This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0410
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Spain’s 2014 national reform programme and delivering a Council opinion on Spain’s 2014 stability programme
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Spānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2014. gadam
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Spānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2014. gadam
//* COM/2014/0410 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Spānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2014. gadam //* COM/2014/0410 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Spānijas 2014. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu
2014. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par
budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas
uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši
tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada
16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt
makroekonomisko nelīdzsvarotību[2],
un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas un
finanšu komitejas atzinumu, ņemot vērā Sociālās
aizsardzības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas politikas
komitejas atzinumu, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā
piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju – "Eiropa 2020" –,
kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas
ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm, kas kopā veido "integrētās
pamatnostādnes". Dalībvalstis tika aicinātas ņemt
vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā
ekonomikas un nodarbinātības politikā. (3)
Valstu un valdību vadītāji
2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par
"Izaugsmes un nodarbinātības paktu", kas ir saskaņots
pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot
visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi
pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic
dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu
apņēmību sasniegt stratēģijas
"Eiropa 2020" mērķus un īstenot
konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. (4)
Padome 2013. gada 9. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Spānijas 2013. gada valsts reformu
programmu un sniedza savu atzinumu par atjaunināto Spānijas
stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5]
Komisija 2013. gada 15. novembrī iesniedza
savu atzinumu par Spānijas budžeta plāna projektu 2014. gadam[6]. (5)
Komisija 2013. gada 13. novembrī
pieņēma Gada izaugsmes pētījumu[7],
tādējādi uzsākot ekonomikas politikas koordinēšanas
2014. gada Eiropas pusgadu. Tajā pašā dienā Komisija,
pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma
brīdinājuma mehānisma ziņojumu[8], kurā tā
noteica Spāniju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām
tiks izstrādāts padziļināts pārskats. (6)
Eiropadome 2013. gada 20. decembrī
apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes
sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot
diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt
izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un
krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. (7)
Komisija 2014. gada 5. martā
publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata
rezultātus par Spāniju[9].
Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka
Spānijā pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība,
kuras novēršanai vajadzīga īpaša uzraudzība un
izšķiroša politikas rīcība. Konkrēti – vairākās
jomās pagājušā gadā konstatētās
pārmērīgās nelīdzsvarotības novēršana ir
viennozīmīgi pavirzījusies uz priekšu, un pozitīvās izaugsmes
atjaunošanās ir samazinājusi riskus. Tomēr
nelīdzsvarotības apmērs un savstarpēji saistītais
raksturs, jo īpaši augstais iekšējā un ārējā
parāda līmenis un augstais bezdarba līmenis, nozīmē,
ka vājās puses joprojām pastāv. (8)
Spānija 2014. gada
30. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu
programmu un savu 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas
izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to
savstarpējo saistību. (9)
2014. gada stabilitātes programmā
izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir
līdz 2016. gadam novērst pārmērīgo budžeta
deficītu un 2017. gadā sasniegt vidējā termiņa
mērķi. Programmā ir apstiprināts vidējā
termiņa mērķis, t. i., līdzsvarots budžets
strukturālajā izteiksmē, kas ir tālejošāks
mērķis, nekā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā.
Saskaņā ar programmu ir plānots 2016. gadā
samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP, kas atbilst Padomes
2013. gada 21. jūnija ieteikumā noteiktajam
mērķim, taču, sākot no 2014. gada, programmā
plānotais (pārrēķinātās) strukturālās
bilances ikgadējais uzlabojums ir mazāks par ieteikto uzlabojumu.
Plānā ir paredzēts 2017. gadā gūt pietiekamus
panākumus, lai sasniegtu vidējā termiņa mērķi,
kaut arī ar to var nepietikt, lai sasniegtu šo mērķi tajā
pašā gadā, kā noteikts programmā. Programmā
prognozēts, ka valsts parāda attiecība sasniegs maksimumu
2015. gadā (101,7 % no IKP) un pēc tam sāks
samazināties. Budžeta stratēģija, kas izklāstīta
programmā, kopumā tikai daļēji atbilst Stabilitātes un
izaugsmes pakta prasībām. Programmas, kuru nav sniegusi vai
apstiprinājusi neatkarīga struktūra, budžeta prognožu
pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir lielā mērā
ticams attiecībā uz 2014. gadu, savukārt
attiecībā uz 2015. gadu tas ir pakļauts negatīviem
riskiem salīdzinājumā ar Komisijas 2014. gada pavasara
prognozi. Programmā plānotie IKP izaugsmes rādītāji
2016. un 2017. gadā, šķiet, ir diezgan optimistiski
salīdzinājumā ar pašreizējām aplēsēm par
potenciālo ekonomikas izaugsmes rādītāju un
atlikušajām pēckrīzes ekonomikas korekciju vajadzībām.
