23.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 242/34

1.1.

EESK aicina Turcijas valdību un Turcijas iestādes atzīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas kā būtisku sabiedrības daļu un kā Turcijas un ES vērtību un acquis tuvināšanas procesa vienu no svarīgākajiem dalībniekiem. Par mērķi būtu jāizvirza tādas sabiedrības izveide, kurā būtiska loma ir visām sociālajām grupām. Turcijai būtu jāpiedalās kopīgos centienos radīt institucionālo un tiesisko satvaru plurālistiskai, uz līdzdalību balstītai savstarpējās atzīšanas un apmaiņas kultūrai.

1.2.

Kā galvenais priekšnoteikums pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai ir jānodrošina varas dalīšana saskaņā ar tiesiskuma principiem visās jomās. Ar to nav savienojama valsts nesamērīga iejaukšanās, kas nepamatoti kavē to darbību, kā tas notiek saistībā ar īpašajām pārbaudēm. Ir jānodrošina arī to piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Korupcija ir apņēmīgi jāapkaro.

1.3.

ES un Turcijas dialogā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, cik efektīvi tiek īstenotas pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp:

1.4.

Varas dalījums starp likumdošanas varu, tiesu varu un izpildvaru un, jo īpaši, skaidrs nodalījums un atšķirība starp valdības rīcību un administratīvo rīcību, kurā ievērota likuma vara, ir būtisks pamats, kas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ļauj sekmīgi darboties. Jo īpaši neatkarīga tiesa ir jebkura tiesiskuma pamats.

1.5.

EESK aicina ES Padomi sekmēt virzību uz 23. sadaļas (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļas (Tiesiskums, brīvība un drošība) atvēršanu pievienošanās sarunās ar Turciju, lai dotu turpmāku impulsu Turcijā notiekošajam procesam.

1.6.

Vienlaikus ir jāievēro arī varas vertikālās dalīšanas princips, piemēram, attiecībā uz vietējo pašpārvaldi.

1.7.

Būtu visnotaļ vēlams, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas Turcijā saņemtu piekļuvi informācijai par valdības (lēmumu pieņemšanas) procesiem. Turklāt būtu regulāri un saskaņā ar pārredzamiem noteikumiem jāveic uzklausīšanas un konsultācijas, lai politiskajos un administratīvajos lēmumos tiktu ņemtas vērā pārstāvēto sociālo grupu intereses un zināšanas, kas uzkrātas pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības gaitā. Turcijas valdība un pārvaldības iestādes tiek aicinātas iesaistīt pilsonisko sabiedrību oficiālā apspriešanās procesā (Ekonomikas un sociālo lietu padome) un to nostiprināt konstitūcijā, īstenojot konstitucionālo reformu procesu.

1.8.

EESK uzskata, ka dažām profesijām, proti, brīvajām profesijām, ir svarīga nozīme brīvas un uz tiesisku valsti balstītas sabiedriskās kārtības veidošanā. Piekļuvi tiesībaizsardzībai vai veselības aprūpei var nodrošināt tikai neatkarīgi, kvalificēti speciālisti, uz kuriem iedzīvotāji var paļauties, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, kas ir pasargāta no ārējas iejaukšanās vai vardarbības. Šādiem uz uzticēšanos balstītiem pakalpojumiem, ko sniedz advokāti, ārsti vai nodokļu konsultanti, ir vajadzīga profesionālā noslēpuma visaptveroša glabāšana.

1.9.

Tādēļ šajās profesijās ir vajadzīga funkcionējoša pašpārvalde, piemēram, profesionālajās apvienībās, kas nodrošina, ka īpašā atbildība pret sabiedrību un pret indivīdu tiek īstenota bez politiskas ietekmes. EESK faktu apkopošanas misijas ietvaros ir konstatēti šo principu pārkāpumi.

1.10.

Turcijā ir vēlams sociālais dialogs valsts, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai darba ņēmēji un darba devēji varētu kļūt par līdztiesīgiem partneriem. Kā mērķis būtu jāizvirza arī darba apstākļu uzlabošana, darba drošība un veselības aizsardzība darbā, un tas jāatspoguļo visaptverošās darba ņēmēju tiesībās (1).

