This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0043
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on structural measures improving the resilience of EU credit institutions
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību
/* COM/2014/043 final - 2014/0020 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību /* COM/2014/043 final - 2014/0020 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Kopš finanšu krīzes sākuma Eiropas
Savienība ("Savienība") un tās dalībvalstis ir
iesaistījušās finanšu regulējuma un uzraudzības
būtiskā pārskatīšanā. Banku darbības jomā Savienība
ir sākusi daudzas reformas, lai izveidotu drošāku, stabilāku,
pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kalpo
ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tomēr Savienības banku
sektors joprojām ir apjomīgs absolūtajā (42,9 triljoni
euro) un relatīvajā izteiksmē (gandrīz 350 % no Savienības
IKP). Pēc aktīvu apjoma Savienības vislielāko banku individuālais
lielums ir diezgan līdzīgs vai gandrīz tāds pats kā to
piederības valsts IKP. Šīs bankas aizvien ir pārāk lielas, lai
būtu pieļaujams to bankrots, apjoma dēļ tās glābt
būtu pārāk dārgi un to struktūras dēļ
būtu pārāk sarežģīti tās noregulēt. Ņemot vērā iepriekšminēto,
komisārs Barnjē 2011. gada novembrī paziņoja par
augsta līmeņa ekspertu grupas (HLEG) izveidi, kuru vadīja
Somijas Bankas vadītājs Erki Līkanens un kuras uzdevums bija novērtēt
nepieciešamību pēc Savienības banku nozares strukturālas
reformas[1].
Grupa nāca klajā ar ziņojumu 2012. gada oktobrī,
apgalvojot, ka ir nepieciešama banku pārstrukturēšana, lai
papildinātu esošās reformas, un iesakot, ka būtu obligāti
jānodala tirdzniecība savā vārdā un citi augsta riska
tirdzniecības darījumi, tos novirzot uz atsevišķu juridisko
struktūru bankas grupā. Nodalīšana būtu obligāta tikai
tām bankām, kuru nodalāmo darbību apjoms veido būtisku
daļu bankas darījumdarbībā[2].
Eiropas Parlamentā 2013. gada 3. jūlijā ar balsu
vairākumu (EP) tika pieņemts pašiniciatīvas ziņojums
"ES banku sektora struktūras pārveidošana"[3], kurā
atzinīgi vērtēti strukturāli reformu pasākumi
Savienības līmenī, lai novērstu bažas par bankām, kas
ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots[4]. Šis priekšlikums ir būtiska daļa no
Savienības atbildes uz to, kā risināt dilemmu
"pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots".
Tā mērķis ir novērst to, ka atlikušie nepārvaldītie
riski Savienības banku sistēmā varētu materializēties.
Tas ierobežos banku bilanču mākslīgu ekspansiju, sevišķi
pilnīgi spekulatīva rakstura darījumus, tādējādi
samazinot risku, ka nodokļu maksātājiem ir
jāiesaistās, lai glābtu bankrotējošas bankas, un
vajadzības gadījumā samazinot noregulējuma izmaksas un
sarežģītību. Tas ir arī svarīgs papildinājums
direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu
("BRRD")[5]. Līdz šim starptautisko reformu darba
plānā, par ko vienojās G20, strukturālas reformas
netika iekļautas. Tomēr daudzas jurisdikcijas visā pasaulē
jau ir ieviesušas vai ierosinājušas pasākumus, lai mazinātu
minētās bažas. Pēdējos gados daudzas dalībvalstis
(Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste un Beļģija) ir
iesaistījušās reformu iniciatīvās. Amerikas Savienotās
Valstis nesen pieņēma tā sauktos Volkera noteikumus (Volcker
rule), aizliedzot bankām veikt tirdzniecību savā
vārdā. Turklāt starptautiskās organizācijas ir
aicinājušas organizēt globālu apspriešanu par banku
struktūrām un darījumdarbības modeļiem. Ņemot
vērā reformu iniciatīvu izplatīšanos šajā
kontekstā un lai novērstu pasākumu pārklāšanos vai
neatbilstību, kas ietekmē starptautiskā mērogā
darbojošās bankas, G20 vadītāji iepriekšējā
samitā Sanktpēterburgā aicināja Finanšu stabilitātes
padomi novērtēt pārrobežu neatbilstības un to, kā
strukturālas banku reformas ietekmē finanšu stabilitāti
globālā mērogā. Šajā priekšlikumā ir
rūpīgi ņemti vērā jaunie starptautiskās
koordinācijas centieni un atzīta nepieciešamība novērst
regulējuma arbitrāžas iespējas. Šim priekšlikumam ir pievienots tieši
saistīts priekšlikums novērst vēl vienu ar finansēm
saistīta riska kaitīgas ietekmes izplatību, tas ir,
savstarpēju saistību starp tirgus dalībniekiem, tostarp
sistēmiskām bankām, kas izmanto neskaidras tirdzniecības
saiknes vērtspapīru finansēšanas darījumos.
Zaļajā grāmatā par paralēlo banku sistēmu, ar ko
Komisija nāca klajā 2012. gada 19. martā[6], atzīts, ka
jebkāds pastiprināts banku regulējums varētu izstumt
būtisku daļu bankas darbību ārpus tradicionālo banku
darbību robežām pretim paralēlajai banku sistēmai, kas ir
definēta kā "kredītu starpniecības sistēma,
kurā iesaistītas sabiedrības un darbības ārpus
tradicionālās banku sistēmas"[7]. Eiropas Parlaments 2012. gada
20. novembrī pieņēma Rezolūciju par paralēlo
banku sistēmu[8],
kurā tas uzsvēra nepieciešamību nodrošināt lielāku
pārredzamību finanšu iestāžu struktūrā un
darbībās, kā arī nepieciešamību, lai
uzraudzītāji būtu informēti par paralēlo banku
darbību līmeni, piemēram, attiecībā uz līgumiem
par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru
aizdevumiem. Komisija 2013. gada 4. septembrī savā
paziņojumā par paralēlo banku sistēmu norādīja[9], ka
vērtspapīru finansēšanas darījumu, piemēram,
līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un
vērtspapīru aizdevumu, citu līdzvērtīgu darījumu
un nodrošinājuma tālākizmantošanas pārredzamības
pastiprināšana būs svarīga, lai uzraudzītu riskus, kas ir
saistīti ar pārmērīgu aizņemto līdzekļu
īpatsvaru, savstarpēju saikni un ciklisku uzvedību. Šā paskaidrojuma raksta atlikušajā
daļā ir ietverts šā priekšlikuma skaidrojums attiecībā
uz kredītiestāžu strukturālu nodalīšanu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām ir notikušas vairākkārt. Augsta līmeņa
ekspertu grupa savu pilnvaru laikā tikās ar dažādām
ieinteresētajām personām un rīkoja publisku apspriešanu,
kuras dalībnieki bija banku pārstāvji, korporatīvie
klienti, privāti klienti un to asociācijas[10]. Komisija arī
rīkoja sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām 2012. gada
oktobrī[11].
Ar dalībvalstīm tika apspriesta arī strukturālā banku
reforma un nepieciešamība pēc koordinētas rīcības
Savienības mērogā. Ietekmes novērtējuma sagatavošanas
laikā Komisija 2013. gada pavasarī rīkoja papildu
sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, aicinot
bankas noteikt, kādu ietekmi radīs dažāda veida strukturālo
reformu risinājumi[12].
Apspriešanas ietvaros saņemtās 500 atbildes norādīja uz
viedokļu atšķirībām starp bankām, no vienas puses, un
patērētājiem un finanšu iestādēm, kas nav bankas, no
otras puses. Bankas lielā mērā iebilda pret strukturālu
nodalīšanu, savukārt finanšu iestādes, kas nav bankas, un
patērētāji, lielākoties to atbalstīja. Citu kategoriju
pārstāvju viedokļi bija līdzsvarotāki. 2013. gada martā tika izveidota
dienestu vadības grupa banku strukturālo reformu jautājumos,
kurā piedalījās pārstāvji no COMP, ECFIN,
EMPL, ENTR, JUST, MARKT, SG, SJ, TAXUD
un JRC ģenerāldirektorātiem. Minētā grupa
tikās 2013. gada martā, aprīlī un septembrī un
piedalījās ietekmes novērtējuma izstrādē. Ietekmes novērtējuma projekts 2013. gada
19. septembrī tika iesniegts Komisijas Ietekmes novērtējuma
padomei (INP) un 2013. gada 16. oktobrī tika apspriests ar INP.
Ietekmes novērtējuma padome sagatavoja savus ieteikumus par projekta
uzlabošanu 2013. gada 18. oktobrī. Galvenie ieteikumi bija
šādi: i) uzlabot problēmu aprakstu un pamatscenāriju;
ii) labāk aprakstīt un paskaidrot reformu risinājumus;
iii) labāk novērtēt ietekmi un labāk parādīt
izvēlēto reformu risinājumu efektivitāti;
iv) labāk izklāstīt ieinteresēto personu
viedokļus; un v) pievienot glosāriju. Komisijas dienesti 2013. gada
18. decembrī atkārtoti iesniedza pārskatītu ietekmes
novērtējumu, tam pievienojot atsevišķu dokumentu, kurā Ietekmes
novērtējuma padomei paskaidroja, kā ir ņemti vērā
minētās padomes ieteikumi. Ietekmes novērtējuma padome 2014. gada
15. janvārī sniedza pozitīvu atzinumu, vienlaikus
pievienojot ieteikumus turpmākiem uzlabojumiem, lūdzot jo īpaši
stiprināt ierosināto pasākumu pamatojuma analīzi,
alternatīvus reformu risinājumus, ietekmi un ieinteresēto
personu viedokļus attiecībā uz pārredzamības
pasākumiem, kas tika pievienoti tikai atkārtoti iesniegtajā
galīgajā ietekmes novērtējumā. Ietekmes
novērtējuma padome arī ieteica turpmāk stiprināt
strukturālo reformu risinājumu izklāstu un izvēlēto
reformu risinājumu ietekmes un efektivitātes novērtējumu.
Ietekmes novērtējuma galīgajā redakcijā tika
būtiski paplašināta pārredzamības reformu pasākumu
analīze un pamatīgāk izskatīti divi citi INP ieteikumi. Attiecībā uz šā priekšlikuma
vispārējām izmaksām un ieguvumiem šim priekšlikumam
veiktajā ietekmes novērtējumā tika izmantota
kvantitatīvā modelēšana un kvalitatīvā analīze.
Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka netiešās subsīdijas
ir būtiskas, jo tās ir atkarīgas no bankas apjoma un bankas
savstarpējās saistības līmeņa. Pienācīgi
ņemot vērā neapšaubāmos ieguvumus, ko rada banku
darbību modeļu daudzveidība Eiropā, šā priekšlikuma
mērķis ir nodrošināt, ka tiek saglabāts trauslais
līdzsvars starp sistēmisku risku novēršanu un
ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes finansēšanu. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats un
subsidiaritāte Šīs
regulas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības
darbību (LESD) 114. panta 1. punkts, kas ļauj pieņemt
pasākumus valsts noteikumu tuvināšanai, kuru mērķis ir
izveidot labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Vienoti
noteikumi par banku struktūrām uzlabos finanšu stabilitāti
Savienībā, labāk integrēs finanšu tirgus, atvieglos grupas
strukturētu noregulējumu un sanāciju, uzlabos pārrobežu
pakalpojumu sniegšanu un darījumdarbības izveidošanu citās
dalībvalstīs, samazinās konkurences kropļojumus un
novērsīs regulējuma arbitrāžu. Dažas
dalībvalstis ir ierosinājušas vai pieņēmušas strukturālo
reformu pasākumus savām valsts banku sistēmām.
Neatbilstīgi valstu tiesību akti, kas nav izstrādāti tiem
pašiem politikas mērķiem tādā veidā, kas ir
saderīgs un līdzvērtīgs šajā regulā
paredzētajiem mehānismiem, palielina iespējas, ka tiek
kropļota kapitāla plūsma un lēmumi par ieguldījumiem.
Bez Savienības mēroga pieejas bankas būs spiestas pielāgot
savu struktūru un darbību, ievērojot valsts tiesību aktus,
tādējādi tas padarīs tās strukturāli vēl
sarežģītākas un palielinās sadrumstalotību. Nekonsekventi
valstu tiesību akti arī apdraudētu centienus panākt, lai
iekšējā tirgū tiktu piemērots vienots noteikumu kopums un
tiktu izveidota efektīva banku savienība, jo tie ierobežotu
vienotā uzraudzības mehānisma (VUM)[13] un
turpmākā vienotā noregulējuma mehānisma (VNM)[14]
efektivitāti. Nekonsekventi tiesību akti arī padara
pārrobežu iestāžu pārvaldību sarežģītāku un
dārgāku. Šajā regulā
paredzētā saskaņošana Savienības mērogā var
nodrošināt, ka Savienības banku grupas, no kurām daudzas
darbojas vairākās dalībvalstīs, regulē kopīgs
strukturālu prasību regulējums, līdz ar to nodrošinot
vienlīdzīgus konkurences apstākļus, samazinot
regulējuma sarežģītību, novēršot nepamatotas atbilstības
ievērošanas izmaksas pārrobežu darbībām, veicinot
turpmāku integrāciju Savienības tirgū un veicinot
regulatīvās arbitrāžas iespēju novēršanu. Saskaņā ar
mērķiem, kas veicina funkcionējošu iekšējo tirgu,
dalībvalsts, kas ir iepriekš pieņēmusi tiesību aktus, ar
kuriem kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no
privātpersonām un MVU, kā galvenajam uzņēmumam
aizliedz iesaistīties ieguldījumu darījumos un turēt
tirdzniecībai paredzētus aktīvus, var lūgt Komisijai
piešķirt atkāpi no noteikumiem, kas izklāstīti III nodaļā
("konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšana")
attiecībā uz kredītiestādi, kurai piemēro valsts
tiesību aktus, kas ir saderīgi ar minētās nodaļas
noteikumiem. Tas ļautu dalībvalstīm, kuras jau ir
īstenojušas lielā mērā līdzvērtīgus pasākumus,
novērst spēkā esošo noteikumu dārgo saskaņošanu ar
šiem noteikumiem. Lai nodrošinātu, ka valstu tiesību aktu ietekme
neapdraud iekšējā tirgus mērķi vai darbību, valstu
tiesību aktu mērķiem ir jābūt tādiem pašiem
kā šajā priekšlikumā izklāstītajiem mērķiem,
un valsts juridiskajiem, uzraudzības un īstenošanas pasākumiem
ir jānodrošina, ka attiecīgā kredītiestāde atbilst
juridiski saistošām prasībām, kas ir saderīgas ar šo
priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ir
ņemta vērā finanšu tirgu straujā attīstība un
progress finanšu inovācijas jomā, kā arī tendences
Savienības regulatīvajās un uzraudzības sistēmās.
Lai nodrošinātu vienotā noteikumu kopuma efektīvu un konsekventu
uzraudzību banku nozarē, šis priekšlikums paredz nozīmīgu
lomu Eiropas Banku iestādei (EBI). Pieņemot konkrētus lēmumus,
kompetentās iestādes apspriedīsies ar EBI, kā
paredzēts šajā priekšlikumā, un EBI sagatavos regulatīvo un
īstenošanas tehnisko standartu projektu, kā arī iesniegs
ziņojumus Komisijai. Tas ir jo īpaši svarīgi
situācijās, kuras aprakstītas 9., 10., 13. un 21. pantā. 3.2. Samērīgums Saskaņā ar LES 5. pantā
noteikto proporcionalitātes principu Savienības rīcības
saturam un veidam jābūt samērīgam ar Līgumu
mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Ierosinātā regula aizliedz
lielām Savienības kredītiestādēm un banku grupām
veikt tirdzniecību savā vārdā un ar to saistītas
konkrētas darbības. Īpašumtiesību nodalīšanai ir
iespēja kļūt par visefektīvāko strukturālo
reformu instrumentu, lai sasniegtu konkrētus mērķus – atvieglot
noregulējumu un mazināt bezatbildīgas rīcības risku,
novērst interešu konfliktus un kapitāla un resursu nepareizu
sadalījumu. Iespējamie ieguvumi, ko sniegtu aizliegums veikt
tirdzniecību savā vārdā, būtu jo īpaši
vērā ņemami tādos jautājumos kā risku
mazināšana, strukturāla sarežģītība, savstarpēja
saistība un interešu konflikti. Tomēr ņemot vērā
problēmas, ko rada tirdzniecības veikšanas savā vārdā
un citu līdzīgu tirdzniecības darbību, jo īpaši tirgus
uzturēšanas, sarežģītā nodalīšana, šā
pasākuma samērīgums balstās uz to darbību šauru
definīciju, kurām piemēro šo aizliegumu. Ir pamatoti no
aizlieguma darbības jomas izslēgt mazākas bankas, jo šāds
aizliegums minētajām bankām varētu radīt
nesamērīgu ietekmi, ja tām būtu jāatbrīvojas no
sava portfeļa daļām. Ierosinātā regula arī paredz,
ka kompetentā iestāde sistemātiski veic konkrētu citu
darbību – tirgus uzturēšanas, investēšanas
vērtspapīrošanā/vērtspapīrošanas sponsorēšanas un
konkrētu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības –
pārskatīšanu. Tās ir darbības, saistībā ar
kurām pastāv vislielākais risks, ka tirdzniecību savā
vārdā varētu veikt, neievērojot minēto aizliegumu, un
kuras radītu riskus pamata kredītiestādes un Savienības
finanšu sistēmas stabilitātei. Kompetentā iestāde ir
pilnvarota pieprasīt nodalīšanu. Šīs pilnvaras pieprasīt
veikt nodalīšanu nav jāīsteno kā viens pasākums.
Kompetentajai iestādei ļauj pieņemt lēmumu, izmantojot
saskaņotu parametru kopumu. Tikai noteiktos gadījumos, ja riski
pārsniedz robežvērtības, kas jānosaka, izmantojot
saskaņotus parametrus, kompetentā iestāde pieprasa veikt
nodalīšanu. Šo pieeju uzskata par proporcionālu, jo nodalīšanu
pieprasa veikt tikai konkrētos apstākļos un
padziļināti pārskatot minēto darbību ietekmi uz pamata
kredītiestādes riska profilu un uzvedību. Ierosinātā regula attiecas uz
lielām kredītiestādēm un banku grupām. Ņemot
vērā to, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis ir
novērst atlikušos sistēmiskos riskus Savienības finanšu
sistēmā, šā priekšlikuma pasākumu attiecināšana uz
visām kredītiestādēm būtu nesamērīga un varētu
radīt nepamatotas izmaksas, jo īpaši mazākām
kredītiestādēm. Kredītiestādēm, kas nav
ietvertas ierosinātās regulas darbības jomā, nepiemēro
paredzētos strukturālos pasākumus. Tas nozīmē, ka
dalībvalstis vai kompetentās iestādes var izlemt noteikt
līdzīgus pasākumus arī mazākām
kredītiestādēm. Ierosinātajā regulā ir
ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas
Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz
personas datu aizsardzību, brīvība veikt darījumdarbību,
tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību
aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno
saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. 3.3. Sīkāks priekšlikuma
izskaidrojums Šajā iedaļā ir īsumā
izklāstīti šīs regulas galvenie elementi. 3.3.1. Strukturālas
nodalīšanas mērķi un priekšmets Ierosinātās regulas mērķis
ir uzlabot finanšu stabilitāti Savienībā, īstenojot lielu
banku strukturālu reformu un tādējādi papildinot
Savienības mērogā jau uzsāktās finanšu regulējuma
reformas. Regulas 1. pantā ir izklāstīts reformas
mērķis un uzdevumi. Regulas 2. pantā ir
norādīts priekšmets – paredzēt noteikumus par strukturālām
pārmaiņām attiecībā uz bankām, kas ir
pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, nosakot
aizliegumu veikt tirdzniecību savā vārdā un konkrētu
tirdzniecības darbību iespējamu nodalīšanu. 3.3.2. Darbības joma Regulas 3. pantā ir noteikts, ka
ierosinātā regula attiecas uz bankām, kas atbilst
konkrētiem kritērijiem un pārsniedz konkrētas
robežvērtības. (1)
Minētās prasības attiecas uz Eiropas
bankām, kas ir atzītas par globāli sistēmiski
svarīgām. (2)
Prasības piemēro bankām, kuras
pārsniedz turpmāk minētos rādītājus trīs
gadus pēc kārtas: a) bankas kopējie aktīvi pārsniedz 30
miljardus euro[15],
un b) bankas kopējie tirdzniecībai turētie aktīvi un
saistības pārsniedz 70 miljardus euro vai 10 % no to aktīvu
kopējā apjoma. Regulas 22. un 23. pantā ir noteikta
sīkāka informācija par to, kā būtu
jāaprēķina "tirdzniecības darbības"
(pārskatam, ko veic kompetentā iestāde un ar ko nosaka
iespējamo nodalīšanu no kredītiestādes). Ņemot
vērā to, ka banku strukturālā reforma galveno uzmanību
velta banku darbībām, 23. panta 2. punktā ir noteikts, ka
attiecībā uz finanšu konglomerātiem šādā
aprēķinā neietver apdrošināšanas sabiedrību un
nefinanšu uzņēmumu darbības. Ierosināto regulu piemēros
Savienības kredītiestādēm un to ES
mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem un filiālēm,
tostarp trešās valstīs. To arī piemēros to banku
filiālēm un meitasuzņēmumiem Savienībā, kuras
veic darījumdarbību trešās valstīs. Tik plaša
teritoriālā darbības joma ir pamatota, lai nodrošinātu
līdzvērtīgus konkurences apstākļus un novērstu
to, ka nolūkā šīs prasības apiet, darbības tiek
pārvestas ārpus Savienības. Tomēr Savienības banku
ārvalstu meitasuzņēmumi un ārvalstu banku ES filiāles
varētu atbrīvot no šī aizlieguma, ja tām piemēro
līdzvērtīgus noteikumus par nodalīšanu (4. un 27. pants).
