PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Vispārīgais konteksts

Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2020. gadam izveidot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Jūrlietu nozarēs ir iespējas veidot inovāciju, ilgtspējīgu izaugsmi un jaunas darbvietas, kam vajadzētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu. Par jūrlietām atbildīgie Eiropas valstu ministri 2012. gada oktobrī pieņēma „Limasolas deklarāciju”, lai ar spēcīgu jūrlietu pīlāru atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”[1]. Paziņojumā „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas”[2] Komisija ir norādījusi, ka šis tiesību akta priekšlikums ir būtiska daļa no šīs apņemšanās attīstīt Eiropas jūras ekonomiku.

Taču spiedienu uz piekrastes un jūras resursiem rada arī aizvien plašāks piekrastes un jūras teritoriju izmantojums, kā arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas katastrofas un erozija. Šādā situācijā ir jāīsteno integrēta un saskaņota pārvaldība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un piekrastes un jūras ekosistēmas saglabātu nākamajām paaudzēm.

Ar jūras telpisko plānošanu parasti saprot publisku procesu, kurā tiek analizēts un plānots jūras teritorijās veicamo cilvēka darbību sadalījums telpā un laikā, lai sasniegtu ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Jūras telpiskās plānošanas galīgais mērķis ir izstrādāt plānojumus, lai apzinātu iespējas jūras telpu izmantot dažādām vajadzībām. Komisija 2008. gadā publicēja paziņojumu „Ceļvedis jūras teritoriālajai plānošanai: kopēju principu sasniegšana Eiropas Savienībā”[3], bet pēc tam, 2010. gadā, – paziņojumu „Jūras teritoriālā plānošana ES – sasniegumi un turpmākā attīstība”[4], kas tika izmantoti šā priekšlikuma sagatavošanā.

Integrētā piekrastes pārvaldība ir instruments, ar kuru nodrošina visu to politikas procesu integrētu pārvaldību, kas ietekmē piekrastes zonu, un ar kuru koordinēti pievēršas sauszemes un jūras mijiedarbībai, ko rada ar piekrasti saistītas darbības, ar mērķi nodrošināt piekrastes un jūras teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Ar šo instrumentu tiek nodrošināta pārvaldības vai attīstības lēmumu saskaņota pieņemšana dažādās nozarēs. Ieteikumā par integrēto piekrastes zonas pārvaldību, kas tika pieņemts 2002. gadā, ir noteikti pareizas piekrastes telpiskās plānošanas un pārvaldības principi un risinājumi to iespējami labākai īstenošanai. ES ir arī līgumslēdzēja puse Barselonas konvencijā, saistībā ar kuru tika noslēgts Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, kas stājās spēkā 2011. gada martā. Šajā protokolā noteikts, ka integrētā piekrastes pārvaldība obligāti jānodrošina tām dalībvalstīm, kas robežojas ar Vidusjūru.

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir savstarpēji papildinoši instrumenti. To ģeogrāfiskais tvērums dalībvalstu piekrastes un teritoriālajos ūdeņos pārklājas, proti, jūras telpiskajos plānojumos kartē tiek apzinātas pašreizējās cilvēka darbības un to turpmākās telpiskās attīstības efektīvākie risinājumi, savukārt integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas nodrošina šo cilvēka darbību integrētu pārvaldību. Šos plānojumus un stratēģijas ieviešot kopā, tiek uzlabota jūras un sauszemes mijiedarbības plānošana un pārvaldība.

1.2.        Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Galvenais ierosinātās direktīvas mērķis ir veicināt jūras un piekrastes darbību ilgtspējīgu izaugsmi un piekrastes un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izveidojot satvaru, kas ļautu efektīvi īstenot jūras telpiskos plānošanu ES ūdeņos un integrēto piekrastes pārvaldību dalībvalstu piekrastes teritorijās.

Aizvien plašāk un nekoordinēti izmantojot piekrastes un jūras teritorijas, jūras un piekrastes telpā rodas konkurence un jūras un piekrastes resursus nav iespējams izmantot efektīvi un ilgtspējīgi. Neskaidrība un neparedzamība attiecībā uz pienācīgu piekļuvi jūras telpai ir izveidojusi ieguldītājiem neizdevīgu uzņēmējdarbības vidi un, iespējams, nozīmē, darbvietu skaita samazināšanos.

Jūras telpas optimāla sadale starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un koordinēta piekrastes zonu pārvaldība ir būtiski pasākumi, kas jāīsteno, lai varētu pilnībā izmantot konkurējošo darbību potenciālu. Ir pierādīts, ka šādi pasākumi samazina ar meklēšanas pētījumiem un darījumiem saistītās izmaksas, kā arī administratīvās un ekspluatācijas izmaksas, bet palielina juridisko noteiktību, jo īpaši attiecībā uz MVU.

Lai nodrošinātu šo dažādo izmantojumu ilgtspējību un vides veselību, jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būs jāizmanto ekosistēmu pieeja, kura nodrošina dažādu darbību veikšanas pamatā esošo dabas resursu aizsardzību.

Tāpēc ierosinātā darbība nav specifiska konkrētai nozarei, bet attiecas uz visām Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) politikas jomām, kuras ietekmē piekrastes, jūras un okeānus. Nodrošinot efektīvāku koordināciju un labāku pārredzamību, tā atbalsta ar jūru saistīto politikas virzienu pašreizējo īstenošanu dalībvalstīs. Jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas var arī sākumposmā samazināt un novērst pretrunas starp ekonomikas mērķiem un tiesību aktiem vides jomā.

