12.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/65

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26., 110.–115. un 120. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (COM(2008)0727),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā (COM(2012)0631),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (COM(2011)0169),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. septembra nostāju par uzņēmumu ienākuma nodokli: kopīga nodokļu sistēma, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem (pārstrādāta versija) (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. jūnija paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par agresīvu nodokļu plānošanu (C(2012)8806),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (C(2012)8805),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. decembra paziņojumu par likvidētiem pārrobežu nodokļu šķēršļiem vieglajiem automobiļiem – stiprāks vienotais tirgus (COM(2012)0756),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido rīcības programmu nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Fiscalis 2020) (COM(2012)0465),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par publiskajām finansēm EMS (Eiropas Ekonomika Nr. 4/2012),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par publiskajām finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā 2011. un 2012. gadā (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par nodokļu reformām ES dalībvalstīs (Eiropas Ekonomika Nr. 6/2012),

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārskata perioda nodokļu programmu 2012 (3),

—

ņemot vērā ESAO ziņojumu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (4),

—

ņemot vērā Deutsche Bank2012. gada 5. oktobra dokumentu par nodokļu sistēmu ietekmi uz ekonomisko izaugsmi Eiropā (5),

—

ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2012. gada 10. jūlija secinājumus (6),

—

ņemot vērā Komisijas gada izaugsmes pētījumu par 2013. gadu (COM(2012)0750),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra secinājumus par 2013. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (7),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija, 19. oktobra un 14. decembra secinājumus,

—

ņemot vērā 2013. gada 15. un 16. februārī Maskavā notikušās G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes galīgo paziņojumu (8),

—

ņemot vērā Padomes Īrijas prezidentūras darba programmu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0154/2013),

A.

tā kā ES tautsaimniecībām tuvākajā nākotnē paredzama mērena vai negatīva ekonomiskā izaugsme un nodarbinātības rādītāji daudzos gadījumos tāpēc, ka pašreizējo politikas pasākumu kopumā netiek pietiekami vērsta uzmanība uz ieguldījumiem, konkurētspēju, nodarbinātību un taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu; tā kā eurozona kopumā saskaras ar atkārtotu lejupslīdi;

B.

tā kā kopš nesenās parādu krīzes sākuma nodokļu ieņēmumu struktūra vairākās dalībvalstīs ir visai nozīmīgi mainījusies un ar šīm izmaiņām saistīto strukturālo un ciklisko ietekmi ir grūti nošķirt; tā kā, izstrādājot nodokļu politiku, pilnībā ir jāievēro subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principi saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem;

C.

tā kā krīze ir parādījusi dažu ES valstu ekonomikas strukturālās nepilnības un joprojām negatīvi ietekmē ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu, un tās dēļ dalībvalstis saskaras ar grūtu uzdevumu līdzsvarot valsts budžetu, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu;

D.

tā kā kopš tūkstošgades mijas ES vērojama tendence virzībā uz izaugsmi veicinošākas nodokļu sistēmas attīstību;

E.

tā kā ES nodokļu sistēmām jābūt vērstām uz labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, lai palielinātu to spēju radīt izaugsmi un darbavietas;

F.

tā kā lēnas izaugsmes un lejupslīdes apstākļos vēla plānveida nodokļu maksājumu atmaksāšana rada papildu likviditātes problēmas uzņēmumiem;

G.

tā kā krīzes ietekme būtu jāmazina ar nodokļu politiku, kas ir saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kam vajadzētu būt prioritātei;

H.

tā kā, lai atjaunotu budžeta politikas uzticamību un samazinātu dalībvalstu parādu, ir jāmaina budžeta izdevumi, nekavējoties jāīsteno izaugsmei labvēlīgas strukturālās reformas, jāuzlabo nodokļu iekasēšanas metodes un jāmaina atsevišķi nodokļi, nodrošinot, ka priekšroka attiecīgā gadījumā tiek dota nodokļiem, ko piemēro kapitālam, videi kaitīgām darbībām un dažiem patēriņa veidiem, nevis nodokļiem, ko iekasē par darbaspēku;

I.

tā kā pārdomāta un aktīva politikas izstrāde vides nodokļu jomā ir priekšnoteikums, lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, veicinātu izaugsmi un nodrošinātu izaugsmes iespēju ilgtspējību,

1.

