie ogļūdeņraži          minimāli          maksimāli;

– ūdeņraža saturs, %         minimālais       maksimālais.

(c) informācija par toksiskām sastāvdaļām gāzveida kurināmajā.

Paziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

(a) piegādes spiediens, iekārtu ieplūdes atverē, mbar:        nominālais/minimālais/maksimālais;

(b) i) piegādes spiediens piegādes punktā, mbar:    nominālais/minimālais/maksimālais;

ii) pieļaujamais spiediena zudums galalietotāja gāzes iekārtā, mbar: nominālais/minimālais/maksimālais.

(2) Atsauces nosacījumi Wobbe indeksam un augstākajai siltumspējai ir šādi:

(a) degšanas atsauces temperatūra: 15°C;

(b) tilpuma mērīšanas atsauces temperatūra: 15°C;

(c) tilpuma mērīšanas atsauces spiediens: 1013,25 mbar.

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS IEKĀRTĀM UN ARMATŪRAI

1. B MODULIS. ES TIPA PĀRBAUDE — RAŽOŠANAS TIPS

1.1. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā pilnvarotā iestāde pārbauda iekārtas vai armatūras tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka iekārtas vai armatūras tehniskais projekts atbilst šīs regulas prasībām.

1.2. ES tipa pārbaudi veic, novērtējot iekārtas vai armatūras tehniskā projekta piemērotību, šajā nolūkā pārbaudot tehnisko dokumentāciju un 1.3. punktā norādītos apstiprinošos pierādījumus, kā arī pārbaudot pilnībā komplektētas iekārtas vai armatūras paraugu, kas ir reprezentatīvs paredzētajai produkcijai (ražošanas tips).

1.3. Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu tikai vienai pilnvarotajai iestādei pēc paša izvēles.

1.3.1. Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

(b) rakstisku paziņojumu, ka šis pats pieteikums nav iesniegts citai pilnvarotajai iestādei;

(c) tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija ir tāda, kas ļauj novērtēt iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, un tajā ir iekļauta apdraudējuma(-u) attiecīga analīze un novērtējums. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir vajadzīgs šādam novērtējumam, tajā ir dati par iekārtas vai armatūras projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir iekļauti šādi elementi:

(1) iekārtas vai armatūras vispārīgs apraksts;

(2) projekta skices un ražošanas rasējumi, un sastāvdaļu, mezglu, kontūru u.c. shēmas;

(3) apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami, lai izprastu minētos rasējumus un shēmas, kā arī ierīces vai armatūras darbību;

(4) to pilnībā vai daļēji piemēroto harmonizēto standartu un/vai attiecīgo tehnisko specifikāciju sarakstu, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie harmonizētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti šīs regulas būtisko drošības prasību izpildei. Ja harmonizētie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

(5) veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu u.c. rezultāti;

(6) testu ziņojumi;

(7) paraugi, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Pilnvarotā struktūra drīkst pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testēšanas programmu;

(8) papildu pierādījumi, kas apliecina tehniskā projekta piemērotību. Šajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie harmonizētie standarti un/vai tehniskās specifikācijas. Šajos papildu pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj to testu rezultātus, kas iegūti attiecīgajā ražotāja laboratorijā vai citā testu laboratorijā ražotāja uzdevumā un uz ražotāja atbildību.

(9) iekārtas uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas.

(10) armatūras atbilstības sertifikāts, kurā ir norādījumi par to, kā armatūru iemontēt iekārtā vai kā to samontēt, lai iegūtu šādu iekārtu.

1.3.2. Attiecīgos gadījumos projekta dokumentācijā iekļauj šādus dokumentus:

(a) ES tipa pārbaudes sertifikāts un armatūras atbilstības sertifikāts, kas attiecas uz armatūru, kas iemontēta iekārtā;

(b) apstiprinājumi un sertifikāti, kas attiecas uz iekārtas vai armatūras ražošanas un/vai pārbaudes un/vai uzraudzības metodēm;

(c) jebkurš cits dokuments, kas ļauj pilnvarotajai iestādei labāk veikt novērtēšanu.