Direktīvas darbības mērķi būtībā ir procesuāli. Dalībvalstīm būs jāizstrādā un jāīsteno saskaņoti procesi, lai izplānotu jūras telpas izmantošanu cilvēku vajadzībām un nodrošinātu piekrastes teritoriju ilgtspējīgu pārvaldību, un savā starpā jāizveido pienācīga pārrobežu sadarbība. Priekšlikumā ir pieprasīts nodrošināt jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības saskaņotību, tādēļ viena no galvenajām tā pievienotajām vērtībām ir atbalsts sauszemes un jūras savienojamībai.

Plānošanas detaļas un pārvaldības mērķu noteikšana ir atstāta dalībvalstu ziņā. ES nepiedalīsies šajos procesos. Priekšlikums neparedz iejaukšanos dalībvalstu prerogatīvās attiecībā uz pilsētu un lauku plānošanu (sauszemes plānošanu).

1.3.        Atbilstība pārējiem politikas virzieniem

Eiropas likumdevēji ir pieņēmuši vērienīgas politikas iniciatīvas, kas attiecas uz okeāniem, jūrām un piekrasti un kas jāīsteno nākamajos 10–20 gados. Šīs iniciatīvas ietver Jūras stratēģijas pamatdirektīvu[5], Atjaunojamo energoresursu direktīvu[6], Jūras maģistrāļu iniciatīvu[7] un Dzīvotņu direktīvu[8]. Sagaidāms, ka 2013. gadā ES pieņems reformēto kopējo zivsaimniecības politiku un saskaņā ar jaunajiem finanšu plāniem pārskatītos struktūrfondus (vienotais stratēģiskais satvars). Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir veicināt saskaņotu un ilgtspējīgu šo iniciatīvu īstenošanu, izmantojot integrētu procesu vai procesus. Šis priekšlikums nemaina un negroza acquis nevienā LESD politikas jomā.

Konkrētāk, dalībvalstīm, kuras īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, ir iespējas uzlabot efektīvu īstenošanu un samazināt administratīvo slogu, acquis piemērojot integrētā veidā.

Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ietekmes uz vidi novērtējums jāveic saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK[9] noteikumiem. Šādā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumā atbilstīgi vienotai pieejai jau sākumposmā tiks ņemta vērā ietekme, tostarp kumulatīvā ietekme, ko rada dažādas cilvēka darbības, tādējādi sekmējot turpmāku projektu īstenošanu. Ja vēlāk jānovērtē atsevišķu projektu ietekme uz vidi, varēs izmantot stratēģiskās vides plānošanas ietvaros jau veikto analīzi, tādējādi izvairoties no novērtējumu dublēšanās un ar to saistītā administratīvā sloga.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

2.1.        Sabiedriskā apspriešana

No 2011. gada marta līdz maijam Eiropas Komisija noorganizēja sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokli par pašreizējo un turpmāko situāciju attiecībā uz jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes pārvaldību Eiropas Savienībā.

Rezultāti apstiprināja, ka konflikti saistībā ar jūras telpas izmantošanu kļūst aizvien biežāki un ka ir jāatbalsta vienota pieeja jūras telpiskās plānošanas īstenošanai ES ūdeņos, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Par svarīgu tika atzīta jūras telpiskās plānošanas (JTP) procedūru un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pienācīgas koordinācijas nodrošināšana. Lai gan ES līmeņa rīcība pārrobežu jautājumos tika atzīta par īpaši lietderīgu, skaidru atbildi par vispiemērotākā instrumenta izvēli neizdevās iegūt.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā (IN) ir novērtēts, kāda būs efektivitāte un ekonomiskā, vides un sociālā ietekme trim risinājumiem: (1) norādījumi un paraugprakses izstrāde, (2) nesaistoši pasākumi un (3) juridiski saistoši pasākumi, tostarp pamatdirektīva vai pamatregula.

IN secināts, ka nesaistošiem risinājumiem ir dažas priekšrocības, tomēr juridiski saistoša pieeja, pieņemot direktīvu, būtu piemērotākais instruments, kas var nodrošināt paredzamību, stabilitāti un pārredzamību jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, jo dalībvalstis saglabātu elastību īstenošanas jomā un nenotiktu iejaušanās dalībvalstu kompetences jomā. Direktīva ir arī piemērotākais risinājums, lai garantētu, ka īstenošanas termiņi ir saskaņoti ar citu attiecīgo ES tiesību aktu un politikas iniciatīvu (piemēram, Atjaunojamo energoresursu direktīvas, Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, „Eiropa 2020” mērķiem utt.) termiņiem, un lai sekmētu jūrā veicamās saimnieciskās darbības izaugsmi pieaugošas konkurences apstākļos.

IN padome 2012. gada 30. aprīlī sniedza galīgo atzinumu par ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtējuma ziņojums un tā kopsavilkums ir publicēts kopā ar šo priekšlikumu un Ietekmes novērtējuma padomes atzinumu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikums veido satvaru jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības jomā, izmantojot sistemātisku, koordinētu, iekļaujošu un pārrobežu pieeju integrētajai jūrlietu pārvaldībai. Tas uzliek dalībvalstīm pienākumu īstenot jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes pārvaldību saskaņā ar valsts un starptautiskajām tiesībām. Šādas rīcības mērķis ir dalībvalstīs izveidot procesu vai procesus, kas aptvertu pilnu ciklu, proti, problēmas noteikšanu, informācijas savākšanu, plānošanu, lēmumu pieņemšanu, pārvaldību, īstenošanas uzraudzību un ieinteresēto personu iesaistīšanos.

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās netiks izvirzīti jauni nozaru politikas mērķi. To nolūks ir atspoguļot, integrēt un sasaistīt mērķus, kuri noteikti valsts vai reģionālajā nozaru politikā, apzināt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu konfliktus starp dažādām nozarēm, un palīdzēt sasniegt Savienības mērķus ar jūru un piekrasti saistītajā nozaru politikā. Svarīgākais aspekts – priekšlikums pieprasa dalībvalstīm rīkoties ar mērķi panākt visu jūras baseinu saskaņotu pārvaldību, īstenojot pārrobežu sadarbību vienā un tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā un saistītajā piekrastes zonā, kā arī atbilstīgu datu vākšanu un informācijas apmaiņu.

