22.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/108

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Zimbabvi, jo īpaši 2013. gada 17. janvāra rezolūciju (1),

—

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par Zimbabvi un Padomes Īstenošanas Lēmumu 2012/124/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi,

—

ņemot vērā ES deklarāciju, kuru 2011. gada 15. februārī sniedza Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone,

—

ņemot vērā ES delegācijas Zimbabves Republikā 2012. gada 17. augusta un 2012. gada 12. novembra paziņojumus par nesenajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra (HCHR) 2012. gada 24. maija un 2012. gada 29. maija paziņojumus,

—

ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) referenta 2013. gada 18. janvāra paziņojumu par nesenajiem pirmsvēlēšanu uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi,

—

ņemot vērā 1981. gada jūnijā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Zimbabve ir ratificējusi,

—

ņemot vērā 2007. gada janvārī pieņemto Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, ko Zimbabve ir ratificējusi,

—

ņemot vērā 1948. gada decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā ANO 1998. gada decembrī pieņemto Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā pirmsvēlēšanu periodā ievērojami pieauga Robert Mugabe Zanu PF politisko pretinieku iebaidīšanas, patvaļīgas aizturēšanas, prettiesisku pārkāpumu un pazušanas gadījumu skaits, skarot daudzus Demokrātisko pārmaiņu kustības (MDC) biedrus, vairākus MDC deputātus un nozīmīgākos MDC vadītājus, piemēram, enerģētikas ministru Elton Mangoma, iekšlietu ministri Theresa Makone un no amata atcelto Zimbabves parlamenta priekšsēdētāju Lovemore Moyo;

B.

tā kā 2013. gada 14. janvārī apcietināja Zimbabves Cilvēktiesību asociācijas (ZimRights) valsts izpilddirektoru un Zimbabves krīzes koalīcijas priekšsēdētāju Okay Machisa;

C.

tā kā Okay Machisa izvirzīja apsūdzību par nepatiesu ziņu izplatīšanu, viltošanu un krāpšanu, kas ir pretrunā Krimināltiesību (kodifikācijas un reformu) likuma 31., 136. un 137. iedaļai, un apsūdzēja mēģinājumā no galvenā tiesneša biroja ar krāpšanas un viltotu kopiju izgatavošanas palīdzību iegūt vēlētāju reģistrācijas apliecības;

D.

tā kā Okay Machisa paturēja apcietinājumā Harares un Rodsvilas policijas iecirkņos; tā kā Augstā tiesa viņu atbrīvoja pret galvojumu, piemērojot pārmērīgi stingrus nosacījumus;

E.

tā kā patvaļīgi un prettiesiski tika aizturēti arī citi ZimRights locekļi – izglītības programmu vadītājs Leo Chamahwinya un Haifīldas vietējās nodaļas priekšsēdētājs Dorcas Shereni —, kuri saskaņā ar Miertiesas 2013. gada 21. janvāra lēmumu joprojām līdz 2013. gada 4. februārim atradās apcietinājumā;

F.

tā kā pēc O. Machisa, L. Chamahwinya un D. Shereni aresta un brīvības atņemšanas 2012. gada 13. decembrī notika policijas uzbrukums ZimRights birojiem;

G.

tā kā šie aresti notika tikai dažas nedēļas pēc tam, kad ZimRights izplatīja paziņojumu par aizvien pieaugošo policijas vardarbību visā Zimbabvē un prasīja kompetentajām iestādēm nekavējoties rīkoties, lai novērstu šos cilvēktiesību pārkāpumus;

H.

tā kā pamatoti ir jāuztraucas par to, ka 2012. gada 5. novembrī policija iebruka Zimbabves Konsultāciju pakalpojumu vienības birojā, kas ir reģistrēta medicīnas klīnika, kura sniedz ārstniecības un konsultāciju pakalpojumus personām, kas cietušas no organizētās noziedzības un spīdzināšanas, turklāt policija, neizvirzot oficiālu apsūdzību, aizturēja trīs biroja darbiniekus;

I.

tā kā pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība ir būtiski elementi ikvienā demokrātijā, jo īpaši ņemot vērā to, ka tiek pabeigts konstitūcijas izstrādes process un gatavotas demokrātiskas vēlēšanas;