2.1.

EESK vizītē Stambulā un Ankarā 2013. gada 9. un 10. septembrī konstatēja, ka Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības apstākļi dažkārt ir jūtami apgrūtināti. Dažos gadījumos pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji un līdzstrādnieki ir bijuši pakļauti nopietniem personiskiem ierobežojumiem vai pat fiziskai vardarbībai no valsts iestāžu puses.

2.2.

No 2014. gada 1. jūlija līdz 3. jūlijam notika paveiktā darba uzraudzības vizīte Ankarā un Dijarbakirā, lai izpētītu pašreizējo situāciju un pilsoniskās sabiedrības darbības apstākļus Turcijā. Diskusijās ar Turcijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir apspriests, vai kopš 2013. gada septembra ir vērojamas pārmaiņas pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības apstākļu ziņā.

2.3.

Šie apmeklējumi bija papildinājums regulārajām sanāksmēm, ko rīko ES un Turcijas apvienotā konsultatīvā komiteja, kura uzrauga Turcijas pievienošanās procesu. EESK locekļiem bija iespēja runāt ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri nav tikuši izvirzīti kā sarunu partneri ES un Turcijas apvienotajā konsultatīvajā komitejā.

2.4.

Sarunās ar daudzveidīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kā arī valdības pārstāvjiem, tostarp pašvaldību līmenī, jo īpaši ir apspriesta pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības nosacījumu nodrošināšana Turcijā un iespējamās pārmaiņas. Atsevišķu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku individuālajai pieredzei un interpretācijām šajā sakarā bija jāiezīmē kopējā aina. Tas atspoguļo ne tik daudz juridiski formālos, cik faktiskos pamatnosacījumus, kam ir ievērojama nozīme attiecībā uz personisko līdzdalību pilsoniskās sabiedrības organizācijās.

2.5.

Tiek pieņemts, ka visu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku pilnīga apmierinātība ar darbības nosacījumiem nav sasniedzama arī optimālos apstākļos. Tā vietā pilsoniskās sabiedrības līdzdalības apstākļu pastāvīga uzlabošana, ko panāk, līdzsvarojot intereses, būtu jāizvirza par mērķi virzībā uz demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības attīstību, kāda tā veidojas visās ES dalībvalstīs aktīva procesa gaitā.

2.6.

EESK aicina gan Turciju, gan Eiropas Savienību uztvert pilsoniskās sabiedrības dialogu kā obligātu priekšnoteikumu savu sabiedrību tuvināšanās procesā un darīt visu iespējamo, lai to veicinātu. Šis process var būt sekmīgs tikai tad, ja tas ir savstarpējas mācīšanās process pastāvīga un atklāta dialoga ietvaros.

3.1.

Turcija ir sasniegusi noteiktu progresu varas dalīšanas un neatkarīgas pašpārvaldes pamatprincipu ievērošanā, kaut gan ir vajadzīgi ievērojami turpmākie centieni šo principu īstenošanā. Būtu jānodrošina, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas var balstīt savu darbību uz uzticamiem tiesiskajiem pamatnosacījumiem. Tas nozīmē, ka spēkā esošie tiesību akti sniedz pietiekamu rīcības brīvību to darbībai un ka tiesību normas tiek atbilstoši ievērotas un piemērotas no valsts un pārvaldības iestāžu puses. Šai juridiskajai noteiktībai attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to līdzstrādnieku darbības nosacījumiem jābūt pārredzamai un garantētai.

3.2.

Kritika būtībā bija vērsta uz realitāti konstitucionālo normu ievērošanas jomā, galvenokārt saistībā ar indivīda tiesību ievērošanu no valsts iestāžu puses. Neatkarīgi no administratīvās rīcības formālās likumības individuālos gadījumos vai saistībā ar iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, jāsecina, ka dažos gadījumos nav nodrošināta valsts rīcības pārredzamība un pamatotība. Tādējādi valsts veikti pasākumi ir uztverti kā patvaļa.

3.3.

