PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ES politikas īstenošanai nepieciešama salīdzināma un uzticama statistikas informācija par ekonomiku, sociālo un vides situāciju ES un atšķirīgajiem komponentiem valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama, lai nodrošinātu, ka sabiedrība izprot Eiropu un pilsoņi var piedalīties demokrātiskajā procesā, un diskutēt par ES tagadni un nākotni.

Ņemot to vērā, 2013. gada 15. janvārī tika pieņemta Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, lai nodrošinātu vispārīgu regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai 2013.–2017. gadā.

Šīs regulas Komisijas priekšlikumā paredzēts finansējums EUR 299,2 miljoni pieciem programmas darbības gadiem; parastajā likumdošanas procedūrā pret to neiebilda ne Padome, ne Eiropas Parlaments. Tomēr Eiropas Parlaments 2012. gada 13. jūnija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un pašu resursiem ir uzsvēris, ka sarunas par tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar daudzgadu programmām tiks pabeigtas, tiklīdz būs panākta vienošanās par to finansējumu.

Tāpēc Regulā (ES) Nr. 99/2013 paredzēts finansējums tikai 2013. gadam, kas ietilpst 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un Komisija aicināta ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc DFS pieņemšanas 2014.–2020. gadam iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko piešķir finansējumu 2014.–2017. gadam.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Ar ieinteresētajām personām apspriedās un ietekmes novērtējumu veica regulas priekšlikuma par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam vajadzībām (COM(2011) 928 galīgā redakcija, 21.12.2011.), kurā bija iekļauts 2014.–2017. gada budžets.

Tāpēc uzskata, ka nav nepieciešamas turpmākas apspriešanās vai novērtējums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikumā paredzēts finansējums četriem 2013.–2017. gada Eiropas statistikas programmas gadiem, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas periodā (DFS). Šim nolūkam ierosināts grozīt 7. pantu par finansēšanu.

Regulā, ar ko izveido Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, nav mainīti citi noteikumi, īpaši mērķi un pielikums, kurā definēti statistikas rezultāti pieciem programmas gadiem.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Regulā ir noteikti konkrētie mērķi un statistikas rezultāti piecu gadu periodam, tāpēc 2014.–2017. gada periodam ierosinātais budžets ir EUR 234,8 miljoni, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātā regula attiecas uz EEZ jautājumu, tāpēc tā jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2013/0249 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Regulā (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam[1] nodrošināts regulējums un definēti mērķi un rezultāti Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai 2013.–2017. gadā.

(2)       Regulā (ES) Nr. 99/2013 paredzēts finansējums tikai 2013. gadam, kas ietilpst 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un Komisija aicināta ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas 2014.–2020. gadam iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko piešķir finansējumu 2014.–2017. gadam.

(3)       Padomes Regula (ES) Nr. …/..., ar ko paredz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gada plānošana periodam, tika pieņemta ..

(4)       Tādēļ Regula (ES) Nr. 99/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 99/2013 groza šādi:

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Finansēšana

1) Programmas īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2013. gadam ir EUR 57,3 miljoni, kas ietilpst 2007.─2013. gada plānošanas periodā. Programmas īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2014.─2017. gadam ir EUR 234,8 miljoni, kas ietilpst 2014.─2020. gada plānošanas periodā.

2) Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu.

3) Lēmumu par ikgadējām apropriācijām Komisija pieņem, ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.─2017. gadam

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[2]

Statistika (3403 ― Statistiskās informācijas sagatavošana, 3480 — Administratīvais atbalsts Eurostat, 3481 — Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana).

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[3]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums atbilst Eiropas Savienības prioritātēm, jo saskaņā ar šo programmu izstrādātā, sagatavotā un izplatītā statistika palīdzēs īstenot Eiropas Savienības prioritārās politikas jomas, piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un citas politikas jomas, kas minētas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs 2010.─2014. gadam (piemēram, pastiprinātā un integrētā ekonomikas pārvaldība, klimata pārmaiņas, izaugsme un sociālā kohēzija, pilsoniskā Eiropa un globalizācija).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1: savlaicīgi nodrošināt statistisko informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, nepieļaujot lieku darba dublēšanos.

