5.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 356/15

—

uzsver, ka ES ikgadējā budžeta sagatavošanas process ir reģionālajām un vietējām pašvaldībām politiski un stratēģiski svarīgs, un ierosina oficiāli apspriesties par turpmākajiem ikgadējiem budžetiem;

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pūliņus sniegt informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem, taču konstatē, ka publiski pieejamā informācija ir nepietiekama un nepilnīga, lai gūtu pareizu pārskatu par reģionālo un vietējo pašvaldību tērētajiem un pārvaldītajiem ES līdzekļiem;

—

uzsver, ka Komiteja uzmanīgi sekos līdzi, vai programmu īstenošanas lēnai uzsākšanai un lēnai līdzekļu apgūšanai nebūs negatīva ietekme uz 2016. gadā plānoto DFS starpposma pārskatīšanu;

—

atzīmē, ka aptuveni vienu trešdaļu no neizpildīto saistību kopsummas (EUR 70,7 miljardus) samaksās 2014. gadā, taču pievienojas Eiropas Komisijas paustajām bažām par 2015. un 2016. finanšu gadu;

—

uzskata maksājumu kavējumus par nepieņemamiem un stingri mudina programmām ar dalītu pārvaldību paredzēto 60 dienu maksājumu termiņu noteikt par obligātu un ieviest finansiālu sodu, ja termiņš tiek kavēts;

—

ir sarūgtināta, ka 2014. gada ES budžeta prioritāšu politiskajā izklāstā nekur nav pieminēts Eiropas pusgads;

—

atzīmē, ka Komisija ierosināja Jaunatnes nodarbinātības ierosmei maksimāli pastiprināti piešķirt līdzekļus 2014.–2015. gadā, un iesaka šo priekšlikumu papildināt ar attiecīgiem pasākumiem (piemēram, spēju veidošanu), lai to varētu ātri īstenot;

—

prasa pastiprināt saistību apropriāciju izpildi sākotnējā posmā vēl arī šādām programmām – līdz pat EUR 200 miljoniem programmā “Apvārsnis 2020”, EUR 150 miljoniem programmā “Erasmus” un EUR 50 miljoniem programmā COSME;

—

atbalsta plānoto līdzekļu pārcelšanu EUR 351,9 miljonu apmērā no kopējās lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra uz otro un atkārtoti pauž savu stingro nostāju pret līdzekļu pārcelšanu pretējā virzienā;

—

iesaka papildu elastību, ko pieļauj “vispārējā rezerve izaugsmei un nodarbinātībai”, izmantot 1.b kategorijā.

Ziņotājs

Luc VAN DEN BRANDE (BE/PPE), Flandrijas un Eiropas sadarbības aģentūras priekšsēdētājs

Atsauces dokumenti

Eiropas Komisija, “Statement of estimates of the European Commission for the financial year 2014 (Preparation of the 2014 Draft Budget)”,

SEC(2013) 370, 2013. gada jūnijā

Eiropas Savienības Padome, “Projekts – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam”,

11655/13, 2013. gada 27. jūnijā

1.

norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Komiteja izstrādā atzinumu par ES ikgadējo budžeta procedūru, lai paustu reģionālo un vietējo pašvaldību viedokli par budžeta pozīcijām, kurām tās ir galvenie saņēmēji un kuras tieši skar pašvaldības;

2.

uzsver, ka ES ikgadējā budžeta sagatavošanas process ir reģionālajām un vietējām pašvaldībām politiski un stratēģiski svarīgs, un ierosina Komisijai, Padomei vai Parlamentam oficiāli apspriesties ar RK par turpmākajiem ikgadējiem ES budžetiem, dodot iespēju Komitejai savu nostāju formulēt pēc tam, kad budžeta projektu publicējusi Eiropas Komisija, un – vēlams – pirms Padome budžeta projektu iesniedz Parlamentam;

3.

uzsver, ka šajā atzinumā netiek izskatīti V pozīcijā iekļautie administratīvie izdevumi;

4.