Regulas 4. panta 2. punktā ir paredzēts vēl viens
potenciāls atbrīvojums: uzraudzītājiem ir piešķirtas
pilnvaras atbrīvot no nodalīšanas grupu ārvalstu meitasuzņēmumus,
kam ir autonoma ģeogrāfiski decentralizēta struktūra,
īstenojot noregulējuma stratēģiju (Multiple Point of
Entry), kas paredz piemērot noregulējumu bankrotējošās
grupas dažādām struktūrvienībām, ko, savstarpēji
sadarbojoties, veic vairākas noregulējuma iestādes. Piemērojot prasību par
nodalīšanu visai globālajai korporatīvajai grupai
neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, tiek
novērsta iespēja, ka bankas izvairīsies no konkrētu
darbību izvietošanas ārpus Savienības. Turklāt, papildinot
plašu teritoriālo darbības jomu ar līdzvērtīgu
trešās valsts režīmu, tiek mazinātas iespējamās trešo
valstu jurisdikciju ārpusteritorialitātes problēmas. Pieprasot
ārvalstu bankām nodalīt to darbības Savienībā,
tiek arī nodrošināti līdzvērtīgi konkurences
apstākļi iekšējā tirgū un līdz ar to tiek
samazināts negodīgas konkurences risks. 3.3.3. Aizliegums veikt tirdzniecību
savā vārdā (II nodaļa) Ierosinātās regulas 6. panta 1. punktā
noteikts, ka kredītiestāde un vienas un tās pašas grupas
iekšējās struktūras nedrīkst iesaistīties
tirdzniecības veikšanā savā vārdā ar finanšu
instrumentiem un precēm. Lai arī attiecībā uz konkrētu
banku darbību Savienības līmenī konsekventi dati ir
niecīgi, pieejamie pierādījumi norāda uz to, ka
tirdzniecība savā vārdā veido tikai nelielu daļu no
banku bilancēm[16].
Tomēr tie paši pierādījumi norāda uz to, ka šāda
tirdzniecība bija būtiska pirms krīzes un, neveicot
regulatīvo intervenci, nav garantijas, ka nākotnē tā atkal
nepalielināsies. Ir grūti definēt tirdzniecību
savā vārdā un atšķirt to no tirgus uzturēšanas.
Saskaņā ar regulas 5. panta 4. punktu, kurā ir šauri
definēta tirdzniecība savā vārdā, tiktu aizliegtas
apakšnodaļu, nodaļu, departamentu vai atsevišķu tirgotāju
darbības, kas ir jo īpaši veltītas pozīciju ieguvei
nolūkā gūt peļņu, kam nav nekādas saistības
ar klientu darbību vai struktūras riska ierobežošanu. Ierosinātās regulas 6. panta 2. punktā
ir precizēts, ka šis aizliegums neattiecas uz tādām
kredītiestādēm, kas ir ietvertas regulas darbības
jomā, kā noteikts 3. un 4. pantā, un tām ir īpaši
izveidotas struktūras naudas tirgus instrumentu pirkšanai un
pārdošanai naudas pārvaldības nolūkos. No aizlieguma ir
arī atbrīvota tirdzniecība ar Savienības valdību
obligācijām (6. panta 2. punkta a) apakšpunkts), lai
novērstu iespējamās negatīvās sekas šajos
svarīgajos tirgos. Šis atbrīvojums atspoguļo atbrīvojumu,
kas noteikts tirdzniecībai ar valdību obligācijām
attiecībā uz darbību novērtēšanu (8. panta 2. punkts). Lai arī principā aizliegumu veikt
tirdzniecību savā vārdā varētu piemērot
visām bankām, ir ierosināts to piemērot vienīgi 3. pantā
minētajām bankām. Lai novērstu to, ka bankas apiet
aizliegumu, piemēram, kļūstot par riska ieguldījumu fondu
īpašniecēm vai tajos investējot, regulas 6. panta 1. punkta
b) apakšpunktā ir noteikts, ka bankām, kurām piemēro
aizliegumu veikt tirdzniecību savā vārdā, aizliedz arī
investēt vai turēt akcijas riska ieguldījumu fondos (vai ar tiem
saistītos sertifikātos/atvasinātos instrumentos) vai
struktūrās, kas iesaistās tirdzniecībā savā
vārdā vai sponsorē riska ieguldījumu fondus. No šī
aizlieguma atbrīvo slēgta veida fondus, kas neizmanto piesaistītos
līdzekļus, galvenokārt privātā kapitāla, riska
kapitāla un sociālās darījumdarbības fondus,
ņemot vērā to nozīmi reālās ekonomikas
finansēšanas atbalstīšanā (6. panta 3. punkts).
Kredītiestādes, uz kurām attiecas šis aizliegums, varēs
turpināt sniegt banku/glabāšanas pakalpojumus riska ieguldījumu
fondiem. 3.3.4. Konkrētu
tirdzniecības darbību potenciāla nodalīšana
(III nodaļa) Bankas iesaistās daudzās
tirdzniecības un ieguldījumu banku darbībās, tostarp tirgus
uzturēšanā, aizdevumu sniegšanā riska kapitāla un
privātā kapitāla fondiem, riskantas vērtspapīrošanas
investīcijās un sponsorēšanā, atvasinātu instrumentu
pārdošanā un tirdzniecībā, u.c. Banku grupām ļaus
turpmāk iesaistīties šādās citās darbībās
pēc kompetentās iestādes ieskatiem, kuras pienākums
būs pārskatīt tirdzniecības darbības un kurai būs
pilnvaras (kā arī dažos gadījumos pienākums) nodalīt
darbību apakšgrupu (tirgus uzturēšanu, riskantu
vērtspapīrošanu, sarežģītus atvasinātos instrumentus),
ja ir pārsniegti konkrēti parametri. Mērķis ir novērst
risku, ka bankas apietu 6. pantā minēto aizliegumu, iesaistoties
slēptos tirdzniecības darījumos savā vārdā, un ka
neaizliegtās tirdzniecības darbības kļūtu
pārāk nozīmīgas vai būtu ar augstu riska darījumu
attiecību pret pašu kapitālu. Ierosinātās regulas
pamatprincips ir tāds, ka banku grupu struktūras, kas pieņem
noguldījumus, var iesaistīties šādās darbībās
vienīgi līdz brīdim, kad kompetentā iestāde nolemj, ka
tās ir jāveic atsevišķas tirdzniecības struktūras
ietvaros. 3.3.4.1. Darbību joma, uz ko
attiecas nodalīšana Regulas 8. pantā ir definētas
tirdzniecības darbības, plaši apgalvojot, ka tās ir
darbības, kas nav, piemēram, tādu noguldījumu
pieņemšana, kas ir atbilstoši noguldījumu apdrošināšanai,
kreditēšana, neliela apjoma maksājumu pakalpojumi un daudzas citas
darbības. Regulas 8. panta 2. punktā turklāt ir
noteikts, ka pienākums pārskatīt un pilnvaras nodalīt
neattiecas uz Savienības valstu obligācijām. Šāds
atbrīvojums ir saskaņā ar pašreizējo praksi, ko piemēro
nulles riska svērtajiem darījumiem Kapitāla prasību
regulā un direktīvā[17]
(CRR/CRDIV). Tomēr 8. panta 3. punktā ir
noteikts, ka Komisija var ar deleģētajiem aktiem paplašināt
atbrīvojuma jomu, tajā ietverot to valstu obligācijas, kas nav
Savienības valstis, ja tās atbilst konkrētiem nosacījumiem. 3.3.4.2. Pienākums
pārskatīt darbības Ierosinātā regula nosaka par
pienākumu kompetentajai iestādei pārskatīt to banku
tirdzniecības darbības, kuru rādītāji pārsniedz
robežvērtības, īpaši trīs darbības, kuras ir
sevišķi tuvas tirdzniecībai savā vārdā, un līdz
ar to pastāv risks, ka ar tām var slepus veikt tirdzniecību
savā vārdā (tirgus uzturēšanu), vai kuras ir bijušas
vadošās finanšu krīzes laikā (piemēram, investēšanas
un sponsorēšanas darbības riskantā
vērtspapīrošanā, kas nav tās darbības, kuras ir
īpaši atļautas piesardzīgas riska pārvaldības
nolūkos). Kompetentās iestādes novērtēs šīs
darbības, ņemot vērā konkrētus parametrus, kas
jāpielāgo, izmantojot uzraudzības datus. Veiktspējas
parametri norāda relatīvo apjomu, sviru, sarežģītību,
ienesīgumu, saistīto tirgus risku, kā arī savstarpējo
saistību (9. panta 2. punkts). Lai nodrošinātu, ka šie
parametri tiek konsekventi izmērīti un piemēroti, 9. panta 4. punktā
ir noteikts pienākums EBI izstrādāt saistošus īstenošanas
tehniskos standartus, kas jāpieņem Komisijai. 3.3.4.3. Nodalīšanas pilnvaras Regulas 10. panta 1. punktā
noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāpieprasa
nodalīšana, ja ir konstatēts, ka banku tirdzniecības
darbības (tirgus uzturēšana, investēšana riskantā
vērtspapīrošanā un tās sponsorēšana, un
tirdzniecība ar konkrētiem atvasinātiem instrumentiem) un ar
tām saistītie riski pārsniedz konkrētas
robežvērtības un atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas ir
saistīti ar parametriem. Ja banka attiecīgajai kompetentajai
iestādei pierāda, ka šīs darbības neapdraud Savienības
finanšu stabilitāti, ņemot vērā ierosinātās
regulas mērķus, kompetentā iestāde var nolemt
nodalīšanu nepieprasīt. Regulas 10. panta 2. punktā
noteikts, ka attiecīgā kompetentā iestāde var
pieprasīt konkrētas tirdzniecības darbības nodalīšanu,
ja tā uzskata, ka konkrētā darbība apdraud Savienības
vai bankas finanšu stabilitāti, ņemot vērā visus
ierosinātajā regulā noteiktos mērķus. Pirms 10. pantā minēto
lēmumu pieņemšanas kompetentajai iestādei būtu
jāapspriežas ar EBI un tai jāpaziņo par savu galīgo
lēmumu. Regulas 10. panta 5. punkts
Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģēto aktu,
kurā precizē līmeni, ko nevar pārsniegt attiecībā
uz katru parametru, kā arī nosacījumus, tostarp parametru
skaitu, kam jābūt pārsniegtam, lai piemērotu
nodalīšanu. Turklāt Komisijai būs pilnvaras precizēt,
kāda veida vērtspapīrošanu neuzskata par apdraudējumu
finanšu stabilitātei saskaņā ar kritēriju sarakstu, un ko līdz
ar to varētu veikt pamata kredītiestāde. 3.3.4.4. Banku pašu risku
pārvaldība ("finanšu līdzekļu
pārvaldība") Ja tiek veikta papildu nodalīšana,
regulas 11. panta 1. punktā ir precizēts, ka bankai, kas
pieņem noguldījumus, joprojām ļauj pārvaldīt savu
risku. Tomēr, tā kā finanšu līdzekļu
pārvaldības nolūkos var tikt veikta tirdzniecība savā
vārdā un, ņemot vērā to, ka likviditātes
pārvaldība ietver noteiktas spekulatīvas pozīcijas, tas
būtu jāsaista ar konkrētiem aizsardzības pasākumiem. 3.3.4.5. Riska pārvaldības
pakalpojumu sniegšana klientiem Regulas 12. pantā ir precizēts,
ka pamata kredītiestāde joprojām var pārdot konkrētus
riska pārvaldības produktus (piemēram, atvasinātos
instrumentus) nefinanšu klientiem un ar bankām nesaistītiem
klientiem. Tomēr atvasināto instrumentu pārdošana klientiem
pakļauj banku vairāk riskiem, kas lielā mērā var
padarīt tās noregulējumu sarežģītāku, un
līdz ar to tai piemēros dažāda līmeņa
aizsardzības pasākumus un kontroli. Lai novērstu šos riskus, ir
noteikts, ka procentu likmes, ārvalstu valūtu, kredītu, emisijas
kvotas un atvasinātus preču instrumentus, kas ir atbilstoši
centrālā darījumu partnera tīrvērtei, pamata
kredītiestāde var pārdot saviem nefinanšu klientiem,
apdrošināšanas sabiedrībām un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas
institūcijām, bet tikai nolūkā ierobežot procentu likmi, valūtas
un kredītrisku un emisiju kvotu risku, un ievērojot
maksimālās robežvērtības, ko piemēro izrietošajam
pozīciju riskam. Noteiktu atvasināto instrumentu atzīšana
vēl vairāk rosina bankas standartizēt minētos
atvasinātos instrumentus un līdz ar to atbilst regulas par Eiropas
tirgus infrastruktūru (EMIR) politikas mērķiem[18]. 3.3.4.6. Noteikumi par
tirdzniecības darbību nodalīšanu Ja kompetentās iestādes pieprasa
nodalīt iepriekš minētās tirdzniecības darbības un
šādas darbības paliek bankas grupas iekšējā
struktūrā, tad tās ir jāpārved uz atsevišķu
juridisku struktūru ("tirdzniecības struktūra"). Lai
nodrošinātu faktisku nodalīšanu, būtu jāierobežo
minētās struktūras juridiskās, ekonomiskās,
pārvaldības un operacionālās saiknes ar pārējo
grupu. Regulas 13. panta 3. punktā ir noteikts, ka, veicot
nodalīšanu, grupa ir jāpārstrukturē vienādās
funkcionālās apakšgrupās, kuras, no vienas puses, veido pamata
kredītiestādes, un, no otras puses, pārējās
tirdzniecības struktūras. Ierosinātās regulas 13. panta
5. līdz 13. punktā ir paredzēti nosacījumi, kurus
piemēros, lai nodrošinātu stingru juridisko, ekonomisko,
pārvaldības un operacionālo nodalīšanu. Pēc
nodalīšanas minētajos pantos izklāstītās
piesardzības prasības būtu jāpiemēro individuāli
vai subkonsolidēti attiecīgajām apakšgrupām. Turklāt 13. panta 11. punktā
ir noteiktas atkāpes no Kapitāla prasību regulas
attiecībā uz konkrētu prasību atcelšanu, lai
nodrošinātu, ka piesardzības prasības (par pašu kapitālu,
likviditāti un informācijas atklāšanu) piemērotu subkonsolidēti
attiecīgajām apakšgrupām. Grupas, kas klasificējamas
kā savstarpējās sabiedrības, kooperatīvi,
krājsabiedrības vai līdzīgas sabiedrības,
iesaistās riskantās tirdzniecības darbībās, un
līdz ar to uz tām attiecas šā priekšlikuma prasības.
Tomēr šīm iestādēm ir ļoti īpaša
īpašumtiesību un ekonomiskā struktūra, un tās ir
nozīmīgas vietējās un reģionālās ekonomikas
finansēšanā. Lai paredzētu dažus noteikumus, kas ir
saistīti ar nodalīšanu, būtu jāveic būtiskas
izmaiņas šādu struktūru strukturālajā organizācijā.
Tas varētu būt nesamērīgi ar ieguvumiem, ja šādām
struktūrām būtu pilnībā jāmaina sava
korporatīvā identitāte. Līdz ar to kompetentā
iestāde var izlemt pamata kredītiestādēm, kas atbilst
Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktos
izklāstītajām prasībām, atļaut turēt
kapitāla instrumentus vai balsošanas tiesības tirdzniecības
struktūrā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šādu
kapitāla instrumentu vai balsošanas tiesību turēšana ir
nepieciešama grupas darbībai un grupa ir veikusi pietiekamus
pasākumus, lai pienācīgi mazinātu attiecīgos riskus. Vēl viena būtiska nodalāmā
ekonomiskā daļa starp pamata kredītiestādi un
tirdzniecības struktūru ir apjomīgu riska darījumu
ierobežojumi. Šim nolūkam noteikumi ir izklāstīti 14. līdz 17. pantā.
Šie noteikumi attiecas uz ierobežojumiem darījumos grupas
iekšējā un ārējā struktūrā, individuāliem
un kopējiem liela riska darījumiem. 3.3.4.7. Nodalīšanas plāns Pirms tirdzniecības darbību
faktiskās nodalīšanas attiecīgajām bankām ir kompetentajām
iestādēm jāiesniedz nodalīšanas plāns. Regulas 18. pantā
noteikts, ka šāds plāns būtu jāapstiprina kompetentajai
iestādei, kurai ir iespēja vajadzības gadījumā
pieprasīt veikt izmaiņas plānā, vai sagatavot savu
nodalīšanas plānu, ja attiecīgā banka nav rīkojusies. 3.3.4.8. Kompetento iestāžu un
noregulējuma iestāžu sadarbība Banku sanācijas un noregulējuma
direktīvā paredzēts, ka noregulējuma iestādes, veicot
noregulējuma plānošanu, var pieprasīt bankām veikt
strukturālas pārmaiņas (piemēram, to juridiskajā un
organizatoriskajā struktūrā), ja noregulējuma iestāde
uzskata, ka ir nepieciešams novērst efektīva noregulējuma
šķēršļus. Lai arī ierosinātā regula ietver
plašāku mērķu virkni, kas neattiecas tikai uz noregulējumu,
ir nepieciešams nodrošināt, ka attiecīgās iestādes
savstarpēji sadarbojas. Attiecīgi 19. pantā ir noteikts,
ka, ja kompetentā iestāde nolemj pieprasīt nodalīšanu, tai
par to ir jāinformē noregulējuma iestādes (19. panta 1. punkts)
un jāņem vērā esošais vai iepriekšējs
novērtējums par noregulējumu, ko sagatavojušas noregulējuma
iestādes, kā noteikts Banku sanācijas un noregulējuma
regulas 13. un 13.a pantā. Līdzīgi, noregulējuma
iestādei, novērtējot iestādes noregulējamību, ir
jāņem vērā paziņojums par kompetentās
iestādes lēmumu par nodalīšanu. 3.3.4.9. Darbības, kuras aizliegts
veikt tirdzniecības struktūrai Regulas 20. pantā ir noteikts, ka
tirdzniecības struktūra nedrīkst veikt konkrētas
darbības. Tās ir tādu noguldījumu pieņemšana, kas ir
atbilstoši aizsardzībai saskaņā ar noguldījumu garantiju
shēmām, un neliela apjoma maksājumu pakalpojumu sniegšana,
kā definēts Maksājumu pakalpojumu direktīvā[19]. 3.3.4.10. Atkāpe Tā kā ierosinātajā
regulā ir izklāstīti vienoti noteikumi par banku
strukturālās reformas mērķi, uzdevumiem un instrumentiem
iekšējā tirgū, 21. pantā ir noteikta iespējama
atkāpe no III nodaļā minētajām nodalīšanas
prasībām kredītiestādēm, uz kurām attiecas valstu
tiesību akti, kuri nodrošina līdzvērtīgu ietekmi kā
šā priekšlikuma III nodaļas noteikumi. Šo atkāpi
piešķir Komisija, atsaucoties uz attiecīgās dalībvalsts
lūgumu, pēc tam, kad dalībvalsts ir ieguvusi pozitīvu
atzinumu no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par to banku
uzraudzību, attiecībā uz kurām ir pieprasīta
atkāpe. Lai panāktu atbilstību atkāpes piešķiršanai,
valsts primārajiem tiesību aktiem ir jābūt pieņemtiem
līdz 2014. gada 29. janvārim un jāatbilst
kritērijiem, kas noteikti 21. panta 1. punktā. Tas
nozīmē, ka valsts tiesību aktu mērķim, to
materiālajai darbības jomai un noteikumiem, kas attiecas uz noguldījumu
pieņemšanas struktūras juridisko, ekonomisko un pārvaldības
nodalīšanu, ir jābūt līdzīgiem šajā regulā
ierosinātajiem noteikumiem. 3.3.5. Atbilstība:
struktūras un kompetentās iestādes (V nodaļa) Vairums banku, uz kurām attiecas 3. pants,
darbojas vairākās valstīs ar meitasuzņēmumu un
filiāļu starpniecību. Tās uzrauga vairākas
atšķirīgas iestādes piederības valstī
(mātesuzņēmumi, meitasuzņēmumi dažādās
dalībvalstīs) un uzņēmējā valstī
(filiāles). Lai nodrošinātu, ka strukturālo reformu
lietderīgi un efektīvi piemēro grupas līmenī, 26. pantā
ir paredzēti galīgie noteikumi par strukturālas nodalīšanas
lēmumiem galvenajam uzraudzītājam, kas ir atbildīgs par
konsolidēto grupu. Šī pieeja ir izvēlēta dažos valstu
reformu priekšlikumos. Galvenajam uzraudzītājam pirms jebkādu
lēmumu pieņemšanas būtu jāapspriežas ar nozīmīgu
grupu meitasuzņēmumu piederības valsts uzraudzītāju. 3.3.6. Attiecības ar trešām
valstīm (VI nodaļa) Regulas 27. pantā ir paredzēts,
ka var pieņemt deleģētos aktus, lai atzītu trešās valsts
strukturālas reformas par līdzvērtīgām, ja tās
atbilst konkrētiem nosacījumiem. 3.3.7. Administratīvās
sankcijas un pasākumi (VII nodaļa) VII nodaļā ir atspoguļota
pašreizējā horizontālā politika finanšu pakalpojumu
nozarē attiecībā uz sankcijām un pasākumiem. Tajā
ir definēta kopēja pieeja ierosinātās regulas noteikumu
būtiskiem pārkāpumiem un izklāstītas
administratīvās sankcijas un pasākumi, kuras kompetentajām
iestādēm būtu jāpiemēro, ja ir izdarīti
būtiski pārkāpumi. 3.3.8. Ziņošana un
pārskatīšana (VIII nodaļa) Šā priekšlikuma pieņemšana veidotu
strukturālas nodalīšanas noteikumu pirmo kopumu, kurus piemēro
bankām Savienības mērogā. Tādēļ ir
svarīgi novērtēt, vai iepriekšminētie noteikumi ir
izrādījušies lietderīgs un efektīvs veids, kā sasniegt
strukturālas reformas mērķi un uzdevumus. Šajā
nolūkā pēdējā nodaļā ir
izklāstītas vairākas jomas, kurās Komisija
vispārīgi un konkrēti pārskatīs regulējumu (34. pants).