Attiecīgā ABM/ABB darbība

3403 ― Statistiskās informācijas sagatavošana

Konkrētais mērķis Nr. 2: īstenot jauno Eiropas statistikas sagatavošanas metodi ar mērķi uzlabot efektivitāti un kvalitāti.

Attiecīgās AMB/ABB darbības

3403 ― Statistiskās informācijas sagatavošana, 3480 — Administratīvais atbalsts Eurostat, 3481 — Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana

Konkrētais mērķis Nr. 3: nostiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl vairāk uzlabotu produktivitāti un ESS vadošo nozīmi oficiālajā statistikā pasaulē.

Attiecīgās AMB/ABB darbības

3481 — Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana

Konkrētais mērķis Nr. 4: nodrošināt, ka šāda statistika tiek konsekventi sniegta visā programmas darbības laikā, ar noteikumu, ka tas netraucē ESS prioritāšu noteikšanas mehānismu darbībai.

Attiecīgās AMB/ABB darbības

3403 ― Statistiskās informācijas sagatavošana

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Ietekme uz Eiropas Parlamentu un Padomi: pozitīva, jo Eiropas statistikas programma (ESP) atbilst Līgumiem, finanšu plāniem un Eiropas Savienības politiskajam prioritātēm; ESP ir atspoguļotas vajadzības pēc statistiskās informācijas, lai atbalstītu ES politikas jomas; ESP ir iekļauts mehānisms, lai labāk noteiktu prioritātes un samazinātu uzņēmumu un pilsoņu informācijas sniegšanas slogu. Dalībvalstis piedalās ESP sagatavošanā. Īstenojot ESP, tiks ievērots subsidiaritātes princips.

Ietekme uz komisāru kolēģiju un Komisijas dienestiem: pozitīva, jo ESP atbilst Līgumiem un finanšu plāniem; ESP ir atspoguļotas vajadzības pēc statistikas informācijas, lai atbalstītu ES politikas jomas, un kā daļa no ESP tiks īstenota uzticama kvalitātes pārvaldības sistēma. Lai sadalītu resursus, ESP tiks efektīvi vērtēta un uz to attieksies ABB atbilstošs regulējums.

Ietekme uz valstu statistikas iestādēm (tostarp, DGINS, ESS komiteju, partnerības grupu, direktoru grupu) un citiem valstu statistikas sagatavotājiem: pozitīva, jo ESP ir iekļauts mehānisms, lai labāk noteiktu prioritātes un samazinātu uzņēmumu un pilsoņu informācijas sniegšanas slogu. Tajā atspoguļota kopīgā ESS stratēģija paziņojuma īstenošanai. Dalībvalstis piedalās ESP sagatavošanā. Īstenojot ESP, tiks ievērots subsidiaritātes princips

Ietekme uz ESPK, Eiropas Centrālo banku, Monetāro, finanšu un maksājumu bilances komiteju (CMFB) un citiem neinstitucionālajiem lietotājiem: pozitīva, jo ESP ir atspoguļotas vajadzības pēc statistiskās informācijas, lai atbalstītu ES politikas jomas, lietotajiem tiks garantēts, ka statistika atbildīs vajadzībām (būs savlaicīga un atbilstoša viņu politikas vajadzībām un prasībām).

Ietekme uz Eurostat: pozitīva, jo ESP atspoguļots paziņojums par ES statistikas sagatavošanas metodi; kā daļa no ESP tiks īstenota uzticama kvalitātes pārvaldības sistēma; ESP nodrošinās stabilu regulējumu resursu saskaņotai, strukturētai gada plānošanai un piešķiršanai, kā arī skaidru redzējumu par Eurostat attīstības virzienu; ESP tiks efektīvi vērtēta.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Attiecībā uz visiem ESP (2013─2017) minētajiem mērķiem tiek norādītas galvenās darbības un rādītāji. ESP (2013─2017) minētie mērķi tiks detalizētāk plānoti gada darba programmās, un rezultāti tiks uzraudzīti visā plānošanas periodā.

