This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0919
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the limitation of emissions of certain pollutants into the air from medium combustion plants
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
/* COM/2013/0919 final - 2013/0442 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām /* COM/2013/0919 final - 2013/0442 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Vispārīgais
konteksts. Priekšlikuma pamatojums un mērķi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par
vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz
2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem
planētas resursiem"[1]
ir būtiski stimulējis ES gaisa kvalitātes politikas
pārskatīšanas procesu, it sevišķi aspektos, kuros tas
norādīja uz vajadzību pieņemt pasākumus gaisa
piesārņojuma novēršanai tā izcelsmes vietā. Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas
Parlamentam "Programma "Tīru gaisu Eiropā""[2] aicina rīkoties,
lai kontrolētu gaisu piesārņojošu vielu emisijas no
sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā
ievadītā siltumjauda ir no 1 līdz 50 MW (turpmāk
"vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas"),
tādējādi pabeidzot sadedzināšanas iekārtu nozares
tiesisko regulējumu ar mērķi arī palielināt
sinerģiju starp gaisa piesārņojuma politiku un klimata
pārmaiņu politiku. Vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtas izmanto dažādām vajadzībām (tostarp
elektroenerģijas ražošanai, mājokļu / dzīvojamo
ēku apkurei un dzesēšanai, siltuma/tvaika ražošanai
rūpnieciskiem procesiem utt.), un tās ir būtisks sēra
dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu emisiju
avots. Aptuvenais vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu skaits
ES ir 142 986. Kurināmā sadedzināšanu
jaunās mazas jaudas sadedzināšanas iekārtās un
ierīcēs var aptvert noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra
Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu
ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem[3]. Kurināmā
sadedzināšanu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtās no
2013. gada 7. janvāra reglamentē Eiropas Parlamenta un
Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par
rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta
novēršana un kontrole)[4],
savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra
Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu
piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām
sadedzināšanas iekārtām[5]
turpina piemērot esošām lielas jaudas sadedzināšanas
iekārtām līdz 2015. gada 31. decembrim. Gaisu piesārņojošu vielu emisijas no
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām principā nav
reglamentētas ES līmenī, tāpēc ir lietderīgi
spēkā esošos tiesību aktus par sadedzināšanas
iekārtām papildināt ar noteikumiem par šo iekārtu
kategoriju. Atbilstība
pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums ir daļa no jaunā ES
rīcībregulējuma gaisa kvalitātes jomā, kā
noteikts pārskatītajā ES tematiskajā
stratēģijā par gaisa piesārņojumu, un tas ir saskaņā
ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem gudras,
ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes jomā[6] un tos nostiprina. Tiek veikts darbs, lai nodrošinātu MVU
interešu aizsardzību atbilstoši principam "vispirms domāt par
mazajiem uzņēmumiem"[7]. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Apspriešanās
ar ieinteresētajām personām un sabiedrību notika,
izmantojot virkni oficiālu un neoficiālu pasākumu, tostarp divas
tiešsaistes aptaujas, Eirobarometra apsekojumu, kā arī
pastāvīgu dialogu daudzpusējās un divpusējās
sanāksmēs. Apspriešanās ar dalībvalstīm notika
arī Gaisa kvalitātes ekspertu grupas sanāksmēs. Liela
daļa ieinteresēto personu uzsvēra, cik svarīga ir ES
līmenī īstenota avotu kontrole, kas palīdzētu sadalīt
piesārņojuma samazināšanas slogu, un atzinīgi izteicās
par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisiju kontroli,
tomēr norādīja uz vajadzību ierobežot administratīvo
slogu, kas gan attiecībā uz operatoriem, gan kompetentajām
iestādēm varētu kļūt nesamērīgs
pilniesaistes atļauju piešķiršanas sistēmas gadījumā.
Ieinteresēto personu paustie viedokļi ir ņemti vērā,
izstrādājot dažādos variantus vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu emisiju kontrolei. Pirmā tiešsaistes sabiedriskā
apspriešana situācijas apzināšanai tika veikta 2011. gada
beigās, un tās mērķis bija paplašināt politikas
variantu sākotnējās izstrādes informatīvo pamatu.
Tiešsaistes apspriešana sākās 2012. gada 10. decembrī
Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē "Jūsu balss
Eiropā" un ilga 12 nedēļas. Apspriešanā tika
izmantotas divas aptaujas veidlapas: viena īsa aptaujas veidlapa plašai
sabiedrībai un otra — garāka un izvērstāka —
veidlapa ekspertiem un ieinteresētajām personām, kurā
ietverti arī jautājumi par avotu kontroli. Veidlapu kopumā aizpildīja
1 934 plašas sabiedrības pārstāvji, savukārt no
ekspertiem un ieinteresētajām personām tika saņemta
371 atbilde. Šajā pēdējā grupā aptuveni 40 %
atbilžu tika pausta piekrišana, ka ES līmenī ir jāregulē
tādu sadedzināšanas iekārtu emisijas, kuru jauda ir zem
Rūpniecisko emisiju direktīvā (RED) noteiktās 50 MW
robežvērtības, — tam piekrita 20 % uzņēmumu
pārstāvju, 43 % individuālo ekspertu, 48 %
valdību pārstāvju un 55 % NVO. Uzņēmumu un
valdību pārstāvji pauda atbalstu maziesaistes atļauju
piešķiršanas sistēmai vai reģistrācijas sistēmai,
savukārt aptuveni puse individuālo ekspertu un NVO
izvēlējās pilniesaistes atļauju piešķiršanas
sistēmu ar ES mēroga emisijas robežvērtībām. Visa pamatinformācija pieejama šai
iniciatīvai veltītajā tīmekļa vietnē[8]. Ietekmes novērtējuma
rezultāti Ietekmes novērtējumā (IN), kas
veikts saistībā ar tematiskās stratēģijas par gaisa
piesārņojumu pārskatīšanu, norādīts: lai gan
gaisa kvalitātes politikas vispārējā struktūra ir
loģiska un saskaņota, jānodrošina lielāka saskaņotība
avotu kontroles, maksimāli pieļaujamo emisiju un gaisa
kvalitātes standartu praktiskajā īstenošanā, sevišķi
tāpēc, lai nodrošinātu, ka gaisa kvalitātes standartu
sasniegšanu lokālā līmenī neapdraud a) nespēja
ierobežot piesārņojumu no būtiskiem punktveida avotiem vai
produktiem (piemēram, faktiskās emisijas) vai b) augstas fona
koncentrācijas, kas izriet no vispārējā emisiju sloga. Lai tuvotos ES ilgtermiņa
mērķim (pēc 2020. gada) vēl vairāk samazināt
gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un vidi,
tika novērtēti vairāki politikas varianti, lai noskaidrotu,
kāda pasākumu pakete būtu izmaksu ziņā efektīva.
