23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 482/117

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 4., 5., 9. un 10. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā tiek sagaidīts, lai ikviena dalībvalsts rīkotos atbildīgi, saglabājot Savienības kopīgās vērtības un sasniegumus, un tā kā šīs vērtības un sasniegumi ir nenovērtējami, un tiem nevar noteikt cenu;

B.

tā kā vairākas dalībvalstis ir ieviesušas sistēmas, kas tieši vai netieši noved pie ES pilsonības pārdošanas trešo valstu pilsoņiem;

C.

tā kā aizvien lielāks skaits dalībvalstu izsniedz pagaidu vai pastāvīgas uzturēšanās atļaujas tiem trešo valstu pilsoņiem, kas veic ieguldījumus attiecīgajā dalībvalstī;

D.

tā kā dažās dalībvalstīs ir iespējams iegādāties pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kas dod iespēju iekļūt visā Šengenas zonā; tā kā dažās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, kas rezultātā varētu novest pie attiecīgās dalībvalsts pilsonības tirgošanas;

E.

tā kā dažos gadījumos šīm investīciju programmām ir iespējama negatīva ietekme, piemēram, radot vietējā mājokļu tirgus izkropļojumus;

F.

tā kā jo īpaši Maltas valdība pēdēja laikā ir veikusi pasākumus, lai ieviestu sistēmu tiešai Maltas pilsonības tirgošanai, kas automātiski nozīmē tiešu ES pilsonības kopumā piedāvāšanu pārdošanai, pat apejot uzturēšanās atļaujas posmu;

G.

tā kā šāda tieša ES pilsonības tirgošana apdraud savstarpējo uzticēšanos, kas ir Savienības izveides pamatā;

H.

tā kā ES pilsoņiem jo īpaši ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES, balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās jebkurā ES valstī, kur viņi dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, kā arī viņi ir tiesīgi saņemt palīdzību citas ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā ārpus ES ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs citas dalībvalsts pilsoņiem, gadījumā ja attiecīgajā ārvalstī viņu pašu valsts nav pārstāvēta;

I.

tā kā ES pamatā ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās, kas veidota pakāpeniski ar dalībvalstu un visas Savienības kopumā darbu un labo gribu;

J.

tā kā ir paustas arī bažas par šo investīciju programmu ļaunprātīgu izmantošanu kriminālos nolūkos, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem, kā naudas atmazgāšana;

K.

tā kā ir pamats bažām arī par iespējamu diskrimināciju, tāpēc, ka šo dalībvalstu prakse dod iespēju iegādāties ES pilsonību tikai bagātākajiem trešo valstu pilsoņiem, neapsverot nekādus citus kritērijus;

L.

tā kā nav skaidrs, vai Maltas pilsoņi gūs kādu labumu no šīs jaunās politikas, piemēram, no iekasētajiem nodokļiem, ņemot vērā, ka attiecīgajiem ārvalstu investoriem tie nebūs jāmaksā; atgādina, ka pilsonība nenozīmē tikai tiesības, bet arī pienākumus;

M.

tā kā ES pilsonība ir viens no izcilākajiem ES sasniegumiem, un tā kā saskaņā ar ES līgumiem jautājumi par uzturēšanos un pilsonību ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence,

1.

pauž bažas, ka šāds pilsonības iegūšanas veids Maltā, kā arī ikviena cita valsts sistēma, kas varētu paredzēt tiešu vai netiešu nepārprotamu ES pilsonības tirgošanu, pašos pamatos grauj Eiropas pilsonības koncepciju;

2.

aicina dalībvalstis atzīt savu pienākumu — sargāt Savienības vērtības un mērķus, un uzvesties šā pienākuma cienīgi;

3.

aicina Komisiju, kā līgumu izpildes uzraudzītāju, skaidri paziņot — vai šādas sistēmas nozīmē līgumu un Šengenas Robežu kodeksa, kā arī ES noteikumu par nediskriminēšanu burta un gara ievērošanu;

4.

atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā ir noteikts “lojālas sadarbības princips” starp Savienību un dalībvalstīm, kuras ar patiesu savstarpēju cieņu palīdz cita citai, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem;

5.

pauž bažas par dažu pēdējā laikā vairākās ES dalībvalstīs izveidoto ieguldījumu un pilsonības iegūšanas sistēmu ietekmi;

6.

atzīst, ka jautājumi par uzturēšanos un pilsonību ir dalībvalstu kompetencē; aicina dalībvalstis tomēr būt uzmanīgām, īstenojot kompetenci šajā jomā, un ņemt vērā iespējamu negatīvu ietekmi;

7.

atzīmē, ka ES pilsonība nozīmē piederību Savienībai un tā ir atkarīga no personas saiknēm ar Eiropu vai tās dalībvalstīm, vai personīgām saiknēm ar ES pilsoņiem; uzsver, ka ES pilsonībai nekad nevajadzētu kļūt par tirgojamu preci;

8.

uzsver, ka tiesības, kuras piešķir ES pilsonība, ir pamatotas cilvēka cieņā, un tās ne par kādu cenu nedrīkst pirkt vai pārdot;

9.

uzsver, ka piešķirot ES pilsonību trešo valstu pilsoņiem, par galveno kritēriju nedrīkstētu izmantot līdzekļu pieejamību; aicina dalībvalstis ņemt vērā bažas par krimināliem pārkāpumiem, kas saistīti ar krāpšanu, piemēram, naudas atmazgāšanu;

10.

atzīmē, ka pašreiz notiekošā sacensība par izdevīgākiem ieguldījumu nosacījumiem vai finanšu resursu iegūšanu var novest pie pazeminātiem standartiem un prasībām attiecībā uz Šengenas zonas uzturēšanās atļaujām un ES pilsonību;

11.

aicina Komisiju izvērtēt dažādās pilsonības iegūšanas sistēmas saistībā ar Eiropas vērtībām un ES tiesību aktu, kā arī prakses burtu un garu, un sagatavot ieteikumus, lai novērstu, ka šādas sistēmas apdraud tās vērtības, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā, kā arī sagatavot pamatnostādnes attiecībā uz ES pilsonības pieejamību ar valstu sistēmu starpniecību;

12.

aicina Maltu nodrošināt, ka tās pašreizējā pilsonības ieguves sistēma atbilst ES vērtībām;

13.

aicina dalībvalstis, kas pieņēmušas sistēmas, ar kuru starpniecību ir iespējama tieša vai netieša ES pilsonības tirgošana trešo valstu pilsoņiem, panākt, lai šīs sistēmas atbilstu ES vērtību garam;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.