Vispārējo mērķi būt par augstas kvalitātes statistikas vadošo sniedzēju par Eiropu uzraudzīs, izmantojot

- Eurostat lietotāju apmierinātības apsekojumu, īpaši ņemot vērā to lietotāju īpatsvaru, kuri Eiropas statistikas vispārējo kvalitāti novērtē kā “ļoti labu” vai “labu”.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Daudzgadu Eiropas statistikas programmas izveide noteikta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[4], kurā paredzēts, ka ar Eiropas Statistikas programmu jānodrošina pamats Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, un tajā jānosaka galvenās paredzēto darbību jomas un mērķi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Eiropas Statistikas programmā jānosaka informācijas vajadzību prioritātes Eiropas Savienības darbību veikšanai. Paredzētie ieguvēji, kas gūs priekšrocības, pateicoties priekšlikumam, ir Eiropas statistikas lietotāji un sagatavotāji, proti, Eiropas Parlaments un Padome, Komisijas ģenerāldirektorāti, Eiropas Centrālā banka, valstu statistikas iestādes un citi valstu statistikas sagatavotāji, ESPK, Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja (MFBK) un citi neinstitucionālie lietotāji un, protams, sabiedrība.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem statistika ir pastāvīgi nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus un uzraudzītu un novērtētu to īstenošanu. Statistika nodrošina būtisku infrastruktūru demokrātijām un mūsdienu tautsaimniecībām, kas vajadzīga, lai tās varētu pareizi un efektīvi darboties. Eiropas Savienībai, lai tā pildītu savu uzdevumu, ir nepieciešams augsti kvalificēts statistikas informācijas dienests. Eiropas statistikai jābūt ticamai, savlaicīgai un neatkarīgai no politiskās ietekmes un ērti pieejamai lietotājiem. Turklāt statistikas sagatavošana nedrīkst radīt papildu slogu respondentiem un statistikas informācijas vākšana jāveic saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

Kopā ar valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, kuras katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, Eurostat ir izveidojis partnerību, ko sauc par ESS. Šajā partnerībā ietilpst arī EEZ valstis. Dalībvalstis vāc un apkopo statistiku valsts un ES vajadzībām.

ESS darbojas kā tīkls, kurā, sadarbojoties ar valstu statistikas iestādēm, Eurostat uzdevums ir vadīt statistikas saskaņošanu. ESS darbs galvenokārt veltīts ES politikas jomām, un līdz ar ES politikas jomu paplašināšanos saskaņošana attiecas uz gandrīz visām statistikas jomām.

ESS atvieglina zināšanu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un jaunu tehnoloģiju, kopīgu rīku un sadarbības tīklu izveidi, lai gūtu priekšrocības, pateicoties iespējamai sinerģijai un izvairoties no dubulta darba un šādi nodrošinot tādas modernas statistikas sagatavošanas sistēmas izveidi, kura ir piemērota turpmākajiem uzdevumiem.

Priekšlikumus saskaņot, optimizēt un reglamentēt vislabāk var ierosināt Eiropas Savienības līmenī, kurā šos projektus var īstenot ar optimālu efektivitāti.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lielākais trūkums, kas raksturīgs pašreizējai Kopienas statistikas programmai no 2008. līdz 2012. gadam[5], ir tās struktūra, kas veidota piecu gadu periodam, turklāt mērķi ir detalizēti aprakstīti. Pēc pašreizējās programmas pieņemšanas ir notikušas vairākas lielas pārmaiņas. Ir mainījies Eiropas statistikas sagatavošanas tiesiskais pamatregulējums. Ir pieņemts paziņojums par ES statistikas sagatavošanas metodi, kam sekoja kopīgā ESS stratēģija; stājies spēkā Lisabonas līgums; darbu sākusi jaunā Eiropas Komisija (no 2010. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim); ir ierosinātas vairākas jaunas politikas iniciatīvas (piemēram, “Eiropa 2020”) un ir nostiprināta ESS pārvaldības struktūra. Pašreizējā programmā nav atspoguļots neviens no šiem notikumiem; programmas daļas ir novecojušas, un plānotās un faktiskās darbības atšķiras. Tas mazina ziņojumu sniegšanas atbilstību par programmas īstenošanu, jo daudzas svarīgas darbības nav atspoguļotas programmā, savukārt dažas darbības vairs netiek veiktas, tomēr par tām jāziņo.

