24.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/136

—

ņemot vērā 2010. gada 29. marta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (1),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm — ceļā uz Eiropas integrāciju”,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Komisijas atzinums par Melnkalnes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0670),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Melnkalnes panākumiem reformu īstenošanā (COM(2012)0222) un Padomes 2012. gada 26. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus par lēmumu 2012. gada 29. jūnijā uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni,

—

ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2012. gada 11. decembra secinājumus par paplašināšanās, stabilizācijas un asociācijas procesu,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2013.-2014. gadā” (COM(2013)0700) un Komisijas dienestu darba dokumentu “Melnkalnes 2013. gada progresa ziņojums” (SWD(2013)0411),

—

ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, ko Eiropas Savienības un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja (SAPC) pieņēma savā 6. sanāksmē 2013. gada 29. un 30. aprīlī,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni un 2012. gada 22. novembra rezolūciju par paplašināšanos — politikas pamatnostādnes, kritēriji un ES stratēģiskās intereses (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par pirmspievienošanās palīdzībai paredzēto Eiropas Savienības budžeta līdzekļu pārvaldību tiesu sistēmu darbības uzlabošanas un korupcijas apkarošanas jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs un tajā paustos apsvērumus attiecībā uz Melnkalni (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā pievienošanās (ES) procesam arī turpmāk vajadzētu būt nepārtrauktu politisku, sociālu un ekonomikas reformu galvenajam virzītājam;

B.

tā kā ES ir noteikusi tiesiskumu kā savas paplašināšanās pamatu;

C.

tā kā Melnkalne ir guvusi ievērojamus panākumus savā ceļā uz integrēšanos ES, visiem politiskajiem spēkiem un sabiedrībai kopumā apliecinot savu entuziasmu par Eiropas projektu; tā kā šī valsts ir spējusi provizoriski noslēgt 25. un 26. sadaļu;

D.

tā kā galvenās prioritātes ir tiesiskuma īstenošana, jo īpaši, veicot tiesu sistēmas reformu, un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību; tā kā visu sadaļu izvērtēšanas process ir noslēdzies; tā kā 2013. gada decembrī tika atvērta 23. un 24. sadaļa saskaņā ar Komisijas “jauno pieeju”, lai pievienošanās procesa sākumā risinātu tiesu sistēmas reformu un iekšlietu jautājumus;

E.

tā kā nesenās konstitucionālās reformas pēc to ieviešanas pilnā apmērā nostiprinās tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti;

F.

tā kā joprojām nopietnas bažas izraisa finanšu korupcija un organizēta noziedzība, tostarp iestādēs, kā arī vēlēšanu pārkāpumi; tā kā Melnkalnei tie jārisina un ir jāgūst stabili panākumi tiesiskuma jomā;

G.

tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme reformu procesā un pievienošanās (ES) procesā;

H.

tā kā reģionālajai sadarbībai ir ļoti liela nozīme attiecībā uz Melnkalnes un visa reģiona politisko stabilitāti, drošību un ekonomisko attīstību,

1.

atzinīgi vērtē piecu jaunu sarunu sadaļu atvēršanu 2013. gada decembrī; mudina strauji turpināt pievienošanās sarunas, ar nosacījumu, ka tiek veiktas un īstenotas reformas un gūti konkrēti rezultāti;

2.

atzinīgi vērtē valdības rīcības plānus par 23. un 24. sadaļu, kuros noteikta visaptverošu reformu darba kārtība un kuri uzskatāmi par etalonu šo sadaļu atvēršanai;

3.

uzteic pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iekļaušanu sarunu struktūrās; tomēr norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicina valdību demonstrēt iespējami labāku pārredzamību sarunu un pievienošanās procesā, tostarp iesaistot plašāku organizāciju atlasi darba grupās un veicot plašas apspriešanās visā valstī;

4.

uzsver, ka valdība un parlaments ir atbildīgi par to, lai uzlabotu saziņu ar sabiedrību un savlaicīgi un pārredzami informētu visas ieinteresētās puses, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašu sabiedrību par norisēm pievienošanās sarunās un lai atvieglotu to plašu dalību šajā procesā;

5.

