PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Kriminālvajāšana par noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu šobrīd ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, un šajā jomā nav izveidota neviena Savienības iestāde. Lai arī šo noziedzīgo nodarījumu iespējamais kaitējums ir ļoti nozīmīgs, attiecīgo valstu iestādes ne vienmēr tos izmeklē un uzsāk kriminālvajāšanu, jo to tiesībaizsardzības resursi ir ierobežoti. Tā rezultātā attiecīgo valstu tiesībaizsardzības centieni šajā jomā joprojām bieži vien ir sadrumstaloti, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu pārrobežu dimensiju attiecīgās iestādes parasti neievēro.

Lietās par pārrobežu krāpšanu būtu nepieciešama ciešāk koordinēta un efektīva Eiropas līmeņa izmeklēšana un kriminālvajāšana, tomēr pašreizējais informācijas apmaiņas un koordinācijas līmenis šī mērķa sasniegšanā nav pietiekams, neskatoties uz pastiprinātajiem Savienības struktūru, piemēram, Eurojust, Eiropola un Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) centieniem. Koordinācijā, sadarbībā un informācijas apmaiņā pastāv daudzas problēmas un ierobežojumi sakarā ar dalīto atbildību starp iestādēm, kuras pieder pie dažādām teritoriālajām un funkcionālajām piekritībām. Nepilnības tiesas iestāžu rīcībā, vēršoties pret krāpšanu, ir novērojamas katru dienu dažādos līmeņos un starp dažādām iestādēm, kā arī ir galvenais šķērslis efektīvai izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

Eurojust un Eiropolam ir dotas vispārējas pilnvaras veicināt informācijas apmaiņu un koordinēt valstu krimināllietu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, tomēr nav dotas pilnvaras veikt izmeklēšanas darbības vai kriminālvajāšanu. Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots izmeklēt krāpšanu un nelikumīgas darbības, kas apdraud ES, tomēr tā pilnvaras ir ierobežotas administratīvās izmeklēšanas līmenī. Valsts tiesu iestāžu darbība joprojām bieži vien ir lēna, vidējie vajāšanas rādītāji ir zemi, kā arī rezultāti, kas iegūti dažādās dalībvalstīs visā Savienībā, kopumā ir nevienlīdzīgi. Pamatojoties uz šo statistiku, tiesu iestāžu darbības, kuras pret krāpšanu veic dalībvalstis, šobrīd nevar uzskatīt par efektīvām, līdzvērtīgām un preventīvām, kā noteikts saskaņā ar Līgumu.

Tā kā dalībvalstu kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes šobrīd nespēj sasniegt līdzvērtīgu aizsardzības un tiesībaizsardzības līmeni, Savienībai ir ne tikai kompetence, bet arī pienākums rīkoties. Līguma 325. pants to pieprasa no juridiskā viedokļa, tomēr, ņemot vērā konkrētus Savienības noteikumus, kas piemērojami šajā jomā, Savienībai arī ir vislabākie nosacījumi, lai aizsargātu savas finansiālās intereses, tostarp veicot noziedzīgu nodarījumu pret šīm interesēm kriminālvajāšanu. Līguma 86. pants sniedz vajadzīgo juridisko pamatu šādai jaunai ES līmeņa kriminālvajāšanas sistēmai, kuras mērķis ir novērst trūkumus pašreizējā tiesībaizsardzības režīmā, kā pamatā ir tikai un vienīgi uz atsevišķo valstu centieni, un papildus saskaņot un koordinēt šos centienus.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot Eiropas Prokuratūru un noteikt tās kompetences un procedūras. Tas papildina agrākus tiesību aktu priekšlikumus[1], kuri definē noziedzīgus nodarījumus, kā arī piemērojamos sodus.

Šis priekšlikums ir daļa no leģislatīvo aktu paketes, kam tiks pievienots priekšlikums par Eurojust reformu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Lai sagatavotu šo regulu, Komisija ir vairākkārt plaši apspriedusies ar ieinteresētajām personām, kā arī balstījusies uz iepriekšējām diskusijām, kas saistītas ar Eiropas Prokuratūru un turpinās jau vairāk nekā desmit gadus.[2] Sagatavošanas konsultācijas, ņemot vērā doto priekšlikumu, aptvēra galvenos jautājumus, kas risināti šajā regulā, tostarp dažādas iespējas attiecībā uz Eiropas sistēmas attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai izveides institucionālajiem, juridiskajiem, organizatoriskajiem un darbības aspektiem.

Divas anketas tika publicētas un tiešsaistē izplatītas 2012. gada sākumā: viena no tām tika nosūtīta tieslietu speciālistiem, bet otra — sabiedrības pārstāvjiem. Kopumā atbildes bija pozitīvas attiecībā uz jaunu pasākumu ieviešanu, lai stiprinātu materiālo un procesuālo ietvaru cīņai pret pārkāpumiem, kas apdraud ES finansiālās intereses; lielākā daļa arī pauda atbalstu idejai izveidot Eiropas Prokuratūru. Tika izteikti arī vairāki detalizētāki ieteikumi, bažas un jautājumi jo īpaši par attiecībām starp šādu Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm, Eiropas Prokuratūras kompetenci vadīt un koordinēt izmeklēšanu valstu līmenī, kā arī iespējamajām grūtībām ar Eiropas procedūras noteikumu harmonizāciju Eiropas Prokuratūras tiesvedībā. Paralēli kā daļa no ārējā pētījuma šā ziņojuma atbalstam ir veikti pētījumi vairākās dalībvalstīs. Papildus visa 2012. gada laikā un 2013. gada sākumā Eiropas līmenī tika organizētas vairākas pārrunas un tikšanās, kas minētas turpmāk.

· Valsts prokuroru vai līdzvērtīgu iestāžu dalībvalstu Augstākajā tiesās tīkls, Budapešta, 2012. gada 25.–26. maijs.

· Konference: Eiropas Prokuratūras projekts? Luksemburga, 2012. gada 13.–15. jūnijs. Konferencē pulcējās eksperti un augsta līmeņa akadēmisko aprindu, ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvji.

· Viceprezidentes Redingas konsultatīva tikšanās ar Ģenerālprokuroru un dalībvalstu valsts prokuratūru direktoriem Briselē 2012. gada 26. jūnijā. Sapulces formāts atļāva atklātas diskusijas par konkrētiem jautājumiem saistībā ar Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

· Komisija 2012. gada 18. oktobrī organizēja konsultatīvu sapulci par jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo Eurojust reformu, kurā ar dalībvalstu pārstāvjiem tika apspriesti arī ar Eiropas Prokuratūras izveidošanu saistītie jautājumi. Sapulce kopumā atbalstīja ciešas saiknes izveidošanu starp Eurojust un Eiropas Prokuratūru.

· Desmitā OLAF konference par prokuroru lomu krāpšanas novēršanā Berlīnē 2012. gada 8.–9. novembrī bija izdevība izpētīt veidus, kādos valsts prokurori varētu sadarboties ar Eiropas Prokuratūru, ja tāda tiktu izveidota.

· Neformāla apspriede ar aizstāvības advokātiem (CCBE un ECBA) 2012. gada 26. novembrī, kuras laikā tika apskatīta procesuālā aizsardzība aizdomās turētajiem un sniegti ar to saistīti noderīgi ieteikumi.

· ERA seminārs „Ceļā uz Eiropas Prokuratūru (EPPO)”, 2013. gada 17. un 18. janvāris.

· Komisijas ekspertu grupas tikšanās par Eiropas kriminālo politiku, Brisele, 2013. gada 23. janvāris.

· Turpmākā konsultatīvā tikšanās ar ECBA un CCBE pārstāvjiem, Brisele, 2013. gada 9. aprīlis.

Tāpat arī 2012. gada otrajā pusē un 2013. gada sākumā ir notikušas vairākas divpusējas sanāksmes ar dalībvalstu iestādēm.

Komisija veica politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu, ņemot vērā cita starpā neatkarīgu pētījumu (Īpašais līgums Nr. JUST/2011/JPEN/FW/0030.A4), kurā apskatītas dažādas iespējas Eiropas Prokuratūras izveidošanai. Saskaņā ar ietekmes novērtējuma analīzi Eiropas Prokuratūras kā tāda decentralizēta integrēta Savienības biroja izveidošana, kurš balstās uz dalībvalstu tiesu sistēmām, sniedz vislielāko labumu un rada viszemākās izmaksas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 86. pants. Saskaņā ar regulējuma pirmo daļu, „[l]ai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.” Otrā šī regulējuma daļa nosaka Eiropas Prokuratūras atbildību šādi: „Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm, kā noteikts 1. punktā paredzētajā regulā, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Tā veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās saistībā ar šādiem nodarījumiem.” Visbeidzot, Līguma 86. panta trešais punkts nosaka regulējuma pamata jomu, kas pieņemta saskaņā ar to: „[r]egulā, kas minēta 1. punktā, nosaka vispārējos noteikumus, kas piemērojami Eiropas Prokuratūrai, tās darbības nosacījumus, reglamentu, pierādījumu pieņemamības noteikumus, kā arī noteikumus, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, ko tā veikusi saskaņā ar savām funkcijām.”

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Eiropas Savienībai jārīkojas, jo paredzētā darbība ir būtiska Savienības dimensijā. Tas nozīmē Savienības līmeņa vadību un koordināciju izmeklēšanā un kriminālvajāšanā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud tās finansiālās intereses, kuru aizsardzība saskaņā ar LESD 310. panta 6. punktu un 325. pantu ir nepieciešama gan no Savienības, gan dalībvalstīm. Saskaņā ar subsidiaritātes principu šo mērķi var sasniegt tikai Savienības līmenī, ņemot vērā tā mērogu un ietekmi. Kā norādīts iepriekš, pašreizējā situācija, kurā kriminālvajāšana par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm ir tikai dalībvalstu iestāžu rokās, nav apmierinoša un nav pietiekama mērķa sasniegšanai — efektīvai cīņai pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības budžetu.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo. Visā ierosinātajā tekstā izvēlētās iespējas vismazāk iejaucas dalībvalstu tiesību sistēmās un institucionālajās struktūrās. Galvenās priekšlikuma iezīmes, piemēram, to tiesību aktu noteikšana, kas attiecināmi uz izmeklēšanas pasākumiem, pilnvaroto prokuroru skaits, Eiropas Prokuratūras decentralizētais raksturs un tiesu kontroles sistēma, tika izstrādātas tā, lai tās nepārsniegtu priekšlikuma galveno mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

Savienības kompetence cīņā pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, kas ietekmē tās finansiālās intereses, ir nepārprotami noteikta Līguma 86. un 325. pantā. Tā kā šī Savienības kompetence nav dalībvalstu kompetence, kā arī tās īstenošana ir kļuvusi nepieciešama Savienības finansiālo interešu efektīvākai aizsardzībai, piedāvātais tiesību aktu kopums atbilst subsidiaritātes prasībai.

3.3.        Priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām

Priekšlikuma galvenie mērķi ir:

· veicināt Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšanu un turpmāku attīstību tieslietu jomā, veicināt uzticību ES uzņēmumiem un Eiropas Savienības iestāžu darbiniekiem, vienlaicīgi ievērojot visas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātās pamattiesības;

· izveidot saskaņotu Eiropas sistēmu noziedzīgo nodarījumu, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai;

· nodrošināt efektīvāku un iedarbīgāku izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas apdraud ES finansiālās intereses;

· palielināt kriminālvajāšanu skaitu, kā rezultātā būtu vairāk notiesājošu lēmumu un tiktu nodrošināta nelikumīgi iegūto Savienības līdzekļu atgūšana;

· nodrošināt ciešu sadarbību un efektīvu informācijas apmaiņu starp Eiropas un valstu kompetentajām iestādēm;

· uzlabot preventīvos pasākumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

3.3.1.     I daļa. Priekšmets un definīcijas

Šajā daļā izklāstīts regulas priekšmets, kas ir Eiropas Prokuratūras izveide. Papildus tas nosaka vairākus tekstā izmantotos terminus, piemēram, „Eiropas Savienības finansiālās intereses”.

3.3.2.     II daļa. Vispārīgie noteikumi

Šajā daļā regulē svarīgākās Eiropas Prokuratūras iezīmes, tās statusu un struktūru kā jaunam Savienības birojam ar izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkcijām. Šim nolūkam šajā daļā sniegti īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas prokurora un viņa vietnieku un Eiropas pilnvaroto prokuroru iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Tajā ir arī izklāstīti tās darbības pamatprincipi.

Šīs daļas 1. nodaļā (Eiropas Prokuratūras statuss, organizācija un struktūra) skaidrots, kā izveidota Eiropas Prokuratūra, kā arī kādas funkcijas tai tiks uzticētas. Tekstā sniegts tās kā jaunas Savienības struktūras (juridiskas personas) izveides izklāsts un aprakstītas attiecības ar Eurojust. Starp galvenajām Eiropas Prokuratūras iezīmēm tekstā minēta atsauce uz neatkarību un atbildību, kas garantē, ka tā ir spējīga pildīt savas funkcijas un izmantot pilnvaras, būdama pasargāta no jebkādas neatbilstošas ​​ietekmes. Tekstā arī aprakstītas galvenās Eiropas Prokuratūras struktūras iezīmes.

2. nodaļā (Eiropas Prokuratūras locekļu iecelšana un atbrīvošana no amata) aprakstīti noteikumi, kas piemērojami Eiropas prokurora, viņa vietnieku un personāla iecelšanas un atbrīvošanas kārtībai. Eiropas prokurora iecelšanas procedūra ir izstrādāta tādā veidā, kas garantē tā neatkarību un atbildību attiecībā uz Savienības iestādēm, turpretim viņa atbrīvošanas procedūra ir atkarīga no Eiropas Savienības Tiesas. Attiecībā uz Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem, kurus Eiropas prokurors iecels un atbrīvos no amata, procedūra nodrošina to integrāciju valstu kriminālvajāšanas sistēmās.

3. nodaļā (Pamatprincipi) aprakstīti galvenie tiesību principi, kas reglamentē Eiropas Prokuratūras darbību, tostarp atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, proporcionalitātei, valsts tiesību aktiem, ko piemēro šīs regulas īstenošanai, procesuālai neitralitātei, likumībai un izmeklēšanas ātrumam, dalībvalstu pienākumam palīdzēt Eiropas prokuratūras izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

4. nodaļā (Eiropas Prokuratūras kompetence) skaidroti noziedzīgi nodarījumi, kas ietilpst Eiropas Prokuratūras pamatkompetencē. Šie pārkāpumi jānosaka saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar kuru palīdzību īsteno Savienības tiesību aktus (Direktīva 2013/xx/ES). Tekstā izdalītas divu noziedzīgo nodarījumu kategorijas, no kurām pirmā automātiski ir Eiropas Prokuratūras kompetencē (12. pants), bet otrai (13. pants) nepieciešams noteikt kompetenci, ja pastāv zināmas saites ar pirmās kategorijas nodarījumiem. Nodaļā arī aprakstīts, kā Eiropas Prokuratūra īsteno savu kompetence šo nodarījumu gadījumos.

3.3.3.     III daļa. Izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procedūras noteikumi

Šajā nodaļā apskatītas būtiskas Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iezīmes, tostarp noteikumus par valstu tiesu kontroli, kādus lēmumus Eiropas prokuratūra varētu pieņemt, pabeidzot izmeklēšanu, kā tā varētu īstenot savas kriminālvajāšanas funkcijas un kā savāktie pierādījumi tiktu izmantoti tiesās.

1. nodaļā (Izmeklēšanas norise) sniegti vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas darbībām, tostarp izmantotajiem informācijas avotiem, noteikumi par to, kā uzsāk un veic izmeklēšanu un kā Eiropas Prokuratūra var iegūt papildu informāciju no datubāzēm vai datiem, kas savākti pēc tās lūguma.

2. nodaļā (Informācijas apstrāde) skaidrota Lietu pārvaldības sistēmas funkcionēšana.

3. nodaļā (Izmeklēšanas pasākumi) izklāsti atsevišķi izmeklēšanas pasākumu veidi un nosacījumi, kurus varēs izmantot Eiropas Prokuratūra. Tekstā nav detalizēti reglamentēts katrs no šiem pasākumiem, bet noteikta prasība piemērot attiecīgo valstu tiesību aktus.

4. nodaļā (Izmeklēšanas izbeigšana un kriminālvajāšanas pilnvaras) noteikti dažāda veida lēmumi, kādus Eiropas Prokuratūra var pieņemt izmeklēšanas beigās, tostarp apsūdzības celšanu un atsaukšanu.

5. nodaļā (Pierādījumu pieņemamība) reglamentēta Eiropas Prokuratūras savākto un iesniegto pierādījumu pieņemamība pirmās instances tiesās.

6. nodaļā (Konfiskācija) reglamentētas darbības ar aktīviem, ko konfiscējušas attiecīgo valstu tiesas Eiropas Prokuratūras kriminālvajāšanas rezultātā.

3.3.4.     IV daļa. Procesuālās garantijas

Šīs daļas noteikumi paredz aizdomās turētajiem un citām personām, kas iesaistītas Eiropas Prokuratūras tiesvedībā, garantijas, kurām būs jāatbilst attiecīgajiem standartiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Šie noteikumi attiecas uz Savienības tiesību aktiem (direktīvām par dažādām procesuālajām tiesībām kriminālprocesos) attiecībā uz konkrētām tiesībām, tomēr arī autonomi definē citas tiesības, kas vēl nav reglamentētas Savienības tiesību aktos. Šie noteikumi nodrošina papildu aizsardzības līmeni salīdzinājumā ar atsevišķo valstu tiesību aktiem, lai aizdomās turētais un citas personas varētu tieši gūt labumu no Savienības līmeņa aizsardzības.

3.3.5.     V daļa. Pārskatīšana tiesā

Līguma 86. panta 3. punkts nosaka, ka Savienības likumdevējam jāparedz noteikumi, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, kurus Eiropas Prokuratūra veikusi saskaņā ar savām funkcijām. Šī iespēja atspoguļo Eiropas Prokuratūras īpašo statusu, kas atšķiras no visām citām Savienības struktūrām un aģentūrām un paredz prasa īpašus noteikumus attiecībā uz pārskatīšanu tiesā.

Līguma 86. panta 2. punkts nosaka, ka Eiropas prokuratūra veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās. Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas darbības arī ir cieši saistītas ar iespējamu kriminālvajāšanu, un galvenokārt tās īstenos dalībvalstu tiesiskā regulējuma ietvaros. Vairumā gadījumu tās veiks attiecīgo valstu tiesībaizsardzības iestādes, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Prokuratūras norādījumiem, dažreiz arī saņemot attiecīgās valsts tiesas atļauju. Eiropas Prokuratūra tādējādi ir Savienības struktūra, kuras darbība galvenokārt būs saistīta ar attiecīgo valstu tiesību sistēmām. Tādēļ ir lietderīgi uzskatīt Eiropas Prokuratūru par valsts iestādi, lai īstenotu pārskatīšanu tiesā attiecībā uz tās veiktajām izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām. Tā rezultātā valsts tiesām būtu jāuztic veikt pārskatīšanu tiesā attiecībā uz visām apstrīdamajām Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām, un Savienības tiesai nevajadzētu būt tieši kompetentai attiecībā uz šīm darbībām saskaņā ar Līguma 263., 265. un 268. pantu, jo šādas darbības nebūtu jāuzskata par Savienības darbībām pārskatīšanas tiesā nolūkā.