norāda, ka nodokļu politika joprojām ir valsts kompetencē un ka tāpēc jārespektē dalībvalstu atšķirīgās nodokļu sistēmas; norāda – lai nodokļu piemērošanas jomā nodotu kompetenci no valsts līmeņa Savienības līmenī, ir jāveic grozījumi Līgumā, kam savukārt nepieciešama visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana; tomēr norāda arī, ka tas neizslēdz nodokļu režīmu efektīvu koordinēšanu Eiropas līmenī; uzsver, ka nodokļu politikas izstrādē pilnībā ir jāievēro subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principi saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem;

2.

norāda, ka optimāla nodokļu sistēmu izstrāde ir atkarīga no daudziem faktoriem, un tāpēc katrā valstī tās ir citādas; uzsver, ka īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā ir nepieciešama atbilstoša nodokļu politikas plānošana un pielāgošana;

3.

uzsver panāktos uzlabojumus nodokļu politikas koordinēšanas jomā, taču norāda, ka ES iedzīvotāji un uzņēmumi, kas iesaistīti pārrobežu darbībā, joprojām saskaras ar ievērojamām izmaksām, administratīvo slogu un juridiskām nepilnībām, kas pēc iespējas drīz jānovērš, lai tie varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;

4.

norāda, ka godīgai un veselīgai konkurencei starp dažādām nodokļu sistēmām vienotajā tirgū ir stimulējoša ietekme uz Eiropas ekonomiku; uzsver, ka, no otras puses, kaitīgai konkurencei nodokļu jomā ir postoša ekonomiskā ietekme; ņemot vērā ESAO ziņojumu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana”, uzsver, ka izšķirīga nozīme ir funkcionālām iestādēm, kas pamatojas uz stabilu un godīgu tiesisko regulējumu un administratīvo sistēmu;

5.

norāda – lai panāktu ekonomikas līdzsvaru, papildus atbilstībai ilgtspējīgai fiskālai politikai ir jāīsteno izaugsmi stimulējoši pasākumi, piemēram, jāapkaro krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jānovirza nodokļu piemērošana uz izaugsmi veicinošām nodokļu jomām un jānodrošina ilgtspējīgi nodokļu stimuli gan pašnodarbinātajiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo īpaši nolūkā vecināt inovāciju un pētniecības un izstrādes darbības;

6.

uzsver, ka uzņēmumu un iedzīvotāju interesēs ir nodrošināt skaidru, prognozējamu, stabilu un pārredzamu nodokļu vidi vienotajā tirgū, jo pārredzamības trūkums nodokļu noteikumu jomā ir šķērslis pārrobežu darbībām un vietējiem un ārvalstu ieguldījumiem ES; ierosina, lai privātpersonām un uzņēmumiem tiktu darīta pieejama plašāka un labāka informācija par nodokļu noteikumiem, prasībām un regulējumu katrā dalībvalstī;

7.

iesaka dalībvalstīm rūpīgi apsvērt izmaiņu izdarīšanu pašreizējos nodokļos un jaunu nodokļu ieviešanu, nodrošinot, ka attiecīgās darbības ir labvēlīgas izaugsmei un ka iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības nozarei ir pietiekams laiks un līdzekļi, lai sagatavotos pirms jauno fiskālo pasākumu stāšanās spēkā;

8.

pauž bažas par ietekmi, ko uz sociālo nevienlīdzību varētu atstāt daudzu dalībvalstu pāreja uz plašāku nodokļu piemērošanu patēriņa jomā; aicina dalībvalstis būt uzmanīgām attiecībā uz šo iespējamo problēmu un rūpīgi izpētīt negatīvo ietekmi, ko radītu visas nodokļu sistēmas progresivitātes samazinājums; uzskata, ka PVN sistēmā ir jābūt zināmai elastībai, lai Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredzētos pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti, piemēram, ar kultūru vai pamatvajadzībām, dažām preču kategorijām varētu piemērot nodokļu likmi, kas mazāka par pamatlikmi;

9.

apzinās – lai ES budžets kļūtu par noderīgu izaugsmes veicināšanas instrumentu, ir nepieciešami pašu resursi, kas Komisijai nodrošinātu lielāku autonomiju attiecībā uz tās priekšlikumiem;

10.

norāda, ka ekonomikas attīstība ir atkarīga no tādiem faktoriem kā darbaspēks, tehnoloģiskā attīstība, resursu efektivitāte un produktivitāte un ka nodokļu politikā jāpievērš rūpīga uzmanība šiem faktoriem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; tāpēc uzsver, ka šai nolūkā ir svarīga saskaņota lēmumu pieņemšana;

11.

norāda, ka nodokļu politika jāizstrādā ar mērķi stiprināt ekonomiku, cita starpā veidojot nodokļu struktūras, kas ilgtermiņā stimulē kopējo pieprasījumu, kā arī veicina uz eksportu orientētas darbības, darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību;