mudina visus politiskos spēkus — gan valdībā un opozīcijā, kā arī vadošo sociālo un saimniecisko operatoru vidū —, iesaistoties noturīgā dialogā un konstruktīvi sadarbojoties, saglabāt mērķtiecību sarunās par valsts integrāciju ES;

6.

atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājusies Melnkalnes parlamenta nozīme uzraudzības jomā, veicot arī kontroles pasākumus un konsultatīvas uzklausīšanas; taču prasa pastiprināti pārraudzīt uzklausīšanas sanāksmju secinājumus, stingrāk uzraudzīt pieņemto tiesību aktu īstenošanu un panākt parlamenta aktīvāku iesaistīšanu sarunās; atzinīgi vērtē Melnkalnes parlamenta 2013. gada 27. decembrī pieņemto rezolūciju par Melnkalnes ES integrācijas procesa metodi, kvalitāti un dinamiku; uzskata, ka integrēšanās procesā pilnā apmērā jāiesaista parlaments un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī tam ir jāgūst plašs demokrātiskais atbalsts;

7.

pauž nožēlu, ka pēc šā gada bēdīgi slavenās “audio ierakstīšanas lietas” komiteja, kas tika izveidota, lai izmeklētu publisko finanšu līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu partiju politisko mērķu panākšanai, savā noslēguma ziņojumā nav spējusi izdarīt politiskus secinājumus un ka šajā sakarībā veiktie tiesu iestāžu pasākumi ir nepilnīgi; uzsver, ka vajag veikt intensīvu izmeklēšanu un, ja nepieciešams, atbilstošas darbības; tādēļ mudina atbildīgās Melnkalnes iestādes panākt tiesas procesa ātru, brīvu un godīgu noslēgšanu, sadarbojoties visām attiecīgajām pusēm, visus pārkāpumus izskatot rūpīgi, objektīvi un pilnīgā saskaņā ar tiesību aktiem; turklāt atzinīgi vērtē nesen izziņoto izmeklēšanu par Cetinjes video ierakstīšanas lietu, kurā visiem, kas ir pārkāpusi vēlēšanu likumu, saskaņā ar paredzēto kārtību tiek piemērotas atbilstošas sankcijas;

8.

uzsver, ka ir jāuzlabo sabiedrības uzticēšanās vēlēšanu sistēmai un demokrātiskajām struktūrām, un aicina Parlamentu pasteidzināt vēlēšanu reformu, izdarot grozījumus tiesību aktu komplektā, kas reglamentē vēlēšanas un politisko partiju finansēšanu, tostarp likumprojektu par vienotu vēlētāju sarakstu un grozījumu projektu likumam par personas identifikācijas kartēm; uzsver, ka ir nepieciešams, lai vienotais vēlētāju saraksts būtu pilnībā pārredzams un saturētu pārskatatbildību; tādēļ uzstāj, ka šīs reformas jāveic saskaņā ar — jau sen sniegtajiem — EDSO/DICB ieteikumiem un ievērojot pilnīgu pārredzamību, iesaistot pilsonisko sabiedrību; pievienojas Komisijas aicinājumam noteikt skaidru un plaši atzītu robežu starp sabiedrības un partijas interesēm; aicina valdību publicēt aktīvu informāciju par valsts atbalstu personām un uzņēmumiem, nodarbinātību valsts sektorā un citiem izdevumiem, kas varētu ietekmēt rīcību vēlēšanās; norāda, ka izpratnei par korupciju var būt tikpat negatīva ietekme kā korupcijai;

9.

uzsver, ka valsts pārvaldes reforma ir svarīga, lai piemērotu acquis; uzskata, ka valsts pārvaldes stratēģijas īstenošanā ir svarīgi stiprināt koordinēšanas un uzraudzības mehānismu un veikt turpmākus pasākumus, lai izveidotu valsts pārvaldes iestādes, kas darbu veic pārredzami, profesionāli, efektīvi un kvalitatīvi; aicina valsts iestādes rūpēties, lai amatpersonu pieņemšana darbā un atlaišana vēl vairāk nepolitizētu ierēdņu darbu; prasa arī nostiprināt Ombuda biroja neatkarību un darbības spējas;

10.