J.

tā kā 2012. gadā Zimbabves policija uzbruka tādām NVO kā Zimbabves Cilvēktiesību asociācija (Zimrights), Zimbabves Konsultāciju pakalpojumu vienība (CSU), Zimbabves Cilvēktiesību NVO forums, Vēlēšanu resursu centrs (ERC) un Zimbabves Geju un lesbiešu apvienība (GALZ);

K.

tā kā 2009. gadā pēc septembrī panāktās vienošanās par varas sadali starp ZANU-PF un MDC tika izveidota koalīcijas valdība, lai izkļūtu no politiskā strupceļa un izbeigtu cilvēktiesību pārkāpumus pēc 2008. gada likumdošanas un prezidenta vēlēšanām;

L.

tā kā Nacionālās vienotības valdība (GNU) pieņēma Vispārēju politisko nolīgumu (GPA), apņemoties izveidot jaunu koalīciju, ievērot cilvēktiesības un politiskās darbības brīvību, kā arī atjaunot ekonomiku; tā kā, lai gan tiek prasīts pārtraukt ES ierobežojošos pasākumus, šai valdībai nav izdevies pildīt GPA izvirzītos pienākumus, un lai gan tā ir centusies panākt stabilitāti valstī, tomēr tīšas Zanu-PF pretestība dēļ tai nav izdevies radīt apstākļus pārejai uz demokrātiju, sarīkojot ticamas vēlēšanas;

M.

tā kā efektīva Cilvēktiesību komisija būtu nozīmīgs solis virzībā uz to, lai īstenotu Vispārējo politisko nolīgumu un apstiprināto plānu mierīgu un ticamu vēlēšanu sarīkošanai;

N.

tā kā saskaņā ar Kotonū nolīguma 11.b, 96. un 97. pantu ir jāievēro noteikumi par labu pārvaldību, politisko iestāžu pārredzamību un cilvēktiesībām;

O.

tā kā ekonomikas atveseļošanās valstī joprojām ir nestabila un atsevišķas valsts politikas nostādnes apdraud nākotnes ekonomiskās attiecības starp Savienību un Zimbabvi,

1.

nosoda pastāvīgi notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp cilvēktiesību aktīvistu politisku iebiedēšanu, vajāšanu un patvaļīgu aizturēšanu;

2.

prasa Zimbabves iestādēm atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, kas aizturēti par pasākumu īstenošanu cilvēktiesību jomā, izbeigt tiesībsargājošo iestāžu veikto vajāšanu un pilnībā izmeklēt pārkāpumus, ar kuriem saskārušies cilvēktiesību aizstāvji;

3.

prasa Zimbabves iestādēm nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Dorcas Shereni un Leo Chamahwinya;

4.

aicina Zimbabves iestādes visos apstākļos garantēt Okay Machisa, Leo Chamahwinya, Dorcas Shereni un Faith Mamutse fizisko un garīgo neaizskaramību;

5.

aicina Zimbabvi ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1998. gadā, un jo īpaši tās 1. pantu, kurā teikts, ka “ikvienam ir tiesības, individuāli un asociācijās ar citiem, veicināt un cīnīties par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un īstenošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī”;

6.

atgādina, ka saskaņā ar Vispārējo politisko nolīgumu (VPN) Zimbabve ir apņēmusies nodrošināt, ka gan tās tiesību akti, gan procedūras un praktiskā darbība ir saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un noteikumiem;

7.

aicina nacionālo apvienoto valdību (NVV) pirms vispārējām vēlēšanām ieviest izmaiņas represīvajos tiesību aktos, piemēram, Likumā par piekļuvi informācijai un privātuma aizsardzību, Likumā par sabiedrisko kārtību un drošību un Krimināllikumā (kodificētajā un reformētajā versijā), jo šie likumi ir izmantoti, lai stingri ierobežotu pamattiesības;

8.

pauž bažas, ka līdz šim nav bijušas izmaiņas Zimbabves tiesu sistēmā, kura tiek plaši uzskatīta par ļoti lielu Zanu-PF bruņotā grupējuma atbalstītāju;

9.