Piemēram, pārskatīšanas uzmanības centrā būs
robežvērtību piemērošana, 6. pantā paredzētā
aizlieguma piemērošana un efektivitāte, pārskatīšanā
ietvertā darbību joma un parametru piemērotība un
piemērošana. 3.3.9. Termiņš Turpmāk ir norādīti galvenie
datumi, kas attiecas uz šā priekšlikuma būtiskāko noteikumu
pieņemšanu un īstenošanu, pamatojoties uz to, ka šīs regulas
galīgo redakciju Eiropas Parlaments un Padome pieņems līdz 2015. gada
jūnijam: ·
Komisija pieņem nepieciešamos
deleģētos aktus būtiskāko noteikumu īstenošanai
līdz 2016. gada janvārim; ·
sarakstu ar ietvertajām bankām un
bankām, kam piemēro atbrīvojumu, publicē 2016. gada 1. jūlijā
un reizi gadā pēc šī datuma; ·
aizliegums veikt tirdzniecību savā
vārdā stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī; ·
noteikumi par tirdzniecības darbību
nodalīšanu no kredītiestādēm stāsies spēkā 2018. gada
1. jūlijā. 4. Ietekme uz budžetu Priekšlikuma finansiālā ietekme un
ietekme uz budžetu ir norādīta šim priekšlikumam pievienotajā
tiesību akta finanšu pārskatā. 2014/0020 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par strukturālajiem pasākumiem, ar
ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[20],
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[21], apspriedusies ar Eiropas Datu
aizsardzības uzraudzītāju[22], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Savienības finanšu
sistēma ietver aptuveni 8000 dažāda apjoma banku, korporatīvo
struktūru un darījumdarbības modeļu, no kuriem tikai daži
ir lielas banku grupas, kas veic visa veida darbību kopumu.
Minētās grupas ietver juridisku struktūru un grupu iekšējo
attiecību sarežģītu tīklu. Tās ir cieši
savstarpēji saistītas starpbanku aizdevumu un aizņēmumu
darījumos un atvasināto instrumentu tirgū. Šādu lielu banku
iespējamā bankrota ietekme var būt sevišķi plaša un
svarīga. (2) Finanšu krīze ir
pierādījusi, cik savstarpēji saistītas ir Savienības
bankas, un no tā izrietošo risku, kas apdraud finanšu sistēmu.
Tā rezultātā līdz šim īstenotais regulējums bija
problemātisks, tajā tika iesaistītas visas banku grupas, nevis
tikai dzīvotnespējīgās daļas, un tas bija lielā
mērā atkarīgs no valsts atbalsta. (3) Kopš finanšu krīzes
sākuma Savienība un tās dalībvalstis ir
iesaistījušās būtiskā banku regulējuma un
uzraudzības pārskatīšanā, tostarp pirmo soļu
izveidē ceļā uz banku savienību. Ņemot vērā
finanšu krīzes nopietnību un nepieciešamību nodrošināt visu
banku noregulējumu, bija jānovērtē, vai ir nepieciešams
vairāk pasākumu, lai turpmāk samazinātu vislielāko un
strukturāli sarežģītāko banku bankrota
iespējamību un ietekmi. Šim nolūkam tika izveidota augsta
līmeņa ekspertu grupa (HLEG), ko vadīja Erki
Līkanens. Attiecībā uz vislielākajām un
strukturāli sarežģītākajām bankām augsta
līmeņa ekspertu grupa ieteica tirdzniecību savā
vārdā un citus augsta riska tirdzniecības darījumus
obligāti nodalīt attiecīgās bankas grupas
atsevišķā juridiskajā struktūrā. (4) Uzsāktais banku
regulējuma reformu plāns būtiski palielinās gan
atsevišķu banku, gan banku sektora noturību kopumā. Tomēr
vislielāko un strukturāli vissarežģītāko
Savienības banku grupu noteikts kopums aizvien būs pārāk
liels, lai būtu pieļaujams to bankrots, pārāk liels, lai
tiktu glābts un pārāk strukturāli sarežģīts, lai
to pārvaldītu, uzraudzītu un noregulētu. Līdz ar to
strukturāla reforma būtiski papildina citas regulatīvās
iniciatīvas un pasākumus, jo tā piedāvātu veidu,
kā tiešāk risināt jautājumus par grupu strukturālo
sarežģītību, grupu subsīdijām un
pārmērīga riska uzņemšanās iniciatīvām.
Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas vai plāno
pieņemt pasākumus, lai ieviestu strukturālas reformas savās
attiecīgajās banku sistēmās. (5) Eiropas Parlaments 2013. gada
3. jūlijā aicināja Komisiju izstrādāt uz
principiem balstītu pieeju Eiropas banku sektora strukturālai
reformai. (6) Šīs regulas juridiskais
pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta
1. punkts, kas ļauj pieņemt pasākumus valsts noteikumu
tuvināšanai, kuru mērķis ir izveidot labi funkcionējošu
iekšējo tirgu. (7) Neatbilstīgi valstu
tiesību akti, kuros nav paredzēti tie paši politikas mērķi
tādā veidā, kas ir saderīgs un līdzvērtīgs
šajā regulā paredzētajiem mehānismiem, palielina
iespēju, ka tirgus dalībnieku lēmumi par kapitāla
plūsmām tiek negatīvi ietekmēti, jo atšķirīgi un
nekonsekventi noteikumi un prakse var būtiski palielināt
operacionālās izmaksas kredītiestādēm, kas darbojas
pāri robežām, un līdz ar to radīt mazāk efektīvu
resursu un kapitāla sadali salīdzinājumā ar situāciju,
kad kapitāla plūsmām piemēro līdzīgus un
konsekventus noteikumus. To pašu iemeslu dēļ atšķirīgi un
nekonsekventi noteikumi arī negatīvi ietekmēs tirgus
dalībnieku lēmumus attiecībā uz to, kur un kā
nodrošināt pārrobežu finanšu pakalpojumus. Atšķirīgi un
nekonsekventi noteikumi var arī netīšām rosināt
ģeogrāfisko arbitrāžu. Kapitāla plūsmas un
pārrobežu pakalpojumu sniegšana ir būtiski elementi Savienības
iekšējā tirgus darbībai. Bez Savienības mēroga pieejas
kredītiestādes būs spiestas pielāgot savu struktūru un
darbības, ievērojot valsts tiesību aktus,
tādējādi tas padarīs tās strukturāli vēl
sarežģītākas un rezultātā palielinās
iekšējā tirgus sadrumstalotību. (8) Nekonsekventi valstu
tiesību akti arī apdraud centienus panākt vienotu noteikumu
kopumu, ko piemēro visā iekšējā tirgū. Šāda
tendence arī ietekmētu vienotā uzraudzības mehānisma[23] (VUM)
efektivitāti, jo Eiropas Centrālajai bankai (ECB) arī būtu tās
uzraudzībā esošajām kredītiestādēm
jāpiemēro atšķirīgu un nekonsekventu tiesību aktu
kopums, kas palielinātu uzraudzības izmaksas un
sarežģītību. Nekonsekventi tiesību akti arī padara pārrobežu
kredītiestāžu pārvaldību grūtāku un
dārgāku, īpaši, ja ir jānodrošina atbilstība
atšķirīgiem un, iespējams, nekonsekventiem noteikumiem.
Līdzīgi, vienotajam noregulējuma mehānismam[24](VNM) būtu
jānoregulē kredītiestādes, kurām piemēro
iespējami atšķirīgas valstu prasības attiecībā uz
to organizatorisko un operacionālo struktūru. (9) Saskaņošana
Savienības mērogā var nodrošināt, ka Savienības banku
grupas, daudzas no kurām darbojas vairākās
dalībvalstīs, regulē kopīgs strukturālu prasību
regulējums, līdz ar to samazinot regulējuma
sarežģītību, novēršot nepamatotas atbilstības
ievērošanas izmaksas pārrobežu darbībām, veicinot
turpmāku integrāciju Savienības tirgū un
regulatīvās arbitrāžas iespēju novēršanu. (10) Saskaņā ar
mērķiem, kas veicina iekšējā tirgus darbību,
vajadzētu būt iespējai piešķirt kredītiestādei
atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības darbību
nodalīšanu, ja dalībvalsts ir pieņēmusi valsts
primāros tiesību aktus līdz 2014. gada 29. janvārim
(tostarp pēc tam pieņēmusi sekundāros tiesību aktus),
aizliedzot kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no
privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
(MVU), veikt ieguldījumus kā galvenajam uzņēmumam un
turēt tirdzniecībai paredzētus aktīvus. Līdz ar to
dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām lūgt
Komisijai piešķirt atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības
darbību nodalīšanu attiecībā uz kredītiestādi,
kurai piemēro valsts tiesību aktus, kas ir saderīgi ar
minētajiem noteikumiem. Tas ļautu dalībvalstīm, kas jau ir
ieviesušas primāros tiesību aktus, kuru ietekme ir
līdzvērtīga šai regulai un ar to saderīga, neveikt esošo
faktisko noteikumu saskaņošanu. Lai nodrošinātu to, ka valsts
tiesību aktu, kā arī turpmāku īstenošanas
pasākumu ietekme neapdraud iekšējā tirgus mērķi vai
darbību, attiecīgās valsts tiesību aktu un saistīto
uzraudzības un īstenošanas pasākumu mērķim
vajadzētu būt: nodrošināt, ka kredītiestādes, kas
pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un no
MVU, atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas
un saderīgas ar šīs regulas noteikumiem. Kompetentajai iestādei,
kas uzrauga kredītiestādi, kurai piemēro attiecīgos valsts
tiesību aktus, vajadzētu būt atbildīgai par atzinuma
sagatavošanu, ko pievieno lūgumam par atkāpi. (11) Saskaņā ar Padomes
Regulas (ES) Nr. 1024/2013[25]
4. panta 1. punkta i) apakšpunktu ECB ir pilnvaras veikt
uzraudzības uzdevumus attiecībā uz strukturālām
pārmaiņām, ko pieprasa kredītiestādes, lai
novērstu finanšu spriedzi vai bankrotu, ja minētos uzdevumus skaidri
reglamentē Savienības tiesību akti, kas attiecas uz
kompetentajām iestādēm. (12) Šīs regulas
mērķis ir samazināt pārmērīga riska
uzņemšanos un strauju bilances izaugsmi, sarežģītu
noregulējumu, grūtu uzraudzību, interešu konfliktus, konkurences
kropļojumus un kapitāla nepareizu sadalījumu. Tā arī
paredz aizsargāt iestādes, kas veic darbības, kurām
pienākas valsts garantija pret zaudējumiem, ko rada citas
darbības. Līdz ar to nepieciešamajiem noteikumiem būtu
jāvērš banku uzmanība uz to attiecību orientēto pamata
lomu, kas kalpo reālajai ekonomikai, un jānovērš, ka tirdzniecībai
piešķir pārmērīgu bankas kapitāla apjomu, to balstot
uz aizdevumiem nefinanšu ekonomikai. (13) Šo regulu piemēro
vienīgi tām kredītiestādēm un grupām, kuras veic
tirdzniecības darbības, kas atbilst šajā regulā
norādītajām robežvērtībām. Tas ir
saskaņā ar neapšaubāmu koncentrēšanos uz vislielāko un
strukturāli sarežģītāko kredītiestāžu un grupu
konkrētu kopumu, kas, neraugoties uz citiem tiesību aktiem, aizvien
ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots,
pārāk lielas, lai tiktu glābtas un pārāk
strukturāli sarežģītas, lai tās pārvaldītu,
uzraudzītu un noregulētu. Šīs regulas noteikumi būtu
attiecīgi jāpiemēro tikai tām Savienības
kredītiestādēm un grupām, kuras uzskata par globāli sistēmiski
svarīgām vai kuras pārsniedz konkrētas relatīvās
un absolūtās uz grāmatvedību balstītas
robežvērtības attiecībā uz tirdzniecības darbību
vai absolūto apjomu. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes
var izlemt noteikt līdzīgus pasākumus arī mazākām
kredītiestādēm. (14) Šīs regulas
teritoriālajam tvērumam vajadzētu būt plašam, lai nodrošinātu,
ka konkurence netiek kropļota un tiek novērsta noteikumu
ievērošanas apiešana. Tomēr ja šīs regulas darbības joma
attiecas uz ES mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem
trešajās valstīs vai ES kredītiestāžu filiālēm,
kas veic darījumdarbību trešajās valstīs, un tām
piemēro pasākumus, kuriem Komisijas izpratnē ir
līdzvērtīga ietekme šajā regulā paredzētajiem
pasākumiem, tām būtu jāpiemēro atbrīvojums.
Kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai
arī piešķirt atbrīvojumu ES mātesuzņēmumu
pārvaldītu grupu ārvalstu meitasuzņēmumiem, ja
tās ir neatkarīgas un ja to bankrotam būtu ierobežotas sekas uz
grupu kopumā. (15) Kredītiestādēm
un iestādēm, kas pieder tai pašai grupai, būtu jāaizliedz
pirkt un pārdot finanšu instrumentus un preces savā vārdā,
jo šai darbībai ir ierobežota vai neesoša pievienotā
vērtība sabiedriskajam labumam, un tai piemīt risks. (16) Ir grūti nodalīt
tirdzniecību savā vārdā no tirgus uzturēšanas. Lai
pārvarētu šīs grūtības, aizliegums veikt
tirdzniecību savā vārdā būtu jānosaka tikai
apakšnodaļām, nodaļām, departamentiem vai atsevišķiem
tirgotājiem, kas nodarbojas tieši ar tirdzniecību savā
vārdā. Bankām nevajadzētu būt iespējai apiet
aizliegumu, veicot investīcijas vai gūstot no tām labumu ar
banku nesaistītās struktūrās, kuras veic tirdzniecību
savā vārdā. (17) Lai nodrošinātu, ka
struktūras, kurām piemēro aizliegumu veikt tirdzniecību
savā vārdā, var turpmāk veicināt ekonomikas
finansēšanu, tām būtu jāatļauj veikt ieguldījumus
slēgtā fondu sarakstā. Šajā izsmeļamajā
sarakstā būtu jāietver slēgta veida alternatīvo
ieguldījumu fondi, kas neizmanto piesaistītos līdzekļus
(AIF), Eiropas riska kapitāla fondi, Eiropas sociālās
uzņēmējdarbības fondi un Eiropas ilgtermiņa
investīciju fondi. Lai nodrošinātu, ka šie fondi neapdraud to
kredītiestāžu dzīvotspēju un finanšu stabilitāti, kas
tajos iegulda, ir svarīgi, lai slēgta veida alternatīvo
ieguldījumu fondi, kas neizmanto piesaistītos līdzekļus,
kuros kredītiestādes joprojām var ieguldīt, vadītu
alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kam tiek piešķirta
atļauja un kas tiek uzraudzīti saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES[26], un ka minētie
alternatīvo ieguldījumu fondi veic darījumdarbību
Savienībā vai, ja tie neveic darījumdarbību
Savienībā, tie tiek tirgoti Savienībā saskaņā ar
minētās direktīvas noteikumiem. (18) Struktūrām, uz
kurām attiecas aizliegums veikt tirdzniecību savā
vārdā, būtu jāļauj izmantot pašu kapitāls, lai
veiktu ieguldījumus savas naudas pārvaldības ietvaros. Naudas
pārvaldībai vajadzētu būt darbībai, kuras mērķis
ir saglabāt pašu kapitāla vērtību, vienlaikus sadalot
kredītrisku vairākās daļās un palielinot pašu
kapitāla likviditāti. Pārvaldot skaidru naudu,
struktūrām, uz kurām attiecas aizliegums veikt tirdzniecību
savā vārdā, nevajadzētu censties sasniegt mērķi
gūt peļņu, kas pārsniedz naudas tirgus likmes, par etalonu
izmantojot trīs mēnešu kvalitatīvu valdības obligāciju
ienesīguma likmi. (19) Naudas ekvivalentu aktīvi
ir instrumenti, par kuriem parasti slēdz darījumus naudas tirgū,
piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma
parādzīmes un vietējo pārvaldes iestāžu
parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komerciāli
vērtspapīri, bankas akceptēti pārvedu vekseļi,
īstermiņa parādzīmes vai regulētu naudas tirgu fondu
ieguldījumu apliecības vai daļas. Lai aizliegtu īsās
pozīcijas pārdošanu, kredītiestādei būtu jātur
naudas ekvivalentu aktīvi, pirms tā spēj tos pārdot. (20) Atalgojuma politika, kas
veicina pārmērīga riska uzņemšanos, var kaitēt
pareizai un efektīvai banku riska pārvaldībai. Papildinot
attiecīgos spēkā esošos Savienības tiesību aktus
šajā jomā, atlīdzības noteikumiem būtu
jāpalīdz novērst to, ka tiek apiets aizliegums veikt
tirdzniecību savā vārdā. Līdzīgi, tam būtu
jāierobežo pamata kredītiestādes visas atlikušās vai
slēptās savā vārdā veiktās tirdzniecības darbības,
kad tās veic piesardzīgu risku pārvaldību. (21) To struktūru
pārvaldības vienībai, uz kurām attiecas aizliegums veikt
tirdzniecību savā vārdā, būtu jānodrošina
atbilstība šim aizliegumam. (22) Papildus tirdzniecībai
savā vārdā lielas kredītiestādes iesaistās
daudzās citās tirdzniecības darbībās, piemēram,
tirgus uzturēšanā, emitēšanā, investēšanas un
sponsorēšanas darbībās, kas saistītas ar riskantu
vērtspapīrošanu, vai sarežģītu atvasināto instrumentu
darījumu strukturēšanā, sagatavošanā vai izpildē.
Šīs tirdzniecības darbības bieži ir saistītas ar klientu
darbībām, bet tomēr var radīt bažas. Apsverot šo
darbību iespējami lietderīgo raksturu, uz tām nebūtu
jāattiecina tiešs aizliegums. Šādām darbībām aizvien būtu
jāpiemēro ex post novērtējums, ko veic
kompetentā iestāde, un, iespējams, prasība tās
nodalīt no pārējām grupas darbībām. (23) Ja, novērtējot
tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde secina, ka
tās pārsniedz konkrētus parametrus attiecībā uz
relatīvo apjomu, sviru, sarežģītību, ienesīgumu,
saistīto tirgus risku, kā arī savstarpēju saistību,
tai būtu jāpieprasa to nodalīšana no pamata
kredītiestādes, ja vien pamata kredītiestāde var
kompetentajai iestādei pietiekamā mērā pierādīt,
ka minētās tirdzniecības darbības neapdraud galvenās
kredītiestādes finanšu stabilitāti vai Savienības finanšu
sistēmu kopumā, ņemot vērā šajā regulā
izklāstītos mērķus. (24) Pastāv īpašas bažas
attiecībā uz tirgus uzturēšanu. Bankas noregulējamību
var kavēt tirdzniecības pozīcijas un tirdzniecības
intereses lielā bankas grupā, jo pret atsevišķām
tirdzniecības pozīcijām noregulējuma procesā izturas
vienādi, neatkarīgi no tā, vai tās ir radušās klienta
darbību rosinātas tirgus uzturēšanas vai spekulācijas
rezultātā. Turklāt tirgus uzturētāji ir
savstarpēji saistīti ar citām lielām banku grupām.
Tirgus uzturētāji ir arī pakļauti būtiskam
darījuma partnera riskam, un tirgus uzturēšanas konkrēta
darbība var mainīties attiecībā uz dažādiem finanšu
instrumentiem un tirgus modeļiem. Tādēļ kompetentajai
iestādei, veicot novērtējumu, minētajām
darbībām ir jāvelta īpaša uzmanība. (25) Konkrētas darbības,
kas ietver vērtspapīrošanu, ir ļāvušas
kredītiestādēm ātri uzkrāt riskus, koncentrēt
riskus aizņemto līdzekļu sektorā, ievērojami
panākt paļaušanos uz īstermiņa aizņēmumiem starp
finanšu starpniekiem un padarīt finanšu starpniekus ievērojami
vairāk savstarpēji saistītus. Ja vērtspapīrošana
atbilst konkrētiem obligātajiem kritērijiem un līdz ar to
ir uzskatāma par kvalitatīvu, kredītiestādēm
joprojām ir būtisks likviditātes risks. Turklāt
investēšana riskantos vērtspapīrotos produktos var radīt
finanšu iestāžu savstarpēju saistību, kas kavē
strukturētu un ātru noregulējumu. Tā rezultātā,
kompetentajai iestādei veicot novērtēšanu, īpaša
uzmanība jāvelta šīm darbībām. (26) Lai nodrošinātu
efektīvu nodalīšanu juridiskajā, ekonomiskajā,
pārvaldības un operacionālajā izteiksmē, pamata
kredītiestādēm un tirdzniecības struktūrām
būtu jāizpilda noteikumi par kapitālu, likviditāti un liela
riska darījumiem atkarībā no funkcionālas apakšgrupas.
Tām vajadzētu būt stiprai neatkarīgai pārvaldībai
un atsevišķām pārvaldības struktūrām. (27) Grupām, kas
klasificējamas kā savstarpējas sabiedrības,
kooperatīvi, krājsabiedrības vai līdzīgas
sabiedrības, ir specifiska īpašumtiesību un ekonomiskā
struktūra. Lai paredzētu dažus noteikumus, kas ir saistīti ar
nodalīšanu, būtu jāveic būtiskas izmaiņas minēto
struktūru strukturālajā organizācijā, kā
rezultātā izmaksas būtu nesamērīgas ar ieguvumiem.
