52013PC0819

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999[1], ("NNN zvejas regula").

Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums ir sagatavots saistībā ar NNN zvejas regulas īstenošanu un veicot izmeklēšanu un dialoga procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām, kas cita starpā paredz, ka visām valstīm jāpilda pienākumi, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums (OV C 354, 17.11.2012., 1.–47. lpp) par to trešo valstu paziņošanu, kuras Komisija uzskata par tādām, kuras varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Komisijas Īstenošanas lēmums XXXX (OV C XXXX, XX.XX.2013., XX. lpp.) par to trešo valstu noteikšanu, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Neattiecas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja izmeklēšanas un dialoga procedūru laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar NNN zvejas regulas noteikumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot NNN zvejas regulu.

NNN zvejas regulā nav paredzēti noteikumi par vispārēja ietekmes novērtējuma veikšanu, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija 2012. gada 15. novembrī ar Komisijas lēmumu astoņām trešām valstīm (Belizai, Kambodžas Karalistei, Fidži Republikai, Gvinejas Republikai, Panamas Republikai, Šrilankas Demokrātiskajai Sociālistiskajai Republikai, Togo Republikai un Vanuatu Republikai) paziņoja, ka Komisija apsver iespēju tās noteikt par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar NNN zvejas regulu.

Komisija attiecībā uz šīm astoņām valstīm sāka īstenot demaršus. Šajos demaršos cita starpā ietilpa pasākumi, kuri pamatoja šādu rīcību, deva valstīm iespēju sniegt atbildes un atspēkojumus, un tiesības lūgt un iesniegt papildu informāciju, un piedāvāja rīcības plānus situācijas uzlabošanai, kā arī deva pietiekami daudz laika atbilžu sniegšanai un pienācīgu laikposmu situācijas uzlabošanai.

Komisija 2013. gada XX. XXXX ar Komisijas Īstenošanas lēmumu noteica Belizu, Kambodžas Karalisti, Gvinejas Republiku par trešām valstīm, kuras Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulu uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm.

Pievienotais Padomes Īstenošanas lēmuma priekšlikums ir balstīts uz konstatējumiem, kuri apstiprināja, ka Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm.

Tādēļ Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto lēmuma priekšlikumu.

Juridiskais pamats

Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ:

rīcības forma ir aprakstīta NNN zvejas regulā un neparedz valstu lēmumus.

Nav vajadzības piemērot prasību norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: lēmums.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo NNN zvejas regula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2013/0406 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999[2], un jo īpaši tās 33. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ("Komisija") iesniegto priekšlikumu,

tā kā:

1.           IEVADS

(1)       Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ("NNN zvejas regula") izveido Savienības sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)       NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgu valstu saraksta, nesadarbīgu valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)       Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu astoņām trešām valstīm paziņoja par to, ka Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu.

(4)       Komisija savā 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda statusa noteikšanas pamatā.

(5)       Komisija 2012. gada 15. novembrī ar atsevišķām vēstulēm informēja minētās astoņas trešās valstis par to, ka tā apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu.

(6)       Komisija šajās vēstulēs uzsvēra, ka, lai izvairītos no tāda statusa noteikšanas un iekļaušanas oficiālajā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kā paredzēts NNN zvejas regulas 31. un 33. pantā, attiecīgās trešās valstis tiek aicinātas, cieši sadarbojoties ar Komisiju, izveidot rīcības plānu, lai labotu Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos trūkumus.

(7)       Rezultātā Komisija aicināja attiecīgās astoņas trešās valstis: 1) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļautās darbības; 2) novērtēt Komisijas ierosinātajos rīcības plānos iekļauto darbību īstenošanu; 3) ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Komisijai detalizētus ziņojumus, kuros novērtēta katra veiktā darbība, cita starpā, attiecībā uz valstu individuālo un/vai vispārējo efektivitāti, lai nodrošinātu pilnībā atbilstošu zivsaimniecības kontroles sistēmu.