Īstenošanas akti nodrošinās direktīvas konsekventu īstenošanu visā ES un sekmēs dalībvalstu ziņojumu iesniegšanu Komisijai un attiecīgā gadījumā datu apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju.

3.2.        Juridiskais pamats

Priekšlikums palīdzēs īstenot ES integrēto jūrlietu politiku (IJP), tostarp tās vides pīlāru, proti, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. IJP mērķis ir nodrošināt, lai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertajās nozaru politikas jomās, kas ietekmē jūras telpu, īstenošana notiktu saskaņoti, tādējādi palīdzot sasniegt vairākus konkurējošus mērķus ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

Priekšlikums sagatavots, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu, 100. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu. Attiecīgajās politikas jomās ietilpstošās darbības savstarpēji konkurē par jūras telpu un piekrastes resursu izmantošanu. Izveidojamajos procesos vajadzētu izvirzīt mērķi nodrošināt, lai katrā nozarē paredzētās darbības varētu īstenot bez savstarpējas nelabvēlīgas ietekmes, ļaujot sasniegt katras nozares individuālos mērķus un vienlaikus kopīgi sekmējot jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

3.3.        Subsidiaritātes princips un pievienotā vērtība

Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Lēmumi par tādiem jautājumiem kā konkrēta attīstības scenārija izvēle, ieguldījumu veikšanas vieta, prioritāšu izvirzīšana un risinājumu noteikšana tiek pieņemti valsts vai vietējā līmenī. Pats plānošanas process būtu jāveic dalībvalstu iestādēm saskaņā ar savas valsts pārvaldes struktūru un konstitucionālo iekārtu, valsts nozaru politikas prioritātēm un, cik vien iespējams, balstoties uz pašreizējiem mehānismiem un politiku.

ES rīcībai ir pievienotā vērtība, proti, tā (1) nodrošina un racionalizē dalībvalstu darbību jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības jomā, lai garantētu konsekventu un saskaņotu īstenošanu visā ES, un (2) nodrošina pamatu to dalībvalstu sadarbībai jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā, kuras atrodas vienā un tajā pašā jūras reģionā un apakšreģionā. ES jūras reģionos un apakšreģionos ir svarīgi īstenot pārrobežu sadarbību jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības jomā, jo jūras ekosistēmas, zvejas vietas, aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī jūras infrastruktūra (it īpaši, kabeļi, cauruļvadi, kuģu ceļi, naftas, gāzes un vēja enerģijas iekārtas) sniedzas pāri valstu robežām.

3.4.        Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LES 5. panta 4. punktā.

Priekšlikumā dalībvalstīm noteiktās saistības aprobežojas tikai ar jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības procesa vai procesu izveidošanu vai uzturēšanu. Tajā noteikts šajos procesos ievērojamo prasību minimums, pamatojoties uz dalībvalstu pašreizējo pieredzi un ļaujot šīs prasības iekļaut un turpmāk saglabāt vienotā ES regulējumā.

Ziņošanas prasības ir samazinātas līdz minimumam, kas nepieciešams, lai izvērtētu direktīvas īstenošanu. Komisija nodrošinās, ka pašreizējās ziņošanas prasības tiks izmantotas maksimāli. Lai Eiropas Parlamentu un Padomi informētu par progresu, kas panākts šīs direktīvas īstenošanā, Komisija izmantos dalībvalstu paziņoto informāciju un visu citu attiecīgo informāciju, kas pieejama saskaņā ar ES tiesību aktiem, tostarp Direktīvas 2008/56/EK 19. panta 3. punktu.

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[10] Komisija ir izvērtējusi, vai, pildot savu pienākumu pārraudzīt šīs direktīvas transponēšanu, tai ir nepieciešami skaidrojošie dokumenti. Tādējādi tā ir pienācīgi ņēmusi vērā direktīvas raksturu, proporcionalitātes principu un iespējamo papildu administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka šajā direktīvā noteiktas tikai nedaudzas juridiskās saistības, Komisija uzskata, ka tā bez grūtībām varēs pārraudzīt šīs direktīvas transponēšanu. Tāpēc Komisija nepieprasa, lai dalībvalstis paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienotu dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp attiecīgajām direktīvas un valstu transponēšanas pasākumu daļām.

3.5.        Juridiskā instrumenta izvēle

Komisija ierosina direktīvu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, bet vienlaikus respektē dalībvalstu prerogatīvas attiecībā uz plānojumu un stratēģiju satura pielāgošanu savas valsts konkrētajām ekonomiskajām, sociālajām un vides prioritātēm un valsts nozaru politikas mērķiem un tiesību tradīcijām. Subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvērumu dēļ jāsecina, ka regula nebūtu piemērota. Turklāt procesuāla un uz procesu balstīta juridiskā instrumenta raksturs visvairāk piemīt pamatdirektīvai. Savukārt nesaistošs juridiskais instruments nebūtu piemērots, jo ar to nevarētu sasniegt dažus politikas mērķus, proti, izpildīt prasību, ka visām piekrastes dalībvalstīm jāveic jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība un jānodrošina pārrobežu sadarbība. Visbeidzot, likumdošanas pieeja nodrošina arī to, ka minētie procesi tiks īstenoti iepriekš noteiktos termiņos.

3.6.        Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Priekšlikumam ir divas daļas – direktīva un tās pielikums.

