52013DC0832

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ceturtais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim

1. Ievads

Kā norādīts Komisijas 2011. gada 16. septembra Paziņojumā par Šengenas pārvaldības stiprināšanu[1], ko 2012. gada 8. martā atbalstīja Padome, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pusgada pārskatus par Šengenas zonas darbību. Šis ceturtais pārskats aptver laikposmu no 2013. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. oktobrim.

2. Situācijas apraksts 2.1. Situācija pie Šengenas zonas ārējām robežām[2]

Laikposmā no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam ir atklāti 24 805 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi, tādējādi šādu gadījumu skaits salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā ir palielinājies par 7,4 %, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni 2013. gadā — par 155 %. Tas ir straujākais kāpums, kas laikā kopš 2008. gada ir reģistrēts, salīdzinot divus secīgus gada ceturkšņus, un tas, visticamāk, no vienas puses, ir saistīts ar labākiem laikapstākļiem Vidusjūrā, un, no otras puses, ar Ungārijā īstenotajām izmaiņām patvēruma politikas jomā.

Kopš 2013. gada janvāra patvēruma pieteikumu iesniedzēji Ungārijā tika nosūtīti uz atklāta tipa, nevis slēgtām iestādēm, un bieži viņi drīz vien no tām aizbēga, lai dotos uz citām dalībvalstīm. Atklāto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits pieauga no 911 gadījumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī un 2405 gadījumiem 2013. gada pirmajā ceturksnī līdz 8775 gadījumiem 2013. gada otrajā ceturksnī. Laikā no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam Ungārijā tika atklāts lielāks skaits nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu nekā jebkurā citā dalībvalstī, proti, 35 % no kopējā ES reģistrētā nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita, un tai sekoja Itālija un Grieķija — katrā no tām tika reģistrēti 26 % no kopējā ES nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaita. Taču 2013. gada jūlijā Ungārija atkal grozīja attiecīgos noteikumus, paredzot slēgta tipa iestāžu plašāku izmantojumu. Kopš šo grozījumu veikšanas atklāto nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies. Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju šis samazinājums varētu būt saistīts arī ar to, ka ir pastiprināta Ungārijas un Kosovas[3] sadarbība.

Valstspiederības ziņā par nelikumīgu robežšķērsošanu aizturēto personu vidū lielāko īpatsvaru veidoja migranti no Kosovas — no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam pavisam kopā 4456 personas. Nākamo lielāko grupu veidoja migranti no Albānijas — pavisam 3098 personas, kas galvenokārt tika aizturēti Grieķijā.

Par nelikumīgu robežšķērsošanu aizturēto Sīrijas valstspiederīgo skaits palielinājās no 2024 personām 2012. gada otrajā ceturksnī līdz 2784 personām 2013. gada otrajā ceturksnī, un lielākā daļa šo migrantu tika atklāti Egejas jūrā (1322 personas). Pēc Grieķijas organizētās operācijas Aspida sākšanas atklāto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits palielinājās arī pie Turcijas un Bulgārijas robežas, no 159 aizturēšanas gadījumiem 2012. gada otrajā ceturksnī pieaugot līdz 1059 gadījumiem 2013. gada otrajā ceturksnī. Aizturēto Sīrijas valstspiederīgo skaits 2013. gada vasarā turpināja pieaugt (2013. gada jūlijā tika aizturētas 1840 personas un 2013. gada augustā — 3413 personas), jo īpaši pie Itālijas jūras robežas, kā arī pie Turcijas un Bulgārijas sauszemes robežas. Taču Sīrijas valstspiederīgie, kuri ieceļo Šengenas zonā, tostarp Grieķijā, bieži plāno doties uz Zviedriju vai Vāciju, lai pieprasītu patvērumu. Šajā kontekstā ir norādīts, ka Zviedrijas Migrācijas pārvalde 2013. gada 2. septembrī paziņoja par jaunu juridisko nostāju, kas paredz, ka personām no Sīrijas, kurām iepriekš tika izsniegtas uzturēšanās atļaujas uz trim gadiem, tagad tiek piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās tiesības. Personas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām pēc tam var iesniegt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos[4].