1.4. Pilnvarotā struktūra:

attiecībā uz iekārtu vai armatūru:

1.4.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, lai novērtētu iekārtas vai armatūras tehniskā projekta atbilstību,

attiecībā uz paraugu(-iem):

1.4.2. pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro, kuri elementi ir projektēti saskaņā ar piemērojamajiem atbilstīgo harmonizēto standartu un/vai tehnisko specifikāciju noteikumiem un kuri projektēti, nepiemērojot šo standartu attiecīgos noteikumus;

1.4.3. veic atbilstošas pārbaudes un testus vai uzdod to veikšanu, lai pārliecinātos, vai, ja ražotājs ir izvēlējies risinājumus, kas piedāvāti attiecīgajos harmonizētajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās, tie ir tikuši piemēroti pareizi;

1.4.4. veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uzdod to veikšanu, lai pārliecinātos, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos harmonizētajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs regulas pamatprasībām;

1.4.5. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

1.5. Pilnvarotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1.4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret pilnvarojošajām iestādēm, pilnvarotā iestāde minētā ziņojuma saturu pilnīgi vai daļēji izpauž tikai ar ražotāja piekrišanu.

1.6. Ja iekārtas vai armatūras tips atbilst šīs regulas prasībām, pilnvarotā iestāde ražotājam izsniedz ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identificēšanai, kā arī, attiecīgā gadījumā, tā darbības aprakstu. Sertifikātam var būt pievienots viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto iekārtu vai armatūras atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Sertifikāta derīguma termiņš ir ne vairāk kā desmit gadi no tā izdošanas dienas. Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, pilnvarotā iestāde atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precizējot šāda atteikuma iemeslus.

1.7. Pilnvarotā iestāde seko līdzi izmaiņām vispārzināmajos jaunākajos sasniegumos, no kā var izrietēt, ka apstiprinātais tips var vairs neatbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu dēļ ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, pilnvarotā struktūra par to attiecīgi informē ražotāju.

Ražotājs pilnvaroto iestādi, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, informē par visām apstiprinātā tipa modifikācijām, kas var ietekmēt iekārtas vai armatūras atbilstību šīs regulas pamatprasībām, vai par sertifikāta derīguma nosacījumiem. Šādām modifikācijām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

1.8. Katra pilnvarotā iestāde informē savas pilnvarojošās iestādes un pārējās pilnvarotās iestādes par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Pilnvarotā iestāde, kas atsakās izsniegt vai atsauc, aptur vai citādi ierobežo ES tipa pārbaudes sertifikātu attiecīgi informē savas pilnvarojošās iestādes un pārējās pilnvarotās iestādes, pamatojot savu lēmumu.

Komisija, dalībvalstis un pārējās pilnvarotās iestādes, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Iesniedzot pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un pilnvarotās iestādes veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Pilnvarotā iestāde glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās dokumentācijas, tostarp ražotāja iesniegtās dokumentācijas, eksemplāru līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

1.9. Ražotājs ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu eksemplāru kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū.

1.10. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 1.3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas noteikti 1.7. un 1.9. punktā, ja tas ir paredzēts pilnvarā.

2. MODULIS C2. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS IEKŠĒJU KONTROLI APVIENOJUMĀ AR UZRAUDZĪTĀM IEKĀRTAS VAI ARMATŪRAS PĀRBAUDĒM PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM

2.1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšēju kontroli apvienojumā ar uzraudzītām iekārtas vai armatūras pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 2.2. un 2.3. punktā un 2.4. un 2.5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un apliecina, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām.

2.2. Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar ražošanas procesu un tā pārraudzību tiktu nodrošināta saražoto iekārtu vai armatūras atbilstība tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs regulas prasībām.

2.3. Iekārtas vai armatūras pārbaudes

Pilnvarotā iestāde, ko izvēlējies ražotājs, veic iekārtas vai armatūras pārbaudes vai uzdod to veikšanu reizi gadā vai biežāk, lai pārliecinātos par iekārtas iekšējo pārbaužu kvalitāti, cita starpā ņemot vērā iekārtu vai armatūras tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomus. Lai pārbaudītu iekārtas vai armatūras atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām, pārbauda pilnvarotās struktūras uz vietas, pirms laišanas tirgū izraudzītus galīgo iekārtu vai armatūras atbilstošus paraugus, kā arī veic attiecīgus testus kā noteikts atbilstošās harmonizēto standartu un/vai tehnisko specifikāciju daļās vai ekvivalentos testos. Ja paraugs neatbilst pieņemamajam kvalitātes līmenim, pilnvarotā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra tiek laista tirgū.

