52013PC0184

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           1987. gada 1. aprīlī Komisija nolēma[1] sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem uzsākt visu tiesību aktu kodifikāciju ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri un viegli saprotami.

2.           Komisija uzņēmās Padomes 1998. gada 3. maija Regulas (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem[2] kodifikāciju, un iesniedza attiecīgu priekšlikumu likumdevējam[3]. Jaunā regula pārņemtu dažādos tajā ietvertos aktus[4].

3.           Likumdošanas procedūras gaitā, tās atzinumā par kodifikācijas priekšlikumu[5], Eiropas Centrālā banka (ECB) ieteica ieviest noteiktas izmaiņas attiecībā uz tehniskajiem datiem, kas izklāstīti tabulā, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 975/98 1. pantā, kā arī kodificētā teksta projekta I pielikumā. Tā kā ierosinātā minētā Pielikuma pārstrādāšana nozīmētu izdarīt grozījumus pēc būtības, un tādēļ būtu vairāk nekā vienkārša kodifikācija, tika uzskatīts par nepieciešamu piemērot 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīguma – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai[6] – 8. punktu[7], ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par minēto punktu[8].

4.           Grozījums, kas jāizdara Regulas (EK) Nr. 975/98 1. pantā iekļautajā tabulā, paredz aizstāt visas pastāvošās vērtības attiecībā uz monētu biezumu ar jaunajām vērtībām. Minētajā tabulā monētu biezums norādīts trešajā ailē, zemsvītras piezīmē atzīmējot, ka biezuma vērtības ir orientējošas. Kā tas tika norādīts iepriekšminētajā ECB atzinumā, lai arī iespējams, ka šīs orientējošās vērtības bija vienīgās vērtības, ko varēja noteikt 1998. gadā, kad apgrozībai paredzēto euro monētu tehniskās specifikācijas tika pieņemtas pirmo reizi, tagad tiek uzskatīts par piemērotu šīs orientējošās vērtības aizstāt ar patiesajām euro monētu biezuma vērtībām, kas ir labi zināmas un ko kaltuves izmantoto kā atsauces vērtības monētu ražošanā. Minētā grozījuma rezultātā būtu jādzēš Regulas (EK) Nr. 975/98 13. apsvērums, kurš satur paziņojumu par pastāvošo monētu biezuma vērtību orientējošo raksturu.

5.           Tādēļ attiecīgi Regulas (EK) Nr. 975/98 kodificēto redakciju būtu jāpārveido pārstrādātā redakcijā, lai iekļautu nepieciešamos grozījumus.

ê 975/98 (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

2013/0096 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par apgrozībai paredzēto è1 euro ç monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem

(Pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā Ö 128. Õ panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[9],

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu[10],

tā kā:

ò jauns

(1)       Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem[11] ir vairākas reizes būtiski grozīta[12].Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

ê 975/98 2. apsvērums (pielāgots)

(2)       Saskaņā ar Līguma Ö 128. Õ panta 2. punktu dalībvalstis var izlaist Ö euro Õ monētas apgrozībā saskaņā Ö ar Õ apstiprinājumu, ko attiecībā uz emisijas apjomu sniegusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Padome Ö pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB Õ var pieņemt pasākumus, lai saskaņotu visu apgrozībai paredzēto monētu nominālvērtības un tehniskos datus tādā mērā, lai nodrošinātu to vienmērīgu apgrozību Ö Savienībā Õ.

ê 975/98 3. apsvērums (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

(3)       è1 Euro ç naudaszīmju vērtība Ö ir Õ robežās no 5 līdz 500 Ö euro Õ. Naudaszīmju un monētu nominālvērtības Ö dod Õ iespēju veikt è1 euro ç vai centos izteiktas summas skaidras naudas maksājumus.

ê 975/98 5. apsvērums (pielāgots)

(4)       Ö Savienības Õ vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas Ö nodrošina, ka tā ir Õ droša, uzticama un efektīva sistēma.

ê 975/98 6. apsvērums (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

(5)       Sistēmas vispārēja pieņemšana ir viens no svarīgākajiem Ö Savienības Õ metāla naudas sistēmas mērķiem. Sabiedrības uzticība sistēmai ir atkarīga no è1 euro ç monētu fiziskajām pazīmēm, kam ir jānodrošina, cik iespējams, ērta lietošana.