Saskaņā ar Līguma 267. pantu valstu tiesām ir iespēja vai atsevišķos gadījumos ir jāatsaucas uz Eiropas Savienības Tiesu prejudiciālu nolēmumu jautājumos par tādu Savienības tiesību aktu noteikumu interpretāciju vai spēkā esamību, kas attiecas uz Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību pārskatīšanu tiesā. Tie var būt arī jautājumi par šīs regulas interpretāciju. Tā kā Eiropas Prokuratūra pārskatīšanas tiesā nolūkos tiks uzskatīta par valsts iestādi, valsts tiesas ar jautājumiem par tās darbības interpretāciju varēs vērsties tikai Eiropas Savienības Tiesā. Prejudiciālā nolēmuma procedūra tādējādi nodrošinās, ka šo regulu piemēro vienādi visā Savienībā, savukārt Eiropas Prokuratūras darbību spēkā esamību var apstrīdēt valsts tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.3.6.     VI daļa. Datu aizsardzība

Šajā daļā paredzēti noteikumi datu aizsardzības režīma reglamentēšanai, kas konkrētajā Eiropas Prokuratūras kontekstā konkretizē un papildina Savienības tiesību aktus, kurus piemēro personas datu apstrādei ES struktūrās (jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti). Visu personas datu apstrādes pārraudzība saistībā ar Eiropas Prokuratūras darbību ir uzticēta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU).

3.3.7.     VII daļa. Finanšu un personāla noteikumi

Šīs daļas noteikumi reglamentē, kā Eiropas prokuratūra rīkojas ar savu budžetu un personālu. To pamatā ir piemērojamie Savienības tiesību akti, t. i., budžeta jautājumos ‑ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula Nr. 966/2012 (ES, Euratom) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas 1605/2002 (EK, Euratom) atcelšanu, un personāla jautājumos ‑ Regula Nr. 31 (EEK) ar grozījumiem.

3.3.8.     VIII daļa. Noteikumi par Eiropas Prokuratūras attiecībām ar citām iestādēm

Šajā daļā tiek reglamentētas Eiropas Prokuratūras attiecības ar Savienības iestādēm vai citām struktūrām, kā arī dalībniekiem ārpus Savienības. Īpaši noteikumi attiecas uz Eiropas Prokuratūras attiecībām ar Eurojust, ņemot vērā īpašo saikni, kas tos vieno operatīvo darbību, administrācijas un pārvaldības jomās.

3.3.9.     IX daļa. Vispārīgie noteikumi

Šie noteikumi paredz institucionālos jautājumus, kas rodas, izveidojot jebkuru jaunu Savienības biroju vai aģentūru. To pamatā lielā mērā ir „Vienotā pieeja decentralizētajām aģentūrām”, tomēr ņemta vērā arī Eiropas Prokuratūras konkrētā (tieslietu) būtība. Noteikumi aptver tādus jautājumus kā juridisko statusu un darbības noteikumus, valodu lietojumu, pārredzamības prasības, noteikumus par krāpšanas novēršanu, klasificētas informācijas apstrādi, administratīvajām uzziņas un atbildības procedūrām.

3.3.10.   X daļa. Nobeiguma noteikumi

Šie noteikumi paredz regulas īstenošanu un nodrošina īstenošanas noteikumu pieņemšanu, pārejas noteikumus, administratīvās normas un stāšanos spēkā.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma mērķis ir būt efektīvam izmaksu ziņā ES budžetā: daļa no OLAF pašreizējiem resursiem tiks izmantota, lai izveidotu Eiropas Prokuratūras centrālo mītni, kas, savukārt, paļausies uz Eurojust administratīvo atbalstu.

Nelielas papildu izmaksas radīsies saistībā ar Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem, kas atradīsies dalībvalstīs un būs neatņemama Eiropas Prokuratūras daļa. Ņemot vērā to divējādo statusu kā Savienības un dalībvalstu prokuroriem, viņi saņems atlīdzību no ES budžeta, kā arī viņiem piemēros Civildienesta noteikumus.

Tā kā Eiropas Prokuratūras izveidošanas posms, iespējams, ilgs vairākus gadus, darbinieki pakāpeniski tiks pārcelti no OLAF uz Eiropas Prokuratūru. Līdzīgs pārcelto darbinieku skaits un atbilstošais šī personāla finansējums tiks samazināts OLAF štatu sarakstā un budžetā. Eiropas Prokuratūra sāks darboties pilnā apmērā, kad būs pilnībā nokomplektēti štati. (tieslietu) stati pilnībā tiks nokomplektēti 2023. gadā ar 235 darbiniekiem, no kuriem 180 būs štata sarakstā un 55 būs ārštata darbinieki. Ar šo darbinieku skaitu paredzamās izmaksas 2023. gadā ir aptuveni EUR 35 miljoni.

2013/0255 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Prokuratūras izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 86. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt Eiropas Savienības finansiālās intereses pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas katru gadu rada ievērojamus finansiālus zaudējumus. Tomēr pašlaik attiecīgās valsts iestādes šos noziedzīgos nodarījumus pienācīgi neizmeklē un neuzsāk kriminālvajāšanu.

(2)       Eiropas Prokuratūras izveide ir paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(3)       Līgumā ir skaidri noteikts, ka Eiropas Prokuratūru izveido no Eurojust, kas nozīmē, ka šai regulai jāizveido starp tām saikne.

(4)       Līgumā ir noteikts, ka Eiropas Prokuratūras uzdevums ir cīnīties pret noziedzību, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

(5)       Saskaņā ar subsidiaritātes principu noziegumu, kas apdraud Eiropas Savienības finansiālās intereses, apkarošanu tās vēriena un seku dēļ labāk var veikt Savienības līmenī. Pašreizējā situācija, kurā par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm apsūdzība ir tikai dalībvalstu iestāžu rokās, nav atbilstoša šā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot izveidot Eiropas Prokuratūru, nevar [pietiekami labi] sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā sadrumstalotību valstu kriminālvajāšanas par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm jomā, un tādēļ, ka Eiropas Prokuratūrai ir ekskluzīva kompetence veikt kriminālvajāšanu par šādiem nodarījumiem, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

(6)       Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, un tā nodrošina, ka tās ietekme uz dalībvalstu tiesību sistēmām un institucionālajām struktūrām ir pēc iespējas mazāk traucējoša.

(7)       Eiropas Prokuratūras uzdevums būtu veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm un saukt pie atbildības vainīgos. Tam nepieciešamas autonomas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaras, tostarp spēja veikt izmeklēšanas darbības pārrobežu vai sarežģītos gadījumos.

(8)       Eiropas Prokuratūras organizatoriskajai struktūrai būtu jānodrošina arī ātra un efektīva lēmumu pieņemšana, veicot kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības, neatkarīgi no tā, vai tajās iesaistīta viena vai vairākas dalībvalstis.

(9)       Parasti Eiropas Prokuratūras izmeklēšana būtu jāveic Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem dalībvalstīs. Gadījumos, kur iesaistītas vairākas dalībvalstis, vai īpaši sarežģītos gadījumos efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai varētu būt nepieciešams, lai Eiropas prokurors īstenotu savas pilnvaras, arī dodot norādījumus valstu tiesībaizsardzības iestādēm.

(10)     Tā kā Eiropas prokuratūrai nepieciešams piešķirt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaras, būtu jāievieš institucionālās aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu tās neatkarību, kā arī atbildību pret Savienības iestādēm.

(11)     Stingra atbildība papildina neatkarību un pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu. Eiropas prokurors ir pilnībā atbildīgs par savu kā Eiropas Prokuratūras vadītāja pienākumu veikšanu, un šādā statusā viņš uzņemas kopējo institucionālo atbildību pret Savienības iestādēm par Eiropas Prokuratūras vispārējo darbību. Tā rezultātā jebkura Savienības iestāde konkrētos apstākļos, tostarp nopietnu pārkāpumu gadījumos, var vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar mērķi prasīt viņa atbrīvošanu no amata. Šī atbildība būtu jāapvieno ar stingru pārskatīšanas tiesā režīmu, sakarā ar ko Eiropas Prokuratūra var izmantot tikai piespiedu izmeklēšanas pilnvaras, kurām iepriekš nepieciešams saņemt tiesas atļauju, un pierādījumi, kas iesniegti izskatīšanai pirmās instances tiesā, būtu jāpakļauj šīs tiesas pārbaudei attiecībā uz to atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.

(12)     Lai nodrošinātu savas darbības konsekvenci un tādējādi Savienības finansiālo interešu līdzvērtīgu aizsardzību, Eiropas Prokuratūras organizatoriskajai struktūrai būtu jānodrošina visu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību centralizēta koordinācija un vadība tās kompetences ietvaros. Eiropas Prokuratūrai tādējādi vajadzētu būt centrālai struktūrai, kurā lēmumus pieņem Eiropas prokurors.

(13)     Lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izmaksas, Eiropas Prokuratūrai būtu jārespektē decentralizācijas princips, sakarā ar ko tai principā būtu jāvēršas pie Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem, kuri atrodas dalībvalstīs, lai veiktu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības. Eiropas Prokuratūrai būtu jāpaļaujas uz attiecīgo valstu iestādēm, to skaitā policijas iestādēm, jo īpaši piespiedu līdzekļu piemērošanā. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu visām attiecīgo valstu iestādēm un attiecīgajām Savienības iestādēm, tostarp Eiropolam, Eurojust un OLAF, ir pienākums aktīvi atbalstīt Eiropas Prokuratūras veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī iespējami plaši sadarboties ar to.

(14)     Eiropas Prokuratūras operatīvās darbības būtu jāveic izraudzītiem Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem vai attiecīgo valstu darbiniekiem dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas prokurora instrukcijām un viņa vārdā. Eiropas prokuroram un viņa vietniekiem vajadzētu būt personālam, kas nepieciešams, lai pildītu savas funkcijas saskaņā ar šo regulu. Eiropas Prokuratūra būtu jāuzskata par nedalāmu.

(15)     Eiropas prokurora iecelšanas procedūrai būtu jānodrošina viņa neatkarību, un viņa leģitimitātei būtu jāizriet no Savienības iestādēm. Eiropas prokurora vietnieki būtu jāieceļ, izmantojot tādu pašu procedūru.

(16)     Eiropas pilnvaroto prokuroru iecelšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka tie ir Eiropas prokuratūras neatņemama daļa, kā arī gan darbības, gan funkcionālā līmenī ir integrēti valstu tiesību sistēmās un kriminālvajāšanas struktūrās.

(17)     Eiropas Savienības Pamattiesību harta veido kopīgu pamatu aizdomās turēto personu tiesību aizsardzībai kriminālvajāšanas laikā pirmstiesas un tiesas posmā. Eiropas Prokuratūras darbības visās instancēs būtu jāveic, pilnībā ievērojot minētās tiesības.

(18)     Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībās būtu jāvadās pēc proporcionalitātes, objektivitātes un godīguma principiem attiecībā uz aizdomās turētajiem. Tas ietver pienākumu meklēt visu veidu pierādījumus, kā apsūdzošos, tā arī attaisnojošos.

(19)     Nepieciešams reglamentēt procesuālos noteikumus, ko piemēro Eiropas Prokuratūras darbībām. Tā kā paredzēt detalizētus noteikumus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām būtu nesamērīgi, šajā regulā būtu tikai jāuzskaita izmeklēšanas pasākumi, kurus varētu izmantot Eiropas Prokuratūra, atstājot citus jautājumus, jo īpaši ar to izpildi saistītos noteikumus, valstu likumdošanas kompetencē.

(20)     Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un neiecietību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības būtu jābalsta uz obligātas kriminālvajāšanas principa, sakarā ar ko par katru noziedzīgu nodarījumu tās kompetencē tai būtu jāuzsāk izmeklēšana un, ievērojot turpmākos nosacījumus, jāveic kriminālvajāšana.

(21)     Eiropas Prokuratūras kompetences materiālā darbības joma būtu jāattiecina tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Jebkurai šādas kompetences paplašināšanai, iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu, būtu nepieciešams vienprātīgs Eiropadomes lēmums.

(22)     Noziedzīgi nodarījumi pret Savienības finansiālajām interesēm bieži vien ir cieši saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Lai nodrošinātu procesuālo efektivitāti un novērstu iespējamu principa ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma principa) pārkāpumu, Eiropas Prokuratūras kompetencei būtu jāaptver arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri valstu tiesību aktos nav tehniski noteikti kā noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ja fakti to pamatā ir identiski un nesaraujami saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Šādos jauktos gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir dominējošs, Eiropas Prokuratūras kompetence būtu jāīsteno pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Dominance būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā noziedzīgo nodarījumu finansiālā ietekme uz Savienību, valstu budžetiem, cietušo skaits vai citiem apstākļiem, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu smagumu vai piemērojamo sodu.

(23)     Eiropas Prokuratūras kompetencei attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, vajadzētu būt prioritātei pār valsts prasību par jurisdikciju, lai tā varētu nodrošināt saskaņotību un vadību izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām Savienības līmenī. Attiecībā uz šiem pārkāpumiem dalībvalstu iestādēm būtu jārīkojas tikai pēc Eiropas Prokuratūras pieprasījuma, ja vien nav jāveic steidzami pasākumi.

(24)     Tā kā Eiropas Prokuratūrai būtu jāceļ apsūdzība attiecīgo valstu tiesās, tās kompetence būtu jānosaka, atsaucoties uz krimināltiesībām dalībvalstīs, kas paredz kriminālatbildību par darbību vai bezdarbību, kura apdraud Savienības finansiālās intereses, un nosaka piemērojamos sodus, valstu tiesību sistēmās īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, jo īpaši [Direktīvu 2013/xx/EU[3]].

(25)     Eiropas Prokuratūrai būtu jāīsteno sava kompetence pēc iespējas plašāk, lai tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības varētu attiecināt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus dalībvalstu teritorijas. Tās kompetences īstenošana tādējādi būtu jāsaskaņo ar noteikumiem [Direktīvā 2013/xx/EU].

(26)     Tā kā Eiropas Prokuratūrai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, izmeklēšana, kuru tā veic dalībvalstu teritorijā, kompetentajām attiecīgo valstu iestādēm un Savienības struktūrām, tostarp Eurojust, Eiropolam un OLAF, būtu jāatbalsta no brīža, kad par iespējamo noziedzīgo nodarījumu ziņo Eiropas Prokuratūrai, līdz tā nosaka, vai jāuzsāk kriminālvajāšana vai nepieciešama cita rīcība.

(27)     Lai pilnībā ievērotu savu pienākumu informēt Eiropas Prokuratūru, ja tiek identificēts noziedzīgs nodarījums tās kompetences ietvaros, dalībvalstu valsts iestādēm, kā arī visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jāievēro spēkā esošās ziņošanas procedūras un jāievieš efektīvi mehānismi tām paziņoto apgalvojumu iepriekšējai izvērtēšanai. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras šajā sakarā var izmantot OLAF.

(28)     Efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir svarīgi, ka Eiropas Prokuratūra var savākt pierādījumus visā Savienībā, izmantojot visaptverošu izmeklēšanas pasākumu kopumu, vienlaikus paturot prātā proporcionalitātes principu un nepieciešamību saņemt tiesas atļaujas konkrētiem izmeklēšanas pasākumiem. Šiem pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos. Kad Eiropas Prokuratūra vai kompetentā tiesu iestāde tos ir pieprasījusi, tie ir īstenojami saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Turklāt Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt piekļuvei visiem attiecīgajiem datu avotiem, tostarp valsts un privātos reģistriem.

(29)     Šajā regulā paredzētie izmeklēšanas pasākumi būtu jāīsteno saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp nepieciešamību saņemt tiesas atļauju konkrētiem piespiedu izmeklēšanas līdzekļiem. Citi izmeklēšanas pasākumi var būt veicami tikai ar tiesas atļauju, ja to pieprasa valsts tiesību akti dalībvalstī, kurā jāveic izmeklēšanas pasākums. Eiropas Prokuratūras pasākumu pasūtīšanai un apstiprināšanai kompetentā valsts tiesu iestādē būtu jāpiemēro vispārīgās proporcionalitātes un nepieciešamības prasības saskaņā ar šo regulu.

(30)     Līguma 86. pants paredz, ka Eiropas Prokuratūrai jāveic prokurora funkcijas, kas ietver lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aizdomās turētā apsūdzību un jurisdikcijas izvēli. Lai veidotu kopīgu kriminālvajāšanas politiku, lēmums par to, vai izvirzīt apsūdzību pret aizdomās turēto, būtu jāpieņem Eiropas prokuroram. Tiesas jurisdikcija būtu jānosaka Eiropas Prokuratūrai, pamatojoties uz pārredzamu kritēriju kopumu.

(31)     Ņemot vērā obligātas kriminālvajāšanas principu, Eiropas Prokuratūras izmeklēšanai parasti būtu jānoslēdzas ar apsūdzības celšanu kompetentā valsts tiesā gadījumos, kad pastāv nopietni pierādījumi un nepastāv juridiski šķēršļi kriminālvajāšanai. Ja šādu pierādījumu nav un nav lielu izredžu, ka pieprasītos pierādījumus varētu iesniegt tiesa, lietu var izbeigt. Turklāt Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt iespējai izbeigt lietu, ja noziedzīgais nodarījums ir maznozīmīgs. Ja lieta netiek izbeigta uz iepriekš minētā pamata, bet kriminālvajāšana tomēr nav pamatota, Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt iespējai ierosināt vienošanos ar aizdomās turēto, ja tas ir pareizas tiesvedības interesēs. Noteikumi, kas attiecas uz vienošanos, un tie, ko piemēro uzliktā naudas soda aprēķināšanai, būtu jāprecizē Eiropas Prokuratūras administratīvajos noteikumos. Lietas slēgšanai, izmantojot vienošanos saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu ietekmēt administratīvo pasākumu piemērošanu no kompetento iestāžu puses, ciktāl šie pasākumi neattiecas uz sodiem, kurus varētu pielīdzināt kriminālsodiem.

(32)     Eiropas Prokuratūras sniegtie pierādījumi izskatīšanai pirmās instances tiesā būtu jāatzīst par pieņemamiem pierādījumiem un tādējādi uzskatāmiem par atbilstošiem jebkurām attiecināmām prasībām par pierādījumiem saskaņā ar dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgā tiesa, tiesību aktiem ar noteikumu, ka tiesa uzskata, ka tiek nodrošināts procedūras godīgums un ievērotas aizdomās turētās personas tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Pirmās instances tiesa nevar izslēgt Eiropas Prokuratūras iesniegtos pierādījumus kā nepieņemamus, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šāda veida pierādījumu vākšanai piemērojamie nosacījumi un noteikumi ir atšķirīgi.

(33)     Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tas prasa Eiropas Prokuratūrai jo īpaši ievērot tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā. Hartas 50. pants, kas aizsargā tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem), nodrošina, ka Eiropas Prokuratūras uzsāktās kriminālvajāšanas rezultātā neradīsies dubults risks. Eiropas Prokuratūras darbības tādējādi īsteno pilnīgā saskaņā ar šīm tiesībām, un regulu piemēro un interpretē atbilstīgi.