Piemērojamās paraugu ņemšanas procedūras nolūks ir noteikt, vai iekārtas vai armatūras ražošanas procesa parametri ir pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību iekārtas vai armatūras atbilstību.

Ražotājs uz pilnvarotās iestādes atbildību ražošanas procesa laikā uzliek atbildīgās iestādes identifikācijas numuru.

2.4. CE marķējums un ES atbilstības deklarācija

2.4.1. Ražotājs uzliek CE marķējumu un IV pielikumā paredzētos uzrakstus katrai iekārtai, kura atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.

2.4.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju iekārtas modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

2.5. Armatūras atbilstības sertifikāts

2.5.1. Ražotājs uzliek IV pielikuma 3. punktā paredzētos uzrakstus katrai armatūrai, kura atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst šīs regulas piemērojamām prasībām.

2.5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo armatūras atbilstības sertifikātu armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc armatūras laišanas tirgū. Armatūras atbilstības sertifikātā ir norādīts armatūras modelis, kam tas ir sagatavots, un to pievieno armatūrai.

2.6. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 2.4. un 2.5. punktā, viņa vārdā un uz viņa atbildību var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tas ir paredzēts pilnvarā.

3. D MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

3.1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 3.2. punktā un 3.5. vai 3.6. punktā noteiktos pienākumus, kā arī uz savu atbildību nodrošina un apliecina, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst šīs regulas prasībām, kas uz to attiecas.

3.2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz attiecīgo iekārtu vai armatūras ražošanu, galīgo pārbaudi un testēšanu, kā noteikts 3.3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 3.4. punktā.

3.3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt tā attiecīgo iekārtu vai armatūras kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Šajā pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

(b) rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai pilnvarotajai iestādei;

(c) visu attiecīgo informāciju par iekārtu vai armatūru, kas apstiprināta saskaņā ar B moduli;

(d) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

(e) apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka iekārtas vai armatūra atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tām attiecas.

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi ir sistemātiski un mērķtiecīgi rakstveidā apkopoti nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija rada vienotu izpratni par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Tajā jo īpaši atbilstīgi aplūko:

(a) kvalitātes mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz iekārtu kvalitāti;

(b) attiecīgās izmantojamās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procedūras un sistemātiskos pasākumus;

(c) pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežumu, kādā tos veic;

(d) datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.;

(e) uzraudzības līdzekļus, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā iekārtas kvalitāte un kvalitātes nodrošinājuma sistēmas efektīva darbība.

3.3.3. Pilnvarotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais harmonizētais standarts un/vai tehniskās specifikācijas.

Līdztekus tam, ka revīzijas grupai ir pieredze kvalitātes vadības sistēmu jomā, tajā ir vismaz viens loceklis ar pieredzi attiecīgās iekārtas vai armatūras novērtēšanas jomā un attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas novērtēšanas jomā un tai ir zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Revīzijā ietver ražotāja telpu novērtēšanas apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata 3.3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs regulas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām.

Attiecīgo lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijā gūtos atzinumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

3.3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un atbilstīgi un efektīvi uzturēt to spēkā.

3.3.5. Ražotājs regulāri informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde novērtē visas ierosinātās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmuma.

3.4. Uzraudzība, par kuru ir atbildīga pilnvarotā iestāde

3.4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus attiecībā uz apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.4.2. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

(a) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; un

(b) datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

3.4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic auditu vismaz reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

3.4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju arī bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotās iestādes pārstāvji vajadzības gadījumā var veikt iekārtu vai armatūras testus vai uzdot to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi – testa ziņojumu.

3.5. CE marķējums un ES atbilstības deklarācija

3.5.1. Ražotājs uzliek IV pielikumā paredzēto CE zīmi un uzrakstus un uz 3.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3.5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katrai iekārtai un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

3.6. Armatūras atbilstības sertifikāts

3.6.1. Ražotājs uzliek IV pielikuma 3. punktā paredzētos uzrakstus un uz 3.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai armatūras vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs regulas prasībām.

3.6.2. Ražotājs armatūrai rakstiski sagatavo armatūras atbilstības sertifikātu un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc armatūras laišanas tirgū. Armatūras atbilstības sertifikātā ir norādīts armatūras modelis, kam tas ir sagatavots, un to pievieno armatūrai.