Attiecībā uz Eiropas statistikas programmas sagatavošanas procesu partnerības grupa “Darba grupa 3”[6] ierosināja daudzgadu plānošanas ciklu 2013.─2017. gadam. Tika ierosināts nostiprināt ESS partneru (ESS komiteja, DGINS, direktoru grupas un ESPK) nozīmi programmas sagatavošanas procesā.

Jānorāda arī, ka Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei par Kopienas statistikas programmas (KSP) (2003─2007)[7] ex-post novērtējumu bija šādi ieteikumi turpmākajām daudzgadu programmām.

Uzlabot saikni starp KSP un gada darba programmām. KSP ir pamatprogramma, ar kuru formulē stratēģisko redzējumu pieciem gadiem un, izmantojot gada darba programmas, nodrošina tās elastību un atbilstību visā periodā. Izmantojot KSP kā atsauci, gada darba programmās par pamatu būtu jāizmanto attiecīgā KSP un ir jāiekļauj skaidra norāde uz šo programmu.

Uzlabot KSP īstenošanas uzraudzību. Ir jāveic KSP vispārēja uzraudzība, nosakot galvenos rādītājus, kas sniedz pietiekamu informāciju par darbības mērķu un stratēģisko mērķu īstenošanu programmas periodā.

Komisijas ziņojumā EP un Padomei par KSP (2008─2012) vidusposma novērtējumu bija iekļauti šādi turpmāk vērā ņemami aspekti.

- Jaunu statistikas informācijas vajadzību noteikšana. Nepieciešama integrētāka pieeja, kurā izmanto vairākus kombinētus datu avotus līdzās metodoloģijas, jēdzienu un definīciju saskaņošanai.

- Partnerības nostiprināšana ESS. Tika uzsvērta vajadzība izveidot vairāk dažādu integrācijas un sadarbības modeļu ar dalībvalstīm.

- Tika uzskatīts, ka jāapsver konceptuāla pieeja attiecībā uz darbības prioritāšu jaunu noteikšanu un attiecībā uz resursu pieejamību KSP īstenošanai, lai samazinātu informācijas sniegšanas slogu un sagatavošanas izmaksas.

Jānorāda, ka pašreizējā KSP (2008─2012) bija minēta Eurostat Iekšējās revīzijas nodaļas revīzijas ziņojumā par novērtēšanas funkciju[8], kurā bija norādīts, ka trūkst pašreizējās programmas ex-ante novērtējuma, un ieteikts veikt šādu novērtējumu turpmākajām programmām saskaņā ar Finanšu regulu[9] (27. pants) un tās īstenošanas kārtību[10] (21. pants).

Lai izvairītos no ierobežojumiem, kurus rada pārāk detalizēta programma, un lai varētu pielāgoties jaunām vai mainīgām politikas prioritātēm un attīstībai, ESP (2013─2017) ir veidota kā vispārīgs plānošanas instruments, kurā vispārīgi aprakstīti sasniedzamie mērķi un veicamās darbības, šādi nodrošinot visaptverošu regulējumu, lai sagatavotu statistikas gada darba programmas, kurās ir iekļauti detalizēti mērķi un darbības.

Pārmaiņas ESS un paziņojuma par ES statistikas sagatavošanas metodi īstenošana nosaka vajadzību veidot Eiropas statistikas programmu (2013─2017) tā, lai galvenā uzmanība būtu veltīta turpmāko uzdevumu izpildei un pieprasījuma un resursu līdzsvarošanai. Izšķiroša ir stipra ESS partnerība, tāpēc šīs programmas sagatavošanas plānā tika iekļauta plašāka apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izmantojot iepriekšējo pieredzi, tiek izveidoti mehānismi, lai nodrošinātu plānošanas un ziņojumu sniegšanas procesu saskaņotību, labāk sasaistot programmas mērķus ar gada darba programmām un uzlabojot programmas īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu.