12.

uzskata, ka nodokļu palielināšana dažās jomās, piemēram, akcīzes nodokļu jomā, varētu radīt pozitīvu ietekmi, novirzot papildu resursus, un tādējādi tā labvēlīgi ietekmētu iedzīvotājus un reālo ekonomiku;

13.

uzsver, ka nodokļu atvieglojumu piešķiršana pētniecības un izstrādes jomā var sniegt ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, izaugsmi un darbavietu radīšanu uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši tad, ja šāda nodokļu atvieglojumu piešķiršana būtu daļa no līdzsvarotas vispārējās nodokļu piemērošanas stratēģijas; uzskata, ka tas ir jāņem vērā Eiropas un valstu līmenī;

14.

atzīst, ka pašreizējo nodokļu bāžu paplašināšana, nevis nodokļu likmju palielināšana vai jaunu nodokļu ieviešana, varētu dot papildu ienākumus dalībvalstīm;

15.

atgādina, ka nodokļu samazināšanas pamatā jābūt stabilai un rūpīgi plānotai fiskālajai politikai, ar kuru nekādā veidā nav apdraudēta valsts finanšu ilgtspējība, un tā jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību;

16.

uzskata, ka pamatojoties uz rūpīgu analīzi, ir jāizveido ES mēroga nodokļa informācijas sistēma, ar kuru tā vietā, lai saskaņotu dažādās valstu nodokļu struktūras, tiktu sekmēta to pastāvīga un pārredzama koordinācija, uzraugot katrā struktūrā veiktos nodokļu samazinājumus un paaugstinājumus;

17.

norāda, ka šādas sistēmas darbībai labs pamats būtu Eiropas pusgada sistēma, jo tajā kopā ar citiem īpašiem makroekonomikas pasākumiem varētu labi reģistrēt dažādu dalībvalstu atšķirīgās nodokļu politikas, pilnībā ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu vispārējās ekonomikas prognozes, pamatprincipus un nākotnes perspektīvas, kā arī Eiropas kopīgos mērķus; šajā saistībā mudina Komisiju un dalībvalstis Eiropas pusgadā iekļaut stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt nodokļu plaisu;

18.

norāda uz ciešāku sadarbību attiecībā uz finanšu darījumu nodokli (FDN), ko paredzēts ieviest 11 dalībvalstīs, kas kopā veido divas trešdaļas ES IKP;

19.

uzsver, ka valstīs, kurās darbaspēka izmaksas attiecībā pret produktivitāti ir augstas un kurās tādēļ tiek kavēta darbavietu radīšana, varētu izvērtēt iespējamos nodokļu pasākumus šo izmaksu samazināšanai un/vai produktivitātes palielināšanai, vienlaikus izdarot mērķtiecīgus centienus ar mērķi paaugstināt produktivitāti; uzsver, ka nodokļu reformām ir jāveicina līdzdalība darba tirgū, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un veicinātu iekļaušanu; šajā sakarībā uzsver, ka vienmēr ir pilnībā jāievēro darbinieku tiesības un jārespektē sociālo partneru loma;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par vienotas rokasgrāmatas izstrādi uzņēmumu ienākuma nodokļu aprēķināšanai; aicina dalībvalstis vienoties par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un sākt to piemērot; uzsver, ka šajā sakarībā Parlamenta nostāja ir jāizmanto par vienu no galvenajiem atsauces punktiem;

21.

uzsver, ka ar nodokļiem saistīto šķēršļu samazināšanai un novēršanai pārrobežu darbību jomā vienotajā tirgū ir būtisks izaugsmes potenciāls; uzsver, ka PVN direktīvas pārskatīšana, darbs pie KKUINB un administratīvas sadarbības attīstīšana nodokļu piemērošanas jomā ir būtiski faktori pilnīgai šā potenciāla izmantošanai;

22.

aicina Komisiju veikt steidzamus pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību un pastiprinātu noteikumus saistībā ar uzņēmumu reģistriem un trastu un fondu reģistriem;

23.

aicina dalībvalstis sadarbībā ar valsts nodokļu iestādēm pilnībā atbalstīt Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst ar pārrobežu darbībām saistītos fiskālos šķēršļus, lai uzlabotu turpmāko koordinēšanu un sadarbību šajā jomā; mudina dalībvalstis izmantot visas iespējas, ko sniedz programma “Fiscalis” un programma “Muita”; aicina Komisiju apzināt arī citas jomas, kurās varētu uzlabot ES tiesību aktus un dalībvalstu administratīvo sadarbību, lai samazinātu krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu;

24.