3.7. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā valsts iestāžu vajadzībām:

(a) 3.3.1. punktā minēto dokumentāciju;

(b) 3.3.5. punktā minētās apstiprinātās izmaiņas;

(c) 3.3.5., 3.4.3. un 3.4.4. punktā minētos pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

3.8. Katra pilnvarotā iestāde informē savas pilnvarojošās iestādes par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu anulēšanu un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu savām pilnvarojošajām iestādēm informāciju, kas saistīta ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu novērtējumiem.

Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

3.9. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.3.1., 3.3.5. punktā un 3.5. vai 3.6. punktā un 3.7. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.

4. E MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKĀRTAS VAI ARMATŪRAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

4.1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekārtas vai armatūras kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras tā daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 4.2. un 4.5. vai 4.6. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kas tām ir piemērojamas.

4.2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz attiecīgo iekārtu vai armatūras galīgo pārbaudi un testēšanu, kā noteikts 4.3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4.4. punktā.

4.3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

4.3.1. Ražotājs iesniedz paša izraudzītai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt tā attiecīgo iekārtu vai armatūras kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Šajā pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja vārdu/nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

(b) rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai pilnvarotajai iestādei;

(c) visu informāciju, kas attiecas uz paredzēto iekārtas kategoriju;

(d) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; un

(e) apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

4.3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina iekārtu vai armatūras atbilstību tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos principus, prasības un noteikumus sistemātiski un mērķtiecīgi rakstiski apkopo nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes nodrošināšanas programmas, plānus, rokasgrāmatas un uzskaites datus.

Tajā jo īpaši ir atbilstīgi aprakstīti šādi elementi:

(a) kvalitātes nodrošināšanas mērķi un vadības organizatoriskā struktūra, pienākumi un pilnvaras saistībā ar ražojuma kvalitātes nodrošināšanu;

(b) pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc ražošanas;

(c) dati par kvalitāti, tādi kā inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.;

(d) paņēmieni, ar kādiem uzrauga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

4.3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 4.3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais harmonizētais standarts un/vai tehniskā specifikācija.

Līdztekus tam, ka revīzijas grupai ir pieredze kvalitātes vadības sistēmu jomā, tajā ir vismaz viens loceklis ar pieredzi attiecīgās iekārtas vai armatūras novērtēšanas jomā un attiecīgās iekārtas vai armatūras tehnoloģijas novērtēšanas jomā un tai ir zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Revīzija ietver ražotāja telpu novērtēšanas apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata 4.3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs regulas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt iekārtas vai armatūras atbilstību minētajām prasībām.

Attiecīgo lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijā gūtos atzinumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

4.3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un atbilstīgi un efektīvi uzturēt to spēkā.

4.3.5. Ražotājs regulāri informē pilnvaroto iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Pilnvarotā iestāde novērtē visas ierosinātās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 4.3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

4.4. Uzraudzība, par kuru ir atbildīga pilnvarotā iestāde

4.4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.4.2. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

(a) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

(b) datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic auditu vismaz reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var arī apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotās iestādes pārstāvji vajadzības gadījumā var veikt iekārtu vai armatūras testus vai uzdot to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi – testa ziņojumu.

4.5. CE marķējums un ES atbilstības deklarācija

4.5.1. Ražotājs uzliek IV pielikumā paredzēto CE marķējumu un uzrakstus un uz 4.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

4.6. Armatūras atbilstības sertifikāts

4.6.1. Ražotājs uzliek IV pielikuma 3. punktā paredzētos uzrakstus un uz 4.3.1. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai armatūras vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.6.2. Ražotājs rakstiski sagatavo armatūras atbilstības sertifikātu katram armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc armatūras laišanas tirgū. Armatūras atbilstības sertifikātā ir norādīts armatūras modelis, kam tas ir sagatavots, un to pievieno armatūrai.

4.7. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā pieejamus valsts iestādēm šādus dokumentus:

(a) 4.3.1. punktā minēto dokumentāciju;

(b) 4.3.5. punktā minētās apstiprinātās izmaiņas;

(c) 4.3.5., 4.4.3. un 4.4.4. punktā minētos pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus.