Pasākuma tiesiskais pamats un atbildīgā persona, pēc kuras iniciatīvas pasākums veikts, kā arī lēmuma vai pasākuma pamatojums vienmēr būtu jānorāda tādā veidā, lai tas būtu saprotams skartajai personai. Turklāt nekavējoties ir jānodrošina un jādokumentē piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4.1.

Visi pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzstrādnieki, tāpat kā jebkurš cits pilsonis, ir atbildīgi par savu rīcību. Viņus nedrīkst pakļaut nepamatotiem personiskiem tiesību aizskārumiem vai ierobežojumiem sakarā ar viņu līdzdalību. Vispirmām kārtām viņu un viņu ģimeņu privātajai dzīvei jābūt pilnībā aizsargātai.

4.2.

EESK ir informēta, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji vairākos gadījumos ir jutušies daļēji personiski apdraudēti sakarā ar mutiskiem uzbrukumiem un tiesiskas vajāšanas gadījumiem, kā arī izjutuši nepamatotus ierobežojumus savā ar pilsonisko sabiedrību saistītajā darbībā. Vairāki no šiem ierobežojumiem ir izpaudušies saistībā ar protestiem Gezi parkā 2013. gada maijā un jūnijā un ar tiem saistītajiem tiesvedības procesiem.

4.3.

EESK delegācija ir paudusi nopietnu satraukumu par ziņojumiem, ka pēc protestiem Gezi parkā ārstiem tika liegta iespēja sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ka pacientu medicīniskā dokumentācija tikusi pieprasīta izmeklēšanas vajadzībām. Turklāt ir saņemta informācija, ka daži ārsti publisko iestāžu norādījumu neievērošanas dēļ šajā sakarā tikuši pakļauti kriminālvajāšanai par valdības noteikumu nepildīšanu. Uzticama, neatkarīga medicīniskā aprūpe neatkarīgi no politiskajām norisēm un pacienta personības ir viena no cilvēktiesībām, un tā ir jāsniedz saskaņā ar Hipokrāta zvērestu. Tāpat kā tiesiskās pārstāvības jomā, medicīnas aprūpē vispusēja profesionālā noslēpuma glabāšana ir būtisks pamats uz uzticēšanos balstītam darbam un tiesiskas valsts iezīme. Šo principu ievērošanai no visu amatpersonu puses ir vispārēja nozīme, kas sniedzas pāri atsevišķiem gadījumiem, nodrošinot uz tiesiskumu balstītu demokrātiju un iedzīvotāju paļaušanos uz viņu tiesību respektēšanu.

4.4.

EESK iesaka Turcijas iestādēm ar pārredzamiem, uz tiesiskumu balstītiem pilnībā neatkarīgu likumdevēju, tiesu un izpildvaras iestāžu lēmumiem visos pārvaldības līmeņos censties atgūt zaudēto uzticēšanos no pilsoniskās sabiedrības organizāciju puses.

4.5.

Pilsoniskās sabiedrības līdzdalību demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā varētu atbalstīt, Turcijas pievienošanās ES procesā atverot 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība) un aktīvi īstenojot pamattiesības un pamatbrīvības, ko tās satur.

4.6.

EESK uzsver, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir brīvas pilsoniskās sabiedrības pamatelements demokrātijas apstākļos. Galvenokārt ir jānodrošina, ka tiesneši var neatkarīgi spriest tiesu atbilstoši tiesību normām, bez norādījumiem no citām iestādēm un brīvi no individuāla spiediena vai personisku ierobežojumu draudiem.

5.1.

EESK vēlētos, lai Turcijas valdība un pārvaldības iestādes vairāk izmantotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciālu politisko lēmumu sagatavošanā un izplatīšanā, regulāri tās uzklausot pirms lēmumu pieņemšanas un nodrošinot tām piekļuvi informācijai par valdības lēmumu pieņemšanas procesiem, lai sekmētu dialogu. Daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Turcijā ir sūdzējušās par to, ka nav iespējams piekļūt valsts iestāžu lēmumu pieņemšanas procesiem. ES dalībvalstīs pirms lēmumu pieņemšanas regulāri tiek veikta apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā šo organizāciju dalībnieku kopējo nostāju un intereses lēmumu pieņemšanas procesā un uzlabotu pieņemto lēmumu kvalitāti un sociālo ilgtspēju. Konsultējoties ar iesaistītajām vai lēmumu skartajām sociālajām grupām, oficiāli noteiktas likumdošanas un administratīvās procedūras ietvaros publiskās iestādes var, no vienas puses, noskaidrot iespējamās jomas uzlabojumiem un, no otras puses, izmantot attiecīgo organizāciju iespējas izplatīt informāciju par pieņemtajiem lēmumiem to ietekmes jomās.