ê 975/98 7. Apsvērums

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

(6)       Notika apspriedes ar patērētāju asociācijām, Eiropas Neredzīgo savienību un automatizētās tirdzniecības pārstāvjiem, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kādas ir nozīmīgām naudas lietotāju grupām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz è1 euro ç un sekmētu to, ka lietotāji pieņem metāla naudas sistēmu, bija jānodrošina, ka tās būtu viegli identificējamas, pateicoties to ārējām pazīmēm un pazīmēm pēc taustes.

ê 975/98 8. apsvērums (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

(7)       è1 Euro ç monētu nošķiršana Ö ir Õ vienkāršāka, un pie tām Ö var Õ vieglāk pierast, Ö jo pastāv atbilstība Õ starp diametru un monētas vērtību.

ê 975/98 9. apsvērums

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

(8)       Ir vajadzīgi daži speciāli drošības pasākumi, lai samazinātu iespējas viltot 1 un 2 è1 euro ç monētas, ņemot vērā to augsto vērtību. Metodi, pēc kuras monētas tiek izgatavotas no trīs kārtām un izmantojot divu dažādu krāsu kombināciju, uzskata par visefektīvāko drošības pasākumu, kāds ir pieejams.

ê 975/98 11. apsvērums (pielāgots)

(9)       Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīva 94/27/EK, ar ko divpadsmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas[13] Ö ierobežo Õ niķeļa izmantošanu dažos produktos sakarā ar to, ka tas attiecīgos apstākļos var izsaukt alerģiju. Minētā direktīva neattiecas uz monētām. Šķiet, Ö ka sabiedrības veselības apsvērumu dēļ Õ ir vēlams samazināt monētu niķeļa saturu.

ê 975/98 13. apsvērums

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

No è1 euro ç monētām paredzētā tehnisko datu kopuma tikai biezuma vērtība ir orientējoša rakstura, jo monētu faktiskais biezums ir atkarīgs no paredzētā diametra un svara,

ê 975/98 10. apsvērums un 566/2012 3. apsvērums (pielāgots)

(10)     Paredzot, ka viena monētas puse ir Ö kopīga Õ Eiropas puse un otra – Ö atšķirīga Õ valsts puse, attiecīgi tiek pausta ideja par Eiropas monetāro savienību dalībvalstu starpā. Euro monētu kopīgajā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas nominālvērtība. Valsts pusē nebūtu jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas nominālvērtība.

ê 566/2012 4. apsvērums

(11)     Monētas valsts pusē vajadzētu būt skaidrai norādei par emisijas dalībvalsti, lai monētas lietotāji bez grūtībām varētu identificēt emisijas dalībvalsti.

ê 566/2012 5. apsvērums

(12)     Uzrakstu uz euro monētu jostas vajadzētu uzskatīt par valsts pusi, un tādēļ tajā varētu neatkārtot norādes par monētas nominālvērtību, izņemot attiecībā uz 2 euro monētu un ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

ê 566/2012 6. apsvērums

(13)     Euro monētu valsts puses dizainparaugus izvēlas katra dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, un to izveidē būtu jāņem vērā fakts, ka euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas dalībvalstī, bet visā eurozonā. Lai nodrošinātu, ka monētas ir uzreiz atpazīstamas kā euro monētas arī to valsts pusē, dizainparaugu vajadzētu pilnībā aptvert 12 Savienības karoga zvaigznēm.

ê 566/2012 7. apsvērums

(14)     Lai atvieglotu apgrozības monētu atpazīstamību un nodrošinātu atbilstīgu nepārtrauktību monētu emisijai, dalībvalstīm būtu jāļauj mainīt parasto apgrozības monētu valsts puses dizainparaugus tikai reizi piecpadsmit gados, izņemot gadījumus, kad mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tam tomēr nebūtu jāskar izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu. Par izmaiņām apgrozības monētu kopīgajā Eiropas pusē būtu jālemj Padomei, un balsstiesības būtu jāparedz tikai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

ê 566/2012 8. apsvērums

(15)     Atsevišķām dalībvalstīm būtu jāatļauj emitēt piemiņas monētas, lai pieminētu būtiskus valsts vai Eiropas nozīmes notikumus, savukārt uz visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajām piemiņas monētām būtu jāattēlo tikai tādi elementi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā. Šādam nolūkam vispiemērotākā ir monēta ar 2 euro nominālvērtību, galvenokārt monētas lielā diametra un tās tehnisko parametru dēļ, kas piedāvā pienācīgu aizsardzību pret viltošanu.