4.8. Katra pilnvarotā iestāde informē savas pilnvarojošās iestādes par izdotiem vai atsauktiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara savām pilnvarojošajām iestādēm pieejamu sarakstu ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi. Katra pilnvarotā iestāde informē pārējās pilnvarotās iestādes par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi vai anulējusi, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

4.9. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 4.3.1., 4.3.5. un 4.5. vai 4.6. punktā un 4.7 punktā, viņa vārdā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.

5. F MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKĀRTAS VAI ARMATŪRAS VERIFIKĀCIJU

5.1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekārtas vai armatūras verificēšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā ražotājs izpilda 5.2., 5.5.1. un 5.6. vai 5.7. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās iekārtas vai armatūra, uz kuru attiecas 5.3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

5.2. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu saražoto iekārtu un armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

5.3. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta pilnvarotā iestāde veic attiecīgas pārbaudes un testus vai uzdod to veikšanu, lai pārbaudītu iekārtu vai armatūras atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu iekārtu vai armatūras atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katrai iekārtai vai armatūras vienībai, kā precizēts 5.4. punktā, vai arī pārbaudot un testējot iekārtas vai armatūru statistiskas izlases veidā, kā norādīts 5.5. punktā.

5.4. Atbilstības verificēšana, pārbaudot un testējot katru iekārtu vai armatūras vienību

5.4.1. Katru iekārtu un armatūras vienību pārbauda atsevišķi un veic attiecīgus testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) harmonizētajā(-os) standartā(-os) un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai verificētu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Ja nav atbilstīga piemērojamā standarta, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

5.4.2. Pilnvarotā iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testiem un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai iekārtai vai armatūras vienībai vai uz savu atbildību uzdod tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus, lai valsts iestādes varētu tos pārbaudīt.

5.5. Atbilstības statistiskā verificēšana

5.5.1. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu katras izgatavotās partijas vienveidīgumu, un iesniedz savas iekārtas vai armatūru verificēšanai vienveidīgu partiju veidā.

5.5.2. No katras partijas nejaušas izlases veidā ņem paraugus saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām. Iekārtas vai armatūru paraugā pārbauda katru atsevišķi un veic attiecīgos testos, kas izklāstīti attiecīgajā(-os) harmonizētajā(-os) standartā(-os) un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos, ka iekārtas vai armatūra atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, un lai noteiktu, vai partija ir apstiprināma vai noraidāma. Ja nav atbilstīga harmonizētā standarta, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

5.5.3. Ja ražojumu partiju akceptē, visas šīs partijas iekārtas vai armatūru uzskata par apstiprinātām, izņemot tās paraugā ietilpstošās iekārtas vai armatūru, kas nav izturējušas testus.

Pilnvarotā iestāde izsniedz atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testiem un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai iekārtai vai armatūras vienībai vai uz savu atbildību uzdod tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas vai armatūras laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm.

5.5.4. Ja partiju izbrāķē, pilnvarotā iestāde vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja notiek bieža partiju izbrāķēšana, pilnvarotā iestāde drīkst apturēt statistiskās verifikācijas veikšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

5.6. CE marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.6.1. Ražotājs uzliek IV pielikumā paredzēto CE marķējumu un uzrakstus un uz 5.3. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.6.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram iekārtas modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtas modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

Ja 5.3. punktā minētā pilnvarotā iestāde tam piekrīt, ražotājs uz tās atbildību iekārtām var uzlikt arī pilnvarotās iekārtas identifikācijas numuru.

5.7. Armatūras atbilstības sertifikāts

5.7.1. Ražotājs uzliek IV pielikuma 3. punktā paredzētos uzrakstus un uz 5.3. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai armatūras vienībai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.7.2. Ražotājs rakstiski sagatavo armatūras atbilstības sertifikātu katram armatūras modelim un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc armatūras laišanas tirgū. Armatūras atbilstības sertifikātā ir norādīts armatūras modelis, kam tas ir sagatavots, un to pievieno armatūrai.

Ja 5.3. punktā minētā pilnvarotā iestāde tam piekrīt, ražotājs uz tās atbildību armatūrai var uzlikt arī pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru.

5.8. Ja pilnvarotā iestāde tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs iekārtām vai armatūrai var piestiprināt pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru ražošanas procesa laikā.

5.9. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa vārdā un uz viņa atbildību var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir norādīti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt 5.2. un 5.5.1. punktā noteiktos ražotāja pienākumus.