šajā atzinumā galveno uzmanību velta budžeta pozīcijām, par kurām Reģionu komitejai un reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir vislielākā interese, tostarp tādām pozīcijām kā struktūrfondi, “Apvārsnis 2020”, Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME), Kohēzijas fonds un citas programmas ar dalītu pārvaldību, piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un LIFE+;

5.

atzīmē, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ES budžets ir ļoti svarīgs, jo tās tieši pārvalda dažas ES programmas, kurām ir dalīta pārvaldība, un tāpēc pašvaldības tieši skar gan saistību, gan maksājumu apropriāciju apmērs minētajās jomās, it sevišķi maksājumu kavējumi, kas rodas no iepriekšējos gados uzkrātiem neizpildītiem maksājumiem, kuri tieši ietekmē daudzu reģionālo un vietējo pašvaldību publiskās finanses visā Eiropas Savienībā;

6.

turklāt atzīmē, ka daudzas reģionālās un vietējās pašvaldības, kas saņem līdzekļus no tādiem ES fondiem kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds (ESF), ELFLA un EJZF, ir lielā mērā atkarīgas no šiem fondiem savu politikas mērķu īstenošanā;

7.

vēlas arī atgādināt, ka ES budžets veido tikai mazu daļu (aptuveni 2 %) no kopējiem publiskā sektora izdevumiem Eiropas Savienībā un ar to vien nepietiek, lai segtu uz nākotni vērstos tiešos ieguldījumus EUR 1,8 triljonu apmērā, kuri nepieciešami stratēģijai “Eiropa 2020”. Tāpēc Reģionu komiteja uzskata, ka reģionālo un vietējo pašvaldību lielākai iesaistei jaunajā Eiropas ekonomikas pārvaldības procesā ir izšķiroša nozīme, un uzsver, ka ir svarīgi reģionālās un vietējās pašvaldības iesaistīt partnerības līgumos;

8.

uzsver, ka no ES budžeta veiktajiem ieguldījumiem ir sviras un daudzkāršošanas efekts, kas reģionālajā, vietējā un valstu līmenī rodas publiskā un privātā līdzfinansējuma rezultātā. Daudzās dalībvalstīs publiskā sektora ieguldījumi lielā mērā ir atkarīgi no struktūrfondiem, kas 13 valstīs veido vairāk nekā 30 % no publiskā sektora ieguldījumiem un sešās dalībvalstīs – pat vairāk nekā 60 %;

9.

atzīmē, ka nav skaidrības par reģionālo un vietējo pašvaldību daļas īpatsvaru, lai gan tiek uzskatīts, ka lielu daļu no ES budžeta tērē valstu, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, valsts sektora iestādes, nevalstiskās organizācijas, bezpeļņas organizācijas, privātās organizācijas, uzņēmumi, universitātes, citas izglītības iestādes, privātpersonas u. c. un ka kopumā viena trešdaļa publisko izdevumu un divas trešdaļas publiskā sektora ieguldījumu attiecināmas uz reģionālo un vietējo līmeni;

10.

ir pārliecināta, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir būtiska un neaizvietojama loma ES politikas mērķu īstenošanā. Tās tieši vai netieši ir iesaistītas, piemēram, šādās jomās:

11.

secina, ka reģionālās un vietējās pašvaldības tieši un/vai netieši ir iesaistītas vairāk nekā 75 % ES budžeta līdzekļu pārvaldībā vai izdošanā (1);

12.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pūliņus sniegt informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem – vai nu tieši no Komisijas, vai ar valstu un reģionālo pārvaldes iestāžu starpniecību –, lai, uzlabojot pārredzamību, palielinātu arī atbildības sajūtu, taču konstatē, ka publiski pieejamā informācija ir nepietiekama un nepilnīga, lai gūtu pareizu pārskatu par reģionālo un vietējo pašvaldību tērētajiem un pārvaldītajiem ES līdzekļiem;

13.

pauž nožēlu, ka trūkst statistikas datu, kas ļautu Reģionu komitejai pildīt tās konsultatīvo funkciju un prasa Eiropas Komisijai, sākot no 2014. gada, sniegt šādus datus:

14.

aicina Eiropas Komisiju, Parlamentu un Eiropadomi, lai atvieglotu demokrātisko kontroli, racionalizēt un saskaņot izmaiņu ieviešanu budžeta projektā;