Tā ietvaros tika izskatīti īpaši atlasīti ES
līmenī īstenojami avotu kontroles papildu pasākumi, un
viens no tiem attiecās uz vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu radītajām emisijām. Novērtējumā tika
secināts, ka, pieņemot ES mēroga instrumentu vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu emisiju kontrolei, uz visām dalībvalstīm
tiktu attiecināti tehniskie pasākumi, kuri daudznozaru
analīzē tika novērtēti kā izmaksu ziņā
efektīvi, tāpēc ir nolemts ierosināt leģislatīvu
instrumentu, ar ko šādu iekārtu emisijas tiktu kontrolētas ES
līmenī. Aplūkoti un padziļināti
analizēti tika pieci politikas varianti vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu emisiju kontrolei, un no tiem par
vēlamāko tika izraudzīts variants, kas paredz emisijas
robežvērtības noteikt atbilstoši robežvērtībām, kuras
Direktīvā 2010/75/ES noteiktas iekārtām ar
50–100 MW jaudu, kā arī noteiktas vairākās
dalībvalstīs, un tās papildināt ar vairākām
emisijas robežvērtībām, kuras jaunām iekārtām
noteiktas grozītajā Gēteborgas protokolā[9]. Lai samazinātu
izmaksas, kas saistītas ar slāpekļa oksīdu emisijas
samazinājumu, emisijas robežvērtību pamatā galvenokārt
vajadzētu būt primāro emisiju samazināšanas pasākumu
piemērošanai. Tomēr situācijās, kad gaisa kvalitāte
neatbilst ES standartiem, dalībvalstīm būtu jāpiemēro
stingrāki ierobežojumi. Lai izvairītos no būtiskas
negatīvas ietekmes uz MVU, kuri ekspluatē vairumu vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu, ir izvirzīti vairāki šādas
ietekmes mazināšanas pasākumi: operatoriem nebūs
jāsaņem atļauja, bet būs jāpaziņo par
iekārtas ekspluatāciju kompetentajām iestādēm, kas nodrošinās
reģistrāciju; ir ieteikts arī veikt pakāpenisku
īstenošanu, nosakot esošajām iekārtām ilgāku
pārejas periodu līdz robežvērtību ievērošanai, kā
arī ilgākus pārejas periodus vismazākās jaudas
iekārtu kategorijai; ir paredzēti ierobežoti vai vienkāršoti
monitoringa un ziņošanas pienākumi. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Ierosināto
pasākumu kopsavilkums Priekšlikuma mērķis ir novērst
esošās tiesību aktu nepilnības, paredzot noteikumus par
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Tajā ieviests prasību minimums, saglabājot
administratīvo slogu pēc iespējas mazāku un īpaši
ņemot vērā MVU situāciju. Turpmāk ir sniegta konkrēta
informācija par priekšlikuma pantiem un pielikumiem. 1. pantā
ir skaidri noteikts, ka direktīvas mērķis ir samazināt
sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu
emisijas gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtām, tādējādi samazinot iespējamo risku, ko
šādas emisijas varētu radīt cilvēku veselībai un
videi. 2. pantā
ir noteikta direktīvas darbības joma tādā veidā, lai
izvairītos no pārklāšanās ar
Direktīvu 2009/125/EK vai Direktīvas 2010/75/ES III vai
IV nodaļu, un tas arī nosaka atbrīvojumu no prasību
izpildes attiecībā uz dažām sadedzināšanas
iekārtām, pamatojoties uz to tehniskajām īpašībām
vai lietojumu konkrētās darbībās. 3. pantā
ir definēta šajā direktīvā lietoto terminu nozīme. 4. pants
nosaka kompetentajai iestādei pienākumu reģistrēt
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, pamatojoties uz
operatora paziņojumu. Šāda paziņojuma elementi ir sniegti I pielikumā. 5. pantā
ir izklāstīti noteikumi par emisijas robežvērtībām,
savukārt atbilstošās vērtības, kas piemērojamas
esošajām un jaunajām iekārtām, ir sniegtas
II pielikumā. Lai nodrošinātu pietiekami daudz laika
iekārtu tehniskajai pielāgošanai šīs direktīvas
prasībām, ir ierosināts esošajām sadedzināšanas
iekārtām emisijas robežvērtības piemērot tad, kad
būs apritējis noteikts laikposms pēc šīs direktīvas
piemērošanas dienas. 5. panta 4. punkts paredz, ka
dalībvalstīm ir jāpiemēro stingrākas emisijas
robežvērtības atsevišķām iekārtām zonās, kas
neatbilst gaisa kvalitātes robežvērtībām.
III pielikumā šim nolūkam ir noteiktas
standartvērtības, kas atspoguļo vismūsdienīgāko
iespējamo tehnisko paņēmienu sniegumu. Monitoringa prasības ir
izklāstītas 6. pantā un IV pielikumā. Šo
pielikumu ir ierosināts pielāgot tehnoloģiju un zinātnes
attīstībai, izmantojot deleģētos aktus (saskaņā
ar 14. un 15. pantu). Priekšlikuma 7. un 8. pantā
ir paredzēti noteikumi šīs direktīvas efektīvas
īstenošanas un izpildes nodrošināšanai. Konkrētāk, ir
ieviests noteikums, kas paredz operatoriem pienākumu nekavējoties
ziņot kompetentajai iestādei par neatbilstību
prasībām. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina,
lai operators un kompetentā iestāde veiktu vajadzīgos
pasākumus, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas
prasībām. Turklāt priekšlikums paredz dalībvalstīm
pienākumu nodrošināt sistēmu to vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu vides inspekciju veikšanai, uz kurām
attiecas šī direktīva, vai īstenot citus pasākumus, lai
pārbaudītu minēto iekārtu atbilstību
prasībām. 9. pants
nosaka operatora un kompetentās iestādes saistības
sadedzināšanas iekārtas izmaiņu gadījumā. 10. pants
attiecas uz tiesībām uz informācijas pieejamību,
tāpēc tajā iekļauta atsauce uz Eiropas Parlamenta un
Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par
vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK
atcelšanu[10]. 11. pants
nosaka dalībvalstīm pienākumu noteikt kompetentās
iestādes, kas atbild par šajā direktīvā noteikto
saistību izpildi. 12. pants
nosaka ziņošanas mehānismu. Dalībvalstu pirmajā
ziņojumā Komisijai, kas iesniedzams līdz 2019. gada
30. jūnijam, būs sniegts šīs direktīvas
īstenošanai svarīgu datu kopsavilkums, savukārt turpmākajos
ziņojumos būs sniegta kvalitatīva un kvantitatīva
informācija par šīs direktīvas īstenošanu, visiem
pasākumiem, kas veikti, lai pārliecinātos, ka vidējas
jaudas sadedzināšanas iekārtu darbība atbilst šīs
direktīvas prasībām, un visiem izpildes nodrošināšanas
pasākumiem, kas veikti šajā nolūkā. 13. pants nosaka
arī Komisijas ziņošanas pienākumus. 14. pants
nosaka piemērojamo deleģēšanas procedūru, lai
IV pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju
attīstībai, pieņemot deleģētos aktus,
saskaņā ar 13. pantu. 15., 16. un 17. pants attiecīgi paredz noteikumus par sankcijām, kas
piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri
pieņemti saskaņā ar priekšlikumu, par priekšlikuma
transponēšanu valsts tiesību aktos ne vēlāk kā
xx.xx.xx. un par tā stāšanos spēkā. I pielikumā ir norādīta informācija, kas operatoram ir
jāpaziņo kompetentajai iestādei. II pielikumā ir noteiktas emisijas robežvērtības, kas piemērojamas
esošajām un jaunajām sadedzināšanas iekārtām