aicina dalībvalstis būt ļoti uzmanīgām lēnas izaugsmes vai lejupslīdes apstākļos un izvairīties no vēlas plānveida nodokļu atmaksas, jo tas varētu radīt papildu likviditātes problēmas, jo īpaši MVU;

25.

aicina dalībvalstis būtiski uzlabot savas nodokļu uzraudzības, kontroles un iekasēšanas spējas, tādējādi radot papildu resursus izaugsmes veicināšanai un darbavietu radīšanai, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”; uzsver, ka dalībvalstu paraugprakse nodokļu administrācijas efektivitātes palielināšanā ir pārredzami jāapkopo – vēlams Eiropas kodeksā par paraugpraksi ES mēroga nodokļu informācijas sistēmā – un tā ir rūpīgi jāievēro; pauž bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs nodokļu iestādēs un līdzīgās struktūrās ir tendence samazināt darbinieku skaitu un citus resursus; uzsver, ka tas varētu vājināt spēju godīgi un efektīvi apkalpot uzņēmumus un privātpersonas, kā arī apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; šajā saistībā mudina dalībvalstis nodrošināt to valsts nodokļu administrācijām un nodokļu revīzijas personālam pienācīgu finansējumu un cilvēkresursus;

26.

aicina dalībvalstis uzlabot administratīvo sadarbību tiešo nodokļu jomā;

27.

atkārtoti prasa Komisijai nodrošināt vairāk budžeta līdzekļu un darbinieku Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam, lai palīdzētu tam izstrādāt ES politiku un priekšlikumus par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”, kā arī tās ieteikumus par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības standartu minimumu nodokļu jautājumos un par agresīvu nodokļu plānošanu;

29.

aicina dalībvalstis aktīvi strādāt atbilstīgi Komisijas paziņojumam un ieteikumiem, īstenojot koordinētus un mērķtiecīgus ES pasākumus cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu politiku un nodokļu oāzēm, tādējādi garantējot godīgāku fiskālo pasākumu sadali un palielinātus nodokļu ieņēmumus; mudina dalībvalstis līdztekus daudzajiem īpašajiem pasākumiem, kas veicami šajā sakarībā, nekavējoties ieviest Komisijas priekšlikumu attiecībā uz vispārēja noteikuma par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai tādā veidā reaģētu uz agresīvas nodokļu plānošanas praksi, un to attiecīgajās konvencijās par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ieviest klauzulu, ar kuru novērš dubultu neaplikšanu ar nodokļiem;

30.

norāda, ka atbilstoši aplēsēm saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā katru gadu tiek zaudēts EUR 1 triljons; aicina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazinātu nodokļu plaisu;

31.

uzsver, ka mazāks tādu gadījumu skaits, kas saistīti ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, stiprinātu ekonomiskās izaugsmes potenciālu, uzlabojot valstu finanšu stāvokli, kas savukārt palielinātu ieguldījumu veicināšanai un Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stiprināšanai pieejamos valsts līdzekļus, un ļaujot uzņēmumiem konkurēt līdzvērtīgos konkurences apstākļos;

32.

mudina dalībvalstis risināt nopietnas sarunas un pabeigt visas iesāktās likumdošanas priekšlikumu procedūras saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm; aicina dalībvalstis cita starpā pabeigt arī Uzkrājumu nodokļa direktīvas pārskatīšanas un tās darbības jomas paplašināšanas procesu un pēc Parlamenta ziņojuma pieņemt un nekavējoties īstenot Komisijas priekšlikumu attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā;

33.

atzinīgi vērtē aktīvo starptautisko darbu uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, kas vērsts uz nodokļu bāzes samazināšanos un peļņas novirzīšanu; uzskata, ka ESAO ziņojums par šo tematu ir ļoti svarīgs ieguldījums, un gaida turpmāko rīcības plānu, kas tiks iesniegts šajā vasarā; sagaida, ka G-20 valstu finanšu ministri pēc ziņojuma apstiprināšanas nesenajā sanāksmē Maskavā veiks drosmīgus un kopīgus pasākumus, par pamatu izmantojot minēto rīcības plānu;

34.

atbilstoši uzticamiem Komisijas apsvērumiem uzsver, ka vides nodokļi ir relatīvi vieni no izaugsmei labvēlīgākajiem; uzsver, ka vides nodokļus papildus ieņēmumu radīšanai vajadzētu konsekventi un dinamiski izmantot, lai nodrošinātu ekonomikas attīstības ilgtspēju; aicina Komisiju iesniegt visaptverošu novērtējumu par pašreizējiem internalizācijas trūkumiem un pēc tam – atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus;

35.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.