Tāpēc negatīvi riski apdraud arī deficīta un
parāda korekciju. Turklāt nav pietiekami precīzi
norādīti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir no
2015. gada sekmēt kopējā deficīta mērķu
sasniegšanu, jo īpaši saistībā ar izmaiņām
nodokļu jomas tiesību aktos atbilstoši plānotajai nodokļu
reformai. Citi riski ir saistīti ar neparedzēto izdevumu
saistībām un ieguvumiem, kas gūti plānoto ietaupījumu
rezultātā vietējā un reģionālajā
līmenī. Balstoties uz Komisijas prognozi, fiskālo pasākumu
apmērs 2013. un 2014. gadā ir par 1,1 procentu punktu
mazāks strukturālās bilances (pārrēķināto)
izmaiņu izteiksmē (kaut gan šo skaitli palielina potenciālā
produkcijas apjoma novērtēšanas metodoloģijas nesenās
izmaiņas) un par 0,4 procentu punktiem mazāks
salīdzinājumā ar to pasākumu apmēru, kuri tika
uzskatīti par vajadzīgiem brīdī, kad tika pieņemts
ieteikums saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūru. Pamatojoties uz savu programmas
novērtējumu un Komisijas prognozi saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka budžeta
stratēģijas pamatā esošie pasākumi vēl vairāk
jākonkretizē un ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai
pilnībā izpildītu Padomes ieteikumu saskaņā ar
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. (10)
Fiskālo strukturālo pasākumu
jomā ir gūti panākumi ziņošanā par budžeta izpildi un
koriģējošo pasākumu piemērošanā saistību
nepildošajām administratīvajām iestādēm; taču
joprojām ir iespējams īstenot Spānijas Budžeta
stabilitātes konstitucionālajā likumā izklāstītos
papildu izpildes mehānismus attiecībā uz saistību
nepildošajiem reģioniem. Ir veikti jauni pasākumi, lai visos
valdības līmeņos piemērotu komercpiegādātājiem
maksājumu veikšanas vidēju termiņu (30 dienas).
2013. gada novembrī ar likumu tika izveidota neatkarīga
fiskāla iestāde, un 2014. gada februārī tika iecelts tās
priekšsēdētājs. Tomēr šī iestāde nebija
laicīgi sākusi darbu, lai novērtētu 2014. gada
stabilitātes programmu. 2014. gada valsts reformu programmā
arī atzīts, ka jāturpina uzlabot izmaksu lietderību
veselības aprūpes un farmaceitisko izdevumu jomā, piemēram,
centralizēti iegādājoties farmaceitiskās preces,
pārskatot pakalpojumu grozu, izstrādājot digitālus
klīniskus datus vai uzlabojot veselības aprūpes iestāžu
vadību. Tā kā vairuma turpmāk plānoto
fiskālās konsolidācijas pasākumu pamatā ir izdevumu
ietaupījumi, tad sistemātiska izdevumu pārskatīšana visos
valdības līmeņos palīdzētu noteikt jomas, kurās
ietaupījumus varētu gūt izaugsmi veicinošā veidā,
vienlaikus ņemot vērā visneaizsargātāko
iedzīvotāju vajadzības. (11)
Spānija 2013. gadā pieņēma
jaunus pasākumus, lai samazinātu parādu kropļojošo ietekmi
uzņēmumu nodokļu jomā. 2013. gadā Spānija
guva arī zināmus panākumus, lai uzlabotu nodokļu
saistību izpildi, pastiprinot cīņu pret krāpšanu
nodokļu jomā un nedeklarētu nodarbinātību, taču
joprojām pastāv nopietnas problēmas. 2013. un
2014. gadā Spānija arī samazināja sociālā
nodrošinājuma iemaksas par jauniešu un jaunu darba ņēmēju
pieņemšanu darbā. Pēc tam, kad valdības pilnvarota ekspertu
komiteja nāca klajā ar visaptverošu ziņojumu par nodokļu
reformu, iestādes 2014. gada otrajā ceturksnī plāno