KSP (2008─2012) vidusposma novērtējuma ieteikumi tika ņemti vērā, izstrādājot ESP (2013─2017) mērķus un rādītājus. Kas attiecas uz jaunu prioritāšu noteikšanu attiecībā uz statistikas prasībām ar mērķi samazināt informācijas sniegšanas slogu un sagatavošanas izmaksas, tika paredzēts noteikums par prioritāšu noteikšanas mehānisma īstenošanu, kas tika iesniegts ESS komitejai 2010. gada 18. novembrī[11].

Visbeidzot saskaņā ar Finanšu regulu[12] (27. pants) un tās īstenošanas kārtību[13] (21. pants) sagatavoja ex-ante novērtējumu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Līdzās pašreizējai KSP (2008─2012) no 2009. līdz 2013. gadam tiek īstenota cita daudzgadu programma, proti, Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas programmas (MEETS). Lai efektīvāk pārvaldītu programmas, Eurostat nolēma, ka turpmāk būs viena daudzgadu programma divu vietā. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas jomas mērķi pēc 2013. gada un darbības saistībā ar sociālās statistikas modernizēšanu ietilpst ESP (2013─2017).

Turklāt saskaņā ar Komisijas 2012. gada 17. septembra Lēmumu 2012/504/ES Eurostat ir koordinējoša funkcija Eiropas statistikas sagatavošanas jomā. Komisijas ģenerāldirektorāti un citi dienesti laicīgi iesaista Eurostat savu programmu izstrādē saistībā ar statistiku.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– þ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [1.1.]2014. līdz [31.12.]2017.

– þ Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2017. gadam (saistību apropriācijas) un no 2014. līdz 2021. gadam (maksājumu apropriācijas)

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[14]

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām,

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[15]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus,

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē.

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām, īpaši ar ESAO, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Banku.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Pamatojoties uz Finanšu regulas noteikumiem par izdevumu programmām, Eurostat Stratēģiskās plānošanas nodaļa ar Finanšu un Juridisko lietu nodaļu palīdzību no 2010. gada oktobra līdz 2011. gada aprīlim veica ESP (2013─2017) ex-ante novērtējumu. To apsprieda ar iekšējo Eurostat ESP (2013─2017) izstrādes darba grupu, kurā ietilpa nodaļu vadītāju līmeņa pārstāvji no visiem Eurostat direktorātiem, un apstiprināja Eurostat direktoru sanāksmē 2011. gada 12. aprīlī.

Galvenie ex-ante novērtējuma konstatējumi tika iekļauti tiesību akta finanšu pārskatā. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi gūtās atziņas, ko ņēma vērā, veidojot ESP, ir atspoguļotas tiesību akta finanšu pārskata 1.5.3. daļā “Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas”. ESP mērķi ir atspoguļoti priekšlikumā.

Priekšlikuma 2. pantā teikts, ka ESP plānošana tiks veikta ik gadu, izmantojot Komisijas statistikas gada darba programmas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 223/2009. Par šīm programmām kopā ar atbilstošo finansējumu tiks pieņemti Komisijas lēmumi, kuros tiks sīki izklāstīti iznākumi un rezultāti (mērķi un rādītāji), kas ir jāsasniedz pārskata periodā. Uzraudzība tiks nodrošināta ar regulāriem ziņojumiem par resursu patēriņu un par mērķu sasniegšanā gūto progresu.

Kas attiecas uz ziņojumu sniegšanu, paredzēts, ka atbilstoši regulai par Eiropas statistiku sagatavo starpposma progresa ziņojumu un pēc apspriešanās ar ESS komiteju iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2015. gada jūnijā.

Programmas perioda beigās par ESP veic ex-post novērtējumu. Par novērtējuma ziņojumu, ko līdz 2018. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, apspriežas ar ESS komiteju.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Ierosinātās programmas pārvaldības metode ir centralizēta tieša pārvaldība, ko veic Komisija, un ierobežotā mērā ― kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām. No finansiālā viedokļa programmu īsteno, piešķirot līgumslēgšanas tiesības, īpaši uzņēmumiem, kuri ir specializējušies statistikas vai informācijas pakalpojumos, un izmantojot dotācijas lielākoties valstu statistikas iestādēm. Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku ļauts tieši piešķirt dotācijas šīm iestādēm.