5.2.

Turcijas valdība un pārvaldības iestādes tiek aicinātas iesaistīt pilsonisko sabiedrību, tostarp minoritātes, oficiālā un strukturētā politiskās domas veidošanas procesā, šim nolūkam izveidojot Ekonomikas un sociālo lietu padomi, un to nostiprināt konstitūcijā, īstenojot konstitucionālo reformu procesu.

5.3.

Faktu apkopošanas misijas gaitā konstatēts, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji ir jutuši nopietnus ierobežojumus saziņā ar locekļiem un sabiedrību. Piekļuve presei ir apgrūtināta vai praktiski neiespējama plašsaziņas līdzekļu daļēji oligopolu struktūru dēļ un – daudzos gadījumos – redakciju vienpusējās ievirzes dēļ. Ir ziņots par stipru ekonomisku atkarību un par tiešu iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbībā. Tā ierobežo informēšanu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu un iespējas brīvām politiskām diskusijām, kurās būtu pārstāvēti pret valdību kritiski viedokļi.

5.4.

EESK uzskata, ka vēl aizvien ir vajadzīgi turpmāki pasākumi virzībā uz brīvu un daudzveidīgu plašsaziņas vidi. Nekavējoties jāizbeidz represijas, tostarp brīvības atņemšana, kas vērsta pret kritisku viedokli izplatošajiem žurnālistiem.

5.5.

EESK nosoda mikroblogu vietnes Twitter pagaidu blokādi. Vārda brīvība, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos, Turcijas valdībai būtu jāatbalsta un jāatļauj kā daļa no aktīvas viedokļu apmaiņas demokrātijas apstākļos.

6.1.

Pret sociālo minoritāšu aizsardzību kā demokrātijas pārbaudes akmeni vajadzētu izturēties ļoti nopietni. Būtu sistemātiski jāizskauž publisko iestāžu īstenota diskriminācija, un diskriminācija, ko veic trešās personas, jārisina tiesiskā ceļā un ar preventīviem pasākumiem, izmantojot sabiedrības izglītošanas kampaņas. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalību demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā varētu veicināt, Turcijas pievienošanās ES procesā atverot 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība) un bez kavēšanās īstenojot tajās ietvertās pamattiesības un pamatbrīvības.

6.2.

Kaut gan sievietes nav minoritāte šā vārda pilnā nozīmē, EESK rosina Turciju piemērot minoritāšu aizsardzības instrumentus arī dzimumu līdztiesības veicināšanai. Šajā sakarā Turcijai vajadzētu īstenot ANO Konvenciju par sieviešu tiesībām. Sieviešu un meiteņu līdzdalības veicināšana visās sabiedrības jomās, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tostarp civildienestam, Turcijai būtu jāiekļauj kā politikas mērķis, kas apņēmīgi jāīsteno. Turcijas valstij būtu jāatbalsta grūtos apstākļos nonākušas mātes, sniedzot neatkarīgu ekspertu konsultācijas, nolūkā samazināt nelikumīgu abortu skaitu. Sieviešu tiesību organizāciju un Turcijas valsts sadarbības pozitīvā prakse būtu jāturpina un jāattīsta.

6.3.

Turcijai būtu jāturpina darbs, lai Turcijas sabiedrībā integrētu kurdu mazākumtautību un atbalstītu kurdu kultūras un valodas vidi.

6.4.

EESK mudina Turciju aizsargāt pret diskrimināciju cilvēkus ar atšķirīgu seksuālo orientāciju vai īpašu dzimumidentitāti un integrēt viņus sabiedrībā.

6.5.