atzinīgi vērtē konstitucionālos grozījumus, kuru mērķis ir nostiprināt tiesu iestāžu neatkarību un mazināt politisko ietekmi prokuroru un tiesu iestāžu augstāko amatpersonu iecelšanā visos līmeņos, izveidojot pārredzamākas procedūras, kas balstītos uz nopelnu izvērtēšanu, un jo īpaši, ievēlot valsts ģenerālprokuroru; taču ņem vērā Ombuda iniciatīvu izvērtēt šo grozījumu un Konstitucionālās tiesas likumu attiecībā uz Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu konstitucionalitāti; aicina kompetentās iestādes veikt uzticamu uzskaiti par disciplinārajām procedūrām un savlaicīgi nodrošināt tiesiskumu, kā arī unificēt judikatūru; aicina veikt un īstenot turpmākus tiesību aktu un citus pasākumus, lai samazinātu juridiskās prakses politizēšanos, tostarp ar tiesu veikuma objektīvu izvērtēšanu, skaidru tiesas pārskatatbildības demonstrēšanu saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, un garantētu uz nopelniem balstītu izvirzīšanu amatā; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt tiesu, kas izskata sīkos pārkāpumus, neatkarību no izpildvaras;

11.

atzinīgi vērtē pasākumus darba uzlabošanai tiesās, tiesu efektivitātes veicināšanai un centienus vēl vairāk samazināt neizskatīto lietu skaitu; tomēr pauž bažas par tiesas procesu ilgumu, slikto infrastruktūru daudzās tiesu iestādēs un lēmumu nepilnīgu izpildi civillietās un administratīvajās lietās un nepietiekamo budžetu tiesām un prokuratūrai; aicina uzlabot tiesnešu un prokuroru padomju veiktspēju un panākt pārskatatbildības un integritātes garantiju pastiprināšanu tiesu sistēmā; turklāt aicina veikt pasākumus, kas nodrošina civiltiesu un kompensācijas pieejamību pilsoņiem saskaņā ar Eiropas standartiem; mudina tiesas pārredzamāk un atbildīgāk cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību;

12.

mudina rīkoties attiecībā uz vēl neizskatītajiem ziņojumiem par kara noziegumiem, lai novērstu nesodāmību, veicot stingrāku, efektīvāku un pārredzamāku kara noziegumu izmeklēšanu un noziedznieku sodīšanu; uzsver, ka ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai cīnītos ne tikai ar nesodāmību, bet arī tās pazīmēm; šajā saistībā mudina valsts iestādes pārskatīt sodīšanas pamatnostādnes un pārbaudīt šķietami nesamērīgo attaisnojumu skaitu par visnopietnākajiem noziegumiem;

13.

atzinīgi vērtē valdības 2007.–2012. gada tiesu sistēmas reformas stratēģiju, bet pauž bažas par tās lēno īstenošanu; norāda, ka 2013.–2018. gada stratēģija ir sagatavošanas beigu posmā; tādēļ prasa, lai Melnkalnes valdība koncentrētos uz esošo stratēģiju īstenošanu, nodrošinot visaptverošus un publiski apspriestus izvērtējumus, nevis vienkārši aizstājot stratēģijas un neveicot nepieciešamo izvērtējumu; mudina panākt, lai stratēģiju un rīcības plānu pārraudzības iestādes kļūtu par normu;

14.

uzsver, ka nepieciešami papildu centieni, lai cīnītos pret korupciju, un mudina īstenot Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus;

15.

pauž bažas, ka izglītība, veselības aprūpe, vēlēšanu process, zemes pārvaldība, teritoriālā plānošana un celtniecības nozare, privatizācija un valsts pasūtījuma joma joprojām ir neaizsargāta pret korupciju; sagaida, ka sarunu 5. sadaļas atvēršana (Valsts iepirkums) paātrinās nepieciešamās reformas šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka parlamentā ir izveidota jauna Korupcijas novēršanas komiteja; mudina valsts iestādes uzlabot uzraudzības iestāžu spējas, uzlabot revīziju, palielināt pārredzamību partiju finansēšanas jomā un stiprināt veiktspēju visos līmeņos, lai novērstu trūkumus tiesību aktu īstenošanā publiskā iepirkuma jomā un citās augstāk minētajās jomās;

16.