3.6.1.     Direktīva

Direktīvas 1. pantā ir noteikts direktīvas priekšmets.

Direktīvas 2. pantā ir noteikta direktīvas darbības joma.

Direktīvas 3. pantā ir definēti tajā lietotie termini.

Direktīvas 4. pantā ir aplūkota jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrāde dalībvalstu līmenī.

Direktīvas 5. pantā ir aplūkoti jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju mērķi dalībvalstu līmenī.

Direktīvas 6. pantā ir noteikts kopējo prasību minimums jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām.

Direktīvas 7. pantā ir precizēts prasību minimums jūras telpiskajiem plānojumiem.

Direktīvas 8. pantā ir precizēts prasību minimums integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām.

Direktīvas 9. pantā ir paredzēta sabiedrības līdzdalība jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādē.

Direktīvas 10. pantā ir aplūkota datu vākšana un informācijas apmaiņa jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju atbalstam.

Direktīvas 11. pantā ir paredzēts jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ietekmes uz vidi novērtējums.

Direktīvas 12. pantā ir aplūkota divpusēja un daudzpusēja sadarbība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu konsekventu īstenošanu visās piekrastes zonās un jūras reģionos vai apakšreģionos.

Direktīvas 13. pants attiecas uz sadarbību ar trešām valstīm.

Direktīvas 14. pantā ir izklāstīti noteikumi par kompetento iestāžu izraudzīšanu direktīvas īstenošanas vajadzībām.

Direktīvas 15. pantā ir paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstis ziņo Komisijai par īstenošanu, bet Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu šīs direktīvas īstenošanā.

Direktīvas 16. pantā ir izklāstītas darbības specifikācijas un šīs direktīvas īstenošanas posmi, attiecībā uz ko Komisija var pieņemt īstenošanas aktus.

Direktīvas 17. pantā ir noteikti kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izmanto, lai pārbaudītu Komisijas īstenošanas pilnvaru izpildi.

Direktīvas 18. pantā ir izklāstīti noteikumi par šīs direktīvas transponēšanu dalībvalstīs.

Direktīvas 19. pantā ir paredzēts, ka šī direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 20. pantā ir precizēts, kuras dalībvalstis ir direktīvas adresāti.

3.6.2.     Pielikums

I pielikumā sniegts saraksts ar informāciju par kompetentajām iestādēm, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai.

2013/0074 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 100. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[12],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(2)       Šāda pieeja okeāna pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā[13], kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā[14]. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

(3)       Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas un integrētas pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(4)       Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība sekmē un palīdz īstenot stratēģiju „Eiropa 2020 – gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģija”[15], ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada jūnijā[16], lai nodrošinātu augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni, tostarp veicinot konkurētspējīgāku, resursu ziņā efektīvu un videi nekaitīgāku ekonomiku. Piekrastes un jūrlietu nozarēm ir ievērojams potenciāls attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un ir būtiska nozīme stratēģijas īstenošanā.

(5)       Savā nesenajā paziņojumā „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas”[17] Komisija ir apzinājusi vairākas pašreizējās ES iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Paziņojumā ir apzinātas arī vairākas nozaru darbības, uz kurām nākotnē būtu jākoncentrējas jūras nozaru izaugsmes iniciatīvās un kuras pienācīgi būtu jāatbalsta jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās.

(6)       Regula (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam, sekmē un atbalsta jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības īstenošanu. Laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam šī regula paredz atbilstīgu finansējumu jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības projektiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXXX/XX par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu[18] laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam paredz atbilstīgu finansējumu šādiem projektiem.

(7)       Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) preambulā ir noteikts, ka jautājumi, kas attiecas uz okeāna telpas izmantošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un jāuzskata par vienotu veselumu. Okeāna telpas plānošana ir to tiesību izmantošanas loģiska attīstība un strukturizācija, kas piešķirtas saskaņā ar UNCLOS, un praktisks instruments, kas dalībvalstīm palīdz izpildīt to saistības.

(8)       Lai nodrošinātu pienācīgu jūras telpas sadalījumu starp attiecīgajiem lietojumiem un piekrastes zonu koordinētu pārvaldību, būtu jāizveido satvars, atbilstīgi kuram dalībvalstis vismaz izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas.

(9)       Pateicoties jūras telpiskajai plānošanai un integrētajai piekrastes pārvaldībai, ar jūru un piekrasti saistītās darbības tiks efektīvāk koordinētas, kas savukārt var sniegt ievērojamu ekonomisku labumu, jo investoriem būs nodrošināta pārredzamība, paredzamība un stabilitāte, kā arī samazinātas koordinācijas un darījumu izmaksas.

(10)     Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām.

(11)     Jūras ūdeņu un piekrastes zonu ģeogrāfiskais tvērums pārklājas dalībvalstu piekrastes un teritoriālajos ūdeņos. Jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības instrumenti ir savstarpēji papildinoši, jo attiecīgi tiek izmantoti esošo un iespējamo cilvēka darbību kartēšanā, lai sagatavotu jūras ūdeņu telpiskos plānojumus, un tādu pasākumu apzināšanā, kuru mērķis ir šo cilvēka darbību integrētā pārvaldība piekrastes zonās. Jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas piemērojot kopā un saskaņoti, tiks uzlabota sauszemes un jūras mijiedarbības plānošana un pārvaldība.

(12)     Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām.

