20.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/1

Ziņotājs

Witold Krochmal (PL/AE), Volovas pilsētas un gminas padomes loceklis

Atsauces dokuments

“Paziņojums par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu”

COM(2014) 168 final

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu; tādējādi ir atzīta ilgtermiņa finansēšanas būtiskā loma ekonomikas krīzes pārvarēšanā un Eiropas uzņēmumu stabilas un konkurētspējīgas izaugsmes atjaunošanā;

2.

uzskata, ka paziņojumā ierosinātie pasākumi palīdzēs nostiprināt Eiropas ekonomikas finansēšanas pamatprincipus, kuri var sekmēt darbvietu radīšanu;

3.

Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana ļaus vairāk līdzekļu novirzīt lieliem ieguldījumiem infrastruktūrā, un tādējādi vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs vieglāk īstenot tādus projektus;

4.

šajā nolūkā ilgtermiņa finansēšanas avoti jāvirza uz tiem ekonomikas projektiem, kas atbilst ES politikas mērķiem un stratēģijai “Eiropa 2020”, kā arī uz tiem, kas atspoguļo klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu 2030. gadam;

5.

ir pārliecināta, ka Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanas sistēmai piemērots regulējums palīdzēs potenciālajiem ieguldītājiem pārvarēt nevēlēšanos uzņemties risku;

6.

tāpēc aicina ES līmenī izstrādāt politisko satvaru, kas ļautu uzlabot publisko ieguldījumu kvalitāti ES darbības aptvertajās jomās, kā teikts Eiropadomes 2012. gada decembra sanāksmes secinājumos, kuros dalībvalstis un ES iestādes aicinātas “[izpētīt, kādā veidā] iespējas, ko sniedz ES pastāvošā fiskālā sistēma, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem un fiskālās disciplīnas mērķiem, varētu izmantot [Stabilitātes un izaugsmes] pakta preventīvajā daļā” (1);

7.

uzsver, ka reālās ekonomikas finansēšanas nosacījumus ir būtiski pārveidojusi pašreizējā finanšu, ekonomikas un sociālā krīze. Tāpēc publiskie un privātie ilgtermiņa ieguldījumi aizvien lielākā mērā ir savstarpēji papildinoši. Publiskie ieguldījumi ir ne tikai privāto ieguldījumu dzinulis, bet arī bieži vien priekšnoteikums piemērotu strukturālo nosacījumu radīšanai reģiona tautsaimniecībā, un tiem ir automātiska stabilizatora nozīme, proti, tie darbojas kā pretcikliska rezerve nelabvēlīgos ekonomiskajos apstākļos. Publiskos ieguldījumus izmanto arī vispārējas intereses mērķu īstenošanai atsevišķās jomās (piemēram, izglītība, apmācība, pētniecība, infrastruktūra, veselība, vide u. c.), kurās publiski ieguldījumi vajadzīgi, jo privātie ieguldījumi nav orientēti uz lielāku labumu nodrošināšanu sabiedrībai un tāpēc tirgus nepilnības var izraisīt nepietiekamu izdevumu problēmu;

8.

apgalvo, ka finansēšanas mehānismi būtu jāizvērtē kā viens no elementiem darba dzīves pilnīgas reformas ietvaros. Ja tiktu pieņemti vajadzīgie noteikumi, digitalizācija ļautu radīt apstākļus darba dzīves ievērojamai pārveidošanai un darbvietu radīšanai. Varētu palielināties arī spēja novirzīt ietaupījumus, izmantojot atvērtu, drošu un konkurētspējīgu finanšu nozari. Apvienojumā tas viss veicinātu Eiropas ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju;

9.

uzsver, ka jebkurā regulējumā par kapitāla prasībām likviditātes pārvaldības jomā jāņem vērā šāda regulējuma ietekme uz banku spēju piešķirt aizdevumus ar garu atmaksas termiņu;

10.

uzskata, ka reģionālās un pašvaldību bankas dažās dalībvalstīs varētu uzņemties īpašu lomu ilgtermiņa finansējuma jomā, jo tās ir vislabāk informētas par attiecīgā reģiona ekonomiku un bieži vien reģionā spēj īstenot lietderīgu un iedarbīgu ekonomikas ilgtermiņa finansēšanas politiku;

11.

tāpat arī uzsver, ka it īpaši MVU finanšu pārskatu sistēmām jābūt pietiekami pārredzamām un ticamām, lai bankas, kas neatrodas reģionā, kurā darbojas uzņēmums, varētu pieņemt lēmumus par finansiālo atbalstu;

12.

atkārtoti pauž atbalstu (2) priekšlikumam par Eiropas banku sektora strukturālo reformu (3), kuras mērķis ir finansiālos darījumus, kuru pamatā ir aizdevumu piešķiršana uzņēmējdarbībai, nodalīt no spekulatīviem darījumiem. Ar tādu regulējumu būtu jāierobežo noguldījumu izmantošana spekulatīvu darījumu finansēšanai un finanšu līdzekļi būtu jānovirza reālās ekonomikas vajadzībām;

13.

aicina izveidot nosacījumus, kas apdrošināšanas sabiedrībām ļautu piedalīties ekonomikas ilgtermiņa finansēšanā. Tas varētu ietvert ieguldījumus infrastruktūrā, mazos un vidējos uzņēmumos un sociālajos uzņēmumos;

14.

uzskata, ka vislielākās izredzes ir sagaidīt, ka līdzekļus ilgtermiņā ieguldītu pensiju fondi, jo arī to saistības ir ilgtermiņa; mudina Eiropas Savienības, valstu un reģionālās iestādes izveidot garantiju shēmas, kas mazinātu risku un rosinātu ieguldītājus ilgtermiņa finansēšanai izmantot pensiju un apdrošināšanas plānu līdzekļus;

15.