pauž bažas par to, ka arvien vairāk tiek ierobežota publiskā piekļuve informācijai par uzņēmumiem un zemes reģistriem; norāda, ka publiska piekļuve šāda veida informācijai ir ļoti svarīga žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, lai viņi varētu atklāt korupcijas gadījumus un izgaismot saiknes starp organizēto noziedzību un valsts iestādēm; mudina iestādes atjaunot augstu pārredzamības līmeni attiecībā uz šiem reģistriem;

17.

uzsver reformu īstenošanas nepieciešamību, lai apkarotu korupciju un organizēto noziedzību un panāktu stabilus izmeklēšanas, kriminālvajāšanu un spriedumu rādītājus visos līmeņos; aicina pastiprināt sadarbību un koordināciju starp tiesiskās kārtības nodrošināšanas un tiesībaizsardzības iestādēm cīņā ar organizēto noziedzību un korupciju visos līmeņos un uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu veikumu augsta līmeņa lietās; pauž nopietnas bažas par pirmās instances tiesu pieņemto spriedumu atcelšanu lietās par organizēto noziedzību; uzstāj, ka nav pieļaujama noziedznieku nesodāmība, kuri notiesāti par korupciju un organizētās noziedzības nodarījumiem; aicina iestādes nodrošināt, ka valsts iestādes un institūcijas veic visus attiecīgos pasākumus un ir pārskatatbildīgas gadījumā, ja to neizpilda;

18.

aicina Melnkalni turpināt iesaistīties starptautiskajā un reģionālajā sadarbībā, cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību; aicina pastiprināt centienus, lai panāktu efektīvu robežas uzraudzību ar mērķi cīnīties pret organizēto noziedzību un kontrabandas darbībām “Balkānu ceļā”; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot uzraudzību un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, ko veic vietējie un starptautiskie noziedzīgie grupējumi;

19.

uzsver, ka Melnkalnes valdībai ir jāturpina un jāpastiprina konsultācijas un jāuzlabo mijiedarbība un dialogs ar pilsonisko sabiedrību, kā arī ar opozīciju, lai panāktu labāku pārredzamību politikā un likumdošanā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību; šādā saistībā atzinīgi vērtē valdības centienus uzlabot sava darba publisko pārredzamību, vienlaikus atzīstot, ka ir nepieciešami vēl daudzi uzlabojumi; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības plašo iesaistīšanos ES sarunu sadaļās, bet norāda uz dažu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju bažām par šīs iesaistīšanās veidu un kvalitāti; pauž nožēlu par dažu valdības struktūru un pilsoniskās sabiedrības attiecību pasliktināšanos, jo abas puses ir paudušas bažas, ka abpusējā nelabvēlīgā attieksme var pārmākt kopīgo vēlmi veicināt integrēšanos ES; tādēļ mudina abas puses risināt produktīvu un līdzsvarotu dialogu, kuru objektīvi atbalsta valdība un veicina pilsoniskās sabiedrības darbu, kā arī pilnīgi iesaista tās pārstāvjus politiskajos procesos, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas izsaka viedokli par politiku un taisnīgi un konstruktīvi sauc valdību pie atbildības;

20.

ar gandarījumu norāda, ka IPA palīdzība Melnkalnei ir efektīva; mudina gan valdību, gan Komisiju vienkāršot IPA finansēšanas administratīvo procedūru, lai padarītu to pieejamāku mazākām un necentralizētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām un citiem labuma guvējiem;

21.

uzsver, ka Melnkalne ir ratificējusi astoņas SDO darba tiesību pamatkonvencijas un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; uzsver, ka, lai arī darba un arodbiedrību pamattiesības kopumā tiek ievērotas, tās ir jāturpina nostiprināt; uzsver sociālā dialoga nozīmi un aicina valdību stiprināt Sociālo lietu padomi;

22.