Galvenie programmas īstenošanas riski konstatēti galvenokārt dotāciju procedūru pārvaldībā. Kā liecina Kopienas statistikas programmas (2008─2012) īstenošanas pieredze, dažiem saņēmējiem bija grūtības iesniegt dokumentāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu radušos izmaksu attiecināmību.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Galvenie iekšējās kontroles sistēmas elementi ir šādi: katra finanšu darījuma operatīvo un finanšu aspektu ex-ante pārbaude (likumība, pareizība un pareiza finanšu pārvaldība) saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtības 49. panta 3. punktu. Ex-ante kontroles attiecas uz visu izdevumu ciklu, sākot no plānošanas līdz saistībām un maksājumiem. Šim nolūkam katram finanšu plūsmu dalībniekam jāveic katra finanšu darījuma kontroles pēc konkrētiem pārbaudes sarakstiem.

Ne tikai finanšu plūsmas, bet arī pienācīga uzraudzība, ziņojumu sniegšana, orientējoties uz finanšu aspektiem un rezultātiem, revīzija un novērtēšana atvieglina programmas budžeta īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un likumības un pareizības prasībām. Lai izvairītos no dubulta darba un īstenotu kontroles, ievērojot izmaksu lietderības principu, tiek nodrošināts, ka iepriekš minētās darbības viena otru papildina.

Ņemot vērā katram finanšu darījumam piemērotās visaptverošās un obligātās kontroles saskaņā ar programmu, šādas papildu kontroles darbības tiks piemērotas dotāciju procedūru pārvaldībai. Pamatojoties uz ikgadējām riska analīzēm, papildus iepriekš aprakstītajām ex-ante kontrolēm tiks veikta pastiprināta ex-ante un ex-post pārbaude. Pastiprinātās ex-ante pārbaudes tiks veiktas ar izlases starpniecību, proti, izmantojot pamatīgas papildu dokumentācijas kontroles pirms galīgajiem maksājumiem līdzfinansētās dotāciju darbībās. Turklāt, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta kopš 2005. gada, tiks veiktas ex-post pārbaudes, lai pārliecinātos, ka budžeta finansētās darbības ir pareizi īstenotas un jo īpaši ir izpildīti ex-ante pārbaudē noteiktie kritēriji. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai tiktu vienkāršotas administratīvās procedūras un šādi samazināta kļūdu rašanās iespējamība saistībā ar dotāciju pārvaldību. To panāks, jo īpaši pievēršoties lielākiem projektiem (ierobežojot mazas dotācijas), pieprasot īpašus revīzijas apliecinājumus un visbeidzot ieviešot alternatīvas maksājumu iespējas, kas pamatojas uz faktiskajām izmaksām, proti, dotācijas, izmantojot vienotu likmi un vienības izmaksas.

Kontroles izmaksas un ieguvumi. Paredzēts, ka programmas kontroles stratēģija samazinās neatbilstības risku zem 2 %, kas atbilst saskaņā ar 2010. gada darbības pārskatu veiktajam novērtējumam. Ņemot vērā to, ka jaunās programmas iekšējās kontroles mērķis ir nepārsniegt vidējo atlikušo kļūdu līmeni (2 %) visā plānošanas periodā no 2013. līdz 2017. gadam, iekšējo kontroles sistēmu, kā arī tās izmaksas uzskata par pienācīgām, lai sasniegtu šo mērķi. Ģenerāldirektorāts ESTAT uzskata, ka iepriekš minētās papildu ex-ante un ex-post kontroles izmaksas saglabājas 1 % apmērā no programmas budžeta ― aptuveni tāpat kā iepriekšējā programmā. Kas attiecas uz kontroles veidu un intensitāti, 100 % finanšu darījumu (tādējādi 100 % budžeta) tiks veiktas obligātas ex-ante kontroles saskaņā ar Finanšu regulu. Kā minēts iepriekš, pēc ikgadējās riska analīzes tiks veiktas kontroles, izmantojot pamatīgu dokumentācijas analīzi. Tās var attiekties uz 4─6 % budžeta.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Papildus visu regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai tiks izstrādāta krāpšanas apkarošanas stratēģija atbilstoši 2011. gada 24. jūnijā pieņemtajai Komisijas jaunajai krāpšanas apkarošanas stratēģijai (CAFS), lai cita starpā nodrošinātu, ka iekšējās krāpšanas apkarošanas kontroles pilnībā atbilst CAFS un ka pieeja saistībā ar krāpšanas risku ir veidota tā, lai noteiktu krāpšanas riska jomas un pienācīgi reaģētu. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas sadarbības tīkla grupas un pienācīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus saistībā ar Eiropas statistikas programmu.