ê 566/2012 9. apsvērums

(16)     Ņemot vērā to, ka euro monētas ir apgrozībā visā eurozonā, un lai novērstu neatbilstīgu dizainparaugu izmantošanu, par euro monētu valsts puses dizainparaugu projektiem emisijas dalībvalstīm būtu citai citu un Komisiju jāinformē pirms plānotās emisijas dienas. Komisijai būtu jāpārbauda dizainparaugu atbilstība šīs regulas tehniskajām prasībām. Dizainparaugu projektu iesniegšana Komisijai būtu jāveic pietiekami laicīgi pirms plānotās emisijas dienas, lai nepieciešamības gadījumā emisijas dalībvalstis varētu dizainparaugu mainīt.

ê 566/2012 10. apsvērums

(17)     Turklāt būtu jānosaka vienādi nosacījumi euro monētu valsts puses dizainparaugu apstiprināšanai, lai izvairītos no tādu dizainparaugu izvēles, kurus kādās dalībvalstīs varētu uzskatīt par neatbilstīgiem. Ņemot vērā to, ka tik jutīgs jautājums kā euro monētu valsts puses dizainparaugs ir emisijas dalībvalstu kompetencē, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei. Jebkuri īstenošanas lēmumi, kurus Padome pieņem uz šā pamata, būtu cieši saistīti ar tiesību aktiem, kurus Padome pieņem uz Līguma 128. panta 2. punkta pamata. Tādēļ to Padomes locekļu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, balsstiesību apturēšana attiecībā uz minēto Padomes lēmumu pieņemšanu būtu jāpiemēro atbilstīgi Līguma 139. panta 4. punktam. Procedūrai būtu jāļauj emisijas dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā laikus mainīt dizainparaugus,

ê 975/98

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

ê 975/98 (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

1. pants

è1 Euro ç monētu sērijas veido astoņas monētu nominālvērtības no 1 centa līdz 2 è1 euro ç, kuri Ö atbilst I pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem datiem. Õ

ê 566/2012 1. pants

2. pants

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)           “apgrozības monētas” ir apgrozībai paredzētās euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir minēti 1. pantā;

2)           “parastās monētas” ir apgrozības monētas, izņemot piemiņas monētas;

3)           “piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas, lai pieminētu kādu īpašu notikumu, kā noteikts 9. pantā.

3. pants

Apgrozības monētām ir kopīga Eiropas puse un atšķirīga valsts puse.

4. pants

1. Apgrozības monētu valsts pusē neatkārto norādes par monētas nominālvērtību vai kādu tās daļu. Uz tās neatkārtojas vienotās valūtas vai kādas tās apakškategorijas nosaukums, ja vien šāda norāde nav sniegta saistībā ar atšķirīga alfabēta lietojumu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, uzrakstā uz 2 euro monētas jostas var iekļaut norādi par nominālvērtību ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

5. pants

Visu nominālvērtību apgrozības monētu valsts pusē ir norāde par emisijas dalībvalsti, izmantojot dalībvalsts nosaukumu vai tā saīsinājumu.

6. pants

1. Apgrozības monētu valsts pusē ir atveidots aplis no 12 zvaigznēm, kuras pilnībā ietver valsts dizainparaugu, tostarp gada zīmi un norādi par emisijas dalībvalsts nosaukumu. Tas neizslēdz iespēju, ka daži dizainparauga elementi var iesniegties aplī ar zvaigznēm, ar noteikumu, ka visas zvaigznes ir skaidri un pilnībā saskatāmas. 12 zvaigznes ir attēlotas tādā pašā veidā kā Savienības karogā.

2. Dizainparaugu apgrozības monētu valsts pusei izvēlas, ņemot vērā, ka euro monētas ir apgrozībā visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

ê 566/2012 1. pants (pielāgots)

7. pants

1. Izmaiņas parasto monētu valsts pušu dizainparaugos var izdarīt tikai reizi Ö 15 Õ gados, neskarot izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu.

2. Neskarot 1. punktu, var veikt izmaiņas parasto monētu dizainparaugu valsts pusēs, ja mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tomēr, ja amats ir brīvs uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs, Ö tas nepiešķir Õ papildu tiesības šādai izmaiņai.