iesniegt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus. Saskaņā ar
2014. gada valsts reformu programmu šo priekšlikumu mērķis
būs modernizēt nodokļu sistēmu, samazināt
aizspriedumus pret nodarbinātību, paātrināt nodokļu
iekasēšanu, sekmēt ekonomikas attīstību, nodrošināt
tirgus viengabalainību un fiskālo neitralitāti un uzlabot
Spānijas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus veicinot
fiskālo konsolidāciju. Šīs reformas izstrāde un
īstenošana būs nozīmīgs faktors turpmākajām
ekonomikas perspektīvām un valsts finansēm. (12)
Finanšu stabilitāti ir sekmējusi banku
nozares rekapitalizācija un pārstrukturēšana, kā arī
tas, ka tika īstenota 2012. gada jūlijā pieņemtā
ESM programma finanšu iestāžu rekapitalizācijai; šī programma
tika pabeigta 2014. gada 22. janvārī. Tomēr finanšu
nozare Spānijā vēl aizvien saskaras ar ievērojamām
problēmām, kas rūpīgi jāuzrauga un jārisina.
Turklāt banku labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi
tiek tikai pakāpeniski attiecināti uz MVU finansēšanu.
Nākotnē jānodrošina, ka kredīti arī turpmāk tiek
piešķirti dzīvotspējīgām ekonomikas nozarēm, jo
privātajā sektorā turpinās samazināties aizņemto
līdzekļu īpatsvars. Iestādes ir veikušas vairākus
pasākumus, lai uzlabotu uzņēmumu pieeju banku un ārpusbanku
finansējumam un atvieglotu uzņēmumu parādu
pārstrukturēšanu, taču ir vajadzīgi turpmāki politikas
pasākumi. (13)
Darba tirgū ir konstatējamas zināmas
stabilizācijas pazīmes, un 2014. gadā ir paredzama
mērena atveseļošanās ar pieaugošu nodarbinātības un
zemāku bezdarba līmeni. Tomēr bezdarba līmenis vēl
aizvien ir ļoti augsts – 2013. gadā vidēji 26,1 %.
Īpašas bažas rada augstais jauniešu bezdarba līmenis (54,3 %) un
ievērojamais ilgtermiņa bezdarba līmenis (49,7 % no
kopējā bezdarbnieku skaita 2013. gadā); ilgtermiņa
bezdarba līmenis ir īpaši augsts gados vecāku un
mazkvalificētu darba ņēmēju vidū. Pieejamie 2012. gada
darba tirgus reformas izvērtējumi liecina, ka reforma – kopā ar
sociālo partneru apņemšanos ievērot 2012.–2014. gadā
algu mērenību – ir palīdzējusi uzņēmumiem
nodrošināt lielāku iekšējo elastību un ierobežot darbvietu
skaita samazināšanu, uzņēmumu līmenī piešķirot
prioritāti darba koplīgumiem un paplašinot uzņēmumu
iespējas izstāties no koplīguma. Reformas rezultātā ir
arī samazinātas kompensācijas izmaksas par netaisnīgu
atlaišanu no darba, tā ir palīdzējusi samazināt tiesā
apstrīdēto atlaišanas gadījumu skaitu, un ar reformu ir ieviests
jauns līguma veids, lai sekmētu stabilu pieņemšanu darbā
mazos un vidējos uzņēmumos (MVU). 2013. gadā un
2014. gada sākumā tika ieviesti turpmāki pasākumi,
kuru mērķis ir atvieglot stabilu nepilnas slodzes nodarbinātību
un samazināt pagaidu sociālā nodrošinājuma iemaksas par
jauniem beztermiņa līgumiem. Tomēr nopietna problēma
Spānijas darba tirgū vēl aizvien ir segmentācija,
dažādo līgumu veidu skaits joprojām ir liels, un atlaišanas
pabalstu izmaksu starpība starp fiksēta termiņa līgumiem un
beztermiņa līgumiem pat pēc reformas vēl aizvien ir viena
no lielākajām Eiropas Savienībā. Aktīva darba tirgus
politikas jomā ir gūti panākumi, tostarp tika apstiprināts
ikgadējais nodarbinātības plāns (PAPE). Tomēr
pasākumi, kuru mērķis ir modernizēt un pastiprināt