15.

tādēļ uzsver, ka ES politikas efektivitāte ir atkarīga no tā, vai tiek pareizi piemērots daudzlīmeņu pārvaldības princips, kas ir struktūrfondu pārvaldības vispārējs princips (3) un kas nozīmē visu valdības līmeņu – katra atbilstīgi savai kompetencei – efektīvu sadarbību nolūkā sasniegt politikas mērķus. Reģionālās un vietējās pašvaldības nevar pielīdzināt tādiem līdzekļu saņēmējiem kā nevalstiskās organizācijas, privātas organizācijas, uzņēmumi un izglītības iestādes u. c.;

16.

atbalsta Eiropas Komisijas ierosmi par ES Rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību (ECCP), kas papildina Kopīgo noteikumu regulu; minētajā kodeksā ir sīkāk izstrādāti un paplašināti partnerības principi saistībā ar vienotā stratēģiskā satvara programmu un fondu plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu; uzskata, ka tāda partnerība ir vislabākā garantija resursu efektīvai izmantošanai un atbilstībai reģionu un vietējo kopienu vajadzībām, un pauž sarūgtinājumu, ka Padome ECCP nav iekļāvusi sarunu satvarā, kaut gan minētais kodekss ir svarīgs 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārvaldības instruments;

17.

aicina Komisiju skaidri un saprotami ziņot par to, kā reģionālās un vietējās pašvaldības laikus un strukturētā veidā tika iesaistītas 2014.–2020. gadam paredzēto partnerības līgumu un darbības programmu izstrādē;

18.

atgādina par nepieciešamību samazināt reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvo slogu un mudina Komisiju, Padomi un Parlamentu to ņemt vērā, pieņemot jaunus pašvaldībām paredzētus noteikumus;

19.

atgādina savu lūgumu Eiropas Komisijai tās priekšlikumos ņemt vērā publisko izdevumu kvalitāti Eiropas Savienības un tās dalībvalstu makroekonomikas pārskatos. Minētajos priekšlikumos saistībā ar budžeta deficīta aprēķiniem jo īpaši būtu jāpievēršas pašreizējo izdevumu nodalīšanai no ieguldījumiem, lai ieguldījumus, kas neto ieguvumu nodrošina ilgākā laika posmā, neaprēķinātu kā negatīvus;

20.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus uzraudzīt publiskos izdevumus klimata pasākumu jomā;

21.

pozitīvi vērtē faktu, ka 2013. gada 27. jūnijā Parlaments, Padomes prezidentvalsts un Komisija panāca politisku vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020);

22.

ir satraukta par to, ka Komisijai nav pienācīgas riska pārvaldības stratēģijas, ar kuras palīdzību kohēzijas politika varētu darboties uz ikgadējā budžeta pamata gadījumos, kad daudzgadu finanšu shēma (DFS) nav apstiprināta;

23.

pauž lielas bažas, ka ar Eiropadomes apstiprinātās nākamās DFS kopējo apjomu varētu nepietikt, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” un “Izaugsmes un nodarbinātības paktā” izvirzītos vērienīgos ES mērķus;

24.

ir sarūgtināta, pirmkārt, ka DFS saistību apropriāciju maksimālais apjoms (EUR 960 miljardi) ir par EUR 34 miljardiem mazāks nekā 2007.–2013. gadam, vēl jo vairāk tāpēc, ka patlaban Eiropai vajadzīgi līdzekļi, lai saskaņotā veidā atlabtu no pašreizējās krīzes, un, otrkārt, ka DFS maksimālais apjoms (EUR 960 miljardi) ir par vairāk nekā EUR 80 miljardiem mazāks nekā Komisija sākotnēji bija ierosinājusi;

25.

atbalsta EP nostāju, ka regulu par DFS nevar likumīgi pieņemt, kamēr nav panākta politiska vienošanās par attiecīgo juridisko pamatu;

26.