(13)     Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā 2002/413/EK un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

(14)     Jūras ūdeņos un piekrastes zonās ekosistēmas un jūras un piekrastes resursi ir pakļauti ievērojamam spiedienam. Gan cilvēka darbības, gan arī klimata pārmaiņu ietekme, dabas apdraudējumi un krasta līniju izmaiņu dinamika, piemēram, erozija un akumulācija, var ievērojami ietekmēt piekrastes ekonomisko attīstību un izaugsmi, kā arī piekrastes un jūras ekosistēmas, izraisot vides stāvokļa pasliktināšanos, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos. Veidojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, šim dažādu veidu spiedienam būtu jāpievērš pienācīga uzmanība. Turklāt, ja plānošanas lēmumos tiek integrētas veselīgas piekrastes un jūras ekosistēmas un to dažādie pakalpojumi, tas var sniegt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz pārtikas ražošanu, atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, krasta līniju izmaiņu dinamikas kontroli un katastrofu novēršanu.

(15)     Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(16)     Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu[19], Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[20], Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai[21], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam[22], Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā[23], ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām[24] un, vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

(17)     Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.

(18)     Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, un to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”[25].

(19)     Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(20)     Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentā iestāde vai iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

(21)     Piekrastes zonās piemēro virkni pasākumu saistībā ar dažādām politikas jomām. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm būtu jāsagatavo pārskats par šiem pasākumiem un jāizvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, piemēram, pasākumi nolūkā novērst eroziju un pārvaldīt akumulāciju, pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, cīnīties pret piekrastes un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, izveidot zaļo infrastruktūru un sekmēt dabas katastrofu novēršanu. Tas būtu jādara koordinēti un integrēti. Turklāt, veicot šos pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visas attiecīgās ar piekrasti saistītās darbības un īpaša uzmanība jāpievērš starpnozaru aspektam un sauszemes un jūras mijiedarbībai šo darbību kontekstā.

(22)     Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

(23)     Ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju palīdzību dalībvalstis var samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas tām būtu jāsedz, īstenojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Tādēļ jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju sagatavošanas termiņiem būtu jāatbilst laika grafikiem, kuri paredzēti citos attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši šādos: Direktīvā 2009/28/EK, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā būtu vismaz 20 %, un noteiktas atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un plānošanas procedūras, tostarp telpiskās plānošanas procedūras, kas ir būtisks ieguldījums ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; Direktīvā 2008/56/EK un Lēmuma 2010/477/ES pielikuma A daļas 6. punktā, kas paredz, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli, un kas jūras telpisko plānošanu nosaka par instrumentu, ar kura palīdzību var veicināt ekosistēmu pieejas izmantošanu cilvēka darbību pārvaldībā, lai sasniegtu labu vides stāvokli; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam jāizveido Eiropas transporta tīkls, integrējot Eiropas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus.

(24)     Vides novērtējums ir svarīgs un vispārzināms instruments, ko izmanto, lai vides apsvērumus ņemtu vērā plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā. Tā kā jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas varētu būtiski ietekmēt vidi, uz tiem būtu jāattiecina noteikumi, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu[26]. Ja jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās ir iekļautas Natura 2000 teritorijas, šādu vides novērtējumu var apvienot ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta prasībām, lai novērstu dublēšanos.

(25)     Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu labākos pieejamos datus un informāciju, izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020”.

(26)     Dalībvalstīm būtu jāiesniedz valstu ziņojumi Komisijai, lai tā varētu uzraudzīt šīs direktīvas īstenošanu. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt ziņojumus saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 2008/56/EK. Lai informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par progresu, kas panākts šīs direktīvas īstenošanā, Komisija izmantos dalībvalstu paziņoto informāciju un visu citu attiecīgo informāciju, kas pieejama saskaņā ar ES tiesību aktiem.

(27)     Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz datu pārvaldību un darbības posmiem, kas jāveic, veidojot un īstenojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, tostarp datu apmaiņas tehniskos formātus, un iesniedzot par tiem ziņojumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[27].

(28)     Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.           Ar šo direktīvu izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, kura mērķis ir veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.           Savienības integrētās jūrlietu politikas kontekstā šis satvars paredz, ka dalībvalstis izstrādā un īsteno jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, lai sasniegtu 5. pantā izvirzītos mērķus.

2. pants

Darbības joma

1.           Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām.

2.           Šo direktīvu nepiemēro darbībām, kas veiktas tikai aizsardzības vai valsts drošības dēļ. Tomēr katra dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šādas darbības tiktu veiktas tādā veidā, kas ir saderīgs ar šīs direktīvas mērķiem.

3.           Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz pilsētu un lauku plānošanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:

1.           „piekrastes zona” ir ģeomorfoloģisks apgabals abpus jūras krastam, kura robeža jūrā ir dalībvalstu teritoriālo ūdeņu ārējā robeža, bet robeža uz sauszemes atbilst tai, ko dalībvalstis noteikušas savās integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās;

2.           „integrētā jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu, lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu – jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūrlietu nozarēm – ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

3.           „jūras reģions vai apakšreģions” ir Direktīvas 2008/56/EK 4. pantā minēts jūras reģions un apakšreģions;

4.           „jūras ūdeņi” ir ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā;

5.           „sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

6.           „nozaru darbības” ir darbības, ko veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešajā daļā minēto Savienības politiku, kas ietekmē jūras ūdeņus un piekrastes zonas;

7.           „labs vides stāvoklis ” ir vides stāvokli, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā.

II NODAĻA Jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas

4. pants

Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrāde un īstenošana

1.           Katra dalībvalsts izstrādā un īsteno jūras telpisko plānojumu vai plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju vai stratēģijas. Tos var sagatavot kā atsevišķus dokumentus.

2.           Jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas atbilst 5. pantā uzskaitītajiem mērķiem un 6., 7. un 8. pantā minētajam prasību minimumam.

3.           Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis pievērš pienācīgu uzmanību reģionu un apakšreģionu īpatnībām, attiecīgajām nozaru darbībām, jūras ūdeņiem un attiecīgajām piekrastes zonām, kā arī iespējamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

4.           Jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas var ietvert mehānismus, kas ir izveidoti vai tiek veidoti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, vai balstīties uz šādiem mehānismiem, ja to saturs atbilst 6., 7. un 8. pantā minētajam prasību minimumam.