atbalsta aktīvo Cilvēktiesību komisijas līdzdalību – kā pilnvarota nesen oficiālajā valdības laikrakstā publicētajos “Grozījumos vēlēšanu likumā” šajā vēlēšanu kontekstā – , kuras pienākums ir neatkarīgi un pārredzami risināt akūtās cilvēktiesību problēmas un no kuras sagaida sūdzību izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, konsultēšanu par tādu tiesību aktu izstrādi, kuros paredz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī kopumā – cilvēktiesību veicināšanu un aizsargāšanu;

10.

atzinīgi vērtē Zimbabves Cilvēktiesību komisijas izveidi, tomēr pauž bažas, ka tai nav nodrošināta nozīmīga kapacitāte, lai tā varētu darboties neatkarīgi un īstenot mērķus to akūto cilvēktiesību problēmu risināšanā, ar kurām saskaras šī valsts;

11.

aicina Zimbabves valdību veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp atjaunot tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, un jo īpaši organizēt mierīgu un ticamu konstitucionālo referendumu un gatavoties vēlēšanām atbilstoši atzītiem starptautiskajiem standartiem, lai varētu pārtraukt mērķtiecīgos pasākumus;

12.

šajā sakarībā mudina, lai aktīvāk iesaistītos Dienvidāfrikas Attīstības kopiena (SADC); uzskata, ka šai reģionālajai organizācijai kā VPN garantam ir svarīga nozīme, cita starpā uzstājīgi prasot minētā nolīguma īstenošanu un jo īpaši tā 13. panta izpildi, lai nodrošinātu, ka policija un citi drošības spēki izbeigtu partizānu metodes;

13.

aicina Dienvidāfrikas Attīstības kopienu (SADC) pirms gaidāmo vēlēšanu organizēšanas Zimbabvē novērtēt cilvēktiesību stāvokli un to, kā tiek ievēroti SADC principi un pamatnostādnes par demokrātiskām vēlēšanām;

14.

mudina savlaicīgi un pietiekamā skaitā izvietot starptautiskos novērotājus, jo īpaši no SADC un Panāfrikas parlamenta, un panākt to uzturēšanos uz vietas pirms un pēc vēlēšanām, lai novērstu vardarbību un iebiedēšanu, un šajā sakarībā sadarboties ar Cilvēktiesību komisiju;

15.

atbalsta pašlaik īstenotos ES mērķtiecīgos pasākumus, ar kuriem nodrošina atbildes reakciju uz politisko un cilvēktiesību situāciju Zimbabvē, ar ikgadējiem lēmumiem ļaujot ES regulāri pārraudzīt Zimbabves valdības pārskatu svarīgākos rādītājus; mudina NVV veikt nepieciešamo darbību, ar ko varētu šos pasākumus savlaicīgi apturēt;

16.

aicina ES delegāciju Harārē turpināt piedāvāt atbalstu Zimbabves nacionālās vienotības valdībai, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju un rīkotu mierīgas un ticamas vēlēšanas saskaņā ar standartiem, kuru īstenošanu ES sagaida no jebkura tās tirdzniecības partnera;

17.

pauž nožēlu par to, ka Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumā, kuru noslēdza ar četrām Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, tostarp Zimbabvi, nav iekļauta spēcīga cilvēktiesību klauzula; atkārtoti aicina ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut saistošas un neapspriežamas cilvēktiesību klauzulas; mudina Eiropas Komisiju noteikt to par prioritāti patlaban notiekošajās sarunās par pilnu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģiona (ESA) valstīm;

18.

uzsver ka ES sadarbība attīstības jomā (Kotonū nolīguma 96. pants) ir pārtraukta un pašreizējos apstākļos to nevajadzētu mainīt, taču ES turpina īstenot saistības, sniedzot atbalstu vietējiem iedzīvotājiem;

19.

aicina Pasaules Banku un Zimbabvi respektēt starptautiskās tiesas nolēmumus;

20.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Zimbabves valdībai un parlamentam, Dienvidāfrikas Attīstības kopienas valstu valdībām, Pasaules Bankai, Nāciju sadraudzības ģenerālsekretāram un Panāfrikas parlamentam.