(34)     Līguma 82. panta 2. punkts ļauj Savienībai noteikt minimālos noteikumus par privātpersonu tiesībām kriminālprocesā, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību un tiesvedības taisnīguma ievērošanu. Lai gan Savienība jau ir izveidojusi ievērojamu Kopienas tiesību kopumu, dažas no šīm tiesībām vēl nav saskaņotas ar Savienības tiesību aktiem. Attiecībā uz minētajām tiesībām šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kas būtu piemērojami tikai šīs regulas mērķiem.

(35)     Eiropas Prokuratūras darbībām būtu jāpiemēro tiesības uz aizstāvību, kuras jau ir paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā[4], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā[5] un 2013. gada Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/xx/ES par advokāta tiesībām uz piekļuvi kriminālprocesā un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas], kas īstenoti valstu tiesību aktos. Jebkurai aizdomās turētajai personai, pret kuru Eiropas Prokuratūra sāk izmeklēšanu, būtu jāgūst no tiem labums.

(36)     Līguma 86. panta 3. punkts ļauj Savienības likumdevējam paredzēt noteikumus, kas piemērojami, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, kurus veic Eiropas Prokuratūra, pildot savas funkcijas. Šī likumdevējam piešķirtā kompetence atspoguļo Eiropas Prokuratūras īpašo statusu, kas atšķiras no visām citām Savienības struktūrām un aģentūrām un paredz īpašus noteikumus attiecībā uz pārskatīšanu tiesā.

(37)     Līguma 86. panta 2. punkts nosaka, ka Eiropas Prokuratūra pilda savas prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentajās tiesās. Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas laikā veiktās darbības ir cieši saistītas ar no tām izrietošo iespējamo kriminālvajāšanu un var ietekmēt dalībvalstu tiesisko regulējumu. Vairumā gadījumu tās veiks valsts tiesībaizsardzības iestādes, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Prokuratūras norādījumiem, dažkārt iepriekš saņemot valsts tiesas atļauju. Tādēļ izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības pārskatīšanas tiesā nolūkos ir lietderīgi uzskatīt Eiropas Prokuratūru par valsts iestādi. Tā rezultātā valstu tiesām būtu jāuztic veikt pārskatīšanu tiesā par visām Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām, kuras varētu apstrīdēt, un Eiropas Savienības Tiesai nevajadzētu būt tieši kompetentai attiecībā uz minētajām darbībām saskaņā ar Līguma 263., 265. un 268. pantu, jo šādas darbības nebūtu jāuzskata par Savienības struktūras darbībām pārskatīšanas tiesā nolūkos.

(38)     Saskaņā ar Līguma 267. pantu attiecīgo valstu tiesām ir iespēja vai konkrētos gadījumos pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā pieņemtu prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību aktu, tostarp šīs regulas, noteikumu interpretāciju vai spēkā esību, kas attiecas uz Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību pārskatīšanu tiesā. Valstu tiesām nedrīkstētu būt iespēja vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par Eiropas Prokuratūras darbību likumību, jo šīs darbības nevar uzskatīt par Eiropas Savienības struktūras darbībām pārskatīšanu tiesā nolūkos.

(39)     Būtu arī jāprecizē, ka saskaņā ar šo regulu piemērojamos jautājumus par valstu tiesību aktu noteikumu interpretāciju varētu izskatīt tikai attiecīgās valstu tiesas. Līdz ar to minētās tiesas nevar vērsties ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz to valsts tiesību aktu interpretāciju, uz kuriem šī regula attiecas.

(40)     Tā kā Līgums paredz, ka Eiropas Prokuratūra jāizveido no Eurojust, tiem organiski, operatīvi un administratīvi būtu jāpastāv līdzās, jāsadarbojas un jāpapildina vienam otrs.

(41)     Eiropas Prokuratūrai būtu arī cieši jāsadarbojas ar citām Savienības iestādēm un aģentūrām, lai atvieglotu to funkciju izpildi saskaņā ar šo regulu, kā arī vajadzības gadījumā izstrādātu oficiālas vienošanās par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas attiecas uz informācijas apmaiņu un sadarbību. Sadarbībai ar Eiropolu un OLAF vajadzētu būt īpaši svarīgai, lai novērstu dublēšanos un ļautu Eiropas Prokuratūrai iegūt savā rīcībā attiecīgo informāciju, kā arī izmantot to īpašās izmeklēšanas analīzei.

(42)     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par brīvu šādu datu brīvu apriti[6] attiecas uz Eiropas Prokuratūras veikto personas datu apstrādi. Tā attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar Eiropas Prokuratūras mērķiem un uzdevumiem, personas datiem, kas saistīti ar darbiniekiem, kā arī tās rīcībā esošajiem administratīvajiem personas datiem. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam jāuzrauga Eiropas Prokuratūras personas datu apstrāde. Ja nepieciešams, (EK) Regulā Nr. 45/2001 izklāstītajiem principiem vajadzētu būt precizētiem un papildinātiem attiecībā uz Eiropas Prokuratūras operatīvo personas datu apstrādi. Eiropas Prokuratūrai saskaņā ar savām pilnvarām vai arī uz starptautiska nolīguma, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 218. pantu, pamata, nododot operatīvos personas datus kādas trešās valsts iestādei, starptautiskai organizācijai vai Interpolam, šajā regulā minēto datu aizsardzības noteikumu ievērošana būtu jānodrošina ar atbilstošiem personas privātās dzīves un pamattiesību un brīvību aizsardzības drošības pasākumiem.

(43)     [Direktīva 2013/xx/EU par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti] attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes ar nolūku novērst, izmeklēt, atklāt vai veikt kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem vai izpildīt kriminālsodus.

(44)     Eiropas Prokuratūras datu apstrādes sistēmai vajadzētu būt balstītai uz Eurojust Lietu pārvaldības sistēmu, savukārt pagaidu darba datnes būtu jāuzskata par lietas materiāliem no izmeklēšana uzsākšanas brīža.

(45)     Eiropas Prokuratūras finanšu, budžeta un personāla režīmam būtu jāievēro attiecīgie Savienības standarti, kas piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012[7] 208. pantā minētajām struktūrām, tomēr pienācīgi ņemot vērā to, ka Eiropas Prokuratūras kompetence veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Savienības līmenī ir unikāla. Eiropas Prokuratūrai būtu pienākums sniegt ikgadēju ziņojumu.

(46)     Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eiropas Prokuratūru, tomēr tikai attiecībā uz tās administratīvajiem uzdevumiem, lai nekādā veidā netiktu apdraudētas konfidencialitātes prasības tās operatīvajā darbā. Tādā pašā veidā administratīvajā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Ombuds, būtu jāievēro Eiropas Prokuratūras konfidencialitātes prasības.

(47)     Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas [atteikties] piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(48)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(49)     Dalībvalstu pārstāvji, tiekoties valstu vadītāju vai valdību līmenī Briselē 2003. gada 13. decembrī, ir noteikuši Eiropas Prokuratūras mītni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants Priekšmets

Šī regula izveido Eiropas Prokuratūru un izklāsta noteikumus par tās darbību.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)           „persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;

b)           „noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses” apzīmē noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Direktīvā 2013/xx/EU, kuru īsteno valsts tiesību aktos;

c)           „Savienības finansiālās intereses” apzīmē visus ieņēmumus, izdevumus un aktīvus, kas paredzēti, iekļauti vai maksājami Savienības budžetā un to iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetā, kuras izveidotas saskaņā ar Līgumiem, un budžetā, ko iepriekšminētās struktūras pārvalda vai uzrauga;

d)           „administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko apstrādā Eiropas Prokuratūra, izņemot operatīvos personas datus;

e)           „operatīvie personas dati” ir visi personas dati, ko apstrādā Eiropas Prokuratūra, lai sasniegtu 37. pantā noteiktos mērķus.

II DAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. nodaļa Eiropas Prokuratūras statuss, organizācija un struktūra

3. pants Izveide

1.           Eiropas Prokuratūra ir izveidota kā decentralizēta Savienības struktūra.

2.           Eiropas Prokuratūra ir juridiska persona.

3.           Eiropas prokuratūra sadarbojas ar Eurojust un paļaujas uz tā administratīvo atbalstu saskaņā ar 57. pantu.

4. pants Uzdevumi

1.           Eiropas Prokuratūras uzdevums ir cīnīties pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

2.           Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un vainīgo un to līdzdalībnieku tiesāšanu par 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šajā sakarā Eiropas Prokuratūra vada un uzrauga izmeklēšanu un veic kriminālvajāšanas darbības, tostarp lietas izbeigšanu.

3.           Eiropas Prokuratūra pilda prokurora funkcijas kompetentajās dalībvalstu tiesās attiecībā uz 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tostarp apsūdzības celšanu un pārsūdzību līdz brīdim, kad lieta ir pilnībā pabeigta.

5. pants Neatkarība un atbildība

1.           Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga.

2.           Eiropas Prokuratūra, tostarp Eiropas prokurors, viņa vietnieki un darbinieki, Eiropas pilnvarotie prokurori un darbinieki viņu valstīs, pildot savus pienākumus, nelūdz un nepieņem noradījumus no kādas personas, dalībvalsts, vai Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras. Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras un dalībvalstis respektē Eiropas Prokuratūras neatkarību un necenšas ietekmēt tās uzdevumu izpildi.

3.           Eiropas prokurors ir atbildīgs Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai par Eiropas Prokuratūras vispārējām darbībām, jo īpaši sniedzot gada pārskatu saskaņā ar 70. pantu.

6. pants Eiropas Prokuratūras struktūra un organizācija

1.           Eiropas Prokuratūras struktūra iekļauj Eiropas prokuroru, viņa vietniekus, personālu atbalstam uzdevumu izpildē saskaņā ar šo regulu, kā arī Eiropas pilnvarotos prokurorus dalībvalstīs.

2.           Eiropas Prokuratūru vada Eiropas prokurors, kurš vada tās darbības un organizē tās darbu. Eiropas prokuroram palīdz 4 vietnieki.

3.           Vietnieki palīdz Eiropas prokuroram visos viņa pienākumos un saskaņā ar 72. panta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem darbojas kā aizvietotāji viņa prombūtnē vai ja viņš nespēj pildīt savus pienākumus. Viens no vietniekiem ir atbildīgs par budžeta izpildi.

4.           Eiropas Prokuratūras izmeklēšanu un kriminālvajāšanu veic Eiropas pilnvarotie prokurori Eiropas prokurora vadībā un uzraudzībā. Ja tas nepieciešams izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas interesēs, Eiropas prokurors var arī tieši izmantot savas pilnvaras saskaņā ar 18. panta 5. punktu.

5.           Katrā dalībvalstī ir vismaz viens Eiropas pilnvarotais prokurors, kurš ir Eiropas Prokuratūras neatņemama daļa. Eiropas pilnvarotie prokurori, veicot tiem uzdotās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības, rīkojas tikai un vienīgi Eiropas prokurora ekskluzīvo pilnvaru ietvaros un seko tikai viņa norādījumiem, ieteikumiem un lēmumiem. Darbojoties saskaņā ar šajā regulā noteiktajām pilnvarām, viņi ir pilnīgi neatkarīgi no attiecīgās valsts kriminālvajāšanas iestādēm un viņiem nav nekādu saistību pret šīm valstīm.

6.           Eiropas pilnvarotie prokurori var veikt savas funkcijas arī kā valsts prokurori. Konfliktējošu uzdevumu gadījumā Eiropas pilnvarotie prokurori informē par to Eiropas prokuroru, kurš pēc apspriešanās ar kompetentajām valsts kriminālvajāšanas iestādēm, dod norādījumus Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālprocesa interesēs, prevalējot tām viņu funkcijām, kuras izriet no šīs regulas. Tādos gadījumos Eiropas prokurors nekavējoties informē par to kompetentās valsts kriminālvajāšanas iestādes.

7.           Eiropas prokurora, Eiropas pilnvaroto prokuroru, ikviena Eiropas Prokuratūras darbinieka vai jebkuras citas personas, kura darbojas tās uzdevumā, pildot savus pienākumus, darbības attiecina uz Eiropas Prokuratūru. Eiropas prokurors pārstāv Eiropas Prokuratūru Savienības iestādēs, dalībvalstīs un attiecībās ar trešajām personām.

8.           Ja nepieciešams izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkos, Eiropas prokurors var uz laiku piešķirt resursus un personālu Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem.

7. pants Eiropas Prokuratūras iekšējās kartības noteikumi

1.           Eiropas Prokuratūras iekšējās kartības noteikumus pieņem ar Eiropas prokurora, viņa četru vietnieku un piecu Eiropas pilnvaroto prokuroru, ko izraugās Eiropas prokurors, pamatojoties uz vienlīdzīgas rotācijas sistēmu un atspoguļojot dalībvalstu demogrāfisko un ģeogrāfisko diapazonu, lēmumu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, kur katram dalībniekam ir viena balss. Ja balsis sadalās vienādi, Eiropas prokuroram ir izšķirošā balss.

2.           Iekšējās kartības noteikumi nosaka Eiropas Prokuratūras darba organizāciju un ietver vispārīgus noteikumus par lietu sadali.

2. nodaļa Eiropas Prokuratūras locekļu iecelšana un atbrīvošana no amata

8. pants Eiropas prokurora iecelšana un atbrīvošana no amata

1.           Eiropas prokuroru ieceļ Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu uz astoņu gadu termiņu, kas nav pagarināms. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

2.           Eiropas prokuroru izraugās no tādu personu loka, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuru kvalifikācija atbilst prasībām attiecībā uz augstiem amatiem tiesā un atbilstošu prokurora pieredzi.

3.           Atlases pamatā ir atklāts kandidātu konkurss, paziņojumu par to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pēc konkursa Komisija sagatavo un iesniedz kandidātu sarakstu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Komisija lūdz kolēģijas viedokli, kuru tā ir izveidojusi un kura sastāv no septiņām personām, izraudzītām no Eiropas Savienības Tiesas bijušajiem locekļiem, valstu augstāko tiesu locekļiem, valsts prokuratūru locekļiem un/vai juristiem ar atzītu kompetenci, no tiem pa vienam kandidātam kā novērotāju ir ierosinājis Eiropas Parlaments, kā arī Eurojust priekšsēdētājs.

4.           Ja Eiropas prokurors vairs neatbilst nosacījumiem, lai pildītu savus pienākumus, vai arī viņš atzīts par vainīgu smaga pārkāpuma izdarīšanā, Eiropas Savienības Tiesa, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūgumu, var viņu atbrīvot no amata.

9. pants Eiropas prokurora vietnieku iecelšana un atbrīvošana no amata

1.           Eiropas prokurora vietniekus ieceļ saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 8. panta 1. punktā.

2.           Eiropas prokurora vietniekus izraugās no tādu personu loka, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuru kvalifikācija atbilst prasībām attiecībā uz augstiem amatiem tiesā un atbilstošu prokurora pieredzi.

3.           Atlases pamatā ir atklāts kandidātu konkurss, paziņojumu par to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pēc konkursa Komisija, vienojoties ar Eiropas prokuroru, sagatavo un iesniedz kandidātu sarakstu Eiropas Parlamentam un Padomei, atspoguļojot dalībvalstu demogrāfisko līdzsvaru un ģeogrāfisko diapazonu.

4.           Eiropas prokurora vietniekus var atbrīvot no amata pēc Eiropas prokurora iniciatīvas saskaņā 8. panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

10. pants Eiropas pilnvaroto prokuroru iecelšana un atbrīvošana no amata

1.           Eiropas pilnvarotos prokurorus ieceļ Eiropas prokurors no saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, kuri atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām un kurus iesniedz attiecīgās dalībvalstis. Prokurorus ieceļ uz pieciem gadiem; šis termiņš ir pagarināms.

2.           Eiropas pilnvarotie prokurori ir personas ar kvalifikāciju, kas ļauj ieņemt augstus amatus tiesā, un attiecīga prokurora pieredzei. Viņu neatkarībai vajadzētu būt neapšaubāmai. Dalībvalstis ieceļ Eiropas pilnvarotos prokurorus kā prokurorus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja brīdī, kad viņu ieceļ par Eiropas pilnvaroto prokuroru, viņam jau nav bijis šis statuss.

3.           Eiropas pilnvarotos prokurorus var atbrīvot no amata Eiropas prokurors, ja viņi vairs neatbilst 2. punktā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, kas piemērojami to pienākumu veikšanai, vai arī ja viņi ir atzīti par vainīgiem smaga pārkāpuma izdarīšanā. Viņu funkciju pildīšanas laikā Eiropas Prokuratūrā Eiropas pilnvarotos prokurorus valsts kompetentās iestādes nevar atcelt no valsts prokurora amata bez Eiropas prokurora piekrišanas.

3. nodaļa Pamatprincipi

11. pants Eiropas Prokuratūras darbības pamatprincipi

1.           Eiropas Prokuratūra nodrošina, ka tās darbībās ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātās tiesības.

2.           Eiropas Prokuratūra savā darbībā ievēro 26. panta 3. punktā minēto proporcionalitātes principu.

3.           Eiropas Prokuratūras izmeklēšanu un kriminālvajāšanu reglamentē šī regula. Valsts tiesību aktus piemēro, ciktāl jautājums netiek reglamentēts ar šo regulu. Piemērojamie valsts tiesību akti ir tās dalībvalsts tiesību akti, kurā veic izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu. Gadījumos, ja jautājumu reglamentē valsts tiesību akti un šī regula, noteicošā ir regula.

4.           Eiropas Prokuratūrai ir ekskluzīva kompetence veic izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm.

5.           Eiropas Prokuratūra veic izmeklēšanu objektīvi un meklē visus nepieciešamos pierādījumus, gan apsūdzošos, gan attaisnojošos.

6.           Eiropas Prokuratūra bez liekas kavēšanās uzsāk izmeklēšanu un nodrošina to, ka izmeklēšanu un kriminālvajāšanu veic ātri.

7.           Dalībvalstu kompetentās iestādes aktīvi palīdz un atbalsta Eiropas Prokuratūras izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pēc tās pieprasījuma, kā arī atturas no jebkuras rīcības, politikas vai procedūras, kas var kavēt vai apgrūtināt šo darbību virzību.

4. nodaļa Eiropas Prokuratūras kompetence

12. pants Noziedzīgie nodarījumi Eiropas Prokuratūras kompetencē

Eiropas Prokuratūrai ir kompetence attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, kā paredzēts Direktīvā 2013/xx/EU un īstenots valsts tiesību aktos.

13. pants Papildu kompetence

1.           Gadījumos, kad 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir cieši saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 12. pantā, un to kopējā izmeklēšana un kriminālvajāšana ir labas tiesvedības administrācijas interesēs, Eiropas Prokuratūra ir kompetenta arī attiecībā uz minētajiem citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir dominējoši un ka pārējo noziedzīgo nodarījumu pamatā ir identiski fakti.

Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalsts, kas ir kompetenta attiecībā uz pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir kompetenta arī attiecībā uz 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2.           Eiropas Prokuratūra un valstu kriminālvajāšanas iestādes savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu. Lai atvieglotu šādas kompetences noteikšanu, saskaņā ar 57. pantu pēc vajadzības var iesaistīt Eurojust.

3.           Ja starp Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetenci saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta lemt par kompetences sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, lemj par papildu kompetenci.