valsts nodarbinātības dienestu, šķiet, atpaliek no grafika, kas
varētu traucēt sekmīgu jaunās sistēmas
īstenošanu. Ir aizkavējusies vienotā nodarbinātības
portāla darbības uzsākšana pilnā apmērā. Ir
gūti panākumi sadarbības pastiprināšanā ar
privātām nodarbinātības aģentūrām, taču
ir vajadzīgi turpmāki centieni. (14)
Izglītības un apmācības
neatbilstība darba tirgus vajadzībām un lielais to bezdarbnieku
īpatsvars, kuriem nav oficiālas kvalifikācijas (35,2 %),
ietekmē augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū, kā arī
ilgstošo bezdarbu. To jauniešu īpatsvars, kuri nav nedz nodarbināti,
nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā,
vēl joprojām ir augstāks nekā vidēji ES un ir strauji
palielinājies. Arī to skolnieku un studentu īpatsvars, kuri
priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību,
vēl aizvien ir ļoti liels (23,5 %), kaut arī tas
samazinās. Augstākās izglītības iegūšanas
līmenis ir ilgtspējīgs, taču profesionālās
izglītības un apmācības un māceklības shēmas
netiek pietiekami izmantotas, un vidējās profesionālās
izglītības un apmācības izglītības absolventu
prasmes atpaliek no ES vidējā rādītāja. Spānija
arī veic darbu saistībā ar pasākumiem, kuru
mērķis ir sekmēt jauniešu nodarbinātību. Tagad tiek
īstenota 2013. gada martā iesniegtā Valsts jauniešu
nodarbinātības un uzņēmējdarbības
stratēģija 2013.–2016. gadam, kaut arī vēl
jāievieš daži pasākumi. Balstoties uz šo stratēģiju,
Spānija ir rīkojusies, lai saskaņā ar Garantijas jauniešiem
shēmu cīnītos pret jauniešu bezdarbu. Zināmi panākumi
ir konstatēti saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis
ir cīnīties pret priekšlaicīgu mācību
pārtraukšanu un veicināt duālu profesionālo
izglītību un apmācību, taču joprojām būtiska
ir pilnīga īstenošana un finansējuma efektīva izmantošana.
Duālās profesionālās apmācības jomā ir
vajadzīga turpmāka koordinācija starp visām
iesaistītajām personām (tostarp lēmumu pieņēmējiem
un apmācības organizētājiem visos valdības
līmeņos, kā arī darba devējiem), lai pilnveidotu
sistēmu, panāktu labāku apmācības atbilstību
darba tirgus vajadzībām un garantētu duālās
profesionālās izglītības un apmācības modeļu
savietojamību starp dažādiem reģioniem. (15)
Spānija nesasniedz ES vidējo līmeni
attiecībā uz svarīgākajiem rādītājiem, ar
kuriem mēra nabadzību un sociālo atstumtību (īpaši
apdraudēti ir bērni un jaunieši); galvenais šīs situācijas
iemesls ir stāvoklis darba tirgū, kā arī ierobežotā
sociālās aizsardzības efektivitāte nabadzības
samazināšanas jomā. Krīzes rezultātā Spānijā
tika konstatēts arī viens no lielākajiem
mājsaimniecību bruto izmantojamo ienākumu samazinājumiem un
viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības
rādītājiem Eiropas Savienībā. Svarīgākie
uzdevumi ir vienkāršot sociālās palīdzības
pieprasīšanas procedūras un uzlabot pārvaldību un
iestāžu savstarpējo koordināciju valsts,
reģionālajā un vietējā līmenī.
2013.–2016. gada valsts rīcības plānā par sociālo
iekļaušanu ir paredzēts piemērots politikas satvars, lai
pielāgotu aktīva darba tirgus politikas pasākumus no darba
tirgus attālinātajiem cilvēkiem, novērstu bērnu
nabadzību un uzlabotu ģimenes atbalsta dienestu efektivitāti.