Pēc ievērojama migrantu skaita pieauguma, kas kopš 2013. gada vasaras vērojams Vidusjūras reģiona centrālajā daļā, kā arī pēc traģiskā laivas negadījuma Itālijai piederošās Lampedūzas salas piekrastē Tieslietu un iekšlietu padome 2013. gada 7. un 8. oktobra sanāksmē pieņēma lēmumu sasaukt darba grupu, lai censtos novērst šādas traģēdijas atkārtošanos nākotnē. Komisija ir uzņēmusies šīs darba grupas vadīšanu, un darba grupai būtu jānosaka, kādi rīki ir ES rīcībā un kādus rīkus būtu iespējams izmantot efektīvāk. Tas cita starpā ietver Frontex kopīgo operāciju pastiprināšanu Vidusjūrā.

2.2. Situācija Šengenas zonā

Laikā no 2013. gada aprīļa līdz jūnijam ES tika atklāti vairāk nekā 80 000 nelikumīgas uzturēšanās gadījumi, un lielākā daļa no tiem tika konstatēti iekšzemē, nevis pie ārējām robežām. Vairums šo gadījumu (11 683) tika reģistrēti Vācijā, un tai sekoja Francija (8563) un Spānija (8156)[5].

Informācijas vākšanas pasākums par migrācijas plūsmām ES / Šengenas zonā, operācija Perkunas, notika no 2013. gada 30. septembra līdz 13. oktobrim 23 dalībvalstīs[6], kā arī Norvēģijā un Šveicē. Viens no operācijas mērķiem ir izpētīt saikni starp nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumiem pie ārējām robežām un otrreizējām migrācijas plūsmām ES iekšienē / Šengenas zonā. Saskaņā ar Lietuvas prezidentūras sniegto informāciju tika notverti 10 459 nelikumīgie migranti, no tiem 4800 Itālijā, bet 1606 – Vācijā.

AIRPOL (policijas dienestu, robežsardzes un citu attiecīgu lidostās darbojošos tiesībaizsardzības dienestu tīkls) trīs nedēļas laikā no 2013. gada marta līdz maijam koordinēja rīcību, kuras mērķis bija cīņa pret cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu ievešanu, viltotu dokumentu izmantošanu, identitātes zādzībām, organizēto noziedzību un terorismu. 17 iesaistītās lidostas 14 valstīs 24 stundas veica mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz ES iekšējiem ar risku saistītajiem lidojumiem un iesniedza rezultātus AIRPOL turpmākai analīzei. Operācijas laikā tika pārbaudīti 122 lidojumi un notvertas 26 personas, galvenokārt lidojumos no Budapeštas uz Berlīni.

Lai gan iepriekšminētā informācija ir noderīga, datu vākšana un analīze par nelikumīgās migrācijas plūsmām ES joprojām ir jāuzlabo. Lai nodrošinātu šos uzlabojumus, Frontex pēc Komisijas iniciatīvas un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ko iesniegušas dalībvalstis, līdz 2013. gada novembra vidum sagatavos īpaši izstrādātu riska analīzi par migrācijas plūsmām ES iekšienē. Turklāt Frontex riska analīzes tīkla (FRAN) dalībniekiem līdz 2013. gada decembra vidum ir jāvienojas par šo plūsmu rādītāju regulāru apkopošanu no 2014. gada janvāra.

3. Šengenas acquis piemērošana 3.1. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumi pie iekšējām robežām

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa[7] 23. pantu gadījumos, ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām. Laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. oktobrim neviena dalībvalsts nav atjaunojusi kontroli pie savām iekšējām robežām.