4.           Kompetences noteikšana saskaņā ar šo pantu nedrīkst tikt pārskatīta.

14. pants Eiropas Prokuratūras kompetences īstenošana

Eiropas Prokuratūra īsteno savu ekskluzīvo kompetenci veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par jebkuru 12. un 13. pantā minētu noziedzīgu nodarījumu, ja:

a)           tas ir pilnībā vai daļēji izdarīts vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā vai

b)           to ir pilnībā vai daļēji izdarījis kāds no dalībvalsts(-u) pilsoņiem, Savienības darbinieks vai iestādes loceklis.

III DAĻA IZMEKLĒŠANAS, KRIMINĀLVAJĀŠANAS UN TIESVEDĪBAS PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

1. nodaļa Izmeklēšanas veikšana

15. pants Izmeklēšanas avoti

1.           Visas dalībvalstu valsts iestādes un visas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nekavējoties informē Eiropas Prokuratūru par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu.

2.           Ja Eiropas pilnvarotie prokurori uzzina par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros, viņi nekavējoties informē Eiropas Prokuratūru.

3.           Eiropas Prokuratūra var apkopot vai saņemt informāciju no jebkuras personas attiecībā uz rīcību, ko varētu uzskatīt par tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu.

4.           Jebkuru informāciju, kas darīta zināma Eiropas Prokuratūrai, reģistrē un pārbauda Eiropas prokurors vai Eiropas pilnvarotie prokurori. Ja viņi pēc pārbaudes izlemj neuzsākt izmeklēšanu, viņi lietu izbeidz un atzīmē iemeslus Lietu pārvaldības sistēmā. Viņi par to arī informē attiecīgās valsts iestādes, Savienības iestādes, struktūras, birojus vai aģentūras, kas attiecīgi ir sniegušas informāciju, un pēc to pieprasījuma vajadzības gadījumā arī personas, kuras ir sniegušas informāciju.

16. pants Izmeklēšanas uzsākšana

1.           Eiropas prokurors vai Eiropas pilnvarotie prokurori viņa vārdā uzsāk izmeklēšanu, sagatavojot rakstisku lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tiek vai ir ticis izdarīts Eiropas Prokuratūras kompetencē esošs noziedzīgs nodarījums.

2.           Gadījumos, kad izmeklēšanu ir uzsācis Eiropas prokurors, viņš nodod lietu Eiropas pilnvarotajam prokuroram, ja vien viņš nevēlas vadīt izmeklēšanu pats saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 18. panta 5. punktā. Gadījumos, kad izmeklēšanu uzsāk Eiropas pilnvarotais prokurors, viņš nekavējoties informē Eiropas prokuroru. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Eiropas prokurors pārbauda, vai izmeklēšanu jau nav uzsācis viņā pats vai cits Eiropas pilnvarotais prokurors. Lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti, Eiropas prokurors var nodot lietu citam Eiropas pilnvarotajam prokuroram vai pieņemt lēmumu pašam pārņemt lietu saskaņā ar 18. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

17. pants Steidzami pasākumi un lietu nodošana

1.           Ja nepieciešama tūlītēja rīcība saistībā ar noziedzīgu nodarījumu Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros, attiecīgās valsts iestādes veic visus steidzamos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Pēc tam valsts iestādes nekavējoties nodod lietu Eiropas Prokuratūrai. Tādā gadījumā, ja iespējams, 48 stundu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas Eiropas Prokuratūra apstiprina valsts iestāžu veiktu pasākumus pat tad, ja šādi pasākumi ir veikti un izpildīti saskaņā ar noteikumiem, kas nav ietverti šajā regulā.

2.           Jebkurā izmeklēšanas posmā, ja rodas šaubas par kompetenci, Eiropas Prokuratūra var apspriesties ar valsts kriminālvajāšanas iestādēm, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta. Gaidot lēmumu par kompetenci, Eiropas Prokuratūra veic visus steidzamos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu lietas efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Ja valsts iestādes kompetence ir noteikta, valsts iestāde 48 stundu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas valsts līmenī apstiprina steidzamos pasākumus, kurus veikusi Eiropas Prokuratūra.

3.           Gadījumos, kad Eiropas Prokuratūras uzsāktā izmeklēšanā atklāj, ka izmeklētās personas rīcība ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, kas nav tās kompetencē, Eiropas Prokuratūra lietu nekavējoties nosūta kompetentajai attiecīgās valsts tiesībaizsardzības un tiesu iestādei.

4.           Gadījumos, kad valsts iestādes uzsāktās izmeklēšanas gaitā vēlāk tiek atklāts, ka rīcība ir saistīta ar Eiropas Prokuratūras kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu, valsts iestādes nekavējoties nodod lietu Eiropas Prokuratūrai. Tādā gadījumā Eiropas Prokuratūra, ja iespējams, 48 stundu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas apstiprina valsts iestāžu veiktos pasākumus pat tad, ja šādi pasākumi ir veikti un izpildīti saskaņā ar noteikumiem, kas nav ietverti šajā regulā.

18. pants Izmeklēšanas veikšana

1.           Izraudzītais Eiropas pilnvarotais prokurors vada izmeklēšanu Eiropas prokurora uzdevumā un saskaņā ar viņa norādījumiem. Izraudzītais Eiropas pilnvarotais prokurors var vai nu veikt izmeklēšanas pasākumus pats, vai uzdot tos kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm tajā dalībvalstī, kurā viņš atrodas. Šīs iestādes ievēro Eiropas pilnvarotā prokurora norādījumus un veic uzdotos izmeklēšanas pasākumus.

2.           Pārrobežu gadījumos, kad izmeklēšanas pasākumi jāveic kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kur izmeklēšana tika uzsākta, Eiropas pilnvarotais prokurors, kurš uzsāka izmeklēšanu vai kuram lietu nodevis Eiropas prokurors, rīkojas ciešā sadarbībā ar Eiropas pilnvaroto prokuroru valstī, kurā jāveic izmeklēšanas pasākumi. Minētais Eiropas pilnvarotais prokurors veic izmeklēšanas pasākumus pats vai uzdod tos veikt kompetentajām valsts iestādēm.

3.           Pārrobežu lietās Eiropas prokurors var iesaistīt izmeklēšanā vairākus Eiropas pilnvarotos prokurorus un veidot kopīgu komandu. Viņš var uzdot jebkuram Eiropas pilnvarotajam prokuroram savākt saistīto informāciju vai veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus viņa uzdevumā.

4.           Eiropas prokurors uzrauga izmeklēšanu, ko veic Eiropas pilnvarotie prokurori, un nodrošina to koordināciju. Viņš sniedz norādījumus, kur tas nepieciešams.

5.           Eiropas prokurors var nodot lietu citam Eiropas pilnvarotajam prokuroram vai pats vadīt izmeklēšanu, ja tas šķiet nepieciešami izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas efektivitātes nodrošināšanai, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a) noziedzīga nodarījuma smagums;

b) īpaši apstākļi, kas saistīti ar iespējamā likumpārkāpēja statusu;

c) īpaši apstākļi, kas saistīti ar izmeklēšanas pārrobežu dimensiju;

d) valstu izmeklēšanas iestāžu nepieejamība vai

e) attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu lūgums.

6.           Gadījumos, kad izmeklēšanu tieši veic Eiropas prokurors, viņš informē Eiropas pilnvaroto prokuroru tajā dalībvalstī, kurā jāveic izmeklēšanas pasākumi. Visi Eiropas prokurora izmeklēšanas pasākumi ir veicami, koordinējot tos ar tās dalībvalsts iestādēm, uz kuras teritoriju attiecas pasākumi. Piespiedu pasākumus veic attiecīgās valsts kompetentās iestādes.

7.           Izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar iestādes Eiropas Prokuratūras pilnvarojumu, aizsargā ar noteikumiem par dienesta noslēpumu saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Iestādēm, kas piedalās Eiropas Prokuratūras izmeklēšanā, arī ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu, kā tas paredzēts piemērojamajos valsts tiesību aktos.

19. pants Privilēģiju un imunitātes atcelšana

1.           Ja Eiropas Prokuratūras izmeklēšanā ir iesaistītas personas, kuru privilēģijas un imunitāte ir aizsargāta ar valsts tiesību aktiem, un šādas privilēģijas vai imunitāte ir šķērslis konkrētā izmeklēšanā, Eiropas Prokuratūra iesniedz pamatotu rakstisku pieprasījumu par to atcelšanu saskaņā ar minētās valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām.

2.           Ja Eiropas Prokuratūras izmeklēšanā ir iesaistītas personas, kuru privilēģijas un imunitāte ir aizsargāta ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, un šādas privilēģijas vai imunitāte ir šķērslis konkrētajā izmeklēšanā, Eiropas Prokuratūra iesniedz pamatotu rakstisku pieprasījumu par to atcelšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām procedūrām.

2. nodaļa Informācijas apstrāde

20. pants Eiropas Prokuratūras piekļuve informācijai

No lietas reģistrēšanas brīža Eiropas Prokuratūrai jābūt iespējai iegūt jebkādu saistīto informāciju, ko glabā valsts kriminālizmeklēšanas un tiesībaizsardzības datubāzēs, kā arī citos attiecīgos valsts iestāžu reģistros, vai arī tai jābūt piekļuvei šādai informācijai ar Eiropas pilnvaroto prokuroru starpniecību.

21. pants Informācijas vākšana

1.           Izmeklēšanas nolūkos Eiropas Prokuratūra pēc pieprasījuma saņem no Eurojust un Eiropola visu attiecīgo informāciju par noziedzīgo nodarījumu tās kompetences ietvaros, un tā var lūgt Eiropolu sniegt analītisku atbalstu konkrētā Eiropas Prokuratūras veiktā izmeklēšanā.

2.           Savienības iestādes, struktūras, biroji, aģentūras un dalībvalstu iestādes sniedz nepieciešamo palīdzību un informāciju Eiropas Prokuratūrai pēc tās pieprasījuma.

22. pants Lietu pārvaldības sistēma, indekss un pagaidu darba datnes

1.           Eiropas Prokuratūra izveido Lietu pārvaldības sistēmu, kurā ir pagaidu darba datnes un indekss, kas ietver gan pielikumā minētos personas datus, gan citus datus.

2.           Lietu pārvaldības sistēmas uzdevums ir:

a) atbalstīt Eiropas Prokuratūras veiktu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pārvaldību, izmantojot savstarpējas norādes uz informāciju;

b) atvieglot piekļuvi informācijai par notiekošo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) veicināt likumības uzraudzību un šīs regulas noteikumu ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

3.           Var izveidot saikni starp Lietu pārvaldības sistēmu un drošu tālsakaru savienojumu, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/JHA[8] 9. pantā

4.           Indekss sevī ietver atsauces uz pagaidu darba datnēm, ko apstrādā Eiropas Prokuratūras darba ietvaros, un tajā drīkst būt tikai personas dati, kas minēti 1. punkta a) līdz i), k) un m) apakšpunktā un pielikuma 2. punktā.

5.           Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Eiropas Prokuratūra var apstrādāt datus attiecībā uz atsevišķām lietām, pie kurām tā strādā, pagaidu darba datnēs. Eiropas Prokuratūra atļauj 41. pantā minētajam datu aizsardzības inspektoram, piekļūt pagaidu darba datnei. Eiropas Prokuratūra informē datu aizsardzības inspektoru katru reizi, kad tiek atvērta jauna pagaidu darba datne, kurā ir personas dati.

6.           Lai apstrādātu ar lietu saistītus personas datus, Eiropas Prokuratūra nedrīkst izveidot nekādu citu automatizētu datu datni, kā tikai to, kas ir Lietu pārvaldības sistēmā, vai pagaidu darba datni.

23. pants Pagaidu darba datņu un indeksa darbība

1.           Eiropas Prokuratūra atver pagaidu darba datni katrai lietai, par kuru tai ir nosūtīta informāciju, ciktāl šāda nosūtīšana ir saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par to pagaidu darba datņu pārvaldību, ko tā ir atvērusi.

2.           Eiropas Prokuratūra katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi pagaidu darba datnei vai, kad nepieciešams, atļaut piekļūt datnei vai tās daļām saviem darbiniekiem, lai tie varētu veikt savus uzdevumus.

3.           Eiropas Prokuratūra lemj par to, kādu ar šo pagaidu darba datni saistītu informāciju iekļaut indeksā. Ja vien Eiropas prokurors nenolemj citādi, indeksā nedrīkst iekļaut informāciju, kas ir reģistrēta un jāpārbauda saskaņā ar 15. panta 4. punktu.

24. pants Piekļuve Lietu pārvaldības sistēmai

Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem un viņu darbiniekiem, ciktāl tiem ir piesaiste Lietu pārvaldības sistēmai, ir piekļuve tikai:

a)           indeksam, ja vien šāda piekļuve nav skaidri aizliegta;

b)           pagaidu darba datnēm, ko atvērusi Eiropas Prokuratūra saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko veic attiecīgajā dalībvalstī;

c)           pagaidu darba datnēm, ko atvērusi Eiropas Prokuratūra saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko veic kādā citā dalībvalstī, ciktāl tās attiecas uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kuru veic attiecīgajā dalībvalstī.

3. nodaļa Izmeklēšanas pasākumi

25. pants Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas pilnvaras

1.           Eiropas Prokuratūras veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos Savienības dalībvalstu teritoriju uzskata par vienotu tiesisko telpu, kurā Eiropas Prokuratūra var īstenot savu kompetenci.

2.           Ja Eiropas Prokuratūra nolemj īstenot savu kompetenci attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, ko kāds dalībvalsts pilsonis, Savienības darbinieks vai iestādes loceklis daļēji vai pilnībā ir izdarījis ārpus dalībvalsts teritorijas, tā lūdz palīdzību, lai sadarbotos ar trešo valsti saskaņā ar 59. pantā minētajiem instrumentiem un procedūrām.

26. pants Izmeklēšanas pasākumi

1.           Eiropas Prokuratūrai, īstenojot savu kompetenci, ir tiesības lūgt vai pieprasīt šādus izmeklēšanas pasākumus:

a)      pārmeklēt jebkuras telpas, teritorijas, transportlīdzekļus, privātmājas, apģērbu un jebkuru citu personisko īpašumu vai datorsistēmu;

b)      pieprasīt iesniegt jebkādu attiecīgu priekšmetu, dokumentu vai datorā saglabātos datus, tostarp informācijas plūsmas un banku kontu datus, šifrētus vai atšifrētus, sākotnējā vai kādā citā noteiktā formātā;

c)      apzīmogot telpas un transportlīdzekļus un iesaldēt datus, lai saglabātu to integritāti, izvairītos no pierādījumu zuduma vai sabojāšanas vai nodrošinātu konfiskācijas iespēju;

d)      iesaldēt rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tostarp aktīvus, ja paredzams, ka tos varētu konfiscēt pirmās instances tiesa, un ir pamats uzskatīt, ka īpašnieks, valdītājs vai tos kontrolējošā persona centīsies traucēt sprieduma par konfiskāciju izpildei;

e)      pārtvert telesakarus, tostarp e-pastus, kuri sūtīti aizdomās turētajai personai un kurus sūtījusi aizdomās turētā persona, no jebkuriem telekomunikāciju savienojumiem, ko izmanto aizdomās turētā persona;

f)       veikt reāllaika telekomunikāciju novērošanu, pieprasot tūlītēju telesakaru datu plūsmas pārraidi, lai atrastu aizdomās turēto personu un identificētu personas, kuras bijušas saskarē ar viņu kādā konkrētā brīdī;

g)      uzraudzīt finanšu darījumus, uzdodot finanšu iestādēm vai kredītiestādēm reāllaikā informēt Eiropas Prokuratūru par jebkuru finanšu darījumu, kas veikts, izmantojot kādu konkrētu kontu, kura turētājs ir vai kuru kontrolē aizdomās turētā persona, vai jebkurus citus kontus, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka tos izmanto saistībā ar noziedzīgo nodarījumu;

h)      iesaldēt nākotnes finanšu darījumus, uzdodot finanšu iestādēm vai kredītiestādēm atturēties no jebkādu tādu finanšu darījumu veikšanas, kas saistīti ar kādu konkrētu kontu vai kontiem, kuru turētājs ir vai kurus kontrolē aizdomās turētā persona;

i)       veikt uzraudzības pasākumus vietās, kas nav sabiedriskās vietas, uzdodot veikt slepenu video un audio uzraudzību vietās, kas nav sabiedriskās vietas, izņemot privātmāju videonovērošanu, un tās rezultātu reģistrēšanu;

j)       veikt slepenu izmeklēšanu, uzdodot iestāžu pārstāvjiem rīkoties slepeni vai saskaņā ar viltus identitāti;

k)      izsaukt aizdomās turētās personas un lieciniekus, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie varētu sniegt izmeklēšanai noderīgu informāciju;

l)       veikt identifikācijas pasākumus, uzdodot fotografēšanu, personu vizuālo dokumentēšanu un cilvēka biometrisko datu reģistrēšanu;

m)     konfiscēt priekšmetus, kas nepieciešami kā pierādījumi;

n)      piekļūt telpām un paņemt preču paraugus;

o)      pārbaudīt transportlīdzekļus, ja pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka tiek transportētas ar izmeklēšanu saistītas preces;

p)      veikt pasākumus, lai izsekotu un kontrolētu personas ar mērķi noteikt personas atrašanās vietu;

q)      izmantojot tehniskos līdzekļus, izsekot jebkuru objektu, tostarp kontrolējamas preču piegādes un kontrolētus finanšu darījumus;

r)       veikt mērķtiecīgu aizdomās turēto un trešo personu uzraudzību sabiedriskās vietās;

i)       sabiedrības interesēs saņemt piekļuvi valsts vai Eiropas sabiedriskajiem reģistriem un reģistriem, kurus veido privāti uzņēmumi;

t)       nopratināt aizdomās turētās personas un lieciniekus;

u)      nozīmēt ekspertus, ex officio vai pēc aizdomās turētās personas pieprasījuma, ja nepieciešamas speciālas zināšanas.

2.           Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumus, kas minēti 1. punktā, var izmantot Eiropas Prokuratūras veiktajā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Šādus pasākumus veic saskaņā ar šajā pantā un valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Izmeklēšanas pasākumus, kas nav minēti 1. punktā, Eiropas Prokuratūra var lūgt vai pieprasīt tikai tad, ja tādi ir paredzēti saskaņā ar tiesību aktiem tajā dalībvalstī, kurā šādi pasākumi ir jāveic.

3.           Individuālos izmeklēšanas pasākumus, kas minēti 1. punktā, nedrīkst pieprasīt bez pamatota iemesla un tad, ja šo pašu mērķi var sasniegt ar mazāk bargiem līdzekļiem.

4.           Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētajiem izmeklēšanas pasākumiem jāsaņem atļauja no kompetentās tiesu iestādes dalībvalstī, kurā tie jāveic.

5.           Savukārt 1. punkta k) līdz u) apakšpunktā minētajiem izmeklēšanas pasākumiem nepieciešama tiesas atļauja, ja to paredz valsts tiesību akti dalībvalstī, kurā izmeklēšanas pasākumi ir jāveic.

6.           Ja šajā pantā izklāstītie nosacījumi un saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērojamie nosacījumi attiecībā uz pieprasītajiem pasākumiem ir izpildīti, kompetentā tiesu iestāde 48 stundu laikā dod atļauju, sagatavojot rakstisku un pamatotu lēmumu.