Turklāt sociālajai palīdzībai un pabalstiem ir ierobežota
resursu pārdales ietekme uz dažādām apdraudētajām
grupām, kas liecina par to, ka pasākumi nav pietiekami
mērķtiecīgi. Raitu pāreju no sociālās
palīdzības saņemšanas uz reintegrāciju darba tirgū
kavē arī nepietiekama koordinācija starp
nodarbinātības un sociālajiem dienestiem (tostarp
reģionālajā un vietējā līmenī) un
administratīvais slogs saistībā ar pieeju minimālo
ienākumu shēmām. (16)
Spānija ir guvusi panākumus, īstenojot
strukturālās reformas izaugsmes un konkurētspējas
veicināšanai, kas kopumā atbilst 2013. gada valsts reformu
programmā iekļautajiem plāniem. 2013. gada decembrī
tika pieņemts likums par tirgus vienotības garantiju, un pašlaik
norit tā sarežģītā īstenošana. 2013. gada
rudenī pieņemtais likums par uzņēmējdarbību ir
arī ieviesis uzlabojumus saistībā ar uzņēmumu
maksātnespējas regulējumu un elastīgākiem
uzņēmumu veidiem, kā arī attiecībā uz
uzņēmumu internacionalizācijas atbalsta shēmu
racionalizāciju. Ir paplašinājusies ātru licencēšanas
procedūru izmantošana, tādējādi vienkāršojot nelielu
mazumtirdzniecības veikalu atvēršanu, un ir veikti citi
pasākumi, lai atvieglinātu uzņēmumu licencēšanu.
Tomēr vēl joprojām nav pieņemti sekundārie
tiesību akti, ar kuriem atļauj 2013. gada septembra
uzņēmējdarbības likumā noteiktajos īsākajos
termiņos izveidot privātas sabiedrības ar ierobežotu
atbildību, izmantojot vienas pieturas aģentūras. Turklāt,
ņemot vērā Spānijas atpalicību no citām eurozonas
valstīm attiecībā uz uzņēmumu lielumu, jāturpina
pārskatīt regulatīvie šķēršļi uzņēmumu
izaugsmei, tostarp nodokļu jomā. Ilgi gaidītā
profesionālo pakalpojumu reforma ir aizkavējusies un ir jāpaātrina.
Nav veikti pasākumi, lai atceltu ierobežojumus lielu
mazumtirdzniecības veikalu izveidei. Spānijas pētniecības
un inovācijas sistēmai jāpalielina savu zinātnisko
rezultātu kvalitāte, jāpastiprina valsts un privātā
sektora sadarbība un jāatvieglina pētniecības un
inovācijas rezultātu pārvēršana komerciālos produktos.
Spānijas valdība 2013. gadā pieņēma
zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas valsts
stratēģiju, kurai vēl aizvien ir vajadzīgs atbalsts no
valsts finansējuma. Turklāt joprojām nav izveidota jaunā
valsts pētniecības aģentūra, kuras uzdevums ir
efektīvi pārvaldīt valsts finansējumu pētniecības
un izstrādes jomā. (17)
Elektroenerģijas tarifu deficīta
novēršanai ir veikti būtiski pasākumi (jo īpaši samazinot
sistēmas izmaksas), kaut gan konkrētā reformas ietekme – it
īpaši atjaunojamo energoresursu jomā – vēl nav pilnībā
skaidra. Valdība izvērtē iespējas līdz minimumam
mazināt negatīvās sekas, kas varētu rasties valsts
finansēm maksas autoceļu maksātnespējas dēļ.