5. pants

Jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju mērķi

Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās izmanto ekosistēmu pieeju, lai atvieglotu konkurējošu nozaru darbību līdzāspastāvēšanu un jūras ūdeņos un piekrastes zonās novērstu konfliktus starp šādām darbībām, un to mērķis ir palīdzēt:

(a) nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(b) sekmēt jūras transporta attīstību un nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību un transporta drošību;

(c) veicināt ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi zvejniecības un akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(d) nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

(e) nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām.

6. pants

Kopējo prasību minimums jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām

1.           Jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās nosaka darbības posmus, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, ņemot vērā visas attiecīgās darbības un pasākumus, kas uz tiem attiecas.

2.           To darot, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām vismaz:

(a) jābūt savstarpēji saskaņotām, ja vien tās nav integrētas;

(b) jānodrošina efektīva pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī valstu iestādēm un ieinteresētajām personām konkrētajās nozaru politikas jomās;

(c) jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

3.           Jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas pārskata vismaz reizi sešos gados.

7. pants

Konkrēto prasību minimums jūras telpiskajiem plānojumiem

1.           Lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus, jūras telpiskajos plānojumos iekļauj vismaz to jūras ūdeņu kartējumu, kuros noteikts visu attiecīgo jūras darbību faktiskais un iespējamais sadalījums telpā un laikā.

2.           Izstrādājot jūras telpiskos plānojumus, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus darbības aspektus:

(a) enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas;

(b) naftas un gāzes ieguves vietas un infrastruktūra;

(c) jūras transporta ceļi;

(d) zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršruti;

(e) zvejas apgabali;

(f) zivju audzēšanas objekti jūrā;

(g) dabas aizsardzības teritorijas.

8. pants

Konkrēto prasību minimums integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām

1.           Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ietver vismaz to pasākumu uzskaiti, kas jau tiek veikti piekrastes zonās, kā arī vērtējumu par to, vai vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu 5. pantā izklāstītos mērķus. Stratēģijās paredz integrētu un starpnozaru politikas pasākumu īstenošanu un ņem vērā mijiedarbību starp sauszemes un jūras darbību.

2.           Izstrādājot integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādas darbības:

(a) specifisku dabas resursu, arī enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, izmantošana;

(b) infrastruktūras, energoiekārtu, transporta, ostu un jūrniecības būvju un citu struktūru, tostarp zaļās infrastruktūras, attīstīšana;

(c) lauksaimniecība un rūpniecība;

(d) zvejniecība un akvakultūra;

(e) piekrastes ekosistēmu, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

(f) klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

9. pants

Sabiedrības līdzdalība

1.           Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas visām ieinteresētajām pusēm, sākot jau ar jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādes sākumposmu.

2.           Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka par plānojumu un stratēģiju projektiem notiek apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm, un attiecīgo sabiedrības daļu, un ka šīs personas var iepazīties ar rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami.

3.           Veidojot sabiedriskās apspriešanas pasākumus, dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

10. pants Datu vākšana un informācijas apmaiņa

1.           Dalībvalstis organizē jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādei nepieciešamo labāko pieejamo datu vākšanu un informācijas apmaiņu.

2.           Šā panta 1. punktā minētie dati ietver:

(a) vides, sociālos un ekonomiskos datus, kas savākti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz 7. un 8. pantā minētajām darbībām;

(b) jūras fizikālās īpašības jūras ūdeņos un ģeomorfoloģiskos datus piekrastes zonās.

3.           Organizējot 1. punktā minēto datu vākšanu un apmaiņu, dalībvalstis iespēju robežās izmanto instrumentus un rīkus, kuri izstrādāti saskaņā ar integrēto jūrlietu politiku.

11. pants

Ietekmes uz vidi novērtējums

Jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām piemēro Direktīvu 2001/42/EK.

12. pants

Sadarbība ar citām dalībvalstīm

1.           Katra dalībvalsts, kuras piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar citas dalībvalsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir saskaņotas un koordinētas visā attiecīgajā piekrastes zonā vai jūras reģionā un/vai apakšreģionā. Šādā sadarbībā jo īpaši ņem vērā transnacionāla rakstura jautājumus, piemēram, pārrobežu infrastruktūras aspektu.

2.           Šā panta 1. punktā minēto sadarbību īsteno, izmantojot:

(a) reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, kas attiecas uz attiecīgo piekrastes zonu vai jūras reģionu vai apakšreģionu, vai

(b) to dalībvalstu kompetento iestāžu īpašu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo jūras reģionu un/vai apakšreģionu.

13. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

Dalībvalstis, kuru piekrastes zona vai jūras teritorija robežojas ar trešās valsts piekrastes zonu vai jūras teritoriju, dara visu iespējamo, lai savus jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas koordinētu ar trešo valsti jūras reģionā vai apakšreģionā un attiecīgajā piekrastes zonā.

III NODAĻA

ĪSTENOŠANA

14. pants

Kompetentās iestādes

1.           Katra dalībvalsts visās attiecīgajās piekrastes zonās un jūras reģionos vai apakšreģionos izraugās iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas īstenot šo direktīvu, tostarp nodrošināt sadarbību ar citām dalībvalstīm, kā noteikts 12. pantā, un sadarbību ar trešām valstīm, kā noteikts 13. pantā.

2.           Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kompetento iestāžu sarakstu, ko papildina ar šīs direktīvas I pielikumā minēto informāciju.