ê 566/2012 1. pants

8. pants

Emisijas dalībvalstis atjaunina savas parasto monētu valsts puses, lai pilnībā izpildītu šīs regulas prasības līdz 2062. gada 20. jūnijam.

9. pants

1. Piemiņas monētu dizainparaugs atšķiras no parasto monētu valsts dizainparauga, un tajā atveido tikai tādus elementus, kuri ir svarīgi valsts vai Eiropas mērogā. Visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajās piemiņas monētās attēlo tikai tādus elementus, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā, un to dizainparaugs neskar minēto dalībvalstu iespējamās konstitucionālās prasības.

2. Uzraksts uz piemiņas monētu jostas ir tāds pats kā uzraksts uz parasto monētu jostas.

3. Piemiņas monētu nominālvērtība var būt tikai 2 euro.

10. pants

1. Dalībvalstis informē cita citu par apgrozības monētu jaunu valsts pušu dizainparaugu projektiem, tostarp par uzrakstu uz monētu jostas un – attiecībā uz piemiņas monētām – par plānoto emisijas apjomu, pirms minēto dizainparaugu oficiāla apstiprinājuma.

2. Pilnvaras apstiprināt apgrozības monētu jaunās vai mainītās valsts puses dizainparaugus piešķir Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstīgi 3. līdz 7. punktā izklāstītajai kārtībai.

Pieņemot šajā pantā minētos lēmumus, balsošanas tiesības dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, tiek apturētas.

3. Piemērojot 1. punktu, emisijas dalībvalsts apgrozības monētu jaunos dizainparaugu projektus Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, parasti iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms plānotās emisijas dienas.

4. Septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas jebkura dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, var, nosūtot Padomei un Komisijai argumentētu atzinumu, izteikt iebildumus par emisijas dalībvalsts ierosināto dizainparauga projektu, ja pastāv iespēja, ka minētais dizainparauga projekts var izraisīt tās iedzīvotāju negatīvu reakciju.

5. Ja Komisija uzskata, ka dizainparauga projektā nav ievērotas šajā regulā noteiktās tehniskās prasības, tā septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas nosūta Padomei negatīvu vērtējumu.

6. Ja attiecīgi 4. un 5. punktā minētajā termiņā Padomei nav iesniegts argumentēts atzinums vai negatīvs vērtējums, tiek uzskatīts, ka Padome lēmumu par dizainparauga apstiprināšanu ir pieņēmusi nākamajā dienā pēc 5. punktā minētā termiņa beigām.

7. Visos pārējos gadījumos Padome par dizainparauga projekta apstiprināšanu lemj bez kavēšanās, ja vien septiņās dienās pēc argumentēta atzinuma vai negatīva vērtējuma iesniegšanas emisijas dalībvalsts neatsauc savu iesniegumu un neinformē Padomi par nodomu iesniegt jaunu dizainparauga projektu.

8. Visu atbilstīgo informāciju saistībā ar jaunajiem apgrozības monētu valsts dizainparaugiem Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šīs regulas 4., 5. un 6. pantu un 9. panta 2. punktu:

a)           nepiemēro apgrozības monētām, kas emitētas vai izgatavotas pirms 2012. gada 19. jūnija;

b)           pārejas laikā, kas beidzas 2062. gada 20. jūnijā, nepiemēro dizainparaugiem, kurus jau likumīgi izmantoja uz apgrozības monētām 2012. gada 19. jūnijā.

Apgrozības monētas, kas emitētas vai izgatavotas pārejas laikā, var saglabāties kā likumīgsmaksāšanas līdzeklis bez laika ierobežojuma.

ê

12. pants

Regulu (EK) Nr. 975/98 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

ê 975/98 (pielāgots)

13. pants

Šī regula stājas spēkā Ö divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Õ.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā

                                                                       priekšsēdētājs

ê 975/98 (pielāgots)

è1 Kļūdu labojums (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.)