Tiktāl, ciktāl uz minētajām grupām attiecas šīs
regulas darbības joma, kompetentā iestāde var izlemt atļaut
pamata kredītiestādēm, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013
49. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktos
izklāstītajām prasībām, turēt kapitāla
instrumentus vai balsošanas tiesības tirdzniecības
struktūrā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šādu
kapitāla instrumentu vai balsošanas tiesību turēšana ir
nepieciešama grupas darbībai, un pamata kredītiestāde ir veikusi
pietiekamus pasākumus, lai pienācīgi mazinātu
attiecīgos riskus. (28) Liela riska darījumu
ierobežojumu mērķis ir aizsargāt kredītiestādes pret
zaudējumu risku, kas var rasties, ja pārmērīgi
koncentrējas uz vienu klientu vai uz savienotu klientu grupu. Minēto
ierobežojumu piemērošana atsevišķām daļām
kredītiestādes iekšienē vai grupā, kā arī starp
pamata kredītiestādi un ārējām struktūrām,
kas veic tirdzniecības darbības, ir šīs regulas būtiska
daļa. Tomēr neatkarīgi no atsevišķiem riska darījumu
ierobežojumiem, aizvien būtiski var būt kopēji liela riska
darījumi. Līdz ar to atsevišķi ierobežojumi ir jāpapildina
ar kopējo liela riska darījumu ierobežojumu. Lai ierobežotu valsts
garantiju sistēmas piemērošanu darbībām, uz kurām
attiecas nodalīšana, un skaidri atšķirtu tirdzniecības
struktūras darbības no pamata kredītiestādes,
tirdzniecības struktūrām būtu jāaizliedz pieņemt
noguldījumus, kas ir atbilstoši noguldījumu apdrošināšanai. Šim
aizliegumam nebūtu jākavē nodrošinājumu apmaiņa, kas
attiecas vienīgi uz to tirdzniecības darbībām. Tomēr
lai neslēgtu papildu kredīta avotu, tirdzniecības
struktūrai būtu jāļauj piešķirt kredīts visiem
klientiem. Turklāt, tā kā tirdzniecības struktūrai,
iespējams, būtu jānodrošina liela apjoma maksājumi,
tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi, tai nevajadzētu
būt iesaistītai neliela apjoma maksājumu pakalpojumos. (29) Neatkarīgi no
nodalīšanas pamata kredītiestādēm aizvien būtu
jāspēj pārvaldīt savu risku. Līdz ar to būtu
jāatļauj konkrētas tirdzniecības darbības tiktāl,
ciktāl to mērķis ir pamata kredītiestādes
kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga
uzraudzība un nerada bažas tās finanšu stabilitātei.
Līdzīgi, pamata kredītiestādei būtu jāspēj
saviem klientiem nodrošināt konkrētus nepieciešamos riska
pārvaldības pakalpojumus. Tomēr tas būtu jādara,
neradot lieku risku pamata kredītiestādei un neradot bažas par
tās finanšu stabilitāti. Riska ierobežošanas darbības, kas ir
atbilstošas piesardzīgai pašu riska pārvaldībai un riska
pārvaldības pakalpojumu sniegšanai klientiem, var (bet nevajag)
klasificēt kā riska ierobežošanas uzskaiti saskaņā ar
starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. (30) Lai uzlabotu šajā
regulā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru, kā
arī pēc iespējas lielākā mērā
nodrošinātu konsekvenci starp pasākumiem, kas noteikti šajā
regulā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013,
Direktīvā [Banku sanācijas un noregulējuma
direktīvā] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES[27], kompetentajām
iestādēm un attiecīgajām noregulējuma
iestādēm būtu cieši jāsadarbojas visos apstākļos,
izmantojot visas pilnvaras, kas tām piešķirtas attiecīgajos
Savienības tiesību aktos. Pienākumam sadarboties būtu
jāattiecas uz visiem procedūras posmiem, pirms kompetentā
iestāde pieņem lēmumu noteikt strukturālos pasākumus. (31) Nodalīšanai ir
būtiska ietekme uz banku grupu juridisko, organizatorisko un operacionālo
struktūru. Lai nodrošinātu nodalīšanas produktīvu un
efektīvu piemērošanu un novērstu grupu nodalīšanu pēc
ģeogrāfiskām līnijām, lēmumi par nodalīšanu
būtu jāpieņem konsolidētās uzraudzības
iestādei grupu līmenī, vajadzības gadījumā,
pēc apspriešanās ar banku grupas nozīmīgāko
meitasuzņēmumu kompetentajām iestādēm. (32) Lai veicinātu
pārredzamību un tiesisko noteiktību visu tirgus dalībnieku
labā, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu savā
tīmekļa vietnē jāpublicē un jāatjaunina
kredītiestāžu un grupu saraksts, kurām piemēro
prasības par aizliegumu veikt tirdzniecību savā vārdā
un konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu. (33) Tiktāl, ciktāl
tādas informācijas atklāšana, kas attiecas uz piesardzīgu
uzraudzību un šīs regulas piemērošanu, ietver personas datu
apstrādi, šādus datus būtu pilnībā
jāaizsargā ar Savienības tiesisko regulējumu. Jo
īpaši, personas datus kompetentā iestāde saglabā tikai tik
ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem
datu aizsardzības noteikumiem[28]. (34) Nodalīšana
nozīmē izmaiņas iesaistīto banku grupu juridiskajā,
organizatoriskajā un operacionālajā struktūrā, un
tās visas rada izmaksas. Lai ierobežotu risku, ka izmaksas tiek nodotas
klientiem, un sniegtu kredītiestādēm laiku, kas nepieciešams,
lai lēmumu par nodalīšanu izpildītu strukturētā
veidā, nodalīšana nebūtu jāpiemēro nekavējoties
pēc šīs regulas stāšanās spēkā, bet tā
jāpiemēro no [OP please enter the exact date 18 mēnešus
no šīs regulas publicēšanas dienas]. (35) Visu vai daļu
ieguldījumu pakalpojumu vai darbību, ko regulāri vai kā
profesionālu darījumdarbību veic dažādas struktūras,
kuras saskaņā ar šo regulu noteiktas lielām, strukturāli
sarežģītām un savstarpēji saistītām
kredītiestādēm paredzēto strukturālo
pārmaiņu rezultātā, būtu jāveic saskaņā
ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK noteikumiem[29]. Ja regulā ir
paredzēti turpmāki ierobežojumi attiecībā uz minēto
struktūru spējām veikt ieguldījumu pakalpojumus
salīdzinājumā ar ierobežojumiem, kas noteikti
Direktīvā 2004/39/EK, būtu jāievēro šīs regulas
noteikumi. Šo ieguldījumu pakalpojumu vai darbību izpildei ir
nepieciešama iepriekšēja atļauja saskaņā ar Direktīvas
2004/39/EK noteikumiem, izņemot kredītiestādēm, kurām
atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. (36) Komisijai būtu
jāsadarbojas ar trešās valsts iestādēm, lai izskatītu
savstarpēji atbalstošus risinājumus ar mērķi
nodrošināt konsekvenci starp šīs regulas noteikumiem un trešo valstu
paredzētām prasībām. Šajā nolūkā Komisijai
būtu jāspēj noteikt, ka trešās valsts tiesiskais
regulējums ir līdzvērtīgs šai regulai, arī
attiecībā uz tās juridiskajiem, uzraudzības un izpildes
pasākumiem. (37) Lai nodrošinātu, ka
struktūras, kurām piemēro šo regulu, izpilda tajā
noteiktās saistības, un lai nodrošinātu, ka tām
piemēro līdzīgu režīmu visā Savienībā,
būtu jānodrošina administratīvās sankcijas un
pasākumi, kas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
Tāpēc šajā regulā noteiktajām
administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu
jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā
uz adresātiem, kritērijiem, kas ņemami vērā,
piemērojot sankciju vai pasākumu, sankciju vai pasākumu
publicēšanu, galvenajām sankciju piemērošanas pilnvarām un
administratīvo finansiālo sankciju līmeņiem. (38) Lai precizētu šajā
regulā noteiktās prasības, pilnvaras pieņemt aktus
saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē
Komisijai attiecībā uz turpmākiem nebūtiskiem elementiem:
valstu obligāciju veida paplašināšana, kas nebūtu
jāaizliedz saskaņā ar 6. pantu un kuras kompetentajām
iestādēm nav jāpārskata vai jāņem vērā
nodalīšanas nolūkos; attiecīgo robežvērtību un
nosacījumu noteikšana attiecībā uz to, kad kompetentā
iestāde uzskata, ka ir jānodala konkrētas tirdzniecības
darbības; to instrumentu saraksta paplašināšana, kurus ļauj
izmantot kredītiestādes pašu riska pārvaldīšanai; to
instrumentu saraksta paplašināšana, ar kuriem kredītiestāde var
veikt darījumus, lai pārvaldītu klientu riskus; tādas
robežvērtības aprēķināšana, kuru pārsniedzot,
atvasinātos instrumentus nedrīkst ne pārdot, ne iekļaut
pamata kredītiestādes bilancē; lieli riska darījumi un
apmērs, kādā atzīst kredītriska mazināšanas
metodes; jēdziena "tirdzniecības darbības" elementu
grozīšana, ko izmanto, lai izstrādātu nosacījumus šīs
regulas II nodaļas un III nodaļas piemērošanai;
tādu vērtspapīrošanas veidu precizēšana, kas neapdraud
pamata kredītiestādes vai Savienības finanšu sistēmas
finanšu stabilitāti; kritēriji, lai novērtētu trešās
valsts tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtīgumu.
Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus,
rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu
līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot
deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga,
savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (39) Lai nodrošinātu vienādus
nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši
attiecībā uz 21. un 27. pantā ietvertajiem noteikumiem,
būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. (40) Tehniskajiem standartiem
finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina konsekventa
saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un
patērētāju atbilstīga aizsardzība Savienībā.
Tā kā EBI ir struktūra, kam ir specializētas
zināšanas, būtu efektīvi un piemēroti tai uzticēt
tādu regulatīvu īstenošanas un tehnisko standartu projektu
izstrādi, saistībā ar kuriem nav jāpieņem politiski
lēmumi. Izstrādājot tehniskos standartus, EBI būtu
jānodrošina efektīvi administratīvie un ziņošanas procesi. (41) Komisijai būtu
jāpieņem regulatīvi tehniskie standarti, kurus
izstrādājusi EBI, attiecībā uz metodiku konsekventai parametru
mērīšanai un piemērošanai, kas attiecas uz
robežvērtības aprēķināšanu, kuru pārsniedzot,
būtu jāveic tirdzniecības darbību nodalīšana,
izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu
un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010
10. un 14. pantu[30].
Komisijai un EBI būtu jānodrošina, ka minētos standartus var
piemērot visas attiecīgās iestādes samērīgi ar šo
iestāžu un to darbības veidu, mērogu un
sarežģītību. (42) Būtu jāpiešķir
pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko
izstrādājusi EBI, attiecībā uz metodiku, kuru izmanto, lai
aprēķinātu tirdzniecības darbību apjomu, ar ko ir
tirgojušās kredītiestādes un grupas, vienotu veidlapu informācijas
sniegšanai par kredītiestāžu un mātesuzņēmumu
tirdzniecības darbību elementu kopapjomu un tādu procedūru
un veidu noteikšanai, kādos ar EBI apmainās ar informāciju par
sankcijām, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu
un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. (43) Saskaņā ar
samērīguma principu ir nepieciešami un lietderīgi
sistēmiska riska, finanšu spriedzes vai lielu, strukturāli
sarežģītu un savstarpēji saistītu kredītiestāžu
finanšu spriedzes vai bankrota novēršanas nolūkā paredzēt
noteikumus par aizliegumu veikt tirdzniecību savā vārdā un
konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu. Šajā
regulā ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams izvirzīto
mērķu sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību 5. panta 4. punktu. (44) Brīvība veikt darījumdarbību
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valsts tiesību
aktiem, un praksi ir atzīta saskaņā ar Eiropas Savienības
Pamattiesību hartas 16. pantu (Harta). Katrai personai
Savienībā ir tiesības sākt vai turpināt darījumdarbību
bez diskriminācijas vai liekiem ierobežojumiem. Turklāt akciju īpašumtiesības
ir aizsargātas kā īpašums saskaņā ar Hartas 17. pantu.
Akcionāriem ir tiesības turēt īpašumā savu
īpašumu, to izmantot un no tā atbrīvoties, un tiesības, kas
paredz, ka šādu īpašumu bez viņu gribas neatsavina. Šajā
regulā noteiktais aizliegums veikt tirdzniecību savā
vārdā un konkrētu tirdzniecības darbību
nodalīšana var ietekmēt brīvību veikt darījumdarbību,
kā arī akcionāru īpašumtiesības, kas šādā
situācijā nevar pēc brīvas gribas atbrīvoties no sava
īpašuma. (45) Ierobežojumiem
attiecībā uz brīvību veikt darījumdarbību un
akcionāru tiesību ierobežojumiem būtu jābūt
saskaņā ar Hartas 52. pantu. Minēto tiesību
aizskārumiem nevajadzētu būt nesamērīgiem. Līdz
ar to tirdzniecības darbību aizliegšana vai nodalīšana būtu
jāpieprasa vienīgi, ja tas ir sabiedrības interesēs un
veicina Savienības banku tirgus un finanšu stabilitātes labu
darbību. Akcionāriem, kurus skārušas minētās
darbības, nebūtu jāliedz iespēja izmantot savas citas
likumīgās tiesības, piemēram, tiesības uz
efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu. (46) Šajā regulā ir
ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti
Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz
privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību,
tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt darījumdarbību,
tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību
aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tiesības uz
aizstāvību un ne bis in idem principa ievērošanu. Šī
regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām
tiesībām un principiem. (47) Tā kā
struktūrām, kurām piemēro aizliegumu veikt tirdzniecību
savā vārdā, būs nepieciešams pietiekams laiks, lai
aizliegumu īstenotu, šajā regulā ir paredzēts, ka
aizliegumu piemēro [OP please introduce exact date 18 mēnešus
pēc šīs regulas publicēšanas dienas]. Līdzīgi,
šajā regulā paredzētās procedūras attiecībā
uz noteikumiem, kurus ievērojot, kompetentā iestāde var
pieņemt lēmumu, ka tirdzniecības darbības ir jānodala
no pamata kredītiestādes, un procedūras, kuras piemēro
grupām pēc šāda lēmuma pieņemšanas, ir
sarežģītas, un ir nepieciešams laiks to veikšanai un arī
minēto pasākumu īstenošanai atbildīgā un
ilgtspējīgā veidā. Līdz ar to ir piemēroti
šādus noteikumus piemērot [OP please introduce exact date 36
mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas dienas], IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I nodaļa Vispārīgi noteikumi 1. pants Mērķi Šīs regulas uzdevums ir novērst
sistēmisko risku, finanšu spriedzi vai lielu, strukturāli
sarežģītu un savstarpēji saistītu struktūru,
īpaši kredītiestāžu bankrotu finanšu sistēmā, un
sasniegt šādus mērķus: (a)
samazināt pārmērīgu risku, ko
uzņemas kredītiestādes iekšienē; (b)
novērst būtiskus interešu konfliktus
starp kredītiestādes atsevišķām daļām; (c)
novērst resursu nepareizu sadali un
rosināt reālās ekonomikas kreditēšanu; (d)
veicināt netraucētus konkurences
nosacījumus visām kredītiestādēm iekšējā tirgū; (e)
samazināt savstarpējo saistību
finanšu sektorā, kas rada sistēmisko risku; (f)
atvieglot kredītiestādes efektīvu
pārvaldību, uzraudzību un pārraudzību; (g)
atvieglot grupas strukturētu noregulējumu
un sanāciju. 2. pants Priekšmets Šajā regulā ir paredzēti noteikumi
par to, kā: (a)
aizliegt tirdzniecību savā
vārdā; (b)
nodalīt konkrētas tirdzniecības
darbības. 3. pants Darbības joma 1. Šī regula ir
piemērojama šādām struktūrām: (a)
jebkurai kredītiestādei vai ES mātesuzņēmumam,
tostarp visām filiālēm un meitasuzņēmumiem,
neatkarīgi no to atrašanās vietas, ja tā ir noteikta par
globāli sistēmiski svarīgu iestādi (G-SIIs),
piemērojot Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu; (b)
jebkurai no turpmāk minētajām
struktūrām, kuras aktīvu kopsumma trīs gadus pēc
kārtas sasniedz vismaz 30 miljardus euro un kuras tirdzniecības
darbības ir vismaz 70 miljardu euro apmērā vai 10 % no
tās kopējiem aktīviem: i) jebkurai kredītiestādei, kas
veic darījumdarbību Savienībā, kas nav ne
mātesuzņēmums, ne meitasuzņēmums, tostarp visām
tām filiālēm, neatkarīgi no to atrašanās vietas; ii) ES mātesuzņēmumam,
tostarp visām filiālēm un meitasuzņēmumiem,
neatkarīgi no to atrašanās vietas, ja kāda no grupas
struktūrām ir kredītiestāde, kas veic darījumdarbību
Savienībā; iii) ES kredītiestāžu
filiālēm, kas veic darījumdarbību trešās valstīs. 4. pants Darījumi, kas neietilpst
direktīvas darbības jomā 1. Šo regulu nepiemēro: (a)
ES kredītiestāžu filiālēm, kas
veic darījumdarbību trešās valstīs, ja tām
piemēro tiesisko regulējumu, ko uzskata par
līdzvērtīgu saskaņā ar 27. panta 1. punktu; (b)
ES mātesuzņēmumu
meitasuzņēmumiem, kas veic darījumdarbību trešās
valstīs, ja tiem piemēro tiesisko regulējumu, ko uzskata par
līdzvērtīgu saskaņā ar 27. panta 1. punktu; (c)
struktūrām, kas minētas
Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 2. līdz 23. apakšpunktā.