uzsver brīvu, neatkarīgu un objektīvu plašsaziņas līdzekļu nozīmi patiesā demokrātijā; pauž dziļas bažas par to, ka pieaug žurnālistu iebaidīšana — gan vārdiem, gan fiziski, un arī tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, izmantojot finansējuma nepilnības un tiesvedību; ir satriekts par to, ka kopš 2013. gada augusta pret žurnālistiem ir tikuši vērsti vismaz divi sprādzieni un vairāki fiziski uzbrukumi; pauž dziļu nožēlu par to, ka šobrīd plašsaziņas līdzekļu brīvības indeksā “Reportieri bez robežām” Melnkalne ir ierindota 113. vietā; atgādina, cik svarīgi ir veicināt atbildīgus plašsaziņas līdzekļus, redakcijas neatkarību un plašsaziņas līdzekļu īpašuma dažādību saskaņā ar Eiropas standartiem; uzsver, ka visu politikā iesaistīto personu un plašsaziņas līdzekļu atbildība ir gādāt par dažādu viedokļu paušanai labvēlīgiem apstākļiem; uzskata, ka ir būtiski palīdzēt aizsargāt žurnālistus un preses brīvību; aicina pienācīgi izmeklēt visus draudus un uzbrukumus žurnālistiem un veikt kriminālvajāšanu, tostarp par neatrisinātiem agrākiem pārkāpumu gadījumiem; atzinīgi vērtē lēmumu izveidot īpašu struktūru, kura pārraudzīs, kā valsts iestādēs tiek risināti žurnālistu slepkavību un pret viņiem vērsto uzbrukumu gadījumi, un kura var palīdzēt panākt valsts iestāžu un plašsaziņas līdzekļu lielāku savstarpējo uzticēšanos;

23.

uzsver, ka neatkarīgiem un ilgtspējīgiem sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir īpaša nozīme plašsaziņas līdzekļu brīvības un demokrātijas stiprināšanā, un šajā saistībā prasa, lai atbildīgās iestādes groza likumu par Radio un televīzijas padomi (RTCG), tostarp ieviešot tiesiskās garantijas, kas nodrošina sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansiālo ilgtspēju, tādējādi ļaujot tiem pildīt savus sociālos uzdevumus;

24.

prasa uzlabot liecinieku aizsardzības jomu un pieņemt likumu par ziņotāju aizsardzību;

25.

uzsver, ka visi politiskie spēki ir atbildīgi par tolerantas un iekļaujošas atmosfēras izveidi visām minoritātēm; atzinīgi vērtē valdības minoritāšu politiku, kas jo īpaši veicināja šīs valsts albāņu kopienas ciešāku integrāciju; prasa uzlabot sociāli neaizsargāto grupu stāvokli, tostarp izglītības un veselības aprūpes iestāžu pieejamību personām ar invaliditāti un fizisku piekļuvi publiskām ēkām; atzinīgi vērtē neseno valdības Romu rīcības plānu, bet aicina arī turpmāk veicināt romu un citu minoritāšu, kas joprojām saskaras ar diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz romu, aškali un ēģiptiešu bērnu ierobežoto piekļuvi izglītībai, izglītību un nodarbinātību;

26.

norāda, ka joprojām sievietes nav pietiekami pārstāvētas daudzās Melnkalnes sabiedrības jomās, tostarp parlamentā, lēmumu pieņemšanas jomas amatos un darba tirgū; aicina valdību pastiprināt centienus uzlabot dzimumu vienlīdzību, palielināt attiecīgos finanšu un cilvēkresursus, nodrošināt dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanu, ieviest principu “vienāda alga par vienādu darbu” un veicināt sieviešu plašāku dalību, jo īpaši politikā;

27.

pauž bažas par augsto neiecietības līmeni attiecībā pret homoseksualitāti Melnkalnē, bieži notiekot vardarbībai un vardarbības draudiem, kā arī naida runām, kas vērstas pret homoseksuāļu tiesību aktīvistiem; pauž nožēlu, ka visievērojamākais LGBTI aktīvists pēc draudiem drošībai lūdza patvērumu ārzemēs; šajā saistībā atzinīgi vērtē valdības jauno stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBTI) dzīves kvalitāti, bet uzsver, ka vislielākā uzmanība jāvērš uz šīs stratēģijas īstenošanu; jo īpaši uzsver, ka ir nepieciešams izglītot un informēt sabiedrību, lai palīdzētu mainīt cilvēku attieksmi; īpaši atzinīgi vērtē valdības un policijas atbalstu un kārtības uzturēšanu šā gada praida gājienos Budvā un Podgoricā, kas bija iepriekš nepiedzīvoti pasākumi; uzsver, ka vardarbība pret homoseksuālām personām gājienu laikā būtu pilnīgi jāizmeklē, saucot vainīgos pie atbildības; mudina atbildīgās iestādes arī turpmāk veicināt toleranci pret LGBTI personām un savlaicīgi sodīt kriminālnoziegumus; uzsver nepieciešamību uzlabot pieņemšanu no sabiedrības puses un izbeigt pret homoseksuāļiem vērsto diskrimināciju;