pauž sarūgtinājumu, ka nav būtisku panākumu jautājumā par pašu resursu sistēmas reformu, kas palīdzētu samazināt dalībvalstu tiešos maksājumus ES budžetā; tāpēc aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu nekavējoties pieņemt lēmumu par darba grupas par pašu resursiem pilnvarojumu un sastāvu, kā paredzēts 27. jūnija nolīgumā, lai varētu ievērot pirmā novērtējuma termiņu 2014. gadā. Minētās darba grupas sanāksme būtu jāsasauc DFS regulas oficiālās pieņemšanas laikā;

27.

pozitīvi vērtē gan panākto vienošanos par lielāku elastību, kas ieviesta nolūkā pilnībā izmantot DFS maksimālās summas katrā kategorijā un ļauj vienā finanšu gadā neizmantotās apropriācijas automātiski pārnest uz nākamo gadu, gan arī prasību pārskatīt DFS un no tās izrietošo DFS pārskatīšanu 2016. gada beigās;

28.

atkārtoti stingri un viennozīmīgi noraida jebkādus makroekonomiskos nosacījumus un uzskata, ka variants par to piemērošanu visām budžeta pozīcijām, kā dažas dalībvalstis prasījušas, ir nelietderīgs, jo tad rastos liels risks, ka nāktos smagi ciest reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas nav atbildīgas par dalībvalstu neizpildītajām saistībām. Pauž sarūgtinājumu, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 6. pantā joprojām ir minēti makroekonomiskie nosacījumi;

29.

atkārtoti noraida izpildes rezervi, jo tā varētu mudināt īstenot mazāk vērienīgus projektus un laupīt vēlmi izstrādāt jauninājumus. Pauž sarūgtinājumu, ka izpildes rezerve pieminēta 2014. gada budžeta projekta politiskajā izklāstā;

30.

atbalsta EP nostāju, ka regulai par DFS nevar piešķirt apstiprinājumu ar konsensu, kamēr nav “viennozīmīgas garantijas”, ka 2013. gadā neizpildītie maksājumi tiks pilnībā segti, un ka tāpēc Padomei būtu ne vien jāpieņem oficiāls lēmums par budžeta grozījumu projektu (BGP) Nr. 2/2013 (EUR 7,3 miljardu apmērā), bet arī jāpilda sava politiskā apņemšanās bez kavēšanās pieņemt vēl vienu budžeta grozījumu (EUR 3,9 miljardu apmērā, lai sasniegtu vajadzīgo kopsummu – EUR 11,2 miljardus (4)), un šajā sakarā pozitīvi vērtē Komisijas izvēli 2014. gada budžeta projektu veidot, pamatojoties uz pieņēmumu, ka minētie divi 2013. gada budžeta grozījumu projekti tiks pieņemti;

31.

uzsver, ka Komiteja uzmanīgi sekos līdzi, vai programmu īstenošanas lēnai uzsākšanai un lēnai līdzekļu apgūšanai nebūs negatīva ietekme uz 2016. gadā plānoto DFS starpposma pārskatīšanu;

32.

ir nobažījusies par to, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam plānots ES budžeta papildu strukturālais deficīts EUR 52 miljardu apmērā. Reģionālās un vietējās pašvaldības, kuru ieguldījumi ļoti lielā mērā ir atkarīgi no ES līdzekļiem, to uzskata par bīstamu tendenci, jo maksājumu apropriāciju iztrūkuma dēļ Komisija nespēs laikus izpildīt saistības, un atzīmē, ka strukturālā deficīta radīšana ES budžetā ir pretrunā ar Līguma noteikumiem (LESD 310. un 323. pantu);

33.

pauž lielu pārsteigumu, ka, pat pieļaujot, ka tiks pieņemti abi 2013. gada budžeta grozījumu projekti, kuri kopsummā maksājumus palielinās par EUR 11,2 miljardiem, tiek plānots, ka 2013. gada beigās uz jauno plānošanas periodu no 2007.–2013. gada programmām tiks pārnesti aptuveni EUR 225 miljardi (5) neizpildīto saistību, kas atbilst aptuveni 25 % no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksājumu kopsummas (EUR 908,4 miljardi) un 1,6 reizes pārsniedz ES ikgadējo budžetu;

34.

atzīmē, ka minētā neizpildīto saistību summa ir pretstatā EP sarunās paustajam politiskajam mērķim sākt jauno plānošanas periodu “no nulles”, un brīdina, ka 2020. gada beigās būs aptuveni EUR 277 miljardu lielas neizpildītas saistības (6) un ka šis iztrūkums, t. i., strukturālais deficīts, palielināsies ar katru nākamo DFS;