7.           Eiropas Prokuratūra var pieprasīt no kompetentās tiesu iestādes aizdomās turētās personas arestu vai pirmstiesas aizturēšanu, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem

4. nodaļa Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaru izbeigšana

27. pants Kriminālvajāšana valstu tiesās

1.           Eiropas prokuroram un Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz kriminālvajāšanu un prasības celšanu tiesā, jo īpaši pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

2.           Kad kompetentais Eiropas pilnvarotais prokurors uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš iesniedz lietas kopsavilkumu ar apsūdzības projektu un pierādījumu sarakstu pārskatīšanai Eiropas prokuroram. Gadījumos, kad viņš neliek lietu izbeigt saskaņā ar 28. pantu, Eiropas prokurors uzdod Eiropas pilnvarotajam prokuroram iesniegt lietu izskatīšanai attiecīgās valsts kompetentajā tiesā ar apsūdzību vai atgriež to atpakaļ papildu izmeklēšanai. Eiropas prokurors var arī pats iesniegt lietu attiecīgās valsts kompetentajai tiesai.

3.           Apsūdzībā, kas iesniegta attiecīgās valsts kompetentajā tiesā, jānorāda pierādījumi, kas tiks iesniegti tiesā.

4.           Eiropas prokurors, apspriežoties ar Eiropas pilnvaroto prokuroru, kas iesniedz lietu, un paturot prātā pareizu tiesvedību, izvēlas jurisdikciju un nosaka attiecīgās valsts kompetento tiesu, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)      noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta vai vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā ‑ vieta, kur veikta lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu;

b)      apsūdzētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;

c)      pierādījumu atrašanās vieta;

d)      tiešo cietušo pastāvīgā dzīvesvieta.

5.           Atgūšanas, administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības nolūkos Eiropas prokurors par apsūdzību informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, aģentūras.

28. pants Lietas izbeigšana

1.           Eiropas prokurors izbeidz lietu, ja kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:

a)      aizdomās turētās personas nāve;

b)      rīcībā, par kuru veic izmeklēšanu, nav noziedzīga nodarījuma pazīmes;

c)      aizdomās turētajai personai ir piešķirta amnestija vai imunitāte;

d)      ir beidzies attiecīgās valsts noilguma termiņš kriminālvajāšanai;

e)      aizdomās turētā persona Savienības teritorijā jau ir tikusi attaisnota vai notiesāta par tiem pašiem faktiem vai arī lieta ir izskatīta saskaņā ar 29. pantu.

2.           Eiropas prokurors var izbeigt lietu kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:

a)      noziedzīgais nodarījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 2013/XX/ES par cīņu pret krāpšanu pret Savienības finansiālajām interesēm, izmantojot krimināltiesības, ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums;

b) attiecīgu pierādījumu trūkums.

3.           Eiropas Prokuratūra var nodot izbeigtās lietas OLAF vai kompetentajām valsts pārvaldes vai tiesu iestādēm piedziņas vai citiem administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības mērķiem.

4.           Gadījumos, kad izmeklēšana bijusi uzsākta, pamatojoties uz cietušās personas sniegto informāciju, Eiropas Prokuratūra šo personu informē.

29. pants

Vienošanās

1.           Ja lieta nav izbeigta, kā arī lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, Eiropas Prokuratūra pēc zaudējumu atlīdzināšanas var ierosināt, lai aizdomās turētā persona izmaksātu vienreizēju naudas sodu, kas pēc tā samaksas ir iemesls galīgai lietas izbeigšanai (vienošanās). Ja aizdomās turētā persona tam piekrīt, viņš naudas soda summu samaksā Savienībai.

2.           Eiropas Prokuratūra pārrauga vienošanās panākto finanšu maksājumu iekasēšanu.

3.           Gadījumos, kad vienošanos pieņem un aizdomās turētā persona sodu samaksā, Eiropas prokurors pilnībā izbeidz lietu un oficiāli paziņo par to attiecīgās valsts kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī informē par to attiecīgās Savienības iestādes, struktūras un aģentūras.

4.           Uz lietas izbeigšana, kā tas minēts 3. punktā, neattiecas pārskatīšana tiesā.

5. nodaļa PIERĀDĪJUMU PIEŅEMAMĪBA

30. pants Pierādījumu pieņemamība

1.           Pierādījumus, kurus Eiropas Prokuratūra ir iesniegusi izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja tiesa uzskata, ka to pieņemšana nevarētu negatīvi ietekmēt procedūras taisnīgumu vai tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā, pieņem tiesā bez apstiprināšanas vai līdzīga juridiska procesa pat tad, ja tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, paredz citus noteikumus attiecībā uz šādu pierādījumu iegūšanu vai iesniegšanu.

2.           Pēc tam, kad pierādījumi ir pieņemti, attiecīgās valsts tiesu kompetence Eiropas Prokuratūras iesniegto pierādījumu brīvai novērtēšanai tiesā netiek ietekmēta.

6. nodaļa Konfiskācija

31. pants Rīcība ar konfiscētajiem aktīviem

Gadījumos, kad pēc Eiropas Prokuratūras pieprasījuma kompetentā valsts tiesa ir pieņēmusi galīgo nolēmumu konfiscēt jebkādu īpašumu, kas saistīts ar Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros esošu noziedzīgu nodarījumu, vai ieņēmumus, kas gūti no šāda noziedzīga nodarījuma, šāda īpašuma vai ieņēmumu vērtību naudas izteiksmē ieskaita Eiropas Savienības budžetā tādā apmērā, kāds nepieciešams Savienībai nodarītā kaitējuma kompensēšanai.

IV DAĻA PROCESUĀLĀS GARANTIJAS

32. pants Aizdomās turēto un apsūdzēto personu, kā arī citu iesaistīto personu tiesību apjoms

1.           Eiropas Prokuratūras darbības veic, pilnībā ievērojot aizdomās turēto personu tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

2.           Jebkurai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai, kura ir iesaistīta Eiropas Prokuratūras tiesvedībā, kā minimums ir šādas procesuālās tiesības, kas paredzētas Savienības tiesību aktos un dalībvalsts tiesību aktos:

(a) tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES;

(b) tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/13/ES;

(c) tiesības uz advokātu un tiesības sazināties ar trešajām personām un informēt tās aizturēšanas gadījumā, kā to paredz [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/xx/ES par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas];

(d) tiesības klusēt un tiesības tikt uzskatītai par nevainīgu;

(e) tiesības uz juridisko palīdzību;

(f) tiesības iesniegt pierādījumus, iecelt ekspertus un uzklausīt lieciniekus.

3.           Aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām ir 2. punktā minētās tiesības no brīža, kad tās tiek turētas aizdomās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kad apsūdzību ir atzinusi kompetentā valsts tiesa, aizdomās turētās un apsūdzētās personas procesuālās tiesības pamatojas uz valsts režīmu, kas piemērojams attiecīgajā lietā.

4.           Tiesības, kas uzskaitītas 2. punktā, piemēro arī jebkurai personai, kura nav aizdomās turētā vai apsūdzētā persona un kuru ir uzklausījusi Eiropas Prokuratūra, ja, veicot iztaujāšanu, pratināšanu vai lietas izskatīšanu, viņš kļūst par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

5.           Neierobežojot šajā daļā paredzētās tiesības, aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kā arī citām personām, kuras iesaistītas Eiropas Prokuratūras tiesvedībā, ir visas procesuālās tiesības, kas tām pienākas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

33. pants Tiesības klusēt un tikt uzskatītai par nevainīgu

1.           Eiropas Prokuratūras tiesvedībā iesaistītajai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības klusēt iztaujāšanas laikā attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa tiek turēta aizdomās, un tikt informētai, ka viņai nav pienākuma liecināt pret sevi.

2.           Aizdomās turēto un apsūdzēto personu uzskata par nevainīgu, kamēr viņas vaina nav pierādīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

34. pants Tiesības uz juridisko palīdzību

Jebkurai Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētai vai apsūdzētai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības no valsts iestādēm saņemt juridisko palīdzību pilnīgi bez maksas vai par daļēju maksu, ja viņai nepietiek līdzekļu, lai par to samaksātu.

35. pants Tiesības attiecībā uz pierādījumiem

1.            Aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības iesniegt pierādījumus izskatīšanai Eiropas Prokuratūrā.

2.           Aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības lūgt Eiropas Prokuratūrai savākt jebkādus pierādījumus, kas attiecas uz izmeklēšanu, tostarp iecelt ekspertus un uzklausīt lieciniekus.

V DAĻA PĀRSKATĪŠANU TIESĀ

36. pants Pārskatīšana tiesā

1.           Ieviešot procesuālos pasākumus savu funkciju izpildē, Eiropas Prokuratūru pārskatīšanas tiesā nolūkos uzskata par valsts iestādi.

2.           Ja saskaņā ar šo regulu ir piemērojami attiecīgo valstu tiesību akti, šādus noteikumus nevar uzskatīt par Savienības tiesību aktu noteikumiem Līguma 267. panta mērķiem.

VI DAĻA DATU AIZSARDZĪBA

37. pants Personas datu apstrāde

1.           Saskaņā ar šo regulu Eiropas Prokuratūra var apstrādāt automātiski vai strukturētās ar roku ievadītās datnēs tikai pielikuma 1. punktā minētos personas datus vai datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē, vai ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu, šādiem mērķiem:

– kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšana, ko veic saskaņā ar šo regulu;

– informācijas apmaiņa ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un citām Savienības struktūrām saskaņā ar šo regulu;

– sadarbība ar trešām valstīm saskaņā ar šo regulu.

2.           Eiropas Prokuratūra var apstrādāt tikai pielikuma 2. punktā norādītos personas datus attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem uzskata par lieciniekiem vai cietušajiem kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem noziedzīgu nodarījumu veidiem, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē, vai personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Minēto personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tad, ja tas ir noteikti vajadzīgs 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai.

3.           Izņēmuma gadījumos uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz tās lietas pabeigšanai nepieciešamo laiku, saistībā ar kuru personas datus apstrādā, Eiropas Prokuratūra var apstrādāt arī personas datus, kas nav 1. un 2. punktā minētie dati, attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tie ir tieši saistīti un ietverti notiekošā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Prokuratūra, un ja to apstrāde ir noteikti nepieciešama 1. punktā norādītajiem mērķiem, ar nosacījumu, ka šādu īpašo datu apstrāde notiek saskaņā ar šo regulu. Datu aizsardzības inspektoru, kurš minēts 41. pantā, nekavējoties informē par darbībām saskaņā ar šo pantu.

4.           Automātiski vai citādi apstrādātus personas datus, atklājot rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās un datus par veselību vai seksuālo dzīvi, Eiropas Prokuratūra var apstrādāt tikai tad, ja šādi dati ir noteikti nepieciešami tās veiktajā izmeklēšanā un ja tie papildina citus personas datus, ko jau apstrādā. Datu aizsardzības inspektoru nekavējoties informē par šā punkta izmantošanu. Šādus datus nedrīkst apstrādāt 22. panta 4. punktā minētajā indeksā. Ja šie citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem 2. punkta nozīmē, lēmumu par to apstrādi pieņem Eiropas prokurors.

5.           Personas datu apstrādei, ko Eiropas Prokuratūra veic saistībā ar savu darbību, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001, ciktāl tas attiecas uz operatīvajiem personas datiem.

38. pants Personas datu glabāšanas termiņi

1.           Eiropas Prokuratūras apstrādātos personas datus nedrīkst glabāt ilgāk pirmo no šādiem piemērojamajiem datumiem:

a)      datumu, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ saskaņā ar visu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā iesaistīto attiecīgo dalībvalstu noteikumiem;

b)      datums, kad persona ir attaisnota un tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs;

c)      trīs gadiem pēc datuma, kad tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs pēdējā no dalībvalstīm, kura ir iesaistīta izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā;

d)      datumu, kurā Eiropas Prokuratūra konstatējusi, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

2.           To glabāšanas termiņu ievērošanu, kas minēti 1. punktā, pastāvīgi pārskata ar atbilstoši automātisku apstrādi. Tomēr datu uzglabāšanas nepieciešamības pārskatīšanu veic reizi trīs gados pēc datu ievadīšanas. Ja datus par personām, kas minētas pielikumā, glabā ilgāk nekā piecus gadus, attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

3.           Kad ir beidzies kāds no 1. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem, Eiropas Prokuratūra pārskata datu turpmākās glabāšanas nepieciešamību, lai varētu veikt savus uzdevumus, un, atkāpjoties no iepriekš minētā, var nolemt glabāt minētos datus līdz nākamajai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja nav pieņemts lēmums par personas datu turpmāku glabāšanu, šos datus pēc trīs gadiem automātiski dzēš.

4.           Ja saskaņā ar 3. punktu datus glabā ilgāk par 1. punktā minētajiem datumiem, nepieciešamību glabāt šos datus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārskata ik pēc trim gadiem.

5.           Ja pastāv datne, kurā ir neautomatizēti un nestrukturizēti dati, tiklīdz ir beidzies datnes pēdējo automatizēto datu glabāšanas termiņš, visus datnē esošos dokumentus un visas kopijas iznīcina.

39. pants Reģistrēšana un dokumentēšana

1.           Lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību, Eiropas Prokuratūra veic uzskaiti par jebkuru operatīviem mērķiem izmantotu personas datu vākšanu, mainīšanu, piekļuvi, izpaušanu, apvienošanu vai dzēšanu. Šādus reģistrus vai dokumentāciju dzēš pēc 18 mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami vēl notiekošai kontrolei.

2.           Reģistrus un dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar 1. punktu, pēc pieprasījuma nosūta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs šo informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības kontroles nolūkā, lai nodrošinātu datu pareizu apstrādi, kā arī to integritāti un drošību.

40. pants Autorizēta piekļuve personas datiem

Piekļuve personas datiem, kurus Eiropas Prokuratūra apstrādā saistībā ar saviem darbības uzdevumiem, ir tikai Eiropas prokuroram, Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem un to pilnvarotajiem darbiniekiem ar mērķi veikt viņu uzdevumus, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šajā regulā.

41. pants Datu aizsardzības inspektors

1.           Eiropas prokurors ieceļ datu aizsardzības inspektoru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu.

2.           Pildot Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantā noteiktos pienākumus, datu aizsardzības inspektors:

a)      nodrošina, lai personas datu nosūtīšana tiktu reģistrēta un saglabāta rakstveidā;

b)      sadarbojas ar Eiropas Prokuratūras darbiniekiem, ir atbildīgi par procedūrām, mācībām un konsultācijām par datu apstrādi;

c)      sagatavo gada ziņojumu un nosūta to Eiropas prokuroram un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

3.           Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir pieejami visi Eiropas Prokuratūras apstrādātie dati un visas Eiropas Prokuratūras telpas.

4.           Eiropas Prokuratūras darbiniekiem, kuri palīdz datu aizsardzības inspektoram viņa pienākumu izpildē, ir pieejami Eiropas Prokuratūras apstrādātie personas dati un telpas tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai.

5.           Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 45/2001 vai šīs regulas noteikumi attiecībā uz personas datu apstrādi, viņš informē par to Eiropas prokuroru, pieprasot viņam konkrētā termiņā novērst neatbilstību. Ja Eiropas prokurors noteiktajā termiņā nenovērš apstrādes neatbilstību, datu aizsardzības inspektors nodod jautājumu risināšanai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam.

6.           Eiropas prokurors pieņem Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktā minētos īstenošanas noteikumus.

42. pants Kārtība attiecībā uz piekļuves tiesību izmantošanu

1.           Ikviens datu subjekts var izmantot tiesības piekļūt personas datiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un jo īpaši tās 13. pantu.

2.           Ja piekļuves tiesības ir ierobežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. panta 1. punktu, Eiropas Prokuratūra saskaņā ar 20. panta 3. punktu rakstiski informē datu subjektu. Informāciju par tiesību ierobežojuma galvenajiem iemesliem var nesniegt, ja šāda informācija kavētu ierobežojumu piemērošanu. Datu subjektu informē vismaz par to, ka Datu aizsardzības uzraudzītājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes.

3.           Eiropas Prokuratūra dokumentē pamatojumu to galveno iemeslu nepaziņošanai, kas ir pamatā 2. punktā minētajiem ierobežojumiem.

4.           Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda Eiropas Prokuratūras veiktās apstrādes likumību, viņš informē datu subjektu vismaz par to, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes.

43. pants Tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu

1.           Ja Eiropas Prokuratūras apstrādātie personas dati ir jālabo, jādzēš vai to apstrāde jāierobežo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 14., 15. vai 16. pantu, Eiropas Prokuratūra attiecīgi labo vai dzēš šādus datus vai ierobežo šādu datu apstrādi.

2.           Regulas (EK) Nr. 45/2001 14., 15. vai 16. pantā minētajos gadījumos visus šādu datu adresātus nekavējoties informē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 17. pantu. Saskaņā ar adresātiem piemērojamiem noteikumiem adresāti pēc tam labo, dzēš, vai ierobežo datu apstrādi savās sistēmās.

3.           Eiropas Prokuratūra nekavējoties un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē datu subjektu, ka dati attiecībā uz to ir laboti, dzēsti vai ir ierobežota to apstrāde.

4.           Eiropas Prokuratūra rakstiski informē datu subjektu par jebkuru labošanas, dzēšanas vai apstrādes ierobežošanas atteikumu, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un lūgt tiesisko aizsardzību.

44. pants Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.           Eiropas Prokuratūra personas datus apstrādā tādā veidā, lai varētu noteikt, kura iestāde ir sniegusi datus vai kur personas dati ir izgūti.

2.           Eiropas prokurors ir atbildīgs par atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001 un šai regulai. Atbildība par Eiropas Prokuratūrai sniegto personas datu nosūtīšanas likumību ir personas datu sniedzējam, un Eiropas Prokuratūrai attiecībā uz personas datiem, kas sniegti dalībvalstīm, Savienības struktūrām un trešām valstīm vai organizācijām.

3.           Ņemot vērā citus šīs regulas noteikumus, Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par visiem datiem, ko tā apstrādā.

45. pants Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un valstu datu aizsardzības iestāžu sadarbība

1.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm, kuru kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts iestāde, kuras kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, konstatē nozīmīgas neatbilstības dalībvalstu praksē vai, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, izmantojot Eiropas Prokuratūras sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.

2.           Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu iestādes, kuru kompetencē ir datu aizsardzības uzraudzība, var, darbojoties savas attiecīgās kompetences robežās, apmainīties ar svarīgu informāciju, palīdzēt cits citam, veicot revīzijas un pārbaudes, analizēt šīs regulas interpretācijas piemērošanas grūtības, pētīt problēmas, kas saistītas ar neatkarīgas uzraudzības vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādāt saskaņotus priekšlikumus jebkuru problēmu kopīgiem risinājumiem un vajadzības gadījumā veicināt informētību par datu aizsardzības tiesībām.

3.           Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vajadzības gadījumā tiekas šajā pantā minētajiem mērķiem. Šādu sanāksmju izmaksas un materiāli tehnisko nodrošinājumu sedz no Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja līdzekļiem. Darba kārtības noteikumus pieņem pirmās sanāksmes laikā. Turpmākās darba metodes pēc nepieciešamības izstrādā kopīgi.

46. pants Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam

1.           Ja sūdzība, ko datu subjekts iesniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 32. panta 2. punktu, ir saistīta ar lēmumu, kas minēts 43. pantā, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar valstu uzraudzības iestādēm vai kompetento tiesas iestādi dalībvalstī, kas ir bijusi datu avots, vai tieši iesaistīto dalībvalsti. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu, kas var ietvert arī atteikumu darīt zināmu informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetento tiesas iestādi.

