7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 174/50

Ziņotājs

Paul Lindquist (SE/PPE), Lidingö pilsētas padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK

COM(2013) 798 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt spēkā esošos īpašos noteikumus, kas attiecas uz noteiktu darba tiesību direktīvu piemērošanu jūrniekiem, un priekšlikumu direktīvai kopumā vērtē pozitīvi;

2.

norāda, ka laba jūrniecības nozares darbība un tikpat laba jūrnieku darba tirgus darbība ir ļoti svarīga jo īpaši piejūras reģioniem un to iedzīvotājiem;

3.

uzsver, ka garantijām, kas saistītas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 151. pantu, dalībvalstīs būtu iespējami vienādi jāattiecas uz visām darba ņēmēju kategorijām, un uz visu ES jūrniecības nozari – neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī uzņēmums darbojas, – būtu jāattiecina vienādi noteikumi;

4.

uzskata, ka jāpaver dalībvalstīm iespēja ar pārliecinošiem un konkrētiem iemesliem, kas saistīti ar attiecīgajai darbībai raksturīgajām īpatnībām, pamatot atkāpes no darba ņēmēju aizsardzības noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar kādu ES tiesību aktu;

5.

uzskata, ka prasībai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem ir jāpievērš īpaša vērība, ja runa ir par tiesībām, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Kā Komisija norādījusi, pie tām pieskaitāmas tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā un tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem;

6.

uzskata, ka, vērtējot atkāpes no spēkā esošajiem noteikumiem pamatotību, svarīgs apsvērums ir tas, cik lielā mērā dalībvalstis dažādās iespējas ir izmantojušas un kā šīs iespējas ietekmējušas, piemēram, konkurenci jūrniecības nozarē tajās dalībvalstīs, kas izlēmušas direktīvas īstenot, noteikumus attiecinot arī uz jūrniekiem;

7.

atzīmē, ka neviena dalībvalsts, kā redzams, nav ziņojusi par būtisku negatīvu ietekmi, kura, piemēram, būtu saistīta ar kuģu pārreģistrāciju un izmaksu kopējo stāvokli un kuru būtu izraisījusi vienādu noteikumu piemērošana gan jūrniekiem, gan uz sauszemes nodarbinātajiem darba ņēmējiem. Turklāt neviena dalībvalsts, kas noteikumus par informēšanu un uzklausīšanu un citus pašlaik spēkā esošajās direktīvās paredzētos darba ņēmēju aizsardzības noteikumus attiecināja arī uz jūrniekiem, nav ziņojusi, ka tās spēja konkurēt ar ES dalībvalstīm, kuras pieļāvušas vienu vai vairākas atkāpes, būtu mazinājusies;

8.

norāda: tā kā tikai dažas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju pieļaut izņēmumus un atkāpes no spēkā esošo direktīvu noteikumiem par informēšanu un uzklausīšanu, jūrniecības nozarē uz darba devējiem atkarībā no attiecīgā kuģa karoga valsts attiecas atšķirīgi noteikumi;

9.

uzskata, ka joprojām ir jāņem vērā jūrniecības nozares īpašie apstākļi, kas atšķiras no apstākļiem, kuri raksturīgi uz sauszemes veiktai darbībai, jo īpaši attiecīgajai darbībai raksturīgo iezīmju izraisītās tīri praktiskās grūtības pilnībā ievērot obligāto noteikumu par darba ņēmēju aizsardzību, kā arī šīs ievērošanas iespējamā negatīvā ietekme uz ES uzņēmumu konkurenci;

10.

norāda uz Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 2006. gadā pieņemto Konvenciju par darbu jūrniecībā, kas stājās spēkā 2013. gada 30. augustā un ko daudzas valstis jau ratificējušas. Pieņemot Direktīvu 2009/13/EK, ES ir īstenojusi jūrniecības nozares sociālo partneru ES līmenī noslēgto vienošanos par Konvenciju par darbu jūrniecībā. Minētajā direktīvā ir ieļauti obligāti noteikumi, kas ir spēkā visā pasaulē un attiecas uz jūrnieku darba un nodarbinātības nosacījumiem, un radīti priekšnosacījumi, lai konkurences apstākļi jūrniecības nozarē būtu kopumā vienlīdzīgi. Taču direktīvas, ko Komisija tagad ierosina grozīt, ir tālejošākas, un tajās ir iekļauti vēl citi noteikumi par darba ņēmēju aizsardzību saistībā ar Konvenciju par darbu jūrniecībā;

11.

norāda: iespēja Direktīvā Nr. 2008/94/EK paredzētos aizsardzības noteikumus neattiecināt uz zvejniekiem, kuru atlīdzību nosaka nozvejas apjoms, nozīmē, ka attiecīgajā dalībvalstī šai darba ņēmēju kategorijai nav tādu pašu tiesību uz garantētu atalgojumu kā pārējiem darba ņēmējiem; uzskata, ka šādu nevienlīdzīgu attieksmi nevar pamatot ar šīs darbības īpašajiem apstākļiem un tādēļ šāda attieksme būtu jānovērš;