Iestādes ir izveidojušas datubāzi ar ekonomikas, vides, transporta
jomas un citiem rādītājiem, kuri sekmē analīzi pirms
ieguldījumu veikšanas infrastruktūrā, taču nav vēl
izveidojušas neatkarīgu novērošanas struktūru, kas palīdz
novērtēt lielus infrastruktūras projektus, kuri plānoti
nākotnē. Efektīvu konkurenci pasažieru un kravu dzelzceļa
pārvadājumu pakalpojumu jomā joprojām kavē tehniski un
juridiski šķēršļi, tādējādi neļaujot
efektīvi izmantot esošo bagātīgo infrastruktūru. (18)
Valsts pārvaldes reforma virzās uz
priekšu. 2013. gada decembrī tika pieņemta valsts
vietējās pārvaldes reforma, un pašlaik darbojas ekspertu
komiteja valsts pārvaldes reformas jomā, kas turpinās darbu
2014. un 2015. gadā. Tiesu sistēmas reforma ir dažādos
pabeigšanas un/vai īstenošanas posmos un ir jāpabeidz. Nesenie
pasākumi korupcijas apkarošanas jomā cita starpā ir
2013. gada decembrī pieņemtais likums par pārredzamību,
sabiedrības piekļuvi informācijai un labu pārvaldību,
kā arī divi likumprojekti par partiju finansējuma
uzraudzību un augsta līmeņa amatpersonu atbildību. Pašlaik
tiek īstenots 2012.–2014. gada valsts plāns pret nelikumīgu
nodarbinātību un krāpniecību sociālā
nodrošinājuma jomā. Spānija ir arī paplašinājusi savu
starptautisko nolīgumu tīklu, lai apmainītos ar nodokļu
aprēķiniem vajadzīgo informāciju, un uzsākusi projektu
ar privātiem uzņēmumiem, lai izvērtētu iespējamos
uzlabojumus nodokļu atvieglojumu sistēmas pārvaldībā. (19)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi
visaptverošu analīzi par Spānijas ekonomikas politiku. Tā ir
izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu.
Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību
ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās
politikas izveidē Spānijā, bet arī to atbilstību ES
noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka
jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā
ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos
valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas
ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir
atspoguļoti 1. līdz 8. ieteikumā. (20)
Ņemot vērā šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi Spānijas stabilitātes programmu, un
tās atzinums[10]
ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā. (21)
Ņemot vērā Komisijas
padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir
izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu.
Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
6. pantu ir atspoguļoti 1., 2., 3., 4., 6., 7. un
8. ieteikumā. (22)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī
veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz
to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti
dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Spānijai būtu
arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu
īstenošana, AR ŠO IESAKA Spānijai
laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties
šādi. 1. Sākot
no 2014. gada, pastiprināt budžeta stratēģiju, jo
īpaši pilnībā precizējot pamata pasākumus
2015. gadam un turpmākajam laikposmam, lai tādējādi līdz
2016. gadam ilgtspējīgā veidā novērstu
pārmērīgo budžeta deficītu, veicot strukturālās
korekcijas, kas paredzētas Padomes ieteikumā atbilstoši
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.
Ilgstošai fiskālās nelīdzsvarotības korekcijai ir nepieciešams
ticamā veidā īstenot vērienīgas strukturālās
reformas, lai palielinātu pielāgošanās spējas un
veicinātu potenciālo izaugsmi un nodarbinātību. Pēc
pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas veikt
strukturālās korekcijas, lai sasniegtu vidējā termiņa
mērķi (katru gadu vismaz 0,5 % vai vairāk, ja ekonomiskie
apstākļi ir labvēlīgi), vai vajadzības
gadījumā nodrošināt parādsaistību noteikuma