2.           Ja sūdzība ir saistīta ar tādu datu apstrādi, ko dalībvalsts sniegusi Eiropas Prokuratūra, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, lai Eiropas Prokuratūra veiktu nepieciešamās pārbaudes ciešā sadarbībā ar tās valsts uzraudzības iestādi, kura sniegusi datus.

47. pants Atbildība par datu neatļautu vai nepareizu apstrādi

1.           Saskaņā ar Līguma 340. pantu Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par jebkādu kaitējumu personai, kas radies Eiropas Prokuratūras veiktas neatļautas vai nepareizas datu apstrādes dēļ.

2.           Sūdzības pret Eiropas Prokuratūru saskaņā ar 1. punktā minēto atbildību izskata Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 268. pantu.

VII DAĻA FINANŠU UN PERSONĀLA NOTEIKUMI

1. nodaļa Finanšu noteikumi

48. pants Finanšu dalībnieki

1.           Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu finanšu un budžeta jautājumos.

2.           Eiropas prokurora saskaņā ar 6. panta 3. punktu ieceltais vietnieks kā kredītrīkotājs ir atbildīgs par Eiropas Prokuratūras budžeta izpildi.

49. pants Budžets

1.           Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, sagatavo Eiropas Prokuratūras ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to iekļauj tās budžetā.

2.           Eiropas Prokuratūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.           Neskarot citus resursus, Eiropas Prokuratūras ieņēmumus veido:

a)      Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā;

b)      maksas par publikācijām un visiem Eiropas Prokuratūras sniegtajiem pakalpojumiem.

4.           Eiropas Prokuratūras izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

5.           Ja Eiropas pilnvarotie prokurori rīkojas Eiropas Prokuratūras uzdevumu ietvaros, ar šīm darbībām saistītie attiecīgie izdevumi ir uzskatāmi par darbības izdevumiem.

50. pants Budžeta izveide

1.           Eiropas prokurora 48. pantā minētais vietnieks katru gadu sagatavo Eiropas Prokuratūras provizorisku ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Eiropas prokurors, uz minētā projekta pamata sagatavo provizorisku Eiropas Prokuratūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

2.           Eiropas Prokuratūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu vēlākais līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Komisijai. Eiropas prokurora tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietverts štatu saraksta projekts, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

3.           Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

4.           Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

5.           Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz Eiropas Prokuratūras piešķiramo iemaksu.

6.           Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eiropas Prokuratūras štatu sarakstu.

7.           Eiropas Prokuratūras budžetu pieņem Eiropas prokurors. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā Eurojust budžetu attiecīgi koriģē.

8.           Par jebkādiem ēku projektiem, kuriem varētu būt ievērojama ietekme uz budžetu, Eurojust pēc iespējas agrāk saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 203. panta noteikumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

9.           Izņemot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 203. pantā minētos nepārvaramas varas gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome apspriež ēkas projekta priekšlikumu četru nedēļu laikā no dienas, kad abas iestādes to ir saņēmušas. Ēkas projektu uzskata par apstiprinātu, kad ir beidzies šis četru nedēļu laikposms, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šajā laikposmā nepieņem pretēju lēmumu attiecībā uz priekšlikumu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome šajā četru nedēļu laikā pauž pienācīgi pamatotas bažas, minēto laikposmu var vienu reizi pagarināt par divām nedēļām. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pieņem negatīvu lēmumu par ēkas projekta priekšlikumu, Eiropas Prokuratūra savu priekšlikumu atsauc un var iesniegt jaunu priekšlikumu.

10.         Eiropas Prokuratūra ēkas iegādes projektu var finansēt, izmantojot aizņēmumu, ko iepriekš apstiprina budžeta lēmējiestāde saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 203. panta 8. punktu.

51. pants Budžeta izpilde

1.           Eiropas prokurora 48. pantā minētais vietnieks darbojas kā Eiropas Prokuratūras kredītrīkotājs un izpilda tās budžetu saskaņā ar savu atbildību un budžetā atļautajās robežās.

2.           Eiropas prokurora 48. pantā minētais vietnieks katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

52. pants Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.           Eurojust grāmatvedis rīkojas kā Eiropas Prokuratūras grāmatvedis tās budžeta izpildē. Veic vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

2.           Pēc katra finanšu gada Eiropas Prokuratūras grāmatvedis līdz 1. martam nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

3.           Pēc katra finanšu gada Eiropas Prokuratūra līdz 31. martam nosūta budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

4.           Pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eiropas Prokuratūras provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

5.           Pēc katra finanšu gada Revīzijas palāta vēlākais līdz 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. panta 1. punktu izsaka savus apsvērumus par Eiropas Prokuratūras provizoriskajiem pārskatiem.

6.           Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eiropas Prokuratūras provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, Eiropas Prokuratūras grāmatvedis saskaņā ar savu atbildību sagatavo Eiropas Prokuratūras galīgo pārskatu.

7.           Pēc katra finanšu gada beigām Eiropas Prokuratūras grāmatvedis līdz 1. jūlijam nosūta galīgo pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.           Līdz nākamā gada 15. novembrim Eiropas Prokuratūras galīgo pārskatu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9            Eiropas prokurora 48. pantā minētais vietnieks vēlākais līdz nākamā gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz apsvērumiem. Eiropas Prokuratūras atbildes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

10.         Eiropas prokurora 48. pantā minētais vietnieks pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

11.         Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz Eiropas prokurora 48. pantā minētajam vietniekam apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

53. pants Finanšu noteikumi

Eiropas Prokuratūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Eiropas Prokurors saskaņā ar [Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam] un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar [Regulu 2343/2002], izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eiropas Prokuratūrai darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2. nodaļa PERSONĀLA NOTEIKUMI

54. pants Vispārīgi noteikumi

1.           Uz Eiropas prokuroru, viņa vietniekiem un Eiropas Prokuratūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi[9] un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kas pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi.

2.           Pilnvaras noslēgt darba līgumus, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, attiecībā uz Eiropas Prokuratūras personālu īsteno Eiropas prokurors.

3.           Eiropas prokurors pieņem Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības atbilstošus īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. Eiropas prokurors kā daļu no plānošanas dokumenta pieņem arī personāla resursu plānošanu.

4.           Uz Eiropas Prokuratūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

5.           Eiropas pilnvarotos prokurorus pieņem darbā kā īpašos padomdevējus saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 5., 123. un 124. punktu. Kompetentās attiecīgo valstu iestādes atbalsta Eiropas pilnvaroto prokuroru funkciju īstenošanu saskaņā ar šo regulu un atturas no jebkuras darbības vai politikas, kas varētu negatīvi ietekmēt to karjeru un statusu valsts prokuratūras sistēmā. Jo īpaši attiecīgo valstu kompetentās iestādes nodrošina Eiropas pilnvarotos prokurorus ar resursiem un iekārtām, kas nepieciešamas viņu funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, un nodrošina, ka viņus pilnībā integrē valsts prokuratūras dienestā.

55. pants Valstu norīkotie eksperti un pārējais personāls

1.           Eiropas Prokuratūra var izmantot valstu norīkotos ekspertus vai citus darbiniekus, kuri nav pieņemti darbā Eiropas Prokuratūrā. Valstu norīkotie eksperti, pildot savus uzdevumus saistībā ar Eiropas Prokuratūras funkcijām, ir pakļauti Eiropas prokuroram.

2.           Eiropas prokurors pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu darbam ​​Eiropas Prokuratūrā un jebkādus turpmākus nepieciešamos īstenošanas noteikumus.

VIII DAĻA NOTEIKUMI PAR EIROPAS PROKURATŪRAS ATTIECĪBĀM AR TĀS PARTNERIEM

1. nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

56. pants Vispārīgie noteikumi

1.           Ciktāl tas nepieciešams uzticēto uzdevumu veikšanai, Eiropas Prokuratūra var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām un aģentūrām atbilstoši šo struktūru un aģentūru mērķiem, kā arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, starptautiskajām organizācijām un Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu).

2.           Ciktāl tas svarīgi Eiropas Prokuratūras uzdevumu izpildei, ņemot vērā jebkādus ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar 61. pantu, Eiropas Prokuratūra var ar 1. punktā minētajām struktūrām tieši apmainīties ar visu informāciju, izņemot personas datus.

3.           Eiropas Prokuratūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantu var saņemt un apstrādāt personas datus, kas saņemti no 1. punktā minētajām struktūrām, ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, ņemot vērā 3. iedaļas noteikumus.

4.           Eiropas Prokuratūra personas datus nosūta trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un Interpolam tikai tad, ja tas nepieciešams tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un apkarošanai, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē, kā arī saskaņā ar šo regulu.

5.           Tādu personas datu pārsūtīšana trešām personām, ko no Eiropas Prokuratūras saņēmušas dalībvalstis, Savienības struktūras vai aģentūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas vai Interpols, nav atļauta, ja vien pēc visu konkrētās lietas apstākļu apsvēršanas Eiropas Prokuratūra nav devusi skaidri izteiktu piekrišanu konkrētam mērķim, kas nav nesavienojams ar mērķi, kuram dati tika nosūtīti.

2. nodaļa ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

57. pants Attiecības ar Eurojust

1.           Eiropas Prokuratūra izveido un uztur īpašas attiecības ar Eurojust, balstot tās uz ciešu sadarbību un operatīvo, administrācijas un vadības saišu attīstību starp tiem, kā noteikts turpmāk.

2.           Operatīvos jautājumos Eiropas Prokuratūra var iesaistīt Eurojust savās darbībās saistībā ar pārrobežu vai sarežģītām lietām:

a)      apmainoties ar informāciju par izmeklēšanu, tostarp personu datiem, jo īpaši, ja tie atklāj elementus, kas varētu būt ārpus Eiropas Prokuratūras kompetences pēc būtības vai teritoriālās piekritības;

b)      uzaicinot Eurojust vai tās kompetento valstu locekli (locekļus) piedalīties konkrētu izmeklēšanas darbību koordinēšanā attiecībā uz konkrētiem aspektiem, kas var būt ārpus Eiropas Prokuratūras kompetences pēc būtības vai teritoriālās piekritības;

c)      uzaicinot Eurojust veicināt vienošanos starp Eiropas Prokuratūru un attiecīgo dalībvalsti par papildu kompetenci saskaņā ar 13. pantu, neskarot iespējamo izlīgumu attiecīgās dalībvalsts tiesā, kura ir kompetenta lemt par šo jautājumu;

d)      uzaicinot Eurojust vai tās kompetento valstu locekli (locekļus) izmantot pilnvaras, kas viņiem piešķirtas saskaņā ar Savienības vai attiecīgo valstu tiesību aktiem attiecībā uz konkrētām izmeklēšanas darbībām, kas var būt ārpus Eiropas Prokuratūras kompetences pēc būtības vai teritoriālās piekritības;

e)      daloties informācijā ar Eurojust vai tās kompetento valstu locekli (locekļiem) par 27., 28. un 29. pantā minētajiem kriminālvajāšanas lēmumiem pirms to iesniegšanas Eiropas prokuroram, ja varētu tikt skarta Eurojust kompetence un šāda rīcība ir atbilstoša, ņemot vērā Eurojust līdzšinējo iesaistīšanos konkrētajā lietā;

f)       uzaicinot Eurojust vai tās kompetento valstu locekli (locekļus) sniegt atbalstu tās lēmumu vai pieprasījumu nosūtīšanā attiecībā uz savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu un izpildi Eurojust dalības valstīs, kuras nepiedalās Eiropas Prokuratūras izveidē, vai trešās valstīs.

3.           Eiropas Prokuratūrai ir pieejams mehānisms automātiskai datu kontrolpārbaudei Eurojust Lietu pārvaldības sistēmā. Ikreiz, kad tiek atrasta sakritība starp Lietu pārvaldības sistēmā Eiropas Prokuratūras ievadītajiem datiem un Eurojust ievadītajiem datiem, par sakritības faktu informē gan Eurojust, gan Eiropas Prokuratūru, kā arī dalībvalsti, kas sniegusi datus Eurojust. Gadījumos, kad datus ir sniegusi kāda trešā valsts, Eurojust ar Eiropas Prokuratūras piekrišanu informē tikai šo trešo valsti.

4.           Sadarbība, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu, ietver informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu. Visus datus, ar kuriem apmainās šādā veidā, izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie sniegti. Jebkāda cita datu izmantošana ir atļauta tikai tiktāl, ciktāl šāda izmantošana ir tās struktūras pilnvaru jomā, kura saņem datus, un ar tās struktūras iepriekšēju atļauju, kura sniedza datus.

5.           Eiropas prokurors norīko darbiniekus, kas pilnvaroti piekļūt kontrolpārbaudes mehānisma rezultātiem, un informē Eurojust par to.

6.           Eiropas Prokuratūra paļaujas uz Eurojust atbalstu un administratīvajiem resursiem. Šīs vienošanās elementus reglamentē ar līgumu. Eurojust sniedz Eiropas Prokuratūrai šādus pakalpojumus:

a)      tehnisko atbalstu gada budžeta, plānošanas dokumenta, kas ietver gada un daudzgadu plānu, un vadības plāna sagatavošanā;

b)      tehnisko atbalstu darbinieku pieņemšanai darbā un karjeras pārvaldībai;

c)      drošības pakalpojumus;

d)      informācijas tehnoloģiju pakalpojumus;

e)      finanšu pārvaldības, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumus;

f)       jebkādus citus abpusēji nozīmīgus pakalpojumus.

58. pants Attiecības ar Savienības iestādēm, aģentūrām un citām struktūrām

1.           Eiropas Prokuratūra veido īpašas attiecības ar Eiropolu.

2.           Sadarbība, kas izveidota saskaņā ar 1. pantu, ietver informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu. Visus tādējādi apmaiņā esošos datus drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir sniegti. Jebkurš cits datu izmantojums ir atļauts tikai tiktāl, ciktāl tāds lietojums ietilpst iestādes, kas saņem datus, pilnvarās, un ir pieļaujams tikai ar datu sniedzējas iestādes iepriekšēju atļauju

3.           Eiropas Prokuratūra sadarbojas ar Komisiju, tostarp OLAF, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar Līguma 325. panta 3. punktu. Šim nolūkam tās noslēdz līgumu, kurā izklāstīti to sadarbības nosacījumi.

4.           Eiropas Prokuratūra izveido un uztur sadarbības attiecības ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

59. pants Attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.           Eiropas Prokuratūra var noslēgt sadarbības vienošanās ar 56. panta 1. punktā minētājām iestādēm. Sadarbības vienošanās var jo īpaši attiekties uz stratēģiskas informācijas apmaiņu un sadarbības koordinatoru norīkošanu Eiropas Prokuratūrā.

2.           Lai veicinātu sadarbību, Eiropas Prokuratūra, ar kompetento iestāžu piekrišanu var iecelt kontaktpersonas trešās valstīs.

3.           Saskaņā ar Līguma 218. pantu, Eiropas Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai uzsāktu sarunas ar vienu vai vairākām trešām valstīm par nolīgumiem sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru un šo trešo valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz savstarpēju palīdzību krimināllietās un personu izdošanu Eiropas Prokuratūras kompetencē esošajos gadījumos.

4.           Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir Eiropas Prokuratūras kompetencē pēc būtības, dalībvalstis vai nu atzīst Eiropas Prokuratūru par kompetento iestādi starptautisko nolīgumu par savstarpēju palīdzību krimināllietās un personu izdošanu īstenošanas nolūkos, vai, ja nepieciešams, izdara grozījumus šajos starptautiskajos nolīgumos, lai nodrošinātu, ka Eiropas Prokuratūra var īstenot savas funkcijas, pamatojoties uz šādiem nolīgumiem, pildot savus uzdevumus saskaņā ar 75. panta 2. punktu.

3. nodaļa PERSONAS DATU PĀRSŪTĪŠANA

60. pants Personas datu pārsūtīšana Savienības struktūrām vai aģentūrām

Ievērojot ierobežojumus saskaņā ar šo regulu, Eiropas Prokuratūra var tieši pārsūtīt personas datus Savienības struktūrām vai aģentūrām, ja tas ir nepieciešams Eiropas Prokuratūra uzdevumu veikšanai vai saņēmējas Savienības struktūras vai aģentūras uzdevumu veikšanai.

61. pants Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.           Ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropas Prokuratūra var nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei, starptautiskai organizācijai vai Interpolam, tikai pamatojoties uz:

a)      Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar [Direktīvas 95/46/EK 25. un 31. pantu], ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija, vai apstrādes sektors šādā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (atbilstības lēmums), vai

b)      starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma 218. pantu, sniedzot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

Šādai pārsūtīšanai nav nepieciešama papildu atļauja.

Eiropas Prokuratūra Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanās, lai īstenotu šādus nolīgumus vai atbilstības lēmumus.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropas prokurors katrā atsevišķā gadījumā var atļaut pārsūtīt personas datus trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai Interpolam, ja:

a)      datu nosūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai lai aizsargātu Savienības intereses, tostarp tās finansiālās intereses, uz kurām attiecas Eiropas Prokuratūras mērķi;

b)      datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus;

c)      pārsūtīšana ir citādi nepieciešama vai likumīgi pieprasīta, pamatojoties uz svarīgām Savienības vai dalībvalstu sabiedrības interesēm, kā norādīts Savienības vai valstu tiesību aktos, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai

d)      pārsūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas būtiskas intereses.

3.           Turklāt Eiropas prokurors ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atļauju var uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu un ir pagarināms, atļaut datu vairākkārtēju nosūtīšanu saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka pastāv aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

4.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju informē par gadījumiem, kad ir piemērots 3. punkts.

5.           Eiropas Prokuratūra var pārsūtīt administratīvā personāla datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

IX DAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

62. pants Juridiskais statuss un darbības nosacījumi

1.           Visās dalībvalstīs Eiropas Prokuratūrai ir piešķirta visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko piešķir juridiskām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Tā var iegūt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

2.           Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eiropas Prokuratūras izmitināšanu un telpām, kuras nodrošinājusi uzņēmēja dalībvalsts, kā arī šajā dalībvalstī piemērojamos īpašos noteikumus Eiropas prokuroram, viņa vietniekiem un viņu darbiniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem nosaka Galvenās mītnes līgumā, kas noslēgts starp Eiropas Prokuratūru un uzņēmēju dalībvalsti ne vēlāk kā [2 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

3.           Eiropas Prokuratūras uzņēmēja dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras darbību, tostarp uz Eiropu orientētu daudzvalodu apmācību un piemērotus transporta savienojumus.

63. pants Valodu lietojums

1.           Aktiem, kas minēti 7. un 72. pantā, piemēro Regulu Nr. 1[10].

2.           Eiropas Prokuratūras darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

64. pants Konfidencialitāte

1.           Eiropas prokurors, viņa vietnieki un to darbinieki, Eiropas pilnvarotie prokurori un attiecīgo valstu darbinieki ir saistīti ar pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

2.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām un iestādēm, ko aicina sadarboties ar Eiropas Prokuratūru.

3.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums paliek spēkā arī pēc atbrīvošanas no amata vai darba vai pēc 1. un 2. punktā minēto personu darbības izbeigšanas.

4.           Konfidencialitātes ievērošanas pienākums attiecas uz visu Eurojust saņemto informāciju, ja vien šī informācija jau nav publiskota vai pieejama sabiedrībai.