28.

pauž bažas par to, ka turpinās problēmas saistībā ar vardarbību pret sievietēm un bērniem, baidoties, ka daudzi to uzskata sociālā ziņā par pieņemamu; pauž nožēlu par lēno progresu, attīstos pakalpojumus ģimenei un kopienai; aicina valdību pastiprināt sabiedrības informētību par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kā arī par bērna tiesībām uz aizsardzību pret jebkāda veida vardarbību, pamestību vai izmantošanu; atzinīgi vērtē valdības jaunos pasākumus, kuru mērķis ir novērst vardarbību ģimenē, uzlabot bērnu tiesības un izvērst profesionālo apmācību, taču mudina ar pasākumiem efektīvi īstenot Likumu par aizsardzību pret vardarbību ģimenē, jo īpaši attiecībā uz cietušo aizsardzību un atbalstu un piekļuvi tiesām, profilakses programmu izstrādi un koordināciju un lielākas atbildības noteikšanu likumpārkāpējiem;

29.

aicina valdību koncentrēties uz ekonomikas pieauguma palielināšanu, lai cīnītos ar nabadzību un uzlabotu dzīves standartu visiem pilsoņiem, tostarp izskatot sociālās labklājības reformu, kad vien tas iespējams, un samazināt reģionālās atšķirības; aicina pastiprināt centienus, lai risinātu plašo neoficiālās ekonomikas sektoru, uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un juridisko sistēmu, lai sistemātiski cīnītos pret korupciju un uzlabotu uzņēmējdarbības visi, un īstenot strukturālās reformas nolūkā piesaistīt un noturēt tiešās ārvalstu investīcijas, kas ir izšķiroši svarīgas ekonomikas dažādošanai;

30.

uzsver, ka ir nepieciešams, lai komerctiesisku strīdu izšķiršanas process būtu pārredzams, noritētu bez politiskas iejaukšanās un tā pamatā būtu tiesiskums, tādējādi turpmāk uzlabojot uzņēmējdarbības vidi; mudina ātri atrisināt strīdu par KAP alumīnija rūpnīcu; uzsver, ka jebkurai turpmākajai privatizācijai jānotiek godīgi, piesardzīgi, pārredzami un atbilstoši kārtībai; norāda uz bažām par valsts atbalstu un aicina ievērot pārredzamību un ilgtspēju, kur tas pienākas, atbilstoši acquis un Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam; atzinīgi vērtē valdības centienus risināt pieaugošā valsts parāda un liela strukturālā budžeta deficīta problēmu; aicina turpināt aktivitātes, lai nodrošinātu IPA lauku attīstības programmas turpmāku īstenošanu un izstrādāt ūdens kvalitātes tiesību aktus saskaņa ar acquis;

31.

norāda, ka jaunais Publisko iepirkumu likums stājās spēkā 2012. gada janvārī, taču praksē šā likuma ieviešana nav efektīva, jo īpaši veselības aizsardzības nozarē; prasa, lai Melnkalnes valsts iestādes ievieš lielāku visu publisko iepirkumu procedūru pārredzamību un izstrādā rīcības plānus ar skaidriem uzdevumiem, procedūrām un termiņiem, lai efektīvi ieviestu jauno Publisko iepirkumu likumu un ar Eiropas acquis saskaņotu valsts tiesību aktus par koncesiju, komunālo pakalpojumu un aizsardzības jomas publiskajiem iepirkumiem;

32.

atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības akta ieviešanu; mudina palielināt valsts sektora atbalstu MVU kā vienam no ekonomikas izaugsmes veicinātājiem; aicina unificēt sadrumstalotās stratēģijas, kas mazina ar uzņēmumiem un rūpniecību saistītu instrumentu efektivitāti;

33.