3.           Tajā pašā laikā katra dalībvalsts nosūta Komisijai savu kompetento iestāžu sarakstu, kuras ir atbildīgas par sadarbību ar starptautiskajām struktūrām, kurās tās ir iesaistītas un kuras ir saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu.

4.           Katra dalībvalstis informē Komisiju par visiem grozījumiem informācijā, kas sniegta atbilstīgi 1. punktam, un to veic sešu mēnešu laikā pēc šādu grozījumu stāšanās spēkā.

15. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.           Katra dalībvalsts sniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, izmantojot saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem pieejamos ziņojumus, informāciju un datus un attiecīgā gadījumā atsaucoties uz tiem.

2.           Šajā ziņojumā jābūt vismaz informācijai par 6.–13. panta īstenošanu.

3.           Komisija iesniedz progresa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, informējot par progresu šīs direktīvas īstenošanā.

16. pants

Īstenošanas akti

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par:

(a) direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības darbības specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

– datu apmaiņu un saistību ar pašreizējiem datu pārvaldības un vākšanas procesiem; un

(b) darbības posmiem un ziņošanu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām attiecībā uz:

– tādu ziņošanas pienākumu saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kuri noteikti saskaņā ar šo direktīvu,

– uzraudzības un pārskatīšanas cikliem,

– pārrobežu sadarbības kārtību,

– sabiedrisko apspriešanu.

2.         Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

17. pants

Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas Nr. 182/2011[28] nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz 1. punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu.

IV NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais 18 mēnešu laikā pēc tās spēkā stāšanās. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

2.           Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalsts nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3.           Iestādi vai iestādes, kas minētas 14. panta 1. punktā, izraugās 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4.           Direktīvas 4. panta 1. punktā minētos jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas izstrādā 36 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

5.           Ziņojumus, kas minēti 15. panta 1. punktā, sniedz ne vēlāk kā 42 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pēc tam reizi sešos gados.

6.           Progresa ziņojumu, kas minēts 15. panta 3. punktā, sniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kas norādīta 5. punktā, bet pēc tam reizi sešos gados.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Kompetentās iestādes

(1) Kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukums un adrese – izvēlētās kompetentās iestādes vai iestāžu oficiālais nosaukums un adrese.

(2) Kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskais statuss – īss kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskā statusa apraksts.

(3) Atbildība – kompetentās iestādes vai iestāžu tiesiskās un administratīvās atbildības īss apraksts un šīs iestādes vai šo iestāžu saistība ar attiecīgajiem jūras ūdeņiem.

(4) Dalība – ja kompetentā iestāde vai iestādes darbojas kā citu kompetento iestāžu koordinējošā struktūra, jāiesniedz šo iestāžu saraksts un koordinācijas nodrošināšanai izveidoto institucionālo attiecību kopsavilkums.

(5) Reģionālā vai apakšreģionālā koordinācija – jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru ūdeņi, uz ko attiecas šī direktīva, ietilpst vienā jūras reģionā vai apakšreģionā.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[29]

Jūrlietas un zivsaimniecība

Vide

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[30]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi jūras ūdeņos un piekrastes zonās ES.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis:

MARE darbība, 11 09. nodaļa: veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot politikas iniciatīvas jūras ekonomikas stimulam, izveidojot efektīvas regulatoru un ieinteresēto personu sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismus un nodrošinot piekrastu, jūru un okeānu efektīvu pārvaldību.

Rezultātu rādītāji: pārrobežu sadarbības līmenis jūras telpiskās plānošanas (JTP) jomā; ES jūru baseinos īstenojamu projektu plānošanas laika un izmaksu izmērāms samazinājums. Mērķis: izveidot pārredzamu, paredzamu un stabilu satvaru jūras izmantojumu plānošanai un pārvaldībai visā ES, kas būtiski paaugstina efektivitāti.

ENV darbība, 587-D2: atbalstīt un turpmāk attīstīt ES politiku integrētās piekrastes zonas pārvaldības (IPZP) jomā, lai veicinātu piekrastes resursu racionālu un pārdomātu izmantošanu un palielinātu piekrastes zonu izturētspēju pret riskiem un klimata pārmaiņu ietekmi.

Rezultātu rādītāji: to valstu IPZP stratēģiju īstenošanas pakāpe, kas sagatavotas atbilstīgi ES IPZP ieteikumam (IPZP progresa rādītājs). Mērķis: 2012. gadā Komisijas priekšlikums par efektīvu ilgtermiņa satvaru, lai atbalstītu IPZP īstenošanu ES.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un vienlaikus radīt iespējas daudzveidīgi un ilgtspējīgi izmantot jūras un piekrastes resursus, ņemot vērā ilgtspējības ekonomiskās, sociālās un vides pīlārus atbilstīgi ekosistēmu pieejai.

Tam (cita starpā) būtu jānodrošina: - ilgtspējīga, resursu ziņā efektīva un integrēta ar jūru un piekrasti saistītu darbību attīstība;

- labvēlīgāka ieguldījumu vide;

- labāka pielāgošanās vides riskiem, piemēram, klimata pārmaiņām, un dabas katastrofu seku novēršana un/vai samazināšana.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- Īstenošanas rādītāji: pārvaldības satvara pieejamība jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju vajadzībām; pārrobežu sadarbības līmenis;

- Rezultātu rādītāji: telpiskās attīstības modeļi, mazāk konfliktu un tiesas procesu saistībā ar infrastruktūras attīstību, jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana, koordinēta jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība un pārrobežu sadarbība;

- Ietekmes rādītāji: saglabāta/atjaunota bioloģiskā daudzveidība vai ekosistēmu pakalpojumu potenciāls piekrastes zonās un jūras ūdeņos, lielāka pievienotā vērtība un mazāka sezonalitāte jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecībās, uzlabota izturētspēja pret riskiem un klimata pārmaiņām, izaugsme galvenajās ekonomikas nozarēs, saimniecisko darbību līdzāspastāvēšana.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

- Apvienojot valstu iestādes un ieinteresētās personas, kas darbojas attiecīgajās nozaru politikas jomās, izveidot integrētas jūras darbību plānošanas procesu un integrētas piekrastes zonu pārvaldības procesu.