Eurostat ir definējis 2013.─2017. gada kontroles stratēģiju, kas papildina ESP programmas īstenošanu. Vienkāršojot, piemērojot izmaksu lietderības principam atbilstošas uzraudzības procedūras, kā arī veicot uz risku balstītas ex-ante un ex-post kontroles, samazināsies krāpšanas iespēja un tiks uzlabota krāpšanas novēršana. Kontroles stratēģijā ietilpst konkrēti informēšanas pasākumi un atbilstoša apmācība saistībā ar krāpšanas novēršanu.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([16]) || no EBTA[17] valstīm || no kandidāt-valstīm[18] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || Dif./nedif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…………………………………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || 29.0201 Eiropas statistikas programma 2013.–2017. gadam || Dif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

1 || 29.0104 Statistiskās informācijas politika — Administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Numurs || 1. izdevumu kategorija ― Gudra un integrējoša izaugsme (no 2014. gada)

 ESTAT ĢD || || || 2014[19] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || ||

29.0201 || Saistības || (1) ||  53,391 || 54,922 || 56,443 || 57,960 || || 222,716

Maksājumi || (2) || 32,360 || 33,613 || 46,450 || 52,843 || 92,839 || [20]258,105

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[21] || || || || || ||

29.0104 || || (3) || 2,900 || 2,983 || 3,065 || 3,148 || || 12,096

KOPĀ — apropriācijas KOPĀ — ESTAT ĢD || Saistības || =1+1a +3 || 56,291 || 57,905 || 59,508 || 61,108 || || 234,812

Maksājumi || =2+2a +3 || 35,260 || 36,596 || 49,515 || 55,991 || 92,839 || 270,201

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 53,391 || 54,922 || 56,443 || 57,960 || || || || 222,716

Maksājumi || (5) || 32,360 || 33,613 || 46,450 || 52,843 || 92,839 || || || 258,105

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 2,900 || 2,983 || 3,065 || 3,148 || || || || 12,096

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 56,291 || 57,905 || 59,508 || 61,108 || || || || 234,812

Maksājumi || =5+ 6 || 35,260 || 36,596 || 49,515 || 55,991 || 92,839 || || || 270,201

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

ESTAT ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 92,335 || 91,479 || 90,615 || 89,829 || || || || 364,258

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || 3.487 || || 3.487 || || || || 13,948

KOPĀ — ESTAT ĢD || Apropriācijas || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || || || 378,206

KOPĀ — apropriācijas Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || || || 378,206

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi 1.6) || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 152,113 || 152,871 || 153,610 || 154,424 || || || || 613,018

Maksājumi || 131,082 || 131,562 || 143,617 || 149,307 || 92,839 || || || 648,407

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–          Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–          X         Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || KOPĀ

REZULTĀTI

|| Norādīt mērķus un rezultātus || Rezultāta veids[22] || Rezultāta vidējās izmaksas vidējās izmaksas of the output || Daudzums   || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTIE MĒRĶI Nr. 1 un 4[23] Nodrošināt kvalitatīvu statistikas informāciju, lai atbalstītu Eiropas Savienības politikas jomu izstrādi, uzraudzību un novērtēšanu ||

|| - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,304 || || || 85 || 23,694 || 67 || 21,480 || 62 || 21,204 || 58 || 22,129 || 272 || 88,507

|| Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || 85 || 23,694 || 67 || 21,480 || 62 || 21,204 || 58 || 22,129 || 272 || 88,507

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Īstenot Eiropas statistikas jauno sagatavošanas metodi ||

|| - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,298 || || || 84 || 23,694 || 100 || 30,102 || 94 || 31,555 || 87 || 32,194 || 365 || 117,545

|| Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || 84 || 23,694 || 100 || 30,102 || 94 || 31,555 || 87 || 32,194 || 365 || 117,545