saskaņā ar attiecīgi 5. panta 2. punktu un
5. panta 3. punktu. III pielikumā ir sniegtas standartvērtības stingrāku emisijas
robežvērtību piemērošanai saskaņā ar 5. panta
4. punktu. IV pielikumā ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz emisiju
monitoringu. Skaidrojošie dokumenti Turpmāk minēto
iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka ir nepieciešami skaidrojošie
dokumenti, lai informāciju par direktīvas transponēšanu
padarītu kvalitatīvāku. Lai garantētu
direktīvā paredzēto mērķu sasniegšanu (t. i.,
aizsargātu cilvēku veselību un vidi), direktīva noteikti ir
pilnībā un pareizi jātransponē. Ņemot vērā,
ka dažas dalībvalstis jau reglamentē gaisu piesārņojošu
vielu emisijas no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, šī
direktīva, visticamāk, netiktu transponēta ar vienu tiesību
aktu, bet gan ar vairākiem grozījumiem vai jauniem priekšlikumiem
attiecīgajās jomās. Turklāt
direktīvas īstenošana bieži vien notiek ļoti
decentralizēti, jo par direktīvas piemērošanu un dažās dalībvalstīs
pat par tās transponēšanu ir atbildīgas
reģionālās un vietējās iestādes. Iepriekšminētie
faktori varētu palielināt varbūtību, ka direktīva tiks
nepareizi transponēta un īstenota, un tādējādi
sarežģīt Komisijas pienākumu uzraudzīt ES tiesību aktu
piemērošanu. Lai nodrošinātu valsts tiesību aktu atbilstību
direktīvas noteikumiem, ir svarīgi sniegt skaidru informāciju
par direktīvas transponēšanu. Prasība iesniegt skaidrojošos dokumentus var radīt papildu
administratīvo slogu tām dalībvalstīm, kuras savā
darbā izmanto citu pieeju. Tomēr skaidrojošie dokumenti ir
nepieciešami, lai varētu efektīvi pārbaudīt, vai
transponēšana veikta pilnībā un pareizi, kas ir būtiski
iepriekšminēto iemeslu dēļ, un šādu efektīvu
pārbaudi nevar veikt ar pasākumiem, kuri rada mazāku
apgrūtinājumu. Turklāt ar skaidrojošajiem dokumentiem var
ievērojami samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar
Komisijas īstenotu atbilstības kontroli; ja nebūtu šādu
dokumentu, vajadzētu ievērojamus resursus un
vairākkārtēju sazināšanos ar valsts iestādēm, lai
izsekotu transponēšanas metodēm visās dalībvalstīs.
Tādējādi iespējamais papildu administratīvais
slogs — skaidrojošo dokumentu iesniegšana — ir proporcionāls
izvirzītajam mērķim, proti, nodrošināt efektīvu
transponēšanu un pilnībā sasniegt direktīvas
mērķus. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir lietderīgi
lūgt dalībvalstīm, lai tās papildus paziņojumiem par
saviem transponēšanas pasākumiem iesniegtu vienu vai vairākus
dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas noteikumiem un attiecīgajām
valsts transponēšanas instrumentu daļām. Juridiskais pamats Tā kā
direktīvas galvenais mērķis ir vides aizsardzība
saskaņā ar LESD 191. pantu, priekšlikums ir sagatavots,
pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu. Subsidiaritātes un proporcionalitātes
princips un instrumenta izvēle Subsidiaritātes principu piemēro
tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Eiropas Savienības
ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis nevar pietiekami labi
sasniegt priekšlikuma mērķus, un Savienības pasākumi
ļaus labāk sasniegt minētos mērķus turpmāk
norādīto iemeslu dēļ. Lai gan emisijas gaisā bieži rada
pārrobežu piesārņojumu, gaisu piesārņojošu vielu
emisijas no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām pašlaik
principā nav reglamentētas ES līmenī. Šā priekšlikuma
izstrādes galvenais mērķis ir noteikt emisijas
robežvērtības, lai kontrolētu sēra dioksīda,
slāpekļa oksīdu un daļiņu emisijas gaisā no
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kā vides un
visu ES iedzīvotāju aizsardzības standartu minimumu. Tāpēc visām
dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai izpildītu
prasību minimumu; atšķirīgi valstu tiesību akti varētu
apgrūtināt pārrobežu saimniecisko darbību. Rīcība
ES līmenī ir vajadzīga un sniedz pievienoto vērtību
salīdzinājumā ar valstu atsevišķu rīcību. Tāpēc
priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Izraudzītais tiesību akta veids ir
direktīva, jo priekšlikumā ir noteikti vispārēji
mērķi un pienākumi, dalībvalstīm atstājot
pietiekami lielu rīcības brīvību izvēlēties
pasākumus, ar kuriem panākt atbilstību, un detalizēti reglamentēt
to īstenošanu. Tāpēc priekšlikums atbilst
proporcionalitātes principam. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē ES budžetu. 5. IZVĒLES ELEMENTI Priekšlikums attiecas uz
Eiropas Ekonomikas zonai svarīgu jomu, tāpēc būtu tai
jāpiemēro. 2013/0442 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVA par ierobežojumiem attiecībā uz
dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta
1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[12], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru[13], tā kā: (1) Eiropas Parlamenta un Padomes
Lēmumā XXX/XXXX[14]
(Rīcības programma) ir atzīts, ka piesārņojošu vielu
emisijas gaisā pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami
samazinātas, tomēr gaisa piesārņojuma līmenis
daudzās Eiropas daļās joprojām ir problemātisks un
Savienības pilsoņi joprojām ir eksponēti gaisu
piesārņojošām vielām, kas var kaitēt viņu
veselībai un labklājībai. Saskaņā ar
Rīcības programmu ekosistēmas joprojām cieš no
pārmērīgas slāpekļa un sēra nosēdumu
veidošanās, kas saistīta ar emisijām no transporta,
ilgtnespējīgas lauksaimniecības prakses un elektroenerģijas
ražošanas. (2) Lai ikvienam nodrošinātu
veselīgu vidi, Rīcības programmā aicināts
vietējos pasākumus papildināt ar pienācīgiem politikas
pasākumiem gan valsts, gan Savienības līmenī. Tā
nosaka, ka jāpastiprina centieni panākt pilnīgu atbilstību
Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā un
jādefinē stratēģiskie mērķi un rīcība
pēc 2020. gada. (3) Zinātniski
novērtējumi liecina, ka vidējais Savienības pilsoņu
dzīves ilguma samazinājums gaisa piesārņojuma dēļ
ir astoņi mēneši. (4) Piesārņojošu vielu
emisijas, ko rada kurināmā sadedzināšana vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtās, principā netiek reglamentētas
Savienības līmenī, lai gan tās rada aizvien lielāku
daļu gaisa piesārņojuma, it sevišķi tāpēc, ka
klimata un enerģētikas politikas dēļ kā kurināmo
aizvien vairāk izmanto biomasu. (5) Kurināmā
sadedzināšanu mazas jaudas sadedzināšanas iekārtās un ierīcēs
varētu aptvert tiesību akti, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta
un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar
ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju
saistītiem ražojumiem[15].