ievērošanu, lai panāktu, ka augstā vispārējās
valdības parāda attiecība sāk ilgtspējīgi
samazināties. Nodrošināt, ka jaunā neatkarīgā
fiskālā iestāde pēc iespējas ātrāk
kļūst pilnībā darbotiesspējīga, un
nodrošināt, ka Budžeta stabilitātes konstitucionālajā
likumā paredzētie preventīvie, koriģējošie un izpildes
pasākumi tiek pilnībā īstenoti visos valdības
līmeņos, tostarp novēršot publiskā sektora komerciālos
parādus. Līdz 2015. gada februārim veikt sistemātisku
pārskatu par izdevumiem visos valdības līmeņos, lai
nodrošinātu publiskā sektora izdevumu efektivitātes un
kvalitātes uzlabošanu. Turpināt palielināt izmaksu lietderību
veselības aprūpes nozarē, jo īpaši vēl vairāk
racionalizējot izdevumus par zālēm (tostarp slimnīcās)
un pastiprinot koordināciju starp dažādiem aprūpes veidiem,
vienlaikus saglabājot neaizsargātākajām grupām pieeju
šai nozarei. Līdz 2014. gada beigām pieņemt visaptverošu
reformu nodokļu jomā, lai panāktu, ka nodokļu sistēma
ir vienkāršāka un vairāk rosina izaugsmi un darbvietu izveidi,
vides saglabāšanu un ieņēmumu stabilitāti. Šajā nolūkā
ieņēmumi ir jāpārorientē uz nodokļiem ar
mazāku kropļojošu ietekmi, piemēram, patēriņa un vides
nodokļiem (piemēram, degvielas nodokļiem) un regulāriem
īpašuma nodokļiem; jāatceļ neefektīvi izdevumi
iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļu
jomā; jāizvērtē iespēja samazināt darba
devēju sociālā nodrošinājuma iemaksas, jo īpaši slikti
atalgota darba gadījumā; jāturpina samazināt parādu
kropļojošo ietekmi uzņēmumu nodokļu jomā; jāveic
pasākumi, lai nepieļautu to, ka nodokļu sistēma kavē netraucētu
Spānijas iekšējā tirgus darbību. Pastiprināt
cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. 2. Pabeigt krājbanku
nozares reformu attiecībā uz sekundāro tiesību aktu
pieņemšanu un pabeigt valstij piederošo krājbanku
pārstrukturēšanu, lai tādējādi paātrinātu to
pilnīgu atveseļošanu un atvieglinātu to atgriešanos
privātā īpašumā. Atbalstīt banku centienus
saglabāt spēcīgus kapitāla rādītājus,
uzraudzīt Sareb darbību, lai nodrošinātu aktīvu
laicīgu pārdošanu, vienlaikus pēc iespējas samazinot
izmaksas, kas jāsedz nodokļu maksātājiem. Pabeigt
šobrīd veicamos pasākumus ar mērķi paplašināt MVU
piekļuvi finansējumam, jo īpaši pabeidzot pašreizējos
pasākumus ārpusbanku finanšu starpniecības uzlabošanai.
Novērst atlikušos trūkumus uzņēmumu
maksātnespējas regulējumā, jo īpaši uzlabojot
maksātnespējas administratoru zināšanas un palielinot tiesu
sistēmas jaudu izskatīt maksātnespējas lietas un
izstrādāt pastāvīgu regulējumu personu
maksātnespējas jomā. 3. Veikt jaunus pasākumus,
lai samazinātu darba tirgus segmentāciju par labu stabilām un
kvalitatīvām darbvietām, tostarp samazinot darba līgumu
veidu skaitu un nodrošinot, ka līdzsvarotā veidā tiek izmantotas
ar atlaišanu no darba saistītās tiesības. Turpināt
regulāri uzraudzīt darba tirgus reformas. Veicināt tādu
reālās algas attīstību, kas atbilst darbvietu izveides
mērķim. Saistībā ar bezdarbnieka pabalstiem uzsvērt
darba meklēšanas prasību. Uzlabot aktīva darba tirgus politikas
(tostarp darbā pieņemšanas subsīdiju) efektivitāti un
mērķtiecīgumu, jo īpaši attiecībā uz
personām, kurām ir grūtāk piekļūt
nodarbinātībai. Pastiprināt koordināciju starp darba tirgus
un izglītības un apmācības politiku. Paātrināt
valsts nodarbinātības dienestu modernizāciju, lai
nodrošinātu efektīvu individuālu konsultēšanu,
piemērotas apmācības un darba atrašanu atbilstoši prasmēm,
veltot īpašu uzmanību ilgtermiņa bezdarbniekiem. Līdz 2014. gada
beigām nodrošināt efektīvu publiskā un privātā
sektora sadarbību darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā un
uzraudzīt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināt
efektīvu vienotā nodarbinātības portāla darbību
un apvienot to ar turpmākiem pasākumiem darbaspēka