5.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja locekļi un darbinieki ir saistīti ar konfidencialitātes ievērošanas pienākumu attiecībā uz informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, veicot savus uzdevumus.

65. pants Pārredzamība

1.           Dokumentiem, kas saistīti ar Eiropas Prokuratūras administratīvajiem uzdevumiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.           Eiropas prokurors sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Prokuratūras izveides pieņem sīki izklāstītus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.           Par Lēmumiem, ko Eiropas Prokuratūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

66. pants OLAF un Eiropas Revīzijas palāta

1.           Lai veicinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[11], sešu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Prokuratūra sāk darboties, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eiropas Prokuratūras darbiniekiem, izmantojot minētā Nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.           Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eurojust ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.           OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[12], ar mērķi noteikt, vai saistībā ar Eiropas Prokuratūras izdevumiem ir bijuši pārkāpumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

4.           Neskarot 1., 2. un 3. punktu, darba vienošanās ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un Interpolu, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos Eiropas Prokuratūra ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši attiecīgajām kompetencēm.

67. pants Drošības noteikumi par klasificētas informācijas aizsardzību

Eiropas Prokuratūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā izklāstīts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom[13] pielikumā. Tas attiecas arī uz noteikumiem par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

68. pants Administratīvā izmeklēšana

Uz Eiropas Prokuratūras administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar Līguma 228. pantu.

69. pants Vispārīgais atbildības režīms

1.           Eiropas Prokuratūras līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.           Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Eiropas Prokuratūras noslēgtā līgumā.

3.           Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Eiropas Prokuratūra saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, un neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 47. pantu atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Eiropas Prokuratūra vai tās darbinieki, veicot savus pienākumus.

4.           Turklāt 3. punkts attiecas uz kaitējumu, kas radies Eiropas pilnvarotā prokurora kļūdas dēļ, veicot savus pienākumus.

5.           Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija strīdos par 3. punktā minētā kaitējuma kompensāciju.

6.           Dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus saistībā ar Eurojust atbildību, kā minēts šajā pantā, nosaka ar atsauci uz Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001[14].

7.           Eiropas Prokuratūras darbinieku personisko atbildību pret Eiropas Prokuratūru regulē noteikumi, kas izklāstīti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos vai pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

70. pants Ziņojumu sagatavošana

1.           Eiropas Prokuratūra izdod gada ziņojumu par tās vispārējām darbībām. Tā nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, kā arī Padomei un Komisijai.

2.           Eiropas prokurors reizi gadā atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Prokuratūras vispārējām darbībām, ievērojot diskrētumu un saglabājot konfidencialitāti. Viņš arī atskaitās Komisijai pēc pieprasījuma.

3.           Valstu parlamenti var uzaicināt Eiropas prokuroru vai Eiropas pilnvarotos prokurorus piedalīties viedokļu apmaiņā attiecībā uz Eiropas Prokuratūras vispārējām darbībām.

X DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants Pārejas noteikumi

1.           Pirms tas sāk veikt savus uzdevumus, Eiropas prokurors veic visus vajadzīgos pasākumus Eiropas Prokuratūras izveidošanai.

2.           Neskarot 9. pantu, divu Eiropas prokurora vietnieku pirmo reizi ieceļ amatā izlozes kārtībā uz 6 gadu laikposmu.

3.           Dalībvalstis saglabā savu kompetenci līdz dienai, kad Eiropas Prokuratūra ir izveidota un uzņēmusies savus pienākumus saskaņā ar 75. panta 2. punktu. Eiropas Prokuratūra īsteno savu kompetenci attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir tās kompetencē un ir izdarīts pēc minētās dienas. Eiropas Prokuratūra var īstenot savu kompetenci arī attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir tās kompetencē un izdarīts pirms šīs dienas, ja neviena attiecīgās valsts kompetentā iestāde nav uzsākusi izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

72. pants Administratīvie noteikumi un plānošanas dokumenti

Eiropas prokurors:

a)           katru gadu pieņem plānošanas dokumentu, kas satur Eiropas Prokuratūras gada un daudzgadu programmu;

b)           pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem no plānoto pasākumu izmaksu un ieguvumu viedokļa;

c)           pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību saistībā ar Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem;

d)           pieņem noteikumus par vietnieku un Eiropas pilnvaroto prokuroru statusu, darbības kritērijiem, tiesībām un pienākumiem, kā arī Eiropas pilnvaroto prokuroru rotāciju 7. panta īstenošanas nolūkā;

e)           pieņem noteikumus par atbilstoši 29. pantam panāktu vienošanos, kā arī aprēķinu kārtību maksājamajai naudas soda summai;

f)            pieņem noteikumus par atbilžu sniegšanas kārtību fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir sniegušas informāciju Eiropas Prokuratūrai;

g)           pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu savā darbībā;

h)           pieņem īstenošanas noteikumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktā.

73. pants Paziņojumi

Katra dalībvalsts izraugās iestādes, kuras ir kompetentas 6. panta 6. punkta, 13. panta 3. punkta, 17. panta 2. punkta un 26. panta 4. punkta nolūkā. Informāciju par izraudzītajām iestādēm, kā arī par jebkādām turpmākām izmaiņām vienlaicīgi paziņo Eiropas prokuroram, Padomei un Komisijai.

74. pants Pārskatīšanas klauzula

1.           Vēlākais [piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei savu izvērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, kuram var pievienot jebkurus tiesību aktu priekšlikumus. Ziņojumā Komisija iekļauj savus secinājumus par iespējām un lietderību paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Līguma 86. panta 4. punktu.

2.           Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, ja tā secina, ka nepieciešami sīkāk izstrādāti noteikumi Eiropas Prokuratūras, tās funkciju vai tās darbībām piemērojamo procedūru izveidošanai. Tā var ieteikt Eiropadomei paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci saskaņā ar Līguma 86. panta 4. punktu.

75. pants Stāšanās spēkā

1.           Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           Eiropas Prokuratūra uzņemas tai ar šo regulu uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus dienā, kas noteikta ar Komisijas lēmumu par Eiropas prokurora kandidāta priekšlikumu, kad ir izveidota Eiropas Prokuratūra. Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

Pielikums

Personas datu kategorijas

1.           a)       Uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)      dzimšanas datums un vieta;

c)      pilsonība;

d)      dzimums;

e)      attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)       sociālās apdrošināšanas numuri, vadītāju apliecības, identifikācijas dokumenti un pases dati, muitas un nodokļu identifikācijas numuri;

g)      informācija par juridiskām personām, ja tajā ietverta informācija, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām personām, pret kurām vērsta tiesas izmeklēšana vai kriminālvajāšana;

h)      banku konti un konti citās finanšu iestādēs;

i)       iespējamo noziedzīgo nodarījumu apraksts un būtība, diena, kurā tie tika izdarīti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas virzība;

j)       fakti, kas norāda uz lietas starptautisko mērogu;

k)      informācija par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;

l)       tālruņa numuri, e-pasta adreses, datu plūsmu un atrašanās vietu dati, kā arī saistītie dati, kas nepieciešami abonenta vai lietotāja identificēšanai;

m)     transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

n)      DNS profili, kas noteikti no DNS nekodētās daļas, fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi.

2.           a)       Uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārds un visi pieņemtie vārdi;

b)      dzimšanas datums un vieta;

c)      pilsonība;

d)      dzimums;

e)      attiecīgās personas dzīvesvieta, nodarbošanās un aptuvena atrašanās vieta;

f)       noziedzīgo nodarījumu, kurās tās ir iesaistītas, apraksts un būtība, diena, kurā tie tika veikti, noziedzīgo nodarījumu kategorija un izmeklēšanas attīstība.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Komisijas priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi

1.2.        Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā

Politikas joma: Tiesiskums

Darbības: 33. daļa

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķis(-i)

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Veicināt Savienības finansiālo interešu aizsardzības stiprināšanu un tiesiskuma telpas turpmāku attīstību, kā arī veicināt ES uzņēmumu un iedzīvotāju uzticību Savienības iestādēm, vienlaicīgi ievērojot visas pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 2: uzlabot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tādējādi palīdzot izveidot patiesu Eiropas tiesiskuma telpu.

(daļa no konkrētā mērķa Nr. 2: nostiprināt uzticību Eiropas tiesiskuma telpai)

Attiecīgās ABM/ABB darbības

33 03: Tiesiskums krimināllietās un civillietās

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Tiek paredzēts, ka Eiropas Prokuratūras izveide pastiprinās Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Sagaidāms, ka tās izveidošanas rezultātā pieaugs kriminālvajāšanu skaits, kā rezultātā būtu vairāk notiesājošu lēmumu un tiktu nodrošināta nelikumīgi iegūto līdzekļu atgūšana lielākā apmērā un paaugstināts prevencijas līmenis. Turklāt tās neatkarība nodrošinās, ka izmeklēšana un kriminālvajāšana par konkrētajiem noziegumiem tiks veikta bez tiešas attiecīgo valstu iestāžu ietekmes.

1.4.4.     Rezultāti un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Lielāks veiksmīgu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu skaits un procentuālais rādītājs

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai gan Savienībai un dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt Savienības budžetu, realitātē Savienībai ir vāja kontrole pār dalībvalstu izdevumiem un praktiski nav tiesības iejaukties ES līdzekļu ļaunprātīgas noziedzīgas izlietošanas gadījumos. Lielāko daļu ES budžeta pārvalda attiecīgās valsts iestādes (piemēram, tiem piešķirot no ES budžeta finansētās publiskā iepirkuma dotācijas), un jebkura kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Eiropas Savienības budžetu, ir dalībvalstu kompetencē. Krāpšanas un citu noziegumu pret ES budžetu kriminālizmeklēšanu bieži vien kavē atšķirīgi tiesību akti un to nevienāds tiesībaizsardzības līmenis dalībvalstīs. Tiesībaizsardzības iestādes, prokurori un tiesneši dalībvalstīs pieņem lēmumu, pamatojoties uz prioritātēm, kuras paredz valsts krimināltiesību politika, un uz valsts krimināltiesību kompetenci un procedūras noteikumiem, kad un ja tie iejaucas, lai aizsargātu Eiropas Savienības budžetu. Līdz ar to Savienības finansiālo interešu aizsardzības līmenis ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Fakts, ka sekmīgu kriminālvajāšanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu līmenis ievērojami atšķiras visā ES dažādās dalībvalstīs (no 19 % līdz 91 %[15]), liecina par plaisu esošajos aizsardzības mehānismos un pieprasa korektīvo pasākumu ieviešanu.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Eiropas Prokuratūras izveides pievienotā vērtība galvenokārt saistāma ar kriminālvajāšanu skaita pieaugumu par noziegumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

Eiropas Prokuratūras izveide varētu uzlabot resursu izmantošanu un informācijas apmaiņu, kas nepieciešama izmeklēšanas un saukšanas pie kriminālatbildības par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sekmīgai veikšanai. Tas, savukārt, varētu nostiprināt tiesībaizsardzības iestāžu reakciju uz šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un paaugstināt preventīvo iedarbību (atturēšanu) attiecībā uz potenciālajiem noziedzniekiem. Eiropas Prokuratūra varētu apvienot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas resursus atbilstoši konkrētās situācijas vajadzībām, tādējādi padarot efektīvāku tiesībaizsardzību Eiropas un valstu līmenī.

Eiropas Prokuratūra vadīs izmeklēšanu un kriminālvajāšanu dalībvalstīs, nodrošinās efektīvu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju un risinās problēmas, kas saistītas ar dažādo tiesību sistēmu piemērošanas jautājumiem. Pašreizējā sistēma, kurā dalībvalstis ir vienīgās atbildīgās par šādu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko atbalsta Eurojust un Eiropols, nav pietiekami efektīva, lai risinātu attiecīgos liela apmēra noziegumus un ar tiem saistīto kaitējuma problēmu.

Savienības ierobežoto finanšu resursu izmantošanas ES pilsoņu interesēs un labākas aizsardzības pret krāpšanu nodrošināšana ir nepieciešama arī izdevumu likumībai un sabiedrības uzticības Eiropas Savienībai nodrošināšanai.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Valsts līmenī bieži ir nepietiekama informācijas apmaiņa par aizdomām attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ES fondiem starp iestādēm, kas atbildīgas par uzraudzību un kontroli, administratīvās izmeklēšanas iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm. Tas daļēji rodas iepriekš minēto procedūru satvara nepilnību rezultātā un kavē efektīvu daudznozaru izmeklēšanu, iesaistot tiesu, administratīvās, muitas un nodokļu iestādes dalībvalstīs. Aģentūras, kas pārvalda un kontrolē ES līdzekļu izmaksu, dažkārt koncentrējas tikai un vienīgi uz savu līdzekļu atgūšanu, izmantojot administratīvas un civiltiesību procedūras, pat tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Tas var novest pie kriminālvajāšanas, kā arī atturēšanas un vispārējās profilakses atstāšanas novārtā.

Efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret ES finansiālajām interesēm turklāt kavē fakts, ka tiesībizsardzības iestādes un prokurori ne vienmēr nodod informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem saviem kolēģiem citās dalībvalstīs, kā arī Eurojust vai Eiropolam.

Turklāt klasiskie starptautiskās sadarbības veidi, izmantojot savstarpējās tiesiskās palīdzības (MLA) pieprasījumu vai kopējās izmeklēšanas grupas (JIT), bieži vien nedarbojas pietiekami labi šo noziedzīgo nodarījumu efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veikšanai, neskatoties uz tādu Eiropas struktūru centieniem kā Eurojust un Eiropols. Atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem bieži ir ļoti lēnas, un policijas un tiesu iestādes izjūt praktiskas grūtības saziņā un sadarbībā ar kolēģiem ārzemēs valodas problēmu un atšķirīgo tiesību sistēmu dēļ. Dažās valstīs lēna un neefektīva starptautiskā sadarbība bieži ir izraisījusi nespēju turpināt lietas izskatīšanu noilguma termiņa izbeigšanās dēļ. Turklāt gadījumi, kas skar ES finansiālās intereses, ir īpaši sarežģīti.

Attiecībā uz sadarbību Savienības līmenī ir ziņots par dažādu pieredzi sadarbībā ar Eurojust un Eiropolu, kā arī starp dalībvalstīm un OLAF. Eurojust un Eiropols ne vienmēr saņem vajadzīgo informāciju, lai varētu atbalstīt dalībvalstis. OLAF sniedz atbalstu dalībvalstīm, izmantojot savu spēju piedāvāt speciālo tehnisko un operatīvo palīdzību, kā paredzēts Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības Otrā protokola 7. pantā. Tajā pašā laikā OLAF izmeklēšanas darbības veic saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, jo īpaši, kad ir runa par informācijas nosūtīšanu valstu tiesu iestādēm, tostarp ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Šā iemesla dēļ sadarbība ar OLAF dažkārt arī tiek kritizēta, jo īpaši attiecībā uz ilgo laiku, kas dažkārt nepieciešams, lai OLAF sniegtu informāciju valstu prokuroriem. Dažas dalībvalstis arī ierobežo sadarbību ar ārpustiesas struktūrām, piemēram, OLAF, pamatojoties uz noteikumiem par tiesas noslēpumu.

OLAF ikgadējā statistika liecina, ka gadījumi, kas nodoti attiecīgo valstu izmeklēšanas un tiesu iestādēm, netiek vienlīdz efektīvi nodoti kriminālvajāšanai visā Eiropas Savienības teritorijā. Savā vienpadsmitajā darbības ziņojumā OLAF analizēja dalībvalstu veiktos turpmākos papildu pasākumus attiecība uz OLAF lietām vairāk nekā 12 gadu laikā, un konstatēja „ļoti būtiskas atšķirības starp valstīm attiecībā uz to spēju novest ar ES budžetu saistītās tiesas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbības līdz notiesājošam spriedumam saprātīgā termiņā”. Fakts, ka vidējais apsūdzības īpatsvars ir zem 50 %, liecina, ka pastāv nopietnas grūtības, lai sasniegtu vispārējo izmeklēšanas un saukšanas pie atbildības efektivitāti dalībvalstīs.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikums Direktīvai par cīņu pret krāpšanu

Savienības pašreizējās darbības savu finansiālo interešu aizsardzības ietver administratīvo izmeklēšanu, kontroli un revīzijas, kā arī likumdošanas pasākumus, tostarp Komisijas priekšlikumu Direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses, izmantojot krimināltiesības, tomēr nerisina konstatētos trūkumus attiecībā uz to noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas saistīti ar ES finansiālo interešu aizsardzību.

Eurojust

Eurojust var tikai koordinēt un veicināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī palīdzēt ar informācijas apmaiņu. Ja dalībvalsts atsakās veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, Eurojust nevar piespiest šo dalībvalsti to darīt. Eurojust valstu pārstāvjiem bieži vien trūkst pilnvaru, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību dalībvalstīs, vai arī, ja viņi to dara, viņi parasti atturas izmantot pilnvaras, kuras tiem piešķir attiecīgās valsts tiesību akti: lielākā daļa lēmumu par šādiem jautājumiem tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības principu.

Priekšlikumam par Eiropas Prokuratūras izveidi ir pievienots priekšlikums par Eurojust reformu, kas saskaņotu tās darbību ar kopējo pieeju Eiropas aģentūrām, par ko vienojušies Padome, Eiropas Parlaments un Komisija, un izveidotu saikni starp Eurojust un Eiropas Prokuratūru. Šī reforma varētu nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu un labāku sadarbību valstu iestāžu starpā.

Pastāv un vienmēr būs gadījumi, kad jāiesaista gan Eiropas Prokuratūra, gan Eurojust, jo īpaši gadījumos, kad aizdomās turētie ir iesaistīti gan noziegumos, kas skar Savienības finansiālās intereses, gan arī cita veida noziegumos. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama pastāvīga cieša sadarbība. Lai nodrošinātu to, ka tas notiek, abās regulās ir iekļauti noteikumi, ka Eiropas Prokuratūra var pieprasīt, lai Eurojust vai tā attiecīgo valstu locekļi iejauktos, koordinētu vai citādi izmantotu savas pilnvaras kādā konkrētā gadījumā.

Turklāt ir paredzēts, ka Eurojust, neradot izmaksas, sniegs praktiskus atbalsta pakalpojumus Eiropas Prokuratūrai administratīvos, piemēram, personāla, finanšu un IT jautājumos. Šī pieeja nodrošina ievērojamu sinerģiju. Viens piemērs šādai sinerģijai ir tas, ka Eiropas Prokuratūra savās lietās varēs izmantot Eurojust IT infrastruktūru, tostarp tās Lietu pārvaldības sistēmu, pagaidu darba datnes un indeksu. Sīkāk šī sadarbība tiks precizēta līgumā starp Eiropas Prokuratūru un Eurojust.

OLAF

Pašlaik OLAF veic administratīvu izmeklēšanu ES finansiālo interešu aizsardzībai. OLAF ir specializēti darbinieki ar ievērojamu pieredzi sadarbībā ar valstu krimināltiesību iestādēm. Daudziem OLAF darbiniekiem ir atbilstoša pieredze savu valstu tiesībaizsardzības un tiesu sistēmā (policijā, muitā un prokuratūras funkciju veikšanā).