Kurināmā dedzināšanu lielas jaudas sadedzināšanas
iekārtās no 2013. gada 7. janvāra reglamentē
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES[16], savukārt Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK[17] līdz
2015. gada 31. decembrim joprojām piemēro lielas jaudas
sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas
Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. punkts. (6) Komisijas 2013. gada
17. maija ziņojumā[18]
par pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar
Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 9. punktu un
73. pantu, secināts, ka attiecībā uz kurināmā
dedzināšanu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās ir
konstatējamas acīmredzamas iespējas izmaksu ziņā
efektīvi samazināt emisijas gaisā. (7) Savienības
starptautiskās saistības attiecībā uz gaisa
piesārņojumu ar mērķi mazināt acidifikāciju,
eitrofikāciju, piezemes ozona veidošanos un daļiņu emisijas ir
apstiprinātas Gēteborgas protokolā Konvencijai par
pārrobežu gaisa piesārņojumu lielos attālumos, kas tika
grozīta 2012. gadā, lai stiprinātu esošās saistības
samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu,
amonjaka un gaistošo organisko savienojumu emisijas un noteiktu jaunas
samazināšanas saistības attiecībā uz smalkajām
daļiņām (PM2,5), kas jāsasniedz, sākot ar
2020. gadu. (8) Komisijas
paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam "Programma
"Tīru gaisu Eiropā""[19]
pausts aicinājums rīkoties, lai kontrolētu gaisu
piesārņojošo vielu emisijas no vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām, tādējādi pilnveidojot
sadedzināšanas iekārtu nozares tiesisko regulējumu. Stratēģija
pilnveido piesārņojuma samazināšanas programmu 2020. gadam,
kas noteikta Komisijas 2005. gada 21. septembra paziņojumā
"Tematiskā stratēģija par gaisa
piesārņojumu"[20],
un izvirza negatīvās ietekmes samazināšanas mērķus
laikposmam līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu stratēģiskos
mērķus, būtu jāizveido regulējuma noteikšanas programma,
paredzot arī pasākumus vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu emisiju kontrolei. (9) Šī direktīva
nebūtu piemērojama ar enerģiju saistītiem ražojumiem, uz ko
attiecas īstenošanas pasākumi, kuri pieņemti saskaņā
ar Direktīvu 2009/125/EK vai ar Direktīvas 2010/75/ES III
vai IV nodaļu. Arī dažas citas sadedzināšanas iekārtas
būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas,
pamatojoties uz to tehniskajām īpašībām vai to lietojumu
konkrētās darbībās. (10) Lai nodrošinātu, ka tiek
kontrolētas sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un
daļiņu emisijas gaisā, katra vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārta būtu jāekspluatē tikai tad, ja
to ir vismaz reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties
uz operatora paziņojumu. (11) Lai kontrolētu emisijas
gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām,
šajā direktīvā būtu jānosaka emisijas
robežvērtības un monitoringa prasības. (12) Lai nodrošinātu
pietiekami ilgu laiku pašreizējo vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu tehniskai pielāgošanai šīs direktīvas
prasībām, emisijas robežvērtības minētajām
sadedzināšanas iekārtām būtu jāpiemēro, kad
būs apritējis noteikts laikposms pēc šīs direktīvas
piemērošanas dienas. (13) Saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu
šī direktīva neliedz dalībvalstīm uzturēt
spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus,
piemēram, lai panāktu atbilstību vides kvalitātes
standartiem. Konkrētāk, attiecībā uz zonām, kas
neatbilst gaisa kvalitātes robežvērtībām,
dalībvalstīm būtu jāpiemēro stingrākas emisijas
robežvērtības, piemēram, šīs direktīvas
III pielikumā noteiktās standartvērtības,
tādējādi arī Savienībā veicinot ekoinovāciju
un uzlabojot uzņēmumu — jo īpaši mazu un vidēju
uzņēmumu — piekļuvi tirgum. (14) Dalībvalstīm
būtu jānodrošina, lai šīs direktīvas prasību
neievērošanas gadījumā vajadzīgos pasākumus veiktu gan
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, gan
kompetentā iestāde. (15) Lai ierobežotu slogu maziem un
vidējiem uzņēmumiem, kas ekspluatē vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas, operatoriem noteiktajiem administratīvajiem
pienākumiem par paziņošanu, monitoringu un ziņošanu,
vajadzētu būt samērīgiem, līdztekus ļaujot
kompetentajām iestādēm efektīvi veikt atbilstības
verifikāciju. (16) Lai nodrošinātu, ka
dalībvalstu sniegtā informāciju par šīs direktīvas
īstenošanu ir konsekventa un saskaņota, un veicinātu
informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju,
Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību būtu
jāizstrādā elektronisks ziņošanas instruments, kas
dalībvalstīm būtu pieejams arī iekšējai lietošanai valsts
ziņošanas un datu pārvaldības vajadzībām. (17) Lai noteikumus pielāgotu
zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, būtu
jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar ko
pielāgo IV pielikumā izklāstītos noteikumus par
emisiju monitoringu, saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir jo
sevišķi svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus,
atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un
izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina
vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (18) Ņemot vērā, ka
šīs direktīvas mērķus — proti, uzlabot vides
kvalitāti un cilvēku veselību — nevar pietiekami labi
sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tāpēc
minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības
līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā
pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā
direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir
vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. (19) Šajā direktīvā
ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs
direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai tiktu piemērots
Pamattiesību hartas 37. pants par vides aizsardzību. (20) Saskaņā ar
dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo
politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[21] dalībvalstis ir
apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par
transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus
dokumentus, kas paskaidro saistību starp direktīvas elementiem un
attiecīgajām valsts transponēšanas instrumentu daļām.
Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu
dokumentu nosūtīšana ir pamatota, IR PIEŅĒMUŠI ŠO
DIREKTĪVU. 1. pants
Priekšmets Šī direktīva paredz noteikumus, lai
kontrolētu sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un
daļiņu emisijas gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtām, un tādējādi samazinātu emisijas
gaisā un iespējamo risku, ko šādas emisijas varētu
radīt cilvēku veselībai un videi. 2. pants
Darbības joma 1. Šo direktīvu
piemēro sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā
ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par
1 MW un mazāka par 50 MW (turpmāk "vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas"), neatkarīgi no tajās
izmantotā kurināmā veida. 2. Šo direktīvu
nepiemēro: (a)
sadedzināšanas iekārtām, uz
kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III vai IV nodaļa; (b)
ar enerģiju saistītiem ražojumiem, uz
kuriem attiecas īstenošanas pasākumi, kas pieņemti
saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ja šie īstenošanas
akti nosaka to piesārņojošo vielu emisijas robežvērtības,
kas uzskaitītas šīs direktīvas II pielikumā; (c)
sadedzināšanas iekārtām, kurās
degšanas gāzveida produktus izmanto priekšmetu vai materiālu tiešai
apsildei, žāvēšanai vai jebkāda cita veida apstrādei; (d)
pēcdedzināšanas iekārtām, kas
paredzētas atlikumgāzu attīrīšanai sadedzinot, ja tās
nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; (e)
tehniskajām ierīcēm, kas
paredzētas sauszemes transportlīdzekļu, kuģu vai gaisa
kuģu piedziņai; (f)
sadedzināšanas iekārtām, uz
kurām attiecas īstenošanas pasākumi, kas pieņemti
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 1069/2009[22],
ja šie īstenošanas akti nosaka to piesārņojošo vielu emisijas
robežvērtības, kas uzskaitītas šīs direktīvas
II pielikumā. 3. pants
Definīcijas Šajā
direktīvā piemēro šādas definīcijas: (2)
"emisija" ir vielu izvadīšana no
sadedzināšanas iekārtas gaisā; (3)
"emisijas robežvērtība" ir tas
vielas pieļaujamais daudzums sadedzināšanas iekārtas
atlikumgāzēs, kuru var izvadīt gaisā noteiktā
laikposmā; (4)
"slāpekļa oksīdi" (NOx)
ir slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas
izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2); (5)
"daļiņas" ir jebkādas
formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras
disperģētas gāzē paraugu ņemšanas vietas
apstākļos, kuras var atdalīt, veicot filtrēšanu noteiktos
apstākļos pēc tam, kad iegūts analizējamās
gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras paliek augšpus no filtra un uz
tā pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos; (6)
"sadedzināšanas iekārta" ir
tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu
šādi iegūto siltumenerģiju; (7)
"esoša sadedzināšanas iekārta"
ir sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā pirms
[1 gads pēc transponēšanas dienas]; (8)
"jauna sadedzināšanas iekārta"
ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kas nav esoša sadedzināšanas
iekārta; (9)
"dzinējs" ir gāzes
dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs; (10)
"gāzes dzinējs" ir iekšdedzes
dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā
kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi; (11)
"dīzeļdzinējs" ir
iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar dīzeļa
ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas
aizdedzi; (12)
"divu kurināmo dzinējs" ir
iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un kurš
darbojas saskaņā ar dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro
kurināmo, bet saskaņā ar Oto ciklu, kad izmanto gāzveida
kurināmo; (13)
"gāzturbīna" ir jebkura
rotācijas iekārta, kurā siltumenerģiju pārvērš
mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir
kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba
vielas sakarsēšanai, un turbīna; šis apzīmējums aptver gan
atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas,
kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā
ar papildu kurināšanu vai bez tās; (14)
"kurināmais" ir jebkurš ciets,
šķidrs vai gāzveida degošs materiāls; (15)
"atkritumi" ir jebkura viela vai
priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis
atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties; (16)
"biomasa" ir kāds no šādiem produktiem: (a)
produkti, kuru sastāvā ir tādi augu
izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības,
kurus var lietot kā kurināmo tajos esošās enerģijas
izmantošanai; (b)
šādi atkritumi: (a)
augu atkritumi no lauksaimniecības un
mežsaimniecības; (b)
augu atkritumi no pārtikas
rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju
reģenerē; (c)
šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas
ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tos līdzsadedzina
ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju
reģenerē; (d)
korķa atkritumi; (e)
koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes
atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai
pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai
smagie metāli, un jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas
būvdarbos un būvju nojaukšanas darbos; (17)
"darbības stundas" ir stundās
izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta izvada emisijas
gaisā; (18)
"operators" ir fiziska vai juridiska
persona, kas ekspluatē vai kontrolē sadedzināšanas iekārtu,
vai — ja to paredz valsts normatīvie akti — persona, kurai
deleģēta noteicoša ekonomiska vara pār iekārtas tehnisko
darbību; (19)
"robežvērtība" ir
zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kura
mērķis ir novērst, nepieļaut vai mazināt negatīvu
ietekmi uz cilvēku veselību un/vai uz vidi kopumā, kurš
jāsasniedz noteiktā termiņā un kuru pēc sasniegšanas
nedrīkst pārsniegt, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 2008/50/EK[23];
(20)
"zona" ir dalībvalsts teritorijas
daļa, ko dalībvalsts noteikusi gaisa kvalitātes
novērtēšanas un pārvaldības vajadzībām, kā
noteikts Direktīvā 2008/50/EK. 4. pants
Reģistrēšana 1. Dalībvalstis veic
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas tiek ekspluatētas tikai tad, ja tās
ir reģistrējusi kompetentā iestāde. 2. Reģistrācijas
procedūra ietver vismaz operatora paziņojumu kompetentajai
iestādei par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas
ekspluatāciju vai nodomu šādu iekārtu ekspluatēt. 3. Operators
paziņojumā iekļauj vismaz I pielikumā prasīto
informāciju par katru vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu.
