Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013PC0877

    Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

    /* COM/2013/0877 final - 2013/0427 (NLE) */

    52013PC0877

    Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā /* COM/2013/0877 final - 2013/0427 (NLE) */


    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

    Ar Regulu (ES) Nr. 439/2010 tika izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs[1], lai stiprinātu praktisko sadarbību starp dalībvalstīm patvēruma jautājumos, stiprinātu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu un sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas.

    Regulas 24. apsvērumā ir paredzēts, ka "lai sasniegtu tā mērķi, Atbalsta birojam vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice". Šīs valstis tiek sauktas par "asociētajām valstīm".

    Attiecīgi regulas 49. panta 1. punktā paredzēts, ka "Atbalsta birojs ir pieejams Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices dalībai novērotāja statusā. Tiek izstrādāti mehānismi, kuros jo īpaši precizē būtību, apjomu un veidu šo valstu līdzdalībai Atbalsta biroja darbā. Šī kārtība ietver noteikumus par līdzdalību Atbalsta biroja pieņemtajās iniciatīvās, noteikumus par finansiālo ieguldījumu un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem".

    Asociēto valstu piedalīšanās Atbalsta biroja darbā ir ne vien loģisks solis, ņemot vērā to asociēšanu ar Dublinas sistēmu, bet tai ir arī acīmredzama pievienotā vērtība attiecībā uz Atbalsta biroja sniegto atbalstu, piemēram, labākās prakses un speciālo zināšanu apmaiņu, Atbalsta biroja sniegto pastāvīgo un ārkārtas atbalstu, Atbalsta biroja veikto informācijas vākšanu un analīzi, Atbalsta biroja agrīnās brīdināšanas un gatavības sistēmu.

    Uz šāda pamata Komisija 2011. gada 1. jūlijā iesniedza ieteikumu Padomei atļaut Komisijai sākt sarunas ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par starptautiskiem nolīgumiem, ar kuriem izveido šādu kārtību.

    Komisija 2012. gada 27. janvārī saņēma Padomes atļauju sākt sarunas ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par vienošanos par kārtību, kādā minētās valstis piedalās EASO.

    Sarunas notika ar visām asociētajām valstīm kopā. Notika četras sarunu kārtas. Vienošanās projekta galīgais teksts ar Norvēģiju tika parafēts 2013. gada 28. jūnijā.

    Dalībvalstis informēja un ar tām apspriedās attiecīgajās Padomes darba grupās.

    No Savienības puses vienošanās juridiskais pamats ir LESD 74. pants un 78. panta 1. un 2. punkts saistībā ar 218. pantu.

    Komisija vienošanos parakstīja [...]. Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta piekrišana vienošanās parakstīšanai tika dota [...].

    2.           SARUNU REZULTĀTI

    Komisija uzskata, ka mērķi, ko Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, ir sasniegti un ka vienošanās projekts ir Savienībai pieņemams.

    Tā galīgo saturu var apkopot šādi.

    Vienošanās projektā ir paredzēta Norvēģijas pilnīga piedalīšanās Atbalsta biroja darbībās [1. pants], pārstāvētība Atbalsta biroja valdē novērotāja statusā un bez balsstiesībām [2. pants], ikgadējas iemaksas, ko Norvēģija veic Atbalsta biroja budžetā, ikgadējo summu aprēķinot atbilstoši IKP kā procentu no visu to valstu IKP, kuras piedalās Atbalsta biroja darbā [3. pants un I pielikums].

    Turklāt Norvēģija piekrita noteikumiem attiecībā uz iespējamu iemaksas palielinājumu, ja palielinās Savienības ieguldījums [3. pants un I pielikums].

    Turklāt vienošanās projektā paredzēts izveidot komiteju, kuras sastāvā ir Komisijas un asociēto valstu pārstāvji. Efektivitātes labad šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz regulas 49. panta 1. punktu. Komiteja netika minēta sarunu norādēs un tās izveidi lūdza asociētās valstis, lai varētu veikt informācijas apmaiņu un uzraudzīt vienošanās pareizu īstenošanu [11. pants].

    3.           IETEKME UZ BUDŽETU

    Vienošanās projekta 3. pantā un I pielikumā aprakstīti noteikumi saistībā ar Norvēģijas ikgadējām iemaksām Atbalsta biroja budžetā un to iespējamu pielāgošanu situācijai, kas aprakstīta I pielikumā.