EESK ir saņēmusi informāciju, ka dažos gadījumos ir pārkāpts Turcijas sekulārā valstiskuma konstitucionālais princips, piemēram, oficiālos identitātes dokumentos ir pieprasīta informācija par reliģisko piederību. Personas, kas pieder pie reliģiskām minoritātēm, piemēram, alevīti, saskaras ar ierobežojumiem sociālajā dzīvē un individuālo profesionālās karjeras iespēju ziņā. Turcija tiek aicināta stingrāk iestāties par reliģisko minoritāšu nediskriminējošu integrāciju sabiedrībā.

7.1.

EESK ir konstatējusi, ka darba ņēmēju sistemātiska līdzdalība attiecīgo lēmumu pieņemšanā ir nepilnīga. Arodbiedrības ir informējušas, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz tādiem līdzdalības arodbiedrībās pamatnosacījumiem kā biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Turklāt EESK ir uzzinājusi, ka ir veikts individuāls spiediens uz arodbiedrību, jo īpaši darba ņēmēju padomju, dalībniekiem, pārkāpjot pamattiesības uz biedrošanās brīvību.

7.2.

EESK pauž satraukumu par trūkumiem darba aizsardzības pasākumu izstrādāšanā un īstenošanā; šo trūkumu dēļ pirms faktu apkopošanas misijas ir notikuši nelaimes gadījumi, piemēram, negadījums raktuvēs Somā 2014. gada maijā. EESK mudina Turcijas valdību un pārvaldības iestādes kopā darba ņēmējiem izstrādāt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu darba ņēmēju dzīvību un drošību un lai nodrošinātu, ka šādi pasākumi tiek īstenoti visās attiecīgajās jomās.

8.1.

Turcijā vietējās pašpārvaldes princips dažviet joprojām izpaužas kā savstarpējas mācīšanās process, kurā attiecīgie uzdevumi un pienākumi ir jādefinē un jāīsteno pakāpeniski. EESK atzīmē, ka arī vertikālās varas dalīšanas princips Turcijā tiek izmantots kā instruments daudzpusīgām saiknēm starp valsti un sabiedrības grupām un ka demokrātiskajiem procesiem būtu stingrāk jāsakņojas reģionālajā un vietējā līmenī. Tā varētu būt vēl viena iespēja politisko lēmumu pieņemšanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām ir tiešas vietējā līmeņa saiknes, piemēram, kā informētiem pilsoņiem un neatkarīgiem padomdevējiem.

9.1.

Valsts un plašsaziņas līdzekļi varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu centienos veicināt sabiedrības izpratni par sociālo grupu daudzveidību, kā arī par pilsoniskās sabiedrības organizāciju un interešu pārstāvības nepieciešamību, lai tādējādi arī minoritātes tiktu atzītas kā leģitīma un bagātinoša Turcijas sabiedrības sastāvdaļa.

9.2.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstībai un profesionālai darbībai ir vajadzīga patiesi plurālistiska un uz līdzdalību balstīta sociālā struktūra. Tas ir atkarīgs ne tikai no institucionālajiem mehānismiem, kas ļauj īstenot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību saskaņā ar likumu, bet arī no praktisko pamatnosacījumu nodrošināšanas pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai. Brīvprātīgais darbs ir atkarīgs ne tikai no individuālās pārliecības par atbalstītajām interesēm un vērtībām, bet arī no atzinības, ko indivīds saņem pretī par savu līdzdalību.

9.3.

Vairākās sarunās pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir minējuši, ka izjūt savu darbību kā nevienlīdzīgu cīņu pret varas iestādēm, nevis kā leģitīmu interešu pārstāvību. Dažos gadījumos bažas izraisa paustā retorika par opozīciju, neuzticēšanos un pretestību sociālajiem vai valsts varas spēkiem. Šāda attieksme neveicina savstarpēju sapratni un būtisku progresu, ko panāk, abām pusēm mainoties, un draud radīt plaisu starp Turcijas sabiedrības grupām.

9.4.

Lai pārvarētu neuzticēšanās un baiļu gaisotni, publiskās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiek aicinātas iesaistīties divpusējā un trīspusējā dialogā ar savām Eiropas partnerorganizācijām, lai veicinātu savstarpēju cieņu un uzticēšanos.