35.

norāda, ka divas jomas, kurās neizpildīto saistību summa ir vislielākā, ir kohēzijas politika (divas trešdaļas no kopsummas) un lauku attīstība, un iesaka rast risinājumu, kā izvairīties no neizpildīto saistību uzkrāšanās gadu gaitā;

36.

atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Komisijai “reizi mēnesī sagatavot ziņojumu Parlamentam un Padomei par dalībvalstu maksājumu pieprasījumu tendencēm attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Lauku attīstības fondu un Zivsaimniecības fondu (sniedzot to sadalījumu pa dalībvalstīm un fondiem)”;

37.

atzīmē, ka aptuveni vienu trešdaļu no neizpildīto saistību kopsummas (EUR 70,7 miljardus) samaksās 2014. gadā, taču pievienojas Eiropas Komisijas paustajām bažām par 2015. un 2016. finanšu gadu; ja 2014. gadā – jaunās DFS pirmajā gadā – maksājumu apropriāciju ziņā būs manevrēšanas iespējas, jo paies laiks, kamēr jaunās programmas sāks īstenot (īpaši tās, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība), tad šī elastība ar katru gadu kļūs arvien mazāka;

38.

šajā saistībā uzsver DFS vienošanās (7) pozitīvo aspektu – elastības iespējas daudzgadu finanšu shēmā un tā saukto “maksājumu vispārējo rezervi” (8);

39.

pauž bažas, ka Komisija 2014. gadam nav paredzējusi nekādu rezervi, jo maksājumi ir noteikti EUR 136,1 miljarda apmērā, kas nozīmē, ka 2015. gadā Komisijai nebūs papildu rezerves, un tāpēc ir risks, ka strukturālais deficīts vēl vairāk palielināsies līdz ar jauno 2014.–2020. gada programmu īstenošanu un iekavētajiem maksājumiem no 2007.–2013. gada plānošanas perioda (+/– EUR 155 miljardi);

40.

vērš uzmanību uz jauno noteikumu “n+3” sekām maksājumu atcelšanai kohēzijas politikas jomā attiecībā uz neizpildīto saistību uzkrāšanos turpmākajos gados. Šajā sakarā Reģionu komiteja iesaka 2014.–2016. gadā prioritāti piešķirt 2007.–2013. gada neizpildītajām maksājumu saistībām (trīs gadus katru gadu segt EUR 70 miljardus), jo jaunā plānošanas perioda neizpildītie maksājumi, visticamāk, sāks uzkrāties 2017./2018. gadā (2014. gads + 3 gadi, ieskaitot aizkavēšanos ar programmu izpildes sākšanu 2014. gadā DFS novēlotās pieņemšanas dēļ).

41.

uzskata maksājumu kavējumus par nepieņemamiem un stingri mudina programmām ar dalītu pārvaldību paredzēto 60 dienu maksājumu termiņu noteikt par obligātu un ieviest finansiālu sodu, ja termiņš tiek kavēts, turklāt arī citiem fondiem termiņu neievērošanas gadījumā varētu noteikt tādu pašu finanšu sodu (proti, procentu maksājumus), kāds ir piemērojams centralizēti pārvaldītajām programmām (piemēram, Septītajai pamatprogrammai un/vai ar jauno programmu “Apvārsnis 2020” saistītajiem projektiem). Šis jautājums ir īpaši svarīgs reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kuras gaida līdzekļu atmaksāšanu. Tāpēc Reģionu komiteja prasa, lai ES Finanšu regulas nākamajā pārskatīšanas reizē šai problēmai tiktu rasts risinājums;

42.

pauž nožēlu par budžeta grozījumu skaita palielināšanos īstenošanas gada laikā, kā cēlonis ir Padomes, Komisijas un Parlamenta noteiktais nereāli zemais līmenis vajadzīgo maksājumu aplēsēm. 2013. gadā jau ir bijuši pieci budžeta grozījumu projekti, savukārt 2010. gadā to bija desmit;

43.