2. Papildus 1. punkta
b) apakšpunktam kompetentā iestāde var no III nodaļas
prasībām atbrīvot ES mātesuzņēmumu
meitasuzņēmumus, kas veic darījumdarbību trešās
valstīs, ja tajās nav noteikumu, kurus uzskata par
līdzvērtīgiem 10. līdz 16. pantam un 20. pantam, ja
kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka: (a)
pastāv noregulējuma stratēģija,
par ko vienojusies grupas līmeņa noregulējuma iestāde
Savienībā un trešās valsts uzņēmējas valsts
iestāde; (b)
noregulējuma stratēģijai, kas
paredzēta ES mātes uzņēmumam, kas veic darījumdarbību
trešā valstī, nav negatīvas ietekmes uz to dalībvalsts(-u)
finanšu stabilitāti, kurā(-s) darījumdarbību veic ES
mātesuzņēmums un pārējās grupas struktūras. 5. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: 1. “kredītiestāde” ir
kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā[31]; 2. "grupa" ir
mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi; 3. "noregulējums"
ir noregulējums, kā definēts Direktīvas [Banku
sanācijas un noregulējuma direktīvas] 2. panta 1. punktā;
4. "tirdzniecība
savā vārdā" ir pašu kapitāla vai aizņemtas naudas
izmantošana jebkāda veida darījumā, lai nopirktu, pārdotu
vai citādi iegādātos jebkuru finanšu instrumentu vai preces vai
no tām atbrīvotos nolūkā vienīgi gūt
peļņu pašu labā, kam nav nekādas saistības ar faktisku
vai turpmāku klientu darbību, vai nolūkā ierobežot
struktūras risku faktiskas vai turpmākas klienta darbības
rezultātā, izmantojot apakšnodaļas, nodaļas, departamentus vai
atsevišķus tirgotājus, kas īpaši norīkoti šādu
pozīciju ieguvei un peļņas gūšanai, tostarp izmantojot
speciālas tirdzniecībai savā vārdā paredzētas
tīmekļa platformas; 5. "ES
mātesuzņēmums" ir mātesuzņēmums
dalībvalstī, kas nav cita uzņēmuma meitasuzņēmums
kādā dalībvalstī; 6. “meitasuzņēmums” ir
meitasuzņēmums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2013/34/EK 2. panta 10. punktā[32]; 7. "kompetentā
iestāde" ir kompetentā iestāde, kā definēts
Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā,
tostarp ECB saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013; 8. "iestāde" ir
iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta
1. punkta 3) apakšpunktā; 9. "mātesuzņēmums"
ir mātesuzņēmums, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES
2. panta 9. punktā, tostarp iestāde, finanšu
pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu
pārvaldītājsabiedrība un jauktas darbības
pārvaldītājsabiedrība; 10. "finanšu
instrumenti" ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas
2004/39/EK I pielikuma C iedaļā; 11. "vadības struktūra"
ir vadības struktūra, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES
3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā, vai
līdzvērtīga struktūra, ja attiecīgā
struktūra nav iestāde; 12. "tirgus
uzturēšana" ir finanšu iestādes saistības regulāri un
pastāvīgi nodrošināt tirgus likviditāti, paziņojot
divvirzienu cenu piedāvājumu attiecībā uz konkrētu
finanšu instrumentu, vai kā daļu no savas ierastās darījumdarbības,
izpildot klientu sāktos rīkojumus vai atbildot uz klientu
pieprasījumiem veikt tirdzniecību, bet abos gadījumos neuzņemoties
faktisko tirgus risku; 13. "sponsors" ir
sponsors, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta
14. apakšpunktā; 14. "vērtspapīrošana"
ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013
4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā; 15. "tirdzniecība ar
atvasinātajiem instrumentiem" ir atvasinātu instrumentu pirkšana
vai pārdošana; 16. "pamata
kredītiestāde" ir kredītiestāde, kas vismaz
pieņem noguldījumus, kas ir atbilstoši saskaņā ar
noguldījumu garantiju shēmu atbilstīgi Direktīvai 94/19/EK[33]; 17. "prece" ir prece,
kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 1. punktā[34]; 18. "grupas
struktūra" ir juridiska persona, kas ir daļa no grupas; 19. "finanšu
sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst vienai no šādām
kategorijām: –
finanšu sektora sabiedrība, kā
definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā; –
slēgta veida alternatīvo ieguldījumu
fondi, kas neizmanto piesaistītos līdzekļus (AIF), kā
definēts Direktīvā 2011/61/ES, ja minētie alternatīvo
ieguldījumu fondi veic darījumdarbību Savienībā vai,
ja tie neveic darījumdarbību Savienībā, tos tirgo
Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2011/61/ES 35. vai 40. pantu[35], kvalificēti
riska kapitāla fondi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas (ES) Nr. 345/2013 3. panta b) apakšpunktā[36], kvalificēti
sociālās uzņēmējdarbības fondi, kā
definēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 3. panta
b) apakšpunktā[37],
un alternatīvo ieguldījumu fondi, kuri apstiprināti kā
ilgtermiņa ieguldījumu fondi (ELTIF) saskaņā ar
Regulu (ES) Nr [XXX/XXXX][38]];
–
PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK
1. panta 2. punktā[39]; –
īpašam nolūkam dibināta
sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, kā definēts
Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 66. apakšpunktā; 20. "MVU" ir
uzņēmums, kas nodarbina mazāk nekā 250 cilvēkus un
kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro, un/vai gada
bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus euro; 21. "ieguldījumu
darījumu veikšana galvenā uzņēmuma statusā" ir
vērtspapīru vai uz līgumu balstītu ieguldījumu
pirkšana, pārdošana, parakstīšanās uz tiem vai to izvietošana kā
galvenajam uzņēmumam; 22. "konsolidētās
uzraudzības iestāde" ir kompetenta iestāde, kas ir
atbildīga par ES mātesuzņēmuma un tās
meitasuzņēmumu uzraudzību konsolidēti, kā definēts
Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 48) apakšpunktā. II nodaļa Aizliegtās darbības 6. pants Aizliegums veikt konkrētas
tirdzniecības darbības 1. Regulas 3. pantā
minētās struktūras: (a)
neiesaistās tirdzniecības veikšanā
savā vārdā, (b)
izmantojot savu kapitālu vai aizņemtu
naudu un vienīgi nolūkā gūt peļņu savā
labā: i) neiegūst vai neglabā
alternatīvo ieguldījumu fondu apliecības vai daļas, kā
definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta
a) apakšpunktā; ii) neiegulda atvasinātajos
instrumentos, sertifikātos, indeksos vai citos finanšu instrumentos, kuru
darbības rezultāti ir saistīti ar alternatīvo
ieguldījumu fondu akcijām vai vienībām; iii) netur ieguldījumu apliecības
vai daļas struktūrā, kas iesaistās tirdzniecības
veikšanā savā vārdā, vai neiegādājas
alternatīvo ieguldījumu fondu apliecības vai daļas. 2. Šī panta 1. punkta
a) apakšpunktā minētais aizliegums neattiecas uz: (a)
finanšu instrumentiem, ko emitējušas
dalībvalstu centrālās valdības vai struktūras, kas
norādītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā
un 118. pantā; (b)
situāciju, kad 3. pantā
minētā iestāde atbilst visiem turpmākajiem
nosacījumiem: i) tā izmanto pašu kapitālu
kā daļu no savas naudas pārvaldības procesiem; ii) tā ekskluzīvi glabā,
pērk, pārdod vai citādi iegādājas naudu vai naudas
ekvivalentu aktīvus vai no tiem atbrīvojas. Naudas ekvivalentu
aktīviem ir jābūt ļoti likvīdiem ieguldījumiem,
kurus tur pašu kapitāla bāzes valūtā, kas ir gatavi
pārvēršanai zināmā naudas summā, uz kuriem neattiecas
būtisks risks, ko rada vērtības izmaiņas, to dzēšanas
termiņš nedrīkst pārsniegt 397 dienas, un to
nodrošinātā peļņa nevar būt lielāka par trīs
mēnešu kvalitatīvu valdības obligāciju ienesīguma
likmi. 3. Šā panta 1. punkta
b) apakšpunktā minētie ierobežojumi neattiecas uz slēgta
veida alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas neizmanto
piesaistītos līdzekļus, kā definēts
Direktīvā 2011/61/ES, ja minētie alternatīvo
ieguldījumu fondi veic darījumdarbību Savienībā vai,
ja tie neveic darījumdarbību Savienībā, tos tirgo
Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 35. vai 40. pantu,
uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kā definēts
Regulas (ES) Nr. 345/2013 3. panta b) apakšpunktā, uz
kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības
fondiem, kā definēts Regulas Nr. 346/2013 3. panta
b) apakšpunktā, un uz alternatīvo ieguldījumu fondiem, kas
apstiprināti kā Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi (EIIF)
saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [XXX/XXXX]. 4. Katras 3. pantā
minētās struktūras vadības struktūra nodrošina, ka ir
panākta atbilstība 1. punktā izklāstītajām
prasībām. 5. Šā panta 1. līdz 4. punktā
minētās prasības piemēro no [OP please introduce exact
date, 18 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas]. 6. Komisija ir pilnvarota
saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai
attiecībā uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā
minēto aizliegumu piemērotu atbrīvojumu: (a)
finanšu instrumentiem, kas nav instrumenti, kas
minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, kurus
emitējušas trešo valstu valdības, kas piemēro uzraudzības
un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi
tiem, kurus piemēro Savienībā, un ar kuriem veiktajiem riska
darījumiem piešķir 0 procentu riska svērumu saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. pantu; (b)
finanšu instrumentiem, kurus emitējušas
dalībvalstu reģionālās valdības, ar kuriem veiktajiem
riska darījumiem piešķir 0 procentu riska svērumu
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. pantu. 7. pants Noteikumi par atlīdzību Neskarot atalgojuma noteikumus, kas
izklāstīti Direktīvā 2013/36/ES, 3. pantā
minēto struktūru atalgojuma politiku izveido un īsteno
tādā veidā, ka tā tieši vai netieši nerosina vai
neatlīdzina 6. panta 1. punktā aizliegto darbību
veikšanu no darbinieka puses. III nodaļa Konkrētu tirdzniecības
darbību nodalīšana 8. pants Darbību apjoms 1. Šīs nodaļas
nolūkos tirdzniecības darbības ietver darbības, kas nav: (a)
tādu noguldījumu pieņemšana, kas ir
atbilstoši saskaņā ar noguldījumu garantiju shēmu
atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/19/EK[40]; (b)
kreditēšana, tostarp patēriņa
kredīts, kredītlīgumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu,
faktūrkreditēšana ar vai bez regresa tiesībām,
tirdzniecības darījumu finansēšana (arī akceptēta
vekseļa kredīts); (c)
finanšu noma; (d)
maksājumu pakalpojumi, kā definēts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā[41]; (e)
citu maksāšanas līdzekļu,
piemēram, ceļojuma čeku un bankas pārveduma vekseļu,
izdošana un pārvaldība, ciktāl uz šādu darbību jau
neattiecas d) apakšpunkts; (f)
starpniecība naudas darījumos,
vērtspapīru glabāšana un administrēšana; (g)
kredītinformācijas pakalpojumi; (h)
glabāšanas pakalpojumi; (i)
elektroniskās naudas emitēšana. 2. Šīs nodaļas
prasības neattiecas uz tādu finanšu instrumentu pirkšanu vai
pārdošanu, ko emitējušas dalībvalstu centrālās
valdības vai struktūras, kas norādītas Regulas (ES)
Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā un 118. pantā. 3. Saskaņā ar 35. pantu
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai no
aizlieguma atbrīvotu finanšu instrumentus: (a)
kas nav instrumenti, kas minēti 2. punktā,
kurus emitējušas trešo valstu valdības, kas piemēro
uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz
līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā, un ar
kuriem veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 procentu riska
svērumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. pantu; (b)
kurus emitējušas dalībvalstu
reģionālās valdības, ar kuriem veiktajiem riska
darījumiem piešķir 0 procentu riska svērumu saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. pantu. 9. pants Pienākums pārskatīt
darbības 1. Kompetentā iestāde
novērtē tirdzniecības darbības, jo īpaši, tirgus
uzturēšanu, ieguldījumu veikšanu vērtspapīrošanā un
tās sponsorēšanu, un tirdzniecību ar atvasinātajiem
instrumentiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuri ir atļauti
saskaņā ar 11. un 12. pantu, kuras veic šādas
struktūras: (a)
pamata kredītiestāde, kas veic darījumdarbību
Savienībā, kas nav ne mātesuzņēmums, ne
meitasuzņēmums, tostarp visas tās filiāles, neatkarīgi
no to atrašanās vietas; (b)
ES mātesuzņēmums, tostarp visas
filiāles un meitasuzņēmumi, neatkarīgi no to atrašanās
vietas, ja kāda no grupas struktūrām ir pamata
kredītiestāde, kas veic darījumdarbību Savienībā; (c)
ES kredītiestāžu filiāles, kas veic darījumdarbību
trešās valstīs. 2. Veicot 1. punktā
minēto novērtējumu, kompetentā iestāde izmanto
šādus parametrus: (a)
tirdzniecībai turēto aktīvu
relatīvais apjoms, kas izmērīts, tirdzniecībai turētos
aktīvus dalot ar kopējiem aktīviem; (b)
tirdzniecībai turēto aktīvu svira,
kas izmērīta, tirdzniecībai turētos aktīvus dalot ar 1. līmeņa
pamatkapitālu; (c)
darījuma partnera kredītriska
relatīvā nozīme, kas izmērīta, atvasināto
instrumentu patieso vērtību dalot ar tirdzniecībai turēto
aktīvu kopapjomu; (d)
tirdzniecībai turēto atvasināto
instrumentu relatīvā sarežģītība, kas
izmērīta, 2. un 3. līmeņa tirdzniecības
atvasināto instrumentu aktīvus dalot ar tirdzniecības
atvasinātajiem instrumentiem un tirdzniecībai turētajiem
aktīviem; (e)
no tirdzniecības gūto ienākumu
relatīvais ienesīgums, kas izmērīts, tirdzniecības
ienākumu dalot ar neto ienākumu kopapjomu; (f)
tirgus riska relatīvais nozīmīgums,
kas izmērīts, aprēķinot starpību starp
tirdzniecības aktīviem un saistībām absolūtajā
vērtībā un sadalot to ar vidējo aritmētisko starp
tirdzniecības aktīviem un tirdzniecības saistībām; (g)
savstarpēja saistība, kas
izmērīta, izmantojot Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 18. punktā
minēto metodiku; (h)
kredīta un likviditātes risks, ko rada
saistības un garantijas, ko sniegusi pamata kredītiestāde. 3. Kompetentā iestāde
pabeidz savu novērtējumu līdz [OP – please introduce 18
mēnešus no regulas publicēšanas dienas], un pēc tam vismaz reizi
gadā regulāri veic novērtējumus. 4. EBI izstrādā
regulatīvos tehniskos standartus, lai precizētu, kā tiks
izmērīti veiktspējas parametri un vajadzības
gadījumā precizē sīkāku informāciju par 2. punktā
minētajiem veiktspējas parametriem un to mērīšanu,
izmantojot uzraudzības datus. Regulatīvu tehnisko standartu projekts
arī sniegs kompetentajai iestādei metodiku parametru konsekventai
mērīšanai un piemērošanai. EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko
standartu projektu Komisijai [OP – please introduce 1 month from no
šīs regulas publicēšanas dienas.] Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā
daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 10. pants Kompetentās iestādes pilnvaras
pieprasīt pamata kredītiestādei neveikt konkrētas
darbības 1. Ja kompetentā
iestāde secina, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā
minēto novērtējumu, pastāv ierobežojumi un nosacījumi,
kas saistīti ar 9. panta 2. punkta a) līdz
h) apakšpunktā norādītajiem parametriem un precizēti 5. punktā
minētajā deleģētajā aktā, un līdz ar to
tā uzskata, ka ir apdraudēta pamata kredītiestādes vai
Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitāte kopumā,
ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus, ne
vēlāk kā divus mēnešus pēc minētā
novērtējuma pabeigšanas tā sāk procedūru, kuras
rezultātā pieņem lēmumu, kā minēts 3. punkta
apakšpunktā. 2. Ja nepastāv 1. punktā
minētie ierobežojumi un nosacījumi, kompetentā iestāde
tomēr var sākt procedūru, kuras rezultātā pieņem
lēmumu, kā minēts 3. punkta trešajā daļā,
kurā secināts, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā
minēto novērtējumu, jebkura tirdzniecības darbība,
izņemot tirdzniecību ar atvasinātajiem instrumentiem, kas nav
instrumenti, kas atļauti saskaņā ar 11. un 12. pantu, ko
veic pamata kredītiestāde, apdraud pamata kredītiestādes
vai visas Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitāti,
ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus. 3. Kompetentā iestāde
paziņo pamata kredītiestādei par saviem secinājumiem, kas
minēti 1. vai 2. punktā, un sniedz pamata
kredītiestādei iespēju iesniegt rakstiskus komentārus divu
mēnešu laikā kopš paziņošanas datuma. Ja pamata kredītiestāde pirmajā
daļā minētajā termiņā kompetentajai iestādei
nav pierādījusi, ka iemesli, kā rezultātā tika
pieņemts lēmums, nav pamatoti, kompetentā iestāde
pieņem lēmumu, kas adresēts pamata kredītiestādei,
kurā lūdz tai neveikt minētajos secinājumos
precizētās tirdzniecības darbības. Kompetentā
iestāde norāda iemeslus savam lēmumam un par to publiski
paziņo. Šā panta 1. punkta nolūkā, ja
kompetentā iestāde nolemj ļaut pamata kredītiestādei
veikt minētās tirdzniecības darbības, tā arī
norāda šāda lēmuma iemeslus un tos publiski paziņo. Šā panta 2. punkta nolūkā, ja
kompetentā iestāde nolemj atļaut pamata kredītiestādei
veikt tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde
pieņem lēmumu, kas šādā nolūkā adresēts
pamata kredītiestādei. Pirms tiek pieņemts kāds no šajā
punktā minētajiem lēmumiem, kompetentā iestāde
konsultējas ar EBI par iemesliem, kas ir paredzētā lēmuma
pamatā, un par šāda lēmuma potenciālo ietekmi uz
Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus
darbību. Kompetentā iestāde arī paziņo EBI par savu
galīgo lēmumu. Kompetentā iestāde pieņem savu
galīgo lēmumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir
saņēmusi pirmajā daļā minētos rakstiskos
komentārus. 4. Kompetentā iestāde
ik pēc 5 gadiem pārskata 3. punkta otrajā daļā
minētos lēmumus. 5. Komisija [OP insert the
correct date by 6 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas]
pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai: (a)
attiecībā uz veiktspējas parametriem
precizētu: (a)
9. panta 1. punkta a) līdz
h) apakšpunktā minētā katra parametra attiecīgo
robežvērtību, kuru pārsniedzot, attiecīgās
tirdzniecības darbības riska līmenis tiek uzskatīts par
individuāli nozīmīgu; (ii)
nosacījumus, tostarp par to, cik daudziem
parametriem ir jāpārsniedz attiecīgā
robežvērtība, un kādā kombinācijā, lai
kompetentā iestāde sāktu 10. panta 1.° punktā
minēto procedūru. (iii)
Šā panta 5. punkta
ii) ievilkumā minēto nosacījumu precizējums ietver
attiecīgās tirdzniecības darbības kopējā
būtiskā riska līmeņa norādi, ko rada vairāki
parametri, kas ir pārsnieguši i) ievilkumā minētās
attiecīgās robežvērtības; (b)
precizētu, kāda veida
vērtspapīrošana netiek uzskatīta par apdraudējumu pamata
kredītiestādes vai visas Savienības finanšu sistēmas
finanšu stabilitātei attiecībā uz katru no šādiem aspektiem: i) strukturālas iezīmes,
piemēram, iestrādātā termiņu konversija un
struktūras vienkāršība; ii) pamatā esošo aktīvu
kvalitāte un ar to saistīta nodrošinājuma raksturojums; iii) informācijas norādīšanas
un pārredzamības iezīmes attiecībā uz
vērtspapīrošanu un tās pamatā esošajiem aktīviem; iv) izvietošanas procesu stabilitāte un
kvalitāte. 11. pants Pašu kredītriska piesardzīga
pārvaldība 1. Pamata
kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā
minētais lēmums, var veikt tirdzniecības darbības
tiktāl, ciktāl to mērķis ir vienīgi sava
kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga
pārvaldība. Kā daļu no sava kapitāla,
likviditātes un finansējuma piesardzīgas pārvaldības
pamata kredītiestāde var izmantot vienīgi procentu likmju
atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos
instrumentus un kredītu atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši
centrālā darījumu partnera tīrvērtei, lai ierobežotu
savu vispārējo bilances risku. Pamata kredītiestāde
pierāda kompetentajai uzraudzības iestādei, ka riska ierobežošana
ir paredzēta, lai samazinātu (un tā uzskatāmi samazina vai
būtiski novērš) konkrētus, nosakāmus riskus, ko rada pamata
kredītiestādes atsevišķas vai apkopotas pozīcijas. 2. Neskarot noteikumus par
atalgojumu, kas izklāstīti Direktīvā 2013/36/ES, pamata
kredītiestādes, kas ir iesaistījušās riska ierobežošanas
darbībās, darbiniekiem piemērojamās atalgojuma politikas
mērķis ir: (a)
novērst visas atlikušās vai
slēptās tirdzniecības darbības savā vārdā,
neatkarīgi no tā, vai tās definētas kā riska
pārvaldība vai citādi; (b)
atspoguļot pamata kredītiestādes
likumīgos riska ierobežošanas mērķus kopumā un
nodrošināt, ka piešķirtā atlīdzība nav tieši noteikta,
atsaucoties uz peļņu, kas gūta no šādām
darbībām, bet ir ņemta vērā vispārējā
riska samazināšanas vai novēršanas efektivitāte. Vadības struktūra nodrošina, ka pamata
kredītiestādes atalgojuma politika atbilst pirmajā
daļā minētajiem noteikumiem, ņemot vērā riska
komitejas ieteikumu, ja šāda komiteja ir izveidota saskaņā ar
Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punktu. 3. Komisijai ir piešķirtas
pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs
regulas 35. pantu, lai papildinātu finanšu instrumentus, kas
minēti 1. punktā, pievienojot citus finanšu instrumentus,
tostarp citus atvasināto instrumentu veidus, īpaši tos, uz kuriem
attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā
noteiktās saistības[42],
lai ņemtu vērā finanšu instrumentus, kuriem ir tāda pati
ietekme uz finanšu stabilitāti kā instrumentiem, kas minēti 1. punktā,
nolūkā veikt kapitāla, likviditātes un finansējuma
piesardzīgu pārvaldību. 12. pants Riska pārvaldības pakalpojumu
sniegšana klientiem 1. Pamata
kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā
minētais lēmums, var pārdot procentu likmju atvasinātos
instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus,
kredītu atvasinātos instrumentus, emisijas kvotu atvasinātos
instrumentus un preču atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši
centrālā darījumu partnera tīrvērtei, un emisiju
kvotas saviem klientiem, kas nav finanšu iestādes, 5. panta 19. punkta
otrajā un trešajā ievilkumā minētajām finanšu
sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām un
institūcijām, kas nodrošina arodpensijas kapitāla izmaksas, ja
ir izpildīti šādi nosacījumi: (a)
vienīgais pārdošanas mērķis ir
ierobežot procentu likmju risku, ārvalstu valūtas risku,
kredītrisku, preču risku vai emisiju kvotu risku; (b)
pamata kredītiestādes pašu kapitāla
prasības, lai pozicionētu risku, ko rada atvasinātie instrumenti
un emisiju kvotas, nepārsniedz tās kopējā riska
kapitāla prasības daļu, kas jāprecizē Komisijas
deleģētā aktā saskaņā ar 2. punktu. Ja b) apakšpunktā minētā
prasība nav izpildīta, pamata kredītiestāde nedrīkst
pārdot atvasinātos instrumentus un emisiju kvotas, ne iekļaut
tās bilancē. 2. Saskaņā ar 35. pantu
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai: (a)
atļautu citus finanšu instrumentus, kas nav
minēti 1. punktā, jo īpaši tos, uz kuriem attiecas Regulas
(ES) Nr. 648/2012 11. pantā izklāstītās
saistības, nolūkā ierobežot risku, ko pārdod šā panta 1. punktā
uzskaitītajiem klientiem; (b)
precizētu daļu no pamata
kredītiestādes pašu kapitāla prasībām, kuru
pārsniedzot, šā panta 1. punktā minētos
atvasinātos instrumentus un emisiju kvotas nedrīkst pārdot un
iekļaut pamata kredītiestādes bilancē. 13. pants Noteikumi par atsevišķām
grupas struktūrām 1. Ja kompetentā
iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 10. panta
3. punktu, ka pamata kredītiestāde nevar veikt konkrētas
tirdzniecības darbības, un ja pamata kredītiestāde pieder
grupai, tad nodalāmās tirdzniecības darbības var veikt
vienīgi grupas struktūra, kas ir juridiski, ekonomiski un
operacionāli atšķirīga ("tirdzniecības
struktūra") no pamata kredītiestādes. 2. Ja 9. panta 1. punktā
minētā struktūra ir pēc savas iniciatīvas
nolēmusi nodalīt 9. pantā norādītās
tirdzniecības darbības no pamata kredītiestādes un ir
saņēmusi apstiprinājumu par savu nodalīšanas plānu
saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru,
tad šā panta 3. līdz 13. punktā un 14. līdz 17. un 20. pantā
noteiktās prasības piemēro nodalītajām
struktūrām. 3. ES mātesuzņēmums
nodrošina, ka grupa, kas ietver pamata kredītiestādes un
tirdzniecības struktūras, ir strukturēta tā, ka
subkonsolidēti tiek izveidotas divas atšķirīgas apakšgrupas, un
tikai viena no tām ietver pamata kredītiestādes. 4. ES
mātesuzņēmums tiktāl, ciktāl tas nepieciešams,
nodrošina, ka pamata kredītiestāde var turpināt savas
darbības, ja tirdzniecības struktūra kļūst
maksātnespējīga. 5. Pamata
kredītiestāde netur tirdzniecības struktūrā
kapitāla instrumentus vai balsošanas tiesības. Neatkarīgi no pirmās daļas
kompetentā iestāde var izlemt atļaut pamata
kredītiestādēm, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta
3. punkta a) vai b) apakšpunktos izklāstītajām
prasībām, turēt kapitāla instrumentus vai balsošanas
tiesības tirdzniecības struktūrā, ja kompetentā
iestāde uzskata, ka šādu kapitāla instrumentu vai balsošanas
tiesību turēšana ir nepieciešama grupas darbībai un galvenā
kredītiestāde ir veikusi pietiekamus pasākumus, lai pienācīgi
mazinātu attiecīgos riskus. Pamata kredītiestāde, kas nav ne
centrālā, ne reģionālā kredītiestāde,
jebkurā gadījumā nedrīkst tieši turēt kapitāla
instrumentus vai balsošanas tiesības nevienā tirdzniecības
struktūrā. Pirms šā lēmuma pieņemšanas
saskaņā ar šo punktu kompetentā iestāde apspriežas ar EBI. Kompetentā iestāde paziņo par savu
lēmumu EBI. EBI publicē to iestāžu sarakstu, uz kurām
attiecas šis punkts. 6. Pamata
kredītiestāde un tirdzniecības struktūra emitē savu
parādu individuāli vai subkonsolidēti, ja tas ir
saskaņā ar noregulējuma plānu, par ko vienojušās
attiecīgās noregulējuma iestādes saskaņā ar
Direktīvu [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu]. 7. Visi līgumi un citi
darījumi, kas noslēgti starp pamata kredītiestādi un
tirdzniecības struktūru, ir tikpat labvēlīgi pamata
kredītiestādei kā salīdzināmie līgumi un
darījumi ar tādām struktūrām (vai kuros tās ir
iesaistītas), kuras nepieder tai pašai apakšgrupai. 8. Vairums pamata
kredītiestādes un tirdzniecības struktūras vadības
struktūras locekļu attiecīgi ir personas, kas nav otrās
struktūras vadības struktūras locekles. Nevienas struktūras
vadības struktūras loceklis neveic izpildfunkcijas abās
struktūrās, izņemot mātesuzņēmuma riska
pārvaldības amatpersonu. 9. Pamata
kredītiestādes, tirdzniecības struktūras un to
mātesuzņēmumu vadības struktūrai ir pienākums
atbalstīt nodalīšanas mērķus. 10. Saskaņā ar
piemērojamajiem valsts tiesību aktiem tirdzniecības
struktūras un pamata kredītiestādes nosaukums vai
apzīmējums ir tāds, lai sabiedrība varētu viegli
atpazīt, kura struktūra ir tirdzniecības struktūra, un kura
struktūra ir pamata kredītiestāde. 11. Strukturāli
nodalītas iestādes atbilst noteikumiem, kas izklāstīti
Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrajā, trešajā, ceturtajā,
sestajā, septītajā un astotajā daļā un
Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā subkonsolidēti saskaņā
ar šā panta 3. punktu. 12. Atkāpjoties no Regulas
(ES) Nr. 575/2013 6. panta 1. punkta un 7. panta,
minētās regulas otrajā līdz ceturtajā un astotajā
daļā noteiktās saistības piemēro subkonsolidēti
saskaņā ar šā panta 3. punktu. 13. Atkāpjoties no Regulas
(ES) Nr. 575/2013 6. panta 4. punkta un 8. panta,
minētās regulas sestajā daļā noteiktās
saistības piemēro subkonsolidēti saskaņā ar šā
panta 3. punktu. 14. pants Grupas iekšējo liela riska
darījumu limiti 1. Lai aprēķinātu
grupas iekšējo liela riska darījumu limitu saskaņā ar 2. punktu,
visas struktūras, kas pieder tai pašai apakšgrupai, saskaņā ar 13. panta
3. punktu, tiek uzskatītas par vienu klientu vai saistītu
klientu vienu grupu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta
39. apakšpunkta nozīmē. 2. Ja pasākumi ir noteikti
saskaņā ar šo nodaļu, pamata kredītiestādei nerodas
grupas iekšējais riska darījums, kas pārsniedz 25 procentus no
pamata kredītiestādes atbilstīgā kapitāla
struktūrai, kas nepieder pie tās pašas apakšgrupas kā pamata
kredītiestāde. Grupas iekšējo
riska darījumu limitus piemēro subkonsolidēti un ņemot
vērā ietekmi, ko rada kredītriska mazināšana un
atbrīvojumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.