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 Stiprināt partnerību ESS un ārpus tās ||

|| - Rezultāts || Statistikas projekti || 0,306 || || || 19 || 6,003 || 9 || 3,340 || 8 || 3,684 || 7 || 3,637 || 43 || 16,664

|| Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || || 19 || 6,003 || 9 || 3,340 || 8 || 3,684 || 7 || 3,637 || 43 || 16,664

|| KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || 188 || 53,391 || 176 || 54,922 || 164 || 56,443 || 152 || 57,960 || 680 || 222,716

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || ||

Cilvēkresursi || 92,335 || 91,479 || 90,615 || 89,829 || || 364,258

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || 13,948

Starpsumma ― Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 95,822 || 94,966 || 94,102 || 93,316 || || 378,206

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[24] || || || || || ||

Cilvēkresursi || 2,285 || 2,285 || 2,285 || 2,285 || || 9,140

Citi administratīvie izdevumi (IT; sanāksmes; pētījumi; komandējumi; abonementi) || 0,615 || 0,698 || 0,780 || 0,863 || || 2,956

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || (1) 2.900 || (2) || (3) || (4) || || (5)

KOPĀ || 98,722 || 97,949 || 97,167 || 96,464 || || 390,302

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 ||

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

29 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 651 || 645 || 639 || 633 || || ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || - || - || - || - || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || - || - || - || - || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || - || - || - || - || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[25]

29 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 94 || 93 || 92 || 92 || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || - || - || - || - || || ||

XX 01 04 yy[26] || - galvenā mītne[27] || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (29 01 04 01) || 41 || 41 || 40 || 40 || || ||

KOPĀ || 789 || 779 || 771 || 765 || || ||

29 ir politikas joma vai attiecīgā budžeta iedaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kas jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || No vienas puses, veicamie uzdevumi galvenokārt ir metodoloģijas darbs, no otras puses, statistikas informācijas vākšana, apstiprināšana, apstrāde un izplatīšana par regulā XXX minētajām jomām. Uzdevumi attiecas arī uz Eurostat diviem horizontālajiem ABB pasākumiem (“Administratīvais atbalsts Eurostat” un “Eurostat politikas stratēģija un koordinēšana”).

Ārštata darbinieki || Atbalsts ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem iepriekš minēto uzdevumu veikšanā

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X Priekšlikums/iniciatīva atbilst 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[28]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || || Kopā

Šveices iemaksa || 4,851 || 4,948 || 5,047 || 5,147 || || || || 19,933

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 4,851 || 4,948 || 5,047 || 5,147 || || || || 19,933

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[29]

N gads || N +1 gads || N +2 gads || N +3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

………….pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV L 39, 9.2.2009., 12. lpp.

[2]               ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[3]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[4]               OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[5]               Lēmums Nr. 1578/2007/EK, OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.

[6]               Partnerības grupa ir ESS valstu statistikas iestāžu vadītāju grupa, kuru izdevums ir veicināt ESS attīstību, galvenokārt atvieglojot ESS komitejas darbu.

[7]               COM(2009) 1 galīgā redakcija.

[8]               Internal Audit Capacity’s Audit Report ESTAT-2009-ESTAT-002, 19.2.2010.

[9]               Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (konsolidētā redakcija).

[10]             Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (konsolidētā redakcija).

[11]             Iesniegts ESS komitejas sanāksmē 2010. gada 18. novembrī (dokumenta Nr. 2010/07/08b).

[12]             Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (konsolidētā redakcija).

[13]             Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (konsolidētā redakcija).

[14]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[15]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[16]             Dif.= diferencētās apropriācijas./ Nedif. = nediferencētās apropriācijas

[17]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[18]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[19]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[20]             Maksājumu apropriācijās ņem vērā saistības, kas radušās, kopš 2013. gadā tika sākta Eiropas statistikas programma.

[21]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[22]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros).

[23]             Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. “Īpašs(-i) mērķis(-i)..”.

[24]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[25]             CA — līgumdarbinieki; INT — aģentūras personāls (Intérimaire); JED – jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeune Expert en Délégation); LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[26]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[27]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[28]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[29]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.