6. G MODULIS. ATBILSTĪBA, KAS PAMATOJAS UZ RAŽOJUMA VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

6.1. Atbilstība, pamatojoties uz ražojuma vienības verificēšanu, ir tāda atbilstības novērtēšanas procedūra, kuras gaitā ražotājs izpilda 6.2., 6.3. un 6.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgā iekārta, uz kuru attiecas 6.4. punkta noteikumi, atbilst tām šīs regulas prasībām, kuras uz to attiecas.

6.2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 6.4. punktā minētajai pilnvarotajai iestādei. Šī dokumentācija ļauj novērtēt iekārtas atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver apdraudējuma(-u) pienācīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver iekārtas projektu, ražošanu un ekspluatāciju.

6.2.1. Vienmēr, kad tāda nepieciešama, tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

(a) iekārtas vispārīgs apraksts;

(b) projekta skices un ražošanas rasējumi, un komponentu, mezglu, elektrisko slēgumu shēmas utt.;

(c) apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī iekārtas darbības izpratnei;

(d) to pilnībā vai daļēji piemēroto harmonizēto standartu un/vai attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie harmonizētie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas izmantoti šīs regulas pamatprasību izpildei. Ja harmonizētie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras to daļas ir piemērotas;

(e) veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu u. c. rezultāti;

(f) testu ziņojumi;

(g) uzstādīšanas un lietošanas pamācības.

6.2.2. Attiecīgos gadījumos projekta dokumentācijā iekļauj šādus dokumentus:

(a) atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz iekārtā iemontēto armatūru;

(b) apliecinājumus un sertifikātus saistībā ar iekārtas ražošanas un pārbaudes un uzraudzības metodēm;

(c) jebkurus citus dokumentus, kas ļauj pilnvarotajai iestādei labāk veikt novērtēšanu.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū.

6.3. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu izgatavoto iekārtu atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām.

6.4. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta pilnvarotā iestāde veic attiecīgas pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos harmonizētajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, vai uzdod veikt šādas pārbaudes un testus. Ja nav šāda harmonizētā standarta un/vai tehniskās specifikācijas, attiecīgā pilnvarotā iestāde lemj par to, kādi testi jāveic.

Ja pilnvarotā iestāde uzskata to par nepieciešamu, pārbaudes un testus var veikt pēc iekārtas uzstādīšanas.

Pilnvarotā iestāde izdod atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajai iekārtai vai uz savu atbildību uzdod tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm.

6.5. CE marķējums un ES atbilstības deklarācija

6.5.1. Ražotājs uzliek IV pielikumā paredzēto CE marķējumu un uzrakstus un uz 6.4. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai iekārtai, kas atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

6.5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc iekārtas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda iekārtu, kurai šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.6. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 6.2. un 6.5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir noteikti pilnvarā.

IV PIELIKUMS

            CE MARĶĒJUMS UN UZRAKSTI

(1) Uz iekārtas vai tās datu plāksnes ir CE marķējums, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 II pielikumā, kam seko ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs un CE zīmes uzlikšanas gadskaitļa pēdējie divi cipari.

(2) Uz iekārtas vai tās datu plāksnes ir šāda informācija:

(a) ražotāja vārds/nosaukums, reģistrēts komercnosaukums, reģistrēta preču zīme vai identifikācijas simbols;

(b) iekārtas tips, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements;

(c) attiecīgā gadījumā – izmantotās elektroapgādes tips;

(d) iekārtas kategorijas marķējums;

(e) gāzes padeves spiediens;

(f) informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu un drošu uzstādīšanai atbilstoši iekārtas tehniskajām īpašībām.

(3) Uz armatūras vai tās datu plāksnes, ciktāl nepieciešams, ir 2) punktā paredzētā informācija.

V PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

ES atbilstības deklarācijā iekļauj šādus elementus:

(a) iekārta/iekārtas modelis (ražojuma, partijas, tipa vai sērijas numurs);

(b) ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarota pārstāvja vārds/nosaukums un adrese;

(c) šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz šā ražotāja atbildību;

(d) deklarācijas priekšmets (iekārtas identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību. Ja tas nepieciešams iekārtas identifikācijai, var iekļaut attēlu.):

(1) iekārtas apraksts;

(2) veiktā atbilstības novērtēšanas procedūra;

(3) tās pilnvarotās iestādes vārds/nosaukums un adrese, kas veikusi atbilstības novērtējumu;

(4) atsauce uz ES tipa pārbaudes sertifikātu,

(e) iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem: ……………. (atsauce uz citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem);

(f) atsauces uz attiecīgajiem harmonizētajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, attiecībā uz kurām tiek deklarēta atbilstība;

(g) pilnvarotā iestāde vai iestādes … (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu(-s): …;

(h) papildu informācija.