pauž bažas par neizmainīto situāciju darba tirgū un tādēļ mudina uz apņēmīgu rīcību, lai novērstu plašo bezdarbu, jo īpaši to personu vidū, kuras ir pirmās darbvietas meklējumos, un lai uzlabotu vāji attīstīto darba tirgu; prasa, lai valdība nodrošinātu, ka darba tiesību ieviešana atbilst SDO standartiem, tostarp uzlabojot inspekcijas; uzsver, ka ir nepieciešams risināt pelēkās ekonomikas problēmu; aicina pastiprināt trīspusējo sociālo dialogu;

34.

mudina Melnkalni turpināt centienus vides un klimata pārmaiņu jomā, stiprinot administratīvo spēju, lai ieviestu atbilstošu ES politiku un tiesību aktus, tādējādi nodrošinot atbilstību vides un klimata pārmaiņu acquis;

35.

norāda, ka nelegālas būves Melnkalnē, jo īpaši tūristu apmeklētās vietās, ir ievērojama problēma; prasa, lai Melnkalnes valsts iestādes apņēmīgi veicina ilgtspējīgu attīstību valstī; uzsver, ka ir nepieciešams, lai tūrisma attīstība būtu saskaņā ar vides aizsardzību;

36.

atzinīgi vērtē Melnkalnes aktīvo dalību iniciatīvās, tostarp attiecībā uz reģionālo samierināšanu un projektu “Rietumbalkāni 6” (Western Balkans Six) un valdības vēlmi uzņemties vadību reģionālās sadarbības iniciatīvās; aicina Melnkalni uzlabot kultūras un ekonomisko sadarbību ar kaimiņvalstīm, kas ir ES dalībvalstis; atzinīgi vērtē to, ka valdība uztur labas divpusējās attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tostarp Kosovu, bet uzsver nepieciešamību steidzami atrisināt tās strīdu ar Horvātiju par sauszemes un jūras robežām, jo īpaši ņemot vērā jūras piekrastes zonu naftas resursu priekšizpēti; mudina veikt galīgo robežu noteikšanu ar Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Kosovu, lai samazinātu iespējamos spriedzes avotus; atzinīgi vērtē progresu attiecībā uz Sarajevas deklarācijas procesu, tostarp Reģionālās mājokļu programmas īstenošanu; mudina turpināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, daloties pieredzē par pievienošanās sarunu procesu;

37.

atzinīgi vērtē premjerministra I. Dačić vizīti Podgoricā un premjerministra M. Đukanović vizīti Belgradā, — tās bija pirmās šāda veida vizītes kopš Melnkalnes neatkarības iegūšanas; atzinīgi vērtē šos notikumus kā būtisku zīmi, ka abas puses vēlas izlīgt, sadarboties un būt atvērtas, kas var nākt tikai par labu turpmākai reģionālai un Eiropas integrācijai;

38.

uzsver, ka Melnkalnes labās attiecības ar kaimiņvalstīm šajā reģionā ir pamats veiksmīgām sarunām ar ES un pati valsts ir Rietumbalkānu reģiona sadarbības, miera un stabilitātes nodrošināšanas paraugs;

39.

atzinīgi vērtē valdības nesenos centienus reģistrēt valsts iekšienē pārvietotās personas (IDP) un noskaidrot to statusu, bet apzinās, cik sarežģīts ir šis uzdevums, ieskaitot administratīvo slogu samazināšanu; prasa, lai citas Balkānu partnervalstis un ES palīdzētu Melnkalnes valdībai atrisināt šo problēmu pēc iespējas ātrāk, tādējādi aizverot sāpīgu šā reģiona vēstures lappusi;

40.

atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības apņemšanos pievienoties NATO, tomēr norāda, ka pastāv lielas viedokļu atšķirības parlamenta locekļu vidū un sabiedrībā kopumā; pauž pārliecību, ka Melnkalnes centieni iestāties NATO palīdzēs tās mērķiem attiecībā uz pievienošanos ES, kā arī uzlabos reģionālo sadarbību un drošību; īpaši atzinīgi vērtē Melnkalnes ieguldījumu ANO un KDAP misijās, tostarp Afganistānā, Libērijā un Mali, neskatoties uz tās ierobežotajiem aizsardzības resursiem; atzinīgi vērtē šo skaidro signālu par Melnkalnes apņemšanos strādāt ar starptautiskajiem partneriem, lai pasaulē veicinātu mieru un stabilitāti;

41.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Melnkalnes valdībai un parlamentam.