mudina Komisiju, Parlamentu un Padomi nākt klajā ar strukturāliem risinājumiem, kā likvidēt ES budžeta strukturālo deficītu, lai reģionālajām un vietējām pašvaldībām apsolītos ieņēmumus vairs neapdraudētu ES maksājumu apropriāciju iztrūkums;

44.

atkārtoti apliecina, ka bieži vien reģionālā un vietējā līmeņa publiskā sektora ieguldījumi tiek koncentrēti vairākās svarīgāko prioritāšu nozarēs, kurām ir izšķiroša nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” sekmīgā īstenošanā; vēlreiz mudina lielāku politisko prioritāti piešķirt sinerģijas veidošanai starp ES, dalībvalstu, reģionu un vietējo pašvaldību budžetiem, liekot uzsvaru uz pieņemto ES prioritāšu īstenošanu;

45.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apzināt visus publiskā sektora izdevumus, kas veltīti stratēģijas “Eiropa 2020” finansēšanai, bet ir pārsteigta, ka par pamatu ņemtas septiņas pamatiniciatīvas, nevis pieci pamatmērķi (nodarbinātība, inovācija, izglītība, sociālā iekļaušana un klimata pārmaiņas / enerģētika);

46.

pauž sarūgtinājumu, ka nekur nav pieminēti Kopīgo noteikumu regulas 11 tematiskie mērķi, uz kuru īstenošanu jākoncentrē Eiropas strukturālie un investīciju fondi (9) un kuriem jābūt saskaņotiem ar Eiropas Komisijas 2012. gada 14. martā ierosināto vienoto stratēģisko satvaru (VSS);

47.

atkārtoti mudina pieļaut elastīgumu, lai varētu ņemt vērā reģionu un pilsētu teritoriālo specifiku;

48.

ir sarūgtināta, ka 2014. gada ES budžeta prioritāšu politiskajā izklāstā nekur nav pieminēts Eiropas pusgads. Turklāt pauž sarūgtinājumu arī par to, ka Komisija ignorējusi EP aicinājumu “sniegt faktiskus un konkrētus datus attiecībā uz to, kā tās ierosinātais ES budžeta projekts var faktiski veikt veicinošu, katalītisku, sinerģisku un papildinošu funkciju attiecībā uz ieguldījumiem vietējā, reģionu un dalībvalstu līmenī, lai īstenotu saistībā ar Eiropas pusgadu noteiktās prioritātes,” (10) un tāpēc rosina, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldības principu, Eiropas pusgada norisē iesaistīt reģionus, jo sevišķi reģionus ar leģislatīvām pilnvarām;

49.

atbalsta Jaunatnes nodarbinātības ierosmi un prasa to iekļaut turpmākajos partnerības līgumos; vienlaikus uzsver, ka reģionālās un vietējās pašvaldības pilnībā jāiesaista jebkādu nodarbinātības iniciatīvu īstenošanā, tāpēc ka pašvaldības vislabāk spēj novērtēt vietējo nodarbinātības tirgu un izstrādāt attiecīgajiem apstākļiem piemērotas jaunatnes programmas, kā arī daudzi reģioni ir pilnībā atbildīgi par šo politikas jomu;

50.

pauž sarūgtinājumu, ka problēmas risināšanai Jaunatnes nodarbinātības ierosme ir izveidota papildus citiem fondiem, nevis ESF ietvaros, jo tādējādi palielinās saņēmēju administratīvais slogs;

51.

atzīmē, ka Komisija ierosināja Jaunatnes nodarbinātības ierosmei maksimāli pastiprināti piešķirt līdzekļus (EUR 6 miljardus) (11) programmas sākotnējā posmā, t. i., 2014.–2015. gadā, un iesaka šo priekšlikumu papildināt ar attiecīgiem pasākumiem (piemēram, spēju veidošanu), lai to varētu ātri īstenot, pirmkārt, tāpēc ka Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumu un ESF regulu nav iespējams pieņemt pirms DFS regulas, tātad tikai 2013. gada beigās, kas izraisīs aizkavēšanos ar īstenošanu, un, otrkārt, ņemot vērā vispārēju neskaidrību, kā dalībvalstis un/vai reģioni praksē īstenos Jaunatnes nodarbinātības ierosmi un kāds būs tai piešķirto līdzekļu izmantošanas temps; turklāt aicina grozīt DFS regulas 9.f pantu, lai atceltu skaidri noteikto Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas budžeta pozīcijas ierobežojumu, kas ir EUR 3 miljardi. Šāds grozījums būtu jo īpaši nepieciešams, lai novērstu kohēzijai ļoti svarīgo programmu, piemēram, pārrobežu sadarbības programmas vai daļas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, īstenošanas atlikšanu uz laiku pēc 2016. gada;