(8)       Attiecīgajām astoņām trešām valstīm tika dota iespēja sniegt rakstisku atbildi uz Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā skaidri norādītajiem jautājumiem, kā arī citu būtisku informāciju, kas tām ļautu iesniegt pierādījumus, lai atspēkotu vai papildinātu 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļautos faktus vai attiecīgā gadījumā izveidotu rīcības plānu un pasākumus situācijas uzlabošanai. Attiecīgajām astoņām valstīm tika nodrošinātas tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(9)       Komisija 2012. gada 15. novembrī ar attiecīgajām astoņām trešām valstīm uzsāka dialoga procesu un uzsvēra, ka 6 mēneši, pēc Komisijas domām, ir pietiekami ilgs periods, lai šajā jautājumā panāktu vienošanos.

(10)     Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Attiecīgo astoņu valstu mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko tās iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Attiecīgās astoņas valstis tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(11)     Ar Komisijas 2013. gada xx. XXXX lēmumu Belizai, Kambodžas Karalistei un Gvinejas Republikai ir noteikts NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu statuss. Tajā saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu ir norādīti iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka šīs trešās valstis nav izpildījušas savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(12)     Līdz ar to Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika tiek iekļautas NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, ir pieņemts saistībā ar NNN zvejas regulas īstenošanu un veicot izmeklēšanu un dialoga procedūras saskaņā ar NNN zvejas regulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. Minētās izmeklēšanas un dialoga procedūras, tostarp sarakste un rīkotās sanāksmes, kā arī Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmums un Komisijas Lēmums xx XXXX, ir šā lēmuma pamats un neatņemama sastāvdaļa. Šajā Īstenošanas lēmumā, ar ko Beliza, Kambodžas Karaliste un Gvinejas Republika tiek iekļautas NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, būtu jāietver NNN zvejas regulas 38. pantā norādītās sekas.

(13)     Saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu svītro trešo valsti no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, ja attiecīgā trešā valsts pierāda, ka situācija, kas bija par pamatu tās iekļaušanai sarakstā, ir izlabota. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, ņem vērā arī to, vai attiecīgās nesadarbīgās trešās valstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kuru rezultātā tiktu panākta noturīga situācijas uzlabošanās.

2.           PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ BELIZU

(14)     Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu Belizai paziņoja, ka tā apsver iespēju Belizu noteikt par nesadarbīgu trešo valsti[3] saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem, un aicināja Belizu, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu Komisijas lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada augustam Beliza rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu ar šo jautājumu saistītos punktus. Komisija Belizai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Beliza iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Beliza tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Beliza nav pietiekami risinājusi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

3.           NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA PIEMĒROŠANA BELIZAI

(15)     Komisija savā 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Belizas pienākumus un novērtēja Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(16)     Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija pārskatīja Belizas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko saistību izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un būtiskajai informācijai, ko pēc tam sniedza Beliza, kā arī ierosinātajam rīcības plānam un īstenotajiem situācijas uzlabošanas pasākumiem.

(17)     Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem neveiksmīgiem centieniem īstenot starptautisko tiesību aktu saistības, jo īpaši saistībā ar atbilstīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstīgas un efektīvas uzraudzības trūkumu, kontroles un pārbaudes sistēmas trūkumu, stingras sankciju sistēmas trūkumu un nozvejas sertifikācijas sistēmas neatbilstīgu īstenošanu. Norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību izpildi, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumiem un rezolūcijām un kuģu reģistrācijas noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais plāns nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai (IPOA-UN). Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tiek uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(18)     Komisija 2013. gada xx. XXXX Īstenošanas lēmumā noteica Belizu par tādu trešo valsti, kuru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, varētu uzskatīt par nesadarbīgu trešo valsti.

(19)     Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri attiecas uz Belizu kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Belizas attīstības līmenis neietekmē tās attīstības statusu un vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā.

(20)     Ņemot vērā visus iepriekšminētos lēmumus un dialoga procesu ar Belizu, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Belizas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 91., 94., 117. un 118. panta, ANO Nolīguma par zivju krājumiem (UNFSA) 18., 19. un 20. panta un FAO atbilstības nolīguma II panta 8. punkta noteikumus.