3.2. Robežkontroles neveikšana pie iekšējām robežām

Vairums Šengenas acquis iespējamo pārkāpumu attiecas uz divām jomām, proti, uz to, ka tuvu pie iekšējās robežas veiktām policijas pārbaudēm varētu būt robežpārbaudēm līdzvērtīga ietekme (Šengenas Robežu kodeksa 21. pants), un saistībā ar pienākumu likvidēt šķēršļus netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo īpaši ātruma ierobežojumus (Šengenas Robežu kodeksa 22. pants). Laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. oktobrim Komisija ir lūgusi sniegt informāciju par Šengenas Robežu kodeksa 21. un / vai 22. panta iespējamiem pārkāpumiem vienā jaunā lietā (attiecībā uz Spāniju), slēgusi divas lietas (attiecībā uz Latviju un Lietuvu) un turpinājusi izmeklēt sešas pašreizējās lietas (attiecībā uz Austriju, Čehijas Republiku, Vāciju, Slovākiju un Zviedriju).

3.3. Citu Šengenas acquis daļu iespējamie pārkāpumi

Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK) transponēšana valstu tiesību aktos

Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK) īstenošanas termiņš beidzās 2010. gada 24. decembrī. Visas ES dalībvalstis, kurām šī direktīva ir saistoša, un visas asociētās valstis, izņemot Islandi, ir paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Komisija detalizēti izvērtē transponēšanu tiesību aktos un praktisko piemērošanu dalībvalstīs un līdz 2013. gada beigām iesniegs pirmo ziņojumu par direktīvas piemērošanu, kas būs daļa no paziņojuma par ES atgriešanas politiku.

Regulas par vietējo pierobežas satiksmi (EK Nr. 1931/2006) īstenošana

Kopš vietējās pierobežas satiksmes režīma stāšanās spēkā 2006. gadā Komisija ir uzraudzījusi tā īstenošanu. Saistībā ar iepriekšējo ziņojumu Komisija ir lūgusi informāciju no divām dalībvalstīm (Ungārijas un Slovākijas) un turpinājusi izmeklēšanu attiecībā uz trim dalībvalstīm (Latviju, Poliju un Slovēniju) saistībā ar divpusējiem nolīgumiem, ko šīs valstis ir noslēgušas ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

Komisijas rīcība šajās lietās daļēji pamatojas uz Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 21. marta spriedumu lietā C-254/11 (Shomodi). Saskaņā ar Tiesas spriedumu vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētājs laikposmā līdz trim mēnešiem var brīvi pārvietoties pierobežas teritorijā, ja viņa uzturēšanās ir nepārtraukta, un pārtrauktas uzturēšanās gadījumā viņam atkal ir tiesības uz pilnu uzturēšanās periodu. Turklāt vietējās pierobežas satiksmes atļaujas turētāja uzturēšanās ir jāuzskata par pārtrauktu, tiklīdz attiecīgā persona šķērso robežu, atgriežoties savā dzīvesvietas valstī neatkarīgi no robežas šķērsošanas gadījumu skaita un biežuma.

3.4. Šengenas novērtēšanas mehānisma ietvaros konstatētie trūkumi

Pašreizējā Šengenas novērtēšanas mehānisma[8] ietvaros dalībvalstu eksperti, Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisija regulāri izvērtē, kā dalībvalstis piemēro Šengenas acquis.

Laikposmā no 2013. gada 1. maija līdz 31. oktobrim Šengenas novērtējumi tika veikti attiecībā uz sauszemes robežām Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā, kā arī attiecībā uz SIS/SIRENE Čehijas Republikā, Maltā, Slovākijā un Slovēnijā. Ziņojumi pašlaik tiek pabeigti, un ir paredzams, ka tajos būs iekļautas gan pozitīvas, gan negatīvas piezīmes un ieteikumi par tādiem jautājumiem kā, piemēram, mācības, riska analīzes izmantošana, informācijas apmaiņa, starptautiskā sadarbība un infrastruktūra robežšķērsošanas vietās. Tāpat kā iepriekšējos sešos mēnešos kopumā ir iespējami uzlabojumi, bet nav konstatēti tādi trūkumi, kuru dēļ būtu nepieciešama tūlītēja Komisijas rīcība.

Pēc atkārtota Grieķijas apmeklējuma 2013. gada oktobrī Komisija norāda uz panāktajiem uzlabojumiem valsts ārējo robežu pārvaldībā, aicina Grieķiju turpināt Šengenas Rīcības plāna īstenošanu un atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt Grieķijas centienus, cita starpā ar Ārējo robežu fonda, topošā Iekšējās drošības fonda un Frontex palīdzību.

Provizorisks Šengenas novērtējumu kalendārs laikposmam no 2013. gada novembra līdz 2014. gada aprīlim ir iekļauts I pielikumā.

Attiecībā uz pašu Šengenas novērtēšanas mehānismu jānorāda, ka Padome 2013. gada 7. oktobrī nolēma pieņemt jaunu mehānismu, ar kura palīdzību iespējams laikus apzināt trūkumus un nodrošināt pienācīgu novēršanas pasākumu veikšanu, kontroli un pārredzamību. Jaunā mehānisma ietvaros Komisijai tiks piešķirtas koordinēšanas pilnvaras, jo tā kopā ar dalībvalstu ekspertiem veiks novērtējumus un uzņemsies atbildību par ziņojumu pieņemšanu un ieteikumu sniegšanu saistībā ar iespējamiem uzlabojumiem. Turklāt Komisija plānos iepriekš nepieteiktus apmeklējumus uz vietas, piemēram, apmeklējot Šengenas iekšējās robežas.

Tomēr ir iespējami īpaši izņēmuma gadījumi, kad ieteikumi novēršanas pasākumu veikšanai nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka iespējamie pastāvīgie un nopietnie trūkumi saistībā ar dalībvalstu īstenoto valsts ārējo robežu kontroli tiek pienācīgi vai pietiekami ātri novērsti. Tāpēc jaunais mehānisms ļauj pieņemt Komisijas iniciētu lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām ar dalībvalsti, kas nespēj nodrošināt savu ārējo robežu pārvaldi. Tas ir ārkārtas pasākums, ko piemēro kā pēdējo līdzekli tiešām kritiskā situācijā, lai nodrošinātu iespēju atrisināt problēmas, turklāt minimāli ietekmējot brīvu pārvietošanos.

Noteikumi par jauno Šengenas novērtēšanas mehānismu stājas spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, kas notika 2013. gada 6. novembrī. Taču noteikumu piemērošana praksē attiecībā uz pašreizējām Šengenas valstīm sāksies tikai gadu vēlāk. Uz citām ES dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, noteikumi sāks attiekties vēlākais 2016. gada 1. janvārī. Jānorāda, ka, tā kā Šengenas novērtējumi attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju ir pabeigti, tās netiks novērtētas atkal, piemērojot jauno mehānismu. Pēc Horvātijas pievienošanās ES 2013. gada 1. jūlijā un tiklīdz tā paziņos par savu gatavību, tiks izstrādāti plāni Šengenas novērtējuma veikšanai atbilstīgi jaunajai procedūrai.

3.5. Kontroles atcelšana pie iekšējām robežām ar Bulgāriju un Rumāniju

Pēc Padomes 2011. gada jūnija secinājuma, ka gan Rumānija, gan Bulgārija atbilst kritērijiem, lai pilnā apjomā piemērotu Šengenas acquis, ir īstenoti turpmāki pasākumi šo valstu pievienošanās sekmēšanai. Padome tomēr nav spējusi pieņemt lēmumu par kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām ar šīm valstīm, bet plāno atkārtoti izskatīt šo jautājumu 2013. gada 7. un 8. decembra sanāksmē. Komisija turpina pilnā mērā atbalstīt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.

3.6. Tehniski grozījumi Šengenas Robežu kodeksā u. c.

Pēc vienošanās par Šengenas pārvaldības tiesību aktu kopumu 2013. gada maijā Eiropas Parlaments apstiprināja grozījumus Šengenas Robežu kodeksā, Padome tos pieņēma 2013. gada jūnijā[9], un tie stājās spēkā 2013. gada 19. jūlijā. Šo grozījumu mērķis bija novērst atšķirīgās Šengenas Robežu kodeksa interpretācijas un reaģēt uz praktiskām problēmām, kuras bija radušās kopš kodeksa stāšanās spēkā. Galvenās izmaiņas ir precīzas definīcijas iekļaušana attiecībā uz metodi, kas paredzēta, lai aprēķinātu trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos Šengenas zonā, “kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā” (īstermiņa uzturēšanās), un precizējuma veikšana attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentu nepieciešamo derīguma termiņu.

4. Papildu pasākumi 4.1. Šengenas informācijas sistēmas izmantošana

Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II) ir sākusi darbību 2013. gada 9. aprīlī. Pēc tam sekoja mēnesi ilgs intensīvas uzraudzības periods, un, tam noslēdzoties bez starpgadījumiem, SIS II pārvaldība tika nodota Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Kopš darbības sākšanas SIS II ir darbojusies bez traucējumiem. Pateicoties sistēmas uzlabotajām funkcijām un darbībai kopumā, tā sniedz būtisku ieguldījumu gan drošības, gan personu brīvas pārvietošanās garantēšanā Šengenas zonā. SIS II glabāto brīdinājumu skaits pastāvīgi pieaug.

Pirmais SIS II ieviešanas neoficiālais novērtējums, ko Komisija veica 2013. gada jūnijā, apliecināja, ka dalībvalstis kopumā izmanto jaunās brīdinājumu kategorijas un funkcijas un tā rezultātā daudzās dalībvalstīs ir ievērojami palielinājies atklāto pārkāpumu skaits. Šis uzlabojums jo īpaši vērojams dalībvalstīs, kuras veic tiešus vaicājumus centrālajā sistēmā. Turpretī dažās valstīs SIS II operāciju veikšanas pirmajos divos mēnešos atklāto pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā samazinājās. Pieejamie pierādījumi vedina domāt, ka tas skaidrojams ar dalībvalstu iekšējā organizācijā notiekošajiem pielāgojumiem SIS II videi, ar nepietiekamu galalietotāju apmācību vai nepilnīgu SIS II ieviešanu. Dažas dalībvalstis vēl nav pilnībā ieviesušas jaunās SIS II datu kategorijas un funkcijas. Ņemot vērā SIS II izšķirošo nozīmi Šengenas zonas darbībā, šīs sistēmas pilnīga ieviešana un tās droša un nepārtraukta darbība joprojām ir ļoti svarīga. Lai plašāk izvērtētu situāciju un progresu, kas panākts, īstenojot SIS II, kā arī paralēli Šengenas novērtējumu veikšanai Komisija 2013. gada pēdējā ceturksnī plāno veikt papildu apsekojumu, cita starpā izvērtējot dalībvalstu statistiku par atklātajiem pārkāpumiem.

4.2. Vīzu informācijas sistēmas izmantošana

Vīzu informācijas sistēma (VIS)[10] ir sistēma informācijas apmaiņai par īstermiņa vīzām. Kopš pēdējā ziņošanas perioda beigām (2013. gada 30. aprīlī) VIS 2013. gada 6. jūnijā sāka darboties sestajā reģionā (Austrumāfrika) un septītajā reģionā (Dienvidāfrika). Astotajā reģionā (Dienvidamerika) tā sāka darbību 2013. gada 5. septembrī[11]. Ir plānots, ka 2013. gada 14. novembrī VIS sāks darboties devītajā reģionā (Vidusāzija), desmitajā reģionā (Dienvidaustrumāzija) un vienpadsmitajā reģionā (Palestīna). Ir pabeigtas sarunas par trešā un pēdējā ieviešanas reģionu kopuma noteikšanu, un 2013. gada 30. septembrī tika pieņemts attiecīgais īstenošanas lēmums.

VIS darbojas labi, un līdz 2013. gada 31. oktobrim sistēmā bija apstrādāti 5,0 miljoni pieteikumu Šengenas vīzas saņemšanai; izsniegto vīzu skaits sasniedza 4,2 miljonus. Neraugoties uz dalībvalstu pastāvīgajām pūlēm, galvenās bažas joprojām rada jautājums par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, ko rada to datu (gan biometrisko, gan burtciparu datu) nepietiekamā kvalitāte, kurus dalībvalstu konsulārās iestādes ievada VIS.

4.3. Vīzu politika un atpakaļuzņemšanas nolīgumi

Uzraudzības mehānisms pēc vīzu režīma liberalizācijas attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm

Saskaņā ar Frontex datiem kopējais patvēruma pieteikumu skaits no to Rietumbalkānu valstu valstspiederīgajiem, ar kurām ir noslēgts bezvīzu režīms, galvenajās ES/Šengenas galamērķa valstīs laikposmā no 2013. gada janvāra līdz 2013. gada septembrim salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā samazinājās par 5,6 %. Gandrīz identiska sezonāla tendence ir skaidri vērojama arī šogad, iesniegto pieteikumu skaitam no 2013. gada maija pakāpeniski palielinoties. Šo tendenci rada Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valstspiederīgie. Galvenā galamērķa valsts joprojām ir Vācija, kam seko Zviedrija, Beļģija, Šveice un Luksemburga.

Atpakaļuzņemšanas nolīgumi

Lai atvieglotu tādu personu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstī, kuras kādā dalībvalstī uzturas neatļauti, 2013. gada 18. aprīlī tika parakstīts atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Kaboverdi. Eiropas Parlaments piekrišanu sniedza 11. septembrī un Padomes lēmums, kas nepieciešams nolīguma noslēgšanai, tika pieņemts 2013. gada 9. oktobrī. Tagad jāveic paziņojumu par ratificēšanu apmaiņa starp ES un Kaboverdi, pēc tam šim nolīgumam (kopā ar nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu) tuvākajā laikā būtu jāstājas spēkā. Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Turciju tika parafēts 2012. gada jūnijā, ir paredzēts to parakstīt un sākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju. Atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Armēniju tika parafēts 2012. gada oktobrī, 2013. gada 19. aprīlī tas tika parakstīts, un drīzumā ir gaidāma tā stāšanās spēkā. Sarunas ar Azerbaidžānu par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu tika pabeigtas, 2013. gada 29. jūlijā parafējot abus nolīgumus, un priekšlikumi Padomes lēmumiem par parakstīšanu un noslēgšanu tiks drīz apspriesti Padomē un Eiropas Parlamentā.

[1]               COM(2011) 561, galīgā redakcija.

[2]               Frontex ceturkšņa riska analīze, 2013. gada aprīlis–jūnijs.

[3]              Šāds apzīmējums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

[4]               Zviedrijas Migrācijas pārvaldes tīmekļa vietne, 2013. gada 5. septembris.

[5]               Frontex ceturkšņa riska analīze, 2013. gada aprīlis–jūnijs.

[6]               Nepiedalījās Horvātija, Grieķija, Īrija, Luksemburga un Zviedrija.

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 610/2013.

[8]               SCH/Com-ex (98) 26 def.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Nr. 610/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 un Regulu (EK) Nr. 539/2001, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (EK) Nr. 810/2009.

[10] Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmums, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (2004/512/EK).

[11] Komisijas 2011. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību pirmajā reģionā (2011/636/ES), Komisijas 2012. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību trešajā reģionā (2012/512/ES), Komisijas 2013. gada 7. marta Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību ceturtajā un piektajā reģionā (2013/122/ES), Komisijas 2013. gada 5. jūnija Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību sestajā un septītajā reģionā (2013/266/ES), Komisijas 2013. gada 20. augusta Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību astotajā reģionā (2013/441/ES).