52.

ir īpaši norūpējusies par samazinājumiem vairākās budžeta pozīcijās, kurām ir izšķiroša nozīme ātrai ekonomikas atveseļošanai nepieciešamajos ilgtermiņa ieguldījumos, – kohēzijas politika, lauku attīstība, COSME un “Apvārsnis 2020”;

53.

prasa atbilstīgi Padomes 2013. gada 27. jūnija DFS regulas priekšlikuma 9.f pantam pastiprināt saistību apropriāciju izpildi sākotnējā posmā, konkrēti, 2014.–2015. gadā vēl arī šādām programmām – līdz pat EUR 200 miljoniem programmā “Apvārsnis 2020”, EUR 150 miljoniem programmā “Erasmus” un EUR 50 miljoniem programmā COSME;

54.

nav pārsteigta, ka kohēzijai paredzētās saistību apropriācijas 2014. gadā ir minimālas, jo gaidāmi kavējumi (12) ar partnerības līgumu un darbības programmu īstenošanu, bet aicina dalībvalstis koncentrēties uz darbības programmām, lai līdzekļus sāktu lietot jau 2014. gadā;

55.

pauž sarūgtinājumu, ka no budžeta 1.b pozīcijas svītrots budžeta postenis, kurā programmas “Erasmus” ietvaros paredzēti līdzekļi vēlētiem vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem (budžeta postenis 13 03 77 11), un, pamatojoties uz RK pieredzi ar šo iniciatīvu, prasa minēto posteni atjaunot;

56.

atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielināšanu LIFE+ programmai par 10,3 % salīdzinājumā ar 2013. gadu, savukārt pauž neizpratni par maksājumu apropriāciju samazinājumu (1,1 %);

57.

pozitīvi vērtē nozīmīgo pāreju no EJZF tiešas pārvaldības uz dalītu pārvaldību, lai gan tādēļ finansēšanas perioda sākumā samazināsies maksājumu apmērs;

58.

atzinīgi vērtē priekšlikuma Padomes regulai par DFS 8. pantā pievienoto noteikumu, kas ļauj pārskatīt DFS un papildus noteiktajam maksimālajam izdevumu apmēram pārcelt uz turpmākajiem gadiem 2014. gadā neizmantotos piešķīrumus, ja pēc 2014. gada 1. janvāra tiktu pieņemti jauni noteikumi vai dalītas pārvaldības programmas;

59.

atbalsta plānoto līdzekļu pārcelšanu EUR 351,9 miljonu apmērā no kopējās lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra uz otro un atkārtoti pauž savu stingro nostāju pret līdzekļu pārcelšanu pretējā virzienā;

60.

uzsver, ka ne Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos, ne 2013. gada 27. jūnija priekšlikumā Padomes regulai par DFS nav paredzēts apakšlimits kohēzijas politikai, kas tā vietā ir pārveidota par apakškategoriju. Tāpēc Komiteja apstrīd 2014. gada budžeta projektā daudzviet minētās atsauces uz šādu apakšlimitu (13), bet atbalsta saistību/maksājumu apropriāciju pārcelšanu 1. kategorijas ietvaros, kad tas ir lietderīgi;

61.

atbalsta “vispārējo rezervi izaugsmei un nodarbinātībai”, ko veidos atlikums no DFS saistību apropriāciju maksimālajām summām 2014.–2017. gadā; atzinīgi vērtē iespēju attiecīgās saistību apropriācijas izmantot papildus 2016.–2020. gadam noteiktajam maksimālajam apjomam (14) un iesaka šo papildu elastību izmantot 1.b kategorijā.