līdz 403. pantu un šīs regulas 16. pantu. 15. pants Grupas ārējo liela riska
darījumu limiti 1. Papildus Regulas (ES)
Nr. 575/2013 395. panta 1. punkta noteikumiem, ja pasākumi
ir noteikti saskaņā ar šo nodaļu, pamata
kredītiestādei nerodas šādi riska darījumi: (a)
liels riska darījums, kas pārsniedz 25
procentus no pamata kredītiestādes atbilstīgā kapitāla
finanšu sabiedrībai. Minēto riska darījumu limitu piemēro
individuāli un subkonsolidēti un ņemot vērā ietekmi,
ko rada kredītriska mazināšana un atbrīvojumi saskaņā
ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 399. līdz 403. pantu un šīs
regulas 16. pantu; (b)
lieli riska darījumi, kas kopā
pārsniedz 200 procentus no pamata kredītiestādes
atbilstīgā kapitāla finanšu sabiedrībām. Minēto
riska darījuma limitu piemēro individuāli un subkonsolidēti
un ņemot vērā ietekmi, ko rada kredītriska mazināšana
un atbrīvojumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.
līdz 403. pantu un šīs regulas 16. pantu; 2. Komisijai ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai
pielāgotu grupas ārējo liela riska darījumu kopapjoma
limitu, kā izklāstīts 1. punkta b) apakšpunktā
saskaņā ar apjomu, kādā ir atzīta kredītriska
mazināšana. 16. pants Kredītriska mazināšanas
metodes Papildus Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.
līdz 403. panta noteikumiem, ja pasākumi ir noteikti
saskaņā ar šīs regulas šo nodaļu, ierobežojumus
attiecībā uz kredīta mazināšanas paņēmienu
atzīšanu piemēro riska darījumu vērtību
aprēķināšanai, lai panāktu atbilstību lielu riska
darījumu limitiem, kas norādīti šīs regulas 14. un 15. pantā. Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai
precizētu apjomu, kādā kredīta riska mazināšanas
paņēmienus, tostarp atbilstīgās kredīta
aizsardzības veidus un ierobežojumus, atzīst pirmās daļas
nolūkā, lai nodrošinātu, ka kredītriska mazināšanas
paņēmieni būtu lietderīgi gadījumā, ja riski
materializējas, lai varētu notikt efektīva
kredītaizsardzības atgūšana. 17. pants Atkāpe no pārejas noteikumiem
attiecībā uz liela riska darījumiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 493. panta 3. punktā
paredzētās atkāpes izņēmuma kārtā
nepiemēro riska darījumiem, ko rada pamata kredītiestādes,
kurām piemēroja strukturālus pasākumus saskaņā ar
šo regulu. 18. pants Nodalīšanas plāns 1. Ja kompetentā
iestāde saskaņā ar 10. panta 3. punktu ir
pieņēmusi lēmumu, ka pamata kredītiestāde nevar veikt
konkrētas tirdzniecības darbības, pamata kredītiestāde
vai, vajadzības gadījumā, tās ES
mātesuzņēmums, iesniedz nodalīšanas plānu
kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā no dienas, kurā pieņemts
10. panta 3. punkta otrajā daļā minētais
lēmums. Līdzīgi, ja 9. panta 1. punktā
minētā struktūra ir nolēmusi no pamata
kredītiestādes nodalīt tirdzniecības darbības, uz
kurām attiecas 9. pantā minētais pienākums tikt
pārskatītām, tā iesniedz plānu, izklāstot savu
nodalīšanu novērtējuma perioda sākumā, kas minēts
9. pantā. Minētais plāns ietver vismaz informāciju,
kas pieprasīta šā panta 2. punkta a) un
b) apakšpunktā. 2. Nodalīšanas
plānā ir detalizēti izskaidrots, kā tiks veikta
nodalīšana. Plāns satur vismaz šādu
informāciju: (a)
konkrēti aktīvi un darbības, kas
tiks nodalītas no pamata kredītiestādes; (b)
sīka informācija par to, kā
piemēro 13. panta noteikumus; (c)
nodalīšanas grafiks. 3. Kompetentā iestāde
novērtē plānus, kas minēti 1. un 2. punktā, un
sešu mēnešu laikā no to iesniegšanas pieņem lēmumu, ar ko
apstiprina plānu vai pieprasa tajā veikt izmaiņas. 4. Ja kompetentā
iestāde pieprasa veikt izmaiņas nodalīšanas plānā,
pamata kredītiestāde vai, vajadzības gadījumā,
tās ES mātesuzņēmumi, atkārtoti iesniedz
nodalīšanas plānu ar pieprasītajām izmaiņām
trīs mēnešu laikā no dienas, kad to pieprasījusi
kompetentā iestāde. 5. Kompetentā iestāde
pieņem lēmumu, ar ko apstiprina vai noraida minēto plānu,
viena mēneša laikā no dienas, kad to iesniedz atkārtoti. Ja
kompetentā iestāde noraida plānu, tā viena mēneša
laikā no noraidīšanas dienas, pieņem lēmumu, izklāstot
nodalīšanas plānu, kurā ievieš nepieciešamos pielāgojumus. 6. Ja pamata
kredītiestāde vai, vajadzības gadījumā, tās ES
mātesuzņēmums, neiesniedz nodalīšanas plānu, kā
pieprasīts 1. punktā, kompetentā iestāde ne
vēlāk kā 3 mēnešus pēc 1. punktā
minētā termiņa beigām pieņem lēmumu,
izklāstot nodalīšanas plānu. 7. Ja pamata
kredītiestāde vai, vajadzības gadījumā, tās ES
mātesuzņēmumi atkārtoti neiesniedz nodalīšanas
plānu, kurā veiktas izmaiņas, ko pieprasījusi
kompetentā iestāde, kompetentā iestāde pieņem
lēmumu, izklāstot nodalīšanas plānu, ne vēlāk
kā vienu mēnesi pēc 4. punkta pirmajā daļā
minētā termiņa beigām. 8. Pamata
kredītiestāde vai, vajadzības gadījumā, tās ES
mātesuzņēmums, pierāda kompetentajai iestādei, ka tas
ir īstenojis apstiprināto plānu. 9. Kredītiestādes vai
ES mātesuzņēmuma vadības struktūra nodrošina, ka
nodalīšanas plāns ir īstenots saskaņā ar
kompetentās iestādes apstiprinājumu. 19. pants Kompetento iestāžu un
attiecīgo noregulējuma iestāžu sadarbība 1. Pirms 10. panta 3. punktā
minētā lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde par
to paziņo attiecīgajai noregulējuma iestādei, kas
norīkota saskaņā ar Direktīvas [Banku sanācijas un
noregulējuma direktīvas] 3. pantu. 2. Veicot novērtējumu
saskaņā ar 9. pantu un pieprasot pamata kredītiestādei
neveikt konkrētas darbības saskaņā ar 10. pantu,
kompetentā iestāde ņem vērā visus iesāktos vai
iepriekšējos noregulējamības novērtējumus, ko veikusi
jebkura attiecīgā noregulējuma iestāde saskaņā ar
Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13.
un 13.a pantu. 3. Kompetentā iestāde
sadarbojas ar attiecīgo noregulējuma iestādi un apmainās ar
attiecīgo informāciju, ko uzskata par nepieciešamu savu
pienākumu veikšanai. 4. Kompetentā iestāde
nodrošina, ka pasākumi, kas noteikti saskaņā ar šo nodaļu,
atbilst pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. 1024/2013 13.b pantu, Regulas Nr. [VNM] 8. panta 9. punktu,
Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13. pantu,
13.a pantu, 14. un 15. pantu, ka arī Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu. 20. pants Darbības, kuras aizliegts veikt
tirdzniecības struktūrai Tirdzniecības struktūra: (a)
nepieņem noguldījumus, kas ir atbilstoši
saskaņā ar noguldījumu garantiju shēmu atbilstīgi
Direktīvai 94/19/EK, izņemot, ja minētais noguldījums ir
saistīts ar nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz
tirdzniecības darbībām; (b)
nesniedz maksājumu pakalpojumus, kā
definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā, kas
saistīti ar a) apakšpunktā minētajām
darbībām, izņemot, ja minētie maksājumu pakalpojumi ir
papildu pakalpojumi un ir noteikti vajadzīgi nodrošinājuma
apmaiņai, kas attiecas uz tirdzniecības darbībām. 21. pants Atkāpe no III nodaļā
noteiktajām prasībām 1. Pēc dalībvalsts
lūguma Komisija var piešķirt atkāpi no šīs nodaļas
prasībām kredītiestādei, kas pieņem noguldījumus
no privātpersonām un MVU, kurai piemēro valsts primāros
tiesību aktus, kuri pieņemti līdz 2014. gada 29. janvārim,
ja valsts tiesību akti atbilst šādām prasībām: (a)
to mērķis ir novērst finanšu
spriedzi vai bankrotu un sistēmisku risku, kas minēts 1. pantā; (b)
tie neļauj kredītiestādēm, kas
pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU,
iesaistīties regulētos darījumos ar ieguldījumiem kā
galvenajam uzņēmumam un turēt tirdzniecībai paredzētus
aktīvus; tomēr valsts tiesību aktos var noteikt ierobežotus
izņēmumus, lai ļautu kredītiestādēm, kas
pieņem noguldījumus no privātpersonām un MVU, veikt riska
mazināšanas darbības nolūkā piesardzīgi pārvaldīt
savu kapitālu, likviditāti un finansējumu un nodrošināt
ierobežotus riska pārvaldības pakalpojumus klientiem; (c)
ja kredītiestāde, kas pieņem
atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pieder
grupai, tā nodrošina, ka kredītiestāde ir juridiski
nodalīta no grupas struktūrām, kas iesaistās regulētos
darījumos ar ieguldījumiem kā galvenais uzņēmums vai
tur tirdzniecībai paredzētus aktīvus, un ja valsts tiesību
aktos ir precizēts šādi: i) kredītiestāde, kas pieņem
atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, spēj
pieņemt lēmumus neatkarīgi no pārējām grupas
struktūrām; ii) kredītiestādei, kas
pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU,
ir vadības struktūra, kas ir neatkarīga no
pārējām grupas struktūrām un no pašas
kredītiestādes; iii) kredītiestāde, kas pieņem
atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pati par sevi
piemēro kapitāla un likviditātes prasības; iv) kredītiestāde, kas pieņem
atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, nedrīkst
slēgt līgumus vai veikt darījumus ar pārejām grupas
struktūrām, kas nav pēc noteikumiem līdzīgas tām,
kas minētas 13. panta 7. punktā. 2. Dalībvalsts, kas
vēlas iegūt atkāpi kredītiestādei, kurai piemēro
attiecīgos valsts tiesību aktus, nosūta Komisijai
pieprasījumu par atkāpi, kam pievieno pozitīvu atzinumu, ko
izsniegusi kompetentā iestāde, kas uzrauga kredītiestādi,
uz kuru attiecas pieprasījums piešķirt atkāpi.
Minētajā lūgumā nodrošina visu nepieciešamo
informāciju valsts tiesību aktu novērtēšanai un
precizē kredītiestādes, attiecībā uz kurām
pieprasa atkāpi. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā
nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos
pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo
dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir
nepieciešama. Tiklīdz Komisijai ir visa informācija,
ko tā uzskata par vajadzīgu atkāpes pieprasījuma
novērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo
dalībvalstij, kura ir iesniegusi pieprasījumu, vai tā ir
apmierināta ar iesniegto informāciju. Piecu mēnešu laikā pēc otrajā
daļā minētā paziņojuma izsniegšanas Komisija pēc
apspriešanās ar EBI par iemesliem, kas ir tās paredzētā lēmuma
pamatā, un par šāda lēmuma iespējamo ietekmi uz
Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus
darbību, pieņem īstenošanas lēmumu, apgalvojot, ka valsts
tiesību akti ir nesaderīgi ar šo nodaļu, un piešķir
atkāpi kredītiestādēm, kas ir norādītas 1. punktā
minētajā lūgumā. Ja Komisija plāno paziņot, ka
valsts tiesību akti ir nesaderīgi, un neplāno piešķirt
atkāpi, tā sīki izklāsta savus iebildumus un
dalībvalstij, kas iesniegusi lūgumu, nodrošina iespēju iesniegt
rakstiskus komentārus viena mēneša laikā kopš dienas, kad
Komisija ir paziņojusi par saviem iebildumiem. Komisija trīs
mēnešu laikā no iesniegšanas termiņa beigām pieņem
īstenošanas lēmumu, ar ko piešķir vai noraida atkāpi. Ja tiek grozīti valsts tiesību akti,
dalībvalsts par grozījumiem paziņo Komisijai. Komisija var
pārskatīt trešajā daļā minēto īstenošanas
lēmumu. Ja valsts tiesību akti, kas nav
paziņoti par nesaderīgiem ar šo nodaļu, vairāk neattiecas
uz kredītiestādi, kam ir piešķirta atkāpe no šīs
nodaļas prasībām, attiecībā uz minēto kredītiestādi
šādu atkāpi atsauc. Komisija paziņo EBI par saviem
lēmumiem. EBI publicē to kredītiestāžu sarakstu, kurām
ir piešķirta atkāpe saskaņā ar šo pantu. Minēto
sarakstu nepārtraukti atjaunina. IV nodaļa Struktūras, kurām piemēro II
un III nodaļas prasības 22. pants Noteikumi, kas reglamentā
robežvērtību aprēķināšanu 1. Regulas 3. panta
b) apakšpunkta ii) ievilkuma nolūkos robežvērtību
aprēķināšana ir balstīta uz ES mātesuzņēmuma
konsolidētajiem pārskatiem. 2. Regulas 3. panta
b) apakšpunkta iii) ievilkuma nolūkos robežvērtību
aprēķināšana ir balstīta uz Savienībā
veiktajām darbībām. 3. Apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas sabiedrību un citu nefinanšu
uzņēmumu aktīvus un saistības aprēķinā
neietver. 4. Līdz [OP insert the
correct date by 12 mēnešus no šīs regulas publicēšanas]
kompetentā iestāde nosaka kredītiestādes un grupas,
kurām piemēro šo regulu saskaņā ar 3. pantu un
nekavējoties par tām paziņo EBI. Pēc tam, kad EBI ir saņēmusi
informāciju no kompetentās iestādes, EBI nekavējoties
publicē pirmajā daļā minēto sarakstu. Minēto
sarakstu nepārtraukti atjaunina. 23. pants Tirdzniecības darbību
aprēķināšana 1. Regulas 3. panta
nolūkā tirdzniecības darbības saskaņā ar
piemērojamo uzskaites režīmu aprēķina šādi. Tirdzniecības darbības = (TSA + TSL
+ DA + DL)/2, kur: (a)
Tirdzniecībai turēto
vērtspapīru aktīvi (TSA) ir tādi aktīvi,
izņemot atvasināto instrumentu aktīvus, kas ir daļa no
portfeļa, kas tiek pārvaldīts kopā, un par kuriem ir
pierādījumi par nesenu faktisku īstermiņa ienesīgumu; (b)
Tirdzniecībai turēto
vērtspapīru pasīvi (TSL) ir tādi pasīvi,
izņemot atvasināto instrumentu pasīvus, kas ir
iegādāti ar nodomu tos tuvākajā laikā atpirkt un kas
ir daļa no portfeļa, kas tiek pārvaldīts kopā, un par
kuriem ir pierādījumi par nesenu faktisku īstermiņa
ienesīgumu; (c)
Atvasināto instrumentu aktīvi (DA)
ir atvasinātie instrumenti ar pozitīvām aizstāšanas
vērtībām, kas nav noteikti kā risku ierobežošanas vai
iegultie atvasinātie instrumenti; (d)
Atvasināto instrumentu pasīvi (DL)
ir atvasinātie instrumenti ar negatīvām aizstāšanas
vērtībām, kas nav noteikti kā risku ierobežošanas
instrumenti. 2. Apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas sabiedrību un citu nefinanšu
uzņēmumu aktīvus un pasīvus tirdzniecības darbību
aprēķinā neietver. 3. EBI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izklāstītu metodi 1. punktā
minēto tirdzniecības darbību aprēķināšanai,
ņemot vērā atšķirības piemērojamajos uzskaites
režīmos. EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko
standartu projektu Komisijai [OP please introduce 1 month from no
šīs regulas publicēšanas dienas.]. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā
daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. 4. Komisija ir pilnvarota ar
deleģēto aktu starpniecību saskaņā ar 35. pantu
veikt grozījumus šā panta 1. punkta a) līdz
d) apakšpunktā minēto tirdzniecības darbību elementos,
lai ņemtu vērā izmaiņas piemērojamajos uzskaites
režīmos. 24. pants Informācijas par tirdzniecības
darbībām iesniegšana kompetentajai iestādei 1. Regulas 3. pantā
minētās struktūras pirmo reizi [PO to insert a date 9
mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas dienas] un pēc
tam katru gadu kompetentajai iestādei iesniedz attiecīgo
informāciju par savu tirdzniecības darbību un to elementu
kopapjomu, kā noteikts 23. panta 1. punktā. 2. EBI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu vienotu
informācijas atklāšanas veidni ziņošanai, kas minēta 1. punktā,
un norādes par šādas veidnes izmantošanu. EBI iesniedz minētos regulatīvos
tehniskos standartu projektus Komisijai [OP please introduce 1
mēnesi no šīs regulas publicēšanas dienas.]. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā
daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. V nodaļa Atbilstība Pirmā iedaļa Struktūras 25. pants To struktūru pienākumi,
kurām piemēro šo regulu 1. Struktūras, kurām
piemēro šo regulu, ievieš atbilstīgus pasākumus, lai
kompetentās iestādes varētu iegūt informāciju, kas
nepieciešama, lai novērtētu atbilstību šai regulai. 2. Struktūras, kurām
piemēro šo regulu, kompetentajai iestādei nodrošina visu nepieciešamo
informāciju, tostarp informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu 9. panta
2. punktā minēto novērtējumu, pamatojoties uz
veiktspējas parametriem, nolūkā novērtēt to
atbilstību šai regulai. Minētās struktūras arī
nodrošina, ka to iekšējie kontroles mehānismi un
administratīvās un grāmatvedības procedūras
vienmēr ļauj pārbaudīt struktūru atbilstību šai
regulai. 3. Struktūras, kurām
piemēro šo regulu, reģistrē visus savus darījumus un
dokumentē sistēmas un procesus, kas izmantoti šīs regulas
nolūkā, tā, lai kompetentā iestāde vienmēr
varētu pārbaudīt atbilstību šai regulai. Otrā iedaļa Kompetentās iestādes 26. pants Kompetento
iestāžu pilnvaras un pienākumi 1. Veicot tām
uzticētos pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentās
iestādes izmanto tām piešķirtās pilnvaras saskaņā
ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. 2. Kompetentā iestāde
uzrauga to struktūru darbības, kurām piemēro šo regulu, un
regulāri novērtē atbilstību šai regulai un to nodrošina. 3. Kompetentās
iestādes ir pilnvarotas pieprasīt ES mātesuzņēmumam,
kas nav regulēta struktūra, bet kurai ir vismaz viens
meitasuzņēmums, kas ir regulēta struktūra, nodrošināt,
ka tās regulētie meitasuzņēmumi atbilst šīs regulas
prasībām. 4. Šīs regulas nolūkos
konsolidētās uzraudzības iestādi uzskata par kompetento
iestādi attiecībā uz visām grupas struktūrām, kas
pieder tai pašai grupai, kā ES mātesuzņēmums, un kurai
piemēro šo regulu. Ja ES mātesuzņēmuma
meitasuzņēmums veic darbību citā dalībvalstī un
to uzrauga atšķirīga uzraudzītājiestāde, nevis ES
mātesuzņēmums, un ja meitasuzņēmums ir
nozīmīgs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta
4. punktu, konsolidētā uzraudzības iestāde apspriežas
ar nozīmīgā meitasuzņēmuma piederības
dalībvalsts kompetento iestādi attiecībā uz jebkuru
lēmumu, kas jāpieņem konsolidētajai uzraudzības
iestādei saskaņā ar šo regulu. VI nodaļa Attiecības ar trešām valstīm 27. pants Trešās valsts tiesiskā
regulējuma līdzvērtīgums 1. Pēc dalībvalsts vai
trešās valsts kompetentās iestādes lūguma vai pēc
savas iniciatīvas Komisija var pieņemt īstenošanas aktus,
nosakot, ka: (a)
trešās valsts tiesiskie, uzraudzības un
izpildes pasākumi nodrošina, ka kredītiestādes un mātes
sabiedrības attiecīgajā trešā valstī atbilst
saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas 6., 10.