    4.           SECINĀJUMS

    Ņemot vērā iepriekš minētos rezultātus, Komisija ierosina Padomei pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas apstiprināt Vienošanos ar Norvēģiju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

    2013/0427 (NLE)

    Priekšlikums

    PADOMES LĒMUMS

    par to, lai noslēgtu Vienošanos ar Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

    tā kā:

    (1)       Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/XXX (...)[3] Komisija [...]  parakstīja Vienošanos starp Eiropas Savienību un Norvēģiju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ņemot vērā tās noslēgšanu.

    (2)       Vienošanās būtu jāapstiprina.

    (3)       Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 21. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās minētās regulas pieņemšanā un tā ir tām saistoša. Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas 49. panta 1. punkts, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

    (4)       Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 22. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Norvēģiju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

    Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.

    2. pants

    Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu/-as, kas ir pilnvarota(s) Eiropas Savienības vārdā veikt Vienošanās 13. panta 1. punktā paredzēto paziņošanu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šīs Vienošanās saistības.

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē,

                                                                           Padomes vārdā —

                                                                           priekšsēdētājs

    PIELIKUMS

    VIENOŠANĀS starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

    EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "ES",

    no vienas puses, un

    NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk "Norvēģija",

    no otras puses,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju[4], turpmāk "Regula", 49. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1) Regulā noteikts, ka, lai sasniegtu tā mērķi, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, turpmāk "Atbalsta birojs", vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, turpmāk "asociētās valstis".

    (2) Norvēģija ir noslēgusi nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tā ir pieņēmusi un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, īpaši Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā[5],

    IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

    1. pants Piedalīšanās apjoms

    Norvēģija pilnībā piedalās Atbalsta biroja darbā, un tai ir tiesības saņemt no Atbalsta biroja atbalsta darbības, kā aprakstīts Regulā un saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.

    2. pants Valde

    Norvēģija ir pārstāvēta Atbalsta biroja valdē kā novērotāja bez balsstiesībām.

    3. pants Finanšu iemaksa

    1. Norvēģija veic iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos, kuras gada summu aprēķina atbilstoši tās iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentu no visu piedalošos valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā.

    2. Šā panta 1. punktā minēto iemaksu piemēro no dienas pēc spēkā stāšanās dienas vai no šīs Vienošanās provizoriskās piemērošanas laika, kas minēts Vienošanās 13. panta 3. punktā. Pirmo iemaksu samazina proporcionāli atlikušajam gada dienu skaitam pēc šīs Vienošanās stāšanās spēkā vai tās provizoriskās piemērošanas laika.

    4. pants Datu aizsardzība

    1. Piemērojot šo Vienošanos, Norvēģija datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[6].

    2. Šīs Vienošanās nolūkos personas datu apstrādei, ko veic Atbalsta birojs, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[7].

    3. Norvēģija ievēro noteikumus par Atbalsta biroja rīcībā esošo dokumentu konfidencialitāti, kā paredzēts valdes reglamentā.

    5. pants Juridiskais statuss

    Atbalsta birojam Norvēģijā ir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

    6. pants Atbildība

    Atbalsta biroja atbildību regulē Regulas 45. panta 1., 3. un 5. punkts.

    7. pants Tiesa

    Norvēģija atzīst, ka Atbalsta birojs ir pakļauts Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai, kā noteikts Regulas 45. panta 2. un 4. punktā.

    8. pants Atbalsta biroja personāls

    1. Saskaņā ar Regulas 38. panta 1. punktu un 49. panta 1. punktu uz Norvēģijas valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Atbalsta biroja darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus Eiropas Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus, un noteikumi, kurus Atbalsta birojs pieņēmis saskaņā ar Regulas 38. panta 2. punktu.

    2. Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Atbalsta biroja izpilddirektors saskaņā ar esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmis Atbalsta birojs, var uz līguma pamata nodarbināt Norvēģijas valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.