12.

norāda, ka darba ņēmēju tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu ir pamattiesības, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata, ka augstas prasības ir jāizvirza pamatojumam, ko min, lai noteiktām darba ņēmēju kategorijām varētu nepiešķirt tiesības, kuras saskaņā ar ES tiesību aktiem šajā jomā bauda citi darba ņēmēji;

13.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka arī komunikācijas tehnoloģiju attīstības dēļ vairs nevaram uzskatīt, ka pastāv praktiski šķēršļi, kas būtu pamats, lai tos pašus noteikumus par informēšanu un uzklausīšanu neattiecinātu uz jūrniekiem;

14.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir jāatceļ pašlaik spēkā esošajās direktīvās paredzētā iespēja pieņemt izņēmuma noteikumus vai īpašus noteikumus attiecībā uz jūrnieku tiesībām uz informēšanu un uzklausīšanu;

15.

uzskata, ka attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību, ja notiek īpašumtiesību maiņa un kolektīva atlaišana, ir jāņem vērā, ka tie ir īpaši apstākļi, kas izskaidrojami ar jūrniecības nozares īpatnībām. Kuģu pārdošana un pirkšana bieži ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, un bezapkalpes kuģu (berboutu) pirkšana un pārdošana starptautiskajā tirgū ir ierasta prakse;

16.

atzīmē: darba devēju organizācijas un vairākas dalībvalstis norādījušas, ka aizsardzības noteikumu obligāta piemērošana saskaņā ar Direktīvām 2001/23/EK un 98/59/EK jūrniecības nozarei radītu augstākas izmaksas un negatīvi ietekmētu tās spēju konkurēt ar trešo valstu uzņēmumiem, īpaši tad, ja kuģu pirkšana un pārdošana ir uzņēmējdarbības sastāvdaļa. Norādīts arī, ka aizsardzības noteikumu piemērošana tikai politisku apsvērumu dēļ būtu saistīta ar ievērojamām grūtībām;

17.

uzskata, ka iebildes, kas saistītas ar iespējamo negatīvo ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju, – kaut arī dalībvalstis, kuras direktīvās paredzētos aizsardzības noteikumus attiecina uz jūrniekiem, nav ziņojušas par nenoliedzamu negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, – ir jāuztver nopietni. Katra dalībvalsts, ņemot vērā savas kuģniecības praksi un tradīcijas, var vislabāk izvērtēt attiecīga noteikuma obligātas piemērošanas ietekmi;

18.

uzskata, ka arī turpmāk būtu jāļauj dalībvalstīm, ievērojot reģionālos apstākļus, lemt, vai/cik lielā mērā uz jūrniekiem attiecināt aizsardzības noteikumus, kas ir spēkā vienlaikus ar tiesībām uz informēšanu un uzklausīšanu īpašumtiesību nodošanas un/vai kolektīvas atlaišanas gadījumā;

19.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka iespējas atkāpties no Direktīvām 2001/23/EK un 98/59/EK būtu jāierobežo un šāda atkāpšanās būtu jāpieļauj vien tad, ja uzņēmuma īpašumtiesību maiņa izpaužas tikai kā kuģa pārdošana vai kolektīvo atlaišanu pamato ar viena vai vairāku kuģu pārdošanu; arī saistībā ar Direktīvu par kolektīvo atlaišanu piekrīt Komisijas viedoklim, ka izņēmums būtu pieļaujams vienīgi attiecībā uz “risinājuma meklēšanas perioda” (cooling-off period) ilgumu;

20.

pauž šaubas par priekšlikumu grozīt Direktīvu 98/59/EK un ieviest jēdziena “īpašumtiesību nodošana” definīciju, atsaucoties uz Direktīvu 2001/23/EK; uzskata, ka nav iemesla paredzēt iespēju atkāpties no Direktīvā 98/59/EK paredzētā “risinājuma meklēšanas perioda” (cooling-off period), pamatojoties uz to, ka kuģa pārdošana tiek interpretēta kā īpašumtiesību nodošana Direktīvas 2001/23/EK izpratnē. Šādu noteikumu ieviešana varētu arī būtiski palielināt juridisko nenoteiktību, jo iepriekš ir grūti noteikt, vai Direktīvas 2001/23/EK izpratnē īpašumtiesību nodošana ir notikusi vai ne;

21.

norāda, ka priekšlikuma 8. pantā ierosinātais pārejas periods ir diezgan garš. Tā kā priekšlikums attiecas uz to, kā piemērojami Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātie darba ņēmēju aizsardzības noteikumi, turpmākajā ar priekšlikumu saistītajā darbā būtu jāapsver pārejas perioda saīsināšana;

22.

norāda, ka Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu grozīt minētās direktīvas, lai Eiropas Savienībā saskaņotu dažus tajās minētos noteikumus attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību un radītu līdzvērtīgus apstākļus uzņēmumu konkurencei Eiropas Savienībā. Direktīvas var grozīt tikai ES līmenī, un Komiteja uzskata, ka ierosinātie grozījumi atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.