4. Kompetentā iestāde
reģistrē vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu viena
mēneša laikā pēc dienas, kad operators iesniedzis
paziņojumu, un par to informē operatoru. 5. Attiecībā uz
esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām var
noteikt atbrīvojumu no 2. punktā minētā
paziņošanas pienākuma, ja visa 3. punktā minētā
informācija ir darīta pieejama kompetentajām iestādēm. Minētās sadedzināšanas
iekārtas reģistrē līdz [13 mēneši pēc
transponēšanas dienas]. 6. Kompetentās
iestādes reģistrā par katru vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu iekļauj vismaz to informāciju, kas
prasīta I pielikumā, kā arī visu informāciju, kas
iegūta, veicot monitoringa rezultātu verifikāciju vai kādu
citu atbilstības pārbaudi, kura minēta 7. un 8. pantā. 5. pants
Emisijas robežvērtības 1. Neskarot
Direktīvas 2010/75/ES II nodaļu, emisijas
robežvērtības, kas noteiktas II pielikumā, attiecīgos
gadījumos piemēro atsevišķām vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām. 2. No 2025. gada
1. janvāra sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un
daļiņu emisijas gaisā no esošām vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā
ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW, nedrīkst
pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas
II pielikuma 1. daļā. No 2030. gada 1. janvāra sēra
dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu emisijas
gaisā no esošām vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir
5 MW vai mazāka, nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības,
kas noteiktas II pielikuma 1. daļā. Dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu no prasības
nodrošināt atbilstību emisijas robežvērtībām, kuras
sniegtas II pielikuma 1. daļā, attiecībā uz
tādām esošām vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtām, ko ekspluatē ne vairāk kā
500 darbības stundas gadā. Šādā gadījumā
iekārtām, kurās dedzina cieto kurināmo, piemēro
daļiņu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3. 3. Pēc [1 gads
pēc transponēšanas dienas] sēra dioksīda,
slāpekļa oksīdu un daļiņu emisijas gaisā no
jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas
II pielikuma 2. daļā. Dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu no
prasības nodrošināt atbilstību emisijas
robežvērtībām, kuras sniegtas II pielikuma
2. daļā, attiecībā uz jaunām vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām, ko ekspluatē ne vairāk
kā 500 darbības stundas gadā. Šādā
gadījumā iekārtām, kurās dedzina cieto kurināmo,
piemēro daļiņu emisijas robežvērtību, kas ir
100 mg/Nm3. 4. Atsevišķām
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām zonās, kas
neatbilst ES gaisa kvalitātes robežvērtībām, kuras noteiktas
Direktīvā 2008/50/EK, dalībvalstis piemēro emisijas
robežvērtības, pamatojoties uz standartvērtībām, kas
noteiktas III pielikumā, vai stingrākām
vērtībām, ko nosaka dalībvalstis, ja vien Komisijai netiek
pierādīts, ka šādu emisijas robežvērtību piemērošana
prasītu nesamērīgas izmaksas un ka gaisa kvalitātes
plānos, kuri paredzēti saskaņā ar
Direktīvas 2008/50/EK 23. pantu, ir iekļauti citi
pasākumi, kas nodrošina atbilstību gaisa kvalitātes
robežvērtībām. 5. Komisija organizē
informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un
ieinteresētajām personām par standartvērtībām
4. punktā minēto stingrāko emisijas robežvērtību
noteikšanai. 6. Ja operators nevar
ievērot minētās robežvērtības tāpēc, ka
deficīta apstākļos pārtraukts piegādāt
kurināmo ar zemu sēra saturu, kompetentā iestāde
drīkst uz laiku līdz sešiem mēnešiem piešķirt atkāpi
no pienākuma ievērot 2. un 3. punktā noteiktās
sēra dioksīda emisijas robežvērtības attiecībā uz
tādām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām,
kurās parasti izmanto kurināmo ar zemu sēra saturu. Dalībvalstis nekavējoties informē
Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas
saskaņā ar pirmo daļu. 7. Kompetentā iestāde
drīkst piešķirt atkāpi no pienākuma ievērot 2. un
3. punktā noteiktās emisijas robežvērtības, ja
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina
tikai gāzveida kurināmo, izņēmuma kārtā
pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka pēkšņi
pārtraukta gāzes piegāde, un ja minētā iekārta
šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar sekundāru
piesārņojuma samazināšanas iekārtu. Laikposms, uz kādu
šādu atkāpi piešķir, nepārsniedz 10 dienas,
izņemot gadījumus, kad operators pierāda kompetentajai
iestādei, ka atkāpi būtu pamats piešķirt uz ilgāku
laikposmu. Dalībvalstis nekavējoties informē
Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas
saskaņā ar pirmo daļu. 8. Ja vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtā vienlaicīgi izmanto divus vai
vairākus kurināmos, katras piesārņojošās vielas
emisijas robežvērtību aprēķina šādi: (a)
izmanto katram kurināmā veidam
piemērojamo emisijas robežvērtību, kā norādīts
II pielikumā; (b)
nosaka kurināmā īpatsvaram
pielāgotu emisijas robežvērtību, ko iegūst, katru
atsevišķo a) punktā minēto emisijas robežvērtību
reizinot ar katra kurināmā veida ievadīto siltumjaudu un
reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ievadītās
siltumjaudas summu; (c)
saskaita visas kurināmā īpatsvaram
pielāgotās emisijas robežvērtības. 6. pants
Emisiju monitorings un piesārņojuma samazināšanas iekārtu
darbība 1. Dalībvalstis nodrošina,
ka operatori veic emisiju monitoringu, kas atbilst vismaz IV pielikuma
prasībām. 2. Vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto vairāku veidu
kurināmo, emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo
vai kurināmo kombināciju, kas varētu radīt
vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas
normālos ekspluatācijas apstākļos. 3. Visus monitoringa
rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai
kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību
emisijas robežvērtībām. 4. Ja vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību
ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāru piesārņojuma
samazināšanas iekārtu, minētās iekārtas efektīvu
darbību pastāvīgi monitorē un monitoringa rezultātus
reģistrē. 7. pants
Atbilstības pārbaude 1. Dalībvalstis izveido
vides inspekciju sistēmu vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtu pārbaudei vai īsteno citus pasākumus, ar kuriem
pārbauda iekārtu atbilstību šīs direktīvas
prasībām. 2. Vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu operatori kompetentās iestādes
pārstāvjiem sniedz jebkādu palīdzību, kas
pārstāvjiem vajadzīga, lai veiktu inspekcijas un apmeklējumus
klātienē, ņemtu paraugus un vāktu informāciju, kura
tiem vajadzīga pienākumu izpildei saskaņā ar šo
direktīvu. 3. Dalībvalstis veic
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu palaišana, apturēšana un darbības
traucējumi ilgtu pēc iespējas īsāku laiku.