è2 423/1999 1. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts

è3 423/1999 1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts

è4 423/1999 1. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts

è5 423/1999 1. pants, 2. punkts,

ð jauns

I PIELIKUMS

Ö Tehniskie dati, kas minēti 1. pantā Õ

Norādītā vērtība (è1 euro ç) || Diametrs mm || Biezums mm (1) || Svars g || Forma || Krāsa || Sastāvs || Josta

2 || 25,75 || 1,95 ð 2,20 ï || 8,5 || Apaļa || Ārējā puse: balta Iekšējā puse: dzeltena || varš–niķelis (CU75Ni25) Trīs kārtas: Niķeļa misiņš/niķelis/niķeļa misiņš CuZn20Ni5/Ni12/CuZn20Ni5 || Uzraksts uz smalki rievotas jostas

1 || 23,25 || 2,125 ð 2,33 ï || 7,5 || Apaļa || Ārējā puse: dzeltena Iekšējā puse: balta || niķeļa misiņš (CuZn20Ni5) Trīs kārtas: Cu75Ni25/Ni7/Cu75Ni25 || Rievota ar intervāliem

0,50 || 24,25 || è2 1,88ç ð 2,38 ï || è3 7,8 ç || Apaļa || Dzeltena || ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5 Sn1 || è4 Smalki viļņota monētas josta ç

0,20 || 22,25 || 1,63 ð 2,14 ï || 5,7 || Apaļa ar dziļām rievām || Dzeltena || ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5 Sn1 || Gluda

0,10 || 19,75 || 1,51 ð 1,93 ï || 4,1 || Apaļa || Dzeltena || ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5 Sn1 || è5 Smalki viļņota monētas josta ç

0,05 || 21,25 || 1,36 ð 1,67 ï || 3,9 || Apaļa || Sarkana || Ar varu pārklāts tērauds || Gluda

0,02 || 18,75 || 1,36 ð 1,67 ï || 3 || Apaļa || Sarkana || Ar varu pārklāts tērauds || Gluda ar rievu

0,01 || 16,25 || 1,36 ð 1,67 ï || 2,3 || Apaļa || Sarkana || Ar varu pārklāts tērauds || Gluda

(1)             Biezuma vērtības ir orientējošas.

_____________

é

II PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 975/98 || (OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.) ||

|| Padomes Regula (EK) Nr. 423/1999 || (OV L 52, 27.2.1999., 2. lpp.)

|| Padomes Regula (ES) Nr. 566/2012 || (OV L 169, 29.6.2012., 8. lpp.)

_____________

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 975/98 || Šī regula

1. pants, ievadvārdi || 1. pants

1.a pants || 2. pants

1.b pants || 3. pants

1.c pants || 4. pants

1.d pants || 5. pants

1.e pants || 6. pants

1.f pants || 7. pants

1.g pants || 8. pants

1.h pants || 9. pants

1.i pants || 10. pants

1.j pants, ievadvārdi, a) punkts un b) punkta pirmais teikums || 11. pants, pirmā daļa

1.j pants, b) punkta otrais teikums || 11. pants, otrā daļa

__ || 12. pants

2. pants || 13. pants

1. pants, tabula || I pielikums

__ || II pielikums

__ || III pielikums

_____________

[1]               COM(87) 868 PV.

[2]               Izstrādāts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei – Acquis communautaire kodifikācija, COM(2001) 645 galīgā redakcija.

[3]               COM(2010) 691 galīgā redakcija.

[4]               Skat. šī priekšlikuma II pielikumu.

[5]               Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 4. marta atzinums par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (kodificēta redakcija) (OV L 114, 12.4.2011., 1. lpp.).

[6]               OV L 102, 4.4.1996., 2. lpp.

[7]               "Ja likumdošanas procesa laikā tiek konstatēts, ka ir nepieciešams veikt vairāk nekā vienkāršu kodifikāciju un izdarīt grozījumus pēc būtības, tad attiecīgā gadījumā Komisija ir atbildīga par jebkādu priekšlikumu iesniegšanu."

[8]               "Eiropas Parlaments, Padome un Komisija piebilst, ka gadījumos, ja ir nepieciešams veikt vairāk nekā vienkāršu kodifikāciju un izdarīt grozījumus pēc būtības, Komisijai būs iespējams izvēlēties, izvērtējot katru gadījumu, vai nu tās priekšlikuma vietā sagatavot pārstrādātu redakciju vai arī iesniegt atsevišķu grozījumu priekšlikumu, saglabājot tās kodifikācijas priekšlikumu, un, kad grozījums pēc būtības ir pieņemts, iekļaut to kodifikācijas priekšlikumā."

[9]               OV C […], […], […] lpp.

[10]             OV C […], […], […] lpp.

[11]             OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.

[12]             Skat. II pielikumu.

[13]             OV L 188, 22.7.1994., 1. lpp.