OLAF resursu daļu tādējādi izmantotu, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru, ņemot vērā pieredzi administratīvās izmeklēšanas veikšanā un mērķi novērst dublēšanos administratīvajā izmeklēšanā un kriminālizmeklēšanā. Vēl viens svarīgs aspekts ir pašreizējo tīklu, kurus šo gadu laikā ir izveidojis OLAF krāpšanas apkarošanas izmeklēšanas jomā, izmantošana.

Visbeidzot, OLAF veicinātu Eiropas Prokuratūras izveidi ar īpašu atbalstu, lai sekmētu tiesu ekspertīzi, kā arī tehnisko un operatīvo atbalstu izmeklēšanai un noteiktu pierādījumus krimināllietās, kas skar Savienības finansiālās intereses.

Priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic OLAF, (OLAF reforma) tiek apspriests starpinstitucionālo sarunu veidā. Lai arī šis priekšlikums uzlabo informācijas apmaiņu starp OLAF un ES iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem (IBOA), kā arī ar dalībvalstīm un nodrošina labāku OLAF pārvaldību un procesuālo garantiju kopumu izmeklēšanā iesaistītajām personām, tas nenodrošina OLAF jebkādu papildu rīcības brīvību jo īpaši attiecībā uz kriminālizmeklēšanas pilnvarām.

Eiropols

Eiropola uzdevums ir tikai nodrošināt informāciju un atbalstu valstu tiesībaizsardzības darbībām. Tas nevar nodrošināt tālākās darbības attiecībā uz tā sniegto analīzi dalībvalstīs, kā arī nevar vadīt valsts izmeklēšanu. Eiropola pilnvaras ierobežo arī LESD. Saskaņā ar LESD 88. pantu Eiropols nevar neatkarīgi izmeklēt noziegumus, kā arī jebkuras operatīvās darbības Eiropolam jāveic, sazinoties un vienojoties ar valsts tiesībaizsardzības iestādēm. Lai gan Eiropola atbalsta funkcijas noteikti ir svarīgas, tās nevar aizstāt pilnvaras patstāvīgi izmeklēt noziedzīgu rīcību.

Priekšlikumu Regulai par Eiropolu Komisija pieņēma 2013. gada martā, koncentrējoties uz Eiropola kompetenču saskaņošanu ar LESD un tiecoties padarīt to par informācijas apmaiņas centru, vienlaicīgi piešķirot jaunus pienākumus attiecībā uz apmācību. Tas neietver policijas izmeklēšanu un tiesībaizsardzības pilnvaras ES finansiālo interešu aizsardzības jomā.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD/MM]GGGG līdz [DD/MM]GGGG

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG. gads līdz GGGG. gads

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Ieviešana ar sākotnējo periodu no 2017. gada līdz 2023. gadam,

– kuram seko pilna spektra darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi

Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

– no tās struktūrvienību, tostarp Savienības delegāciju personāla, puses

– no izpildaģentūru puses;

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨ trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– X struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. un 209. pantā;

– ¨ publisko tiesību subjektiem;

– ¨ struktūrām, kas ir privāttiesību subjekts, ar valsts dienesta uzdevumiem tiktāl, ciktāl tie sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

– ¨ struktūrām, kas ir kādas dalībvalsts privāttiesību subjekts, kurai ir uzticēts īstenot publiskā un privātā sektora partnerību, kā arī kas sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Eiropas Prokuratūra sniedz gada ziņojumu par savu darbību. Eiropas prokurors reizi gadā atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas un kriminālvajāšanas rezultātiem un prioritātēm, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

Eiropas prokuroru vai Eiropas pilnvarotos prokurorus arī var uzaicināt sniegt informāciju attiecīgo valstu parlamentiem.

Turklāt piecu gadu laikā pēc Regulas par Eiropas Prokuratūras izveidi stāšanās spēkā Eiropas Komisija izvērtē tās īstenošanu, tostarp iespējas un lietderību paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci attiecībā uz citiem noziegumiem saskaņā ar LESD 86. panta 4. punktu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pasākumi, tostarp tiesībaizsardzības pilnvaras, ir sensitīvas darbības, kuras daļēji ietekmē cilvēktiesības, un tādēļ var izraisīt prasības par zaudējumu atlīdzību.

Personas datu apstrāde attiecībā uz nepabeigtām izmeklēšanām var būt prasības iemesls par zaudējumu atlīdzību nelikumīgas datu apstrādes gadījumā.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Saskaņā ar standarta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru Eiropas Prokuratūrai ir pienākums cita starpā:

– nosūtīt provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai;

– nosūtīt galīgos pārskatus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

– pēc pieprasījuma iesniegt Eiropas Parlamentam visu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

Turklāt attiecībā uz cīņu pret krāpšanu un Eiropas Revīzijas palātas revīziju pēc darbības uzsākšanas:

– Eiropas Prokuratūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eiropas Prokuratūras darbiniekiem, izmantojot veidni, kas sniegta minētā nolīguma pielikumā;

– Eiropas Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem, kā arī veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri no Eiropas Prokuratūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus;

– OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzēti piemērojamajās ES tiesību normās, lai noteiktu, vai ir noticis kāds noziedzīgs nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, ko finansē Eiropas Prokuratūra;

– Eiropas Prokuratūras darba noteikumi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumi, dotāciju nolīgumi un dotāciju lēmumi ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to kompetencei.

2.3.        Krāpšanas un noziedzīgu nodarījumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kas ir samērīga krāpšanas riskam, pieņemšana, ņemot vērā ieviesto pasākumu izmaksas un ieguvumus.

Noteikumu pieņemšana interešu konfliktu novēršanai un kontrolei attiecībā uz tās darbiniekiem.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija……………...……….] || Dif./nedif. ([16]) || no EBTA valstīm || No kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

· Pieprasītās jaunās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija……………...……….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || No kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 33.03.YY.YY Eiropas Prokuratūra || DIF. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums (2013. gada cenās)

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsonība

Eiropas Prokuratūra[17] || || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

1. nosaukums[18] || Saistības || (1) || 1,393 || 4,144 || 6,895 || 11,039 || 23,471

Maksājumi || (2) || 1,393 || 4,144 || 6,895 || 11,039 || 23,471

2. nosaukums[19] || Saistības || (1a) || 0,099 || 0,194 || 0,293 || 0,487 || 1,073

Maksājumi || (2a) || 0,099 || 0,194 || 0,293 || 0,487 || 1,073

3. nosaukums[20] || Saistības || (3a) || 1,052 || 2,455 || 3,507 || 4,558 || 11,572

|| Maksājumi || (3b) || 1,052 || 2,455 || 3,507 || 4,558 || 11,572

KOPĀ Eiropas Prokuratūras apropriācijas || Saistības || =1+1a +3a || 2,544 || 6,793 || 10,695 || 16,084 || 36,116

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

ĢD: JUST ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,170 || 0,170 || 0,170 || 0,170 || 0,680

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,050 || 0,050 || 0,050 || 0,050 || 0,200

KOPĀ ĢD JUST || Apropriācijas || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,220 || 0,880

Ÿ Cilvēkresursi || 0,131 || 0,131 || 0,131 || 0,131 || 0,524

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,050 || 0,050 || 0,050 || 0,050 || 0,200

KOPĀ OLAF || Apropriācijas || 0,181 || 0,181 || 0,181 || 0,181 || 0,724

KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,401 || 0,401 || 0,401 || 0,401 || 1,604

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 2,945 || 7,194 || 11,096 || 16,485 || 37,720

Maksājumi || 2,945 || 7,194 || 11,096 || 16,485 || 37,720

Samazinājumi, lai panāktu izdevumu ietaupīšanu daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Samazinājumi kategorijā 5 (OLAF) || || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

1. nosaukums[21] || Saistības || (1) || -1,393 || -4,144 || -6,895 || -11,039 || -23,471

Maksājumi || (2) || -1,393 || -4,144 || -6,895 || -11,039 || -23,471

2. nosaukums[22] || Saistības || (1a) || -0,099 || -0,194 || -0,293 || -0,487 || -1,073

Maksājumi || (2a) || -0,099 || -0,194 || -0,293 || -0,487 || -1,073

3. nosaukums[23] || Saistības || (3a) || -0,350 || -1,051 || -1,401 || -1,750 || -4,552

|| Maksājumi || (3b) || -0,350 || -1,051 || -1,401 || -1,750 || -4,552

KOPĀ Samazinājumi kategorijā 5 || Saistības || =1+1a +3a || -1,842 || -5,389 || -8,589 || -13,276 || -29,096

Darbības uzsākšanas laikā jebkuru resursu palielinājumu apropriāciju vai Eiropas Prokuratūras pilnslodzes ekvivalentu kompensē, atbilstoši samazinot OLAF resursus par tādu pašu summu apropriāciju vai pilnslodzes ekvivalentu.

Starpība, t. i., izmaksas, kas saistītas ar EDAU pakalpojumu līgumiem (3. nosaukums)

|| || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

|| Maksājumi || (1) || 0,702 || 1,404 || 2,106 || 2,880 || 7,020

Saistības || (2) || 0,702 || 1,404 || 2,106 || 2,880 || 7,020

Šīs ir 9., 18., 27. un 36. EDAU izmaksas, aprēķinātas pilnslodzes ekvivalentā.

Šīs izmaksas ir jāsedz ar 3. nosaukuma starpību vai samazinājumiem citās aģentūrās.

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz [struktūras] apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

– Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) 2013. gada cenās

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ ||

REZULTĀTI ||

Veids || Vidējās izmaksas || Daudzums[24] || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopā || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1 Finansiālo interešu izmeklēšanas aizsardzība || || || || || || || || || || ||

- Realizācija || Lietas || 0,0083 || 184 || 1,526 || 491 || 4,076 || 773 || 6,417 || 1163 || 9,650 || || 21,669 ||

Konkrētā mērķa Nr. 1 starpsumma || || 1,526 || || 4,076 || || 6,417 || || 9,650 || || 21,669 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 2 Finansiālo interešu kriminālvajāšanas aizsardzība || || || || || || || || || || ||

- Realizācija || Lietas || 0,0083 || 92 || 0,763 || 246 || 2,038 || 387 || 3,208 || 581 || 4,825 || || 10,834 ||

Konkrētā mērķa Nr. 2 starpsumma || || 0,763 || || 2,038 || || 3,208 || || 4,825 || || 10,834 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 3 Sadarbība ar pārējiem || || || || || || || || || || ||

- Realizācija || || 0,0083 || 31 || 0,254 || 82 || 0,679 || 129 || 1,069 || 194 || 1,608 || || 3,610 ||

Konkrētā mērķa Nr. 3 starpsumma || || 0,254 || || 0,679 || || 1,069 || || 1,608 || || 3,610 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 2,543 || || 6,793 || || 10,694 || || 16,083 || || 36,113[25] ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz Eiropas Prokuratūras cilvēkresursiem

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīva rakstura apropriāciju izmantošanu

– X          Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Cilvēkresursi || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Štata amata vietas (darbinieku skaits) || 18 || 36 || 54 || 90

- no kurām AD || 12 || 24 || 36 || 60

- no kurām AST || 6 || 12 || 18 || 30

Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalents) || 6 || 11 || 17 || 28

- no kuriem līgumdarbinieki || 5 || 9 || 14 || 23

- no kuriem norīkotie valstu eksperti (SNE) || 1 || 2 || 3 || 5

Kopā darbinieki || 24 || 47 || 71 || 118

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursi || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Štata amata vietas || 1,179 || 3,537 || 5,895 || 9,432 || 20,043

- no kurām AD || 0,786 || 2,358 || 3,930 || 6,288 || 13,362

- no kurām AST || 0,393 || 1,179 || 1,965 || 3,144 || 6,681

Ārštata darbinieki || 0,214 || 0,607 || 1,000 || 1,607 || 3,428

- no kuriem līgumdarbinieki || 0,175 || 0,490 || 0,805 || 1,295 || 2,765

- no kuriem norīkotie valstu eksperti (SNE) || 0,039 || 0,117 || 0,195 || 0,312 || 663

Kopā darbinieku izmaksas || 1,393 || 4,144 || 6,895 || 11,039 || 23,471

Paredzamās cilvēkresursu vajadzības mātes ĢD

– ¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X          Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aprēķins sniegts pilnos skaitļos (vai vismaz līdz vienai zīmei aiz komata)

|| || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads ||

Ÿ Štata amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 33 01 01 01 Cilvēkresursi JUST || 1,3 || 1,3 || 1,3 || 1,3 ||

|| 24 01 07 00 01 01 Cilvēkresursi OLAF || 1 || 1 || 1 || 1 ||

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || ||

|| || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalents: FTE)

|| XX 01 02 01 (CA, SNE, INT no kopējā finansējuma) || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || ||

|| XX 01 04 yy || - galvenajā  mītnē || || || || ||

|| - delegācijās || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) || || || || ||

|| Citas budžeta kategorijas (precizēt) || || || || ||

|| KOPĀ || 2,3 || 2,3 || 2,3 || 2,3 ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Politikas pārraudzība un konsultācijas Eiropas Prokuratūrai, budžeta un finanšu konsultācijas Eiropas Prokuratūrai un faktiskie subsīdiju maksājumi, budžeta izpildes apstiprināšana, projektu budžeta procedūras.

Ārštata darbinieki || Nepiemēro.

Izmaksu aprēķina apraksts pilnslodzes ekvivalentam (FTE) būtu jāiekļauj pielikuma 3. sadaļā.

Darbības uzsākšanas posmā jebkuru resursu palielinājumu apropriācijās vai pilnslodzes ekvivalentā Eiropas Prokuratūra kompensē, atbilstoši samazinot OLAF resursus par tādu pašu apropriāciju vai pilnslodzes ekvivalenta summu.

Cilvēkresursu samazinājums OLAF || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Štata amata vietas (darbinieku skaits) || -18 || -36 || -54 || -90

- no kurām AD || -12 || -24 || -36 || -60

- no kurām AST || -6 || -12 || -18 || -30

Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalents) || -6 || -11 || -17 || -28

- no kuriem līgumdarbinieki || -5 || -9 || -14 || - 23

- no kuriem norīkotie valstu eksperti (SNE) || -1 || -2 || -3 || -5

Kopā darbinieki || -24 || -47 || -71 || -118

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) 2013. gada cenās

Cilvēkresursu izmaksu samazinājums saistībā ar OLAF || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Štata amata vietas || -1,179 || -3,537 || -5,895 || -9,432 || -20,043

- no kurām AD || -0,786 || -2,358 || -3,930 || -6,288 || -13,362

- no kurām AST || -0,393 || -1,179 || -1,965 || -3,144 || -6,681

Ārštata darbinieki || -0,214 || -0,607 || -1,000 || -1,607 || -3,428

- no kuriem līgumdarbinieki || -0,175 || -0,490 || -0,805 || -1,295 || -2,765

- no kuriem norīkotie valstu eksperti (NVE) || -0,039 || -0,117 || -0,195 || -0,312 || -663

Kopā — darbinieku izmaksas 24.0107 || -1,393 || -4,144 || -6,895 || -11,039 || -23,471

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X          Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨         Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

– ¨         Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

5. pozīcija jāsamazina, lai balansētu samazinājumu OLAF štatu sarakstā.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨         Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– X          Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨            pašu resursus;

– X            dažādus ieņēmumus.

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme ||

2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Pants XX || || Pm || pm || pm || pm

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Šos ieņēmumus veido tā sauktās „vienošanās maksas”, kas būtu iemaksājamas tieši ES budžetā. Šajā brīdī nav iespējams ticami noteikt summu apjomu.

[1]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, 2012. gada 11. jūlijs, COM (2012) 363 final.

[2]               Sk. Zaļo grāmatu par Kopienas krimināltiesisko finanšu interešu aizsardzību un Eiropas prokurora amata izveidošanu, 2001. gada 11. decembris, COM (2001) 715 galīgā redakcija, un turpmākais paziņojums, 2003. gada 19. marts, COM (2003) 128, galīgā redakcija.

[3]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināllikumu, 2012. gada 11. jūlijs, COM (2012) 363 final.

[4]               OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.

[5]               OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.

[6]               OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EU, EURATOM) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas 1605/2002 (EK, Euratom) atcelšanu, OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[8]               OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.

[9]               Padomes Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK) (1961. gada 18. Decembris), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV P 045, 14.6.1962., 1385. lpp., ar grozījumiem, jo īpaši 1968. gada 29. februāra Padomes Regula 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.) ar tās vēlākajiem grozījumiem.

[10]             OV L 17, 6.10.1958., 385. lpp.

[11]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[12]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[13]             OV L 317, 3.12.2011., 1. lpp.

[14]             OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp., Regula (EK) Nr. 44/2001 ir aizstāta ar Regulu (ES) Nr.1215/2012 no 10.1.2015.

[15]             Komisijas 2011. gada ziņojums „Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Cīņa pret krāpšanu”; COM(2012) 408.

[16]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[17]             Tiek aprēķinātas tikai izmeklēšanas un kriminālvajāšanas personāla un saistītās izmaksas. Administratīvā atbalsta struktūras sniegs Eurojust, neradot jaunas izmaksas.

[18]             Ir paredzēta progresīvā pieņemšana darbā (10 % - 20 % - 30 % - 40 - 50 % - 75 % - 100 %).

[19]             Tiek sagaidīts, ka uzņēmēja dalībvalsts piedāvā ēku un nodrošina sākotnējo ēkas un visa biroja, IT un drošības aprīkojuma iekārtošanu. Šeit ir iekļautas tīrās komunālo pakalpojumu izmaksas un IST izmaksas uz vienu kvadrātmetru. Ja uzņēmēja dalībvalsts nepiedāvā šādu darījumu, šī sadaļa būs jāpārskata.

[20]             Šis nosaukums tiek aprēķināts, pamatojoties uz OLAF pieredzi izmeklēšanas darbā. Turklāt ir iekļautas izmaksas par pakalpojumu līgumiem ar līdz pat 36 pilnslodzes Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem pie 80 % no AD 10 paredzēto algu izmaksas. To progresēšana: 50% - 75% - 100%.

[21]             Ir paredzēta progresīvā pieņemšana darbā (10 % - 20 % - 30 % - 40 % - 50 % - 75 % - 100 %)

[22]             Tiek sagaidīts, ka uzņēmēja dalībvalsts piedāvā ēku un nodrošina sākotnējo ēkas un visa biroja, IT un drošības aprīkojuma iekārtošanu. Šeit ir iekļautas tīrās komunālo pakalpojumu izmaksas un IST izmaksas uz vienu kvadrātmetru. Ja uzņēmēja dalībvalsts nepiedāvā šādu darījumu, šī sadaļa būs jāpārskata.

[23]             Šis nosaukums tiek aprēķināts, pamatojoties uz OLAF pieredzi izmeklēšanas darbā. Turklāt ir iekļautas izmaksas par pakalpojumu līgumiem ar līdz pat 36 pilnslodzes ekvivalentiem Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem pie 80 % no AD 10 paredzēto algu izmaksas. To progresēšana: 50% - 75% - 100%. Tā kā dalībvalstis piedāvās EDAU, ir iespējams, ka šis progresijas rādītājs varētu netikt sasniegts.

[24]             Lietu skaits balstīts uz pieņēmumiem no Ietekmes novērtējuma analīzes, kas pievienoti priekšlikuma projektam.

[25]             Atšķirība kopējās izmaksās EUR 36,116 miljonu apmērā kā minēts 3.2.1. sadaļā, rodas no noapaļošanas noteikumiem.