    3. Norvēģijas valstspiederīgajiem mutatis mutandis piemēro Regulas 38. panta 4. punktu.

    4. Tomēr Norvēģijas valstspiederīgos nevar iecelt Atbalsta biroja izpilddirektora amatā.

    9. pants Privilēģijas un imunitāte

    Norvēģija piemēro Atbalsta birojam un tā personālam Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā[8], kā arī visus noteikumus, kas saskaņā ar minēto protokolu pieņemti attiecībā uz Atbalsta biroja personālu.

    10. pants Krāpšanas apkarošana

    Piemēro Regulas 44. pantā iekļautos noteikumus, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.

    OLAF un Revīzijas palāta savlaicīgi informē Riksrevisjonen par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Norvēģijas iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Riksrevisjonen.

    11. pants Komiteja

    1. Komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Komisijas un Norvēģijas pārstāvji, uzrauga Vienošanās pareizu īstenošanu un nodrošina pastāvīgu informācijas sniegšanu un viedokļu apmaiņu šajā sakarā. Efektivitātes labad šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz Regulas 49. panta 1. punktu. Tā sanāk vai nu pēc Norvēģijas, vai Eiropas Komisijas lūguma. Par minētās komitejas darbu informē Atbalsta biroja valdi.

    2. Komitejā apmainās ar informāciju par paredzētajiem ES tiesību aktiem, kuri vai nu tieši ietekmē vai groza Regulu, vai kuriem ir paredzama ietekme uz iemaksu, kas noteikta šīs Vienošanās 3. pantā, un veic viedokļu apmaiņu par to.

    12. pants Pielikums

    Šīs Vienošanās I pielikums ir Vienošanās neatņemama sastāvdaļa.

    13. pants Stāšanās spēkā

    1. Līgumslēdzējas puses šo Vienošanos apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

    2. Šī Vienošanās stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 1. punktā minētās procedūras pabeigšanu.

    3. Parakstot šo Vienošanos līgumslēdzējas puses var, savstarpēji vienojoties, paziņot, ka Vienošanos piemēro provizoriski, sākot no dienas pēc tās parakstīšanas.

    14. pants Izbeigšana un spēkā esība

    1. Šo Vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.

    2. Katra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar Komiteju var denonsēt šo Vienošanos, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Vienošanos pārtrauc piemērot sešus mēnešus pēc tāda paziņojuma.

    3. Šo Vienošanos izbeidz gadījumā, ja tiek izbeigts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā.

    4. Šo Vienošanos sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

    ……………

    I PIELIKUMS

    Iemaksas aprēķināšanas formula

    1. Regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikto Norvēģijas iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos aprēķina šādi.

    Visjaunākos galīgos Norvēģijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami katra gada 31. martā, dala ar visu Atbalsta birojā piedalošos valstu IKP rādītāju summu, kas pieejama par minēto gadu. Iegūto procentu piemēros Regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajai Atbalsta biroja ieņēmumu daļai attiecīgajā gadā, lai iegūtu Norvēģijas iemaksas apmēru.

    2. Iemaksu veic euro.

    3. Norvēģija iemaksu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Norvēģija maksā procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme ir “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājumu termiņš, palielināta par 3,5 procentu punktiem.

    4. Norvēģijas iemaksu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu, ja Regulas 33. panta 3. punktā noteiktais Eiropas Savienības ieguldījums, kas ir ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā, tiek palielināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012[9] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 26., 27. vai 41. pantu. Šādā gadījumā starpību samaksā 45 dienu laikā pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas.

    5. Ja maksājumu apropriācijas, ko Atbalsta birojs saņēmis no ES saskaņā ar Regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz N gadu, nav izlietotas līdz N gada 31. decembrim vai ja Atbalsta biroja N gada budžets ir samazināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 26., 27. vai 41. pantu, minēto neizlietoto vai samazināto maksājumu apropriāciju daļu, kas atbilst Norvēģijas iemaksas procentuālajai daļai, pārceļ uz Atbalsta biroja N+1 gada budžetu. Attiecīgi tiks samazināta Norvēģijas iemaksa Atbalsta biroja N+1 gada budžetā.

    [1]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132/11, 29.5.2010.).

    [2]               OV C […], […], […] lpp.

    [3]               OV C […], […], […] lpp.

    [4]               OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

    [5]               OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

    [6]               OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    [7]               OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.

    [8]               OV C 83, 30.3.2010, 266. lpp.

    [9]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

    Top