Parakstīts šādas personas vārdā: …………………….

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):

VI PIELIKUMS

ARMATŪRAS ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS

Armatūras atbilstības sertifikātā iekļauj šādus elementus:

(a) armatūra/armatūras modelis (ražojuma, partijas, tipa vai sērijas numurs);

(b) ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarota pārstāvja vārds/nosaukums un adrese;

(c) Šis armatūras atbilstības sertifikāts ir izdots vienīgi uz armatūras ražotāja atbildību;

(d) deklarācijas priekšmets (armatūras identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību. Ja tas nepieciešams armatūras identifikācijai, var iekļaut attēlu.):

(1) armatūras apraksts un raksturlielumi;

(2) veiktā atbilstības novērtēšanas procedūra;

(3) tās pilnvarotās iestādes vārds/nosaukums un adrese, kas veikusi atbilstības novērtējumu;

(4) atsauce uz ES tipa pārbaudes sertifikātu,

(e) iepriekš aprakstītais armatūras atbilstības sertifikāta priekšmets atbilst Regulai ……………. par gāzveida kurināmā iekārtām (atsauce uz šo regulu);

(f) atsauces uz izmantotajiem attiecīgajiem harmonizētajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, attiecībā ar kurām ir deklarēta atbilstība;

(g) pilnvarotā iestāde vai iestādes … (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu(-s): …;

(h) norādījumi, kā armatūra būtu jāiemontē iekārtā vai jāsamontē, lai iegūtu šādu iekārtu nolūkā veicināt pabeigtu iekārtu atbilstību pamatprasībām;

(i) papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā: …………

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) un paraksts.

VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2009/142/EK || Šī regula

||

1. panta 1. punkta pirmā daļa || 1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta otrā daļa || 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkts || 2. panta 1., 2. un 5. punkts

1. panta 3. punkts || 1. panta 2. punkts

___ || 2. panta 3., 4. un 6. līdz 31. punkts

2. panta 1. punkts || 3. panta 1. punkts

___ || 3. panta 2. punkts

2. panta 2. punkts || 4. panta 1. punkts

___ || 4. panta 2. punkts

3. pants || 5. pants

4. pants || 6. pants

___ || 7. pants

___ || 8. pants

___ || 9. pants

___ || 10. pants

___ || 11. pants

___ || 12. pants

___ || 13. pants

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts || ___

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts || ___

5. panta 2. punkts || ___

6. pants || ___

7. pants || ___

8. panta 1. līdz 4. punkts || 14. panta 1. līdz 5. punkts

8. panta 5. punkts || ___

___ || 14. panta 6. punkts

8. panta 6. punkts || 14. panta 7. punkts

___ || 15. pants

___ || 16. pants

___ || 17. pants

9. pants || ___

10. panta 1. punkts || 18. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts || ___

11. pants || ___

12. pants || ___

___ || 18. panta 2. līdz 5. punkts

___ || 19. pants

___ || 20. pants

___ || 21. pants

___ || 22. pants

___ || 23. pants

___ || 24. pants

___ || 25. pants

___ || 26. pants

___ || 27. pants

___ || 28. pants

___ || 29. pants

___ || 30. pants

___ || 31. pants

___ || 32. pants

___ || 33. pants

___ || 34. pants

___ || 35. pants

___ || 36. pants

___ || 37. pants

___ || 38. pants

___ || 39. pants

___ || 40. pants

13. pants || __

14. pants || __

15. pants || __

16. pants || __

___ || 41. pants

I pielikums || I pielikums

___ || II pielikums

II pielikums || III pielikums

III pielikums || IV pielikums

IV pielikums || __

V pielikums || __

VI pielikums || __

___ || V pielikums

___ || VI pielikums

___ || VII pielikums

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (OV L 91, 7.4.1999.,     10. lpp.).

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.).

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.).

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

[6]               Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.98., 32. lpp.).