līdz 16. un 20. pantā paredzētajām prasībām; (b)
attiecīgās trešās valsts tiesiskais
regulējums nodrošina ekvivalentu sistēmu strukturālo
pasākumu atzīšanai, kas paredzēti saskaņā ar
trešās valsts tiesību aktu režīmiem. 2. Komisija var veikt
grozījumus savā lēmumā vai to atsaukt, ja vairs netiek
pildīti nosacījumi, balstoties uz kuriem tika pieņemts
minētais lēmums. 3. Komisija ir pilnvarota
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 35. pantu,
lai noteiktu kritērijus novērtēšanai, vai trešās valsts
tiesiskais un uzraudzības regulējums ir līdzvērtīgs
šai regulai. Komisija pieņem deleģēto aktu [OP
please introduce the exact date 24 mēnešu laikā no šīs
regulas spēkā stāšanās dienas]. 4. EBI izveido sadarbības
sistēmas ar attiecīgajām trešo valstu kompetentajām
iestādēm, kuru tiesiskās un uzraudzības sistēmas
saskaņa ar 1. līdz 3. punktu tiek uzskatītas par
līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādas
sistēmas precizē vismaz obligāto informācijas apmaiņas
režīmu starp abu jurisdikciju attiecīgajām kompetentajām
iestādēm. VII nodaļa Administratīvās sankcijas un
pasākumi 28. pants Administratīvās sankcijas un
pasākumi 1. Neskarot 26. pantā
minēto kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un
dalībvalstu tiesības nodrošināt un noteikt kriminālsankcijas,
dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir
kompetentajām iestādēm pilnvaras noteikt
administratīvās sankcijas un citus administratīvus
pasākumus attiecībā uz vismaz šādiem pārkāpumiem: (a)
6. pantā noteiktā aizlieguma
pārkāpums; (b)
visa veida manipulēšana ar informāciju,
kas jāiesniedz saskaņā ar 24. panta 1. punktu. Dalībvalstis piešķirt
kompetentajām iestādēm pilnvaras noteikt
administratīvās sankcijas un pasākumus kredītiestādei
vai jebkurai grupas struktūrai, tostarp jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībai,
apdrošināšanas sabiedrībai vai pārapdrošināšanas
sabiedrībai. Ja pirmajā daļā minētos
noteikumus piemēro juridiskām personām, pārkāpuma
gadījumā dalībvalstis kompetentajām iestādēm
piešķir pilnvaras piemērot sankcijas, ja ir izpildīti valsts
tiesību aktos paredzētie nosacījumi, vadības
struktūras locekļiem un citām privātpersonām, kas
saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par
attiecīgo pārkāpumu. 2. Administratīvās
sankcijas un pasākumi, kas pieņemti 1. punkta nolūkos, ir
efektīvi, samērīgi un preventīvi. 3. Ja dalībvalstis ir
izvēlējušās paredzēt kriminālsankcijas par 1. punktā
minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka ir ieviesti
atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajai iestādei būtu visas
nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar tās jurisdikcijā
esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku
informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai
procedūrām, kas sāktas attiecībā uz 6. panta
iespējamajiem pārkāpumiem, un par manipulēšanu ar
informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar 24. panta 1. punktu,
un šo informāciju nodotu citām kompetentajām iestādēm
un EBI, izpildot pienākumu sadarboties savā starpā un,
attiecīgā gadījumā, 1. punkta nolūkiem ar EBI. Kompetentās iestādes var arī
sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm
attiecībā uz to sankciju pilnvaru īstenošanas atvieglošanu. 4. Dalībvalstis
saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķir kompetentajām
iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādas
administratīvās sankcijas un citus pasākumus, ja ir
izdarīti 1. punktā minētie pārkāpumi: (a)
izdot rīkojumu, ar kuru par
pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt
nelikumīgu rīcību un atturēties no šādas
rīcības atkārtošanas; (b)
pārkāpuma rezultātā
gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošana,
ciktāl to var noteikt; (c)
izdot publisku paziņojumu, kurā
norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību; (d)
atsaukt vai apturēt atļauju; (e)
uz pagaidu laiku aizliegt fiziskai personai, ko
uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus
struktūrā, kas minēta 3. pantā; (f)
ja ir izdarīti atkārtoti
pārkāpumi, noteikt pastāvīgu aizliegumu fiziskai personai,
ko uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus
struktūrā, kas minēta 3. pantā; (g)
noteikt administratīvo finansiālo
sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par
pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai
novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt; (h)
privātpersonas
gadījumā — maksimālās administratīvās
finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 euro
apmērā vai atbilstošu vērtību attiecīgās valsts
valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā
valūta šīs regulas spēkā stāšanās dienā; (i)
attiecībā uz juridiskām
personām maksimālās administratīvās
finansiālās sankcijas vismaz 10 procentu apmērā no
juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma
saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, kurus
apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir
mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma
meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu
pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais
kopējas gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai
attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgo
uzskaites režīmu atbilstīgi jaunākajiem pieejamajiem
konsolidētajiem pārskatiem, kuru apstiprinājusi galvenā
mātesuzņēmuma vadības struktūra. Dalībvalstis var noteikt, ka
kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas citas pilnvaras
piemērot sankcijas papildus šajā punktā minētajām un
var noteikt plašāku sankciju jomi un augstāku sankciju līmeni
par šajā punktā minēto sankciju līmeni. 5. Līdz [OP please
introduce the exact date 12 mēnešus pēc šīs regulas
stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un
EBI par 1. punktā minētajiem noteikumiem. Tās bez
kavēšanās ziņo Komisijai un EBI par jebkuriem vēlākiem
grozījumiem šajos noteikumos. 29. pants Uzraudzības pilnvaru un sankciju
īstenošana 1. Dalībvalstis nodrošina,
ka, nosakot administratīvo sankciju veidu un līmeni un citus
pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā visus
attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības
gadījumā: (a)
pārkāpuma smagumu un ilgumu; (b)
personas, kas ir atbildīga par
pārkāpumu, atbildības pakāpi; (c)
personas, kas ir atbildīga par
pārkāpumu, finansiālo stāvokli, ņemot vērā
šādus faktorus kā kopējais apgrozījums, ja
attiecīgā persona ir juridiskā persona, vai gada ienākumu
apjoms, ja attiecīgā persona ir fiziskā persona; (d)
personas, kas ir atbildīga par
pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto
zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt; (e)
par pārkāpumu atbildīgās
personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot
vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto
ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu; (f)
personas, kas ir atbildīga par
pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus; (g)
par pārkāpumu atbildīgās
personas veiktos pasākumus, lai novērstu to atkārtošanu; (h)
pārkāpuma jebkādas iespējamas
sistēmiskas sekas. 30. pants Ziņošana par pārkāpumiem 1. Kompetentā iestāde
izveido efektīvus mehānismus, lai varētu ziņot par
faktiskiem vai potenciāliem pārkāpumiem, kas minēti 28. panta
1. punktā. 2. Šā panta 1. punktā
minētajos mehānismos ietilpst vismaz: (a)
īpašas procedūras, lai saņemtu
ziņojumus par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem,
tostarp drošu saziņas kanālu izveide šādu ziņojumu
sniegšanai; (b)
pienācīga aizsardzība personām,
kas strādā saskaņā ar darba līgumu, kas paziņo
par pārkāpumiem vai kas ir apsūdzētas pārkāpumu
izdarīšanā, pret atriebību, diskrimināciju vai citiem
negodīgas attieksmes veidiem; (c)
personas datu aizsardzība gan personām,
kas ziņo par pārkāpumu, gan fiziskām personām, kas,
iespējams, izdarījušas pārkāpumu, tostarp aizsardzība
attiecībā uz savas identitātes konfidencialitātes
saglabāšanu visos procedūras posmos, neskarot informācijas
atklāšanu, kas paredzēta valsts tiesību aktos,
saistībā ar izmeklēšanu vai vēlāku tiesvedību. 3. Dalībvalstis pieprasa
darba devējiem ieviest atbilstīgas procedūras saviem darba
ņēmējiem ziņošanai par 28. panta 1. punktā
minētajiem pārkāpumiem. 4. Dalībvalstis var
nodrošināt finanšu stimulus personām, kas sniedz svarīgu
informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem,
kurus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja
šādām personām nav citu iepriekšēju juridisku vai
līgumisku pienākumu sniegt šādu informāciju, ja šī
informācija ir jauna un ja tās rezultātā piemēro
administratīvo sankciju vai citu pasākumu, ko uzskata par šī
regulas pārkāpumu, vai kriminālsankciju. 31. pants Informācijas apmaiņa ar EBI 1. Kompetentās
iestādes reizi gadā sniedz EBI apkopotu informāciju par visiem
administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko tās
piemērojušas saskaņā ar 28. pantu. EBI šo informāciju
publicē gada ziņojumā. 2. Ja dalībvalstis ir
izvēlējušās noteikt kriminālsankcijas par 28. panta 1. punktā
minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes
katru gadu sniedz EBI anonīmus un apkopotus datus par visām
esošajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajām
kriminālsankcijām. EBI šo informāciju publicē gada
ziņojumā. 3. Ja kompetentā
iestāde ir publiski paziņojusi par administratīvajām
sankcijām, sodiem un citiem pasākumiem, kā arī par
kriminālsankcijām, tā par to vienlaicīgi paziņo EBI. 4. EBI izstrādā
īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā
minētās informācijas apmaiņas procedūras un
formātus. EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko
standartu projektu Komisijai [OP please introduce 12 mēnešus no
šīs regulas publicēšanas dienas.]. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā
daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 32. pants Lēmumu publicēšana 1. Ievērojot trešo punktu,
kompetentā iestāde visus lēmumus, ar ko uzliek
administratīvu sankciju vai citu pasākumu attiecībā uz 6. panta
pārkāpumu un par finanšu ziņojuma manipulēšanu, kā
minēts 28. panta 1. punktā, publicē savā
tīmekļa vietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, uz
kuru attiecas minētais lēmums, ir par to informēta. Saskaņā ar pirmajām
daļām publicētajā informācijā precizē vismaz
pārkāpuma veidu un raksturu, ka arī personas identitāti, uz
kuru attiecas lēmums. Pirmā un otrā daļa neattiecas uz
lēmumiem, ar kuriem nosaka pasākumus, kuriem ir izmeklēšanas
raksturs. Ja kompetentā iestāde,
novērtējot katru lietu atsevišķi, uzskata, ka juridiskas
personas, uz kuru attiecas lēmums, identitātes vai fiziskas personas
datu publicēšana būtu nesamērīga, vai, ja šāda
publicēšana apdraudētu esošo izmeklēšanu vai finanšu tirgu
stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, tā veic kādu no
šādām darbībām: (a)
aizkavē lēmuma publicēšanu,
līdz vairs nepastāv iemesli minētajai aizkavēšanai; (b)
publicē lēmumu anonīmi
tādā veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību
aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu
efektīvu aizsardzību un vajadzības gadījumā atliek
attiecīgo datu publicēšanu un samērīgu laikposmu, ja ir
paredzams, ka iemesli anonīmai publicēšanai pārstās
eksistēt minētajā laikposmā; (c)
nepublicē minēto lēmumu
gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka
publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu būs
pietiekama, lai nodrošinātu: i) to, ka netiek apdraudēta finanšu
tirgu stabilitāte; ii) šādu lēmumu publicēšanas
proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata
par mazāk nozīmīgiem. 2. Ja lēmumu var
pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā
iestādē, kompetentā iestāde arī nekavējoties
savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju
un jebkādu turpmāku informāciju par šādas
pārsūdzības iznākumu. Turklāt tiek publicēts
jebkurš lēmums, ar ko anulē lēmumu, kas ir pārsūdzams. 3. Kompetentā iestāde
nodrošina, ka jebkurš lēmums, kas ir publicēts saskaņā ar
šo pantu, tiek glabāts tās tīmekļa vietnē vismaz
piecus gadus pēc tā publicēšanas. Minētajos lēmumos
ietvertos personas datus attiecīgās kompetentās iestādes
tīmekļa vietnē glabā vienīgi tik ilgi, cik ir
nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības
noteikumiem. VIII nodaļa Ziņojumi un pārskatīšana 33. pants Ziņojumi, ko sagatavo EBI EBI,
sadarbojoties ar EVTI, sagatavo šādus ziņojumus un iesniedz tos
Komisijai [OP please introduce exact date, 12 mēnešus no šīs
regulas publicēšanas dienas]: (a)
ziņojumu par 9. panta 2. punkta a)
līdz h) apakšpunktā minēto parametru iespējamo limitu
un vērtspapīrošanas veidiem, kas EBI skatījumā neapdraud
pamata kredītiestādes vai Savienības finanšu sistēmas
finanšu stabilitāti; (b)
ziņojumu par to, vai būtu jāietver
cita veida atvasinātie instrumenti un cita veida finanšu instrumenti, kas
nav 11. panta 1. punktā uzskaitītie instrumenti, pamata
kredītiestādes pašu riska piesardzīgas pārvaldības
nolūkos; (c)
ziņojumu par to, vai citus finanšu
instrumentus riska ierobežošanas nolūkos, kas nav uzskaitīti 12. panta
1. punktā, varētu ļaut pārdot klientiem, un daļu
no pašu kapitāla prasībām, kuru pārsniedzot
atvasinātos instrumentus nedrīkst pārdot, kā minēts 12. panta
2. punkta b) apakšpunktā. 34. pants Pārskatīšana Komisija
regulāri uzrauga šajā regulā paredzēto noteikumu ietekmi
attiecībā uz 1. pantā minēto mērķu
sasniegšanu un uz Savienības finanšu sistēmas stabilitāti
kopumā, ņemot vērā tirgus struktūras tendences,
kā arī to struktūru attīstību un darbības, uz
kurām attiecas šī regula, un sagatavo atbilstīgus priekšlikumus.
Minētajā pārskatīšanā jo īpaši veltīs
uzmanību 3. pantā minēto robežvērtību
piemērošanai un 6. pantā paredzētā aizlieguma
efektivitātei, 8. pantā minēto darbību jomai un 9. pantā
izklāstīto parametru piemērotībai. Līdz 2020. gada
1. janvārim un regulāri pēc tam Komisija, ņemot
vērā kompetento iestāžu viedokļus, iesniedz Eiropas
Parlamentam un Padomei ziņojumu, tostarp par iepriekšminētajiem
jautājumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot
tiesību akta priekšlikumu. IX nodaļa Nobeiguma noteikumi 35. pants Deleģēto pilnvaru
īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā
pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Regulas 6. panta 6. punktā,
8. panta 3. punktā, 10. panta 5. punktā, 11. panta
3. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā,
16. panta otrajā daļā, 23. panta 4. punktā
un 27. panta 3. punktā minētā pilnvaru
deleģēšana tiek uzticēta Komisijai uz nenoteiktu laikposmu no 38. pantā
minētās dienas. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 6. punktā, 8. panta
3. punktā, 10. panta 5. punktā, 11. panta 3. punktā,
12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 16. panta
otrajā daļā, 23. panta 4. punktā un 27. panta
3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu
par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto
pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī
vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar
jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz tā
pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus
Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts,
kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 6. punktu, 8. panta
3. punktu, 10. panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta
2. punktu, 15. panta 2. punktu, 16. panta otro daļu, 23. panta
4. punktu un 27. panta 3. punktu, stājas spēkā
tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā
pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja
pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan
Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas
Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par 2 mēnešiem. 36. pants Stāšanās spēkā un
piemērošanas diena Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no regulas spēkā
stāšanās dienas, izņemot 6. pantu, ko piemēro [OP
please introduce exact date, 18 mēnešus pēc šīs regulas
publicēšanas], un 13. līdz 18. pantu un 20. pantu, ko
piemēro [OP please introduce exact date, 36 mēnešus pēc
sīs regulas publicēšanas dienas]. Šī regula
uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās
dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 1.4. Mērķis(-i) 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu
novēršanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par
paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par
strukturāliem pasākumiem, ar ko uzlabo ES banku noturību. 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[43]
Iekšējais tirgus – Finanšu tirgi 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 1.4. Mērķis(-i) 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Sekmēt finanšu stabilitātes
apdraudējumu samazināšanu un atjaunot ieguldītāju un citu
tirgus dalībnieku uzticību finanšu tirgiem 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Ņemot vērā iepriekšminētos
vispārīgos mērķus, šīs regulas mērķis ir
novērst lielu, strukturāli sarežģītu un savstarpēji saistītu
banku sistēmisku risku, finanšu spriedzi vai bankrotu un sasniegt
vairākus mērķus: ·
samazināt pārmērīgu risku, ko
uzņemas kredītiestādes iekšienē; ·
novērst materiālos interešu konfliktus
starp kredītiestādes atsevišķām daļām; ·
novērst resursu nepareizu sadali un
rosināt reālās ekonomikas kreditēšanu; ·
nodrošināt netraucētu konkurenci
visām iestādēm iekšējā tirgū; ·
samazināt savstarpējo saistību
finanšu sektorā, kas rada sistēmisko risku; ·
atvieglot kredītiestādes efektīvu
pārvaldību, uzraudzību un pārraudzību; un ·
atvieglot grupas strukturētu noregulējumu
un sanāciju. 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. samazināt pārmērīgu risku,
ko uzņemas kredītiestādes iekšienē; novērst materiālos interešu
konfliktus starp kredītiestādes atsevišķām daļām; novērst resursu nepareizu sadali un
rosināt reālās ekonomikas kreditēšanu; samazināt konkurences izkropļojumus
iekšējā tirgū; samazināt savstarpēju saistību
finanšu sektora iekšienē; panākt kredītiestādes
efektīvu pārvaldību, uzraudzību un pārraudzību; panākt vislielāko un
strukturāli sarežģītāko banku grupu strukturētu
noregulējumu un sanāciju. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Attiecīgie rādītāji, lai
novērtētu priekšlikumu, varētu ietvert: ·
banku, kam piemēro strukturālas
nodalīšanas prasības, skaitu un izmēru; ·
darbību uzticēšanu noguldījumu
pieņemšanas vai tirdzniecības struktūrai; ·
darījumu apjomus, starpību vai
likviditāti attiecīgajos tirgos; ·
tendences banku tirgus daļās, kurām
piemēro strukturālu nodalīšanu; ·
tirgus koncentrāciju darbībās,
kurām piemēro strukturālu nodalīšanu; ·
jaunos tirgus dalībniekus darbībās,
kurām piemēro strukturālu nodalīšanu; ·
tendences banku ienesīgumā, kurām
piemēro strukturālu nodalīšanu; ·
netiešu publisko subsīdiju apmēra
rādītājus; ·
banku, kuras ir pārāk lielas, lai
būtu pieļaujams to bankrots, finansējuma izmaksu
priekšrocību rādītājus; ·
banku, kuras ir pārāk lielas, lai
būtu pieļaujams to bankrots, tirdzniecības un kreditēšanas
darbību rādītājus. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Kopš finanšu krīzes sākuma Eiropas
Savienība ("ES") un tās dalībvalstis ir iesaistījušās
finanšu regulējuma un uzraudzības būtiskā
pārskatīšanā. Banku jomā ES ir sākusi
vairākas reformas, lai palielinātu banku noturību un
samazinātu iespējamo banku bankrota ietekmi, kuru mērķis ir
radīt drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku
finanšu sistēmu, kas kalpo ekonomikai un sabiedrībai kopumā
(skatīt jo īpaši jauno kapitāla prasību regulu un
direktīvu (CRR/CRDIV), kā arī ierosināto
Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu ("BRRD"). Tomēr ES banku nozare un atsevišķas
bankas aizvien ir lielas absolūtajā un relatīvajā
izteiksmē. Vislielākās bankas ir arī vairāk
aktīvas sarežģītās tirdzniecības darbībās un
aktīvākas pārrobežu mērogā, izmantojot ļoti lielu
apmēru juridisko struktūru. Līdz ar to vairākas ES
dalībvalstis un trešās valstis ir spērušas soli uz priekšu un
savos attiecīgajos banku sektoros ir ieviesušas strukturālas reformas
vai to dara patlaban, lai risinātu bažas, kas saistītas ar
vislielākajām un strukturāli vissarežģītākajām
finanšu iestādēm. Arī starptautiskās iestādes, piemēram,
G20, Finanšu stabilitātes padome, Starptautisko norēķinu
banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācija ir norādījušas uz šādu
reformu nozīmi attiecībā, piemēram, uz
noregulējamību, un ir aicinājušas plaši un globāli
apspriest banku darījumdarbības modeļus. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Ņemot vērā šīs tendences,
ir spēcīgs pamatojums rīkoties ES līmenī. Lai arī
valstu reformām kopumā ir tas pats mērķis, tās
atšķiras sīkākos jautājumos. Tas traucēs lēmumus
par darījumdarbības veikšanu, jo bankas, kas ir pārāk
lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, savas darbības var
pārvest uz citu dalībvalsti vai tās tur izvietot. Līdz ar
to kopīga ES atbilde būtu efektīvāka reakcija.