mobilitātes atbalstam. 4. Īstenot Jauniešu
uzņēmējdarbības un nodarbinātības
2013.–2016. gada stratēģiju un izvērtēt tās
efektivitāti. Piedāvāt jauniešiem kvalitatīvas darba,
mācekļa prakses un stažēšanās iespējas un
attiecināt šos piedāvājumus arī uz nereģistrētiem
gados jauniem bezdarbniekiem saskaņā ar mērķiem, kas
noteikti Garantijas jauniešiem shēmā. Efektīvi īstenot
jaunās shēmas izglītības jomā, lai uzlabotu pamatskolas
un vidusskolas izglītības kvalitāti. Uzlabot norādes un
palielināt atbalstu to jauniešu grupām, kurus apdraud
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Palielināt
profesionālās izglītības, apmācības un
augstākās izglītības atbilstību darba tirgus
vajadzībām, jo īpaši pastiprinot sadarbību ar darba
devējiem un atbalstot meistaru un pasniedzēju apmācību. 5. Īstenot
2013.–2016. gada valsts rīcības plānu par sociālo
iekļaušanu un novērtēt tā efektivitāti, aptverot visus
šā plāna mērķus. Pastiprināt administratīvās
spējas un sadarbību starp nodarbinātības un
sociālajiem dienestiem, lai piedāvātu integrētus
risinājumus, kuru mērķis ir atbalstīt bezdarba
apdraudētās personas, un pilnveidotu procedūras, lai
sekmētu pāreju no minimālo ienākumu shēmām uz darba
tirgu. Sociālo pārvedumu progresivitātes un efektivitātes
nodrošināšanas nolūkā uzlabot ģimenes atbalsta shēmu
mērķtiecīgumu un to pakalpojumu kvalitāti, kas
paredzēti mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem,
kurās dzīvo bērni. 6. Nodrošināt, ka Likums
Nr. 20/1013 par tirgus viengabalainību tiek vērienīgi un
raiti īstenots visos pārvaldes līmeņos. Līdz
2014. gada beigām pieņemt profesionālo pakalpojumu un
profesionālo apvienību vērienīgu reformu, ar kuru tiek
noteiktas profesijas, kam ir vajadzīga reģistrācija profesionālā
organizācijā, kā arī profesionālo struktūru
pārredzamība un atbildība, un ar kuru tiek liberalizētas
nepamatoti ierobežotas profesionālas darbības un nodrošināta
tirgus viengabalainība attiecībā uz piekļuvi
profesionāliem pakalpojumiem un to veikšanu Spānijā. Vēl
vairāk saīsināt uzņēmuma izveidei vajadzīgo
procedūru ilgumu un samazināt šo procedūru izmaksas un skaitu.
Atcelt nepamatotus ierobežojumus izveidot mazumtirdzniecības telpas ar
lielu platību, jo īpaši pārskatot esošos reģionālos
plānošanas noteikumus. Noteikt finansējuma avotus jaunajai
zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas valsts
stratēģijai un nodrošināt, ka darbu sāk jaunā valsts
pētniecības aģentūra. 7. Pēc reformas
pieņemšanas 2013. gadā nodrošināt, ka, sākot no
2014. gada, tiek efektīvi novērsts deficīts
elektroenerģijas sistēmā, tostarp vajadzības gadījumā
veicot turpmākus strukturālus pasākumus. Risināt maksas
autoceļu maksātnespējas problēmu tā, lai līdz
minimumam mazinātu izmaksas valstij. Līdz 2014. gada beigām
izveidot neatkarīgu novērtēšanas punktu, lai sekmētu
turpmāku lielu infrastruktūras projektu izvērtējumu. Veikt
pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci kravu un
pasažieru dzelzceļa pakalpojumu jomā. 8. Visos valdības
līmeņos īstenot ieteikumus, kurus izteica komiteja valsts
pārvaldes reformas jomā. Pastiprināt kontroles mehānismus
un palielināt administratīvo lēmumu pārredzamību, jo
īpaši reģionālajā un vietējā līmenī.
Pabeigt un cieši uzraudzīt šobrīd veicamos pasākumus
cīņā pret ēnu ekonomiku un nedeklarētu
nodarbinātību. Pieņemt sāktās tiesu iestāžu
struktūras un tiesu kartes reformas un nodrošināt pieņemto
reformu īstenošanu. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2014) 410 final. [4] P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129. [5] OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp. [6] C(2013) 8003 final. [7] COM(2013) 800 final. [8] COM(2013) 790 final. [9] SWD(2014) 80 final. [10] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.