(21)     Tāpēc Beliza nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

4.           PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ KAMBODŽAS KARALISTI

(22)     Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu Kambodžas Karalistei ("Kambodža") paziņoja, ka tā apsver iespēju Kambodžu noteikt par nesadarbīgu trešo valsti[4] saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem, un aicināja Kambodžu, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu Komisijas lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada jūnijam Kambodža rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu ar šo jautājumu saistītos punktus. Komisija Kambodžai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Kambodža iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Kambodža tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Kambodža nav pietiekami risinājusi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

5.           NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA PIEMĒROŠANA KAMBODŽAI

(23)     Komisija savā 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Kambodžas pienākumus un novērtēja Kambodžas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(24)     Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija pārskatīja Kambodžas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko saistību izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un ierosinātajam rīcības plānam, kas tika sīkāk izstrādāts, pateicoties Kambodžas sniegtajai būtiskajai informācijai.

(25)     Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar nespēju īstenot starptautisko tiesību aktu saistības, jo īpaši saistībā ar atbilstīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstīgu un efektīvu uzraudzību, kontroles un pārbaudes sistēmu un stingru sankciju sistēmu. Norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību un kuģu reģistrācijas noteikumu izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, IPOA-UN. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tiek uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(26)     Komisija 2013. gada xx. XXXX Īstenošanas lēmumā noteica Kambodžu par tādu trešo valsti, kuru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, varētu uzskatīt par nesadarbīgu trešo valsti.

(27)     Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri attiecas uz Kambodžu kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Kambodžas attīstības līmenis neietekmē tās attīstības statusu un vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā.

(28)     Kambodžas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 91. un 94. panta noteikumus. Tiek atgādināts, ka nav būtiski, vai Kambodža ir faktiski ratificējusi UNCLOS, jo UNCLOS noteikumi par kuģošanu atklātā jūrā (UNCLOS 86.–115. pants) jau ir atzīti par starptautiskajām paražu tiesībām. Šie noteikumi patiešām kodificē iepriekš pastāvējušās starptautiskās paražu tiesības un gandrīz burtiski pārņem formulējumu, kas izmantots Konvencijā par atklāto jūru un Konvencijā par teritoriālo jūru un tai pieguļošo zonu, kuras Kambodža attiecīgi ir ratificējusi un kurām tā ir pievienojusies.

(29)     Ņemot vērā visus iepriekšminētos lēmumus un dialoga procesu ar Kambodžu, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Kambodžas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 91. un 94. panta noteikumus.

(30)     Tāpēc Kambodža nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

6.           PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ GVINEJAS REPUBLIKU

(31)     Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu Gvinejas Republikai ("Gvineja") paziņoja, ka tā apsver iespēju Gvineju noteikt par nesadarbīgu trešo valsti[5] saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta noteikumiem, un aicināja Gvineju, cieši sadarbojoties ar tās dienestiem, izveidot rīcības plānu, lai labotu Komisijas lēmumā norādītos trūkumus. Laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada jūlijam Gvineja rakstveidā darīja zināmu savu viedokli un tikās ar Komisiju, lai pārrunātu ar šo jautājumu saistītos punktus. Komisija Gvinejai rakstveidā sniedza būtisko informāciju. Komisija arī turpmāk centās iegūt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Gvineja iesniedza pēc Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā, turklāt Gvineja tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem. Komisija uzskatīja, ka Gvineja nav pietiekami risinājusi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsusi trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka nav pilnībā īstenoti arī pievienotajā rīcības plānā ierosinātie pasākumi.

7.           NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA PIEMĒROŠANA GVINEJAI

(32)     Komisija savā 2012. gada 15. novembra lēmumā analizēja Gvinejas pienākumus un novērtēja Gvinejas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko pienākumu izpildi. Šīs pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(33)     Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija pārskatīja Gvinejas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts starptautisko saistību izpildi atbilstīgi Komisijas 2012. gada 15. novembra lēmuma secinājumiem un būtiskajai informācijai, ko pēc tam sniedza Gvineja, kā arī ierosinātajam rīcības plānam un īstenotajiem situācijas uzlabošanas pasākumiem.

(34)     Galvenie trūkumi, kurus Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vēl neīstenotām reformām, lai nodrošinātu savas zvejas flotes pietiekami adekvātu un efektīvu uzraudzību, valsts zivsaimniecības jomas tiesību aktu un noteikumu efektīvu uzraudzību, noteikumu īstenošanu, saucot pie atbildības un piemērojot sodu par konstatētajām NNN zvejas darbībām, pārbaužu un uzraudzības mehānismu pastiprināšanu, stingrāku sankciju sistēmu, kā arī kontroles un pārraudzības ziņā ar administratīvo spēju saskanīgu zivsaimniecības politiku. Norādītie trūkumi ir vispārēji saistīti ar starptautisko saistību izpildi, tostarp RZPO ieteikumiem un rezolūcijām un kuģu reģistrācijas noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo iestāžu sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, IPOA-UN. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tiek uzskatīta vien par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem.