- Veicot jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības pasākumus, nodrošināt efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm.

- Nodrošināt jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības procesu koordināciju un integrāciju.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Piekrastes un jūras izmantojumi un ekosistēmas sniedzas pāri valstu robežām. Ierosinātais pasākums dotu pievienoto vērtību, jo nodrošinātu ar šo aspektu saistīto pasākumu saskaņotību. Jo īpaši ES mēroga rīcība ļautu izvairīties no atšķirīgām pieejām un dažādiem progresa līmeņiem.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Atbilstīgi IPZP ieteikumam (2002/413/EK) izvērtējot dalībvalstu progresa ziņojumus par IPZP, jāsecina, ka šai pieejai ir skaidra pievienotā vērtība, ko sniedz politikas starpnozaru integrācija piekrastes zonās, lai nodrošinātu piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Jūras telpiskā plānošana ir plaši atzīts instruments, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu jūras telpas plānošanu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Gan JTP, gan IPZP ir noteikti par integrētās pārvaldības instrumentiem saskaņā ar IJP (2007. gada Zilā grāmata). Tie ir atbalsta instrumenti, kas palīdz veidot integrētāku lēmumu pieņemšanas procesu, koordinējot potenciāli konkurējošu nozaru politikas jomas. Tāpēc jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas palīdzēs sasniegt un saskaņot mērķus un pasākumus saistībā ar citām attiecīgajām politikas jomām, tostarp enerģētiku, vides aizsardzību, jūras transportu un zivsaimniecību.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[31]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[32]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Līdz 2016. gada 31. martam un pēc tam reizi sešos gados dalībvalstis sniegs Komisijai valsts ziņojumu par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu. Šo ziņojumu pamatā būs informācija par valsts uzraudzības īstenošanu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

NAV – priekšlikums neparedz izmantot darbības apropriācijas

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

NAV – priekšlikums neparedz izmantot darbības apropriācijas

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi, skat. 2.2. punktu

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

NAV – priekšlikums neparedz izmantot darbības apropriācijas

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Izdevumu kategorija……………………….] || Dif./nedif. ([33]) || no EBTA valstīm[34] || no kandidātvalstīm[35] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

5 || 11 01 01 – Izdevumi saistībā ar personālu, kas nodarbināts politikas jomā „Jūrlietas un zivsaimniecība” 07 01 01 – Izdevumi saistībā ar personālu, kas nodarbināts politikas jomā „Vide un klimata politika” || nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Izdevumu kategorija……………………….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Daudzums ||

<…….> ĢD || || || N[36] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2) || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[37] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ <….> ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || || || || || || || ||

Maksājumi || =2+2a +3 || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. un turpmākie gadi || || || || NEIEROBEŽOTS ILGUMS || KOPĀ

ENV/MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,508 || || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,054 0,022 || || || || || || ||

KOPĀ ENV/MARE ĢD || Apropriācijas || 0,584 || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,584 || || || || || || ||

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads un vēlāk || || || || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,584 || || || || || || ||

Maksājumi || 0,584 || || || || || || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[38] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[39]… || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014. gads un vēlāk || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,508 || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,076 || || || || || || ||

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[40] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,584 || || || || || || ||

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads un vēlāk || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

11 01 01 01 + 07 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 4 || || || || || ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[41]

11 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy [42] || - galvenajā mītnē[43] || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 4 || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Uzraudzīt direktīvas īstenošanu valsts mērogā

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x¨         Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[44].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– xPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[45]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju (-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[1]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[2]               COM(2012) 494 final.

[3]               COM(2008) 791 galīgā redakcija.

[4]               COM(2010) 771 galīgā redakcija.

[5]               Direktīva 2008/56/EK, OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.

[6]               Direktīva 2009/28/EK, OV L 140, 5.6.2009., 16.–62. lpp.

[7]               Lēmums Nr. 884/2004/EK, OV L 167, 30.4.2004., 1.–38. lpp.

[8]               Padomes Direktīva 92/43/EEK, OV L 206, 22.7.1992., 7.–50. lpp.

[9]               OV L 197, 21.7.2001., 30.–37. lpp.

[10]             OV 2011/C 369/02.

[11]             OV C […], […], […] lpp.

[12]             OV C […], […], […] lpp.

[13]             COM(2007) 575 galīgā redakcija.

[14]             OV L 164, 25.6.2008.

[15]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[16]             Padomes 2010. gada 17. jūnija secinājumi.

[17]             COM(2012) 494 final.

[18]             Priekšlikums COM(2011) 804 galīgā redakcija.

[19]             OV L 140, 5.6.2009., 16.–62. lpp.

[20]             OV L 358, 31.12.2002., 59.–80. lpp.

[21]             OV L 167, 30.4.2004., 1.–38. lpp.

[22]             COM(2011) 244 galīgā redakcija.

[23]             COM(2011) 571 galīgā redakcija.

[24]             COM(2013) XXX.

[25]             COM(2010) 461 galīgā redakcija.

[26]             OV L 197, 21.7.2001.

[27]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[28]             OV L 55, 28.2.2011.

[29]             ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām.

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[31]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[32]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[33]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[34]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[35]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[36]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[37]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[38]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[39]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[40]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[41]             CA – līgumdarbinieki, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), JED – jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeune Expert en Délégation), LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti.

[42]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[43]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[44]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[45]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.