Sekundāras piesārņojuma samazināšanas iekārtas
darbības traucējumu vai bojājumu gadījumā operators
nekavējoties par to informē kompetento iestādi. 4. Neatbilstības
gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka: (d)
operators nekavējoties informē kompetento
iestādi; (e)
operators nekavējoties veic vajadzīgos
pasākumus, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu
iespējami īsākā laikā; (f)
kompetentā iestāde liek operatoram veikt
visus papildpasākumus, kurus kompetentā iestāde uzskata par
vajadzīgiem, lai atjaunotu atbilstību. Ja atbilstību nevar atjaunot,
kompetentā iestāde aptur iekārtas darbību un atsauc
tās reģistrāciju. 8. pants
Monitoringa rezultātu verificēšana 1. Dalībvalstis nodrošina,
ka neviena derīga emisiju vērtība, kas iegūta, veicot monitoringu
saskaņā ar IV pielikumu, nepārsniedz emisijas
robežvērtības, kas noteiktas II pielikumā. 2. Vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādus datus: (g)
neskarot 4. panta 5. punktu,
pierādījumus par paziņošanu kompetentajai iestādei; (h)
pierādījumus par kompetentās
iestādes veiktu reģistrāciju; (i)
šīs direktīvas 6. panta
3. punktā un 6. panta 4. punktā minētos
monitoringa rezultātus; (j)
attiecīgā gadījumā datus par
darbības stundām, kas minētas 5. panta 2. punkta
otrajā daļā; (k)
datus par iekārtā izmantoto kurināmo
un visiem sekundāro piesārņojuma samazināšanas iekārtu
darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem. 3. Šā panta
2. punktā minētos datus glabā vismaz desmit gadus. 4. Šā panta
2. punktā norādītos datus pēc pieprasījuma dara
pieejamus kompetentajai iestādei, lai tā varētu verificēt
atbilstību šīs direktīvas prasībām. 9. pants
Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izmaiņas 1. Operators informē
kompetento iestādi par visām plānotajām vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu izmaiņām, kas varētu ietekmēt
piemērojamās emisijas robežvērtības. Šādu
paziņojumu sniedz vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu veikšanas
dienas. 2. Kad operators ir sniedzis
paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, kompetentā
iestāde šādas izmaiņas reģistrē viena mēneša
laikā. 10. pants
Informācijas pieejamība Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/4/EK[24],
kompetentā iestāde publisko, tostarp internetā, vidējas
jaudas sadedzināšanas iekārtu reģistru. 11. pants
Kompetentās iestādes Dalībvalstis izraugās
kompetentās iestādes, kas atbild par šajā direktīvā
noteikto saistību izpildi. 12. pants
Ziņošana 1. Dalībvalstis līdz
[2 gadi pēc transponēšanas dienas] Komisijai ziņo
I pielikumā norādīto datu kopsavilkumu, sniedzot arī
aplēses par gada kopējām sēra dioksīda, slāpekļa
oksīdu un daļiņu emisijām no šīm iekārtām,
kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām. 2. Dalībvalstis Komisijai
nosūta otro un trešo ziņojumu, kurā ietver atjauninātus
1. punktā minētos datus, attiecīgi līdz
2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim. Saskaņā ar pirmo daļu sagatavotajos
ziņojumos iekļauj kvalitatīvu un kvantitatīvu
informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, visiem
pasākumiem, kas veikti, lai verificētu vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas atbilstību šai
direktīvai, un visiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kas
veikti šajā nolūkā. 3. Komisija
dalībvalstīm dara pieejamu elektroniskas ziņošanas instrumentu,
lai tās varētu iesniegt 1. un 2. punktā minētos
ziņojumus. 4. Komisija divpadsmit
mēnešu laikā pēc 1. un 2. punktā noteikto
ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm iesniedz kopsavilkuma
ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā
informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 5. panta
6. un 7. punktu un 10. pantu. 5. Otrajā Komisijas
kopsavilkuma ziņojumā ietver pārskatu par šīs
direktīvas īstenošanu, īpaši ņemot vērā
nepieciešamību III pielikumā noteiktās
standartvērtības pieņemt par Savienības mēroga
emisijas robežvērtībām, un attiecīgā
gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. 6. Veikt 3.–5. punktā
paredzētos pienākumus Komisijai palīdz Eiropas Vides
aģentūra. 13. pants
Pielikumu grozījumi Komisija tiek pilnvarota pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai
IV pielikumu pielāgotu tehnoloģiju un zinātnes
attīstībai. 14. pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā
pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt
13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai
piešķir uz piecu gadu laikposmu no [spēkā stāšanās
diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu
vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma
beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski
pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments
vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais
trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru
deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā
lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā
norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos
aktus. 4. Tiklīdz tā
pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus
Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar 13. pantu
pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad,
ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas
Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši
iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas
Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt
iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo
laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 15. pants
Sankcijas Dalībvalstis pieņem noteikumus par
sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem,
kuri ir pieņemti saskaņā šo direktīvu, un veic visus
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu.
Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un
atturošas. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai ne
vēlāk kā [transponēšanas diena] un nekavējoties
Komisiju informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos
ietekmē. 16. pants
Transponēšana 1. Dalībvalstu
normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai
izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas
spēkā ne vēlāk kā [datums: 1,5 gadi pēc
stāšanās spēkā]. Dalībvalstis nekavējoties dara
Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. Kad dalībvalstis pieņem minētos
noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci
pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka,
kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis Komisijai
dara zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 17. pants
Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas
spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 18. pants
Adresāti Šī
direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta
vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] COM(2012) 710 final [pēc
pieņemšanas: OV L .., .., ... lpp.] [2] COM(2013) xxx final. [3] OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp. [4] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp. [5] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. [6] Komisijas paziņojums "Eiropa 2020.
Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai
izaugsmei", COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010. [7] Komisijas paziņojums ""Vispirms
domāt par mazākajiem" — Eiropas Mazās
uzņēmējdarbības akts "Small Business Act"",
COM(2008) 394 galīgā redakcija, 25.6.2008. [8] http://ec.europa.eu/environment/air/review_air_policy.htm. [9] ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK)
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos
attālumos Protokols par paskābināšanas, eitrofikācijas un
piezemes ozona līmeņa samazināšanu (1999). [10] OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. [11] OV C .., .., ... lpp. [12] OV C .., .., ... lpp. [13] Eiropas Parlamenta xx.xx.xxxx. nostāja
(OV C .., ... lpp.) un Padomes xx.xx.xxxx. nostāja
pirmajā lasījumā (OV C .., ... lpp.). Eiropas
Parlamenta xx.xx.xxxx. nostāja (OV C .., ... lpp.) un
Padomes xx.xx.xxxx. lēmums. [14] Eiropas Parlamenta un Padomes ... ... ... Lēmums
XXX/XXXX par vispārējo Savienības vides rīcības
programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar
pieejamajiem planētas resursiem" (OV L .., ..,
... lpp.). [15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu,
lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem
ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.). [16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada
24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām
emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)
(OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.). [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada
23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem
attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no
lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309,
27.11.2001., 1. lpp.). [18] COM(2013) 286 final. [19] COM(2013) xxx final. [20] COM(2005) 446 galīgā redakcija. [21] OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp. [22] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības
aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti
cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK)
Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.). [23] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un
tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.). [24] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada
28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas
pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003.,
26. lpp.). PIELIKUMI dokumentam priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVAI par ierobežojumiem
attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām I PIELIKUMS
Informācija, kas
operatoram ir jāpaziņo kompetentajai iestādei 1. Vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtas nominālā ievadītā siltumjauda (MW) 2. Vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtas tips 3. Izmantotā kurināmā veids un
īpatsvars saskaņā ar II pielikumā noteiktajām
kurināmo kategorijām 4. Datums, kurā sākta vidējas
jaudas sadedzināšanas iekārtas ekspluatācija 5. Vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtas vai objekta, kurā to izmanto, darbības nozare (NACE
kods) 6. Paredzamais vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas darbības stundu skaits un
vidējā slodze ekspluatācijas laikā 7. Piemērojamās emisijas
robežvērtības un operatora parakstīta deklarācija,
kurā tas apņemas ekspluatēt iekārtu saskaņā ar
šīm vērtībām, sākot ar attiecīgo 5. pantā
noteikto datumu 8. Ja piemēro 5. panta
2. punkta otro daļu, operatora parakstīta deklarācija,
kurā tas apņemas ekspluatēt iekārtu ne vairāk kā
300 stundas gadā 9. Operatora nosaukums un juridiskā
adrese un, ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta ir
stacionāra, iekārtas atrašanās vieta II PIELIKUMS 5. panta
1. punktā minētās emisijas robežvērtības Visas šajā pielikumā noteiktās
emisijas robežvērtības ir noteiktas pie 273,15 K
temperatūras un 101,3 kPa spiediena pēc korekcijas atbilstoši
atlikumgāzu ūdens tvaika saturam un standartizētam O2
saturam, kas ir 6 % sadedzināšanas iekārtām, kurās
izmanto cieto kurināmo, 3 % sadedzināšanas iekārtām,
kuras nav dzinēji vai gāzturbīnas un kurās izmanto
šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % dzinējiem un
gāzturbīnām. 1. daļa Esošo
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisijas
robežvērtības 1. Emisijas robežvērtības (mg/Nm³)
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, izņemot
dzinējus un gāzturbīnas Piesārņojošā viela || Cietā biomasa || Pārējie cietie kurināmie || Šķidrais kurināmais, izņemot mazutu || Mazuts || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) SO2 || 200 || 400 || 170 || 350 || - || 35 NOX || 650 || 650 || 200 || 650 || 200 || 250 Daļiņas || 30(1) || 30 || 30 || 30 || - || - (1) 45 mg/Nm3
iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir mazāka par vai
vienāda ar 5 MW. 2. Emisijas robežvērtības (mg/Nm³)
dzinējiem un gāzturbīnām Piesārņojošā viela || Iekārtas tips || Šķidrais kurināmais || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) SO2 || Dzinēji un gāzturbīnas || 60 || - || 15 NOX || Dzinēji || 190 (1) || 190 (2) || 190 (2) Gāzturbīnas (3) || 200 || 150 || 200 Daļiņas || Dzinēji un gāzturbīnas || 10 || - || - (1) 1 850 mg/Nm³
šādos gadījumos: i) dīzeļdzinēji, kuru ražošana
tika sākta līdz 2006. gada 18. maijam; ii) divu kurināmo dzinēji
šķidrā kurināmā režīmā. (2) 380 mg/Nm³ divu
kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā. (3) Emisijas
robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze
pārsniedz 70 %. 2. daļa Jaunu
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisijas
robežvērtības 1. Emisijas robežvērtības (mg/Nm³)
vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, izņemot
dzinējus un gāzturbīnas Piesārņojošā viela || Cietā biomasa || Pārējie cietie kurināmie || Šķidrais kurināmais, izņemot mazutu || Mazuts || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) SO2 || 200 || 400 || 170 || 350 || - || 35 NOX || 300 || 300 || 200 || 300 || 100 || 200 Daļiņas || 20(1) || 20 || 20 || 20 || - || - (1) 25 mg/Nm3
iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir mazāka par vai
vienāda ar 5 MW. 2. Emisijas robežvērtības (mg/Nm³)
dzinējiem un gāzturbīnām Piesārņojošā viela || Iekārtas tips || Šķidrais kurināmais || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) SO2 || Dzinēji un gāzturbīnas || 60 || - || 15 NOX || Dzinēji || 190 (1) || 95 (2) || 190 Gāzturbīnas (3) || 75 || 50 || 75 Daļiņas || Dzinēji un gāzturbīnas || 10 || - || - (1) 225 mg/Nm³ divu
kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā
režīmā. (2) 190 mg/Nm³ divu
kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā. (3) Emisijas
robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze
pārsniedz 70 %. III PIELIKUMS Stingrāku
emisijas robežvērtību standartvērtības, kas minētas
5. panta 4. punktā Visas šajā pielikumā noteiktās
emisijas robežvērtības ir noteiktas pie 273,15 K
temperatūras un 101,3 kPa spiediena pēc korekcijas atbilstoši
atlikumgāzu ūdens tvaika saturam un standartizētam O2
saturam, kas ir 6 % sadedzināšanas iekārtām, kurās
izmanto cieto kurināmo, 3 % sadedzināšanas iekārtām,
kuras nav dzinēji vai gāzturbīnas un kurās izmanto
šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % dzinējiem un
gāzturbīnām. Emisijas robežvērtību
standartvērtības (mg/Nm³) vidējas jaudas sadedzināšanas
iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnas Piesārņojošā viela || Nominālā ievadītā siltumjauda (MW) || Cietā biomasa || Pārējie cietie kurināmie || Šķidrais kurināmais || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) NOX || 1–5 || 200 || 100 || 120 || 70 || 120 > 5–50 || 145 || 100 || 120 || 70 || 120 Daļiņas || 1–5 || 10 || 10 || 10 || - || - > 5–50 || 5 || 5 || 5 || - || - Emisijas robežvērtību
standartvērtības (mg/Nm³) dzinējiem un
gāzturbīnām Piesārņojošā viela || Iekārtas tips || Šķidrais kurināmais || Dabasgāze || Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) NOX || Dzinēji || 150 || 35 || 35 Gāzturbīnas (1) || 50 || 20 || 50 (1) Standartvērtība ir
piemērojama tikai tad, ja noslodze pārsniedz 70 %. IV PIELIKUMS Emisiju
monitorings 1. SO2, NOx un
daļiņu periodiski mērījumi ir jāveic vismaz ik
pēc trim gadiem, ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas
nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 1 MW, bet
nesasniedz 20 MW, un vismaz reizi gadā, ja vidējas jaudas
sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā
siltumjauda ir 20 MW vai lielāka, bet mazāka nekā
50 MW. 2. Mērījumi ir obligāti
tikai attiecībā uz piesārņojošām vielām, kuru
emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir
noteiktas II pielikumā. 3. Pirmos mērījumus veic
trīs mēnešu laikā pēc iekārtas
reģistrācijas. 4. Lai novērtētu SO2
emisijas, kā alternatīvu 1. punktā minētajiem SO2
mērījumiem var izmantot citas procedūras, ko verificējusi
un apstiprinājusi kompetentā iestāde. 5. Piesārņojošo vielu
paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus,
kā arī 4. punktā minētās alternatīvās
procedūras veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav
pieejami CEN standarti, izmanto ISO, valstu vai starptautiskus
standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir
līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.