(35)     Komisija 2013. gada xx. XXXX Īstenošanas lēmumā noteica Gvineju par tādu trešo valsti, kuru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, varētu uzskatīt par nesadarbīgu trešo valsti.

(36)     Ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, kuri attiecas uz Gvineju kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Gvinejas attīstības līmenis var ietekmēt tās attīstības statusu. Tomēr, ņemot vērā saistībā ar Gvineju konstatēto trūkumu būtību, ES un dalībvalstu sniegto palīdzību un situācijas uzlabošanas pasākumus, minētās valsts attīstības līmenis nevar norādīt uz Gvinejas kā karoga vai piekrastes valsts vispārējo sniegumu zivsaimniecības jomā un nepietiekamiem pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(37)     Ņemot vērā visus iepriekšminētos lēmumus un dialoga procesu ar Gvineju, kurā piedalījās Komisija, un tā rezultātu, var secināt, ka Gvinejas īstenotie pasākumi, ņemot vērā tās kā karoga valsts pienākumus, nav pietiekami, lai izpildītu UNCLOS 61., 62., 94., 117. un 118. panta un UNFSA 18., 19. un 20. panta noteikumus.

(38)     Tāpēc Gvineja nav izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga un krasta valstij, proti, veikt pasākumus, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju, un būtu jāiekļauj Savienības nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

8.           NESADARBĪGU TREŠO VALSTU SARAKSTA IZVEIDE

(39)     Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par Belizu, Kambodžu un Gvineju, šīs valstis būtu jāiekļauj nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, ko paredzēts izveidot saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu.

(40)     Rīcība attiecībā uz Belizu, Kambodžu un Gvineju tiek piemērota tādu pasākumu veidā, kas uzskaitīti NNN zvejas regulas 38. pantā. Importa aizliegums attiecas uz visiem krājumiem un sugām saskaņā ar NNN zvejas regulas 2. panta 8. punktā norādīto definīciju, jo šīs noteikšanas pamatā nav atbilstīgu pasākumu trūkums, kuri pieņemti saistībā ar NNN zveju, kas ietekmē attiecīgos krājumus vai sugu. Saskaņā ar NNN zvejas regulas 2. panta 11. punkta definīciju "imports" ir zvejas produktu ievešana Savienības teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās.

(41)     Jāatzīmē, ka NNN zveja cita starpā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras biotopus, apdraud jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, izkropļo konkurenci, apdraud pārtikas nekaitīgumu, nostāda godprātīgus zvejniekus neizdevīgā situācijā un novājina piekrastes kopienas. Ņemot vērā ar NNN zveju saistīto problēmu apmēru, tiek uzskatīts, ka Savienībai steidzami jāīsteno pasākumi attiecībā uz Belizu, Kambodžu un Gvineju kā nesadarbīgām valstīm. Saskaņā ar iepriekšminēto šim lēmumam būtu jāstājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(42)     Ja Beliza, Kambodža un Gvineja parādīs, ka tās ir labojušas situāciju, kuras dēļ tās tika iekļautas sarakstā, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu svītros trešo valsti no nesadarbīgu trešo valstu saraksta. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, ņem vērā arī to, vai Beliza, Kambodža un Gvineja ir veikušas konkrētus pasākumus, kuru rezultātā tiktu panākta noturīga situācijas uzlabošanās,

IR NOLĒMUSI:

1. pants

Savienības nesadarbīgu trešo valstu saraksts ir tāds, kā noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā nesadarbīgās trešās valstis

Beliza

Kambodžas Karaliste

Gvinejas Republika

[1]               OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[2]               OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[3]               Vēstule Belizas lauksaimniecības un zivsaimniecības ministram, 2012. gada 15. novembris.

[4]               Vēstule Kambodžas Karalistes lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministram, 2012. gada 15. novembris.

[5]               Vēstule Gvinejas zivsaimniecības un akvakultūras ministram, 2012. gada 15. novembris.