Nepieciešamība pēc vienotiem noteikumiem ir jo sevišķi
svarīga banku savienībai, lai atvieglotu VUM uzraudzības
uzdevumus un VNM noregulējuma darbības. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas neattiecas 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem ES jau ir sākusi vairākas reformas,
lai palielinātu banku noturību un samazinātu banku bankrota
iespējamību un ietekmi. Šīs reformas ietver pasākumus, lai
stiprinātu banku maksātspēju (kapitāla un likviditātes
prasību daļu CRR/CRDIV kopumā); pasākumus,
lai stiprinātu banku noregulējamību (ierosinātā Banku
sanācijas un noregulējuma direktīva); pasākumus, lai
labāk garantētu noguldījumus (noguldījumu garantiju shēmas
direktīvas pārskatīšana (DGS)); pasākumus, lai
uzlabotu pārredzamību un novērstu no atvasinātiem
instrumentiem izrietošus riskus un uzlabotu tirgus infrastruktūras
(Eiropas tirgus infrastruktūras regula (EMIR) un
saistītās direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (FITD)
pārskatīšana). Turklāt, lai pārtrauktu negatīvo atsauces
ciklu starp valdības un banku riskiem un atjaunotu uzticēšanos euro
un banku sistēmai, Eiropas Komisija ir aicinājusi turpmāk
attīstīt banku savienību, izmantojot vienotu noteikumu kopumu,
kuru piemēros visām bankām visā ES. Tas ietver Vienoto
uzraudzības mehānismu (VUM) un Vienoto noregulējuma
mehānismu (VNM), kas būs obligāts eurozonas dalībniekiem,
bet atvērts brīvprātīgai dalībai visām
pārējām dalībvalstīm. Neraugoties uz šo plašo reformu plānu, ir
nepieciešami papildu pasākumi, lai samazinātu tādu banku, kas ir
pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, bankrota
iespējamību un ietekmi. Šādus pasākumus atbalsta visā
pasaulē, kā to pierāda nesenie G20 vadītāju un
ministru apgalvojumi. Attiecībā uz bankrota ietekmi Banku
sanācijas un noregulējuma direktīvas īstenošana pavērs
ceļu parastu ES banku strukturētam noregulējumam un līdz ar
to būtiski samazinās šādu banku bankrota ietekmi uz
publiskajām finansēm. Bankām, kuras ir pārāk lielas,
lai būtu pieļaujams to bankrots, būs grūti izpildīt
noregulējuma pilnvaras, jo tām ir sevišķi lielas,
sarežģītas un integrētas bilances un korporatīvās
struktūras. Tā rezultātā, lai arī iespējas
saņemt atbalstu no publiskā sektora noteikti ir mazinājušās,
to vēl nedrīkst pavisam izslēgt, ja pilnvaras nav
piemērotas visās instancēs. Līdz ar to lielas un
strukturāli sarežģītas bankas bankrota ietekme var tomēr
būt nozīmīga. Tas viss var izskaidrot tirgus dalībnieku
pieņēmumus par atlikušajām netiešajām subsīdijām
un aicināt sniegt sīkākus skaidrojumus attiecībā uz
iespējamajiem papildu strukturāliem pasākumiem.
Strukturālā reforma palielinās risinājumu skaitu
iestādēm, kas izskata problēmas, ko rada bankrotējošas
banku grupas. Palielinot ticamību strukturētam noregulējumam,
tiks arī uzlabota tirgus disciplīna un ex ante banku bilances
dinamika. Strukturālas reformas varētu padarīt Banku
sanācijas un noregulējuma direktīvā nesen
piešķirtās pilnvaras efektīvākas bankām, kuras ir
pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, jo
noregulējuma iestādēm būtu jāstrādā ar
atsevišķām, nodalītām un vienkāršākām
bilancēm. Tas atvieglotu bankas grupas dažādu struktūru
uzraudzību un novērtēšanu un paplašina iespēju virkni, kas
ir noregulējuma iestāžu rīcībā. Papildu pasākumi,
kas paredzēti bankām, kuras ir pārāk lielas, lai būtu
pieļaujams to bankrots, būtu saskaņā ar Banku
sanācijas un noregulējuma direktīvas samērīguma
principu. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme ý Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva Stāšanās spēkā un
piemērošanas sākums ir paredzēts 2015./2017. gadā, kas
atbilst aizliegumam veikt tirdzniecību savā vārdā no 2017. gada
janvāra, un iespējamajām nodalīšanas prasībām no 2018. gada
jūlija. 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[44] No 2014. gada budžeta ¨Tieša pārvaldība, ko īsteno
Komisija –
¨ un tās dienesti, tostarp Savienības delegāciju
personāls; –
¨ko veic izpildaģentūras; ¨Dalīta pārvaldība kopā ar
dalībvalstīm ýNetieša pārvaldība,
deleģējot īstenošanas uzdevumus –
¨trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām; –
¨ starptautiskām organizācijām un to
aģentūrām (precizēt) –
¨ EIB vai Eiropas Investīciju fondam; –
¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām
struktūrām; –
¨publisko tiesību subjektiem; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības
un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās
sniedz pietiekamas finanšu garantijas; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts
privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un
privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz
pietiekamas finanšu garantijas; –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu
un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā. – Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes EBI ir regulatīva aģentūra, kas
darbojas Komisijas uzraudzībā. 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Priekšlikumā ir paredzēts, ka
Komisijai būtu periodiski jāpārskata ierosināto
pasākumu efektivitāte. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Saistībā ar juridisku, ekonomisku,
efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no
priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik
nesedz EBI esošais iekšējās kontroles satvars. 2.2.2. Informācija par
izveidotās iekšējās kontroles sistēmas struktūru nepiemēro 2.2.3. Kontroles izmaksu un ieguvumu
aplēse un kļūdas riska paredzamā līmeņa
novērtējums nepiemēro 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu novēršanas pasākumi Krāpšanas, korupcijas un citu
nelikumīgu darbību apkarošanai EBI bez ierobežojumiem piemēro
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK)
Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF). EBI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas
Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija
Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties izdod
attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EBI personālu. Finansējuma lēmumos, nolīgumos
un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos skaidri paredz, ka
vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var veikt
EBI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī
par šo līdzekļu sadalījumu atbildīgā personāla
pārbaudes uz vietas. Regulas, ar ko izveido EBI, 64. un 65. pants
paredz noteikumus par EBI budžeta izpildi un kontroli un piemērojamos
finanšu noteikumus. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas || Dif./nedif. ([45]) || no EBTA valstīm[46] || no kandidātvalstīm[47] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 1.a || 12,0302. Eiropas Banku iestāde (EBA) || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem Šai likumdošanas iniciatīvai būt
šāda ietekme uz izdevumiem: ·
Divu jaunu pagaidu darbinieku (TA)
pieņemšana darbā EBI (2 TA no 2016. gada janvāra) -
Skatīt pielikumu sīkākai informācijai par to
pienākumiem un veidiem, kādos tika aprēķinātas
izmaksas (no kurām 40 % finansēs ES un 60 % –
dalībvalstis). ·
Jaunos uzdevumus veiks ar pieejamajiem
cilvēkresursiem, ikgadējā budžeta piešķiršanas procesa
ietvaros, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kurus piemēro
visām ES iestādēm, un saskaņā ar aģentūru
finanšu plānošanu. Jo īpaši, aģentūrai nepieciešamie
līdzekļi jauno uzdevumu izpildei būs konsekventi un
saderīgi ar cilvēkresursu un finansējuma plānošanu EBI, kas
noteikts nesenajā Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei –
Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām
aģentūrām 2014.–2020. gadam (COM(2013)519). 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Daudzums || 1.a Gudra un iekļaujoša izaugsme – Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ĢD: MARKT || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || 12.0302. Eiropas Banku iestāde (EBA) || Saistības || 1. || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 Maksājumi || 2. || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[48] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || || 3. || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas ĢD MARKT || Saistības || =1+1a +3 || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 Maksājumi || =2+2a +3. || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || 4. || || || || || || || || Maksājumi || 5. || || || || || || || || KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || 6. || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =4+ 6 || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 Maksājumi || =5+ 6 || 0,00 || 0,00 || 0,16 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,76 Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5. || “Administratīvie izdevumi” EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ ĢD: || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || KOPĀ — <….> ĢD || Apropriācijas || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas 5.a IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || || EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || Gads N[49] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || || || || || || || || Maksājumi || || || || || || || || 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
ý Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas
izmantot šādā veidā: Saistību apropriācijas EUR miljonos
(trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[50] || Rezultāta vidējās izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Nē || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[51] ... || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || || || || || || || || || || || || || || || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || || 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
ý Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot
administratīvās apropriācijas –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot
administratīvās apropriācijas šādā veidā: EUR miljonos
(trīs zīmes aiz komata) || Gads N[52] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ 5. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma – 5. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5.[53] IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma – 5. IZDEVUMU KATEGORIJA ārpus daudzgadu finanšu shēmas || || || || || || || || KOPĀ || || || || || || || || Vajadzības
pēc cilvēkresursu apropriācijām tiks nodrošinātas,
izmantojot attiecīgā ĢD apropriācijas, kuras jau ir
iesaistītas konkrētās darbības pārvaldībā
un/vai ir pārgrupētas attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. 3.2.3.2. Paredzamās
vajadzības pēc cilvēkresursiem –
ý Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes
ekvivalentu || || Gads N || Gads N+1 || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || || || || || || || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[54] || || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || || XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy[55] || - galvenajā mītnē || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE - tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ || || || || || || || XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Vajadzības pēc
cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti
attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības
gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Ārštata darbinieki || 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
ý Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
Jo īpaši, EBI nepieciešamie līdzekļi
jauno uzdevumu izpildei būs konsekventi un saderīgi ar daudzgadu
finanšu shēmu 2014.-2020. gadam un cilvēkresursu un
finansējuma plānošanu EBI, kas noteikts nesenajā
Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei – Cilvēkresursu un
finanšu resursu plānošana decentralizētām
aģentūrām 2014.–2020. gadam (COM(2013)519). –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[56]. Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Kopā Dalībvalstis || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: ¨ pašu resursus ¨ dažādus ieņēmumus EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[57] 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. Pants .............. || || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 || 0,00 Attiecībā uz
dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie
ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu
pozīciju(-as). Norādīt
metodi, kas izmantota ietekmes uz ieņēmumiem
aprēķināšanai. Pielikums par strukturālajiem
pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību Aplēses EBI Komisijas
priekšlikumā ir ietverti noteikumi EBI izstrādāt četrus
deleģētos aktus un sešus tehniskos standartus, un deviņus
īstenošanas tehniskos standartus, kam būtu jānodrošina, lai
pēc būtības izteikti tehniski standarti tiktu konsekventi
īstenoti visā ES. Komisijai
būtu jāpieņem regulatīvos tehniskos standartus, ko
izstrādājusi EBI, attiecībā uz metodi parametru
konsekventai mērīšanai un piemērošanai attiecībā uz
tādu robežvērtību aprēķināšanu, kuras
pārsniedzot, ir jānodala tirdzniecības darbības. Komisijai
un EBI būtu jānodrošina, ka minētos standartus var piemērot
visas attiecīgās iestādes samērīgi ar šo iestāžu
un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību. Turklāt
Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas tehniskie standarti, ko
izstrādājusi EBI, attiecībā uz to tirdzniecības
darbību apjoma aprēķināšanu, ko izmanto
kredītiestādes un mātesuzņēmumi, un vienotu veidlapu
kredītiestāžu un mātesuzņēmumu tirdzniecības
darbību kopējā apjoma un elementu atklāšanai, izmantojot
īstenošanas aktus. Paredzētajam darbam ir nepieciešamas
divpusējas un daudzpusējas sanāksmes ar
ieinteresētajām personām, risinājumu analīze un
novērtēšana, konsultācijas dokumentu izstrāde, publiska
apspriešana ar ieinteresētajām personām, pastāvīgu
ekspertu grupu izveide un pārvaldība, kuras pārstāv
uzraudzītāji no dalībvalstīm, ad hoc ekspertu grupu
izveide un pārvaldība, apspriedēs gūto atbilžu
analīze, izmaksu/ieguvumu analīzes izstrāde un juridiska teksta
sagatavošana. Ir
pieņemts, ka šī regula stāsies spēkā 2015. gada
beigās. Līdz ar to papildu EBI resursi ir nepieciešami no 2016. gada.
Būs nepieciešamas divas pagaidu darbinieku amatvietas, lai veiktu
nepieciešamos uzdevumus ilgtermiņā: Komisijas deleģētie akti: ·
Veiktspējas parametri: apstrīdams
pieņēmumu līmenis, skaits. ·
Riska pārvaldības produktu sniegšana:
robežvērtība, kuru pārsniedzot, riska pārvaldības
produkti ir jānodrošina tirdzniecības struktūrai. ·
Nodalīšanas noteikumi – liela riska
darījumi: atbilstošās kredītriska mazināšanas metodes. ·
Teritoriālais tvērums:
līdzvērtības kritēriji. Komisijas tehniskie standarti: ·
Aizliegums veikt tirdzniecību savā
vārdā – metode tirdzniecības darbību
aprēķināšanai vispārējās robežvērtības
noteikšanai. ·
Aizliegums veikt tirdzniecību savā
vārdā – vienota veidlapa informācijas par tirdzniecības darbībām
atklāšanai. ·
Nodalīšana - parametri: konsekventi
mērījumi un piemērošana. ·
Sīkāka informācija par ziņošanas
pienākumu un stāšanos spēkā. ·
Darījumu reģistru reģistrācija. ·
Iestādes, kurām ir piekļuve
darījumu reģistru datiem. Pieņēmums par papildu resursiem: ·
Tiek lēsts, ka divas papildu amatvietas ir paredzētas
AD7 kategorijas pagaidu darbiniekiem. ·
Vidējo gada algas izmaksu pamatā
dažādām personāla kategorijām ir BUDG ĢD norādes. ·
Algas korekcijas koeficients Londonai ir 1,344. ·
Komandējumu izmaksas tiek lēstas
EUR 10,000 apmērā. ·
Ar darbinieku pieņemšanu saistītās
izmaksas (ceļošana, viesnīca, medicīniskās pārbaudes,
iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u.c.)
tiek lēstas EUR 12 700 apmērā. Vajadzīgā budžeta palielinājuma
nākamajiem trim gadiem aprēķina metode ir detalizētāk
atspoguļota tabulā. Aprēķinā atspoguļots tas, ka
Savienības budžets finansē 40% no izmaksām. Izmaksu veids || Aprēķins || Summa (tūkstošos) 2016. || 2017. || 2018. || Kopā Personāla izdevumi || || || || || 11 Algas un pabalsti || =2 x 132 x1.344 || 355 || 355 || 355 || 1,064 12 Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi || =2 x 13 || 25 || || || 25 13 Komandējumu izdevumi || =2 x 10 || 20 || 20 || 20 || 60 Kopā: Personāla izdevumi || || 400 || 375 || 375 || 1,150 || || || || || No tiem Kopienas ieguldījums (40 %) || || 160 || 150 || 150 || 460 No tiem dalībvalstu ieguldījums (60 %) || || 240 || 225 || 225 || 690 [1] Grupas uzdevumus un dalībnieku sarakstu skatīt
vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/bank/docs/high-level_expert_group/mandate_en.pdf. [2] Pārējie augsta līmeņa ekspertu
grupas izstrādātie ieteikumi bija šādi: 2) var būt
nepieciešams nodalīt papildu darījumus atkarībā no
sanācijas vai noregulējuma plāna; 3) izmantot iekšēju
rekapitalizāciju kā noregulējuma instrumentu; 4)
pārskatīt kapitāla prasības par tirdzniecībai
turētajiem aktīviem un ar nekustamo īpašumu saistītiem
aizdevumiem; un 5) ieviest pasākumus, kuru mērķis ir banku
pārvaldības un kontroles stiprināšana, lai padarītu
stingrāku banku pārbaudi un tirgus disciplīnu. [3] Eiropas Parlaments (McCarthy 2013), ES banku
sektora struktūras pārveidošana, 2013/2021 (INI). [4] Jēdziens "pārāk lielas, lai
būtu pieļaujams to bankrots" nozīmē, ka bankas ir
pārāk svarīgas, pārāk savstarpēji saistītas,
kā arī strukturāli pārāk sarežģītas, lai
būtu pieļaujams to bankrots. Skatīt arī Eiropas Komisijas
dokumentu (2013b). [5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva xx/xxxx/ES,
ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru
sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes
Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EK, Direktīvas 2001/27/EK, 2002/47/EK,
2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/EK un Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (OV L--xxx). [6] COM(2012) 102 final,
http://ec.europa.eu/internal_market/bank/docs/shadow/green-paper_lv.pdf. [7] Šo definīciju ir izstrādājusi FSP
savā 2011. gada 27. oktobra ziņojumā par
paralēlās banku sistēmas pārraudzības un
regulējuma pastiprināšanu,
http://www.financialstabilityboard.org/publications/r_111027a.pdf. [8] P7_TA(2012)0427,
http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2012-0427&language=LV [9] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam
"Paralēlā banku sistēma – vēršanās pret jauniem
riska avotiem finanšu nozarē", COM(2013), 614 final. [10] Apspriešanās ar augsta līmeņa ekspertu
grupu par ES banku sektora struktūras reformām, 2012. gada
maijs/jūnijs. http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2012/banking_sector_en.htm.
Augsta līmeņa ekspertu grupa saņēma 83 atbildes, vairumu no
kurām sniedza bankas un citas finanšu iestādes, kurām sekoja
privāti klienti un to asociācijas un, visbeidzot, korporatīvie
klienti. [11] Apspriešanās par augsta līmeņa ekspertu
grupas ieteikumiem attiecībā uz ES banku sektora struktūru, http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2012/hleg-banking_en.htm.
No 89 saņemtajām atbildēm gandrīz puse bija no banku
nozares. [12] "Komisijas apspriešanās par banku sektora
strukturālu reformu", http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2013/banking-structural-reform/index_en.htm.
Komisijas dienesti saņēma vairāk nekā 500 atbildes.
Tās sniedza bankas un citas finanšu iestādes, korporatīvie
klienti, ieguldītāji, valsts sektora iestādes un
patērētāju asociācijas, kā arī privātas
personas – atbildes no privātpersonām (439) un
patērētāju asociācijām (11). [13] Izveidots ar Padomes 2013. gada 15. oktobra
Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic
īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas
attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību
(OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp). [14] Izveidots, pieņemot [VNM]. [15] Tā ir robežvērtība
"nozīmīgām iestādēm", kas izmantota
Regulā (ES) Nr. 1024/2013. [16] Skatīt ietekmes novērtējuma 6. pielikumu. [17] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013/ES
par prudenciālajām prasībām attiecībā uz
kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru
sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012,
OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp. un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu
darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru
sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK
un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013.,
338. lpp.). [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija
Regula (ES) Nr. 648/2012 (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.). [19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra
Direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū
(OV L 319, 5.12.2007., 1.–36. lpp.). [20] OV C , , lpp. . [21] OV C […], […], lpp. […]. [22] OV C […], […], lpp. […]. [23] Izveidots ar Padomes 2013. gada 15. oktobra
Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic
īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas
attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību
(OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp). [24] Izveidots ar [VNM]. [25] Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES)
Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus
uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz
kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013.,
63. lpp). [26] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par
alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par
grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK,
Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010. [27] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija
Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu
darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru
sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK
un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013.,
338. lpp.). [28] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs
un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti
(OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp). [29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa
Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko
groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK
(OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.). [30] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra
Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības
iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK
un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010.,
12. lpp.). [31] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija
Regula (ES) Nr. 575/2013 par
prudenciālajām prasībām attiecībā uz
kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). [32] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija
Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu
pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un
saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK,
OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp. [33] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija
Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām,
OV L 135, 31.5.1994., 5. līdz 14. lpp. [34] Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK)
Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu
sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu,
tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi
tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem
(OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.). [35] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija
Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem
un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK,
Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010,
(OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.). [36] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa
Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem
(OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.). [37] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa
Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās
uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.). [38] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. xx/xxxx
par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, OV L xx/xx. [39] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija
Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu
koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru
kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), (OV L 302,
17.11.2009., 32. lpp.). [40] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija
Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām
(OV L 135, 31.5.1994., 5. līdz 14. lpp.). [41] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra
direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū
(OV L 319, 5.12.2007., 1. līdz 36. lpp.). [42] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4.
jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem
instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu
reģistriem. [43] ABM – budžeta līdzekļu vadība pa
darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [44] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [45] Dif. = diferencētas apropriācijas / Nedif. =
nediferencētas apropriācijas. [46] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija [47] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā
potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [48] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [49] N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu
sāk īstenot. [50] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.). [51] Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.
"Īpašais(-ie) mērķis(-i) …". [52] N gads ir gads, kurā
priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [53] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [54] CA — līgumdarbinieki; LA — vietējie
darbinieki; SNE—valstu norīkotie eksperti. INT — aģentūru
darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās. [55] Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo
summu finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām “BA” pozīcijām). [56] Sk. Iestāžu nolīguma (laikposmam no 2007. gada
līdz 2013. gadam) 19. un 24. punktu. [57] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.