ņemot vērā to, ka pensiju fondu un ilgtermiņa apdrošināšanas sistēmu ikgadējā peļņa ir neliela galvenokārt tādēļ, ka dažādās valstīs ir atšķirīgi tirgi, aicina Komisiju izskatīt jauna Eiropas portatīvā krājkontu produkta izveidi, ko sertificētu ar Eiropas pensiju uzkrājumu produktu pasi pēc modeļa, kā sertificē ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu. Šādai sistēmai vajadzētu nodrošināt, ka privātie pensiju produkti spēj garantēt efektīvu un drošu finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem;

16.

uzskata, ka publiskās finanses pagaidām vēl netiek pietiekami izmantotas; uz to norāda publisko ieguldījumu pārmērīgi zemais ienesīgums un spēja tikai nelielā apmērā ar sviras efektu piesaistīt privātos ieguldījumus, un tāpēc samazinās to ieguldījums ekonomikas izaugsmē;

17.

uzskata, ka saistībā ar centieniem diversificēt Eiropas ekonomikas finansēšanas avotus jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi Eiropas kapitāla tirgu attīstībai un finanšu instrumenti jāstrukturē tā, lai būtu iespējams ieguldīt biržas sarakstā iekļautos MVU;

18.

uzskata, ka uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju vidū jāizplata zināšanas par kapitāla tirgu funkcionēšanu. Tāpēc ES iestādēm un aģentūrām būs jāsadarbojas ar valstu un reģionālajām iestādēm attiecībā uz pašreizējiem pasākumiem, lai paplašinātu iespējas ar kapitālu atbalstīt ekonomiku, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus;

19.

vērš uzmanību uz privātas izvietošanas tirgu attīstību dažās ES valstīs un uz to, ka ASV privātas izvietošanas tirgū palielinās Eiropas emitentu skaits; mudina ES iestādes pieņemt noteikumus, kas novērstu barjeras šādu tirgu attīstībai, it sevišķi šķēršļus saistībā ar informāciju par emitentiem;

20.

aicina Komisiju ātrāk izstrādāt ES noteikumus par kredītreitingiem un izvērtēt, vai visā Eiropas Savienībā iespējams harmonizēt datus par MVU vai arī palielināt to salīdzināmību;

21.

tā kā ierastie infrastruktūras ieguldījumu finansēšanas avoti ir gandrīz izsīkuši, uzskata, ka nepieciešama jauna finansēšanas pieeja, kas aptvertu visas politikas jomas, kurās ES patlaban darbojas. Minētajā pieejā būtu jāņem vērā dažādi finansēšanas avoti, tostarp privātie avoti, kā arī infrastruktūras attīstības pakāpe katrā dalībvalstī;

22.

pauž sarūgtinājumu, ka Eiropas Komisijas izvirzītie Eiropas krājkonta ieviešanas mērķi nav pietiekami tālejoši, jo tā ir vien norādījusi, ka “Komisijas dienesti līdz 2014. gada beigām veiks pētījumu par iespējamām tirgus nepilnībām un citiem trūkumiem saistībā ar uzkrājumu pārrobežu plūsmu, tostarp sagatavos apskatu par valstīs pastāvošajiem krājkontu modeļiem un novērtējumu par iespēju ieviest ES krājkontu” (4);

23.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības veikt tādus strukturālus ieguldījumus, kuru ienesīgums ir tik liels, lai sadarbība infrastruktūras projekta īstenošanā būtu izdevīga fondiem, kas iegulda infrastruktūrā;

24.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi kā publiskā sektora iestāžu, tā arī potenciālo ieguldītāju vidū izplatīt informāciju par labo praksi attiecībā uz privātā kapitāla ieguldījumiem infrastruktūrā. Labās prakses piemērus var izmantot, lai izstrādātu procedūru paraugus infrastruktūras finansēšanas procesa uzlabošanai;

25.

uzskata, ka svarīgi ir atbalstīt visas vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumu iniciatīvas, kuru mērķis ir finansēt infrastruktūru no privātā kapitāla, kam ir saikne ar teritoriju, kurā infrastruktūra darbosies, un tādējādi nostiprināt gan ieguldītāju, gan iedzīvotāju saikni ar projektiem un atbildību par tiem;

26.

pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka kapitāla piesaistīšana Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai lielā mērā ir atkarīga no Eiropas ekonomikas normatīvās un uzņēmējdarbības vides, kā arī no katras ES dalībvalsts ekonomikas;

27.

no paziņojumā minētajiem ES iestāžu pasākumiem par ļoti svarīgiem atzīst šādus: